Paplašinātā meklēšana

Meklējam mast.

Atrasts vārdos (193):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (427):

Aciņa ezers Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
Mazais Murmasts Acīte, ezers Murmastienes pagastā.
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas.
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
pakaļmasts Aizmugurējais masts.
grotbura Apakšējā bura grotmastā.
fokrāja Apakšējā rāja uz fokmasta.
foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta).
špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri.
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai.
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu.
Bārbaļi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Boles apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Darvinieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Inčārnieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Kanči apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā.
Arklinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Karolīna apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Kozsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Meža Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Siksala apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Silagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Teicejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Tiltagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Trizelnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Vēršuzepi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Vidsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Aizpurve Apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā.
Sārnas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Kokāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Pušči Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Seimuškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
Vecumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
divmastu Ar diviem mastiem.
masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
trīsmastu Ar trim mastiem.
vienmasta Ar vienu mastu.
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastikss (2).
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2).
Siksalas ezers atrodas Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība — 14 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~400 m; Sīksalas ezers.
vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
bezānburas priekšējā līķa garums attālums gar bezānmastu no bezānburas halzstūra līdz fallstūra augšējai malai.
bezānburas apakšējā līķa garums attālums no bezānmasta pa bezānbomi līdz šotstūrim.
priekšējā trīsstūra augstums attālums no jahtas klāja līdz fokštagas stiprinājumam pie masta.
grotburas apakšējā līķa garums attālums pa grotbomi no masta līdz grotburas šotstūrim.
seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas.
štagburšoneris Augsttakelēts divmastu šoneris (buru kuģis ar slīpajām burām).
tops Augšējais (masta, stengas) gals.
Auku ezers Aukas ezers Murmastienes pagastā.
topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
bezāna Bezāna vantis - atsaites bezānmasta noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina.
kreisstenga bezānmasta pagarināta augšējā daļa.
bezānstaga Bezānmasta staga.
bezmasta Bezmasta peldlīdzeklis - peldlīdzeklis bez masta un takelāžas.
Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena.
grotbomja taļļa bloku un trošu sistēma, kas atrodas netālu no masta zem grotbomja un notur grotbomi vēlamā augstumā.
šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā).
brambura Bura masta ceturtajā stāvā burukuģim ar taisnajām burām.
vējmasts Buru kuģa priekšējais masts, fokmasts.
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
pilnkuģis Buru kuģis ar trim vai vairākiem mastiem, uz kur visos ir rājburas; pilntakelāžas burinieks.
kattakelējums Buru laiva ar vienu, stipri uz priekšu izvirzītu mastu un bez priekšburas.
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai.
bramstenga Burukuģa salikta masta trešais posms - koks, ar ko pagarināta stenga (masts ir pirmais, stenga - otrais posms).
gafelšoneris Burukuģis (2 līdz 7 mastu) ar slīpajām burām.
barkentīna Burukuģis ar 3-5 mastiem, kam priekšējā mastā ir taisnās buras, bet pārējos mastos - slīpās buras.
anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta.
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts.
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
grotbomja klauve dakšai līdzīgs konstruktīvs elements grotbomja savienošanai ar mastu.
klauva Dakšveida ierīce gafeles priekšgalā ar kuras palīdzību tā slīd gar mastu un turas pie tā.
kvadrantektomija Daļēja mastektomija, kuras gadījumā audzēju izoperē vienā krūts kvadrantā, ietverot lielā krūšu muskuļa fasciju un ādu.
kraks Dāņu un zviedru trijmastu kuģis Baltijas jūrā.
hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas).
odontolīts Dažu fosilu dzīvnieku (mamuta, mastodonta u. c.) ilkņi, kurus vara sāļi nokrāsojuši gaišzilus; tie atgādina tirkīzu.
bocmansols Dēlītis sēdēšanai vajadzības gadījumā, piemēram, remontējot takelāžu, to paceļ mastā, izmantojot grotfalli.
dulbuds Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā; dubults.
dulbuts Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā.
mastiņa Dem. --> masts, pupu maikste.
paramastoidīts Deniņu kaula iekaisums mastoidīta gadījumā.
Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana.
rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem.
mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos.
divmastnieks Divmastu buru kuģis.
malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij.
Bermudu jauls divmastu jahta, kurai stūre atrodas starp mastiem.
stengštagbura Divmastu šonera bura, ko stiprina pie stengštagas.
diagonālštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu.
starpštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu.
stengštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasts stengas apakšas iet uz grotmasta topu.
bombarda Divmastu transporta kuģis Vidusjūras baseinā.
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala; četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā.
paugurainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota mastoidea").
govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs.
semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1-3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā.
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti.
elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
Acīte ezers Murmastienes pagastā, platība mazāka par 1 ha; Mazais Murmasts.
Vaboles ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purva austrumu daļā, platība — \~60 ha, dziļums — līdz 1,0 m; Vabulīts.
Aukas ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purvā, platība - 5,3 ha; Auku ezers.
Islienas ezers ezers Teiču purva ziemeļrietumu malā, starp Kurtavas un Mindaugas purvu, Murmastienes pagastā, platība — 11,2 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m.
Tolkājas ezers ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 14,3 ha, garums - \~750 m, lielākais platums - \~300 m.
Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers.
Lisiņš Ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers.
Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers.
phytomastigina Fitomastigini.
phytomonadida Fitomastiginu apakšklases kārta.
foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas.
fokstenga fokmasta augšējās daļas pagarinājums.
fokstaga Fokmasta staga.
vaku masta fokmasts.
fokštagas apkalums pie masta fokštagas iestiprināšanai paredzēts nerūsoša metāla skavveida apkalums masta priekšpusē.
kliks formastērps.
kliks Formastērps.
uniforma Formastērps.
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
masta riņķis gafeltakelētas jahtas mastam uzvērti koka riņķi buru piešūšanai.
grots Galvenā vai apakšējā bura, ko uzvelk grotmastā.
slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta.
sunīši Grotburas priekšējai malai (līķim) vienādos attālumos cita no citas piešūtas skaviņas, kas apņem masta sliedīti un slīd pa to.
grotstaga Grotmasta staga.
koge Hanziešu kuģi, ar kuriem pārvadāja preces Rietumeiropā; kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; kogs.
metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai.
ahterštagas novilcējs ierīce masta stāvokļa mainīšanai jahtas garenvirzienā.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā.
tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu.
trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
Aster divaricatus izplestā ziemastere.
gigantomastija Izteikta makromastija.
spinakerbomis Jahtas masta elements, pie kura piestiprina spinakeru.
jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku.
paceļamais gals jahtkluba ostas takelmasta blokā ievērts gals (trose), ar kuru paceļ un nolaiž mastus.
pastāvīgi liekti apaļkoki jahtu takelāžā sastopami arī liekti masti (to augšdaļa), bomji un citi apaļkoki, kas speciāli veidoti konkrētai jahtai.
jauls Jahtu takelējuma tips ar diviem mastiem - grotmastu un bezānmastu.
kečs Jahtu takelējums ar diviem mastiem un slīpajām burām.
kets Jahtu takelējums ar vienu mastu un vienu buru.
stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
vēlava Karodziņš kuģa vai laivas masta galā; kurseniekiem laivas īpašumzīme karodziņa veidā.
pusmastā Karoga stāvoklis sēru gadījumos, kad to nolaiž no topa uz leju par 1/4 no masta augstuma.
mastiklis Kaulu mastiklis - skelets.
masta ailas pastiprinājums koka detaļu pildījums starp masta ailas malām, klāja šķērssijām un klāja garensijām.
masta ķīļi koka ķīļi, ar kuriem fiksē masta stāvoklī attiecībā pret masta ailas apmali.
džonka Koka platdibena burukuģis ar 2-4 mastiem; izplatīts Dienvidaustrumāzijas valstīs.
longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
masta krēsla vaigi koka vai metāla vertikāli veidotas masta krēsla sānmalas, starp kurām iestiprināta nolaižamā masta pēda.
masta krēsls konstrukcija, kurā iestiprina nolaižamā masta pēdu.
hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
topmasts Kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; stenga.
stenga kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; topmasts (fokstenga, grotstenga, kreisstenga).
takelējums kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums - apaļkoki (bomji, gafeles, rājas, masti, stengas, bugsprits u. c.), takelāža, buras, antenas, signālugunis, kravas celšanas iekārtas u. c.
bezānmasts Kuģa pakaļējais masts, ja ir trīs (vai vairāk) masti.
takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
priekšmasts Kuģa priekšējais masts, fokmasts.
fokmasts Kuģa priekšējais masts.
hulk Kuģniecībai vairs nederīgs kravas kuģis bez mastiem un takelāžas.
miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas.
grotbomja apkalums pie masta kustīga metāla konstrukcija, kas savieno grotbomi ar mastu, var būt kopā ar patentrēveri.
bakštaga Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā.
preventeri Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā.
pinasa Laiva, jahta, arī divmastu kuģis.
buru laiva laiva, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem mastiem, kuros uzvelk buras, taču ir arī airējama.
marss Laukumiņš kuģa masta augšdaļā, kur tiek izvietotas dažādas nozīmes antenas, starmetēji u. c.
priekšējais trīsstūris laukums, ko veido fokštaga, masts un klājs.
genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā.
Murmastienes ezers Lielais Murmasts Murmastienes pagastā.
Murmastienas ezers Lielais Murmasts Murmastienes pagastā.
barka Liels 3, 4 vai 5 mastu burukuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta.
Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta.
Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale.
Inčāres strauts Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā.
Ļisinas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
Ļisiņas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
Pošku ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
Lisiņas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
Lisenas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
Lisenes ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
Lisinas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā.
lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām.
masta ailas apsegs masta ailu nosedzošs brezenta vai gumijota auduma apvalks ap mastu.
masta krāģis masta ailu nosedzošs brezenta vai gumijota auduma apvalks ap mastu.
masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki.
masta pēda masta apakšējais gals, parasti apstrādāts profilā, kas atbilst masta kurpei (ligzdai).
masta slīpums masta stāvoklis attiecībā pret klāju vai ūdenslīniju, ko fiksē atkarībā no trimmēšanas rezultātiem.
sānene masta stiprinājuma virve vai trose.
masta liekums masta vai tā daļa novirze no vertikāles.
daļējā mastektomija mastektomija, kad tiek izoperēts tikai tik daudz krūšu audu, lai nodrošinātu, ka rezecēto audu parauga malās nav audzēja šūnu.
radikāla mastektomija mastektomija, kurā izgriež arī apkārtējos audus, ieskaitot lielā krūšu muskuļa daļu un visus limfaudus krūškurvja sienā un padusē.
mastino Mastifs (liels suns ar krunkainu purnu) ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
pretkorozijas mastika mastika, kas paredzēta metāla virsmu aizsardzībai pret koroziju, to uzklāj uz aizsargājamās virsmas plānas plēves veidā.
prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā.
blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
ādas difūzā mastocitoze mastocitoze, kad āda sabiezē un sacietē, pārklājas ar ēdi, pievienojas vispārēja eritrodermija un intensīva nieze.
sklerotiskais mastoidīts mastoidīts ar kaula cietēšanu un biezēšanu.
progresējošs destruktīvs mastoidīts mastoidīts ar vāji izteiktiem vietējiem un vispārējiem simptomiem.
klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta.
špirka Masts, masta koks.
stebe Masts, masta koks.
droņīt masturbēt.
dročeris masturbētājs.
voliks Mazs vienmasta kuģis turkiem.
skrauja Medību suņu rejas, kuri kopā ar dzinējiem dzen mastu.
mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā.
Eifeļa tornis mednieku masts.
iekraušanas ierīce mehāniska ierīce uz kuģa, tā sastāv no kravas masta, vadbomja, trosēm, blokiem un elektrovinčām.
gliemežpārvada patentrēvers mehāniska ierīce, kas savieno grotbomi ar mastu un paredzēta grotbomja griešanai ap garenasi.
masta jātnieks metāla skava, kas piešūta grotburas priekšējam līķim un slīd pa mastam piestiprinātu viengabala sliedi.
gropes ligzda metāla vai cita materiāla veidota ieeja (masta vai grotbomja) gropē, kur ievada buras līķtrosi.
topmezgls Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī.
topstēks Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī.
Mindaugas ezers Mindaugas ezers - atrodas Teiču purva ziemeļu daļā, Murmastienes pagastā, platība - 36 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4,1 m, distrofs, bez aizauguma; Mindaukas ezers.
Mindaukas ezers Mindaugas ezers Murmastienes pagastā.
leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem.
aizpurvieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji.
arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklenieki" iedzīvotāji.
Arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" bijušais nosaukums.
arklinieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" iedzīvotāji.
Arklinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" nosaukuma variants latgaliski.
bārbalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" iedzīvotāji.
Borbaļi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" nosaukuma variants.
Buorbali Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" nosaukums latgaliski.
darvinieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Darvinieki" iedzīvotāji.
Darvinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" bijušais nosaukums.
Darvenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" nosaukuma variants.
inčārnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Inčārnieki" iedzīvotāji.
Kūkoji Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kokāji" nosaukuma variants.
Kūkuoji Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kokāji" nosaukums latgaliski.
Lielstrodi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Strodi" senāks nosaukums.
lielstrodieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Lielstrodi" iedzīvotāji.
murmastēnieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Murmastiene" iedzīvotāji.
Siksola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Siksala" nosaukums latgaliski.
silagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" iedzīvotāji.
Silagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukuma variants.
Sylagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukums latgaliski.
Teicējnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicejnieki" bijušais nosaukums.
taicijieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicija" iedzīvotāji.
Tiltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" bijušais nosaukums.
tiltagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" iedzīvotāji.
Tyltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" nosaukums latgaliski.
Trizeļnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tirzelnieki" nosaukums latgaliski.
Mazie Tropi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tropi" bijušais nosaukums.
Vacumnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" bijušais nosaukums.
Vidsala Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" bijušais nosaukums.
Vydsola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" nosaukums latgaliski.
autoirumācija Narcisma paveids, sava dzimumlocekļa kairināšana ar mēli un lūpām; orālā masturbācija.
jolla Neliela, plata airu laiva, parasti ar 2-8 airiem, kurai var uzstādīt mastu ar buru.
vētras trisele neliela, stipra trīsstūraina vētras bura, ko ar vaļēju apakšējo malu paceļ grotmastā.
brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
šalupe Neliels jūras kuģis ar 1 mastu un kutera takelāžu, kas atšķiras no kutera ar labāk veidotu formu.
flagmasts Neliels masts vai kārts, kurā paceļ flagu.
pinka Neliels motorkuģis ar burām un diviem mastiem zvejai un kravu pārvadāšanai.
tenderis Neliels vienmasta sporta burinieks; neliels palīgkuģis.
logers Neliels zvejas buru kuģis ar motoru; neliels divmastu vai trīsmastu burinieks.
vieskapteinis No citas valsts darbā uzaicināts kuģa kapteinis, kas bija izplatīts 19. gs., kad sāka būvēt trīsmastu burukuģus, bet nepietika jūrnieku ar starptautiski atzītu diplomu.
bardūna No masta topa nākoša trose stengas nostiprināšanai atpakaļvirzienā.
metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
masturbēt Nodarboties ar masturbāciju; onanēt.
Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu.
truhaķ Onanēt (masturbēt).
lemma Onomastikā - ar konkrētu referentu nesaistīts īpašvārds.
pluralizācija Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā.
pluralizēšana Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā.
nosaucējs Onomastikā - persona vai institūcija, kas piešķir nosaukumu (parasti - organizācijai vai materiālam objektam, arī - personai).
dubultvārds Onomastikā - priekšvārds, kas veidots no diviem patstāvīgiem priekšvārdiem un kas oficiāli tiek lietots kā viens nedalāms priekšvārds.
pārdalījums onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; dekompozīcija.
dekompozīcija onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; pārdalījums.
hidronīmika Onomastikas apakšnozare, kurā pēta hidronīmus.
toponomastika Onomastikas apakšnozare, kurā pēta vietvārdus.
antroponīmika Onomastikas nozare, kas pētī antroponīmus jeb personvārdus.
grotstenga pagarināta grotmasta augšējā daļa.
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja.
pamatu horizontālā hidroizolācija pamatu elements, ko veido pamatu un sienu saskares vietā no hidroizolācijas ruļļmateriāla, kuru pie pamatiem visbiežāk pielīmē ar bitumena mastiku.
Bermudas bura parastais masta buras tips, kas uzvilkta mastā līdz tā galam.
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
ipsācija Pašapmierināšanās, sevišķi seksuāla; onānisms, masturbācija.
toplaterna Peldlīdzeklā signāllaterna, kas izvietota tā masta topā.
masta kurpe peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā balstās masta pēda.
masta ligzda peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā iebalstās masta pēda.
pretzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu, kas paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu.
jumpzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu; paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu.
spinakera bloks peldlīdzekļa masta topā (vai augšdaļā) piestiprināts bloks, caur kuru rit spinakerfalle, ar ko paceļ spinakerburu.
gredzenapkalums Peldlīdzekļa mastu un citu apaļkoku stīpai līdzīgs apkalums.
bezān- Pie bezānmasta piederīgs (apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļa vai bura, piem., bezānbura, bezānmasts).
gitava Pie buras šotstūra piestiprināta trose, ar kuru buru pievelk pie masta vai rājas.
grot- Pie grotmasta piestiprināts (par apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļām un burām), piem., grotbura, grotštaga.
kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
pseidomasturbācija Piespiedu masturbācija ilgstošas abstinences vai frustrācijas apstākļos; arī tāda vīrieša manipulācijas ar dzimumorgāniem, kurš nav spējīgs ne uz ejakulāciju, ne uz orgasmu.
radikālā modificētā mastektomija pilnīga mastektomija ar paduses limfadenektomiju, bet saglabājot krūšu muskuļus.
topštaga Pirmā štaga, kas iet no jahtas priekšgala uz masta vai stengas topu.
Varakļānu pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorija, kas bija gandrīz trīs reizes lielāka, ir iekļauta arī tagadējā Dekšāres, Murmastienes, Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastā, savukārt daļa bijušā Stirnienes pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Varakļānu pagasta teritorijā.
vīties Plandīties (mastā); plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu.
atkantēšanas josta plata brezenta josta, ko ar karabīnāķi iekabina speciālā trosē, kuras otrs gals piestiprināts pie masta.
marss Platforma starp burukuģa mastu un masta pagarinājumu; izmanto stāvošās takelāžas nostiprināšanai, darbam ar burām, novērošanai, ko veic sardzes matrozis.
štagbura Priekšbura jeb foks - masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti.
priekšklājs Priekšējais klājs - laukums no masta uz priekšu.
priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī), t. i. telpa zem klāja no priekšgala līdz mastam.
priekšštagas vaļīgums priekšštagas atslābums, kas rodas, ja takelāžas trošu deformācijas rezultātā mainās masta slīpums attiecībā pret klāju.
Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri.
zāliņš Pusapļveida platforma lielāku burinieku mastā stengu atbalstīšanai un vanšu nostiprināšanai.
pusmasts Puse vai aptuveni puse no masta garuma.
bramrāja Rāja, pie kuras piestiprina bramburu, masta trešā vai ceturtā rāja no apakšas.
Moricupe Raķupe, Lomastes satekupes paralēls nosaukums tās augštecē.
radioreleju līnija retranslatoru virkne, kas nodrošina signāla pārraidi vajadzīgajā tālumā; retranslatori atrodas augstos torņos vai mastos 40-70 km cits no cita.
topmarka Sacīkšu jahtas masta augšdaļā uzkrāsota melna līnija (marka), kas norāda, līdz kurai vietai drīkst pacelt buras fallstūri.
onomastisks Saistīts ar onomastiku, tai raksturīgs.
samaska samastiņa, samastaukla.
samastaukla Samestaukla; samastiņa.
samastaukle Samestaukla; samastiņa.
Aster lateriflorus sānziedu ziemastere.
aizrotināt Saritināt virvi aiz masta.
Aster ericoides sārteņu ziemastere.
onānisms Savu dzimumorgānu kairināšana, lai izraisītu erotisku uzbudinājumu un dzimumtieksmes apmierinājumu; masturbācija.
serdabs Senās Ēģiptes mastabās kamera, kur atradās mirušā statuja.
Sīksalas ezers Siksalas ezers Murmastienes pagastā.
azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai.
masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu.
spankers Slīpa (slīptakelēta) apakšējā bura bezānmastā.
klīvers Slīpa trīsstūra bura, ko uzvelk fokmasta priekšā.
sīkbaļķis Smalkšķiedrains priedes baļķis, kas ir garāks par 6,4 metriem un ko parasti izmanto jahtu mastu un laivu darināšanai.
patentrēvers Speciāla mehāniska ierīce grotbomja galā pie masta, ko izmantojot, buru var uztīt uz grotbomja, tādējādi samazinot tās laukumu.
Aster dumosus spilvenveida ziemastere.
spinakera lūvmala spinakera sānu mala, kura atrodas lūvpusē (vēja pusē), tā iet no spinakerbomja noka uz masta topu vai augšdaļu.
nesošā trose starp diviem mastiem novilkta trose, pa kuru pārvietojas kravas ratiņi.
zāliņš Starp mastu un vantīm nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošinā tā stingrumu.
garenzāliņš Starp mastu un vantīm peldlīdzekļa garenvirzienā nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu.
izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos.
staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas.
steņģes Stenga (1), topmasts.
steņģis Stenga (1), topmasts.
rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala.
fokštaga Štaga jahtas priekšgalā - pie tās stiprina trīsstūrainu priekšburu; fokmasta štaga.
bebištaga Štaga masta priekšpusē, kuru attiecīgi nostiepjot var mainīt masta profilu.
priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras.
jumpštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu.
pretštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu.
klīverštaga Štaga, kas no klīverbomja noka iet uz mastu, pie tās stiprina klīverburu.
pārštaga Štaga, kas savieno grotmasta topu ar bezānmasta topu; starpštaga.
grotštagbura Štagbura, ko paceļ starp grotmastu un fokmastu uz peldlīdzekļiem ar diviem un vairāk mastiem.
šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē.
pusmasts Tā, ka ir nolaists aptuveni līdz masta vidum (par karogu sēru gadījumā).
bram- Tāds (apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļa vai bura), kas piestiprināts pie stengas pirmā pagarinājuma jeb bramstengas (piem., bramrāja, brambura).
fok- Tāds (par apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļām un burām), kas piestiprināts pie fokmasta (piem., fokbura, fokrāja u. c.).
notakelēts Tāds (peldlīdzeklis), kuram ir noņemta visa stāvošā takelāža (masti un to piederumi).
gafeltakelējums Takelējuma paveids, izmantojot gafeli - masta augšdaļā slīpi paceļamu apaļkoku, pie kura stiprina četrstūrainas buras augšējo malu (augšējo līķi).
Bermudu kečs takelējuma tips jahtai, kuras stūre atrodas aiz bezānmasta.
slūpe Takelējums, kam raksturīgs viens masts ar slīpajām burām.
Mindaugas purvs Teiču purva ziemeļu daļas nosaukums Barkavas un Murmastienes pagastā.
špīrs Tievs baļķis; masta koks.
Tolkaju Tolkaju ezers - Tolkājas ezers Murmastienes pagastā.
priekšbura Trijstūra bura vai viena no vairākām trijstūra burām, ko uzvelk fokmasta priekšā.
trijmastnieks Trīsmastnieks.
šonermasts Trīsmastu buru kuģa priekšējais masts; fokmasts.
trīsmastnieks Trīsmastu buru kuģis.
fregate Trīsmastu pilntakelēts buru flotes karakuģis ar 24-60 lielgabaliem.
karavela Trīsmastu vai četrmastu buru kuģis.
trijmastu Trīsmastu.
fokbura trīsstūraina priekšbura, kas piestiprināta pie priekšējā masta; foks.
spinakera štagbura trīsstūraina priekšbura, kuras halzstūri piestiprina apmēram vidū sttarp mastu un priekšējo štagu.
bezānfoks Trīsstūraina štagbura, ko paceļ bezānmasta priekšpusē.
breitfoks Trīsstūraina vai četrstūraina rājtakelēta bura, ko ejot ar vēju, paceļ masta priekšpusē.
blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
pārštagbura Trīsstūrveida bura, ko paceļ pie štagas, kura savieno keča grotmasta topu ar bezānmasta topu, šīs buras halzstūris atrodas pie bezānmasta lejasgala, fallstūris - grotmasta topā, bet šotstūris - bezānmasta topā, to lieto vieglā vējā.
ahterštaga Trose vai stieple, kas no masta topa.
Vabulīts Vaboles ezers Murmastienes pagastā.
topvantis Vantis, kas no masta topa pāri zāliņa nokam nāk no bortiem pie klāja.
Mūrmustīne Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Murmastiene" nosaukuma variants latgaliski.
Mūrmastīne Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Murmastiene" nosaukums latgaliski.
caunieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" iedzīvotāji.
darvenieki Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Darvenieki" iedzīvotāji.
kancēnieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kanči" iedzīvotāji.
murmastienieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Murmastiene" iedzīvotāji.
puščānieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Puščas" iedzīvotāji.
seimušcieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Seimuškas" iedzīvotāji.
seimuškieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Seimuškas" iedzīvotāji.
Varteša ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā.
Vaišļu salas ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā.
Vērteža ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā.
Verteža ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā.
tartana Vidus jūrā vienmasta laiva ar trijstūrainu buru.
jahta Viegla vienmasta buru laiva (sportam).
teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju.
gafelkuters Vienmasta buru kuģis ar gafelburu un topburu.
vienmastnieks Vienmasta buru kuģis.
slūpjahta Vienmasta jahta ar slīpajām burām.
kuteris Vienmasta jahtu tips.
šalupa Vienmasta piekrastes kuģis (ap 40 t).
zoomastigins Vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Zoomastigina").
latīņu takelējums virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar latīņu buru, kas piestiprināta pie garas rājas, kas īsajā mastā ieslīpi pacelta diametrālajā plaknē.
tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri).
takelis Virve kuģa mastā.
ragavire virve, ar ko piesien mastu pie laivas priekšgala.
uztākelēšana Visa nepieciešamā virsklāja aprīkojuma (mastu, vanšu, štagu, faļļu utt.) uzstādīšana.
slūptakelkējums Visplašāk izplatītais buru takalējumu veids mūsdienu jahtām (slūpjahta) un nelieliem buru kuģiem - viens masts ar slīpajām burām, gafeltakelētu un augsttakelētu pamatburu (grotu) un vienu priekšburu.
kogs Visvairāk pazīstamais 12.-16. gs. burukuģa veids, kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; koge.
Felicia amelloides ziemasteru felīcija.
vētras signāli zīmes vētras brīdinājumu stacijas signālmastā, kas dienā ir dažādas ģeometriskas figūras melnā krāsā, naktī - baltas un sarkanas ugunis.
zoomastigina Zoomastiginu apakšklase.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa mast.