Paplašinātā meklēšana
Meklējam lēņa.
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (128):
- niekaļāt Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
- niekaļāties Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
- atmelst Atbildēt muļķīgas blēņas.
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem; lēņa kungs.
- blēņdaris Bērns, kas dara nedarbus, blēņas; nerātnis.
- gleist Blēņas pļāpāt.
- žvāgāt Blēņas pļāpāt.
- iztenkāties Blēņas runāt, izpļāpāties.
- lullot Blēņas stāstīt.
- reikot Blēņas stāstīt.
- kniķi Blēņas, aušības, joki.
- pārsaka Blēņas, nepatiesība.
- bleķis Blēņas, nieki; aplamība; izdomājums.
- bakšķi Blēņas, nieki; nepatiesi notikumi, fakti.
- blēnis Blēņas, nieks.
- blēņa Blēņas.
- blēņi Blēņas.
- jāris Blēņas.
- muļķības Blēņas.
- pļumpis Blēņas.
- sovvaļa Blēņas.
- glūža Cilvēks, kas lien un glūnēdams slepeni dara blēņas.
- viršķis Cilvēks, kas runā blēņas, taisa tukšu troksni.
- dakalēties Darīt blēņas, būt nerātnam.
- blēžot Darīt blēņas, muļķoties.
- blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- zadzināt Daudz runāt tukšas blēņas.
- žīgāt Daudz tukšas blēņas runāt.
- saverkšķēt Daudz žēloties, sarunāt blēņas.
- parobs Dažās Vācu ordeņa 15. gs. lēņa grāmatās lietots nosaukums pagasta daļas apzīmēšanai.
- rēgoties draiskoties, darīt blēņas.
- seigneur Francijā senāk zemes un lēņa kungs, vēlāk tituls uzrunā.
- seniorāts Franku monarhijā lēņa kunga attiecības pret saviem vasaļiem.
- kuža Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas.
- sabalamutēt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas.
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- nogāzt podu(s) Izdarīt palaidnību, blēņas.
- lēņa kūrija kāda lēņa kunga vasaļu kopa.
- apakšlēnis Kāda lielāka vasaļa lēņa daļa, ko viņš tālāk izlēņojis apakšvasalim.
- smiekliņsesks kāds, kas dara blēņas un pats smejas (par bērnu).
- žautris Kāds, kas daudz pļāpā vai runā blēņas.
- nožaudīties Kādu laiku skraidot šurp un turp, kāpelējot vai darot blēņas nosist laiku.
- kuršu ķoniņi kuršu dižciltīgo pēcteči, kas bija kļuvuši par Livonijas ordeņa vasaļiem, senākās liecības ir atrodamas 1320. g. lēņa dokumentos.
- muižu redukcija lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
- suzerenitate Lēņa tiesību institūts, kura saturs raksturo, kura saturs raksturo augstākā lēņa kunga (sizerēna) tiesisko stāvokli.
- lēņa dienasts lēņa vīra pienākums iet sava kunga lēņa gaitās, lai atkalpotu viņa doto lēni.
- koprokas lēņi lēņi, ko vairāki lēņa vīri valda ar koprokas tiesībām.
- bošķi Māņi; burvestības; blēņas.
- durastība Muļķība, blēņas.
- ķiņķēziņi Muļķība, blēņas.
- bulšits Muļķības, blēņas.
- sagauzt Muļķīgas blēņas pļāpāt.
- blēņot Muļķoties, ērmoties, darīt nedarbus, blēņas.
- nonsenss Nejēdzība, muļķība, absurds, blēņas, aplamība.
- muļķība Nenozīmīgs apstāklis; blēņas, nieks.
- nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli.
- tīta Nerātnība, blēņa; arī ietiepība.
- bitki Nerātnības, blēņas, muļķīnas.
- galimatias Nesaprotama pļāpāšana, blēņas.
- sagaužāt Nevajadzīgas, bezkaunīgas blēņas sarunāt.
- vurkšķēt Nevajadzīgi blēņas runāt.
- krošķi Nieki, blēņas.
- mokļi Nieki, māņi, blēņas, aplamības.
- nugae Nieki, muļķības, blēņas.
- grābšķis Nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas.
- herņa Nieki; blēņas.
- krošķis Nieks, blēņas.
- reikāt Pasakas, blēņas stāstīt.
- izplainīties Pietiekoši pļāpāt blēņas, muļķoties.
- švarkstēt Plāpāt, blēņas runāt.
- pļemperis Pļāpa, kas melš blēņas.
- pļeperis Pļāpa, kas melš blēņas.
- žvangulis Pļāpa; kas mēdz runāt blēņas.
- žvankšis Pļāpa; kas mēdz runāt blēņas.
- valasāt Pļāpāt blēņas, jokot.
- žļaberēt Pļāpāt blēņas.
- pļerāt Pļāpāt tukšas blēņas.
- pļergavāt Pļāpāt tukšas blēņas.
- terģēties Pļāpāt tukšas blēņas.
- zlaukstēt Pļāpāt, blēņas runāt.
- bļammāt Pļāpāt, lieloties tukšas blēņas runāt.
- zlankšēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas runāt.
- žļankstēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas runāt.
- šļemsterēt Pļāpāt, muļķīgas blēņas stāstīt.
- gvalstīties Pļāpāt, runāt blēņas, saukt pēc palīdzības.
- gvalstīt Pļāpāt, runāt blēņas.
- zvēgāt Pļāpāt; runāt blēņas.
- blemzt Runāt blēņas, arī runāt rupji un nepieklājīgi.
- pļerkšt Runāt blēņas, pļāpāt.
- bļurkšēt Runāt blēņas.
- bļurkšķēt Runāt blēņas.
- gnauzt Runāt blēņas.
- gvalžāt Runāt blēņas.
- gvalžot Runāt blēņas.
- klepstēt Runāt blēņas.
- ļurdēt Runāt blēņas.
- šļerkstēt Runāt blēņas.
- tāpšļāt Runāt blēņas.
- tāpšļāties Runāt blēņas.
- verkstīt Runāt blēņas.
- žvaukstēt Runāt blēņas.
- reikt Runāt stāstīt; blēņas stāstīt.
- šļekstēt Runāt tukšas blēņas.
- svipšķēt runāt visādas blēņas.
- pūst bumbiņas runāt, stāstīt nepatiesību; stāstīt blēņas.
- savažerēt Sapļāpāt (blēņas).
- sašventerēt Sapļāpāt blēņas.
- saverkstīt Sarunāt blēņas.
- lēņa tiesības sevišķas tiesības lēņa kunga un viņa vīru attiecību kārtošanai, kas izcēlās franku laikos un R Eiropā bij spēkā apm. 1000 gadus.
- komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos.
- zabīt Skaļi runāt blēņas, pļāpāt.
- talzīt Skaļi runāt blēņas.
- tukškale Tāda, kas tukšas blēņas runā.
- slemšķis Tāds, kas pļāpā tukšas blēņas.
- grābšķi Tenkas; pļāpas; nieki, muļķības, no gaisa grābtas blēņas.
- blīkšēt Tukšas blēņas pļāpāt.
- tokšāties Tukšas blēņas pļāpāt.
- tukšība Tukšas runas; arī nieki, blēņas.
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
- ņerkt Vārgi un neskaidri runāt; runāt blēņas.
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
- firlefancs Viduslaikos dejas nosaukums, vālākā nozīmē: blēņas, niekošanās, aušīgs cilvēks.
- lēņa tiesa viduslaikos tiesa, kas izsprieda lēņtiesiskus strīdus starp lēņa kungu un viņa vasaļiem vai starp pašiem vasaļiem.
- feudists Viduslaiku jurists, kas pētīja lēņa tiesības.
- lēņa valsts viduslaiku valsts, kuras valsts satversme atradās lielākā vai mazākā lēņa tiesību ietekmē.
- lēņa līgums vienošanās starp lēņa kungu un lēņa vīru par lēņa piešķiršanas noteikumiem.
- vīšu Vīšu nevīšu runāt - haotiski, nesakarīgi blēņas runāt.
- alodifikācija Zemes īpašuma pārvēršana par alodu; lēņa nodošana vasaļa privātīpašumā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa lēņa.