Paplašinātā meklēšana
Meklējam nīst.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (120):
- nomina sunt odiosa _burtiski_ "vārdi ir nīstami"; vārdus neminēsim.
- Oknist Aknīste
- aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji
- Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā
- mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji
- encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji
- Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums
- Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants
- Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē
- Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums
- Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji
- vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji
- zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji
- aknīstieši Aknīstes pagasta iedzīvotāji
- Okņistskaja Aknīstes pagasta nosaukuma krieviskojums
- Aknīstes pilsētas lauku teritorija Aknīstes pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
- Mežaraupi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
- Smeķerstāni apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
- Striki apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
- Susēja apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
- Tuņķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
- Valdaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
- Vilkupe apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
- Kukalēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes novada Gārsenes pagastā
- Kalnageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
- Kalnarāciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
- Kalnaraupi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
- Kaņupaites apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
- Kungudruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
- Navicki apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
- Stūrageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
- Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā
- Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā
- Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
- Gārsene apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs
- Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
- Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš
- mizantrops cilvēks, kas nīst citus cilvēkus, vairās, atsvešinās no tiem
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
- Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji
- Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
- Vecmelderu dzirnavezers dzirnavezers Aknīstes pagastā, platība — 1,6 ha
- Mežmaļu ezers ezers Aknīstes pagastā, platība — 1,4 ha
- Lielais ezers ezers Aknīstes pagastā, platība — 8,8 ha; Lielezers
- Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
- Apaļais ezers ezers Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
- ieraudzīt ienīst
- ienaidīt Ienīst
- ienīdēt Ienīst
- ciest ienīst, turēt ļaunu prātu
- IHTFP Ienīstu šito fakino vietu (angļu "I hate this f'n place"; īsziņās)
- ienīst Izjust naidu (pret kādu); nīst (parasti spēcīgi)
- ieredzēt Izjust naidu (pret ko); nīst
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
- Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu
- oderint, dum metuant lai nīst, ka tik baidās (vārdi, ko piedēvē Romas imperatoram Kaligulam)
- Laidiņu Laidiņu ezers - atrodas Aknīstes novada Asares pagastā, platība - 2,3 ha
- Lielezers Lielais ezers Aknīstes pagastā
- H8 Naids, ienīst (angļu "hate"; īsziņās)
- iekosties Neieredzēt, ienīst
- Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva
- ieskaust Nenovēlēt, apskaust, nīst; ar nenovīdību, ar buršanu kaitēt
- nīšķīt Nīst, pazemot, ienīst
- riezties nīsties, nelabu prātu uz kādu turēt
- Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri
- Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja
- Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja
- Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja
- Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja
- Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
- Aknīstes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Aknīstes pilsētu, Aknīstes, Asares un Gārsenes pagastu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
- Susējas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aknīstes un Asares pagastā
- uznīst pēkšņi sākt nīst
- gabella Plašā nozīmē katrs netiešs nodoklis, šaurā nozīmē - sāls nodoklis, kas bija (1360.-1790. g.) viens no vissmagākiem un visvairāk ienīstiem Francijas nodokļiem
- nonīdēt sākt ienīst
- panīst sākt ienīst
- sagozīties sanīsties
- sariebties sanīsties
- sanīdēties Sanīsties
- sanīdīties Sanīsties
- sasanīsties Sanīsties
- ienīdēties Sanīsties, sanaidoties
- saēsties Sanīsties, sanaidoties
- satrīties Sanīsties, sanaidoties
- saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties
- nīdin Savienojumos ar darbības vārdiem "nīdēt", "nīst" uzsver šo darbību pastiprinājumu
- misogīns Sievietes nīstošs
- Aknīstes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta gandrīz visa pirmskara Aknīstes pagasta teritorija, izņemot tās ziemeļu stūri, kas pievienots tagadējā Jēkabpils novada Leimaņu pagastam, un liela daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas
- nīdulis tas, kas ienīst, naidīgi izturas, naidnieks
- cilvēknīdējs tas, kas neieredz, ienīst cilvēkus, dara tiem ļaunu
- nīdējs tas, kas nīst (ko)
- Arālīte upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa
nīst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV