Paplašinātā meklēšana
Meklējam mare.
Atrasts vārdos (35):
- mare:1
- kamare:1
- amareto:1
- maremma:1
- marenes:1
- marengo:1
- mūsmare:1
- Piemare:1
- Plomare:1
- scemare:1
- Tosmare:1
- Bajamare:1
- mareniņi:1
- marešosē:1
- Oldumare:1
- Satumare:1
- Tomaresa:1
- Grotamare:1
- Hammareja:1
- Jelmarens:1
- marenīcas:1
- marenieki:1
- mareniņas:1
- marenītes:1
- mareotīts:1
- Vinžumare:1
- mareogrāfs:1
- spermareja:1
- terramares:1
- Kastelamare:1
- Somešulmare:1
- Šomkutamare:1
- maremontieši:1
- Sandhammarens:1
- Sinnikolaumare:1
Atrasts etimoloģijās (3):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (102):
- Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu
- Marinpole Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "marenpole" nosaukuma variants
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
- Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
- rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama
- Aleksandrinas ezers ezers Dienvidaustrālijas štata dienvidos (_Alexandrina, Lake_), ietek mareja
- tosmarnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Tosmares" iedzīvotāji
- Oluruns Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oldumare
- Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes
- Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem
- tosmarnieki Liepājas pilsētas daļas "Tosmare" iedzīvotāji
- Tosmare Liepājas pilsētas ziemeļu daļa ar piegulošu plašu, meža klātu teritoriju starp Karostu, Baltijas jūru un Tosmares ezeru
- Mureja mareja, upe Austrālijā
- neirolimfomatoze mareka slimība - vīrusa izraisīta infekcijas slimība
- Marren mares muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Klosteres pagastā
- Olberi pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.)
- Kastellammāre di Stabija pilsēta Itālijā (“Castellammare di Stábia”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, 66000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čellamāre pilsēta Itālijā ("Cellamare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frankavilla al Mare pilsēta Itālijā ("Francavilla al mare"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gabiče Mare pilsēta Itālijā ("Gabicce mare"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džoioza Marea pilsēta Itālijā ("Gioiosa marea"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grotamare pilsēta Itālijā ("Grottammare"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Poligjāno a Mare pilsēta Itālijā ("Polignano a mare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Praja a Mare pilsēta Itālijā (“Praia a mare”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vietri sul Mare pilsēta Itālijā ("Vietri sul mare"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vestonsjūpermēra pilsēta Lielbritānijā ("Weston-super-mare"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Bristoles līča piekrastē, 76100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Negrešti-Oaša pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 11900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kareja pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 21100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arduda pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.); Erdēda
- Livada pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.); Šārkeza
- Tešnada pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Tasnāda
- Mediaša pilsēta Rumānijā, Sibiu žudecā, Tirnavamares ielejā, 47200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tomaresa pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eskilstūna pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā ("Eskilstuna"), Sēdermanlandes lēnē, starp Jelmarena un Mēlarena ezeru, 64700 iedzīvotāju (2010. g.)
- maremontieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "maremonti" iedzīvotāji
- Marimonts Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "maremonts" nosaukuma variants
- drudzene Rūgtā drudzenīte ("Gentianella amarella")
- bultene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- bultspuķīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- cūkaines Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- cūkaiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- mauriņš Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- miedzenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- miegazālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- miegzālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- naksnenīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- naksnenīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- naksnenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- naktenīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- naktinīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- naktinīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- pēkšene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- pēkšenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- pēkšumzāle Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- plūksne Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- putene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- pūtenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- suņziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- ziepene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- ziepenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- ziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- zilactiņas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- zilactiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- zīlītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- zilpuķītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
- zīlīte Rūgtā ziepenīte (“Polygala amarella”)
- ziepine Rūgtā ziepīte ("Polygala amarella")
- Gentiana amarella rūgtās drudzenītes "Gentianella amarella" nosaukuma sinonīms
- Santaizabela sala Klusā okeāna rietumos ("Santa Isabel"), Zālamana Salu teritorija, platība - 4662 kvadrātkilometri, visā grumā (>200 km) vulkāniska grēda, augstākā virsotne - mareska kalns, augstums - 2545 m, tropu meži, zemajā piekrastē - kokospalmu plantācijas
- Satmārnēmeti Satumare - pilsēta Rumānijā
- Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku
- Timlera grāvis Tosmares ezera pieteka tā ziemeļu daļā, Liepājā, augštece Grobiņas novada Medzes pagastā
- Grīzupe ūdenstece Medzes pagastā, ietek Tosmares ezerā
- Bilabonkrīka upe Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, marejas labā krasta pieteka
- Goulberna upe Austrālijā, marejas kreisā krasta pieteka
- Lodona upe Austrālijā, marejas kreisā krasta pieteka
- Mitamita upe Austrālijā, marejas kreisā krasta pieteka
- Moulameinkrīka upe Austrālijā, marejas labā krasta pieteka
- Avoka upe Austrālijā, Viktorijas štatā, marejas kreisā krasta pieteka
- Dārlinga upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Darling"), marejas lielākā pieteka, Austrālijas garākā upe - 2739 km, sākas Jaunanglijas grēdas rietumu nogāzē, ietek Marejā 245 km no tās grīvas
- Murumbiģi upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst
- Ēnava upe Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, garums - 10 km, ietek Baltijas jūrā Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ir Ventspils un Dienvidkurzemes novada robežupe (izņemot \~2 km lejtecē)
- Bubieris upe Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, ietek Baltijas jūrā, garums - 12 km; Bubere; Buberes upe; Bubiere; Bubiers
- Krasna upe Rumānijā ("Crasna"), Selažas un Satumares žudecā, lejtece Ungārijā, kur saucas - Kražna, Tisas kreisā krasta pieteka
- Someša upe Rumānijā ("Somesul" un Ungārijā, kur saucas - Samoša "Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
- Auza upe Sanmarino ziemeļu daļā un Itālijā (_Ausa_), marekijas kreisā krasta pieteka
- Samoša upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
- auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra
- rūgtā ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala amarella", arī "Polygala amara")
- Bihora žudecs Rumānijas rietumu daļā, robežojas ar Satu mares, Selažas, Klužas, Albas un Aradas žudecu, kā arī ar Ungāriju
Atrasts piemēros (10):
- iespēja Allaž pastāvēja iespēja, ka mareuss var atnākt.
- pieteikt sevi marejs iepriekšējā sezonā piedzīvoja debiju pasaules spēcīgākajā hokeja līgā, turklāt sevi pieteica ļoti spoži.
- bažīties mareks pēc otrās kvalifikācijas bažījās par motoru, kurš diez vai izturēšot līdz galam.
- putraimi mareks savu māla bļodiņu ar karsto putraimu biezputru centās izēst pēc iespējas ātrāk.
- brīnums mareuss stāstīja arī par citiem meža brīnumiem.
- zīst Mētra un mareks atkal ķērās pie darba: viņi rūpējās, lai katrs mazulis dabūtu zīst mātes pienu, jo īpaši vismazākais un vārgākais.
- prom Tēvocītis Vasja atkal kāvies ar saviem pudeles brāļiem, secināja Florence un parāva prom mareusu, kurš pētīja zilganu tetovētu rozi uz Vasjas augšdelma.
- maz To, ka mareks ir liels dižmutis, kam patīk daudz tērgāt, bet maz darīt, visi jau sen zināja.
- bokseris Vēlāk noskaidrosies, ka mareks ir izbijis desantnieks, milicis, svarcēlājs, bokseris, apsargs.
- pussaprotams Visā viesošanās laikā Francijā jāiztiek ar zīmēm un mums pussaprotamiem vārdiem (par laimi, mūsu draugs mareks šo to franču valodā saprot).
mare citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv