Paplašinātā meklēšana

Meklējam mast.

Atrasts vārdos (198):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (428):

Aciņa ezers Acīte, ezers Murmastienes pagastā
Mazais Murmasts Acīte, ezers Murmastienes pagastā
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
pakaļmasts Aizmugurējais masts
grotbura Apakšējā bura grotmastā
fokrāja Apakšējā rāja uz fokmasta
foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta)
špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
Bārbaļi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Boles apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Darvinieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Inčārnieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Kanči apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Aizpurve apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Arklinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Karolīna apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Kozsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Meža Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Siksala apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Silagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Teicejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Tiltagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Trizelnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Vēršuzepi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Vidsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
Kokāji apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Pušči apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Sārnas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Seimuškas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
Vecumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
divmastu ar diviem mastiem
masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu
trīsmastu ar trim mastiem
vienmasta ar vienu mastu
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastikss (2)
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2)
Siksalas ezers atrodas Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība — 14 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~400 m; Sīksalas ezers
vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā
bezānburas priekšējā līķa garums attālums gar bezānmastu no bezānburas halzstūra līdz fallstūra augšējai malai
bezānburas apakšējā līķa garums attālums no bezānmasta pa bezānbomi līdz šotstūrim
priekšējā trīsstūra augstums attālums no jahtas klāja līdz fokštagas stiprinājumam pie masta
grotburas apakšējā līķa garums attālums pa grotbomi no masta līdz grotburas šotstūrim
seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas
štagburšoneris Augsttakelēts divmastu šoneris (buru kuģis ar slīpajām burām)
tops Augšējais (masta, stengas) gals
Auku ezers Aukas ezers Murmastienes pagastā
topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā
bezāna Bezāna vantis - atsaites bezānmasta noturēšanai kuģa šķērsvirzienā
bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina
kreisstenga bezānmasta pagarināta augšējā daļa
bezānstaga Bezānmasta staga
bezmasta Bezmasta peldlīdzeklis - peldlīdzeklis bez masta un takelāžas
Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena
grotbomja taļļa bloku un trošu sistēma, kas atrodas netālu no masta zem grotbomja un notur grotbomi vēlamā augstumā
šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā)
brambura Bura masta ceturtajā stāvā burukuģim ar taisnajām burām
vējmasts Buru kuģa priekšējais masts, fokmasts
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā
pilnkuģis Buru kuģis ar trim vai vairākiem mastiem, uz kur visos ir rājburas; pilntakelāžas burinieks
kattakelējums Buru laiva ar vienu, stipri uz priekšu izvirzītu mastu un bez priekšburas
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai
bramstenga Burukuģa salikta masta trešais posms - koks, ar ko pagarināta stenga (masts ir pirmais, stenga - otrais posms)
gafelšoneris Burukuģis (2 līdz 7 mastu) ar slīpajām burām
barkentīna Burukuģis ar 3-5 mastiem, kam priekšējā mastā ir taisnās buras, bet pārējos mastos - slīpās buras
anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki
maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
grotbomja klauve dakšai līdzīgs konstruktīvs elements grotbomja savienošanai ar mastu
klauva Dakšveida ierīce gafeles priekšgalā ar kuras palīdzību tā slīd gar mastu un turas pie tā
kvadrantektomija Daļēja mastektomija, kuras gadījumā audzēju izoperē vienā krūts kvadrantā, ietverot lielā krūšu muskuļa fasciju un ādu
kraks Dāņu un zviedru trijmastu kuģis Baltijas jūrā
hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas)
odontolīts dažu fosilu dzīvnieku (mamuta, mastodonta u. c.) ilkņi, kurus vara sāļi nokrāsojuši gaišzilus; tie atgādina tirkīzu
bocmansols Dēlītis sēdēšanai vajadzības gadījumā, piemēram, remontējot takelāžu, to paceļ mastā, izmantojot grotfalli
dulbuts Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā
dulbuds Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā; dubults
mastiņa dem. --> masts, pupu maikste
paramastoidīts Deniņu kaula iekaisums mastoidīta gadījumā
Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana
rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem
mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos
divmastnieks Divmastu buru kuģis
malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij
Bermudu jauls divmastu jahta, kurai stūre atrodas starp mastiem
stengštagbura Divmastu šonera bura, ko stiprina pie stengštagas
diagonālštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu
starpštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu
stengštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasts stengas apakšas iet uz grotmasta topu
bombarda Divmastu transporta kuģis Vidusjūras baseinā
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala; četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu
kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā
paugurainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota mastoidea")
govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei
trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs
semafors Dzelzceļa signālierīce, kas sastāv no masta, 1-3 spārniem, signālugunīm un ar ko tiek atļauta vai aizliegta kustība attiecīgajā ceļa posmā
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti
elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
Acīte ezers Murmastienes pagastā, platība mazāka par 1 ha; Mazais Murmasts
Vaboles ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purva austrumu daļā, platība — \~60 ha, dziļums — līdz 1,0 m; Vabulīts
Aukas ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purvā, platība - 5,3 ha; Auku ezers
Islienas ezers ezers Teiču purva ziemeļrietumu malā, starp Kurtavas un Mindaugas purvu, Murmastienes pagastā, platība — 11,2 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m
Tolkājas ezers ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 14,3 ha, garums - \~750 m, lielākais platums - \~300 m
Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers
Lisiņš ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers
Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers
phytomastigina Fitomastigini
phytomonadida Fitomastiginu apakšklases kārta
foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas
fokstenga fokmasta augšējās daļas pagarinājums
fokstaga Fokmasta staga
vaku masta fokmasts
fokštagas apkalums pie masta fokštagas iestiprināšanai paredzēts nerūsoša metāla skavveida apkalums masta priekšpusē
kliks formastērps
kliks Formastērps
uniforma Formastērps
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi
masta riņķis gafeltakelētas jahtas mastam uzvērti koka riņķi buru piešūšanai
grots Galvenā vai apakšējā bura, ko uzvelk grotmastā
slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta
sunīši Grotburas priekšējai malai (līķim) vienādos attālumos cita no citas piešūtas skaviņas, kas apņem masta sliedīti un slīd pa to
grotstaga Grotmasta staga
koge Hanziešu kuģi, ar kuriem pārvadāja preces Rietumeiropā; kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; kogs
metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai
adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai
ahterštagas novilcējs ierīce masta stāvokļa mainīšanai jahtas garenvirzienā
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā
tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu
trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta
bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu
Aster divaricatus izplestā ziemastere
gigantomastija Izteikta makromastija
spinakerbomis Jahtas masta elements, pie kura piestiprina spinakeru
jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku
paceļamais gals jahtkluba ostas takelmasta blokā ievērts gals (trose), ar kuru paceļ un nolaiž mastus
pastāvīgi liekti apaļkoki jahtu takelāžā sastopami arī liekti masti (to augšdaļa), bomji un citi apaļkoki, kas speciāli veidoti konkrētai jahtai
jauls Jahtu takelējuma tips ar diviem mastiem - grotmastu un bezānmastu
kečs Jahtu takelējums ar diviem mastiem un slīpajām burām
kets Jahtu takelējums ar vienu mastu un vienu buru
stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi
vēlava Karodziņš kuģa vai laivas masta galā; kurseniekiem laivas īpašumzīme karodziņa veidā
pusmastā Karoga stāvoklis sēru gadījumos, kad to nolaiž no topa uz leju par 1/4 no masta augstuma
mastiklis Kaulu mastiklis - skelets
masta ailas pastiprinājums koka detaļu pildījums starp masta ailas malām, klāja šķērssijām un klāja garensijām
masta ķīļi koka ķīļi, ar kuriem fiksē masta stāvoklī attiecībā pret masta ailas apmali
džonka Koka platdibena burukuģis ar 2-4 mastiem; izplatīts Dienvidaustrumāzijas valstīs
longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali
masta krēsla vaigi koka vai metāla vertikāli veidotas masta krēsla sānmalas, starp kurām iestiprināta nolaižamā masta pēda
masta krēsls konstrukcija, kurā iestiprina nolaižamā masta pēdu
hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo
semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem
topmasts Kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; stenga
stenga kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; topmasts (fokstenga, grotstenga, kreisstenga)
takelējums kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums - apaļkoki (bomji, gafeles, rājas, masti, stengas, bugsprits u. c.), takelāža, buras, antenas, signālugunis, kravas celšanas iekārtas u. c.
bezānmasts Kuģa pakaļējais masts, ja ir trīs (vai vairāk) masti
takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras
fokmasts Kuģa priekšējais masts
priekšmasts Kuģa priekšējais masts, fokmasts
hulk Kuģniecībai vairs nederīgs kravas kuģis bez mastiem un takelāžas
miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas
grotbomja apkalums pie masta kustīga metāla konstrukcija, kas savieno grotbomi ar mastu, var būt kopā ar patentrēveri
bakštaga Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā
preventeri Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā
pinasa Laiva, jahta, arī divmastu kuģis
buru laiva laiva, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem mastiem, kuros uzvelk buras, taču ir arī airējama
marss Laukumiņš kuģa masta augšdaļā, kur tiek izvietotas dažādas nozīmes antenas, starmetēji u. c.
priekšējais trīsstūris laukums, ko veido fokštaga, masts un klājs
genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā
Murmastienes ezers Lielais Murmasts Murmastienes pagastā
Murmastienas ezers Lielais Murmasts Murmastienes pagastā
barka liels 3, 4 vai 5 mastu burukuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras
klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta
Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta
Inčāres strauts Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā
Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale
Ļisiņas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā
Pošku ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā
Lisiņas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā
Lisenas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā
Lisenes ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā
Lisinas ezers Lisiņš, ezers Murmastienes pagastā
lugeris Lugertakelēts buru peldlīdzeklis, neliels 2 vai 3 mastu buru kuģis (19. gs. - 20. gs. sākums) zvejai un militārām vajadzībām
masta ailas apsegs masta ailu nosedzošs brezenta vai gumijota auduma apvalks ap mastu
masta krāģis masta ailu nosedzošs brezenta vai gumijota auduma apvalks ap mastu
masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki
masta pēda masta apakšējais gals, parasti apstrādāts profilā, kas atbilst masta kurpei (ligzdai)
masta slīpums masta stāvoklis attiecībā pret klāju vai ūdenslīniju, ko fiksē atkarībā no trimmēšanas rezultātiem
sānene masta stiprinājuma virve vai trose
masta liekums masta vai tā daļa novirze no vertikāles
daļējā mastektomija mastektomija, kad tiek izoperēts tikai tik daudz krūšu audu, lai nodrošinātu, ka rezecēto audu parauga malās nav audzēja šūnu
radikāla mastektomija mastektomija, kurā izgriež arī apkārtējos audus, ieskaitot lielā krūšu muskuļa daļu un visus limfaudus krūškurvja sienā un padusē
mastino Mastifs (liels suns ar krunkainu purnu) ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs
pretkorozijas mastika mastika, kas paredzēta metāla virsmu aizsardzībai pret koroziju, to uzklāj uz aizsargājamās virsmas plānas plēves veidā
prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā
blīvējošā mastika mastika, kas paredzēta spraugu blīvēšanai un mitruma izolācijai. Izšķir karstās blīvējošās mastikas, kuras lieto uzkarsētas virs 160 °C temperatūrā, un aukstās mastikas, kuras sašķidrina ar organiskiem šķīdinātājiem
ādas difūzā mastocitoze mastocitoze, kad āda sabiezē un sacietē, pārklājas ar ēdi, pievienojas vispārēja eritrodermija un intensīva nieze
sklerotiskais mastoidīts mastoidīts ar kaula cietēšanu un biezēšanu
progresējošs destruktīvs mastoidīts mastoidīts ar vāji izteiktiem vietējiem un vispārējiem simptomiem
klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta
špirka Masts, masta koks
stebe Masts, masta koks
droņīt masturbēt
dročeris masturbētājs
voliks mazs vienmasta kuģis turkiem
skrauja Medību suņu rejas, kuri kopā ar dzinējiem dzen mastu
mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā
Eifeļa tornis mednieku masts
iekraušanas ierīce mehāniska ierīce uz kuģa, tā sastāv no kravas masta, vadbomja, trosēm, blokiem un elektrovinčām
gliemežpārvada patentrēvers mehāniska ierīce, kas savieno grotbomi ar mastu un paredzēta grotbomja griešanai ap garenasi
masta jātnieks metāla skava, kas piešūta grotburas priekšējam līķim un slīd pa mastam piestiprinātu viengabala sliedi
gropes ligzda metāla vai cita materiāla veidota ieeja (masta vai grotbomja) gropē, kur ievada buras līķtrosi
topmezgls Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī
topstēks Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī
Mindaugas ezers Mindaugas ezers - atrodas Teiču purva ziemeļu daļā, Murmastienes pagastā, platība - 36 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4,1 m, distrofs, bez aizauguma; Mindaukas ezers
Mindaukas ezers Mindaugas ezers Murmastienes pagastā
leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem
aizpurvieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" iedzīvotāji
arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklenieki" iedzīvotāji
Arklenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" bijušais nosaukums
arklinieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" iedzīvotāji
Arklinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Arklinieki" nosaukuma variants latgaliski
bārbalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" iedzīvotāji
Borbaļi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" nosaukuma variants
Buorbali Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Bārbaļi" nosaukums latgaliski
darvinieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Darvinieki" iedzīvotāji
Darvinīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" bijušais nosaukums
Darvenieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Dravinieki" nosaukuma variants
inčārnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Inčārnieki" iedzīvotāji
Kūkoji Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kokāji" nosaukuma variants
Kūkuoji Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kokāji" nosaukums latgaliski
Lielstrodi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Strodi" senāks nosaukums
lielstrodieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Lielstrodi" iedzīvotāji
murmastēnieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Murmastiene" iedzīvotāji
Siksola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Siksala" nosaukums latgaliski
silagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" iedzīvotāji
Silagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukuma variants
Sylagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Silagals" nosaukums latgaliski
Teicējnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicejnieki" bijušais nosaukums
taicijieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicija" iedzīvotāji
Tiltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" bijušais nosaukums
tiltagalieši Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" iedzīvotāji
Tyltagols Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tiltagals" nosaukums latgaliski
Trizeļnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tirzelnieki" nosaukums latgaliski
Mazie Tropi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Tropi" bijušais nosaukums
Vacumnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" bijušais nosaukums
Vidsala Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" bijušais nosaukums
Vydsola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" nosaukums latgaliski
autoirumācija Narcisma paveids, sava dzimumlocekļa kairināšana ar mēli un lūpām; orālā masturbācija
jolla Neliela, plata airu laiva, parasti ar 2-8 airiem, kurai var uzstādīt mastu ar buru
vētras trisele neliela, stipra trīsstūraina vētras bura, ko ar vaļēju apakšējo malu paceļ grotmastā
brigantīna neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā
šalupe neliels jūras kuģis ar 1 mastu un kutera takelāžu, kas atšķiras no kutera ar labāk veidotu formu
flagmasts neliels masts vai kārts, kurā paceļ flagu
pinka neliels motorkuģis ar burām un diviem mastiem zvejai un kravu pārvadāšanai
tenderis neliels vienmasta sporta burinieks; neliels palīgkuģis
logers neliels zvejas buru kuģis ar motoru; neliels divmastu vai trīsmastu burinieks
vieskapteinis no citas valsts darbā uzaicināts kuģa kapteinis, kas bija izplatīts 19. gs., kad sāka būvēt trīsmastu burukuģus, bet nepietika jūrnieku ar starptautiski atzītu diplomu
bardūna no masta topa nākoša trose stengas nostiprināšanai atpakaļvirzienā
metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
masturbēt Nodarboties ar masturbāciju; onanēt
Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu
truhaķ Onanēt (masturbēt)
lemma Onomastikā - ar konkrētu referentu nesaistīts īpašvārds
pluralizācija Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā
pluralizēšana Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā
nosaucējs Onomastikā - persona vai institūcija, kas piešķir nosaukumu (parasti - organizācijai vai materiālam objektam, arī - personai)
dubultvārds Onomastikā - priekšvārds, kas veidots no diviem patstāvīgiem priekšvārdiem un kas oficiāli tiek lietots kā viens nedalāms priekšvārds
pārdalījums onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; dekompozīcija
dekompozīcija onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; pārdalījums
hidronīmika Onomastikas apakšnozare, kurā pēta hidronīmus
toponomastika Onomastikas apakšnozare, kurā pēta vietvārdus
antroponīmika Onomastikas nozare, kas pētī antroponīmus jeb personvārdus
grotstenga pagarināta grotmasta augšējā daļa
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
pamatu horizontālā hidroizolācija pamatu elements, ko veido pamatu un sienu saskares vietā no hidroizolācijas ruļļmateriāla, kuru pie pamatiem visbiežāk pielīmē ar bitumena mastiku
Bermudas bura parastais masta buras tips, kas uzvilkta mastā līdz tā galam
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
ipsācija Pašapmierināšanās, sevišķi seksuāla; onānisms, masturbācija
toplaterna Peldlīdzeklā signāllaterna, kas izvietota tā masta topā
masta kurpe peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā balstās masta pēda
masta ligzda peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā iebalstās masta pēda
pretzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu, kas paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu
jumpzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu; paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu
spinakera bloks peldlīdzekļa masta topā (vai augšdaļā) piestiprināts bloks, caur kuru rit spinakerfalle, ar ko paceļ spinakerburu
gredzenapkalums Peldlīdzekļa mastu un citu apaļkoku stīpai līdzīgs apkalums
bezān- Pie bezānmasta piederīgs (apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļa vai bura, piem., bezānbura, bezānmasts)
gitava Pie buras šotstūra piestiprināta trose, ar kuru buru pievelk pie masta vai rājas
grot- Pie grotmasta piestiprināts (par apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļām un burām), piem., grotbura, grotštaga
kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses
naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
pseidomasturbācija Piespiedu masturbācija ilgstošas abstinences vai frustrācijas apstākļos; arī tāda vīrieša manipulācijas ar dzimumorgāniem, kurš nav spējīgs ne uz ejakulāciju, ne uz orgasmu
radikālā modificētā mastektomija pilnīga mastektomija ar paduses limfadenektomiju, bet saglabājot krūšu muskuļus
topštaga Pirmā štaga, kas iet no jahtas priekšgala uz masta vai stengas topu
Varakļānu pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorija, kas bija gandrīz trīs reizes lielāka, ir iekļauta arī tagadējā Dekšāres, Murmastienes, Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastā, savukārt daļa bijušā Stirnienes pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Varakļānu pagasta teritorijā
vīties Plandīties (mastā); plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu
atkantēšanas josta plata brezenta josta, ko ar karabīnāķi iekabina speciālā trosē, kuras otrs gals piestiprināts pie masta
marss Platforma starp burukuģa mastu un masta pagarinājumu; izmanto stāvošās takelāžas nostiprināšanai, darbam ar burām, novērošanai, ko veic sardzes matrozis
štagbura Priekšbura jeb foks - masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti
priekšklājs Priekšējais klājs - laukums no masta uz priekšu
priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī), t. i. telpa zem klāja no priekšgala līdz mastam
priekšštagas vaļīgums priekšštagas atslābums, kas rodas, ja takelāžas trošu deformācijas rezultātā mainās masta slīpums attiecībā pret klāju
Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri
zāliņš Pusapļveida platforma lielāku burinieku mastā stengu atbalstīšanai un vanšu nostiprināšanai
pusmasts Puse vai aptuveni puse no masta garuma
bramrāja Rāja, pie kuras piestiprina bramburu, masta trešā vai ceturtā rāja no apakšas
Moricupe Raķupe, Lomastes satekupes paralēls nosaukums tās augštecē
radioreleju līnija retranslatoru virkne, kas nodrošina signāla pārraidi vajadzīgajā tālumā; retranslatori atrodas augstos torņos vai mastos 40-70 km cits no cita
topmarka Sacīkšu jahtas masta augšdaļā uzkrāsota melna līnija (marka), kas norāda, līdz kurai vietai drīkst pacelt buras fallstūri
onomastisks saistīts ar onomastiku, tai raksturīgs
samaska samastiņa, samastaukla
samastaukla Samestaukla; samastiņa
samastaukle Samestaukla; samastiņa
Aster lateriflorus sānziedu ziemastere
aizrotināt Saritināt virvi aiz masta
Aster ericoides sārteņu ziemastere
onānisms Savu dzimumorgānu kairināšana, lai izraisītu erotisku uzbudinājumu un dzimumtieksmes apmierinājumu; masturbācija
serdabs Senās Ēģiptes mastabās kamera, kur atradās mirušā statuja
Sīksalas ezers Siksalas ezers Murmastienes pagastā
azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai
masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu
spankers Slīpa (slīptakelēta) apakšējā bura bezānmastā
klīvers Slīpa trīsstūra bura, ko uzvelk fokmasta priekšā
sīkbaļķis Smalkšķiedrains priedes baļķis, kas ir garāks par 6,4 metriem un ko parasti izmanto jahtu mastu un laivu darināšanai
patentrēvers Speciāla mehāniska ierīce grotbomja galā pie masta, ko izmantojot, buru var uztīt uz grotbomja, tādējādi samazinot tās laukumu
Aster dumosus spilvenveida ziemastere
spinakera lūvmala spinakera sānu mala, kura atrodas lūvpusē (vēja pusē), tā iet no spinakerbomja noka uz masta topu vai augšdaļu
nesošā trose starp diviem mastiem novilkta trose, pa kuru pārvietojas kravas ratiņi
zāliņš Starp mastu un vantīm nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošinā tā stingrumu
garenzāliņš Starp mastu un vantīm peldlīdzekļa garenvirzienā nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu
izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos
staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas
steņģes Stenga (1), topmasts
steņģis Stenga (1), topmasts
rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai
nūte Šaura, gara mastā izveidota rieva, pa kuru slīd buras mala
fokštaga Štaga jahtas priekšgalā - pie tās stiprina trīsstūrainu priekšburu; fokmasta štaga
bebištaga Štaga masta priekšpusē, kuru attiecīgi nostiepjot var mainīt masta profilu
priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras
jumpštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu
pretštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu
klīverštaga Štaga, kas no klīverbomja noka iet uz mastu, pie tās stiprina klīverburu
pārštaga Štaga, kas savieno grotmasta topu ar bezānmasta topu; starpštaga
grotštagbura Štagbura, ko paceļ starp grotmastu un fokmastu uz peldlīdzekļiem ar diviem un vairāk mastiem
šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē
pusmasts tā, ka ir nolaists aptuveni līdz masta vidum (par karogu sēru gadījumā)
bram- tāds (apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļa vai bura), kas piestiprināts pie stengas pirmā pagarinājuma jeb bramstengas (piem., bramrāja, brambura)
fok- tāds (par apmastojuma vai takelāžas sastāvdaļām un burām), kas piestiprināts pie fokmasta (piem., fokbura, fokrāja u. c.)
notakelēts tāds (peldlīdzeklis), kuram ir noņemta visa stāvošā takelāža (masti un to piederumi)
gafeltakelējums Takelējuma paveids, izmantojot gafeli - masta augšdaļā slīpi paceļamu apaļkoku, pie kura stiprina četrstūrainas buras augšējo malu (augšējo līķi)
Bermudu kečs takelējuma tips jahtai, kuras stūre atrodas aiz bezānmasta
slūpe Takelējums, kam raksturīgs viens masts ar slīpajām burām
Mindaugas purvs Teiču purva ziemeļu daļas nosaukums Barkavas un Murmastienes pagastā
špīrs Tievs baļķis; masta koks
Tolkaju Tolkaju ezers - Tolkājas ezers Murmastienes pagastā
priekšbura Trijstūra bura vai viena no vairākām trijstūra burām, ko uzvelk fokmasta priekšā
trijmastnieks Trīsmastnieks
trijmastu Trīsmastu
šonermasts Trīsmastu buru kuģa priekšējais masts; fokmasts
trīsmastnieks Trīsmastu buru kuģis
fregate Trīsmastu pilntakelēts buru flotes karakuģis ar 24-60 lielgabaliem
karavela Trīsmastu vai četrmastu buru kuģis
fokbura trīsstūraina priekšbura, kas piestiprināta pie priekšējā masta; foks
spinakera štagbura trīsstūraina priekšbura, kuras halzstūri piestiprina apmēram vidū sttarp mastu un priekšējo štagu
bezānfoks Trīsstūraina štagbura, ko paceļ bezānmasta priekšpusē
breitfoks Trīsstūraina vai četrstūraina rājtakelēta bura, ko ejot ar vēju, paceļ masta priekšpusē
blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē
pārštagbura Trīsstūrveida bura, ko paceļ pie štagas, kura savieno keča grotmasta topu ar bezānmasta topu, šīs buras halzstūris atrodas pie bezānmasta lejasgala, fallstūris - grotmasta topā, bet šotstūris - bezānmasta topā, to lieto vieglā vējā
ahterštaga Trose vai stieple, kas no masta topa
Vabulīts Vaboles ezers Murmastienes pagastā
topvantis Vantis, kas no masta topa pāri zāliņa nokam nāk no bortiem pie klāja
Mūrmustīne Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Murmastiene" nosaukuma variants latgaliski
Mūrmastīne Varakļānu novada apdzīvotās vietas "Murmastiene" nosaukums latgaliski
caunieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Caunes" iedzīvotāji
darvenieki Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Darvenieki" iedzīvotāji
kancēnieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Kanči" iedzīvotāji
murmastienieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Murmastiene" iedzīvotāji
puščānieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Puščas" iedzīvotāji
seimušcieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Seimuškas" iedzīvotāji
seimuškieši Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Seimuškas" iedzīvotāji
Varteša ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā
Vaišļu salas ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā
Vērteža ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā
Verteža ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā
tartana Vidus jūrā vienmasta laiva ar trijstūrainu buru
jahta Viegla vienmasta buru laiva (sportam)
teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju
vienmastnieks Vienmasta buru kuģis
gafelkuters Vienmasta buru kuģis ar gafelburu un topburu
slūpjahta Vienmasta jahta ar slīpajām burām
kuteris Vienmasta jahtu tips
šalupa Vienmasta piekrastes kuģis (ap 40 t)
zoomastigins Vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Zoomastigina")
kratītājs vīrietis, kas nodarbojas ar publisku masturbāciju
latīņu takelējums virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar latīņu buru, kas piestiprināta pie garas rājas, kas īsajā mastā ieslīpi pacelta diametrālajā plaknē
tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri)
takelis Virve kuģa mastā
ragavire virve, ar ko piesien mastu pie laivas priekšgala
uztākelēšana Visa nepieciešamā virsklāja aprīkojuma (mastu, vanšu, štagu, faļļu utt.) uzstādīšana
slūptakelkējums Visplašāk izplatītais buru takalējumu veids mūsdienu jahtām (slūpjahta) un nelieliem buru kuģiem - viens masts ar slīpajām burām, gafeltakelētu un augsttakelētu pamatburu (grotu) un vienu priekšburu
kogs Visvairāk pazīstamais 12.-16. gs. burukuģa veids, kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; koge
Felicia amelloides ziemasteru felīcija
vētras signāli zīmes vētras brīdinājumu stacijas signālmastā, kas dienā ir dažādas ģeometriskas figūras melnā krāsā, naktī - baltas un sarkanas ugunis
zoomastigina Zoomastiginu apakšklase

mast citās vārdnīcās:

MEV

mast