Paplašinātā meklēšana

Meklējam līvēt.

Atrasts vārdos (34):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (148):

kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
sasasisties Aušanas gaitā sablīvēties, cieši savienoties.
riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos.
dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu.
stelpēt Bāzt, sablīvēt.
noblīvēt Blīvēt un pabeigt blīvēt.
bangāties Blīvēties (par mākoņiem); mākoties; mākuļot.
bangoties Blīvēties (par mākoņiem); mākoties; mākuļot.
zlāģēties Blīvēties (parasti par ledu).
plienēt Blīvēties un plaisāt (par zemi, mālu).
blieķēties Blīvēties, kļūt cietam.
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu).
gumt Blīvēties.
biezs Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums).
biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
plieni Cieti, noblīvēti.
sablīvēšana Darbība, process --> sablīvēt.
sastaukāt dauzot cieši sablīvēt.
starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
sadēt gatavojot putraimdesas sablīvēt putraimus zarnās.
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
iestumpāt Iedzīt, ieblīvēt.
ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
sasamiegties Ilgāku laiku atrodoties vienkopus, kopā, sablīvēties.
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to).
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
izrullēties Ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni.
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to).
novāļot Ilgāku laiku, daudz vāļājoties nospiest pie zemes, saplacināt, noblīvēt.
cilu Irdens, čaugans (tāds, kas nav cirši sablīvēts).
šautrs Irdens, čaugans; porains, nesablīvēts.
murskuļoties Izdarīt haotiskas, spējas kustības, blīvēties.
piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt.
noplienēt Izveidot ļoti sablīvētu zemes kārtu, plienu.
tūceknis Kaut kas stipri sablīvēts.
sablieķēties Kļūt blīvam, glīzdainam; sablīvēties.
lignostons Koksne, kas sablīvēta ar presēšanu vai sildīšanu; presēta koksne - plastmasas paveids.
gletīgs Ķepīgs; sablīvēts.
gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma.
gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis.
mākslīgais šīferis materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām.
starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
sadīžāt Mīdot ar kājām saspiest, sablīvēt.
apmīdīt Mīdot noblīvēt (visu, visapkārt).
piedīžāt Mīdot pieblīvēt.
izmīt Minot viscaur sablīvēt.
apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (visu, visapkārt).
pablīvēt Neilgu laiku, mazliet blīvēt.
plāns Nesablīvēts, rets (par cilvēku kopumu).
čumūksnis Netīra, pieblīvēta telpa, vieta; arī biezoknis.
noslānīt Noblīvēt (kārtās, slāņos).
noblīvot Noblīvēt.
saklapēt Nogult pie zemes, sablīvēties.
nočubt Noplakt, sablīvēties, nozvelties.
noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
noslogāt Novietot (kam) virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
noslēpēt Pārvietojoties joslā (pa ko, kam pāri), nogludināt, pieblīvēt (šo joslu); nosliedēt.
sablīvējums Paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt; veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties.
piezlāģēties Pieblīvēties.
aizbriedēt Piebriedināt; mitruma ietekmē aizblīvēties.
aizakmeņots Piepildīts, pieblīvēts ar akmeņiem.
piestrēdzināt Piesātināt (3), arī pieblīvēt.
sūnāt Pildīt, blīvēt ar sūnām, arī ar kādu citu materiālu.
bakāt Pildīt; bāzt; blīvēt.
sēdināt Placināt, blīvēt (piemēram, sniegu).
uzpliens Plāna, ļoti sablīvēta zemes kārta virs biezas mālu vai smilšu slāņa.
pliens Plienakmens, merģelis; ļoti sablīvēta zemes kārta.
starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
dēzums Pūlis, daudz sablīvētu priekšmetu.
noblīvēties Refl. --> noblīvēt (1); tikt noblīvētam.
pieblīvēties Refl. --> pieblīvēt(1); tikt pieblīvētam.
pieblīvēties Refl. --> pieblīvēt(2); tikt pieblīvētam (2).
sablīvēties Refl. --> sablīvēt; tikt sablīvētam.
blīvējums Rezultāts --> blīvēt; ieblīvētie priekšmeti, ieblīvētā starpkārta.
pārblīvējums Rezultāts --> pārblīvēt; arī pārblīvētība.
augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus.
sabakāt Sabāzt, sablīvēt; sadrīvēt.
kondensēt Sabiezināt, sablīvēt (vielu); koncentrēt (3).
sablāķēt Sablīvēt (ledu).
ieštaukāt Sablīvēt, iestampāt (parasti ēvelētos kāpostus).
savallēt Sablīvēt, novietot (ko) valnī.
pieplacināt Sablīvēt; arī pielīdzināt.
sazlāģēt sablīvēt.
sazlanķēt Sablīvēt.
sablāķēties Sablīvēties (par ledu).
sazlāģēties Sablīvēties (parasti par ledu).
dzeldēt Sablīvēties, kļūt cietam (par sniegu, kad tas cieši sablīvējas kopā).
nosagulēties Sablīvēties, noplakt.
nosēsties Sablīvēties, noplakt.
sasēsties Sablīvēties, saplakt (piemēram, par augsni).
sasēst Sablīvēties, saplakt.
slāķēties Sablīvēties, saspiesties vien otram virsū.
uzglīzdēt Sablīvēties, zaudēt šūnaino struktūru.
sablektēt Sablīvēties.
sablektēties Sablīvēties.
sabliesties Sablīvēties.
sagumt Sablīvēties.
sasablavīties Sablīvēties.
sasablīvēties Sablīvēties.
sasaspiesties Sablīvēties.
apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (pie kā, kam apkārt).
sašļuķināties sagulēties, sablīvēties, sakristies.
pilns kā murds saka par cilvēkiem pieblīvētu telpu, vietu.
nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
saglentēties Sakristies; sablīvēties.
sasēdināt Saplacināt, sablīvēt (piemēram, sniegu).
sablākšt Saplacināt, sablīvēt veldrē (augus) - par lietu, vēju.
sapleknēt Saplacināt; arī sablīvēt.
sasapliekšties Saplacināties, sablīvēties.
sapleknēt Saplakt; arī sablīvēties.
tilīti Senu pirmspleistocēna apledojumu stipri sablīvēti, reizēm metamorfizēti ledāja (morēnas) nogulumieži.
izbleivēt Sitot izlīdzināt (sablīvēta māla klonu).
stampāt Sitot, spiežot (parasti ar stampu), smalcināt, arī blīvēt.
piespaidīt Spaidot pieblīvēt.
nospaidīt Spaidot saplacināt, noblīvēt.
zeņķēt Sprostot, dambēt, blīvēt.
nostampāt Stampājot noblīvēt.
piestampēt Stampājot pieblīvēt.
izstompāt Stampājot sablīvēt tā, ka parādās, piemēram, šķidrums.
sastampāt Stampājot sablīvēt.
pieblīvētība Stāvoklis --> pieblīvēt(2).
sablīvētība Stāvoklis, kad (kas) ir sablīvēts.
pārapdzīvotība stāvoklis, kad noteiktā teritorijā pieejamais zemes un citu resursu daudzums nav pietiekams esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem; dažkārt šo terminu lieto, lai apzīmētu pārblīvētību konkrētā mājoklī.
arkla zole stipri noblīvēts augsnes slānis, kas izveidojas, ilgāku laiku arot vienādā dziļumā; šis slānis kavē nokrišņu ūdens iesūkšanos un augu sakņu augšanu un attīstību, ūdens pacelšanos pa kapilāriem no zemes dziļākiem slāņiem; augsnes zoli iznīcina ar augsnes dziļirdināšanu.
hermētiķi Šķidras vai pastveidīgas polimēru kompozīcijas, kam piemīt spēja noblīvēt dažādas savienojumu vietas un šuves.
heterohromatīna rajoni šūnas dalīšanās laikā visvairāk spiralizētie un bāziskajās krāsvielās intensīvi krāsojošies hromosomu rajoni, kas paliek sablīvēti arī interfāzē.
sasagulēties Tiekot izmantotam gulēšanai, sablīvēties (par salmiem, sienu).
tūkāt Vairākkārt spaidīt; burzīt (ko); arī spaidot blīvēt, bāzt (ko kur iekšā).
sviniņi vecmodīgas logu rūtis, ar svinu blīvētos rāmjos.
blāķēties Veidoties (par ledus blīvējumu, sanesumu upē); blīvēties (par ledu).
limforetikuloze Vispārēja hroniska slimība ar limfmezglu palielināšanos un folikulu hiperplāziju; folikuli sastāv no cieši sablīvētām lielām retikuloendotēlija šūnām.
tepēt Ziest, blīvēt ar tepi.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa līvēt.