Paplašinātā meklēšana
Meklējam mare.
Atrasts vārdos (32):
- mare:1
- kamare:1
- maremma:1
- marengo:1
- mūsmare:1
- Piemare:1
- Plomare:1
- scemare:1
- Tosmare:1
- amareto:1
- mareniņi:1
- marešosē:1
- Bajamare:1
- Oldumare:1
- Satumare:1
- Tomaresa:1
- marenīcas:1
- marenieki:1
- mareniņas:1
- marenītes:1
- mareotīts:1
- Grotamare:1
- Vinžumare:1
- Jelmarens:1
- mareogrāfs:1
- spermareja:1
- terramares:1
- Kastelamare:1
- Somešulmare:1
- Šomkutamare:1
- maremontieši:1
- Sinnikolaumare:1
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (73):
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu.
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu.
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini.
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu.
- Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai.
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni.
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma.
- rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama.
- tosmarnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Tosmares" iedzīvotāji.
- Oluruns Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oldumare.
- Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
- Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
- tosmarnieki Liepājas pilsētas daļas "Tosmare" iedzīvotāji.
- Tosmare Liepājas pilsētas ziemeļu daļa ar piegulošu plašu, meža klātu teritoriju starp Karostu, Baltijas jūru un Tosmares ezeru.
- Čellamāre Pilsēta Itālijā ("Cellamare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grotamare Pilsēta Itālijā ("Grottammare"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellammāre di Stabija pilsēta Itālijā (“Castellammare di Stábia”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, 66000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Negrešti-Oaša Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kareja Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arduda Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.); Erdēda.
- Livada Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Šārkeza.
- Tešnada Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Tasnāda.
- Mediaša Pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, Tirnavamares ielejā, 47200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tomaresa Pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eskilstūna Pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā ("Eskilstuna"), Sēdermanlandes lēnē, starp Jelmarena un Mēlarena ezeru, 64700 iedzīvotāju (2010. g.).
- drudzene Rūgtā drudzenīte ("Gentianella amarella").
- bultene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- bultspuķīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- cūkaines Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- cūkaiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- mauriņš Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- miedzenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- miegazālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- miegzālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naksnenīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naksnenīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naksnenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naktenīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naktinīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- naktinīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- pēkšene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- pēkšenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- pēkšumzāle Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- plūksne Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- putene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- pūtenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- suņziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- ziepene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- ziepenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- ziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zilactiņas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zilactiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zīlītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zilpuķītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella").
- zīlīte Rūgtā ziepenīte (“Polygala amarella”).
- ziepine Rūgtā ziepīte ("Polygala amarella").
- Gentiana amarella rūgtās drudzenītes "Gentianella amarella" nosaukuma sinonīms.
- Satmārnēmeti Satumare - pilsēta Rumānijā.
- Timlera grāvis Tosmares ezera pieteka tā ziemeļu daļā, Liepājā, augštece Grobiņas novada Medzes pagastā.
- Grīzupe ūdenstece Medzes pagastā, ietek Tosmares ezerā.
- Ēnava upe Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, garums - 10 km, ietek Baltijas jūrā Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ir Ventspils un Dienvidkurzemes novada robežupe (izņemot \~2 km lejtecē).
- Bubieris upe Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 12 km; Bubere; Buberes upe; Bubiere; Bubiers.
- Krasna Upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka.
- Someša Upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
- Samoša Upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai.
- auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra.
- rūgtā ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala amarella", arī "Polygala amara").
mare citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV