Paplašinātā meklēšana
Meklējam krūms.
Atrasts vārdos (32):
- krūms:1
- pakrūms:1
- pīpkrūms:1
- puskrūms:1
- sīkkrūms:1
- vīnkrūms:1
- aveņkrūms:1
- rožukrūms:1
- sālskrūms:1
- slotkrūms:1
- vīnakrūms:1
- krūmsūrene:1
- cerīnkrūms:1
- ceriņkrūms:1
- cirīnkrūms:1
- kadiķkrūms:1
- kaperkrūms:1
- košumkrūms:1
- legzdkrūms:1
- parūkkrūms:1
- piparkrūms:1
- tējaskrūms:1
- tīteņkrūms:1
- vīrakkrūms:1
- flīderkrūms:1
- jasmīnkrūms:1
- kokaīnkrūms:1
- pundurkrūms:1
- sudrabkrūms:1
- žīdogukrūms:1
- krūmsvilpējs:1
- krāšņumkrūms:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (289):
- neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem.
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
- hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts.
- Thea assamica Asamas tējaskrūms.
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā.
- stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai.
- Daurijas mēnešsēkļi Austrumāzijas izcelsmes puskrūms ("Menispermum dahuricum"), kāpelē 2-3 m augstu, lapas vairogveida, dzinumi kaili.
- aiviekstenājs Avenājs, aveņkrūms.
- avieksnājs Avenājs, aveņu krūms.
- aiviekstājs Aveņu krūms, avenājs.
- aviesenājs Aveņu krūms, avenājs.
- kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
- baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
- parastā bārbele bārbeļu suga ("Berberis vulgaris"), kas vienīgā Latvijā konstatēta brīvā dabā, krūms ar trīsstarainiem ērkšķiem un sarkanām, skābām ogām.
- melnalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus glutinosa"), koks vai krūms ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs.
- baltalksnis Bērzu dzimtas alkšņu ģints suga ("Alnus incana"), ātraudzīgs krūms vai koks ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
- alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
- lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
- pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
- eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
- tekoma Bignoniju dzimtas koks vai krūms; izplatīts subtropos un tropos.
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm.
- zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
- samšits Buksis - neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni, suņu mirte.
- hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā.
- pliedarājs Ceriņkrūms.
- plēderiņš Ceriņu krūms vai zars.
- cerīncers Ceriņu krūms.
- ceriņkrūms Ceriņu krūms.
- cerīnkrūms Ceriņu krūms.
- cirīncers Ceriņu krūms.
- cirīnkrūms Ceriņu krūms.
- smerdelis Ceriņu krūms.
- paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100.
- kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem.
- skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
- zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
- goldfussia Divdīgļlapju augu ģints, neliels krūms, mūžam zaļām, pretstatītām ovālām lapām ar smailiem galiem.
- buburene Divdīgļlapju dzimtas krūms, meža jāņogas, jāņogulāja blakus suga, visumā to atgādina, bet ar mazākām lapām.
- swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās.
- akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu.
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
- magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu.
- portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi.
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga.
- salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas.
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu.
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas.
- nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē.
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss.
- cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas.
- mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne.
- kaperkrūms Dzeloņainais kaperi, puskrūms (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- Gerygone sulphurea dzeltenkrūšu krūmsvilpējs.
- krūmēna Ēna, ko veido krūms.
- zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
- rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
- brūklene Ēriku dzimtas suga ("Vaccinium vitis-idaea", senāk "Rhodococcum vitis-idaea"), mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām.
- parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
- kletra Ēriku rindas ģints (Clethra"), vēlu ziedošs dekoratīvs krūms ar smaržīgiem ziediem un krāšņām krāsām rudenī.
- agrosts Ērkšķogu krūms.
- ērksis Ērkšķogu krūms.
- ērkšogulājs Ērkšķogu krūms.
- ērškājs Ērkšķogu krūms.
- ērskīzis Ērkšķogu krūms.
- stiķenājs Ērkšķogu krūms.
- stiklenājs Ērkšķogu krūms.
- ērkšķonis Ērkšķu krūms.
- irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos.
- zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā.
- aloplekte Gesnēriju dzimtas krūms vai puskrūms, audzē kā dekoratīvus augu siltās augu mājās vai arī siltās iztabās.
- slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
- krūmcidonija Henomele ("Chaenomeles") - rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem.
- anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos.
- saldūksnis Irbene - koks vai krūms ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā.
- jāņogulājs Jāņogu krūms.
- jasmīnkrūms Jasmīna krūms.
- jesmīncers Jasmīnu krūms.
- Gerygone igata Jaunzēlandes krūmsvilpējs.
- paeglis Kadiķis - ziemzaļš krūms, retāk koks ("Juniperus") ar adatveida vai zvīņveida lapām un melnām vai sarkanām čiekurogām.
- kazaku kadiķis kadiķu suga ("Juniperus sabina"), zems, blīvi sazarojies dekoratīvs krūms ar zvīņveidīgām skujām.
- lādzgrūde Kāds krūms ar nedaudz raibiem stumbriem.
- moka Kafijas koka vai krūma šķirne; šīs šķirnes koks vai krūms.
- Japānas kamēlija kamēliju suga ("Camellia japonica"), krūms vai neliels koks, ko Latvijā audzē siltumnīcās, zied ziemā.
- dzeloņainā kapera kaperu suga ("Capparis spinosa"), neliels krūms, kura ziedpumpurus lieto garšvielai.
- leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem.
- sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu.
- sniegoga Kaprifoliju dzimtas ģints ("Symphoricarpos"), dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu, 18 sugu.
- ātraudži Kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanās ogas čemuros; retāk melnām ogām.
- čāparis Kaut kas ļoti sazarots, koks, krūms, saknes u. tml.
- grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu.
- kokaīnkrūms kokaīnaugu dzimtas suga (_Erythroxylon coca_), Dienvidamerikā sastopams krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu.
- Erythroxylon coca kokaīnkrūms, no kura lapām iegūst kokaīnu.
- koka kokaīnkrūms.
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem; pundurkrūms.
- pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par aptuveni 0,4 metriem: sīkkrūms.
- tamarisks Koks vai krūms ar skujveida vai ļoti sīkām, zilgani zaļām plēkšņveida lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
- lapainis Koks vai krūms, kam ir lapas.
- košuma krūms košumkrūms.
- ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
- veigelija Krāšņuma krūms 1-1,5 m augsts, pretimstāvošas, ovāli smailas lapas, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 ziedlapiņām.
- platlapainais dārzu sedliņš krāšņuma krūms, 150-400 cm garumā, ziediem daudzziedainos ķekaros, ieapaļām, zaļganām, sīkākām ziedlapām.
- košumkrūms Krāšņumkrūms.
- parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
- ērkšķu krūms krūms ar ērkšķainiem zariem.
- tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem; vīteņkrūms.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
- Jaunzēlandes krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone igata").
- dzeltenkrūšu krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone sulphurea").
- matiola Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), dekoratīvs lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
- puduris Kupls, zarots krūms.
- pudurs Kupls, zarots krūms.
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
- Camellia sinensis Ķīnas kamēlija jeb tējaskrūms.
- Thea sinenesis Ķīnas tējaskrūms.
- lagzda Lazda ("Corylus") - bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem.
- dižlazda Lazdu ģints suga ("Corylus maxima"), dekoratīvs krūms ar dzeltenām skarām un brūnsarkanām lapām.
- divkrāsu lespedēza lespedēzu suga ("Lespedeza bicolor"), kas ir līdz 2 m augsts krūms ar violeti karmīnsarkaniem ziedu ķekariem, bargās ziemās tas apsalst, taču atjaunojas.
- lešu Lešu koks - lazdu krūms, riekstu krūms.
- plūsis Līdz 6 m augsts "Caprifoliaceae" dzimtas krūms "Sambucus nigra L.", bagātīgu lapojumu un lielu daudzumu vairogveidīgu baltu ziedu.
- dracēna Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Dracaena"), tropu augs (palmai līdzīgs koks vai krūms), kas Latvijā sastopams kā telpaugs.
- ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
- izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
- rozmarīns Lūpziežu dzimtas ģints ("Rosmarinus"), mūžzaļš daudzgadīgs krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
- sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
- čeburs Ļoti zarains koks, ļoti blīvs krūms.
- kafija madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
- ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai.
- upene Melnā jāņoga - akmeņlauzīšu dzimtas jāņogu ģints suga ("Ribes nigrum"), savvaļas vai kultivēts krūms ar saldskābām melnām, brūnganām, zaļganām vai baltām ogām ķekaros.
- zustrenājs Melnā jāņoga ("Ribes nigrum") jeb upenes, upeņu krūms, upeņu krūmu audze.
- ērcietis Meža rožu krūms.
- drīceklis Mežroze, mežrožu krūms.
- trīceklis Mežroze, mežrožu krūms.
- trīcene Mežroze, mežrožu krūms.
- parastā miltene milteņu ģints suga ("Arctostaphylos uva-ursi"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos silos un kāpu mežos, mūžzaļš sīkkrūms ar ložņājošiem, stipri zarotiem dzinumiem.
- akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti.
- parastā mirte miršu suga ("Myrtus communis"), krūms ar mūžzaļām lapām un baltiem ziediem.
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
- sāriene Mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem.
- pilokarpuss Mūžzaļš tropu krūms no rūtu dzimtas, aug Amerikā; no lapām iegūst alkaloīdu pilokarpīnu, kuru lieto medicīnā kā līdzekli, kas pazemina acu iekšējo spiedienu.
- līcija Nakteņu dzimtas ģints ("Lycium"), mūžzaļš vai vasarzaļš, dzeloņains dekoratīvs krūms ar sīkiem ziediem, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugs audzēta 1 suga, kas vietām pārgājusi savvaļā.
- tabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana"), lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām.
- bebrukārkliņš Nakteņu suga ("Solanum dulcamara"), puskrūms ar violetiem ziediem un sarkanām ogām.
- cerēns Neliels krūms, cers.
- cebrs Neliels krūms.
- ogulājs Ogaugu cers, krūms; ogaugu audze; vieta, kur atrodas ogaugu audze.
- forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis.
- osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām.
- ligustrs Olīvu dzimtas ģints ("Ligustrum"), augs, krūms ar baltdzelteniem, smaržīgiem ziediem skarās, \~50 sugu, no tām 1 suga aug arī Eiropā, Latvijā introducētas 3 sugas; bezvārdis.
- ceriņi Olīvu dzimtas ģints ("Syringa"), krāšņumkrūms ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem blīvās skarās, \~30 sugas.
- krūklis Pabērzu dzimtas ģints ("Frangula"), krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām, \~50 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 auga.
- galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā.
- mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Thymus"), puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts.
- jasmīns Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius"), krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; neīstais jasmīns.
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
- plūšu Plūšu koks - plūškoks, kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanas vai melnas ogas.
- skupšķis Puduris, krūms.
- skurmis Puduris, krūms.
- blīgzna Pūpolvītols ("Salix caprea") - neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
- parastā purvmirte purvmiršu suga ("Myrica gale"), Latvijā aizsargājama, krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
- aptēnija Pusdienas ziedu dzimtas augs Āfrikas austrumu krasta tuksnešainās vietās, neliels sukulentu krūms; audzē arī dzīvokļos kā nokarenus augus sienu vāzītēs.
- rododendrons Rododendrs - viršu dzimtas dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros.
- rosmarīns Rozmarīns (1) - mūžzaļš daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas krūms ar tumšzaļām, ādainām lapām un sīkiem, zili violetiem, sārtiem vai baltiem ziediem.
- korinte Rožu dzimtas ģints ("Amelanchier"), krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem.
- mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes.
- ķirsis Rožu dzimtas ģints ("Cerasus"), augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem), \~150 sugu, Latvijā audzē 2 sugu dažādas šķirnes.
- cidonija Rožu dzimtas ģints ("Cydonia"), krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem.
- klintene Rožu dzimtas ģints ("Cotoneaster"), dekoratīvs krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām, \~200 sugu, Latvijā savvaļā 5 sugas, kā krāšņumaugi introducētas >100 sugas un dekoratīvās formas.
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu.
- laurķirsis Rožu dzimtas ģints ("Laurocerasus"), neliels dienvidu koks vai augsts krūms ar mūžzaļām lapām, \~25 sugas.
- mespils Rožu dzimtas ģints ("Mespilus"), koks vai krūms ar ēdamiem augļiem (Krimā, Kaukāzā).
- ieva Rožu dzimtas ģints ("Padus"), koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
- kazene Rožu dzimtas ģints ("Rubus"), puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi.
- spireja Rožu dzimtas ģints ("Spiraea"), līdz 3 metriem augsts vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~70 sugu un dekoratīvo formu.
- ērkšķu plūme rožu dzimtas suga ("Prunus spinosa"), ērkšķains krūms (1-4 m augsts) ar baltiem ziediem, zili kauleņi, kuru garša kļūst maigāka pēc salnām, tos izmanto sulu, liķieru izgatavošanai; Latvijā ļoti reti kultivē kā krāšņumaugu.
- pelēkzilā roze rožu dzimtas suga (“Rosa dumalis”), Latvijā atrasta šaurā joslā Saldus rajonā, aizsargājama, stāvs 1,5-2 m augsts krūms ar gaišiem, tieviem dzeloņiem, lapas pelēkzilas, ziedi iesārti
- rožukrūms Rožu krūms.
- maijrozīte Rožu suga ("Rosa spinosissima"), dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem.
- ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli.
- kumkvats Rūtaugu dzimtas ģints "Fortunella" krūms vai koks, kas šos augļus ražo.
- čukurs Saišķis, kūlis, krūms.
- porička Sarkano jāņogu krūms.
- grīņa sārtene sārteņu (ēriku) suga ("Erica tetralix"), mūžzaļš krūms ar sīkām, skujveida lapām un nokareniem, sārti violetiem ziediem, Latvijā aizsargājama; dārzos audzē vairākas šīs sugas šķirnes.
- saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
- kaprifolija Sausserdis ("Lonicera"), dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā.
- Vācijas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera periclymenum"), līdz 4-6 m augsts krūms, lapas violeti zaļganas, ziedi balti, zied jūnijā, jūlijā.
- tamariska Skaists krūms, no kura mizas sūcas salda sula.
- skujaugs Skuju koks vai krūms; skujenis.
- kazāboliņš Slotzaris - tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām.
- kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
- pīlādzene Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- pīlādžspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms, dzimtene Sibīrija, Ziemeļaustrumāzija, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- sērmūkšspireja Sorbārija - rožu dzimtas vasarzaļš krūms.
- Pīlādžlapu sorbārija sorbāriju suga ("Sorbaria sorbifolia"), ko Latvijā bieži audzē kā dekoratīvu krūmu, vairodamās ar sakņu atvasēm, dažās vietās pārgājusi savvaļā; līdz 3 m augsts krūms, lapas (garums - līdz 30 cm) ar 9-21 lapiņu, kam divkārt zāģzobaina mala, ziedi sīki, balti, sakopoti lielās skarās vasu galotnē.
- vaskaugi Spurdžziežu dzimta, mirikacejas un tās ģints - mirikas, stipri smaržojošs kaugs (krūms), spurdžu zvīņas plikas, auglenīcu spurdzes sīciņas.
- iegrieztā stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra incisa"), līdz 1 m augsts krūms ar līkločveidīgām vasām, tās lapas rudeņos krāsojas sarkanbrūnos toņos.
- strihnīnkoks Strihnīnu dzimtas ģints ("Strychnos"), koks vai krūms.
- pomerance subtropu augļu koks vai krūms, citrusu ģints suga ("Citrus aurantium"), kam ir aromātiski, parasti oranži, skābi augļi ar rūgtu mizu.
- sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- Kanādas šeferdija šeferdiju ģints suga ("Shepherdia canadensis"), vasarzaļš, Latvijā introducēts 1,5-2 m augsts krūms, lapas eliptiskas līdz olveidīgas, ziedi sīki, dzeltenīgi, sakopoti īsās vārpās.
- kļava Šīs dzimtas ģints ("Acer"), koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem, 150 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga.
- zirgkastaņa Šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
- bērzs Šīs dzimtas ģints ("Betula"), koks (retumis krūms) ar baltu mizu un sīki robotām, nelielām lapām, >60 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, introducēts >20 sugu.
- virsis Šīs dzimtas ģints ("Calluna"), 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu, ģintī ietilpst 1 suga.
- vistene Šīs dzimtas ģints ("Empetrum"), mūžzaļš puskrūms ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
- efedra šīs dzimtas ģints ("Ephedra"), mūžzalš krūms vai puskrūms, ārstniecisks augs; dažas sugas satur alkaloīdu efedrīnu, ko lieto medicīnā.
- gandrene Šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas.
- lobēlija Šīs dzimtas ģints ("Lobelia"), lakstaugs, retumis puskrūms vai krūms, arī koks, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- priede Šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga.
- sūrene Šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
- pabērzs Šīs dzimtas ģints ("Rhamnus"), krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~10 sugas.
- plūškoks šīs dzimtas ģints ("Sambucus"), vasarzaļš krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem, 28 sugas, Latvijā vairākas sugas introducētas.
- īve Šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi.
- liepa Šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas.
- Mandžūrijas arālija šīs ģints suga ("Aralia elata syn. Aralia mandshurica"), Latvijā introducēta 19. gs. 80. gados, vāji sazarots ērkšķains krūms, lapas līdz 1 metru garas, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, ar dzeloņiem.
- baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms.
- hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe.
- paksistima Šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni.
- mellene Šīs ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā mellene.
- kapera Šīs rindas dzimta ("Capparaceae"), krūms vai lakstaugs, 45 ģintis, \~900 sugu.
- efedra šīs rindas dzimta ("Ephedraceae"), mūžzaļš krūms vai puskrūms, 1 ģints.
- olīva Šīs rindas dzimta ("Oleaceae"), vasarzaļš vai ziemzaļš koks vai krūms, 30 ģinšu, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - oši un savvaļā pārgājušie ligustri, kā krāšņumaugus audzē ceriņus, forsītijas, telpās - jasmīnus ("Jasminum").
- segliņš Šīs rindas kokžņaudzēju dzimtas ģints ("Euonymus", "Evonymus"), puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdaļīgiem ziediem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~200 taksonu (sugas, dekoratīvās formas).
- ilggadīgs Tāds (lakstaugs vai puskrūms), kas aug trīs vai vairākus gadus; daudzgadīgs.
- daudzgadīgs Tāds (lakstaugs vai puskrūms), kas aug trīs vai vairākus gadus.
- riekstains Tāds (lazdu krūms), kur ir daudz riekstu.
- kupls Tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu.
- soliteraugs Tas (parasti augs, krūms u. c.), kas aug (ir) viens pats.
- slotājs Tauriņziežu dzimtas augu ģints, krūmi ar rīkstveidīgiem, šķautnainiem zariem, krāšņuma krūms, no 50 cm līdz 3 m garumā, lieliem, dzelteniem, reti kad baltiem ziediem.
- tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs.
- karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas.
- slotzaris Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), vasarzaļš krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, 23 sugas Vidusjūras apkārtnē.
- vainadzīte Tauriņziežu dzimtas ģints ("Coronilla"), lakstaugs, puskrūms vai krūms ar sārtiem, baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem čemurveida ziedkopās, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- irbulene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Genista"), neliels puskrūms vai krūms, 75-100 sugu, Latvijā konstatētas 2 vasarzaļas sugas.
- zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
- robīnija Tauriņziežu dzimtas ģints ("Robinia"), koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem, smaržīgiem ziediem ķekaros, \~20 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas.
- ulekss Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ulex"), vasarzaļš dekoratīvs krūms ar ērkšķainiem zariem.
- zeltlija Tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zelta lietus, zeltalietus.
- zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltalietus, zeltlija.
- dzeltenā akācija tauriņziežu dzimtas krūms ar spirāliski sakārtotām lapām; karagana.
- kamēlija Tējasaugu dzimtas ģints ("Camellia"), mūžzaļš dienvidu koks vai krūms ar ādainām lapām un lieliem ziediem, ap 80 sugu.
- tējaskrūms Tējasaugu dzimtas suga ("Thea sinensis", arī "Camelia sinensis"), mūžzaļš krūms, no kura iegūst tēju (1.1.).
- tēja Tējaskrūms, no kura lapām gatavo dzērienu.
- tīruma tītenis tīteņu suga ("Convolvulus arvensis"), daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
- dzīvībaskoks Tūja ("Thuja") - ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms.
- driade tundras pundurkrūms ("Dryas octopetala"), pēc kura atliekām nosaukta driasa flora.
- upenājs Upeņu krūms, arī upeņu krūmu audze.
- upinājs Upeņu krūms.
- dievkociņš Vībotņu ģints suga ("Artemisia abrothanum"), daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām sīki plūksnainām pelēki zaļganām lapām un raksturīgu smaržu.
- lagohils Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūms, kura virszemes daļās ir lagohilīns, miecvielas, karotīns; ziedu un lapu uzlējums pastiprina asinsreci.
- vērene Viena no jāņogu sugām - Alpu vērene ("Ribes alpinum") - ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; alpu jāņoga.
- sudraba sālskrūms vienīgā Latvijā sastopamā sālskrūmu suga, skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- baltērkšķis Vilkābele ("Crataegus") - neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar baltiem ziediem un sarkaniem vai melniem (reti dzelteniem) augļiem.
- vaivariņš Viršu dzimtas ģints ("Ledum"), puskrūms ar šaurām mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un asu smaržu, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kārkls Vītols ("Salix") - krūms ar lokaniem zariem, veselām īskātainām lapām un viendzimuma ziediem spurdzēs.
- šķetra Vītolu suga ("Salix pentandra"), krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs.
- zalkšenājs Zalkšogāju krūms.
- pseidakacija Zeltakācija jeb zirņu krūms.
- zeltalietus Zeltlietus ("Laburnum") - tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zelta lietus, zeltlija.
- cers Zems krūms.
- vīģe Zīdkoku dzimtas augļu koks vai krūms ar sulīgiem, saldiem augļiem.
- laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu.
- kandelila Ziemeļamerikas dienvidu daļā, gk. Meksikā, augošs krūms, no kura iegūst augu vasku.
- zilganais vīteņsausserdis zilais sausserdis ("Lonicera caerulea"), līdz 4-5 m augsts krūms, lapas lielas, pelēkzaļas, ziedi dzeltenīgi, zied jūnijā-augustā.
- galvenājs Zileņu krūms.
krūms citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV