Paplašinātā meklēšana
Meklējam lava.
Atrasts vārdos (167):
- lava:2
- lava:1
- Alava:1
- ālava:2
- ālava:3
- ālava:1
- Ālava:1
- Ilava:1
- Mlava:1
- Olava:1
- plava:1
- Plava:1
- slava:1
- Slava:1
- lavašs:1
- ablava:1
- Ārlava:1
- Belava:1
- čalava:1
- dālava:1
- Irlava:1
- Kalava:1
- kūlava:1
- melava:1
- milava:1
- milava:2
- Mīlava:1
- Pelava:1
- Pilava:1
- Rolava:1
- silava:1
- Silava:1
- sīlava:1
- šalava:1
- Tālava:1
- Uhlava:1
- Uslava:1
- vēlava:1
- lavanda:1
- baklava:1
- cielava:1
- Časlava:1
- Gailava:1
- Jihlava:1
- Kaplava:1
- neslava:1
- nešlava:1
- Ozolava:1
- pahlava:1
- paslava:1
- Pillava:1
- Turlava:1
- uzslava:1
- vēplava:1
- Ārlavas:1
- cilavas:2
- cilavas:3
- cilavas:1
- cīlavas:1
- Cīlavas:1
- dālavas:1
- kilavas:1
- ķilavas:1
- pelavas:1
- silavas:1
- Silavas:1
- slavans:1
- tīlavas:1
- Zīlavas:1
- lavatera:2
- lavatera:1
- Braslava:1
- Brāslava:1
- Breslava:1
- Krāslava:1
- pašslava:1
- Pšeclava:1
- Stiglava:1
- Šraplava:1
- tenclava:1
- Tokelava:1
- Veselava:1
- Vroclava:1
- Bulavajo:1
- Cielavas:1
- clavaria:1
- delavari:1
- kalavajs:1
- Klavaisa:1
- Klavaiša:1
- mielavas:1
- mielavas:2
- Niklavas:1
- Oslavani:1
- Palavana:1
- palavani:1
- paslavas:1
- Salavata:1
- salavati:1
- seilavas:1
- zaplavas:1
- lavandula:1
- Analalava:1
- balaklava:1
- Beloslava:1
- Benislava:1
- Beņislava:1
- Berislava:1
- Boguslava:1
- Bohuslava:1
- Borislava:1
- Bržeclava:1
- Dzjatlava:1
- gaigalava:1
- Gaigalava:1
- Izjaslava:1
- Jaroslava:1
- Karmēlava:1
- latiklava:1
- Lepoglava:1
- Miloslava:1
- Miroslava:1
- Mscislava:1
- Prenclava:1
- puspelava:1
- putpelava:1
- Sečeslava:1
- kalavaris:1
- neslavans:1
- pelavains:1
- pelavaiņš:1
- Punslavas:1
- slavanīgs:1
- želavaine:1
- lavašnieki:1
- Bādfeslava:1
- Bratislava:1
- lincielava:1
- mežcielava:1
- pašuzslava:1
- Prindulava:1
- Staņislava:1
- Veckaplava:1
- ķelavainis:1
- pelavainis:1
- Portlavaka:1
- slavaskāre:1
- slavaskārs:1
- Inovroclava:1
- Perejaslava:1
- Pršibislava:1
- ampatlavani:1
- Jaunsilavas:1
- ķielavainis:1
- pelavainums:1
- clavariaceae:2
- clavariaceae:1
- citroncielava:1
- Amadalavalasa:1
- Desava-Roslava:1
- flavaspidskābe:1
- Jekaterinoslava:1
- Vilkava-Haslava:1
- clavariadelphus:1
- Tingvadlavahdns:1
- flavaspidīnskābe:1
- Perejaslava-Hmeļnicka:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (2713):
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km.
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
- rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- rupjā lopbarība āboliņa un pļavu siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam.
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam.
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam.
- Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
- Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas.
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
- Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
- Araba Alava - province Spānijā, Basku Zemes rietumos.
- ālave Ālava 1.
- ālavīdza Ālava 1.
- ālaviete Ālava 1.
- ālavīna Ālava 1.
- ālavniece Ālava 1.
- vālavīdza Ālava 1.
- jalauka Ālava aita.
- vuolaveica Ālava aita.
- ālavnīca Ālava.
- taure Ālava.
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā.
- blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji.
- Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- Antaslovas ezers Antoslavas ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā.
- Stolānu ezers Antoslavas ezers Ņukšu pagastā.
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā.
- Urga apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Braslavas pagastā.
- Aleksandrova Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Indra Apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs.
- Ezernieki apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 50 km no Krāslavas, pagasta centrs.
- Nagļi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ārlavas pagastā.
- Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā.
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
- Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Armaņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Soleimi Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Auguļova Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Ezeriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Prinosini Apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Grantiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Jāmaiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Jaunziemeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Klostere Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Ķoniņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Valāti Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs.
- Garanči Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Gribuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Meirāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Pudinova Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Puisāni Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Šaurītes Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Vējpļavas Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Riepaldciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Ambrakas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Kroņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Dārtsmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Kalnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Pētertāle Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Snapji Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Aišpūri Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Vikiški Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Čaplinščina Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Kuzmini Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Zagorci Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Dreģeļi Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Manuha Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Juhņeviči Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Suhorukova Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Volkojedi Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Leiši Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Bički Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Bikova Apdzīvota vieta (skrajciems. izzudis) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
- Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gaigalavas pagastā.
- Stirbļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaplavas pagastā.
- Artjomovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krālavas novada Andzeļu pagastā.
- Ķepova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Dagdas.
- Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši.
- Biža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dilmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Dubņagi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Klismeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Oloveca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Andiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Bikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Birža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Piruški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Domoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Dukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Gajova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Klīsmeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Kļukuški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Noglas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Bondariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā.
- Butkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Kiuliņauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Klabauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Ļutavci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Mazā Asūne apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Mazā Jolza apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Parfenova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Paukštova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Pļupova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Aprobavci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Butkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Meža Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Lejas Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Kalna Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Lielie Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Rubeni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Anči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Bleideļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Buseniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Čerpinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Drieģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Drongāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Dzalbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Ezergali Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Grītāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Jākaveļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Kaktiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Kalviši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Kiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Krūģeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Kubari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Māteji Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Nitiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Ostrovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Peipiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Plotie Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Ramaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Šķipi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Veiguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Viļamāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Visauleja Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Žaunerāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Zīperi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā.
- Budovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Buraki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Dehteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Keiļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Loceiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Nazari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Pauļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Pļeņčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Andžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Cepliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā.
- Alženova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā.
- Piļori Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas.
- Egļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Essenmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Garaudži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Lielā Garavatka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Niperi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Ostravļani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Paholki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Primisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Aksjonova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Altinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Andžāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā.
- Belkauski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Belogrudova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Eižvertiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Gailiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Jelinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Kļišova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Ostrovs apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Purpuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Raģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Raginski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Akmenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Apšenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Kazinci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Kelova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Kevreļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Auguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Baltā Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Bārtuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Barzjuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Blukovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Breimari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Butkunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Dailidova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Dargeļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Fiļipovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Ganusova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Geidāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Gorodišče Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Izova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Janeļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Karklinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Kikovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Kļasi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Lapoški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Liniķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Maksimova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Masiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Mateiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Melnā Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Naktjunova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Osiņņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Ostrovna Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Petrovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Pugači Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Rusakova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Saveiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Savenci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Semjoški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Šņokova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Udinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Vaicuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Zareki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Zeļonščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Zizovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā.
- Leikumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Meža Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Jaunie Račini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lejas Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Škipori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Kalna Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Mazie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Kalna Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Bernadski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Beržine Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Butāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Celitāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Eliši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Gubernati Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Hmeļnicki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Kalviši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Kozliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Kurtiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Livkāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Naiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Pitrini Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Pupiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Rimšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Sprūģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Sturmoviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Torpāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Tukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Undrukāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Obročnaja Statja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Jaloveckaja Gora apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kalna Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Tālie Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Otrie Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Šakini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Stirniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Atgoniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Baldeniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Baltica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Baltiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Bindari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Borovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Buciniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Čaupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Caurumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Daudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dauguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dervaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dilbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dorotpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Dubrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Evarti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Grabežiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Juhniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Juragova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kačāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Karoliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kokini Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Kurpnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Leiniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Lielindrica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Livčāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Loņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Ļukati Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Lukštāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Nipaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Novoseļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Pakuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Paulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Peļniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Podgurje Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Podži Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Prikšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Raudaviški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Ringi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Rukmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Silovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Spalvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Spalviški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Stainiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Stalti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Streiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Taulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Trestiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Trušeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Vaičuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Vikaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Zarembovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Bangas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Dvorišči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Gaiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Gandeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Gaspari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Māliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Matulišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Novoseļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Rožupole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Rusteiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Saulkrasti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Smetani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Teņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Upmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Upmalieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Varnaviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Vecborne Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Veckaplava Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Zimaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Bergofa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Deņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Dunski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Jegorova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Kauškaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Ladiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Ļesinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Kalna Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Lejas Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Ņikitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Novosjolki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Ogurecka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Protiriha apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Pustoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Aleksandrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Blaževiči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā.
- Dobromiļa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Sarkanais Rags apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Lielie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Mazie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Mazie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Lielie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Žuras apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Ašari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Balūži Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Banceniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Bauriškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Bragas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Čaupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Cihani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Cimoškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Dombrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Dricmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Dzalbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Ģeriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Gribuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Jadlovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Kebzeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Kropiškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Krumpāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Kūdiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Kursīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Ļakses Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Ludzeiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Pītrāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Pīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Platači Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Plintes Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Pliuči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Plociņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Romuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Sēneitis Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Skadiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Skrebeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Turki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Vagaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Valdiniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Vidoki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Virveļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Virveliškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Voronkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Zubri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Ojatnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Pervelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Avlasenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā.
- Aišpūri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants.
- Pirmie Tračumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Otrie Tračumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Aišpuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Baltica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Ceplīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Cimoškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Ģerķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Gintauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Gribuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Kozindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Krumpāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Liučāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Naudīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Pastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Podboroks Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Rusaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Skumbiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Voiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā.
- Blusova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Dinaborčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Mazie Apaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Barinauci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Kiseļevci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Krivoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Škļarovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Aleksandrova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Apoļinovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Berjozki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Berjozovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Cirmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Domnopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Domopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Dvorčani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Gorbačova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Koškovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Kuļbova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Lazoviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Makņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Marki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Patarnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Stremki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Toloevci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Joņini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Masāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Podjuhnevici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Podozerci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Andinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Blusi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Borisovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Borovina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Broģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Butkumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Denisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Dunci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Gelutjova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Ikaženci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Jalova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Kaļedovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Kazinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Krumāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Kseverova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Kuhtiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Kulakiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Ļumāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Maksimova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Meļevščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Meņgova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Mikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Nauļāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Nikšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Okolica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Parahņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Pavļinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Pipiri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Pleiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Plitarova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Podari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Podleškova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Poreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Pupiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Sinkeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Skuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Stanislavova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Teļežki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Tresteniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Zaharova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Žakeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Zareniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Zulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Žurilova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Čenčupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Lipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pirmie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Otrie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Lejas Trušeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Otrā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pirmā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Bebriši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Berniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Bluzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Bogdāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Brenciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Dembovci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Gaugariški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Glagači Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Grundāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Indrica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kališkas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kazimirova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kaziņči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Kuliniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ļaksi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Loņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ludviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Luņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ņemčinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Ornicāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Orupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pipiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Podļesicas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Pouriški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Puncuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Putāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Puzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Romuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Seikaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Skradeli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Smildiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Stoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Stolņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Teneismuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Trapciški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Treikaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Trušeliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Unzuli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Vainiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Valteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Veterovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā.
- Bunčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Dobročina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Panova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Plutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Putramniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Babrovščina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Beresņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā.
- Landskorona Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona.
- Borkuici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Davidenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Dunduri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Kiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Mazie Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Novički apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Oļšaniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Peickova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Ratkova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči.
- Boreksti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Kazuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Kloviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Pildigi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Prusaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Aksenova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Ancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Barševski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Borovije Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā.
- Aišpuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62).
- Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Mazie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Ūdrīši 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Lejas Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kalna Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stacija “Krāslava” apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Lielie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Augustiniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Bancāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Bartkeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Bernāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Cauņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Dunski Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kaplava Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kazanova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Ludvikova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Misjūni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Odigjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Pankjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Plociņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Pukjāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Pukjaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Rakuti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Rimšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Saksoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Silavi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Skerškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stigeviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Stoli Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Užingorska Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Užinkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Valeiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Veiguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Vilmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Zapoļniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Kastuļina Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā).
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Krasnoļenka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Mazie Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Lielie Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā.
- Kalējciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Kazlēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Maras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Ziemeļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Drobas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Cīmotas Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Strūžānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Strūžānu Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Apšinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Atlaka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Briežusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Čakši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Cīmota Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dērvaniene Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dūliņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dziļāri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Karitoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kozori Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Krēsle Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kučkauški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kuderi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Liepusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Loči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Putni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Ruskuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Sauleskalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Stribas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Susekļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Vilnauce Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Žogotas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Žogotkakts Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Cunces Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Prūseni Apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Turlavas pagastā.
- Vilzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā.
- Vizēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā.
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Veselavas pagastā.
- Grāveri Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1950.-2009. g. Krāslavas rajonā) 22 km no Krāslavas, pagasta centrs.
- Šķeltova Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni.
- Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova.
- Neikšāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe.
- Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs.
- Svariņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci.
- Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kombuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs.
- Kaplava Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Izvalta Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1625. g., pagasta centrs.
- Kalnieši Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti.
- Augstkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne.
- Piedruja Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši.
- Robežnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki.
- Ezerkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 4 km no Krāslavas, Krāslavas pagasta administratīvais centrs.
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze.
- Račeva apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Podvigailova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Punduri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni.
- Andžāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā 12 km no Krāslavas.
- Apaļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Lupandi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā.
- Skaista Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists.
- Borovka Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Andrupene Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine.
- Asūne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 10 km no Dagdas un 47 km no Krāslavas, pagasta centrs.
- Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ķikuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Strūžāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Dižliepas Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Jaunciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Lubezere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Nogale Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Sāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Vaski Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Aizpuri Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Asūnes pagastā.
- Robeždaugavas Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Sproģi Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Vilnīši Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Ciemgaļi Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Auleja Apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs.
- Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi.
- Adamova Apdzīvota vieta Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā.
- Apeineišu ezers Apeineišu ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,9 ha; Apinīšu ezers; Apenīšu ezers.
- Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava.
- attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību).
- Aploklejas ezers Aploklejas ezers - Skolas ezers Ārlavas pagastā.
- calumnia Apmelojums, neslavas celšana.
- kalumniants Apmelotājs, neslavas cēlējs: kalumniātors.
- kalumniātors Apmelotājs, neslavas cēlējs.
- Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās.
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi.
- Ārdaukas ezers Ārdavs, ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Erwahlen Ārlava.
- laukmuižnieki Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
- Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
- Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
- Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā.
- kračot Atdalīt pelavas no graudiem ar skalu sietu (kraci).
- Ušakova kepka atkritumu izgāztuves veidots kalns Rīgā, Deglava ielā.
- izsijas atlikumi (sēnalas, pelavas), kas paliek pāri pēc kā izsijāšanas.
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns.
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers.
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
- Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni.
- Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu.
- Krāslavas perspektīvais smilts laukums atrodas Krāslavas austrumu malā, platība - 400 ha, derīgā slāņa vidējais biezums - 12 m.
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora.
- Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers.
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis.
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis.
- Belogrudovas-Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Belogrudovas-Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā.
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts.
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns.
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns.
- Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
- Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni.
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
- Deņevas ezers atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 13,6 ha; Deņevo.
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns.
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers.
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
- Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m.
- Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
- Zeiļovas ezers atrodas Šķaunes pagastā, platība - 14,2 ha; Zīlavas ezers; Zīlovas ezers.
- Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- Lāčplēša ezers Audze, ezers Ārlavas pagastā.
- Aldzes ezers Audzes ezers Ārlavas pagastā.
- Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
- Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m.
- spiras auzu čagas, pelavas.
- auzpeli Auzu pelavas.
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
- Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
- vagas cielava baltā cielava ("Motacilla alba").
- Motacilla alba baltā cielava.
- Belojes ezers Baltais ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Baltija Baltijas ezers - Baļščina, ezers Kaplavas pagastā.
- Baltas ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā.
- Balta ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā.
- Baltais ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā.
- Bolta ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā.
- benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji.
- Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
- Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants.
- Baltu ezers Baļščina, ezers Kaplavas pagastā.
- Balticas ezers Baļščina, ezers Kaplavas pagastā.
- Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā.
- gigantbruģis Bazalta, retāk andezīta lavas plato virsma, kas saposmota vertikālām plaisām.
- spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks.
- dzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula claroflava", senāk "Rusula flava").
- Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers.
- Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava".
- Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems.
- Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune.
- Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- blauzgas Blaugznu nozīmē, un arī auzu pelavas.
- blauznas Blaugznu nozīmē, un arī auzu pelavas.
- Boguslava Bohuslava - pilsēta Ukrainā.
- Bondariški Bondarišku ezers - atrodas Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 5,5 ha; Bondarišķis; Bondarišķu ezers.
- Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem.
- Breslau Braslava.
- braslavieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Braslava" iedzīvotāji.
- imantieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji.
- urdzieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Urga" iedzīvotāji.
- vilzēnieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilzēni" iedzīvotāji.
- Braslavskaja Braslavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Breslau Braslavas pagasta bijušais nosaukums.
- Presburga Bratislava.
- Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
- apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slava u. tml.).
- dzeltenīgā celmmuša celmmušu suga ("Laphria flava").
- kubulavieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji.
- kubulovieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kubulava" iedzīvotāji.
- cielave Cielava.
- cielavele Cielava.
- cielaviņa Cielava.
- cielavīna Cielava.
- motacilla Cielavas.
- baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava.
- dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi").
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
- slavas dziesma cildinājums, uzslava, pārmērīgs slavinājums.
- aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai.
- atrausējs Cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas).
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
- violetā cūkause cūkaušu ģints sēņu suga ("Gomphus clavatus").
- Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu.
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram.
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
- Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem.
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu.
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma.
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā.
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
- Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas.
- Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru.
- Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi.
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes).
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
- Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha.
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi.
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus.
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas.
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni.
- Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
- Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta.
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus.
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
- Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine.
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu.
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene.
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
- Aso Darbīgs vulkāns Japānā ("Aso san"), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
- Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi.
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
- Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā.
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
- godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai.
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- Šaltupe Daugavas kreisā krasta pieteka Kaplavas pagastā.
- Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe.
- Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka.
- Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera.
- Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče.
- Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
- Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km.
- Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km.
- Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera.
- Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina.
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
- Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā.
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
- Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze).
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
- Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna.
- stērste Dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube.
- Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- ālavīte Dem. --> ālava 1.
- baltsprāklīte Dem. --> baltsprāklis; arī cielavas epitets.
- cielajiņa Dem. --> cielava.
- cielaviņa Dem. --> cielava.
- cielavīte Dem. --> cielava.
- ķilaviņa Dem. --> ķilava.
- pelutiņas Dem. --> pelavas, pelus.
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu.
- Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi.
- izlocītā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus contortus").
- dobā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus fistulosus").
- mēles dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus ligula").
- milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama.
- ālavnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Ālave" (senāk - "Ālaves muiža", arī "Ālavas muiža") iedzīvotāji.
- Garais ezers Dolgoje, ezers Krāslavas pagastā.
- Dreimannsdorf Dreimaņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Dubina Dubinka, ezers Kaplavas pagastā.
- Dubovka Dubnas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Dunekļa ezers Dūneklis, ezers Krāslavas pagasrtā.
- Dūnekļa ezers Dūneklis, ezers Krāslavas pagasrtā.
- Motacilla flava dzeltenā cielava.
- Motacilla citreola dzeltengalvas cielava.
- Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
- Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
- Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
- izlijumieži Efuzīvie ieži - magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens no šķidras lavas izplūdumiem.
- ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam.
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%.
- Ķikuru ezers ezers Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība — 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs — \~500 m, dziļums — 3,3 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Kukuru ezers.
- Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers.
- Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers.
- Orlovas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, 130,7 m vjl., platība — 82 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums 0,8 km, lielākais dziļums — 1 m, eitrofs, stipri aizaudzis ezers; Orlavas ezers; Orlova ezers.
- Lubāns Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers.
- Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā.
- Iļdzeits Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers.
- Galšūns Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers.
- Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers.
- Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers.
- Ildza ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā pie Bogdāniem, platība - 26 ha, garums - \~1,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,9 m; Ildze; Ildzis; Ilzas ezers.
- Kulis Ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers.
- Balts Ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers.
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers.
- Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers.
- Ašars ezers Kombuļu pagastā, uz ziemeļiem no Krāslavas pilsētas, platība - 19 ha, garums - \~1,1 km; Ašaru ezers, Asaru ezers; Ašera ezers.
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers.
- Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers.
- Ņemčiks ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 7,7 ha; Ņemčika ezers.
- Bebrišu ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 2,4 ha; Belbošu ezers.
- Dubulis Ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība 10,2 ha; Dubļu ezers.
- Diunoklis ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 19,6 ha; Danakļa ezers; Dunakļa ezers; Dunekļa ezers.
- Borauga Ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 22,5 ha; Dauguļu ezers.
- Lodiņu ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 7,7 ha.
- Bedinka Ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 8,9 ha; Bedenkas ezers; Bedinkas ezers; Betinka ezers.
- Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers.
- Bondarišku ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība — 5,5 ha; Bondarišķis.
- Galenis ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība - 4,3 ha; Galājais; Galējais ezers.
- Ļutavcu ezers ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība — 14,5 ha; Latovo ezers; Ļitovcu ezers; Ļutavas ezers; Ļutovas ezers; Ļutovcu ezers.
- Skrudinieku ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,8 ha; Skrudiņa ezers; Skrudzinieku ezers.
- Lubāniņš Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,9 ha; Lubančika ezers; Lubančiks.
- Ildzas ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 12,8 ha; Ildzīša ezers; Ilza ezers.
- Ūgliņs Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 16,9 ha; Ogliņa ezers; Ugliņas ezers; Ugļu ezers.
- Iudrineits Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2 ha; Judriņkijs ezers; Jūdriņš; Ūdriņas ezers.
- Plaudiņs Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 22,2 ha; Plaudineitis; Plaudineits; Plaudinis; Plaudiņš; Plaudiņa ezers; Plaudiņu ezers; Plaudīšu ezers; Plavdiņa ezers.
- Maceņš Ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 8,1 ha, dziļums - līdz 1 m, aizaugošs; Mateja ezers; Mateļa ezers; Mateļu ezers; Mateņu ezers.
- Mazais Dubeļu ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība — <1 ha.
- Juguļu ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu nomalē, platība - 4,1 ha.
- Dubuleits ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - \~8 ha.
- Nomaškaļs ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha; Namačkalis; Namačkalnu ezers; Namačkalu ezers; Namaškalu ezers; Kamaškalu ezers.
- Boļtiņais ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,4 ha; Beļenkoje; Bieļenkoje.
- Kāšūns Ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,7 ha; Kaušanu ezers; Kaušaņu ezers.
- Paholku ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība — 2,2 ha.
- Plataču ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība 2,2 ha.
- Pisiņs ezers Krāslavas novada Grāveru pagastā, platība - 2,0 ha; Tiksiņš.
- Izovas ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 19,4 ha; Ižovas ezers.
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 34 ha; Belojes ezers.
- Ustubnīks Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers.
- Maču ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1 ha.
- Deģeru ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,6 ha.
- Zīmeļs Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,8 ha; Ziemeļu ezers; Zimeļu ezers.
- Dziļais ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 11,6 ha.
- Purva ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha.
- Rinģis Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 20,7 ha; Černavu ezers; Rinču ezers.
- Dūņu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 3,6 ha.
- Prudoka ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 4,7 ha; Milaka ezers; Orilana ezers.
- Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers.
- Noviku ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,9 ha.
- Mazais Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 1,8 ha; Silava ezers.
- Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers.
- Gulbju ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 6,5 ha; Gulbņa ezers.
- Celmu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 9,4 ha.
- Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
- Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers.
- Dubinka Ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 2,3 ha, Dubinas ezers; Dubinkas ezers.
- Jablonkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 4,3 ha.
- Saučenku ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Saučinkas ezers; Savčenko ezers.
- Baļščina Ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 7 ha; Balticas ezers; Baltijas ezers; Baltu ezers.
- Mazais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Bolovatkas ezers; Borvinka ezers; Borvinkas ezers.
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagasta dienvidaustrumu daļā, 12,7 ha; Baltas ezers; Baltezers; Beloje.
- Pasiņas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11,6 ha, maksimālais dziļums - 7,7 m; Aktica; Pasinecas ezers; Pisiņš.
- Plautinkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 5,7 ha; Platonovkas ezers; Plautinka; Plautiņka; Plavdinka.
- Foļvarkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 4,6 ha; Faļvarkas ezers; Faļvarku ezers; Foļvarka ezers.
- Varkļons Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - <1 ha.
- Guļbiņš Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers.
- Solkas ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 2,1 ha; Salnas ezers; Saules ezers.
- Dridzes ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,1 ha; Priedulāju ezers.
- Nameņš Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,6 ha; Namiņa ezers; Namiņš; Nemeta ezers.
- Dubiņs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 7,6 ha; Dubina ezers; Dubiņa ezers.
- Zubru ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,8 ha.
- Joda ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,9 ha; Iodezers; Jodezers.
- Lejs Ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība 177,4 ha, līčains, 3 salas; Lejas ezers.
- Mandeļu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - \~1 ha; Mandaļas ezers; Mandele.
- Krugloje ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - <1 ha.
- Dūneklis Ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 2 ha, Dunekļa ezers; Dūnekļa ezers.
- Dolgoje Ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 2,5 ha.
- Skujiņu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 8,9 ha; Skujeņa ezers; Skusņas ezers.
- Skumbiņu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība — 1 ha.
- Zarosloje ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 3,1 ha.
- Kaloda Ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,6 ha; Koloda; Kolodas ezers.
- Goreloje ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 3,4 ha; Kuļbovas ezers.
- Makņu ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 6,4 ha; Makņenskoje ezers.
- Čornoje Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā un Baltkrievijā.
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā uz Baltkrievijas robežas, kopējā platība — 141,3 ha; Baltezers; Belojes ezers; Beloje (Baltkrievijā).
- Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers.
- Mošņica Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10 ha; Moščnīcas ezers; Mošņicas ezers.
- Mateika Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10,2 ha; Maceika; Maceiku ezers; Mateikas ezers; Moseikas ezers.
- Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers.
- Orļinoje Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 8 ha; Ērgļu ezers; Oriol; Orlas ezers; Orļonoka ezers.
- Ikažencu ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 2,3 ha.
- Žabinka ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 3 ha.
- Suhorukovas ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 4,7 ha, dziļums — līdz 3,7 m.
- Lāču ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 7,9 ha; Medvedka ezers.
- Trudiņka Ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība 4,4 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Trudinkas ezers; Trudniku ezers; Trudņika ezers; Trudņiku ezers.
- Lotas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 1,6 ha.
- Margaucis Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers.
- Rūbežnīks Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11,3 ha; Robežnieku ezers; Rūbežu ezers.
- Teneiss Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 12 ha; Tenisa ezers; Tenīsa ezers; Teņa ezers.
- Kauseņš Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 13,8 ha; Kausiņš; Kausiņu ezers; Kovšika ezers; Kovšuna ezers.
- Dūņu ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 14,6 ha.
- Linokas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 3,3 ha; Linoksa ezers; Lipaks.
- Lubāns Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 5,2 ha; Lubančiku ezers; Lubāniņš; Lubānu ezers.
- Trešā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, aizaugošs.
- Lubānītis ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - <1 ha; Mačulkas I ezers.
- Noviku ezers ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 2,8 ha; Novika ezers.
- Lielā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 21,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 0,5 m.
- Mazā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība — 18,5 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 0,5 m.
- Osvas ezers ezers Krāslavas pagastā, platība — 14,8 ha.
- Persteņa ezers ezers Krāslavas pilsētas teritorijā, platība - \~2,5 ha; Percinka ezers; Perciņa ezers.
- Bērzu ezers ezers Krāslavas rajona Kalniešu pagastā, platība — 2,8 ha.
- Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
- Arla ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 27,3 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 10,8 m, eitrofs.
- Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers.
- Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis.
- Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m.
- Seklis Ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
- Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers.
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Voloveca ezers; Volovecas ezers.
- Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers.
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers.
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers.
- Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Elzas ezers; Ilzas ezers.
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers.
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers.
- Sivers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers.
- Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers.
- Ežezers Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers.
- Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers.
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels.
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers.
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers.
- Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
- Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%.
- Drīdzs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers.
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers.
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers.
- Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels.
- Indrs Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers.
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m.
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala.
- Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
- Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%.
- Skaists Ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%.
- Olksns Ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers.
- Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav.
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers.
- Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
- Asariņs Ezers Latvijā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 3,9 ha.
- Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti.
- Vorslovu ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 7,8 ha; Varslavas ezers; Vārslavas ezers; Varslovas ezers.
- Guļbeits Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
- Aklis Ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,8 ha.
- Mazais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 1,3 ha.
- Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers.
- Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers.
- Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
- Burtnieks Ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers.
- Zvārtavas ezers ezers Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, 57 m vjl., platība — 33,9 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,9 m.
- Pils ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, Nogales pils parkā, platība 2,1 ha; Nogales parka dīķis.
- Nojniekezers Ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha; Nojnieku ezers.
- Melnezers Ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha.
- Audzes ezers Ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Aldzes ezers, Audzes ezers, Lāčplēša ezers.
- Lingas ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība — 6,9 ha.
- Nūstiņu ezers ezers Tukuma novada Irlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Nustiņu ezers.
- Maksimovas ezers ezers uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 46 ha (Latvijā 16,1 ha), garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums Latvijas daļā — 1,3 m, eitrofs, stipri aizaug; Maksimova ezers; Maksimovo ezers.
- Lubezers Ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 38,6 m vjl., platība - 129,6 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 13%.
- Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru.
- Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
- Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
- Mazbrenguļu ezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu pagastā, platība — 3,6 ha, garums — \~270 m, lielākais platums — \~140 m.
- Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers.
- Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
- Elisenhof Foldberga muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- Grybuli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- Kozuori Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" nosaukums latgaliski.
- krauklieši Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
- Kraukli Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski.
- Svieteņi Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
- Svieteni Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukums latgaliski.
- pugas Gali, pelavas.
- rekommendācija Galvošana par personu vai lietu, tās ieteicot otra gādībai vai ievērībai; uzslava; rekomendācija.
- garumi Garākās pelavas, garākās sasmalcinātas salmu daļas, spaļi u. tml.
- draņķis Garens siets, ar ko atdala pelavas no graudiem.
- akatists Grieķu baznīcā slavas dziesma Dievmātei, ko dziedāja kājās stāvot.
- dzeltenais grīslis grīšļu suga ("Carex flava").
- rolavnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Rolava" iedzīvotāji.
- šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu.
- Gulbis Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā.
- Gulbja ezers Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā.
- Gulbju ezers Guļbeits, ezers Gaigalavas pagastā.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem.
- vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
- dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni.
- mahrati Ide tauta Dekāna ziemeļrietumu daļā, novadā, kur uz bazalta lavas izveidojusies auglīga melnzeme.
- Motacilla lutea iedzeltenā cielava.
- uzkāpt slavas augstumos iegūt lielu slavu, slavas augstāko pakāpi.
- sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus).
- vibromaisītājs Iekārta, kurā izgatavo lavas, gāzbetona masu u. tml., maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas.
- Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls.
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m.
- Deņevas strauts ietek Deņevas ezerā Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, garums — 11 km.
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
- vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži).
- Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km.
- algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu.
- Izovas strauts Indricas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Indras pagastā.
- Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā.
- Delavē inkarvileja inkarvileju suga ("Incarvillea delavayi").
- Irmlau Irlava.
- Irmlau Irlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- Irlow Irlavas muižas bijušais nosaukums.
- Iwen Īves muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Izabelina Izabelinas pagasts - Krāslavas novada Skaistas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
- oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to.
- avai Izsauksmes vārds, parasti uzslavai.
- aplacināšana Izsmiešana, neslavas celšana.
- Kalniešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. pirmskara Skaistas pagasta dienvidu daļu un pievienota neliela daļa no bijušā Krāslavas pagasta.
- Jaunsātu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Grenču, Irlavas, Tumes, Zemītes un Kandavas pagasta teritorijā.
- Ūdrīšu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem bijušā Krāslavas pagasta dienvidrietumu daļu un ļoti nelielu bijušā Izvaltas pagasta daļu.
- Strūžānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Dricānu pagasta ziemeļaustrumu daļa un bijušā Gaigalavas pagasta dienvidaustrumu stūris.
- Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime).
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
- Kalns Jalovecka Kalns - Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants.
- Motacilla grandis Japānas cielava.
- oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā.
- Juglas strauts Jugliņa, Ālavas pieteka.
- Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē.
- justies glaimotam justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ).
- Sarkanarmiešu ciems kā teritoriāla vienība pastāvēja tagadējā Kaplavas pagasta teritorijā 1945.-1979. g., administratīvais centrs atradās Varnavičos (no 1969. g.).
- mundiera gods kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava.
- kainotipa Kainotipa ieži - efuzīvie magmatiskie ieži (vulkāniskās lavas), kuru minerālsastāvs un struktūra pēc ieža izveidošanās nav mainījusies.
- kalinīts Kālija alūns, minerāls, dabā atrasts kā izsvīdums uz vulkānu lavas un kā jaunradījums alūna slāneklim sairstot.
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Kalnieši Kalniešu pagasts - pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Skaistas, Robežnieku, Indras, Piedrujas, Kaplavas un Krāslavas pagastu.
- Sauleskalns Kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m.
- Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns.
- Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
- Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns.
- Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
- Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti.
- Zemplēns Kalnu grēda Ungārijas ziemeļaustrumos, garums - \~70 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 896 m, andezīti, lava un tufs.
- Biks Kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos, augstākā virsotne - Ištālloškē - 959 m, ziemeļu un ziemeļrietumu daļu veido kaļķakmeņi, dienvidaustrumu - andezītu lavas lauki.
- Kalu Kalu ezers - atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,4 ha.
- Velna dīķis Kaners, zivju dīķis Turlavas pagastā.
- Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- Neu-Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
- upmalieši Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji.
- Paņenkas kalns Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka ap šo pilskalnu staigājot "paņenka", kuru vienmēr pavadot suns, un ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
- Zamki Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
- Vecbornes pilskalns Kaplavas pilskalns.
- vicene Karodziņš, vēlava.
- Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m).
- vulkāna izvirdums karstas lavas, piroklastiska materiāla un gāzu izplūdumi no vulkāna eksploziju, izlijumu, izstūmumu veidā.
- fumarola karstu vulkānisko gāzu (virs 200 ⁰C) un tvaiku strūkla, kas izplūst no vulkāna vai pa vēl neatdzisušas lavas plaisām.
- Kaudišu Kaudišu ezers - Kaudzīšu ezers Kaplavas pagastā.
- Kaudzīšu Kaudzīšu ezers - atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Kaudišu ezers; Kavdišu ezers.
- Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem).
- Kavdišu Kavdišu ezers - Kaudzīšu ezers Kaplavas pagastā.
- Kiuriņa Kiuriņa ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņa Kiuriņa ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kūriņš Kiuriņš, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņu Kiuriņu ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņu Kiuriņu ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Kokas Kokas ezers - atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - \~3 ha.
- kaplavieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Kaplava" iedzīvotāji.
- Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā.
- izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas.
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
- dzeltenā korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria flava").
- Kraslau Krāslava.
- Kreslau Krāslava.
- andenieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andeņi" ("Andiņi") iedzīvotāji.
- andiņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" iedzīvotāji.
- Andeņi Kraslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants.
- Andeni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski.
- andrupieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" ("Andrupiene", "Andrupine") iedzīvotāji.
- Ondrupine Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupene" nosaukums latgaliski.
- Bykova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
- Dilmaņi Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukuma variants.
- Dylmani Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dilmani" nosaukums latgaliski.
- Dynduni Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dinduni" nosaukums latgaliski.
- Foļvarki Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" bijušais nosaukums.
- kazimirovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji.
- Klismetes Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
- Klīsmeti Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
- Klīsmetis Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukums latgaliski.
- Olovecs Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Oloveca" bijušais nosaukums.
- Piruškas Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" bijušais nosaukums.
- Piruškys Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Piruški" nosaukums latgaliski.
- pozdņakovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" iedzīvotāji.
- Pozņakova Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Pozdņakova" nosaukuma variants.
- Andrepenskaja Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Andrepen Krāslavas novada Andrupenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- andzelieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Andzeļi" iedzīvotāji.
- Andzeli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Andzeļi" nosaukums latgaliski.
- Armani Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Armaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- artjomovcieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Artjomovka" iedzīvotāji.
- Domariški Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Domoriški" nosaukuma variants.
- Dukuli Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļi" nosaukums latgaliski.
- klīsmetieši Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" iedzīvotāji.
- Klīsmetes Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants.
- Klīsmetis Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukums latgaliski.
- Pihteļova Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondraši" otrs nosaukums.
- Noglys Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Noglas" nosaukums latgaliski.
- Pauleni Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukums latgaliski.
- Auļi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Auleja" bijušais nosaukums.
- Bukmuiža Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums.
- Baļbinova Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Indra" nosaukums līdz 1918. gadam.
- Kumbuļs Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Kombuļi" nosaukums latgaliski.
- Pūstine Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Robežnieki bijušā nosaukuma Pustiņa variants latgaliski.
- Geibi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Skaista" bijušais nosaukums.
- Skaists Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Skaista" nosaukuma variants.
- Šķeļteni Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Šķeltova" nosaukuma variants.
- Šķeltiņi Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Šķeltova" nosaukuma variants.
- Iudreiši Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ūdrīši" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
- Aprobauci Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Aprobavci" nosaukuma variants.
- Osyuna Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski.
- Osyune Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski.
- Osyuns Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants latgaliski.
- Osiuna Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants.
- Osiune Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants.
- Osiuns Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" nosaukuma variants.
- Butkuoni Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski.
- Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" cits nosaukums.
- Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums.
- Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums.
- Ļutauci Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ļutavci" nosaukuma variants.
- Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski.
- Mazā Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants.
- račevieši Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" iedzīvotāji.
- Račova Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" nosaukuma variants.
- Aņči Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Anči" nosaukums latgaliski.
- Bleideli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Bleideļi" nosaukums latgaliski.
- Businiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukuma variants.
- Businiški Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukuma variants.
- Businiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Buseniški" nosaukums latgaliski.
- busenišķieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Busenišķi" iedzīvotāji.
- businiškieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Businiškas" iedzīvotāji.
- Butkoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkeviči" nosaukuma variants.
- Butkuoni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Butkoni" nosaukums latgaliski.
- Cierpinski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Čerpinski" nosaukuma variants.
- Driegi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Drieģi" nosaukums latgaliski.
- dzalbieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji.
- Azargoli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ezergali" nosaukuma variants.
- Jākaveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Jākoveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Jākoveļi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants.
- Kakteni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kaktiņi" nosaukums latgaliski.
- kalvīši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvīši" iedzīvotāji.
- Kaļvi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants.
- Krūgeri Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Krūģeri" nosaukums latgaliski.
- lejaspodnieki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" iedzīvotāji.
- Lejas Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Podnieki" nosaukuma variants.
- Lelī Doski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Doski" nosaukums latgaliski.
- matejieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Mateji" iedzīvotāji.
- Neiciškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Neiciškas" nosaukums latgaliski.
- Neiciškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Nitiški" nosaukuma variants.
- Ostrauski Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukums latgaliski.
- Peipeni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Plotī Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Plotie" nosaukums latgaliski.
- Rubini Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukuma variants.
- Rubyni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeni" nosaukums latgaliski.
- rubenieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
- rubinieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji.
- šķipieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" iedzīvotāji.
- Škipi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Šķipi" nosaukums latgaliski.
- vanadzieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji.
- veigulieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" iedzīvotāji.
- Veiguli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
- vigulieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīguļi" iedzīvotāji.
- Vikiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukuma variants.
- Vikiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukums latgaliski.
- Vysauleja Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Visauleja" nosaukums latgaliski.
- Zīperes Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukuma variants.
- Zīperis Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Zīperi" nosaukums latgaliski.
- Žalnerčiki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Žaunerāni" nosaukuma variants.
- Žaunerčiki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Žaunerāni" nosaukuma variants.
- Kolna Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna podnieki” nosaukuma variants.
- Lejis Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Lejas Podnieki” nosaukums latgaliski.
- aulejieši Krāslavas novada Aulejas pagasta iedzīvotāji.
- Degteri Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Dehteri" nosaukuma variants.
- Keiļova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Keiļeva" nosaukuma variants.
- andžānieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Andžāni" iedzīvotāji.
- Luoceiši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Loceiši" nosaukums latgaliski.
- pauļukalnieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" iedzīvotāji.
- Pauļukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants.
- Pauņukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants.
- Plenčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukuma variants.
- Pleņčova Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pļeņčeva" nosaukums latgaliski.
- porečieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" iedzīvotāji.
- pundurieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
- puščieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pušča" iedzīvotāji.
- bojārieši Krāslavas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji.
- jubelieši Krāslavas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Jubeļi" iedzīvotāji.
- altinicieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji.
- altiniecieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altiniki" ("Altinieki") iedzīvotāji.
- Aļtinīki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Altinīki" nosaukuma variants.
- Bykova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bikova" nosaukums latgaliski.
- bukmuizieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bukmuiža" iedzīvotāji.
- egļavieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" iedzīvotāji.
- Egļi Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļova" bijušais nosaukums.
- Eseļmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Esenmuiža" bijušais nosaukums.
- Esenmuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Essenmuiža" nosaukuma variants.
- Bukumuiža Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" bijušais nosaukums.
- ezernieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ezernieki" iedzīvotāji.
- Garaudžova Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Garaudži" nosaukuma variants.
- jaundomieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaundome" iedzīvotāji.
- Juguli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski.
- Leluo Garavatka Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Garavatka" nosaukums latgaliski.
- Lubgani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lubgaņi" nosaukums latgaliski.
- Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Jaundome Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums.
- Novomysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
- novomislieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji.
- novomišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji.
- Ostrovļani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ostravļaņi" nosaukuma variants.
- patmalnieki Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
- Piļuori Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Piļori" nosaukums latgaliski.
- Prymysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primisļi" nosaukums latgaliski.
- primišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Primišļi" iedzīvotāji.
- Bukmuižskaja Krāslavas novada Ezernieku pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Bukmuižas pagasts Krāslavas novada Ezernieku pagasta nosaukums līdz 1939. gadam.
- akmenīcieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" iedzīvotāji.
- Akmineica Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīca" nosaukuma variants.
- Apšinīki Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants.
- Belkovščizna Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belkauski" nosaukuma variants.
- belogrudovietis Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" (arī "Belogrudovo") iedzīvotāji.
- Egļi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" daļa.
- Belagrudova Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukuma variants.
- Belagrudi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Belogrudova" nosaukums latgaliski.
- Eižvertini Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Eižvertiņi" nosaukums latgaliski.
- Bondari Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Jelinski" otrs nosaukums.
- Klišova Kraslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Kļišova" nosaukums latgaliski.
- Luni Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Ostrova Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovs" nosaukuma variants.
- Proški Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovs" otrs nosaukums.
- raginskieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raginski" iedzīvotāji.
- raģelieši Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" iedzīvotāji.
- Rageļi Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukuma variants.
- Rageli Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Raģeļi" nosaukums latgaliski.
- Beloje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Baltā" bijušais nosaukums.
- bārtulieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Bārtuļi" iedzīvotāji.
- belojietis Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Beloje" iedzīvotāji.
- butkunavieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Butkunava" iedzīvotāji.
- butkunovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Butkunovo" iedzīvotāji.
- Čapļinščina Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Čaplinščina" nosaukuma variants.
- čornojieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Čornoje" iedzīvotāji.
- Daiļidova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Dailidova" bijušais nosaukums.
- dargeļevieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Dargeļeva" iedzīvotāji.
- fiļipovcieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Fiļipovci" iedzīvotāji.
- gorodiškieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Gorodišče" iedzīvotāji.
- Baļbinova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Indra" daļa.
- Rusanova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Indra" daļa.
- indrieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Indra" iedzīvotāji.
- kārklinavieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinava" iedzīvotāji.
- kārklinovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Kārklinova" iedzīvotāji.
- Ķelova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Kelova" nosaukuma variants.
- ķelovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Ķelova" iedzīvotāji.
- Ļiņiki Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Liniķi" nosaukuma variants.
- Čornoje Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Melnā" bijušais nosaukums.
- ostrovnieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovna" iedzīvotāji.
- rusakovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji.
- ruskovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Rusakova" iedzīvotāji.
- saveicieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveiki" iedzīvotāji.
- Pirmā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Otrā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Trešā Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Saveņeca Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Savenci" nosaukuma variants.
- saveņcieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Saveņci" iedzīvotāji.
- semeškieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Semeški" iedzīvotāji.
- šņekovieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Šņekova" iedzīvotāji.
- vaicuļevieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" iedzīvotāji.
- Vaicuļova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" nosaukuma variants.
- zarekieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Zareki" iedzīvotāji.
- Smitrusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Bernadski" otrs nosaukums.
- Būtāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants.
- Jeliši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Eliši" nosaukuma variants.
- Hmeļņicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukuma variants.
- Meļņicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukuma variants.
- Meļnicki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļnicki" nosaukums latgaliski.
- hmeļņickajieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Hmeļņickaja" iedzīvotāji.
- izvaldieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Izvalda" iedzīvotāji.
- izvaltieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Izvalta" iedzīvotāji.
- Izvolts Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Izvalta" nosaukuma variants.
- jaunračinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Račina" iedzīvotāji.
- Jaunā Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Račini" nosaukuma variants.
- Kolna Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukuma variants.
- Kolna Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukums latgaliski.
- Kolna Japini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Japini" nosaukums latgaliski.
- Kaļveiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants.
- Kozliškas Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozliški" nosaukuma variants.
- Kozliškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozliški" nosaukums latgaliski.
- kozļiskieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kozļiškas" iedzīvotāji.
- kreķeliškieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeliški" iedzīvotāji.
- Kūrseiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiši" nosaukuma variants.
- Lejas Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukuma variants.
- Lejis Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Boliņi" nosaukums latgaliski.
- Geņgersola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Gengeri" nosaukuma variants.
- Škipurusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Šķipuri" nosaukuma variants.
- Lielie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
- Lelī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
- Luočusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants latgaliski.
- Ločusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants.
- Lelī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Murāni" nosaukums latgaliski.
- Ondzuļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Onzuļi" nosaukuma variants.
- Lielie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukuma variants.
- Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
- Lielie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Škipori" nosaukuma variants.
- Lelī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Šķipuri" nosaukums latgaliski.
- Trūļusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukuma variants.
- Lelī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Trūļi" nosaukums latgaliski.
- Valaiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukuma variants.
- Liukāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Livkāni" nosaukuma variants.
- ļivkānieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Ļivkāni" iedzīvotāji.
- ļūkānieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Ļivkāni" iedzīvotāji.
- Geņgereiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
- Mazie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
- Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
- Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants.
- Mozī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Murāni" nosaukums latgaliski.
- Ondzuleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants.
- Ondzuleits Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants.
- Mazie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukuma variants.
- Mozī Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukums latgaliski.
- Cjukiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" otrs nosaukums.
- Lābiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" otrs nosaukums.
- Mazie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukuma variants.
- Mozī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukums latgaliski.
- Piņciriškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" otrs nosaukums.
- Trūleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukuma variants.
- Mozī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukums latgaliski.
- Valaineiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukuma variants.
- Umbraškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Japini" otrs nosaukums.
- japinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Meža japiņi" iedzīvotāji.
- Naiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Naiņi" nosaukuma variants.
- Naini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Naiņi" nosaukums latgaliski.
- pitrinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrini" iedzīvotāji.
- Pitryni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Pitrini" nosaukums latgaliski.
- Sprūgi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūģi" nosaukums latgaliski.
- Kaļvusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūģi" otrs nosaukums.
- stivrinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Stivriņi" iedzīvotāji.
- stūrainieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Stūraiņi" iedzīvotāji.
- Sturmaki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sturmoviči" nosaukuma variants.
- trolieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Troļi" iedzīvotāji.
- trūlieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Trūļi" iedzīvotāji.
- veleinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" iedzīvotāji.
- Jaunuo Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Račini” nosaukums latgaliski.
- Lelī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Loči” nosaukums latgaliski.
- Lielie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukuma variants.
- Lelī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
- Lelī Pokuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Pokuļi” nosaukums latgaliski.
- Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski.
- Mazie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukuma variants.
- Mozī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukums latgaliski.
- Užvaldskaja Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Uschwalden Krāslavas novada Izvaltas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- andžānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Andžāni" iedzīvotāji.
- Adgoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukuma variants.
- Atguoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukums latgaliski.
- Baļdiniškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants.
- Baļdiniškis Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants.
- Baļdiniškys Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukums latgaliski.
- Gribuliški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" bijušais nosaukums.
- balticieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" iedzīvotāji.
- baltinieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji.
- Byndari Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski.
- Dauguli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
- Dylbi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dilbi" nosaukums latgaliski.
- Dregeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dreģeļi" nosaukums latgaliski.
- indricieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" iedzīvotāji.
- Jalovecka Kalns Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants.
- Kolna Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukuma variants.
- Kolna Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Šterenbergs Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" bijušais nosaukums.
- kalnieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" iedzīvotāji.
- Karoliškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karoliški" nosaukuma variants.
- karolišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karolišķi" iedzīvotāji.
- karolišķieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karolišķi" iedzīvotāji.
- Kurpnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukuma variants.
- Kūrpinīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukums latgaliski.
- Lejnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lainiki" nosaukums latgaliski.
- Nīdreica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants latgaliski.
- Lielā Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants.
- Leluo Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukums latgaliski.
- Liučāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Livčāni" nosaukuma variants.
- nīdreicīši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji.
- niedrīcieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji.
- novikieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji.
- Otrie Rukmoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukuma variants.
- Ūtrī Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukums latgaliski.
- pakulišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Pakulišķi" iedzīvotāji.
- patmalnieki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
- Pauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulinova" bijušais nosaukums.
- Peļnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Peļniki" nosaukuma variants.
- podgurjieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Podgurje" iedzīvotāji.
- Prīkšāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Prikšāni" nosaukuma variants.
- raudaviškieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Raudaviški" iedzīvotāji.
- Riņgi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Ringi" nosaukums latgaliski.
- rukmānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmāni" iedzīvotāji.
- Rukmoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukuma variants.
- Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukums latgaliski.
- Silavi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" bijušais nosaukums.
- Sylovi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
- Spaļvi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" nosaukuma variants.
- spalvieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" vai "Spalvji" iedzīvotāji.
- Spaļviški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalviški" nosaukuma variants.
- stainiški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stainiški" iedzīvotāji.
- staltieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stalti" iedzīvotāji.
- Styrniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniški" nosaukums latgaliski.
- šakinieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šakini" iedzīvotāji.
- šterenberģieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šterenbergs" iedzīvotāji.
- Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukuma variants.
- Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Tauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Taulinova" nosaukuma variants.
- tresteniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tresteniški" iedzīvotāji.
- Tresciški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trestiški" bijušaisnosaukums.
- Trušeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trušeļi" nosaukums latgaliski.
- Veceli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Zacišje Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Zatišje" bijušais nosaukums.
- bornieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Borne" iedzīvotāji.
- borovojieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Borovoje" iedzīvotāji.
- Dvorišče Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorišči" bijušais nosaukums.
- kaplavieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaplava" iedzīvotāji.
- matuliškieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matuliški" iedzīvotāji.
- Matuliški Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matulišķi" nosaukuma variants.
- rožupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Rožupole" jeb "Rouožupole" iedzīvotāji.
- ružupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružupole" iedzīvotāji.
- Ksaverina Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Saulkrasti" bijušais nosaukums.
- Ceņķi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Teņki" nosaukuma variants.
- Upmaļi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmale" bijušais nosaukums.
- Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā.
- varnavicieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" iedzīvotāji.
- vārpieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
- Altborne Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" bijušais nosaukums.
- vecbornieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" iedzīvotāji.
- vilnīši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnīši" iedzīvotāji.
- Jaunā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Kaplava” nosaukuma variants.
- Vecā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Veckaplava” bijušais nosaukums.
- Bornskaja Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Born Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- blaževicieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Blaževiči" iedzīvotāji.
- deņevieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Deņeva" iedzīvotāji.
- Dubuli Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski.
- dunskieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji.
- Foļvarks Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" nosaukuma variants.
- foļvarocieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" iedzīvotāji.
- jaunokrieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunokra" iedzīvotāji.
- Kolna Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Butkāni" nosaukums latgaliski.
- Kauškali Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kauškaļi" nosaukums latgaliski.
- Ladyškina Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ladiškina" nosaukums latgaliski.
- Lejis Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Butkāni" nosaukums latgaliski.
- ļesinskieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ļesinski" iedzīvotāji.
- ogureckajieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogureckaja" iedzīvotāji.
- ogureckieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogureckaja" iedzīvotāji.
- Eisbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems; Eizbahova.
- Eizbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems; Eisbahova.
- priežmalieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" iedzīvotāji.
- protirihieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Protiriha" iedzīvotāji.
- balodieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" iedzīvotāji.
- Baloži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Balūži" nosaukuma variants.
- Boluži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Balūži" nosaukums latgaliski.
- Banciniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukuma variants.
- Baņciniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Banceniškas" nosaukums latgaliski.
- Bauriškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bauriškas" nosaukums latgaliski.
- Dombrova Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" bijušais nosaukums.
- Bragys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Bragas" nosaukums latgaliski.
- Cimoškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" nosaukums latgaliski.
- čaupieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Čaupi" iedzīvotāji.
- dzalbieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji.
- Lielie Gribuļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Mazie Gribuļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Geriņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukuma variants.
- Gereni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ģeriņi" nosaukums latgaliski.
- Jadlovieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" bijušais nosaukums.
- Jadlovīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" nosaukums latgaliski.
- Ķezberi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kebzeri" bijušais nosaukums.
- kombulieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kombuļi" iedzīvotāji.
- Kropiškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kropiškas" nosaukums latgaliski.
- Cešļi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kropiškas" otrs nosaukums.
- Kūdeņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdiņi" nosaukuma variants.
- Kūdeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kūdiņi" nosaukums latgaliski.
- Kursīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Kursīši" nosaukuma variants.
- Lelī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Unguri" nosaukums latgaliski.
- Lelī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
- Ļaksis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļakses" nosaukums latgaliski.
- Mozī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Unguri" nosaukums latgaliski.
- Mozī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zīmaiži" nosaukums latgaliski.
- Pliņtes Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukuma variants.
- Pliņtis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plintes" nosaukums latgaliski.
- Plyuči Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pliuči" nosaukums latgaliski.
- Pluocini Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Romuli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Romuļi" nosaukums latgaliski.
- sālīmieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sālīmi" iedzīvotāji.
- sauleskalnieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji.
- Sēneites Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukuma variants.
- Sēneiši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sēneitis" nosaukums latgaliski.
- skadenieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" iedzīvotāji.
- skadinieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" iedzīvotāji.
- Skadeņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadiņi" nosaukuma variants.
- Skadeni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skadiņi" nosaukums latgaliski.
- Skrebeli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukums latgaliski.
- Solimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" neprecīzs nosaukuma variants.
- Suoleimi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Soleimi" nosaukums latgaliski.
- solimieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Solimi" iedzīvotāji.
- Vagali Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
- Oldiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants latgaliski.
- Vaļdiniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants.
- Vaļdiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukums latgaliski.
- Bļūduoni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums latgaliski.
- Bļūdoņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums.
- Vydoki Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vidoki" nosaukums latgaliski.
- Vyrveliškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" nosaukums latgaliski.
- Iubelis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums latgaliski.
- Iubeles Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums.
- Vyrveli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveļi" nosaukums latgaliski.
- Voronkys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Voronkas" nosaukums latgaliski.
- Žurys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Žuras" nosaukums latgaliski.
- Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski.
- aleksandrovieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandrova" iedzīvotāji.
- Bogdoni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukuma variants.
- Bogduoni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski.
- eisakieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Eisaki" iedzīvotāji.
- nartišāni Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Nartiši" iedzīvotāji.
- Ojotnīki Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ojatnieki" nosaukuma variants.
- Ojuotnīki Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Ojatnieki" nosaukums latgaliski.
- Perveliški Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pervelišķi" nosaukuma variants.
- punculieši Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji.
- Punculi Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Baļtica Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" nosaukuma variants.
- Balticu ūdensdzirnavas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" bijušais nosaukums.
- Cepleiši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukums latgaliski.
- Pirmās Cimoškas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Otrās Cimoškas Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Cimoškas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- ezerkalnieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalni" (tagad - "Ezerkalns") iedzīvotāji.
- Ezerkalni Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Pastari Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums.
- Gerki Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķi" nosaukums latgaliski.
- ģintautieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģintauti" iedzīvotāji.
- Kozyndi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Kozindi" nosaukums latgaliski.
- Ūtruos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Cimoškas" nosaukums latgaliski.
- Ūtrī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Tračumi" nosaukums latgaliski.
- pastarieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pastari" iedzīvotāji.
- Pyrmuos Cimoškys Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Cimoškas" nosaukums latgaliski.
- Pyrmī Tračumi Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Tračumi" nosaukums latgaliski.
- priedainieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji.
- Skumbini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Skumbiņi" nosaukums latgaliski.
- Voini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Voiņi" nosaukums latgaliski.
- krāslavieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta iedzīvotāji.
- Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" nosaukums latgaliski.
- Dynaborceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski.
- Dynaburceņa Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Dinaborčiki" nosaukuma variants latgaliski.
- Kepova Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" nosaukums latgaliski.
- Lelī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Katriniški" nosaukums latgaliski.
- Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski.
- Ošupe Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
- neikšānieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" iedzīvotāji.
- ošupieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji.
- plesņevieši Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Plesņeva" iedzīvotāji.
- aleksandrovieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandrova" (arī "Aleksandrovo") iedzīvotāji.
- berjožkieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Berjožki" iedzīvotāji.
- Cyrmani Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" nosaukums latgaliski.
- Logovci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Cirmani" otrs nosaukums.
- daugavieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- dvorčānieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorčāni" iedzīvotāji.
- gorbačevieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Gorbačeva" iedzīvotāji.
- krivoseļcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Krivoseļci" iedzīvotāji.
- lupandieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Lupandi" iedzīvotāji.
- Makni Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Makņi" nosaukums latgaliski.
- marcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji.
- markieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji.
- patarnieki Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Patarnieki" iedzīvotāji.
- Aleksandrova Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Piedruja" daļa.
- piedrujieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Piedruja" iedzīvotāji.
- Tolojevci Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Toloevci" nosaukuma variants.
- tolojevicieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Tolojevici" iedzīvotāji.
- Pridruiskaja Krāslavas novada Piedrujas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lielā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Mazā Andinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Andinova" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- auguļevieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Auguļeva" iedzīvotāji.
- Brogi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Broģi" nosaukuma variants.
- Deņisova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Denisova" nosaukuma variants.
- Gilutjova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gelutjova" nosaukuma variants.
- gromikieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" iedzīvotāji.
- Gromyki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gromiki" nosaukums latgaliski.
- ikažencieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ikaženci" iedzīvotāji.
- joninieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Joniņi" iedzīvotāji.
- Kaveriški Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Koveriški" nosaukuma variants.
- Krumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krumāni" bijušais nosaukums.
- Ksaverova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kseverova" bijušais nosaukums.
- Leluo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Andinova" nosaukums latgaliski.
- Ļumani Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ļumāni" bijušais nosaukums.
- Maišeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Maišeļi" nosaukums latgaliski.
- Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski.
- Mihailova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" nosaukuma variants.
- Mykova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mikova" nosaukums latgaliski.
- nauļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Nauļāni" iedzīvotāji.
- novļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Novļāni" iedzīvotāji.
- Okoļica Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okolica" nosaukuma variants.
- okoļicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Okoļica" iedzīvotāji.
- Pauļinova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pavļinova" nosaukuma variants.
- pipirieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pipiri" iedzīvotāji.
- Pļeiki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" bijušais nosaukums.
- pleicieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pleiki" iedzīvotāji.
- Pļitarova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Plitarova" bijušais nosaukums.
- Podjuhņeviči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podjuhnevici" nosaukuma variants.
- Podļeškova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Podleškova" nosaukuma variants.
- Pareči Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Poreči" bijušais nosaukums.
- pustinieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pustiņa" iedzīvotāji.
- Pustiņa Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- robežnieki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji.
- Rūbežnīki Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums latgaliski.
- Siņķeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sinkeļi" nosaukuma variants.
- Siņkeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Siņķeļi" nosaukums latgaliski.
- Maišeļi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuki" daļa.
- Skuķi Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuki" kļūdains nosaukuma variants.
- skuķieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Skuķi" iedzīvotāji.
- Staņislavova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stanislavova" nosaukuma variants.
- Žakeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žakeļi" nosaukums latgaliski.
- Babri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bebriši" nosaukuma variants.
- Bierniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukuma variants.
- Bierniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukuma variants.
- Bierniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Berniški" nosaukums latgaliski.
- Blūzmas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukuma variants.
- Blūzmi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukuma variants.
- Blūzmys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bluzmi" nosaukums latgaliski.
- bogdānieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bodāni" iedzīvotāji.
- Bogdoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukuma variants.
- Bogduoni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Bogdāni" nosaukums latgaliski.
- Brenciškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukuma variants.
- Breņciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Brenciški" nosaukums latgaliski.
- ezerinieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" iedzīvotāji.
- Ezerci Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukuma variants.
- Ezereņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukuma variants.
- Ezereni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ezeriņi" nosaukums latgaliski.
- Gaugariškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukuma variants.
- Gaugariškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Gaugariški" nosaukums latgaliski.
- geibieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Geibi" (arī "Geibas", "Ģeibas", "Ģeibji") iedzīvotāji.
- Klagači Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Glagači" nosaukuma variants.
- ģeibieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeibas" iedzīvotāji.
- Mazā Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants.
- Mozuo Indrica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukums latgaliski.
- izabelinieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Izebelina" iedzīvotāji.
- Kališkys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kališkas" nosaukums latgaliski.
- Kuliniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukuma variants.
- Kuliniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kuliniški" nosaukums latgaliski.
- Konstantinopole Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Leiši" bijušais nosaukums.
- Lejis Trušeli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Trušeļi" nosaukums latgaliski.
- Līpeņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukuma variants.
- Līpeni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Lipiņi" nosaukums latgaliski.
- Ļudviki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants.
- Ļudvikova Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ludviki" nosaukuma variants.
- Luni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Luņi" nosaukums latgaliski.
- Ļakses Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukuma variants.
- Ļaksis Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaksi" nosaukums latgaliski.
- Uornacāni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Orneicāni Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants.
- Ūtruo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Skaista" nosaukums latgaliski.
- Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums.
- Ūtrī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
- Peipini Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Peipiņi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pipiņi" nosaukuma variants.
- Pyrmuo Skaista Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Skaista" nosaukums latgaliski.
- Zukuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" bijušais nosaukums.
- Pyrmī Zukuliški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zukuliški" nosaukums latgaliski.
- Podļesici Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukuma variants.
- Podļesicys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Podļesicas" nosaukums latgaliski.
- Povariški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pouriški" nosaukuma variants.
- Povriški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Pouriški" nosaukuma variants.
- Punculi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski.
- Puzas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukuma variants.
- Puzys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Puzi" nosaukums latgaliski.
- Romuliškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukuma variants.
- Romuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Romuliški" nosaukums latgaliski.
- Seikali Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Seikaļi" nosaukums latgaliski.
- skaistieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skaista" iedzīvotāji.
- skradalieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skaradaļi" iedzīvotāji.
- skradelieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradaļi" iedzīvotāji.
- Skradaļi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeli" nosaukuma variants.
- Skradeļi Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeli" nosaukuma variants.
- Smiļdziškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants.
- Smiļdziški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukuma variants.
- Smiļdziškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Smildiški" nosaukums latgaliski.
- stolieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stoli" iedzīvotāji.
- Stoļnīki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants.
- Stoļņiki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants.
- Trapciškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukuma variants.
- Trapciškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Trapciški" nosaukums latgaliski.
- Treikaniškas Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukuma variants.
- Treikaniškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Treikaniški" nosaukums latgaliski.
- vainiškieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" iedzīvotāji.
- Voiniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" nosaukuma variants.
- Vaļteri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Valteri" nosaukuma variants.
- vecelieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" iedzīvotāji.
- Veceli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- veterovcieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veterovka" iedzīvotāji.
- veterovkieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veterovka" iedzīvotāji.
- Mozuo Nīdreica Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas “Indrica” nosaukuma variants latgaliski.
- Zukuliškys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvoto vietu "Pirmie Zukuliški" un "Otrie Zukuliški" bijušais nosaukums latgaliski.
- Izabieļinskaja Krāslavas novada Skaistas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Izabelinas pagasts Krāslavas novada Skaistas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Bunčova Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Bunčeva" nosaukuma variants.
- dobročinieši Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Dobročina" iedzīvotāji.
- Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski.
- Pluciškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants.
- Pluciški Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukuma variants.
- Pluciškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Plutiški" nosaukums latgaliski.
- Putromniškas Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukuma variants.
- Putromniškys Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Putramniški" nosaukums latgaliski.
- Byčki Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski.
- landskoronieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" iedzīvotāji.
- Ļandskorona Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Landskorona" nosaukuma variants.
- Mozī Andžāni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Andžāni" nosaukuma variants.
- novičkieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji.
- Ostrauski Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" nosaukuma variants.
- Poliščina Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukuma variants.
- Paličuoni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poleščina" nosaukums latgaliski.
- Ljanskoronskaja Krāslavas novada Šķaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- aksenovieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Aksenova" iedzīvotāji.
- Baršauski Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Barševski" nosaukuma variants.
- Baravī Eksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" nosaukums latgaliski.
- Syla Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums latgaliski.
- Sila Joksti Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Boreksti" otrs nosaukums.
- Baravie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukuma variants.
- Baravī Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Borovije" nosaukums latgaliski.
- Foļvarka Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" nosaukuma variants.
- Jaudzimi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants.
- Ploņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazuliški" bijušais nosaukums.
- Kloveņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukuma variants.
- Kluoveni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kloviņi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
- Malnī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski.
- Mazie Joniki Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants.
- peipinieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" iedzīvotāji.
- Peipeni Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Peipini Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Peipeņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukuma variants.
- Piļdigi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Pildigi" nosaukuma variants.
- Padskoči Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Podskočeva" nosaukuma variants.
- prusacieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji.
- prusakieši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Prusaki" iedzīvotāji.
- adamovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" ("Adamovo") iedzīvotāji.
- aišpūrieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Aišpūri" ("Aišpuri") iedzīvotāji.
- Aišpūri Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants.
- Škagališkas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļa.
- Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums.
- Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski.
- augstkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" iedzīvotāji.
- Augškaļne Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" nosaukums latgaliski.
- Augustinišķi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" neprecīzs nosaukuma variants.
- Augustiniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukuma variants.
- Augustiniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augustiniški" nosaukums latgaliski.
- bancānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" iedzīvotāji.
- Baņciniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukuma variants.
- Baņciniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bancāni" nosaukums latgaliski.
- banciņiskieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Banciņiškas" iedzīvotāji.
- baraucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (arī "Borovka") iedzīvotāji.
- barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" (senāk - "Barkeviči") iedzīvotāji.
- barkevicieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" (senāk - "Barkeviči") iedzīvotāji.
- bartkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" iedzīvotāji.
- bartkevicieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" iedzīvotāji.
- Barkeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bartkeviči" nosaukuma variants.
- Biernāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants.
- borovcieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji.
- Barauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" nosaukums latgaliski.
- caunieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" iedzīvotāji.
- Caunes Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukuma variants.
- Caunis Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Cauņi" nosaukums latgaliski.
- dunckieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Duncki" iedzīvotāji.
- dunskieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji.
- Kolna Romuļi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukuma variants.
- Kolna Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukums latgaliski.
- kazanovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" iedzīvotāji.
- Kazinova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukuma variants.
- Kazynova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukums latgaliski.
- Lejis Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Romuļi" nosaukums latgaliski.
- lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešauski" iedzīvotāji.
- Lemešauka Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants.
- Lemešauski Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Lemešovka" nosaukuma variants.
- Ļudvikova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ludvikova" bijušais nosaukums.
- ļudvikovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ļudvikova" iedzīvotāji.
- muļķieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Muļķi" iedzīvotāji.
- odigāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigāni" iedzīvotāji.
- odigānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigāni" iedzīvotāji.
- Uodiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants latgaliski.
- Odiģāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants.
- Odiģēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Odigjāni" nosaukuma variants.
- Paņķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants.
- Paņķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pankjāni" nosaukuma variants.
- Pluocini Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Prinosina Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Prinosini" nosaukuma variants.
- Puķāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants.
- Puķēni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjāni" nosaukuma variants.
- Puķāniški Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski.
- Puķāniškys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants latgaliski.
- Puķāniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants.
- Puķēniškas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pukjaniški" nosaukuma variants.
- rakucieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji.
- rakutieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuči" jeb "Rakuti" iedzīvotāji.
- Rakuci Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants.
- Rakuči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rakuti" nosaukuma variants.
- rimšānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Rimšāni" iedzīvotāji.
- saksonieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Saksoni" iedzīvotāji.
- Sylovi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Silavi" nosaukums latgaliski.
- Skierškāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Skerškāni" nosaukuma variants.
- Šķierškāni Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Skerškāni" nosaukuma variants.
- Kruoslovys staceja Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stacija "Krāslava"" nosaukums latgaliski.
- stašānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stašāni" iedzīvotāji.
- Stiģeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stigeviči" nosaukums latgaliski.
- tartakieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Tartaks" iedzīvotāji.
- Otrie Ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants.
- Otrie Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukuma variants.
- Ūtrī Iudreiši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši 2" nosaukums latgaliski.
- ūdrīši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrīši" iedzīvotāji.
- užingorieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užingora" iedzīvotāji.
- užinkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" iedzīvotāji.
- Užinkolns Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" nosaukuma variants.
- Veceli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Veiguli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
- vilmanieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" iedzīvotāji.
- Viļmani Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" nosaukuma variants.
- Zapoļnīki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants.
- Zapoļņiki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Zapoļniki" nosaukuma variants.
- Lelī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Muļķi” nosaukums latgaliski.
- Mozī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Muļķi” nosaukums latgaliski.
- Krāslavas stacija Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Stacija “Krāslava”” nosaukuma variants.
- Grybuli Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" nosaukums latgaliski.
- krasnoļenkieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoļenka" iedzīvotāji.
- Krīveņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukuma variants.
- Krīveni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" nosaukums latgaliski.
- kusinieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Kusini" iedzīvotāji.
- miglānieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" iedzīvotāji.
- Myglāni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- Lielie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukuma variants.
- Lelī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
- Mazie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukuma variants.
- Mozī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukums latgaliski.
- Priedaine Krāslavas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā.
- krāslavieši Krāslavas pilsētas iedzīvotāji.
- Adamovas pilskalns Krāslavas pilskalns Krāslavas rietumu daļā.
- Šokolādes kalns Krāslavas pilskalns Krāslavas ziemeļu daļā.
- Kronhof Kroņa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Xaverinhof Ksaveriņu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- silavieši Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Torlova Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
- Turlava Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
- jāmaiķnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāmaiķi" iedzīvotāji.
- kalējnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalēji" iedzīvotāji.
- klosternieks Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Klostere" iedzīvotājs.
- ķikurnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķikuri" iedzīvotāji.
- libiņnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" iedzīvotāji.
- marenieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Maras" iedzīvotāji.
- mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji.
- platgalnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Platgale" iedzīvotāji.
- torlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Torlava" iedzīvotāji.
- Lipaiķi Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" bijušais nosaukums.
- turlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" iedzīvotāji.
- urālnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Urāle" iedzīvotāji.
- ziemeļnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeļi" iedzīvotāji.
- Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums.
- Turlauskaja Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Turlausche Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Ķoniņciema elku birzs kulta vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā līdzās Ķoniņciemam, pie Kuldīgas-Aizputes autoceļa, mūsu dienās to iezīmē koki un krūmi, kas aug \~1 ha lielā teritorijā.
- Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms.
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
- Lippayten Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvotā vieta, kas domājams atradās Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Lipaiķu pilskalnā.
- ķielavainis Ķelavainis.
- ķelvāsi Ķelavaiņi.
- Ķikuri Ķikuru ezers - atrodas Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība - 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs - \~500 m, dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 10%.
- Kukuru ezers Ķikuru ezers Turlavas pagastā.
- kamsa Ķilava.
- kilavas Ķilavas.
- kiļkas Ķilavas.
- kilo Ķilavas.
- ķilosi Ķilavas.
- Abaushof Ķūķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagasta teritorijā.
- gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
- ignominia Laba vārda, "labas slavas" zaudēšana.
- Ļajgoly Laigalavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Nautrēnu pagastā.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis.
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
- dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela.
- šaurlapu lavanda lavandu suga ("Lavandula angustifolia").
- vidējā lavanda lavandu suga ("Lavandula intermedia").
- Lavandula stoechas lavandu suga, kas piemērota audzēšanai traukos.
- Lavandula dentata lavandu suga.
- Allium urseolatum lavandzilā sīpola ("Allium caesium") nosaukuma sinonīms.
- Allium caesium lavandzilais sīpols.
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- vulkāniskās smiltis lavas, minerālu un iežu atlūzas (diametrs - 0,5-2,0 mm), kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā.
- Olbijas lavatera lavateru suga ("Lavatera olbia").
- Tīringas lavatera lavateru suga ("Lavatera thuringiaca").
- trīsmēnešu lavatera lavateru suga ("Lavatera trimestris").
- Lejas ezers Lejs, ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā.
- Libingen Libiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Zaķīšu strauts Līčupes (Raunas baseinā) kreisā krasta pieteka Veselavas pagastā.
- Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā.
- slavas augstumi liela slava, slavas augstākā pakāpe.
- Vanagu ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā un Baltkrievijā.
- Lielais Borovinka ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
- Lielais Borvinka ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
- Vanaga ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
- Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers.
- Lielkiuriņu ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Lielkivriņu ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Lielais Kiuriņa ezers Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Kūriņa ezeri Lielais Kiuriņš un Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Lielais Kūriņa ezers Lielais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Svētiņi Lielais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā.
- Borovinka Lielais un Mazais Borvinkas ezeri Kaplavas pagastā.
- Borvinka Lielais un Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
- Tingvadlavahdns lielākais ezers Islandē (_Thingvallavatn_), atrodas 50 km uz austrumiem no Reikjavikas 103 m vjl., platība - 82,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 114 m, tektoniska izcelsme.
- Katriniški Lielie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Lielie Škipori Lielie Škipori - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā.
- Lielķivriņu Lielķivriņu ezers - Lielais Kiuriņš Gaigalavas pagastā.
- Delaveja ligustrs ligustru suga ("Ligustrum delavayum").
- blankaskrodznieki Limbažu novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji.
- Limbuschen Limbuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- kuli Linsēklu pelavas; izkulti linu kūlīši.
- doksoloģija Liturģiska slavas dziesma kristīgā dievkalpojumā.
- jaunsilavieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsilava" iedzīvotāji.
- Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski.
- Mazās Silavas Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
- Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" nosaukums latgaliski.
- pluceklis Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis.
- plucekls Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis.
- Lubben-Oschen Lubošu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- deglavieši Ludzas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Deglava" (arī "Degļeva") iedzīvotāji.
- vartulavieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vartulava" iedzīvotāji.
- Lukševa Lukšova, Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
- paslava Ļauna slava.
- leģendāra slava ļoti liela slava.
- špijas Ļoti smalkas auzu pelavas.
- efuzīvie ieži magmatiskie ieži (bazalti, andezīti u. c.), kas veidojušies zemes virspusē vai zem ūdens, atdziestot un kristalizējoties vulkānu izvirdumos izplūdušajai lavai.
- bērulaina maize maize, kam piejauktas pelavas, klijas u. tml. piedevas.
- Makņi Makņu ezers - atrodas Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,4 ha; Makņenskoje ezers.
- Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune.
- Mandele Mandeļu ezers Krāslavas pagastā.
- Mandaļas ezers Mandeļu ezers Krāslavas pagastā.
- siekalniece maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
- siekalnīca Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
- siekalnīce Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem.
- Bolovatskas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
- Borvinka ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
- Borvinkas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
- Bolovatkas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
- Kiuriņš Mazais Kiuriņš - ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība - 16,8 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers.
- Mazais Kūriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazkiuriņu ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazkivriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Kiuriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazais Kinreņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazais Kinriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazais Kiureņu ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Mazais Kiuriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā.
- Svētiņi Mazais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā.
- Katriniški Mazie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm.
- Clavaria ligula mēles dižvālenes "Clavariadelphus ligula" nosaukuma sinonīms.
- grauzis Mēlnesis, neslavas cēlājs.
- stiglavieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Stiglava" iedzīvotāji.
- Dendronanthus indicus mežcielava.
- leicīts Minerāls, kālija alumosilikāts, gaišā krāsā, izveidojas, sacietējot lavai, kurā maz kramzemes; var izmantot zemes mēslošanai un alumīnija un kālija iegūšanai.
- Nīdreica Mozuo Nīdreica - Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" nosaukuma variants latgaliski.
- Mstislavļa Mscislava, pilsēta Baltkrievijā.
- Dunsku ezers Mušas ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
- Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki.
- Obitele Narūta, upe Krāslavas novadā.
- Naskānupe Naskāne, Pelavas pieteka.
- Naskena Naskāne, Pelavas pieteka.
- Naskene Naskāne, Pelavas pieteka.
- Novļāni Nauļāni, apdzīvota vieta Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Jaunezers Nauļānu ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- Novļānu ezers Nauļānu ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā.
- mesa Neliela galdaugstiene, plato, plakankalne, kas veidojusies erozijai saposmojot plašus lavas plato.
- mesas Nelielas galdaugstienes, kas veidojušās, erozijai saposmojot plašus lavas plato.
- lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem.
- Vālveida neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria clavata syn. Neoporteria nigrihorrida").
- čureks Neraudzētas baltmaizes plācenis Kaukāzā; lavašs.
- negods Neslava.
- neslave Neslava.
- zāka Neslava.
- neteicams Neslavens, bez slavas.
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
- Nojnieku ezers Nojniekezers, ezers Ārlavas pagastā.
- pašele Nojume vai neliela piebūve pie rijas, klēts vai šķūņa, kur novietoja darba rīkus un glabāja pelavas; palievenis pie rijas.
- drebt Noņemt (pelavas, kas pārklājušās pār izsijātiem zirņiem).
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Nustiņu ezers Nūstiņu ezers Irlavas pagastā.
- Obiteles dzirnavezers Obiteļu dzirnavezers Krāslavas novadā.
- Obročnaja Obročnaja Statja - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- silavieši Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji.
- Lavatera olbia Olbijas lavatera.
- Olksna Olksnas ezers - Olksns, ezers Krāslavas pagastā.
- Volksnas ezers Olksns, ezers Krāslavas pagastā.
- Hoheneich Ozolu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Biķernieku pagasts pagasts Augšdaugavas novada austrumu daļā, robežojas Naujenes, Maļinovas, Višķu un Ambeļu pagastu, kā arī ar Kārslavas novadu.
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja.
- Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā.
- Salienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Skrudalienas, Vecsalienas un Naujenes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Sallonay, krieviski — Sallonaiskaja.
- Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja.
- Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja.
- Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja.
- Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja.
- Ūdrīšu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Augstkalnē, robežojas ar Krāslavas pilsētu, Izvaltas, Kombuļu, Krāslavas un Kaplavas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu.
- Ķepovas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Neikšānos, robežojas ar Robežnieku, Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Asūnes pagasta dienvidaustrumu daļā.
- Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu.
- Bērziņu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Porečjē (Upmaļos), robežojas ar Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā.
- Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus.
- Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja.
- Izvaltas pagasts pagasts Krāslavas novada rietumu daļā, robežojas ar Kombuļu un Ūdrīšu pagastu, kā arī ar Daugavpils un Aglonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Uschwalden, krieviski — Užvaldskaja.
- Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā.
- Piedrujas pagasts pagasts Krāslavas novadā, izveidots 1990. g. bijušā pirmskara pagasta dienvidu daļā, robežojas ar Kaplavas, Kalniešu un Indras pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: Indras pagasts (1937.-1949. g.), krieviski — Pridruiskaja.
- Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja.
- Šķeltovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aglonas un Grāveru pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu.
- Konstantinovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastu.
- Andrupenes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas un Kastuļinas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Andrepen, krieviski - Andrepenskaja.
- Kombuļu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Aulejas, Skaistas, Krāslavas, Ūdrīšu, Izvaltas un Grāveru pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krāslavas pagasta teritorijā.
- Šķaunes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Bērziņu, Svariņu un Ezernieku pagastu, kā arī ar Ludzas novadu un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Ljanskoronskaja.
- Svariņu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Ezernieku, Šķaunes, Bērziņu, Ķepovas, Asūnes un Dagdas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst daļa pirmskara Ezernieku un Asūnes pagasta teritorijas.
- Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.).
- Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā.
- Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja.
- Skaistas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Robežnieku, Kalniešu, Krāslavas, Kombuļu un Aulejas pagastu; bijušie nosaukumi: Izabelinas pagasts, krieviski — Izabieļinskaja.
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja.
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
- Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja.
- Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja.
- Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu.
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
- Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja.
- Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja.
- Pasienes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Istras un Zaļesjes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu, Krieviju un Baltkrieviju; bijušais nosaukums krieviski — Posiņskaja.
- Aglonas pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā), robežojas ar Rušonas pagastu, kā arī ar Agšdaugavas un Krāslavas novadu.
- Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā.
- Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts.
- Kaunatas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Ludzas un Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: krieviski - Kaunatskaja.
- Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas.
- Strūžānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Nautrēnu un Dricānu pagastu.
- Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu.
- Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta.
- Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja.
- Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja.
- Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta.
- Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu.
- Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne).
- Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja.
- Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja.
- Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā.
- Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu.
- Jaunsātu pagasts pagasts Tukuma novada rietumu daļā ar administratīvo centru Abavniekos, robežojas ar Pūres, Tumes un Irlavas pagastu, kā arī ar Kandavas novadu.
- Lestenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Irlavas, Degoles, Slampes, Džūkstes un Jaunpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lesten, krieviski — Lestenskaja.
- Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja.
- Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja.
- Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta.
- Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša.
- sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
- izblamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas neslava, kauns.
- sablamēt Panākt, ka (kādam) publiski rodas, parasti liela, neslava, kauns.
- kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, tiek grauta (kāda) reputācija.
- Motacilla flava flava parastā dzeltenā cielava.
- ditirambs Pārspīlēta jūsmīga uzslava; slavas dziesma.
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu.
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
- Alojas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Alojas un Staiceles pilsētu, Braslavas, Brīvzemnieku, Staiceles un Alojas pagastu.
- Aglonas novads pastāvēja 2009.-2021. g., to veidoja tagadējā Preiļu novada Aglonas pagasts, un Krāslavas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasts.
- Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā.
- Pustiņas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Robežnieku pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastā.
- Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Landskoronas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Šķaunes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Nogales pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ārlavas pagastā un Rojas novadā, kā arī neliela daļa Talsu novada Lubes pagastā.
- Lubezeres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lubes, Rojas un Ārlavas pagastā.
- Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu.
- Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā.
- Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā.
- Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā.
- Bikavas pagasts pastāvēja līdz 1925. g. Rēzeknes apriņķī, pārdēvēts par Gaigalavas pagastu.
- Abavnieku pagasts pastāvēja Tukuma apriņķī līdz \~1920. g., izveidots apvienojot bijušo Abavnieku, Jaunsātu un Sātu mācītājmuižas pagasta teritorijas; mūsu dienās teritorija ietilpst Jaunsātu un Irlavas pagastā.
- Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu.
- Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera.
- Dariganga Paugurains līdzenums Gobi ziemeļaustrumos, Mongolijas austrumu daļā, augstums 1300-1400 m, aprimušu vulkānu konusi, bazalta lavas lauki, solončaki, takiri, sāļezeri, sausā stepe.
- Palva Pelava, Pērses pieteka.
- Pelasta Pelava, Pērses pieteka.
- Pelve Pelava, Pērses pieteka.
- pelavmaize Pelavaina maize; maize, kas ir gatavota no pelavām.
- pušnīca pelavaina maize.
- pelavājs pelavains.
- pušņājs pelavains.
- kušņājs Pelavains.
- pelains Pelavains.
- pelavaiņš Pelavains.
- pelavots Pelavains.
- kušalas Pelavas ar graudiem, ko atdod cūkām ēdienā.
- izmats Pelavas ar sīkiem graudiem un neizkultām vārpām.
- Odze Pelavas kreisā krasta pieteka Aiviekstes un Klintaines pagastā, iztek no Odzes ezera, garums - 7 km.
- Naskāne Pelavas kreisā krasta pieteka Vietalvas pagastā, garums - 7 km; Naskānupe; Naskena; Naskene.
- nobēres Pelavas, labības atbiras.
- duga Pelavas, netīrumi no nevētītiem un nesijātiem graudiem.
- čagas Pelavas, sīkie, nederīgie graudi.
- pelas pelavas.
- čammas Pelavas.
- grūdaži Pelavas.
- miezkaļi Pelavas.
- peli Pelavas.
- pelus Pelavas.
- peluvas Pelavas.
- pelvas Pelavas.
- Motacilla cinerea pelēkā cielava.
- lincielava Pelēkā cielava.
- Delaveja peonija peoniju suga ("Paeonia delavayi").
- Perejaslava Perejaslava-Hmeļnicka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1943. g.
- difamācija Personas cieņu aizskarošu ziņu izplatīšana; neslavas celšana.
- godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
- Percinka ezers Persteņa ezers Krāslavas pilsētā.
- Perciņa ezers Persteņa ezers Krāslavas pilsētā.
- Daugavieši Piedruja - Krāslavas novada Piedrujas pagasta administratīvais centrs.
- Nogales parka dīķis Pils ezers Ārlavas pagastā.
- Jihlava Pilsēta Čehijā ("Jihlava"), Visočinas apgabalā, 50600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Araseli pilsēta Filipīnās (_Araceli_), Palavanas reģionā, Dumaranas salas austrumu piekrastē.
- Lepoglava Pilsēta Horvātijā ("Lepoglava"), Varaždinas županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amadalavalasa pilsēta Indijā (_Amadalavalasa_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos.
- Baltijska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, neaizsalstoša osta, 32900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Pillava.
- Bagrationovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās Prūšu Eilava.
- Plavska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Plavas krastos, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
- Ambalavo pilsēta Madagaskarā (_Ambalavao_), Fianaranco provincē.
- Analalava pilsēta Madagaskarā (_Analalava_), Mahadzangas provincē.
- Gusiņe Pilsēta Melnkalnē, Plavas kopienā, 1700 iedzīvotāju (2003. g.).
- Stupava Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Malacki Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Seneca Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pezinoka Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sveti Jura pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modra Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
- Dnipro Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.).
- Bohuslava Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava.
- Ivanofrankivska Pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.).
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos.
- Pustoškas baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Ezernieku pagastā, savrups, 10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 30 x 15 m, datējums nav zināms.
- Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Ostrovnas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagastā, Ostrovnas ezera austrumu krastā, \~20 m augsts paugurs, plakums — \~50 x 15 m, zemāk izveidota terase un nocietinājumi, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Stāvais kalns pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, starp Stirnu un Ustubnīku ezeru, ir \~15 m augsts paugurs, izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo formu, plakums - 150 x 80 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~5 gs.; Peļņiku stāvais kalns.
- Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms.
- Jablovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta.
- Bantenišķu gaisa kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, savrups paaugstinājums Ildzīša ezera ziemeļrietumu krastā, kas daļēji zaudējis sākotnējo formu, plakumā (80 x 100 m) konstatēts kultūrslānis, atrastas 1. gt. 2. puses keramikas lauskas.
- Bogdānu pilskalns pilskalns Krāslavas novada Konstantinovas pagasta Bogdānos, bijis savrups pacēlums (garums \~50 m, platums \~20 m, augstums \~4 m) zemā, līdzenā vietā, noarts jau agrākos laikos, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms.
- Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns.
- Ekšu pilskalniņš pilskalns Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, Stirnu ezera ziemeļu krastā, \~0,5 km no Ekšu pilskalna, plakums - \~50 x 20 m, ļoti stāvas nogāzes.
- Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
- Bašķiņkalns Pilskalns Talsu novada Ārlavas pagastā, savrups, iegarens \~17 m augsts paugurs, plakums - (20 x 40 m) nelīdzens, ar kritumu uz dienvidu pusi, rietumu puses pakājē ir terase, kas ziemeļu pusē beidzas ar stāvu nogāzi.
- Saldu piliņgore pilskalns un senkapi Krāslavas novada Konstantinovas pagastā starp Ignatovas un Saldu ciemu; pilskalns ir 13 m augsts, tagad kokiem apaudzis paugurs, plakums 40 x 20 m, datējums nav zināms.
- Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium").
- māri Piltuvveidīgi vai cilindriski iedobumi zemes virsmā, kas radušies vulkāniskos apgabalos, eksplodējot gāzēm, bet neizplūstot lavai vai tās irdenajiem produktiem; tos bieži piepilda ūdens, un tie kļūst par ezeriem.
- Kvadnadalshnjugirs piramidāla smaile Ēraifajēkitla vulkāna kalderas ziemeļrietumu malā, Islandes augstākā virsotne, valsts dienvidaustrumos Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā Vahdnajēgidla nacionālajā parkā; augstums - 2119 m, klinšaina, izolēta lavas virsotne, nunataks.
- ignimbrīti Plaši vulkāniski veidojumi, kuru apakšdaļā irdens pumeks, vidū saķepis, lavai līdzīgs tufs, augšdaļā irdens.
- lavas plato plašs, paaugstināts līdzenums, kas veidojies, lielām lavas masām izplūstot Zemes virspusē un aizpildot visus iepriekšējā reljefa nelīdzenumus.
- Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Malvas plato plato Indostānas pussalas ziemeļrietumu daļā, Indijā, augstums — 200-600 m (Bainstora kalns — 614 m), smilšakmeņi, bazalta lava, kāpļveida līdzenumi mijas ar nogludinātiem skraustiem.
- Plauamzē Plava, pilsēta Vācijā.
- Pobuschen Pobuža muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- kvartņiks Poļu sudraba sīknauda, ko sāka kalt Vladislava Jagaiļa laikā 14. gs. beigās.
- Poperwahlen Popervāles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Popraggen Popragas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- vulkāniskie sārņi porainas lavas drumslas, kas veidojas sprādzienā vai lavas straumes virspusē.
- Upmaļi Porečje - apdzīvota vieta Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 61 km no Krāslavas un 25 km no Dagdas.
- Alava province Spānijā (basku _Álava_), Basku Zemes rietumu daļā; spāņu _Araba_.
- Puhnjen Pūņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Dienvidķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna rietumos (angļu val. "South China Sea") starp Āzijas piekrasti un Taivānas, Lusonas, Palavanas un Sumatras salu, platība — 3530 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 1024 m, lielākais dziļums — 5560 m.
- Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte.
- Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte.
- Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte.
- Tarasīne Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā; Tarasiene; Tarasina; Tarasine.
- Gaigolova Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Gaigalava" nosaukuma variants.
- Apšinīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Apšinieki" nosaukuma variants.
- bikavieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" iedzīvotāji.
- Bikova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukuma variants.
- Bykova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukums latgaliski.
- Brīžusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants.
- Cīmotys Foļvarka Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Cīmotas Foļvarka" nosaukums latgaliski.
- dervanienieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dervaniene" iedzīvotāji.
- Diervanīne Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dērvaniene" nosaukuma variants.
- Druobys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Drobas" nosaukums latgaliski.
- Dūlenis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūleņas" nosaukums latgaliski.
- Dūleņas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūliņas" nosaukuma variants.
- dziļarieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļari" iedzīvotāji.
- Dziļori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukuma variants.
- Dziļuori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukums latgaliski.
- gaigalavieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalava" iedzīvotāji.
- garancieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji.
- gribulieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" iedzīvotāji.
- karītānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" iedzīvotāji.
- karitonieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" iedzīvotāji.
- Kareitoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukuma variants.
- Kareituoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukums latgaliski.
- Līpusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepusala" nosaukums latgaliski.
- Luoči Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski.
- Ūzulsola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukuma variants.
- Pūdinova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukuma variants.
- Pūdynova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukums latgaliski.
- puisānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Puisāni" iedzīvotāji.
- Sauliskolns Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" nosaukuma variants.
- Strybys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stribas" nosaukums latgaliski.
- stružānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji.
- Strūžani Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants.
- Vecstrūžāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants.
- Strūžanu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants.
- Strūžānu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants.
- Strūžānu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants.
- Strūžanu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants.
- Susekli Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Susekļi" nosaukums latgaliski.
- svētenieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji.
- svētinieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji.
- Svietiņi Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants.
- šaurīšāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurīši" iedzīvotāji.
- Šaureites Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukuma variants.
- Šaureitis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukums latgaliski.
- Veipļovas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukuma variants.
- Veipļovys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukums latgaliski.
- Vilneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukuma variants.
- Vylneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukums latgaliski.
- žagatieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji.
- žogotieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" iedzīvotāji.
- Žogotys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski.
- Žogotkokts Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotkakts" nosaukuma variants.
- Bikovskaja Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- RPPU Rīgas pasažieru pārvadāšanas uzņēmums (kopā ar nosaukumu: RPPU "Tālava").
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
- Stopiņi Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā pie pilsētas robežas Deglava ielas galā uz Biķernieku pusi, ap Baltinavas, Kaivas un Aronas ielām.
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
- Stiglova Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 10 km, iztek no Ploskīnes ezera; Stiglava.
- likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte.
- Rudais akmens Robeždaugavas dižakmens Kaplavas pagastā.
- Augšdonavas grāvis Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, \~0,4 km posmā arī Ārlavas pagasta robežupe, garums — 5 km.
- Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km.
- Roloff Rolavas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tāšu pagastā.
- Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe.
- Rosenfeld Rožupoles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Tartaka Rudņa, Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā.
- Bukupe Rudņa, Daugavas pieteka Krāslavas novadā.
- Malnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā, garums - \~8 km.
- Melnupeite Rudņas labā krasta pieteka Krāslavas novada Izvaltas un Ūdrīšu pagastā; Melnupe; Melnupīte.
- punclavieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Punclavas" iedzīvotāji.
- Arena sala Filipnās (_Arena Island_), Sulu jūrā, Palavanas reģiona austrumos.
- salmipeli Salmi un pelavas.
- Benksa salas salu grupa Klusajā okeānā ("Banks Islands"), Jaunhebridu salu ziemeļos, platība — \~800 kvadrātkilometri, lielākās — Vanualava un Gaua.
- dzeltenā saracēnija saracēniju suga ("Sarracenia flava").
- Asūnīca Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā (lejtece Baltkrievijā), robežupe 6,4 km, iztek no Dagdas ezera tek caur Lielo Asūnes ezeru; Asūne; Osuņica (Baltkrievijā).
- Deņica Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 12 km; Denica; Dēnīca; Guseļņica; Gusiļņica.
- Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja.
- Sesslauken Saslaukas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Valdemārpils ezers Sasmakas ezera dienvidu daļa Talsu novada Ārlavas pagastā; padomju laikā arī visa ezera oficiālais nosaukums.
- Ārlavas ezers sasmakas ezera ziemeļu daļa, Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 70 ha
- Ārdavas ezers Sasmakas ezera ziemeļu daļa, Talsu novada Ārlavas pagastā.
- Sassmacken Sasmakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Saučinkas ezers Saučenku ezers Kaplavas pagastā.
- Savčenko ezers Saučenku ezers Kaplavas pagastā.
- Adamovas ūdenskrātuve saukta arī par Krāslavas sovhoza ūdenskrātuvi, atradās Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, platība - 2 ha.
- Delavē saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum delavayi").
- Ostupe Savica, Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, garums - 12 km.
- karjerisms Savtīga tiekšanās pēc izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), pēc popularitātes, slavas.
- deferentektomija Sēklavada izgriešana.
- karjera Sekmīga darbošanās (nozarē, kur parasti iespējama izvirzīšanās), popularitātes, slavas sasniegšana.
- karjera Sekmīga, parasti apzināta, izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), popularitātes, slavas sasniegšana.
- drāpa Seno skandināvu varoņpoēma, episka slavas dziesma.
- drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem.
- Aizvējiņi Sens vietvārds (mājas izzudušas) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- ķeluvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis.
- ķelvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis.
- jūras sīga sīgu suga ("Coregonus lavaretus lavaretus").
- vulkāniskie pelni sīkas (diametrs - 0,05-0,5 mm) lavas, minerālu un iežu atlūzas, kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā.
- mikrolīti Sīki izvirdumiežu kristāli, kas veidojas, lavai strauji atdziestot.
- Soļanka Skaistas labā krasta pieteka Krāslavas pagastā, iztek no Balta ezera; Saļanka.
- Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte.
- Skolas Skolas ezers - atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 2 ha; Aploklejas ezers.
- Limbu strauts Skrimbu strauts Irlavas pagastā.
- Skujeņa ezers Skujiņu ezers Krāslavas pagastā.
- Skusņas ezers Skujiņu ezers Krāslavas pagastā.
- fama Slava, baumas, valodas.
- doksa Slava, gods, godība, krāšņums.
- slāve slava.
- slavs slava.
- gloire Slava.
- gloria Slava.
- slave Slava.
- canticus Slavas dziesma; himna.
- slavkārība slavas kāre, godkārība.
- nelaba slava slikta reputācija; neslava.
- slikta (arī nelaba) slava slikta reputācija; neslava.
- Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju.
- Bratislava Slovākijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs (_Bratislava_), atrodas Donavas krastos, 418000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Friedrichsberg Snapju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
- slavaskāre Spēcīga tieksme pēc slavas.
- gloriola Spožums ap svēto galvu; maza slava, sīka godkārība.
- neks stabveida vulkānisku iežu veidojums, kas radies, vulkāna kanālā sacietējot lavai vai citiem izvirduma produktiem.
- vālīšu staipeknis stapekņu suga ("Lycopodium clavatum").
- Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos.
- Stružany Stružānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā.
- Brāslova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Brāslava" nosaukuma variants.
- Lavandula angustifolia šaurlapu lavanda.
- Lavandula officinalis šaurlapu lavandas "Lavandula angustifolia" senāks nosaukums.
- Rožlauka ezers Šilovkas ezers Kaplavas pagastā.
- Rožlauku ezers Šilovkas ezers Kaplavas pagastā.
- Silovka Šilovkas ezers Kaplavas pagastā.
- vālene Šīs dzimtas ģints ("Clavaria"), Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sīga Šīs dzimtas suga ("Coregonus lavaretus"), zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu.
- Šternberga Šternberga ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers.
- ekstrūzija Tāds vulkāna izvirdums, kurā izplūst viskoza lava.
- pelavainis Tāds, kam ir pievienotas pelavas, tāds, kas ir ar pelavu piejaukumu.
- slavaskārs Tāds, kam ir raksturīga spēcīga tieksme pēc slavas.
- godkārīgs Tāds, kas tiecas pēc goda (2), slavas.
- efuzīvs tāds, kas veidojies no Zemes virspusē izplūdušas lavas.
- fluidāls Tāds, kas veidojies, atdziestot izvirdušai magmai, lavas straumēm.
- Iskras pagasts tagadējā Konstantinovas pagasta nosaukums 1990. gadā (Krāslavas rajonā).
- Ārlavas pagasta teritorija tagadējais Ārlavas pagasts aizņem pirmskara Ārlavas pagasta centrālo daļu, gandrīz visu bijušo Nogales pagastu un lielu daļu bijušā Lubezeres pagasta, savukārt bijušā Ārlavas pagasta ziemeļu daļā izveidots Lubes pagasts, bet ziemeļrietumu daļā - Īves pagasts, neliela daļa pievienota Valdgales pagastam.
- Klīsmetes Tālās Klīsmetes - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants.
- ārlavnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Ārlava" iedzīvotāji.
- ambracnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ambrakas" iedzīvotāji.
- Ārlavas Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ārlava" nosaukuma variants.
- audzenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Auģi" iedzīvotāji.
- Sasmakas muiža Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Dižliepas" bijušais nosaukums.
- ezermuižnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji.
- jaunciemnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji.
- kārlīšnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārlīši" iedzīvotāji.
- kārļmuižnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārlīši" iedzīvotāji.
- kronīšnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kronīši" iedzīvotāji.
- Kroņi Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kroņmuiža" nosaukuma variants.
- laucenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji.
- lubezernieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Lubezere" iedzīvotāji.
- nogalnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Nogale" iedzīvotāji.
- ozolnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
- ozolnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
- popradznieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Poprags" iedzīvotāji.
- Īlenciems Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Riepaldciems" bijušais nosaukums.
- saslauknieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Saslaukas" iedzīvotāji.
- sīlenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīlene" iedzīvotāji.
- sīlnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīlene" iedzīvotāji.
- silenieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
- silnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
- Sasmaks muiža Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas “Dižliepas” bijušā nosaukuma "Sasmakas" variants.
- Valdemārpils pilsētas lauku teritorija Talsu novada Ārlavas pagasta bijušais nosaukums 1956.-2009. g.
- Valdemārpils lauku teritorija Talsu novada Ārlavas pagasta bijušais nosaukums 2009.-2010. g.
- Tartaka Tartaka ezers - atrodas Krāslavas rajona Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība - 33 ha, lielākais dziļums - 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers.
- izkratas Tas, kas izkrīt caur sietu, kratot izkultu labību (graudus un pelavas).
- sulusmali Tauta, dzīvo gk. Mindano rietumos un dienvidu piekrastē, arī Sulu arhipelāgā, Palavanas dienvidos (Filipīnās) un Kalimantānas ziemeļu piekrastē (Malaizijā), pieder pie moro tautām.
- dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus.
- redžanglampongi Tautu grupa (lumpongi, redžanglebongi, pasemahi, seraveji, semendi, ampatlavani, kroji), dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, Indonēzijā, valodas pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuvas malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- pelūzis Telpa vai neliela celtne, piebūve, kur uzglabā pelavas.
- kvercetīns Tetraoksiflavanols C15H10O7, dzeltena krāsviela, ko satur Z-Amerikas ozola "Quercus tinctoria (nigra)" miza.
- Tingern Tingeres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
- Lavatera thuringiaca Tīringas lavatera.
- Klīsmetis Tiveimuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski.
- Klīsmetis Tivejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants latgaliski.
- linalols Trešējais spirts koriandra, lavandas un bergamoteļļā; lieto parfimērijā; pastāv abu optisko izomēru veidā.
- mazā rāše trīsmēnešu lavatera ("Lavatera trimestris").
- Lavatera trimestris trīsmēnešu lavatera.
- čaga Tukšas vārpas, graudu apvalki, pelavas.
- daibenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Daibji" iedzīvotāji.
- gunītnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotāji.
- guņītnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotāji.
- irlavnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Irlava" iedzīvotāji.
- ķūķenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķūķi" iedzīvotāji.
- ozolnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
- pētertālnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Pētertāle" iedzīvotāji.
- priednieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji.
- Pluģi Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
- Prūšeni Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
- Videnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
- rudiņnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" iedzīvotāji.
- sātnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sāti" iedzīvotāji.
- snapenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Snapji" iedzīvotāji.
- vascenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Vaski" iedzīvotāji.
- Irmlavskaja Tukuma novada Irlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Irmlau Tukuma novada Irlavas pagasta bijušais nosaukums.
- Klīsmetis Tuoleimuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants latgaliski.
- Klīsmetis Tuolejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants latgaliski.
- silavieši Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji.
- Lapupe Turlava, Skaldas pieteka.
- Turlau Turlava.
- Turlau Turlavas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- valātnieki Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Valāti" iedzīvotāji.
- Kundu pilskalns Turlavas pilskalns Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
- Klīsmetes Tuvās Klīsmetes - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
- Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu.
- Dunsku strauts ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, ietek Mušas ezerā.
- Randovka ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, iztek no Kustaru ezera, ietek Geraņimovas Ilzas ezerā, garums - 5 km; Raudovka.
- Narūta ūdenstece Krāslavas novadā, iztek no Ežezera, augštecē ir Andzeļu un Ezernieku pagasta robežupe, lejāk Andzeļu un Dagdas pagasta robežupe, tek Dagdas pagastā cauri Galšūna ezeram, lejtece Dagdas pilsētā, ietek Dagdas ezerā; Obitele.
- Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km.
- Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte.
- Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru.
- Zoķupe Ūdenstece Talsu novada Ārlavas pagastā, ietek Sasmakas ezerā.
- Akmenīca upe Latgales augstienē Rēzeknes un Krāslavas novadā, sākas Rāznavas paugurainē 6 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera, garums - 16 km, kritums - 24,4 m, ietek Ūdrejas ezerā.
- Ālave Upe Latvijā, Dobeles novada Naudītes, Penkules, Auru, Krimūnu un Bērzes pagastā, Bērzes labā krasta pieteka, garums - 36 km, kritums - 40 m; Ālava; Alave.
- Aktīca Upe Latvijā, Krāslavas novadā, Asūnīcas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km; Aktica.
- Žulniekvalks upe Talsu novada Ārlavas un Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes, garums - 12 km; Žulnieku valks; Žuļļaku valks.
- Zasipka Upīte starp Krivoje un Varnaviču ezeru Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Uztupnieku ezers Ustubnīks, ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
- Sudmallejas dzirnavezers uz Rīvas upes uzpludināta ūdenskrātuve Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - <1 ha.
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne.
- Urgas dzirnavezers uzpludināts uz Iģes, Braslavas pagastā, platība — 16 ha.
- Krāslavas Lejas dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,2 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha.
- Krāslavas Kalna dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,7 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha.
- Varnaviču dzirnavezers uzpludināts uz Varnaviču strauta Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Novoseļcu dzirnavezers; Tartaka-Varnaviču dzirnavezers.
- Upmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Viļeikas upes Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,4 ha.
- pašuzslava Uzslava sev pašam.
- kompliments Uzslava, cildinājums, parasti, lai kādam glaimotu, izpatiktu.
- pacildinājums Uzslava.
- paslava Uzslava.
- uzslavējums Uzslava.
- uzteikājums Uzslava.
- mālkrāsas vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavaria argillacea").
- trauslā vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavaria fragilis").
- mēles vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavariadelphus ligula").
- likopodijs Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
- priviči Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
- prīvīši Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
- staipakle Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
- staipekles Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
- staipekļi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
- staipēkļi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
- staipeklis Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
- staipekņi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
- zaķprievietis Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
- zeltene Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
- zeltiņi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum").
- aizdaudzināt Valodu, baumu, slavas (par ko) izplatīšanās līdz zināmai vietai.
- Neoporteria nigrihorrida vālveida neoportērijas ("Neoporteria clavata") nosaukuma sinonīms.
- Vonogupeite Vanagupīte - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 9 km.
- sautenis vārītā ūdenī plaucētas pelavas vai lapas kā lopbarība.
- Tartaku-Varnaviču dzirnavezers Varnaviču dzirnavezers Kaplavas pagastā.
- Ventas ezers Varnaviču ezers Kaplavas pagastā.
- Warnowiz Varnovicas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- Alt-Born Vecbornes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
- vempele Vēlava.
- Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta Bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krāslavas slāņkopa venda statigrāfiskā vienība Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums — līdz 95,5 m, nodalīta Krāslavas 104. urbuma intervālā 669,5-765,0 m dziļumā.
- Wesselshof Veselavas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veselavas pagastā.
- kārlēnieši Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārlēni" iedzīvotāji.
- Veselavas muiža Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" bijušais nosaukums.
- Veselauska Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" bijušais nosaukums.
- veselauskieši Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" jeb "Veselauska" iedzīvotāji.
- veselavieši Veselavas pagasta apdzīvotās vietas "Veselava" jeb "Veselauska" iedzīvotāji.
- Veselovskaja Veselavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wesselshof Veselavas pagasta bijušais nosaukums.
- Lavandula intermedia vidējā lavanda.
- Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe.
- Raunas ielejveida pazeminājums Vidusgaujas (Tālavas) zemienes atzarojums Raunas pagastā, garums - 12 km, platums - 3-4 km, dziļums - līdz 50 m, zemākajā daļā atrodas Raunas ieleja ar palieni un 2 virspalu terasēm.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- kujononi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- tagbanuvi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- palavani Viena no Filipīnu kalniešu tautām, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- A6 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Patarnieki).
- Beverīna Viens no latgaļu zemes Tālavas centriem 12.-13. gadsimtā, ko krievu meslu vācēji nodedzinājuši 1216. g., precīza atrašanās vieta nav zināma.
- Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts.
- Wilgahlen Vilgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
- Lavāla vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus lavallei").
- Vilnīši Vilnīšu ezers - Varnaviču ezers Kaplavas pagastā.
- pelavainums Vispārināta īpašība --> pelavains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čagas Viss čaganais: ledus vizas, mīkstas kāpostgalviņas, pelavaina labība.
- drukas Viss, kas ir smalki sasmalcināts vai drupināts (piemēram, salmi, pelavas, zāle, būvgruži).
- paipala vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Coturnix coturnix", senāk "Tetrao coturnix", arī "Ortygion coturnix"), neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns, Latvijā aizsargājams; audzē olu un gaļas ieguvei; puspelēda; putpelava.
- Breslava Vroclava - pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums (līdz 1945. g.).
- Beržeņi Vulkāniski kalni Ungārijas ziemeļos, starp Donavu un Ipoju, augstākā virsotne – Čovāņošs – 939 m, andezītu lava un tufs.
- Mātra Vulkānisks masīvs Rietumkarpatu dienvidos, Ungārijā, augstākā virsotne masīvā un Ungārijā - Kēkeša kalns - 1015 m, andezītu lava un tufs.
- pigeonīts Vulkānisks minerāls, kura sastāvs glabā informāciju par lavas temperatūru un atdzišanas ātrumu.
- plaisu tipa vulkāns vulkāns, no kura lava izplūst Zemes virspusē pa dziļām plaisām.
- erupcija Vulkānu darbība - lavas, gāzu un tvaiku izplūde, vulkānisko pelnu izmeši.
- parazītkonusi Vulkānu konusi, kas veidojas vietās, kur lavas kanāla nozarojumiem ir atveres uz galveno konusu nogāzēm.
- gaišā plūmju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa flava").
- Olupīte Zaķīšu strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā.
- kātainais zaķpūpēdis zaķpūpēžu suga ("Clavatia excipuliformis").
- parastais zaķpūpēdis zaķpūpēžu suga ("Clavatia utriformis").
- Lielžogotovas purvs zemais purvs Krāslavas novada ziemeļaustrumu daļā, platība - 544 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 1,5 m.
- Alavas rags zemesrags ASV (_Alava, Cape_), Vašingtonas štata ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā.
- Motacilla flava tschutschensis ziemeļu dzeltenā cielava.
- Zīlavas Zīlavas ezers - Zeiļovas ezers Šķaunes pagastā.
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
- palsā zirgkastaņa zirgkstaņu suga ("Aesculus flava").
- Kaners Zivju dīķis Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - 19,9 ha; Velna dīķis.
- Skrimbu strauts Žīdu strauta labā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā.
- Žīdu Žīdu strauts - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums - 11 km.
- Kampargrāvis Žulniekvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Ārlavas pagastā.
- Žulnieku valks Žulniekvalks Ārlavas un Rojas pagastā.
- Žuļļaku valks Žulniekvalks Ārlavas un Rojas pagastā.
- Žurlowa Žurilavas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Kārsavas pagastā.
lava citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV