Paplašinātā meklēšana
Meklējam kopš.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (2377):
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
- ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala.
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes.
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam.
- Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda.
- Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava
- vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids.
- post Aiz, pēc, kopš.
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
- Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- mošķība Ākstība, māņu piekopšana.
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta.
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem.
- hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus.
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri.
- korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
- zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai.
- Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.)
- Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
- Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Aga Apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967.
- Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
- Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme.
- apgāda Apgādāšana, apgāde, uzturēšana, kopšana.
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam
- Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru)
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas
- jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām
- organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem
- šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā.
- Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā
- gišeramaireras armēņu mitoloģijā - nakts tumsas personifikācijas, ļaunas raganas, kas kopš pasaules radīšanas ar čūskām rokās vajā sauli
- pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu
- Arevs Armēņu mitoloģijā - saules personifikācija, viņa kults Armēnijā bija izplatīts kopš senseniem laikiem, viņam upurēja zirgus; Aregaks.
- kurācija Ārstēšana; apkopšana, gādība.
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ.
- Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
- refraktārais periods atkopšanās periods, kura laikā noteikta fizioloģiska struktūra vai receptors ir nejutīgs pret kairinājumu
- Heselbijas pils atrodas 13 km uz rietumiem no Stokholmas centra, celta 17. gs. 50. gados, kopš 1963. g. Ziemeļvalstu kultūras centrs
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
- Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
- Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
- Gaujienas purvs atrodas Gaujienas pagastā, platība — 608 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7 m, austrumu daļā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., 215 ha); Sloku purvs
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola
- Sedas tīrelis atrodas Jērcēnu pagastā, platība — 7582 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, kopš 1954. g. iegūst pakaišu frēzkūdru, ko izmanto arī kā kurināmo
- Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija
- dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
- Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri
- Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.)
- Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
- Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri
- Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
- bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
- Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
- specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem
- zemes darbs augsnes apstrādāšana, kopšana; [zemesdarbs]{s:2169}
- zemesdarbs Augsnes apstrādāšana, kopšana.
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
- ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens.
- Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
- Salivena balva balva, ko ASV Amatieru sporta savienība katru gadu pasniedz labākajam ASV amatieru sportistam, kopš 1930. gada
- Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās
- Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā
- TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma.
- Belmopana Belizas galvaspilsēta kopš 1970. g. (angļu val. "Belmopan"), 15900 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1967. g.
- Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
- Franču Somālija bijusī Francijas kolonija Austrumāfrikā, 1967.-1977. g. Francijas Afāru un Isu Teritorija, kopš 1977. g. - Džibutija
- Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika
- Franču Sudāna bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Sudan Francaise"), kopš 1960. g. - Mali
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
- Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
- Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja
- Britu Somālija bijušais Lielbritānijas protektorāts Austrumāfrikā, kopš 1960. gada iekļauta tagadējā Somālijā
- Basutolenda Bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā ("Basutoland"), kopš 1966. g. - Lesoto.
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
- infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
- Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha
- Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas
- Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
- Gaujienas priedes botāniskais liegums Gaujienas pagastā, platība — 71 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 170-200 g. vecas priežu audzes ar bagātīgu pamežu
- Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
- Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha
- Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha
- Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- revīzija Brūces apskate un apkopšana.
- papīra brūsoneja brūsoneju suga ("Broussonetia papyrifera"), kuru kopš 19. gs. sākuma mēģināts audzēt, bet Latvijā tā nav ziemcietīga
- tesņaki Bulgārijas sociāldemokrātijas marksistiskais spārns, kopš 1903. g. - Bulgārijas sociāldemokrātiskā partija ("ciešie sociālisti"), ko 1919. g. pārdēvēja par Bulgārijas Komunistisko partiju.
- boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
- soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos.
- ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas
- Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības.
- tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana).
- dārznieks Cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists.
- mežstrādnieks Cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu).
- vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte
- Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
- Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija
- Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
- Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus.
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
- Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris")
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
- Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
- Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība.
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
- Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
- Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
- Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
- Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu.
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
- Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi
- Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
- Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
- Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
- Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
- Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
- Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
- Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš)
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
- Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
- Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
- Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
- Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
- Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
- Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
- Dziļezers un Riebezers dabas liegums Limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha
- Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha
- Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts.
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
- Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai.
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
- Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
- Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu
- Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
- Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
- Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
- Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes
- Meduma ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., kopplatība - 4 ha, liegumā 4 salas (lielākās platība - 2,8 ha), dominē lapkoku audzes
- Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
- Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
- Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
- Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
- Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
- Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
- Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
- Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes.
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
- Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
- Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
- Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha)
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas.
- Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
- Silabebru ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un tā apkārtni, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 114 ha, konstatēti vairāki aizsargājamie augi, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes).
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
- Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
- Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
- Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
- Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
- Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha)
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
- aromterapija Dabīga ādas kopšanas metode ar īpašu eļlu ekstraktu palīdzību.
- Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
- dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas.
- mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu.
- daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
- nelīdzsvarotais datu posms datu posms, kas savieno datoru tīkla primāro un vienu vai vairākas sekundārās stacijas, kur primārā stacija organizē datu plūsmu, veic pēckļūdu atkopšanu un pārraida komandu kadrus sekundārajai stacijai, kas pārraida atbildes kadrus
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
- higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas
- neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes.
- Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs
- Vecdaugavas kompleksais dabas liegums dibināts 1984. g., valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 1999. g. pārveidots par dabas liegumu
- gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
- Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri
- diferenciālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas veids neiestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
- inkrementālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
- inkrementālais dublējums dublējums, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublēšanas; šis dublējuma tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
- Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
- Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
- Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā.
- saites nauda dzeramnauda par govs barošanu, kopšanu, ja to atved no "pušbariem"
- Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
- Mūrnieku purvs dzērvenāju liegums Susāju pagastā, purva platība — 1458 ha, aizsargājamā platība — 381 ha kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 129,6 ha, to segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”)
- loģiskā dzēšana dzēšana, kas padara datni lietotājam nemanāmu, bet saglabā tās atkopšanas iespējas
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
- romaneska Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti.
- dzimtīgs Dzimis, piederīgs kopš dzimšanas.
- labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
- Čeļuskina rags Eirāzijas kontinenta sauszemes galējais ziemeļu punkts Taimiras pussalā, polārā stacija kopš 1932. g.
- ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969.
- EKT Eiropas Kopienu Tiesa (kopš 1.12.2009.: Eiropas Savienības Tiesa).
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- Eiropas Ekonomiskā kopiena Eiropas valstu ekonomiska apvienība, dibināta 1957 g., kopš 1967. g. Eiropas Kopienas (kopš 1993. g. ES) sastāvdaļa.
- tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika, attīstās kopš 20. gs. 80. gadiem; tehniskā mūzika.
- zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša
- Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^)
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
- ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
- IC Foruma veida lomu spēle "Interneta Cūkkārpa", kas interneta vidē norisinās kopš 2003. gada.
- Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
- Deivisa kauss gadskārtējas sacensības tenisā - vīriešu komandu čempionāts (kopš 1900. g.)
- katamnēze galaziņojums, informācija par pacienta veselības stāvokļa dinamiku kopš iepriekšējās ārstēšanas reizes
- Gilgita-Baltistāna Gilgitas un Baltistānas autonomā pavalsts - Pakistānas pārvaldībā esoša teritorija Karakoruma kalnos, pie Ķīnas un Pakistānas robežas; izveidota 1970. gada 1. jūlijā kā "Ziemeļu teritorijas", tagadējais nosaukums kopš 2009. gada.
- mīkstā laka grafikas iespiedtehnika; oforta paveids, tā novilkums atgādina krīta zīmējumu, pazīstama kopš 17. gs., plašāk - kopš 19. gs. 2. p.
- Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti
- sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs
- ingiloji Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Abhāzijas Republikā, lielākā daļa - musulmaņi (šiīti; kopš persiešu iebrukuma XVII gs. sākumā).
- Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
- Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
- Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums
- Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
- Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala.
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
- Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
- Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
- Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens
- Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
- Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
- Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
- Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti
- Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m
- Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
- Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
- Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala.
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
- Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
- Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
- Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
- Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
- Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
- Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
- Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
- Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
- Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens
- Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
- Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
- Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri
- Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
- Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
- Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala.
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- Gobdziņu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventas labajā krastā Skrundas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
- Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
- Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- zviedru valoda ģermāņu valodu grupas ziemeļģermāņu austrumu atzara valoda; senākie rakstu pieminekļi - rūnu raksti; kopš 13. gs. rakstības pamatā latīņu alfabēts
- Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus
- Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
- velsiešu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda; rakstība pastāv kopš 8. gs., tās pamatā latīņu alfabēts
- toloss Ieapaļas formas apbedījuma celtne (piem., kupolveida kapenes Mikēnās); būvētas kopš 16. gs. p. m. ē.
- piedzimtās pazīmes iedzimtās un iegūtās pazīmes, kas organismam piemīt kopš dzimšanas
- iezīst ar mātes pienu iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu)
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- agrotehniskā kopšana ierīkotu meža kultūru kopšana pirmos 2-3 gadus, lai novērstu zemsedzes nomācošo konkurenci iestādītiem vai iesētiem kociņiem
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri.
- Pinku ezera dabas parks ietver šo ezeru un tā apkārtni, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., teritorijā ir savdabīgi dīķu biotopi, konstatētas >25 retu augu sugas, ligzdo vairākas retas putnu sugas
- bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras).
- etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
- vērķīzeris Instruments zirgu nagu apgriešanai un kopšanai.
- vērzele Instruments zirgu nagu kopšanai.
- grīdas (arī grīdu) vasks īpaša ziede grīdu kopšanai
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
- audzināšana Īpašību, jūtu izkopšana, attīstīšana.
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē.
- attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.); veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu.
- Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā
- Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas
- Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā
- Ižora Ižoras zeme - apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ingrija.
- Zdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis).
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts
- Dāvida zvaigzne jūdaisma un jūdu kopinas simbols - sešstaru zvaigzne jeb heksagramma, ko veido divi vienādmalu trijstūri; kopš 17. gs. jūdaisma simbols
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
- pedikūra Kāju kopšana.
- pedikīrs kāju pēdu, pirkstu un nagu kopšana
- Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
- Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
- Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
- Boubīns Kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži).
- Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Kameņa Kameņa Krajenska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Kameņa Kameņa Pomorska - pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1274. g.
- Jaunde Kamerūnas galvaspilsēta (kopš 1960. g.; fr. val. "Yaounde"), reģiona centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
- kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
- mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija.
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
- oratorieši Katoļu svētnieku kongregācija personiskai svētošanai un dvēseļu kopšanai.
- Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha
- Astana Kazahstānas galvaspilsēta kopš 1997. g., atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1991. g. — Ceļinograda, 1991.-1997. — Akmola, 2019.-2022. g. — Nursultana.
- Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
- Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
- Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Eiropas kizils kizilu dzimtas suga ("Cornus mas"), ko Latvijā audzē kā krāšnumaugu kopš 19. gs. sākuma
- Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
- nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs.
- starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs).
- Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze.
- Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
- bloka sējums kopš 15.-16. gadsimtu mijas iecienīts ķieģeļu kārtojuma veids sienas ārējā virsmā, kurā laidu kārtas mijas ar galenieku kārtām
- spaģiriskā māksla kopš 16. gs. apzīmējums alķīmijai, vai mākslai par atdalīšanu un savienošanu
- dalailama kopš 16. gs. Tibetas lamaistu augstākais garīdznieks, senāk arī laicīgais valdnieks
- Ermitāža kopš 18. gs. – dažas Ziemas pils zāles ar mākslas kolekcijām Sanktpēterburgā
- neopagānisms Kopš 19. gs. vidus atdzimusī interese par pagāniskiem priekšstatiem, svētkiem un rituāliem un hipotētiska pagānisma piekopšana.
- nepievienojušās valstis kopš 20. gs. 50. gadiem \~100 milit. blokos neiesaistītas valstis, gk. Āfrikā un Āzijā, kas cīnās pret neokoloniālismu un nabadzību
- sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
- post hominum memorium kopš neatminamiem laikiem
- ab urbe condita kopš pilsētas (Romas) dibināšanas
- apkopa Kopšana, apkopšana.
- Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas
- vārpainā korinte korintu suga ("Amelanchier spicata"), kas Latvijā stādīta kopš 19. gs. beigām, aklimatizējusies un pārgājusi savvaļā
- pirokatehols Kosmētikas sastāvdaļa (akmeņogļu darvas atvasinājums), antiseptiska viela, oksidētājs, izmanto matu krāsā un ādas kopšanas līdzekļos, arī fotogrāfijā unkažokādu krāsošanā, var izraisīt kontakta dermatītu, ekzēmu, var būt toksisks nierēm un aknām, kancerogēns.
- diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
- dekspantenols Kosmētikas sastāvdaļa (pantenols, var būt dzīvnieku izcelsmes), pretiekaisuma viela, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas
- hidroksimetilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, piedeva, izmanto kosmētikā, matu kopšanas līdzekļos, tiek uzsakatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- superoksīda dismutāze kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, antioksidants, izmanto matu kopšanas līdzekļos un ādas krēmos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga iedarbība uz ādu.
- propilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos, skaistumkopšanas maskās, krēmos, arī pārtikā, var radīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
- skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- katehols Kosmētikas sastāvdaļa, modificētājs, izmanto matu krāsās un ādas kopšanas līdzekļos, var būt toksisks aknām, asinsrites orgāniem, nervu sistēmai un imūnsistēmai, tetratogēns.
- diizopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, skābes-sārma regulētājs, izmanto kā matu krāsu, ilgviļņu šķīduma sastāvā, tonizējošos līdzekļos, matu kopšanas līdzekļos, ietverts HIH bīstamo vielu sarakstā, var kombinēties ar nitrosavienojumus veidojošām vielām un veidot nitrozamīnus.
- tualetes ūdens kosmētisks šķidrums sejas ādas kopšanai
- Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija).
- retināšana Krājas kopšanas cirte 21-40 gadus vecās skujkoku un 21-30 gadus vecās lapkoku audzēs.
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums.
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
- creme Krēms, ziede ādas kopšanai; liķieru nosaukumos apzīmē biezu liķieri.
- iedzimtais grēks kristietībā sākotnējais grēcīgums, kurš pastāv kopš cilvēces pirmsākumiem un kurā piedzimst katrs cilvēks
- vagotājkultivators Kultivators rušināmaugu kopšanai un vagošanai.
- Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
- metodde "viss brīvs, viss aizņemts" kūts kopšanas metode, pēc kuras kūti vai kūts sekciju vienlaikus atbrīvo no dzīvniekiem, lai veiktu pamatīgu tīrīšanu un dezinfekciju
- kvaternijs Kvaternija-18 hektorīts - kosmētikas sastāvdaļa, viskozitātes regulētājs, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, iedeguma želejās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par šādiem kopšanas paņēmieniem.
- skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus; arī kosmētika (1).
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
- Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe.
- Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā.
- medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta
- jezuāti Laicīga biedrība (Jēzus kalpi, pastāvēja 1360-1668) slimo kopšanai un mirušo apbedīšanai.
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma
- Juliāna dienas laikposms diennaktīs, kas pagājis kopš 4713. gada p. m. ē. 1. janvāra pusdienas pēc pasaules laika
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi"
- Rīga Latvijas galvaspilsēta, valstspilsēta, atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas abos krastos pie Rīgas līča, pilsētas tiesības kopš 1225. gada, vēstures avotos pilsētas celšana minēta 1201. gadā.
- audzēšana pa līnijām lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu izkopšanas metode, pēc kuras vaislinieku izlasi un pāru atlasi veic līnijas ietvaros
- dīķsaimniecība Lauksaimniecības papildnozare, kas aptver zivju audzēšanu ūdenskrātuvēs (dīķos), dīķu kopšanu, ūdensputnu audzēšanu.
- lielā lauvmutīte lauvmutīšu suga ("Antirrhinum majus"), kuru Latvijā audzē kopš 1849. g., izveidotas \~800 tās šķirnes
- alemande Lēna deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā; radusies Vācijā, kopš 16. gs. izkopta Francijā.
- kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, galvenokārt ādas, kopšanai.
- Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus
- Koteļnija Lielākā no Jaunsibīrijas salām, Anžū salu grupā, Laptevu jūrā, platība - 11700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 374 m, polārā stacija (kopš 1933. g.).
- Bečuanalenda Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā 1885.-1966. g., kopš 1966. g. Botsvānas Republika.
- lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai
- Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. _Vilnius_), apgabala un rajona administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
- Rolavas māla atradne limnoglaciāla māla iegula Grobiņas pagastā, derīgais slānis (pelēks, ar organiskām vielām bagāts māls) 1,3-1,9 m biezs, segkārta 0,1-1,7 m, izmanto kopš 1955. g. keramikas izstrādājumiem
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.
- prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu
- Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta
- zirgkopība Lopkopības nozare - zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam.
- slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu.
- Dienvidķīnas tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga, kopš 1983. g. brīvā dabā nav redzēti, pasuga atjaunota no 70 nebrīvē dzīvojošiem īpatņiem
- ebola Ļoti lipīga slimība, pazīstama kopš 1976. gada.
- poimēnika mācība par dvēseļu kopšanu
- ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
- Podhalaņska Makova Podhalaņska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
- abstraktā māksla māksla, kas neataino ārējo īstenību, tiek saukta arī par nonfiguratīvo mākslu, piemēram, kubisms (aptubveni kopš 1910. g.), spontānisms (aptuveni kopš 1950. g.)
- maltieši Maltas ordenis - 11. gs. dibinātā johanniešu ordeņa nosaukums kopš 16. gs.
- mateļļa Matu kopšanas līdzeklis - eļļa, parasti ar augu ekstraktu piedevām.
- matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- Anatolija Mazāzijas nosaukums no 5. gs. p. m. ē., kopš 20. gs. 20. gadiem Turcijas daļa Mazāzijas pussalā.
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei
- Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs.
- Meņdzižeca Meņdzižeca Podlaska - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
- kvartālmetode metode, kas par meža apsaimniekošanas teritoriālo pamatvienību pieņem kvartālu; strādājot pēc tās, attiecīgos darbus, piemēram, meža kopšanas cirtes, plāno nevis pa nogabaliem, bet visā kvartālā
- kvadrāts Meža iedalījuma vienība mežniecības meža kopšanas, aizsardzības un izmantošanas darbiem.
- instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte
- izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- smalctīre Meža kopšanas cirte jaunaudžu (skujkoku līdz 20 gadiem, lapkoku līdz 10 gadiem) sastāva izveidošanai.
- atēnošana Meža sastāva kopšanas cirtes veids 1-10 gadu vecos nepabeigtos apmežojumos un jaunaudzēs.
- mežaudzes kopšanas tehnoloģija mežaudzes kopšanas cirtes veids
- beigizmantošana Mežaudzes nociršana izmantošanas vecumā, atšķirībā no t. s. starpizmantošanas jeb starpcirtes, ko sākot ar mežaudzes agro jaunību atkārto ik pēc 5-10 g. vienīgi kopšanas nolūkā.
- meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās
- meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem
- Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē
- Unifikātu baznīca mūnisti - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati; lielu nozīmi piešķir laulības institūtam
- kora dziedāšana muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana
- UNITA Nacionālā savienība Angolas pilnīgai atbrīvošanai (portug. "Uniao Nacional para a Indenpendencia Total de Angola"); dib. 1964. g., kopš 1997. g. valdībā.
- Krīgera nacionālais parks nacionālais parks Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumos (“Kruger National Park”), Limpopo un Mpumalanas provinces austrumu daļā, pie Mozambikas robežas, platība — 18200 kvadrātkilometru, dibināts 1898. g. kā rezervāts, nacionālā parka statuss kopš 1926. g.
- Veckatoļu baznīcas nacionālās Baznīcas, kas atdalījās no Romas katoļu baznīcas; kopš 1932. gada tās ir savienībā ar Anglikāņu baznīcu
- avāru valoda nahu-dagestāniešu valodu grupas valoda; senākie rakstu pieminekļi arābu valodā, 1927.-1938. g. latīņu alfabēts, kopš 1938. g. - krievu alfabēts
- Naklo Naklo pie Notecas - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- rublis naudas vienība (Krievijā kopš 1534. g., un arī Latvijā līdz 1922. g. un 1940.-1993. g.); attiecīga naudas zīme, monēta
- kordoba Naudas vienība Nikaragvas Republikā, apritē kopš 1912. gada.
- hrivna naudas vienība Ukrainā (kopš 1996. g. 2. septembra); attiecīgā naudaszīme, monēta
- grebtuve Nazis (zirga) nagu kopšanai.
- ģimenes dārziņš neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs
- mazdārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs; ģimenes dārziņš.
- neohrons Neogejs - Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki.
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- nosmirkt Nonīkt (netīrībā, bez kopšanas).
- vēl norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur)
- no Norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis; arī kopš (1).
- pie Norāda uz to, ar kura audzināšanu, kopšanu (kāds) nodarbojas.
- vairs Norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks; arī turpmāk.
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
- kveni Norvēģijas somi - etnogrāfiska grupa Norvēģijas ziemeļos (kopš XVI-XVIII gs.), runā norvēģu valodas dialektā, daļa somu valodas dialektā un sāmu valodā, asimilējas ar norvēģiem, ticīgie - luterāņi.
- detersija Noslaucīšana; brūču apkopšana.
- rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai.
- slazdošana Noteiktas darbības veikšana, lai pārtrauktu darbojošos programmu, pārbaudītu un analizētu tās stāvokli, un, ja nepieciešams, nodrošinātu tās atkopšanu.
- Opole Opole Lubelske - pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967.
- Hāpsalu ostas pilsēta Igaunijā (_Haapsalu_), Lēnes apriņķa administratīvais centrs, agrāk Igaunijas zviedru kultūras centrs, 10250 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska.
- Kauņa Otra lielākā Lietuvas pilsēta (liet. val. "Kaunas"), osta Nemunas krastos, pie Neres ietekas, apriņķa un rajona administratīvais centrs, 307500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1408. g.
- bālināt Padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ).
- pantenols Pantotēnskābes atvasinājums, organismā pārvēršas par pantotēnskābi, B grupas kompleksa vitamīnu; antistatiķis, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā.
- krēms Parasti savienojumā ar "apavu"; ziede apavu kopšanai.
- neatminams Parasti savienojumos "kopš neatminamiem laikiem", "no neatminamiem laikiem", "neatminamos laikos": ļoti sens.
- neminams Parasti savienojumos "kopš neminamiem laikiem", "no neminamiem laikiem", "neminamos laikos"; ļoti sens; neatminams (3).
- Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas.
- smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli
- ainavu aizsardzība pasākumu komplekss, kura mērķis ir nodrošināt ainavu ekoloģisko stabilitāti, saglabāt to savdabīgumu un skaistumu, radīt apstākļus to izmantošanai; ietver ainavu kopšanu, veidošanu, pārveidošanu, atjaunošanu, plānošanu, projektēšanu, kontroli
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts
- Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
- sols Peru naudas pamatvienība (kopš 1863. g.); 1 sols = 100 sentavo.
- aizlaist niceklē pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā
- aizlaist niceklī pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā
- aizlaist niceklā pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā
- dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā, kas kopš mazotnes tika pieradināti pie pieticīga dzīvesveida un izturības.
- Picvunda Pilsēta Abhāzijā, Melnās jūras krastā, piejūras klimatoloģiskais kūrorts, sanatorijas, pansionāti, 4200 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2007. g.
- Abovjana Pilsēta Armēnijā, Erevānas piepilsēta, Kotajkas marzā, 1360 m vjl., 46800 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Kalamazū Pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss.
- Ņūkāsla Pilsēta Austrālijā ("Newcastle"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmāna jūras krastā, osta Hanteras grīvā, 308300 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1804. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Insbruka pilsēta Austrijā (_Innsbruck_), Tiroles federālās zemes administratīvais centrs, Alpos pie Innas, 122500 iedzīvotāju (2013. g.), tūrisma un ziemas sporta centrs, universitāte (dib. 1669. g.), pilsētas tiesības kopš 1239. g.
- Mūrava pilsēta Austrijā (_Murau_), Štīrijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs.
- Berde Pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Širvana Pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastā, pilsētas tiesības kopš 1954. g., padomju laikā saucās Alibairamli.
- Bjaroza Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Jaseļdas krastos, 29400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g.
- Červjeņa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. - Igumeņa, pilsētas tiesības kopš 1795. g.
- Barisava Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 147100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1127. g.
- Slavharada Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Bihava Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
- Niteroja Pilsēta Brazīlijjā ("Niteroi"), osta Gvanabaras līča krastā, pretī Riodežaneiro (kopš 1974. g. tās savieno 14,3 km garš tilts), 487600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lurda Pilsēta Francijas dienvidrietumos, Pireneju piekājē, minerālūdeņu ieguves vieta, kopš XIX gs. svētceļojumu vieta.
- Zestaponi Pilsēta Gruzijā, Imeretijas mharē, 24000 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Dušeti Pilsēta Gruzijas austrumos, Mcheta-Mtianeti mharē, rajona administratīvais centrs, 7600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas kopš 1213 g.
- Bolnisi Pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Kerdla pilsēta Igaunijā (_Kärdla_), Hījumā salas ziemeļu daļā, Hījumā apriņķa administratīvais centrs, 3050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Karksi-Nuija pilsēta Igaunijā (_Karksi-Nuia_), Viljandi apriņķī, 1930 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Kilingi-Nemme pilsēta Igaunijā (_Kilingi-Nõmme_), Pērnavas apriņķī, 2070 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Meizakila pilsēta Igaunijā (_Mõisaküla_), Viljandi apriņķī, pie Latvijas robežas, 830 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Pērnava pilsēta Igaunijā (_Pärnu_), osta pie Baltijas jūras, apriņķa administratīvais centrs, 39730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Jegeva pilsēta Igaunijā ("Jõgeva"), apriņķa administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kivieli pilsēta Igaunijā ("Kiviõli"), Austrumviru apriņķī, 5630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Kuresāre pilsēta Igaunijā ("Kuressaare"), Sāmsalas dienvidos, Sāremā apriņķa administratīvais centrs, 13200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1563. g.
- Mārdu pilsēta Igaunijā ("Maardu"), Harju apriņķī, Tallinas piepilsēta, 17500 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1980. g.
- Mustvē pilsēta Igaunijā ("Mustvee"), Jegevas apriņķī, piestātne Peipusa ezera ziemeļrietumu krastā, 1360 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Narva-Jēsū pilsēta Igaunijā ("Narva-Jõesuu"), Austrumviru apriņķī, Narvas līča krastā, pie Narvas grīvas rietumu krastā, 2630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
- Otepē Pilsēta Igaunijā ("Otepää"), Valgas apriņķī, 2100 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Peltsamā pilsēta Igaunijā ("Põltsamaa"), Jegevas apriņķī, 4190 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Pisi pilsēta Igaunijā ("Püssi"), Austrumviru apriņķī, 1080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Repina pilsēta Igaunijā ("Räpina"), Pelvas apriņķī, 2750 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Sūrejāni pilsēta Igaunijā ("Suure-Jaani"), Viljandi apriņķī, 1040 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Terva pilsēta Igaunijā ("Tõrva"), Valgas apriņķī, 2730 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Tiri pilsēta Igaunijā ("Türi"), Jervas apriņķī, 5950 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Vehma pilsēta Igaunijā ("Võhma"), Viljandi apriņķa ziemeļos, 1310 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Loksa pilsēta Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļaustrumos, Haras līča (Somu līcī) krastā, 2760 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Kehra Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, 2900 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Saue Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, 5510 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1994. g.
- Paldiski Pilsēta Igaunijā, Harju apriņķī, Pakri pussalā, Baltijas jūras piekrastē, 4080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1783. g.
- Lihula Pilsēta Igaunijā, Lēnes apriņķī, 1400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1999. g.
- Sindi Pilsēta Igaunijā, Pēranavas apriņķī, 4080 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kunda Pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķa ziemeļaustrumu daļā, 3420 iedzīvotāji (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Tamsalu Pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķī, 2240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1996. g.
- Tapa Pilsēta Igaunijā, Rietumviru apriņķī, 5900 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Viljandi Pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 17470 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.; Vīlande.
- Rapla Pilsēta Igaunijā, tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 5630 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
- Elva Pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, 5600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kallaste Pilsēta Igaunijā, Tartu apriņķī, Peipusa ezera krastā, 850 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Antsla Pilsēta Igaunijā, Veru apriņķī, pagasta administratīvais centrs, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Abja-Paluoja Pilsēta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 1240 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Pelva Pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Põlva"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 6580 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Veru pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā ("Võru"), tāda paša nosaukuma apriņķa administratīvais centrs, 12670 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1784. g.
- Tartu Pilsēta Igaunijas dienvidaustrumu daļā, Emajegi krastos, 2. lielākā Igaunijas pilsēta, Tartu apriņķa administratīvais centrs, 97600 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1632. g.), pilsētas tiesības kopš 1224. g.
- Paide Pilsēta Igaunijas vidienē, Jervas apriņķa administratīvais centrs, 8230 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Narva Pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumos, Austrumviru apriņķī, pie Krievijas robežas, 58660 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
- Kohtla-Jerve pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumu daļā ("Kohtla-Järve"), Austrumviru apriņķī, 37200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Jehvi pilsēta Igaunijas ziemeļu daļā ("Jõhvi"), Austrumviru apriņķa administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Rakvere Pilsēta Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru apriņķa administratīvais centrs, 20 km uz dienvidiem no Somu līča, 15260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1302. g.
- Bengalūru pilsēta Indijas dienvidu daļā (angļu val. _Bangalore_, kannadu: ಬೆಂಗಳೂರು, _Bengalūru_), Karnatakas štata administratīvais centrs (kopš 1956. g.), 5,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Bolcāno pilsēta Itālijas ziemeļos (_Bolzano_), Alpos, Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Bergāmo Pilsēta Itālijas ziemeļos, Lombardijā, Alpu piekājē, provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1815. g.
- Asti Pilsēta Itālijas ziemeļrietumos ("Asti"), Pjemontas reģiona provinces administratīvais centrs, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā pilsēta pazīstama kopš IX gs.
- Jafa Pilsēta Izraēlā ("Yafo"), ietilpst pilsētveidojumā Telaviva-Jafa ("Tel Aviv-Yafo"), Jaunajā Derībā dēvēta par Jopu, zināma jau kopš 2. gt. p. m. ē.
- Abaja pilsēta Kazahstānā (_Abay_), Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Akkela pilsēta Kazahstānā (_Aqköl_), Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Aksu pilsēta Kazahstānā (_Aqsw_), Pavlodaras apgabalā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Aktau pilsēta Kazahstānā (_Aqtaw_), Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko
- Aktebe pilsēta Kazahstānā (_Aqtöbe_), apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska
- Arala pilsēta Kazahstānā (_Aral_), Kizilordas apgabalā, 31760 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.; Araļska
- Arisa pilsēta Kazahstānā (_Arıs_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Atirau pilsēta Kazahstānā (_Atıraw_), apgabala administratīvais centrs, osta Urālas kreisajā krastā, 197500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos
- Baikonira Pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Kekšetau Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala administratīvais centrs, 140950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1832. g.
- Ereimentau Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala austrumu daļā, 10350 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Stepnogora Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.
- Deržavina Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, Esilas (Išimas) kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Esila Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 10900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Makinska Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 17200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Atbasara Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1892 g.
- Stepņaka Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 3840 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Ščučinska Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 46000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Hromtau Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Algha Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga.
- Embi Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Žema Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Temira Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
- Šalkara Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1928. g.
- Kandiaghaša Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 32100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Taldikorghana Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala administratīvais centrs, 135900 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Išarala Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
- Ištebe Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Tekeli Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Esika Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 38440 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Žarkenta Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 42800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1891. g.
- Talghara Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Sarkanta Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Kaskelena Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 64600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Kizilorda Pilsēta Kazahstānā, apgabala administratīvais centrs, 214600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Kulsari Pilsēta Kazahstānā, Atirau apgabalā, rajona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Eskemena Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska.
- Ridera Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Kurčatova Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Semeja Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 311500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1782. g.; Semipalatinska.
- Ajageza pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Zirjanovska Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šara Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 7710 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Serebrjanska Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 9070 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Zaisana Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 15700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šemonaiha Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Šimkenta Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem.
- Šardara Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 30850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Kentau Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau grēdas nogāzē, 64700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Sariaghaša Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lengera Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Žetsaja Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Priozera Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 13370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Temirtau Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Šahtinska Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Sarana Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Setbajeva Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Žezkazghana Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 84800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Karažala Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Balkaša Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, Balhaša ezera ziemeļu krastā, 71300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Karkarali Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
- Kazali Pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Kostanaja Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala administratīvais centrs, 222600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1893. g.
- Arkalika Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala austrumos, 28900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Rudnija Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, 114200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Ļisakovska Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 36800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
- Žitikara Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, Šortandi krastos, rajona administratīvais centrs, 35100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Žanaezena Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, 107450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Fortševčenko Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
- Ekibastuza pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā, 131250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Orala Pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 228300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1613. g.; Uraļska.
- Aksaja Pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Karaghandi Pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 485700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Petropavla Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 207900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1807. g.; Petropavlovska.
- Bulajeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļos, 7600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Sergejeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Tajinša Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Mamļuta Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 7240 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Žanatasa Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, 21650 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Karatau Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Šu Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Pavlodara Pilsēta Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Irtišas labajā krastā, 330500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1861. g.
- Barrankabermeha Pilsēta Kolumbijā ("Barrancabermeja"), osta Magdalenas labajā krastā, 320000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
- Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Amurska pilsēta Krievijā (_Amursk_), Habarovskas novadā, Amūras kreisajā krastā, 41100 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1958. g., pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Anadira pilsēta Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, osta Beringa jūras Anadiras līča krastā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1889. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Anapa pilsēta Krievijā (_Anapa_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, 66700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1846. g.
- Angarska pilsēta Krievijā (_Angarsk_), Irkutskas apgabalā, 229600 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1948. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Aņiva pilsēta Krievijā (_Aniva_), Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka
- Anžerosudženska pilsēta Krievijā (_Anžero-Sudžensk_), Kemerovas apgabalā, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1897. g., pilsētas tiesības kopš 1931. g.
- Apatīti pilsēta Krievijā (_Apatity_), Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Apšeronska pilsēta Krievijā (_Apšeronsk_), Krasnodaras novadā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947 g.
- Ardatova pilsēta Krievijā (_Ardatov_), Mordvijas Republikas ziemeļaustrumu daļā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.; Ordaņbuje
- Ardona pilsēta Krievijā (_Ardon_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.; Eridona
- Arkadaka pilsēta Krievijā (_Arkadak_), Saratovas apgabala rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Armavira pilsēta Krievijā (_Armavir_), Krasnodaras novada austrumos, Kubaņas kreisajā krastā, 190800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1914. g.
- Arska pilsēta Krievijā (_Arsk_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 2008. g.
- Artjoma pilsēta Krievijā (_Artëm_), Piejūras novada dienvidu daļā, 102400 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovsk_), Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovskij_), Sverdlovskas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Arzamasa pilsēta Krievijā (_Arzamas_), Ņižņijnovgorodas apgabalā, 105000 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš dibināšanas 1578. g.
- Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Asina pilsēta Krievijā (_Asino_), Tomskas apgabala austrumu daļā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Atkarska pilsēta Krievijā (_Atkarsk_), Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Azova pilsēta Krievijā (_Azov_), Rostovas apgabala dienvidu daļā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1067. g., pilsētas tiesības kopš 1708. g.
- Babajeva pilsēta Krievijā (_Babaevo_), Vologdas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Babuškina pilsēta Krievijā (_Babuškin_), Burjatijas Republikā, Baikāla dienvidu krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
- Sestrorecka Pilsēta Krievijā Somu līča krastā pie Razļiva ezera, kopš 1999. g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas pilsētas sastāvā, balneoloģisks un klimatoloģisks kūrorts.
- Adigeiska Pilsēta Krievijā, Adigejas Republikā, 12250 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Borzja Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novada dienvidos, 29800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Čita Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, 335800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1851. g.
- Baļeja Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla novadā, Undas krastos, 11830 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Bijska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Bijas krastos, 204000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1709. g. kā cietoksnis, pilsētas tiesības kopš 1782. g.
- Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala administratīvais centrs, osta pie Zejas ietekas Amūrā, 220000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1858. g.
- Belogorska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja.
- Belgoroda Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
- Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 34900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Birska Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belajas labajā krastā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
- Baimaka Pilsēta Krievijā, Baškortostānas Republikas dienvidaustrumos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Belebeja Pilsēta Krievijā, Baškortostānas rietumos, rajona administratīvais centrs, 59500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g., kā apdzīvota vieta dibināta 1757. g.
- Birjuča Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Arguna Pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā, \~15 km uz austrumiem no Groznijas, Argunas upes labajā krastā, 33200 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Aša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Bakala Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 20260 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Čebarkuļa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Čebarkula ezera krastā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Biļibina Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Bilibina Pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Dagestanskije Ogņi pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Bikina Pilsēta Krievijā, Habarovskas novada dienvidos, rajona administratīvais centrs, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Černogorska Pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikā, 73200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
- Baikaļska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Baikāla dienvidu krastā, 13120 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Birjusinska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Birjusas labajā krastā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Bodaibo Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
- Čeremhova Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 51300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Daņilova Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Čegema Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2000. g.
- Baksana Pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, 37370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Balabanova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 25660 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1972. g.
- Borovska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Protvas krastos, rajona administratīvais centrs, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., apkaimē arhitektūras ansamblis - Borovskas Pafnutija klosteris.
- Čerņahovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņigradas apgabalā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās - Insterburga, pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Laduškina Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidrietumos, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g., līdz 1946. g. saucās Ludvigsorta.
- Bagrationovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās - Prūšu Eilava.
- Čerkeska Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska.
- Belomorska Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, pie Baltās-Baltijas jūras kanāla, rajona administratīvais centrs, osta Baltās jūras krastā, 10400 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļos, 47250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Belova Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Belaja Holuņica pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1764. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Čuhloma Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Belorečenska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
- Bogotola Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Dudinka Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļrietumos, upes un jūras osta Jeņisejas krastā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1667. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Borodina Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1982. g.
- Dalmatova Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas krastos, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Kurčatova Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1983. g.
- Boksitogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Čapligina Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga.
- Dankova Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Kubinka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2004. g.
- Černogolovka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Apreļevka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Čehova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Boroviči Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumos, Msta krastos, rajona administratīvais centrs, 52700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Čudova Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Berdska Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumu daļā, 101700 iedīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Čerepanova Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidaustrumos, 18500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Bolotnoje Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala ziemeļaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Čuļima Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Barabinska Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Balahna Pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
- Bogorodska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Bora Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Novosiļa Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs.
- Bolhova Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļrietumos, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g.
- Spaska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2014. g.) pilsētas tiesības kopš 1779. g., 1925.-2005. g. saucās Bednodemjanovska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Bednodemjanovska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Beļinska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g., līdz 1948. g. saucās Čembara.
- Berezņiki Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, osta Kamas ūdenskrātuves krastā, 150700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
- Černuška Pilsēta Krievijā, Permas novadā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Čusovoja Pilsēta Krievijā, Permas novadā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Čerdiņa Pilsēta Krievijā, Permas novadā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Kolvas labajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1535. g.
- Čaikovska Pilsēta Krievijā, Permas novadā, osta Votkinskas ūdenskrātuves dienvidrietumu krastā, 82900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Arseņjeva Pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidu daļā, Daubihes labajā krastā, 54000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Daļņerečenska Pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Daļņegorska Pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1989. g.
- Boļšojkameņa Pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, 39100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1989. g.
- Novorževa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Bataiska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Cimļanska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Belaja Kaļitva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Aksaja Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, Rostovas pie Donas piepilsēta, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Aldana Pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 530 km uz dienvidiem no Jakutskas, 21300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Čapajevska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 72400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1927. g.
- Voļska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Balakova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Duhovščina Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Blagodarnija Pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, rajona administratīvais centrs, 31950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, 55200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Bogdanoviča Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Aramiļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Alapajevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
- Innopolisa Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 155000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
- Bavli Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 22180 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
- Čistopole Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, 61100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1781. g.
- Aļmetjevska Pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas dienvidaustrumos, Zajas upes kreisajā krastā, 149900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
- Čadana Pilsēta Krievijā, Tivas Republikā, 8850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Bogorodicka Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
- Bolohova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Bologoje Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, 22170 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Andreapole Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Daugavas augšteces krastos, 7500 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1907. g., pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Bežecka Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
- Iževska Pilsēta Krievijā, Udmurtijas Republikas administratīvais centrs, atrodas Ižas (Kamas pietekas) krastos, 611000 iedzīvotāju (2009. g.), pilsētas tiesības kopš 1918. g.
- Bariša Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Barišas krastos, rajona centrs, 16600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Čerepoveca Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 316700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Bogučara Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidos, Bogučarkas krastos, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1779. g.
- Borisogļebska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Voronas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 64200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1704. g.
- Bobrova Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Bitjugas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1711. g.
- Alagira Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, pie Osetijas Kara ceļa, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1850. g.
- Beslana Pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Terekas labajā krastā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Taiga Pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve
- Hankova Pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, Hanšujas labajā krastā, kopš 1956. g. Uhaņas pilsētas sastāvdaļa.
- Učana Pilsēta Ķīnā, Hubejas provincē, kopš 1953. g. Uhaņas sastāvdaļa.
- Jēkabpils Pilsēta Latvijā Daugavas abos krastos, Latgales rietumu daļā un Zemgales austrumu daļā, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1919.-1949. g. apriņķa centrs) 143 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1670. gada.
- Aizkraukle Pilsēta Latvijā, Daugavas labajā krastā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves 92 km attālumā no Rīgas, novada centrs (1967.-2009. g. rajona centrs), pilsētas tiesības kopš 1967. gada, 1967.-1990. g. saucās Stučka, 1961.-1967. g. - Pētera Stučkas ciemats, kas izveidojās Pļaviņu HES celtniecības gaitā blakus Aizkraukles ciemam.
- Durbe Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī) 196 km no Rīgas un 26 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1893. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Priekule Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
- Grobiņa Pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1920.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1919. g. apriņķa centrs) 205 km no Rīgas un 11 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1695. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Aizpute Pilsēta Latvijā, Dienvidurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1962.-2009. g. Liepājas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs), 186 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1378. gada.
- Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada
- Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
- Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
- Kandava Pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
- Liepāja Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems.
- Saldus Pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Pāvilosta Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals.
- Ventspils pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 184 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. g., pirmo reizi vēstures dokumentos minēta 1290. g.
- Piltene Pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumu daļā, Ventspils novadā (1950.-2009. Ventspils rajonā, 1819.-1949. g. Ventspils apriņķī) 173 km no Rīgas un 22 km no Ventspils, pilsētas tiesības kopš 1557. g., no 1234. g. Kurzemes bīskapijas rezidence, bet no 1309. g. bīskapijas administratīvais centrs; bijušais nosaukums vāciski - Pilten.
- Kuldīga Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 150 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. gada.
- Sabile Pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, Talsu novada dienvidu daļā 108 km no Rīgas un 24 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā.
- Talsi Pilsēta Latvijā, Kurzemes ziemeļu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.–1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežota pilsētas pārvalde no 1894. g., vēstures avotos pirmo reizi minēti 1231. gadā.
- Baloži Pilsēta Latvijā, Ķekavas novada ziemeļrietumu daļā 12 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1958.-1990. g. pilsētciemats, kas izveidojās ap 1947. gadā dibināto kūdras fabriku.
- Rēzekne Pilsēta Latvijā, Latgalē, valstspilsēta no 2021.g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2008. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. apriņķa centrs) 242 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
- Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
- Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ludza Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā.
- Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
- Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- Varakļāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
- Viļāni Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā.
- Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Viļaka Pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs.
- Aloja Pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes.
- Tukums pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 63 km uz rietumiem no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos vārds pirmo reizi minēts 1253. gadā, bet lībiešu ciems šajā vietā pastāvēja vismaz jau 10. gs.
- Olaine Pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (līdz 2008. g. Rīgas rajonā) 24 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1967. gada, no 1965. g. pilsētciemats, sāka veidoties 1962. g. pilnīgi jaunā vietā un vienlaikus ar ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu celtniecību.
- Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā
- Aknīste Pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1921.-1949. g. Ilūkstes apriņķī, līdz 1920. g. Kauņas guberņā) 151 km no Rīgas un 53 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1950.-1990. g. - pilsētciemats, rakstos pirmoreiz minēta 1298. gadā.
- Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados
- Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof)
- Valdemārpils Pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā.
- Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
- Smiltene Pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne.
- Valmiera Pilsēta Latvijā, Vidzemē, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. g., no 1224. g. Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka te atradusies sena latgaļu pils.
- Lubāna Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
- Cesvaine Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā.
- Gulbene Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
- Madona Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā.
- Pļaviņas Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā.
- Ķegums Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu.
- Ikšķile Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Ogres rajonā) 28 km no Rīgas un 7 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1968. g. pilsētciemats, 1185. gadā šeit uzcelta baznīca, kas bija pirmā mūra celtne Baltijā.
- Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
- Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.)
- Baldone Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
- Lielvārde Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā.
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis
- Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
- Saulkrasti Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumos, Rīgas jūras līča krastā, no 2009. g. - novada centrs (1957.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 45 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. g., līdz 1935. g saucās Neibāde, kas sākotnēji izveidojās kā Ziemeļvidzemes muižniecības peldvieta, ko 1823. g. dibināja apvienojot vairākas apdzīvotas vietas Inčupes, Pēterupes, un Ķīšupes krastos.
- Limbaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes rietumu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 87 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1385. gada.
- Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada
- Cēsis Pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. apriņķa centrs) 92 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. gada, minēta Latviešu Indriķa hronikā 1206. gadā un šo gadu ir pieņemts uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu.
- Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
- Valka Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļos uz Igaunijas robežas, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 157 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1584. g. (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g.), 1369. g. dēvēta par miestu, pirmo reizi minēta ar nosaukumu "Pedele" 1286. g. Rīgas parādnieku grāmatā.
- Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
- Mazsalaca Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada.
- Rūjiena Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā.
- Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
- Seda Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi.
- Jelgava Pilsēta Latvijā, Zemgalē, valstspilsēta (no 2021. g. 1. jūlija), no 2009. g. arī novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs, 1795.-1915. g. Kurzemes guberņas centrs) 42 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1573. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1265. gadā ar nosaukumu "Mithow".
- Subate Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
- Bauska Pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg).
- Dobele Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā.
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Ilūkste Pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Daugavpils rajonā, 1950.-1963. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 197 km no Rīgas un 26 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. gada (daļējas pilsētas tiesības piešķirtas 1892. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1559. gadā.
- Alūksne Pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. - rajona centrs, 1783.-1949. - Valkas apriņķī) 200 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1920. gada, Pleskavas 2. hronikā pirmo reizi minēta 1285. gadā.
- Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža
- Glostera pilsēta Lielbritānijā (_Gloucester_), Anglijas rietumu daļā, osta Sevērnas krastos, Glosteršīras grāfistes administratīvais centrs, 123000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1163. g.
- Beri Pilsēta Lielbritānijā ("Barry"), Velsā, osta Bristoles līča krastā, apdzīvota vieta kopš VII gs.
- Anīkšči pilsēta Lietuvā (_Anykščiai_), Utenas apriņķī, Šventojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10220 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Birštona pilsēta Lietuvā (_Birštonas_), Kauņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Elektrēni pilsēta Lietuvā (_Elektrėnai_), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 11730 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Ežerēle pilsēta Lietuvā (_Ežerėlis_), Kauņas apriņķa Kauņas rajonā, 1660 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Gargždi pilsēta Lietuvā (_Gargždai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā, Minijas upes labajā krastā, 17 km uz austrumiem no Klaipēdas, 15000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Garļava pilsēta Lietuvā (_Garliava_), Kauņas apriņķa Kauņas rajonā, 10320 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Ģelgaudišķi pilsēta Lietuvā (_Gelgaudiškis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Jiezna pilsēta Lietuvā (_Jieznas_), Kauņas apriņķa Prienu rajonā, 1170 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Jurbarka pilsēta Lietuvā (_Jurbarkas_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 10960 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1611. g.
- Kaišadore pilsēta Lietuvā (_Kaišiadorys_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 8370 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Kazlu Rūda pilsēta Lietuvā (_Kazlų Rūda_), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 6350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Ķelme pilsēta Lietuvā (_Kelmė_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9060 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Ķībarti pilsēta Lietuvā (_Kybartai_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajonā, 5350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā (_Kudirkos Naumiestis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
- Lentvare pilsēta Lietuvā (_Lentvaris_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 10780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Marijampole pilsēta Lietuvā (_Marijampolė_), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Molēti pilsēta Lietuvā (_Molėtai_), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Nemenčine pilsēta Lietuvā (_Nemenčinė_), Viļņas apriņķī un rajona pašvaldībā, Neres krastos, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs)
- Pabrade pilsēta Lietuvā (_Pabradė_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, 5830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Panemune pilsēta Lietuvā (_Panemunė_), Tauraģes apriņķa Paģēģu pašvaldībā, 270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Priekule pilsēta Lietuvā (_Priekulė_), Klaipēdas rajona pašvaldībā, 1380 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Prieni pilsēta Lietuvā (_Prienai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 9650 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Radvilišķi pilsēta Lietuvā (_Radviliškis_), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 16760 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Ramīgala pilsēta Lietuvā (_Ramygala_), Panevēžas apriņķī un rajona pašvaldībā, 1570 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Raseiņi pilsēta Lietuvā (_Raseiniai_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rietava pilsēta Lietuvā (_Rietavas_), Telšu apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 3400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rūdišķes pilsēta Lietuvā (_Rūdiškės_), Viļņas apriņķa Traķu rajonā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Skaudvile pilsēta Lietuvā (_Skaudvilė_), Tauraģes apriņķī un rajona pašvaldībā, 1650 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Smalininki pilsēta Lietuvā (_Smalininkai_), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Šaķi pilsēta Lietuvā (_Šakiai_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5860 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
- Šilale pilsēta Lietuvā (_Šilalė_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5540 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Šilute pilsēta Lietuvā (_Šilutė_), Klaipēdas apriņķī, Šilutes rajona administratīvais centrs, 17270 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Širvintas pilsēta Lietuvā (_Širvintos_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 6210 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Švenčonēļi pilsēta Lietuvā (_Švenčionėliai_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā, Žeimenas upes kreisajā krastā, 5470 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Švenčoņi pilsēta Lietuvā (_Švenčionys_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
- Traķi pilsēta Lietuvā (_Trakai_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4960 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
- Ukmerģe pilsēta Lietuvā (_Ukmergė_), Viļņas apriņķa Ukmerģes rajona administratīvais centrs, 23000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Vieve pilsēta Lietuvā (_Vievis_), Viļņas apriņķa Elektrēnu pašvaldībā, 4750 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Vilkavišķi pilsēta Lietuvā (_Vilkaviškis_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
- Vilkija pilsēta Lietuvā (_Vilkija_), Kauņas apriņķa un rajona pašvaldībā, 2150 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Virbale pilsēta Lietuvā (_Virbalis_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajona pašvaldībā, 1050 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
- Zarasi pilsēta Lietuvā (_Zarasai_), Utenas apriņķa, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6980 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1843. g.
- Žiežmari pilsēta Lietuvā (_Žiežmariai_), Kauņas apriņķa Kaišadores rajonā, 3510 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Birži pilsēta Lietuvā ("Biržai"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 11950 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1589. g.
- Daugi pilsēta Lietuvā ("Daugai"), Alītas apriņķī, Alītas rajona pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Dūkšta pilsēta Lietuvā ("Dūkštas"), Utenas apriņķī, Ignalinas rajonā, 820 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Dusetas pilsēta Lietuvā ("Dusetos"), Utenas apriņķī, Zarasu rajona pašvaldībā, 680 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Ignalina pilsēta Lietuvā ("Ignalina"), Utenas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5260 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Jonava pilsēta Lietuvā ("Jonava"), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 27800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Jonišķēle pilsēta Lietuvā ("Joniškėlis"), Panevēžas apriņķī, Pasvales pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Kalvarija pilsēta Lietuvā ("Kalvarija"), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Ķēdaiņi pilsēta Lietuvā ("Kėdainiai"), Kauņas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 26080 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1590. g.
- Klaipēda pilsēta Lietuvā ("Klaipėda"), Klaipēdas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 158900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1257.-1258. g.
- Kretinga pilsēta Lietuvā ("Kretinga"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19050 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1609. g.
- Kupišķi pilsēta Lietuvā ("Kupiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Kuršēni pilsēta Lietuvā ("Kuršėnai"), Šauļu apriņķī, Šauļu rajona pašvaldībā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Linkuva pilsēta Lietuvā ("Linkuva"), Šauļu apriņķī, Pakrojas rajona pašvaldībā, uz ziemeļaustrumiem no Šauļiem, 1450 iedzīvotāju (2013. g.), kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz minēta 1371. g., pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Mažeiķi pilsēta Lietuvā ("Mažeikiai"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 36420 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Naujoji Akmene pilsēta Lietuvā ("Naujoji Akmenė"), Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 8830 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Obeļi pilsēta Lietuvā ("Obeliai"), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, 970 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Paģēģi pilsēta Lietuvā ("Pagėgiai"), Tauraģes apriņķī, Paģēģu pašvaldības administratīvais centrs, 1890 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Pakroja pilsēta Lietuvā ("Pakruojis"), Šauļu apriņķī, Krojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Palanga pilsēta Lietuvā ("Palanga"), Klaipēdas apriņķī, Baltijas jūras piekrastē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1161. g., pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Pandēle pilsēta Lietuvā ("Pandėlys), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Apaščas krastos, 780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Panevēža pilsēta Lietuvā ("Panevėžys"), Nevēžas krastos, Panevēžas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 97590 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
- Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Pluņģe pilsēta Lietuvā ("Plungė"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 19560 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Rokišķi pilsēta Lietuvā ("Rokiškis"), Panevēžas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Salanti pilsēta Lietuvā ("Salantai"), Klaipēdas apriņķī, Kretingas rajonā, 1530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Simna pilsēta Lietuvā ("Simnas"), Alītas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 1440 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
- Skoda pilsēta Lietuvā ("Skuodas"), Klaipēdas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 6250 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1572. g.
- Subačus pilsēta Lietuvā ("Subačius"), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona pašvaldībā, 1010 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Šaļčininki pilsēta Lietuvā ("Šalčininkai"), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, netālu no Baltkrievijas robežas, 6700 iedzīvotāju (2015. g.), Lietuvas poļu kultūras centrs, apmēram 70% no pilsētas iedzīvotājiem ir poļi, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Šeduva pilsēta Lietuvā ("Šeduva"), Šauļu apriņķī, Radivišķu rajona pašvaldībā, 2760 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1654. g.
- Tauraģe pilsēta Lietuvā ("Tauragė"), Tauraģes apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 23840 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Telši pilsēta Lietuvā ("Telšiai"), Telšu apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 24880 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Troškūni pilsēta Lietuvā ("Troškūnai"), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldības administratīvais centrs, 433 iedzīvotāji (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Utena pilsēta Lietuvā ("Utena"), Utenas apriņķa un rajona administratīvais centrs, 28090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Užvente pilsēta Lietuvā ("Užventis"), Šauļu apriņķa Ķelmes rajona pašvaldībā, 790 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Vabalninka pilsēta Lietuvā ("Vabalninkas"), Panevēžas apriņķa Biržu rajona pašvaldībā, 1030 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1795. g.
- Varēna pilsēta Lietuvā ("Varėna"), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9080 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Varņi pilsēta Lietuvā ("Varniai"), Telšu apriņķī un Telšu rajona pašvaldībā, 1100 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
- Veisieji pilsēta Lietuvā ("Veisiejai"), Alītas apriņķa Lazdiju rajona pašvaldībā, 1390 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Venta pilsēta Lietuvā ("Venta"), Šauļu apriņķa Akmenes rajona pašvaldībā, 2360 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1978. g.
- Viekšņi pilsēta Lietuvā ("Viekšniai"), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona pašvaldībā, 1850 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
- Visagina pilsēta Lietuvā ("Visaginas"), Utenas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 21110 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
- Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Kavarska pilsēta Lietuvā (Kavarskas), Utenas apriņķī, Anīkšču rajona pašvaldībā, 640 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Akmene Pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Baltoji Voķe pilsēta Lietuvā, Viļņas apriņķa Šaļčininku rajonā, 1070 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Druskininki pilsēta Lietuvas dienvidos ("Druskininkai"), Alītas apriņķī, Nemunas labajā krastā, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 12800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Lazdiji pilsēta Lietuvas dienvidrietumos (_Lazdijai_), Alītas apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 4400 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1597. g.
- Alīta pilsēta Lietuvas dienvidu daļā ("Alytus"), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
- Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā (_Joniškis_), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Šauļi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā ("Šiauliai"), ceturtā lielākā Lietuvas pilsēta, apriņķa un pašvaldības rajona administratīvais centrs, 106850 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1713. g.
- Breda pilsēta Nīderlandē (_Breda_), Ziemeļbrabantes provincē, 180400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Asena pilsēta Nīderlandes ziemeļaustrumos (_Assen_), Drentes provinces administratīvais centrs, 67300 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvotā vieta dibināta 1257. g., pilsētas tiesības kopš 1809. g.
- Valga Pilsēta pie Igaunijas dienvidu robežas, kur savienojas ar Valku Latvijā, Valgas apriņķa administratīvais centrs, 12260 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1584. g.
- Aleksandrova Kujavska pilsēta Polijā (_Aleksandrów Kujawski_), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1879. g.; Kujāvijas Aleksandrova
- Aleksandrova Ludzka pilsēta Polijā (_Aleksandrów Łódzki_), Lodzas vojevodistē, 21200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1822. g.; Lodzas Aleksandrova
- Andrihova pilsēta Polijā (_Andrychów_), Mazpolijas vojevodistes rietumos, 21200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1767. g.
- Lapi pilsēta Polijā (_Łapy_), Podlases vojevodistē, 16100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Hšanova Pilsēta Polijā ("Chrzanow"), Mazpolijas vojevodistē, 38400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
- Čarna Bjalostocka pilsēta Polijā ("Czarna Bialostocka"), Podlases vojevodistē, 9740 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Čerska Pilsēta Polijā ("Czersk"), Pomožes vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1386.-1772. g. un kopš 1926. g.
- Dombrova Bjalostocka pilsēta Polijā ("Dąbrowa Białostocka"), Podlases vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības pirms 1712. g., 1775.-1950. g. un kopš 1965. g.
- Dombrova Gurņiča pilsēta Polijā ("Dąbrowa Górnicza"), Silēzijas vojevodistē, 124700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
- Dombrova Tarnovska pilsēta Polijā ("Dąbrowa Tarnowska"), Mazpolijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1693. g.
- Gņezno Pilsēta Polijā ("Gniezno"), Lielpolijas vojevodistē, 70100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1239. g.
- Gura Kalvarja pilsēta Polijā ("Góra Kalwaria"), Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
- Gura Pilsēta Polijā ("Góra"), Lejassilēzijas vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1289. g.
- Gožova Velkopolska pilsēta Polijā ("Gorzow Wielkopolski"), Lubušas vojevodistē, osta Vartas labajā krastā, 124600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Gubina Pilsēta Polijā ("Gubin"), Lubušas vojevodistes rietumos, Odras (Oderas) labajā krastā (pretējā krastā Vācijas pilsēta Gūbene), 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Hela Pilsēta Polijā ("Hel"), Pomožes vojevodistē, Helas strēles galā, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1351.-1872. g. un kopš 1963. g.
- Jastrove Pilsēta Polijā ("Jastrowie"), Lielpolijas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1602. g.
- Jastšembe Zdroja pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Javožno Pilsēta Polijā ("Jaworzno"), Silēzijas vojevodistē, 94300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1901. g.
- Jeleņa Gura pilsēta Polijā ("Jelenia Gora"), Lejassilēzijas vojevodistē, 82800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1288. g.
- Koņecpola Pilsēta Polijā ("Koniecpol"), Silēzijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1443. g.
- Kostšina pie Odras pilsēta Polijā ("Kostrzyn nad Odrą"), Lubušas vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
- Krosno Odžaņske pilsēta Polijā ("Krosno Odrzańskie"), Lubušas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1238. g.
- Makova Mazovecka pilsēta Polijā ("Maków Mazowiecki"), Mazovijas vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1421. g.
- Malborka Pilsēta Polijā ("Malbork"), Pomožes vojevodistē, 39200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
- Meleca Pilsēta Polijā ("Mielec"), Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
- Novi Dvora Gdaņska pilsēta Polijā ("Nowy Dvór Gdański"), Pomožes vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1880. g.
- Novi Dvora Mazovecka pilsēta Polijā ("Nowy Dwór Mazowiecki"), Mazovijas vojevodistē, 28300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1374. g.
- Opole Lubelske pilsēta Polijā ("Opole Lubelskie"), Ļubļinas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Otvocka Pilsēta Polijā ("Otwock"), Mazovijas vojevodistē, 44900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
- Praška pilsēta Polijā ("Praszka"), Opoles vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1392.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Prušča Gdaņska pilsēta Polijā ("Pruszcz Gdański"), Pomožes vojevodistē, 28600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Radoma Pilsēta Polijā ("Radom"), Mazovijas vojevodistē, 219700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
- Radomsko Pilsēta Polijā ("Radomsko"), Lodzas vojevodistē, 48000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
- Radziņa Helmiņska pilsēta Polijā ("Radzyń Chełmiński"), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1234. g.
- Radziņa Podlaska pilsēta Polijā ("Radzyń Podlaski"), Mazovijas vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1468. g.
- Rava Mazovecka pilsēta Polijā ("Rawa Mazowiecka"), Lodzas vojevodistē, 17800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
- Rejoveca Fabrična pilsēta Polijā ("Rejowiec Fabryczny"), Ļubļinas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Rucjane-Nida Pilsēta Polijā ("Ruciane-Nida"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Seņdzišova Malopolska pilsēta Polijā ("Sędziszów Małopolski"), Priekškarpatu vojevodistē, 7500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1483. g.
- Seņdzišova Pilsēta Polijā ("Sędziszów"), Sventokšiskas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Sempolno Krajeņske pilsēta Polijā ("Sępolno Krajeńskie"), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1360. g.
- Seņava Pilsēta Polijā ("Sieniawa"), Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
- Seradza Pilsēta Polijā ("Sieradz"), Lodzas vojevodistē, Vartas kreisajā krastā, 43700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1250. g.
- Skala Pilsēta Polijā ("Skała"), Mazpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1267.-1870. g. un kopš 1987. g.
- Skerņevice Pilsēta Polijā ("Skierniewice"), Lodzas vojevodistē, 48700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1457. g.
- Sopota Pilsēta Polijā ("Sopot"), Pomožes vojevodistē, 38200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1901. g.
- Stalova Vola pilsēta Polijā ("Stalowa Wola"), Priekškarpatu vojevodistē, 64200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Suha Beskidzka pilsēta Polijā ("Sucha Beskidzka"), Mazpolijas vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
- Tomašova Lubelska pilsēta Polijā ("Tomaszów Lubelski"), Ļubļinas vojevodistē, 20200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1621. g.
- Tomašova Mazovecka pilsēta Polijā ("Tomaszów Mazowiecki"), Lodzas vojevodistē, 65500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1830. g.
- Ustšiki Dolne pilsēta Polijā ("Ustrzyki Dolne"), Priekškarpatu vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1727. g.
- Vejherovo Pilsēta Polijā ("Wejherowo"), Pomožes vojevodistē, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1650. g.
- Visoka Pilsēta Polijā ("Wysoka"), Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1505. g.
- Visoke Mazovecke pilsēta Polijā ("Wysokie Mazowieckie"), Podlases vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1503.-1869. g. un kopš 1916. g.
- Vitkovo Pilsēta Polijā ("Witkowo"), Lielpolijas vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
- Zabže pilsēta Polijā ("Zabrze"), Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 179500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
- Kališa Pomorska pilsēta Polijā (“Kalisz Pomorski”), Rietumpomožes vojevodistē, 4330 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Kriņica Zdroja pilsēta Polijā (“Krynica-Zdrój”), Mazpolijas vojevodistes dienvidos pie Slovākijas robežas, Sončas Beksidos, balneoloģiskais kūrorts, ziemas sporta un tūrisma centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1889. g.
- Cehocineka Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 10800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Koronovo Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 11400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Vloclaveka Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 114900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Mogilno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1398. g.
- Golub-Dobžiņa Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 13000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
- Lubeņa Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1566.-1867. g. un kopš 1919. g.
- Gužno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Tuhola Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 14000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
- Vombžezno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 14100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1331. g.
- Žņina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Helmža Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Lipno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1349. g.
- Soleca Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Ripina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
- Hodeča Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1920 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1442.-1867. g. un kopš 1924. g.
- Naklo pie Notecas pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Ņešava Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1431. g.
- Toruņa Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 204300 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Helmno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 20800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Dobžiņa pie Vislas pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Kameņa Krajenska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Svece Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 26500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
- Izbica Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1394.-1870. g. un kopš 1973. g.
- Brodņica Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 28600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
- Lubraņeca Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1509. g.
- Lasina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1298.-1833. g. un kopš 1860. g.
- Kovala Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1519.-1867. g. un kopš 1919. g.
- Skempe Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1445.-1867. g. un kopš 1997. g.
- Jablonovo Pomorske pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Janoveca Velkopolska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Kovalevo Pomorske pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1275.-1833. g. un kopš 1929. g.
- Mroča Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
- Pjotrkova Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1738.-1867. g. un kopš 1998. g.
- Labišina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Bžesca Kujavska pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Kciņa Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1262. g.
- Pakosca Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Stšelno Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1231. g.
- Radzejova Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Vencborka Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1383. g.
- Nove Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1301. g.
- Gņevkovo Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 7400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Inovroclava Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 75500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1238. g.
- Barcina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1541. g.
- Jaņikovo Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Krušvica Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
- Šubina Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Grudzjondza Pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 98000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Legņica Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 102400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1216. g.
- Kudovazdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Bistšica Klodzka pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Sicova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Kovari Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 11600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1513. g.
- Miliča Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 11900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1245. g.
- Volova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1285. g.
- Stšelina Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Tšebņica Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Bžegdolni Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 12700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1663. g.
- Hojnova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 14200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1333. g.
- Zombkovice Slonske pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 15800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
- Jelč-Laskovice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 15800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1987. g.
- Zlotorija Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1211. g.
- Bogušova-Gorce Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1499. g.
- Stšegoma Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1242. g.
- Vleņa Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1214. g.
- Bogatiņa Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lubomeža Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Kamenna Gura pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Lubaņa Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 22100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Polkovice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 22700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1291.-1945. g. un kopš 1967. g.
- Prusice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1287.-1951. g. un kopš 2000. g.
- Svebodzice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 23300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1279. g.
- Vjonzova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2340 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Nova Ruda pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 23500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Svežava Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Mendziboža Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1637. g.
- Radkova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1320. g.
- Bardo Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1310.-1945. g. un kopš 1969. g.
- Mendzilese Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2750 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Vonoša Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1290.-1945. g. un kopš 1984. g.
- Zloti Stoka pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 2940 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1344. g.
- Vengliņeca Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Ņemča Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Olava Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 32100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1234. g.
- Zgoželeca Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 32300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Dzeržoņova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 34700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Prohovice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1280. g.
- Olesņica Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 37300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Vojcešova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Novogrodzeca Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4230 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Merošova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Zavidova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Sveradovzdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
- Olšina Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Lesna Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Berutova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
- Dušņikizdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
- Jedlinazdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1768. g.
- Karpača Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Javožina Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5260 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Ščitna Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Bolkova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1276. g.
- Sehņice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
- Scinava Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1248. g.
- Ščavnozdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Svidņica Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 59700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1267. g.
- Londekzdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Peņska Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Stroņe Slonske pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Konti Vroclavske pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Lubavka Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Žmigroda Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Piechovice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Polaņicazdroja Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Pilava Gurna pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Glušice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tvardogura Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1293. g.
- Šklarska Poremba pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Glogova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 69200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Žarova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 6950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Grifova Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 7000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1242. g.
- Sobutka Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 7050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1399. g.
- Lubina Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 74700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Hocjanova Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 8300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1894. g.
- Oborņiki Slonski pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Zembice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Lvuveka Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1217. g.
- Sroda Slonska pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Pešice Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 9700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Valbžiha Pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu ieplakā 440 m vjl., 119200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Klodzko Pilsēta Polijā, Lejassilēzlijas vojevodistē, 28400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Mendzihoda Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 10900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1378. g.
- Rogožno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš XIII gs.
- Čarnkova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 11300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš XIV gs. pirmās puses.
- Mosina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 12900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1302. g.
- Slupca Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Grodziska Velopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Dobra Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1392.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Ostšešova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Kempno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Novi Tomisla pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 15000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1786. g.
- Dolska Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1550 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Stavišina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Kšiviņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1630 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Tšcjanka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Pleševa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 17900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Pšedeča Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1363.-1867. g. un kopš 1919. g.
- Velihovo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
- Oborņiki Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 18500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Zlotova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 18800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Mikstata Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1366. g.
- Šamotuli Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 19000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1420. g.
- Jutrosina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1920 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1534. g.
- Hodzedža Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 19600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Ostroroga Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1410. g.
- Gostiņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 20200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1278. g.
- Dombe Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1423. g.
- Raškova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1444. g.
- Raviča Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1407. g.
- Žerkova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2160 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Osečna Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Sroda Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 22400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1261. g.
- Kolo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 23000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
- Koscjana Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 23000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
- Obžicko Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1458.-1580. g., 1638.-1934. g. un kopš 1990. g.
- Rihvala Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1394.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Boreka Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1392. g.
- Vongroveca Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 25300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Jarocina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 26300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Čerņejevo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2660 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1390. g.
- Klecko Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1258. g.
- Ridzina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
- Ksjonža Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1407. g.
- Tureka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 28700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1341. g.
- Poņeca Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1308. g.
- Sulmežice Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1452. g.
- Vžesņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 29600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1375. g.
- Krotošina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 29600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Margoņina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1402.-1655. g. un kopš 1696. g.
- Bojanovo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1638. g.
- Srema Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Luboņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Zagurova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1407.-1863. g. un kopš 1918. g.
- Lvuveka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1414. g.
- Lobžeņica Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1438. g.
- Pogožela Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1458. g.
- Svažendza Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 31100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1638. g.
- Slesina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Dobžica Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3230 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1440.-1934. g. un kopš 2014. g.
- Pizdri Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Kobilina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Tuliškova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1458.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Golanča Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1399. g.
- Rakoņevice Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1662. g.
- Nekla Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1727.-1793. g. un kopš 2000. g.
- Miloslava Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
- Sompolno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1477.-1870. g. un kopš 1973. g.
- Krajenka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1430. g.
- Ujsce Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1413. g.
- Okoneka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1754. g.
- Skoki Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1367. g.
- Krobja Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
- Klečeva Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1366.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Šamocina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1748. g.
- Golina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1330.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Zduni Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1261. g.
- Nove Skalmežice pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Odolanova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1402. g.
- Vižiska Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 15. gs.
- Čempiņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1561. g.
- Smigela Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Stenševa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Veleņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Serakova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1388. g.
- Buka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1289. g.
- Kšiža Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
- Lešno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 64700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
- Kozmina Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1315. g.
- Klodava Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1430.-1867. un kopš 1925. g.
- Zbonšiņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 7200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1311. g.
- Ostrova Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 72900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 15. gs.
- Kurņika Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 7400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
- Pila Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 74900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1449. g.
- Tšemešno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1382. g.
- Pņevi Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1290. g.
- Pobedziska Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Kostšina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Opaleņica Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Puščikovo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Kališa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Prosnas krastos, 104700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Koņina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Vartas krastos, 77200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Javora Pilsēta Polijā, Lielsilēzijas vojevodistē, 24100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1275. g.
- Mirska Pilsēta Polijā, Lielsilēzijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1337. g.
- Pšemkova Pilsēta Polijā, Lielsilēzijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1280.-1946. g. un kopš 1959. g.
- Bžezini Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1332. g.
- Koluški Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 13500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1949. g.
- Lenčica Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 14900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1267. g.
- Glovno Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 15000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1427.-1869. g. un kopš 1925. g.
- Konstantinova Ludzka pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 17700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1830.-1870. g. un kopš 1924. g.
- Laska Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 18200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
- Šadeka Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1400.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Ozorkova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1816. g.
- Opočno Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 22300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Blaški Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1772. g.
- Volboža Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1273.-1870. g. un kopš 2011. g.
- Veluņa Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 23800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Kameņska Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1374.-1870. g. un kopš 1994. g.
- Uņejova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3020 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1285.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Bjala Ravska pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1495.-1870. g. un kopš 1925. g.
- Varta pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Zločeva Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1605.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Žgova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3440 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1467.-1870. g. un kopš 2006. g.
- Strikova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1394.-1870.g. un kopš 1923. g.
- Pšedboža Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Dzjalošina Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1412. g.
- Dževica Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1987. g.
- Zduņska Vola pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 43900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1825. g.
- Krosņevice Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1442.-1870. g. un kopš 1926. g.
- Kutno Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 46000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
- Zgeža Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 57800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1317. g.
- Belhatova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 60000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1743.–1875. g. un kopš 1925. g.
- Sulejova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1292.-1870. g. un kopš 1927. g.
- Pajenčno Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1276.-1870. g. un kopš 1958. g.
- Pabjaņice Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 68300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Tušina Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 7300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1416.-1870. g. un kopš 1924. g.
- Pjotrkova Tribunalska pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 76400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Podembice Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1400. g.
- Zelova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1857. g.
- Verušova Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1297.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Žihlina Pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1370.-1870. g. un kopš 1924. g.
- Vshova Pilsēta Polijā, Lubušaas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1273. g.
- Suleņcina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1244. g.
- Zelona Gura pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 119000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
- Šprotava Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 12400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
- Šlihtingova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 1340 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1644. g.
- Lubsko Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 14600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Slubice Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Sulehova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 17700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Koština pie Odras pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
- Mendzižeča Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1248. g.
- Svebodzina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 22100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
- Tšcela Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1394. g.
- Tožima Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1375.-1945. g. un kopš 1993. g.
- Žagaņa Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 26700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1280. g.
- Cibinka Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 2830 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Dobegņeva Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
- Malomice Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Kargova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3730 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1655. g.
- Osno Lubuske pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
- Žari Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 39100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
- Ilova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1679.-1830. g. un kopš 1962. g.
- Babimosta Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
- Nova Sola pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 40000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1743. g.
- Červeņska Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1550. g.
- Jaseņa Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
- Bitoma Odžaņska pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Zbonšineka Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Novogroda Bobžaņska pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 5150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1314.-1945. g. un kopš 1988. g.
- Vitņica Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 7000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
- Kožuhova Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 9700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1273. g.
- Skvežina Pilsēta Polijā, Lubušas vojevodistē, 9900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1295. g.
- Riki Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1782.-1810. g. un kopš 1957. g.
- Parčeva Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 11000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1401. g.
- Janova Lubelska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 12100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1640. g.
- Vlodava Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 13700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1534. g.
- Modlibožice Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 1430 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1642.-1869. g. un kopš 2014. g.
- Frampole Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1705. g.
- Demblina Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 17300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Hrubešova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Krasnistava Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 19600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1394. g.
- Lenčna Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1457. g.
- Tišovce Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1419.-1870. g. un kopš 2000. g.
- Ostrova Lubelska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1548.-1864. g. un kopš 1919. g.
- Laščova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1549.-1870. g. un kopš 2010. g.
- Lubartova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 22600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1543. g.
- Juzefova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2520 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1725.-1864. g. un kopš 1989. g.
- Kazimeždolni Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2640 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1406. g.
- Annopole Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1761.-1868. g. un kopš 1996. g.
- Pjaski Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1425.-1869. g. un kopš 1993. g.
- Stočeka Lukovska pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1546.-1867. g. un kopš 1916. g.
- Bilgoraja Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 27200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1578. g.
- Lukova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 30800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1369. g.
- Krasnobroda Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1576.-1869. un kopš 1995. g.
- Zvežiņeca Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Kocka Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1417. g.
- Tarnogroda Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 3500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1567.-1867. g. un kopš 1987. g.
- Krasņika Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 36000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1377.-1878. g. un kopš 1918. g.
- Nalenčova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Svidņika Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 40400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Bihava Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1573.-1869. g, un kopš 1958. g.
- Ščebžešina Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1352. g.
- Terespole Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 17. gs.
- Zamosca Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 65600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1580. g.
- Helma Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 65900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Belžice Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1417.–1869. g. un kopš 1958. g.
- Poņatova Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, 9800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pulavi Pilsēta Polijā, Ļubļinas vojevodistē, Vislas labajā krastā, 49500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1906. g.
- Karčeva Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1548.-1869. g. un kopš 1959. g.
- Murovana Goslina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 10400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1388. g.
- Ožarova Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 10400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Radzimina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1475. g.
- Varka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
- Šidloveca Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 12100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
- Plocka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 123600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1237. g.
- Bloņe Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
- Vengrova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 12800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1441. g.
- Brvinova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 13000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Grujeca Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 16300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1451. g.
- Milanuveka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Lomjanki Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 16600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1989. g.
- Garvolina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1423. g.
- Pšasniša Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
- Zelonka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Konstancina-Jezjorma Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Mordi Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1488.-1869. g. un kopš 1919. g.
- Kozeņice Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 18400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1326. g.
- Serpca Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1322. g.
- Sokolova Podlaska pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1424. g.
- Bežuņa Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1409.-1869. g. un kopš 1994. g.
- Pultuska Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Gostiņina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1382. g.
- Sulejuveka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pjonki Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Broka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1501. g.
- Kobilka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 20500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Kosova Lacka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1723.-1869. g. un kopš 2000. g.
- Ploņska Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 22600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Ostrova Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 22800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Pjastova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 22900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Mogelņica Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1317.-1869. g. un kopš 1919. g.
- Mrozi Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
- Ružana Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1378. g.
- Viškova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 27300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1502.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Višogroda Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2740 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1398. g.
- Marki Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 28300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Kalušina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1718. g.
- Hožele Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2980 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1542.-1870. un kopš 1919. g.
- Grodziska Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 29800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1522.-1870. un kopš 1915. g.
- Drobina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1511.-1869. g. un kopš 1994. g.
- Zombki Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 30900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Mišiņeca Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1798.-1870. g. un kopš 1993. g.
- Mlava Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 31000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
- Pjasečno Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 31000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
- Glinojecka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3140 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Zakročima Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
- Halinova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Volomina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 37500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1919. g.
- Sohačeva Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 37700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
- Podkova Lesna pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Miņska Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 39700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1421. g.
- Nove Mjasto pie Pilicas pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3980 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1440. g.
- Tarčina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1353.-1870. g. un kopš 2003. g.
- Serocka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1417.-1870. g. un kopš 1923. g.
- Žirardova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 41300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
- Želehova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1447. g.
- Gombina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1437. g.
- Skariševa Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1264.-1870. g. un kopš 1922. g.
- Pilava Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
- Cehanova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 45000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
- Racjonža Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1400.-1864. g. un kopš 1922. g.
- Laskaževa Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1418.-1870. g. un kopš 1969. g.
- Ilža Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1239.-1867. un kopš 1921. g.
- Ostrolenka Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 53300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1373. g.
- Legonovo Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 54100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Lipsko Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1613.-1868. g. un kopš 1958. g.
- Pruškova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 59000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
- Pšisuha Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1710.-1870. g. un kopš 1958. g.
- Mščonova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1377. g.
- Lohova Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 6750 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1423. g.
- Losice Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 7100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1505.-1869. g. un kopš 1915. g.
- Bjalobžegi Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 7200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1541.-1870. g. un kopš 1977. g.
- Sedlce Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 76400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
- Naselska Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 7700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
- Tlušča Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Zvoleņa Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 8200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1421. g.
- Vismežice Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1338.-1870. g. un kopš 1922. g.
- Žuromina Pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 9000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1767.-1869. g. un kopš 1925. g.
- Kšešovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Ņepolomice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
- Bukovno Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tarnova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 113000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1330. g.
- Bžešče Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 11700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Mehova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Rabka Zdroja pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 13200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1953. g.
- Limanova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1530 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1565. g.
- Zakličina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1557.-1934. g. un kopš 2006. g.
- Nove Bžesko pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1660 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1279.-1870. g. un kopš 2011. g.
- Bžesko Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
- Libjonža Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Kenti Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
- Vadovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1430. g.
- Juzefova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tšebiņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
- Velička Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Čhova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1355.-1928. g un kopš 2000. g.
- Cenžkovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2480 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1348.-1934. g. un kopš 1998. g.
- Radlova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2010. g.
- Novi Visņiča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2770 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Gorlice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 28500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Riglice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1824.-1934. g. un kopš 2001. g.
- Bobova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1339.-1934. g. un kopš 2009. g.
- Bohņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Novi Targa pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 33800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
- Vojņiča Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3430 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1278.-1934. g. un kopš 2007. g.
- Alverņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3460 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Zatora Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1292.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Olkuša Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 37000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Dobrodzeņa Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3820 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1374. g.
- Osvencima Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 39900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Ščucina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1780.-1934. g. un kopš 2009. g.
- Žabno Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1385.-1905. g. un kopš 1934. g.
- Slomņiki Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1870. g. un kopš 1917. g.
- Kalvarja Zebžidovska pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Beča Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1257. g.
- Mušina Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
- Jordanova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1564. g.
- Ščavņica Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pivņičnazdroja Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Makova Podhalaņska pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
- Gribova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
- Prošovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g.
- Sulkovice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Tuhova Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
- Misleņice Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 75300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs.
- Mšana Dolna pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 7900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
- Novi Sonča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 84100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
- Volbroma Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1327.-1869. g. un kopš 1930. g.
- Stari Sonča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 9100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Helmeka Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Zakopane Pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, Tatru ieplakā 838 m vjl., 27800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Kendzežina Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistā, pilsētas tiesības kopš 1951. g., 1975. g. apvienota ar Kozli un izveidota Kendzežina-Kozle.
- Zdzešovice Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 12100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Glubčice Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 13000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1270. g.
- Gluholazi Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Namislova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 16100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1249. g.
- Krapkovice Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 17100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1275. g.
- Ujazda Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 1720 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1223. g.
- Stšelce Opolske pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs. sākuma
- Korfantova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13./14. gs.
- Prudņika Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 23100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1279. g.
- Klučborka Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 24700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1252. g.
- Bjala Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 2530 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Gožova Slonska pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 2550 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1294. g.
- Pruškova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1560.-1915. g. un kopš 2004. g.
- Lesņica Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Baborova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs. pirmās puses.
- Kolonovske Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Bžega Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 37300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1250. g.
- Otmuhova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1347. g.
- Gloguveka Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1275. g.
- Volčina Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1261. g.
- Levina Bžeska pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1333. g.
- Ketša Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
- Keņdzežina-Kozle Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 63600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1975. g.
- Gogolina Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Ņemodlina Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Zavadzke Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 7700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pačkova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 7900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.
- Grodkova Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Ozimeka Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Olesno Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, 9600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1275. g.
- Kozle Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, pilsētas tiesības kopš 1298. g., 1975. g. apvienota ar Kendzežinu un izveidota Kendzežina-Kozle.
- Suraža Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 1000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1445. g.
- Vasilkova Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1566. g.
- Moņki Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 10400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Kolno Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 10700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1425. g.
- Kleščele Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 1400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1523.-1950. g. un kopš 1993. g.
- Semjatiče Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 14900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1542. g.
- Rajgroda Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 1650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
- Jedvabne Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 1740 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1732. g.
- Sokulka Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 18900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1608. g.
- Goņondza Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
- Tikocina Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1425.-1950. g. un kopš 1993. g.
- Drohičina Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2120 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1498. g.
- Hajnuvka Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 21800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1507. g.
- Novogroda Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1427.-1869. un kopš 1927. g.
- Grajevo Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 22400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1540.-1870. un kopš 1919. g.
- Zambrova Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 22600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1430.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Suhovola Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1777.-1950. g. un kopš 1997. g.
- Šepetovo Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2320 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2010. g.
- Staviski Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1688.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Zabludova Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1553. g.
- Lipska Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1580. g.
- Krinki Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2550 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1569.1950. un kopš 2009. g.
- Čiževa Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1738.-1870. g. un kopš 2011. g.
- Belska Podlaska pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 26500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1495. g.
- Knišina Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 2850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1568. g.
- Augustova pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 30800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1557. g.; Augustava
- Mihalovo Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2009. g.
- Ščučina Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 3450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1692. g.
- Braņska Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1493. g.
- Cehanoveca Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 45000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
- Suprasla Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 19. gs. pirmās puses.
- Sejni Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 5600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1600. g.
- Horošča Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1507. g.
- Suvalki Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, 69400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
- Lomža Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistē, Narevas kreisajā krastā, 62800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1418. g.
- Bjalistoka Pilsēta Polijā, Podlases vojevodistes administratīvais centrs, 295000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1692. g.
- Starogarda Gdaņska pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, \~50 km uz dienvidiem no Gdaņskas, 48800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Štuma Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 10400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1416. g.
- Mjastko Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 11000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1617. g.
- Pucka Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Kriņica Morska pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 1350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Čluhova Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 14600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Kartuzi Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 15000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Vladislavovo Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 15400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Ustka Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1935. g.
- Bitova Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
- Reda Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 22500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Koscežina Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 23800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1398. g.
- Gdiņa Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 248700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
- Čarna Voda pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 3300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Lemborka Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 35600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1341. g.
- Skorča Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Kempice Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Kvidzina Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 38900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1233. g.
- Leba Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1357. g.
- Jastarņa Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Hojņice Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 40300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Novi Stava pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1345. g.
- Rumja Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 47300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Brusi Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1988. g.
- Debžno Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 5240 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Dzežgoņa Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 5640 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Tčeva Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 60800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
- Čarne Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
- Žukovo Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1989. g.
- Gņeva Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 6900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Skarševi Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 7100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1320. g.
- Pelpina Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 8200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g.
- Prabuti Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1330. g.
- Slupska Pilsēta Polijā, Pomožes vojevodistē, 94800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1265. g.
- Nova Demba pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Lubačova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 12500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1376. g.
- Ležajska Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
- Kolačice Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1354.-1919. g. un kopš 2010. g.
- Baranova Sandomerska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1354.-1896. g. un kopš 1934. g.
- Ulanova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Ņisko Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Ropčice Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
- Pševorska Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 15900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
- Pšeclava Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1471.-1919. g. un kopš 2010. g.
- Laņcuta Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Ivoņičzdroja Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Cešanova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 1960 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1665. g.
- Narola Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1996. g.
- Dukla Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1380. g.
- Blažova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Bžosteka Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1367.-1934. g. un kopš 2009. g.
- Zaklikova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1565.-1869. g. un kopš 2014. g.
- Olešica Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1576.-1915. g. un kopš 1989. g.
- Radomislvelki Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
- Kaņčuga Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3240 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
- Tičina Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1368. g.
- Jaslo Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 36600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
- Pruhņika Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1370.-1934. g. un kopš 2011. g.
- Rimanova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1376. g.
- Jaroslava Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 39400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
- Sanoka Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 39400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1339. g.
- Sokolova Malopolska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1569. g.
- Dembica Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 47200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1772. g. un kopš 1914. g.
- Pilzno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Tarnobžega Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 48600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
- Zagoža Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1977. g.
- Radimno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1431. g.
- Lesko Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
- Boguhvala Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1728.-1772. g. un kopš 2008. g.
- Jedliče Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1768. g.
- Glogova Malopolska pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
- Dinova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1429.-1919. g. un kopš 1946. g.
- Nova Sažina pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 6300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Pšemisla Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 64300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1389. g.
- Bžozova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 7600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
- Stšižova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1373. g.
- Kolbušova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, 9300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1700. g.
- Krosno Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas kreisajā krastā, 47300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1342. g.
- Žešova Pilsēta Polijā, Priekškarpatu vojevodistes administratīvais centrs, 182000 iedzīvotāju (2007. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
- Grifice Pilsēta Polijā, Riepumonožes vojevodistē, 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1262. g.
- Cediņa Pilsēta Polijā, Rietumpomožeas vojevodistē, 1680 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Čaplineka Pilsēta Polijā, Rietumpomožeas vojevodistē, 7200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
- Tšebjatova Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 10250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
- Lobeza Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Košalina Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 109300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
- Misliboža Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 11700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Dravsko Pomorske pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 11900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Nove Varpno pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 1250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1295. g.
- Slavno Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 13000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1317. g.
- Pižice Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 13300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Zloceņeca Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 13300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1333. g.
- Dembno Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 14100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
- Barlineka Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1278. g.
- Darlovo Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
- Suhaņa Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 1500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1487. g.
- Hoščno Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 15800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Svidvina Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 15800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1296. g.
- Moriņa Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 1600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs.
- Novogarda Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1309. g.
- Iņsko Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1300. g.
- Stepņica Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
- Grifino Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 21600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.
- Bjali Bora pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
- Goleņova Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 22800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g.
- Dobžani Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2380 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Člopa Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1245. g.
- Dravno Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1333. g.
- Svjontņiki Gurni pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1997. g.
- Bjalogarda Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 24800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
- Tšciņskozdroja Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1281. g.
- Tihovo Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2010. g.
- Goscino Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2011. g.
- Valča Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 26400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Pelčice Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Dzivnova Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2780 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2004. g.
- Golčevo Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Vengožino Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1460. g.
- Loviča Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 29600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1298. g.
- Miroslaveca Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Polanova Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1313. g.
- Hocivela Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
- Maševo Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 3330 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1278. g.
- Meškovice Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Barvice Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
- Ščecineka Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 40700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1310. g.
- Ploti Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
- Lipjani Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1334. g.
- Svinoujsce Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 41500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1765. g.
- Bobolice Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
- Resko Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1288. g.
- Kolobžega Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 47000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Borne Sulinovo pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 4850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Volina Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 5000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1278. g.
- Meņdzizdroje Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 5560 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Karlino Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
- Sjanova Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 6600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1343. g.
- Tučno Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1331. g.
- Stargarda Ščeciņske pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 69700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1243. g.
- Hojna Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 7400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
- Police Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 8500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
- Polčinzdroja Pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 8500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1337. g.
- Kameņa Pomorska pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1274. g.
- Visla pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 11300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Tihi Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 129100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Klobucka Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 13300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1244. g.
- Ribņika Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 140800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Ruda Slonska pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 142300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Pšova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1265. g.
- Skočova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 14900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Ustroņa Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 16000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Leņdzini Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 16700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1966.-1975. g. un kopš 1991. g.
- Radzjonkova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 17100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Radlina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
- Sosņicovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1506.-1742. g., 1853.-1945. g. un kopš 1996. g.
- Piskovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1256. g.
- Beruņa Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 19500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Ožeše Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 19800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Pilica Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1393.-1870. g. un kopš 1994. g.
- Lubņevice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1808.-1945. g. un kopš 1995. g.
- Ridultovi Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 21900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1228. g.
- Kšanovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1265.-1945. un kopš 2001. g.
- Laziska Gurne pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 22500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Čenstohova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 234500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1356. g.
- Lubliņeca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 24400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1272. g.
- Kozeglovi Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1472.-1870. g. un kopš 1950. g.
- Pščina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 26000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs. beigām.
- Červjonka-Leščini Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 28500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Vilamovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1818. g.
- Živeca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 32300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Miškova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 32700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Čeladza Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 33300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1262. g.
- Čehovice-Dzedzice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 35500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Strumeņa Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1482. g.
- Tošeka Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Ščekocini Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības 1398.-1870. g. un kopš 1923. g.
- Knurova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 39300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Mikolova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 39600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
- Ogrodzeneca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
- Žarki Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1406.-1864. un kopš 1949. g.
- Kšepice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1357. g.
- Vozņiki Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
- Vodzislava Slonska pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 49200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Zaverce Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 51700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1915. g.
- Sventohlovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 52400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Seveža Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1276.-1870. g. un kopš 1962. g.
- Kuzņa Raciborska pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 5500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Raciboža Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 56100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1217. g.
- Pekari Slonski pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 57500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Ščirka Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Tarnovske Guri pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 61000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1526. g.
- Žori Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 62100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1272. g.
- Semjanovice Slonske pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 69500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
- Slavkova Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 7100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
- Mjastečko Slonske pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 7500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1561. g.
- Mislovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 75300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1360. g.
- Imelina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 8500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Kaleti Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Poremba Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 8800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1973.-1975. g. un kopš 1982. g.
- Vojkovice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Blahovņa Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, 9900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Sosnoveca Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijā, 213500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1902. g.
- Glivice Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas anglomerācijā, 186200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētības tiesības kopš 1250. g.
- Belsko-Bjala Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, Beskidu piekājē, 174400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Cešina Pilsēta Polijā, Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 36000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1155. g.
- Dzjalošice Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 1000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1409. g.
- Stšelce Krajenske pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Vloščova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 10700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1428. g.
- Piņčova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1428. g.
- Stašova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 15500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1525. g.
- Jendžejova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 16000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1271. g.
- Busko Zdroja pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 16900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1287.-1869. g. un kopš 1916. g.
- Oseka Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1430.-1869. g. un kopš 1994. g.
- Koņske Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 20500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1748. g.
- Skalbmeža Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1323.-1869. g. un kopš 1927. g.
- Kopšivņica Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1268.-1869. g. un kopš 2001. g.
- Vonhocka Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1454.-1870. g. un kopš 1994. g.
- Dalešice Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 2930 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1569.-1869. g. un kopš 2007. g.
- Kunova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 3150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1365.-1869. un kopš 1990. g.
- Cmelova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 3180 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1505.-1869. g. un kopš 1962. g.
- Hmelņika Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1541. g.
- Malogošča Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1408.-1869. g. un kopš 1996. g.
- Hencini Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 4450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Ožarova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 4760 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1569. g.
- Skaržisko-Kamenna Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 48000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Starahovice Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 51700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1624. g.
- Kazimeža Velka pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Stamporkova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Opatova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1282. g.
- Ostroveca Sventokšiska pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 72900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1614. g.
- Polaņeca Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 8300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1250.-1869. g. un kopš 1980. g.
- Suhedņova Pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Zavihosta Pilsēta Polijā, Sventošiskas vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1255.-1888. g. un kopš 1926. g.
- Bodzentina Pilsēta Polijā, Sventošiskas vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1355.-1870. g. un kopš 1994. g.
- Sandomeža Pilsēta Polijā, Sventošiskas vojevodistē, 24700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1227. g.
- Lubava Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
- Dobre Mjasto pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1329. g.
- Biskupeca Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
- Nove Mjasto Lubavske pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Vengoževo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1571. g.
- Elblonga Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 123600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1246. g.
- Paslenka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 12400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
- Goldapa Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 13800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
- Ņidzica Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Moronga Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 14500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
- Lidzbarka Varmiņska pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 16500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1308. g.
- Olecko Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 16500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1560. g.
- Braņevo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 17500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Mlinari Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1335. g.
- Piša Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1451.-1455. un kopš 1645. g.
- Grabova pie Prosnas pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1970 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1416. g.
- Sempopola Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Dzjaldovo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 21600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1344. g.
- Kiselice Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1331. g.
- Zalevo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2220 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1305. g.
- Mrongovo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 22200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1444. g.
- Milomlina Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības1335.-1945. g. un kopš 1998. g.
- Fromborka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2460 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1310. g.
- Bartošice Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 24700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1326. g.
- Ščitno Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 24800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
- Pasima Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1386.-1946. g. un kopš 1996. g.
- Bištineka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
- Milakovo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1490.-1945. g. un kopš 1998. g.
- Tolkmicko Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1296. g.
- Kentšina Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 28200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1357. g.
- Rina Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1723. g.
- Peņenžno Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1312. g.
- Gižicko Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 30100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
- Jezjorani Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 3330 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
- Ilava Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 33400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1305. g.
- Ostruda Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 34000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1329. g.
- Mikolajki Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1726. g.
- Gurovo Ilavecke pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1335. g.
- Korše Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Rešela Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1337. g.
- Suša Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1315. g.
- Ožiša Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
- Elka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 59600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1445. g.
- Barčevo Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 7300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
- Olštineka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 7700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Lidzbarka Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 8200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- Orneta Pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1313. g.
- Opole Pilsēta Polijā, vojevodistes administratīvais centrs, 121600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.
- Ļubļina Pilsēta Polijā, vojevodistes administratīvais centrs, 347700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1317. g.
- Bjala Podlaska pilsēta Polijas austrumos ("Biala Podlaska"), Ļubļinas vojevodistes ziemeļu daļā, Kšna krastos, netālu no Baltkrievijas robežas (Brestas), 58000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1670. g.
- Kelce Pilsēta Polijas dienvidaustrumos ("Kielce"), Sventokšiskas vojevodistes administratīvais centrs, 201000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
- Hožova Pilsēta Polijas dienvidos ("Chorzov"), Silēzijas vojevodistē, 111700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
- Beņdzina Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Katovices, ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā, 58700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., arhitektūras pieminekļi – karaļa pils (1364. g., tagad muzejs), pilsētas mūru un torņu fragmenti.
- Bitoma Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijas ziemeļos, 175000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.; Beitene.
- Nisa Pilsēta Polijas dienvidrietumos ("Nysa"), Opoles vojevodistē, 45200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1223. g.
- Boleslaveca Pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Bobras labajā krastā, 39800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Belava Pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu piekājē, 31500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta XIII gs.
- Katovice Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Silēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 307200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1865. g.
- Krakova Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Poznaņa pilsēta Polijas rietumu daļā, Lielpolijas vojevodistes administratīvais centrs, osta Vartas krastos, 550700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Gdaņska Pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta pie Baltijas jūras, netālu no Vislas deltas, 460400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Ščecina Pilsēta Polijas ziemeļrietumos ("Szczecin"), Rietumpomožes vojevodistes administratīvais centrs, 408900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1243. g.
- Koimbra Pilsēta Portugālē ("Coimbra"), Mondegas labajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 200. g. p. m. ē.
- Viseu Pilsēta Portugālē ("Viseu"), apgabala administratīvais centrs, 99300 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1. g. m. ē.
- Braga Pilsēta Portugāles ziemeļos ("Braga"), apgabala administratīvais centrs, 181500 iedzīvotāju (2011. g.), 12. gs. katedrāle, pilsētas tiesības kopš 20. g. p. m. ē.
- Irkutska Pilsēta Sibīrijā, Krievijā, 613000 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvais centrs, universitāte (dib. 1918. g.), pilsētas tiesības kopš 1686. g.
- Atamirata pilsēta Turkmenistānas austrumos (_Atamyrat_), Lebapa vilajetā, Amudarjas kreisajā krastā, 96700 iedzīvotāju (2011.g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., līdz 1999. g. saucās - Kerki
- Balakļija Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Bohoduhiva Pilsēta Ukrainā, iapgabalā, Merlo upes krastos, rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1681. g.
- Bojarka Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Borispiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 59500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1590. g.
- Pripjata Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, neapdzīvota kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. g.
- Bohuslava Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava.
- Borislava Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
- Belza Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
- Berdjanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko.
- Berdičiva Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 78500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1845. g.
- Baja Pilsēta Ungārijā ("Baja"), Bāčas-Kiškunas meģes dienvidrietumos, osta Donavas kreisajā krastā, 36000 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš XIX gs. otrās puses.
- Bekoboda Pilsēta Uzbekistānā, Sirdarjas krastos, pilsētas tiesības kopš 1945. g., līdz 1964. g. saucās Begovata; Bekabada.
- Bektemira Pilsēta Uzbekistānā, Taškentas piepilsēta, tās dienvidaustrumos, Čirčikas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Barmene Pilsēta Vācijā ("Barmen") līdz 1929. g., kad apvienojot ar Elberfeldi u. c. pilsētām kļuva par Vupertāles pilsētas austrumu daļu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1070. g., pilsētas tiesības kopš 1808. g.
- Vormsa Pilsēta Vācijā ("Worms"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 79700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš romiešu laikiem, no 13. gs. līdz 1801. g. bija brīvpilsēta.
- Keila Pilsēta ziemeļrietumu Igaunijā, Harju apriņķī, 9800 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Hesleholma pilsēta Zviedrijā (_Hässleholm_), Skones lēnes ziemeļu daļā, 18500 iedzīvotāju (2010. g.), novadpētniecības muzejs, izveidojās kā ciemats pie dienvidu virziena maģistrāles, pilsētas tiesības kopš 1914. g.
- Huskvarna Pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Hēdemūra Pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā. 7300 iedzīvotāju (2010. g.), vecākā ēka - baznīca (celta ap 1290. g.), pilsētas tiesības kopš 1446. g. apgabala vecākā pilsēta.
- Hernesanda pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
- Jenšēpinga Pilsēta Zviedrijā, ziemeļrietumu Smolandē, pie Veterna ezera dienvidu gala, lēnes administratīvais centrs, 61600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem
- krūmgriezis plecā uzkarams meža kopšanas motorinstruments krūmu un sīkkoku nogriešanai, sastāv no iekšdedzes dzinēja, apvalkā ietvertas starpvārpstas un ripzāģa
- Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m
- Varšava Polijas Republikas galvaspilsēta (poļu valodā _Warszawa_), atrodas Vislas krastos, 1715500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem.
- Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
- dārzeņu portulaka portulaku suga ("Portulaca oleracea"), kas Latvijā ir adventīva, zināma kopš 1942. g., sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem vai nezālienēs
- remantadīns pretvīrusu līdzeklis, iedarbojas gk. uz gripas A tipa vīrusiem; lietoja profilaksei un agrīnai ārstēšanai, bet kopš 2010. gada, kad parādījās pandēmiskais gripas vīruss, faktiski kļuva neefektīvs, vīruss bija pret to rezistents
- infalibilitāte Priekšstats par pāvesta nemaldību ticības mācības jautājumos (kopš 1870. g. pāvesta nemaldības dogma).
- intensitāte procentos no kopējās audzes krājas izteikta (regulētas un grupu izlases, pakāpeniskās, kopšanas un sanitārās izlases cirtēs) izcērtamās (izcirstās) koksnes krāja
- cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju
- Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
- Lamžu purvs purvs Bauskas novada Iecavas pagastā, platība - 620 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,2 m, kopš 1953. g. iegūst pakaišu kūdru
- Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs
- Vagulānu purvs purvs Kalna pagastā, dzērvenāju liegums kopš 1977. g., platība — 223 ha
- Mēdemu purvs purvs pie Rīgas dienvidu robežas, \~0,5 km no Baložu dzelzceļa stacijas (purva ziemeļu daļa Rīgas teritorijā), platība - 3400 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,6 m, zemākajās vietās lieli sapropeļa krājumi, kopš 1946. g. tiek iegūta kūdra, izmantotās teritorijas lielāko daļu aizņem mazdārziņi
- Teirumnīku purvs purvs Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 159 ha, tajā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., platība — 141 ha)
- Rūjas purvs purvs Rūjienas novada Vilpulkas pagastā, platība — 1879 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, kopš 1966. g. iegūst pakaišu frēzkūdru
- poludenga Pusdenga - kalta sudraba monēta Krievijā kopš 14. gs.
- laulātības tabulas rādītāju sistēma tabulu formā, kas raksturo dažāda vecuma iedzīvotāju stāšanos laulībā noteikā laika posmā, piemēram, kopš dzimšanas, kopš šķiršanās vai kopš laulības partnera nāves
- Monmartra Rajons Francijas galvaspilsētas Parīzes ziemeļu daļā ("Montmartre"), atrodas uz \~130 m augsta paugura, kopš XIX gs. beigām Parīzes mākslinieku kvartāls.
- hiliasms Reliģiska mācība par tūkstošgadu miera valsti, kas iestāsies pirms pastarās tiesas; tā bija izplatīta agrīnās kristietības laikā - aptuveni līdz 11. gs.; kopš reformācijas tā izpaužas dažos sektantiskos novirzienos.
- cionisms Reliģiski nacionālistiska politiska kustība (kopš 19. gs. beigām) par visu ebreju sapulcināšanu viņu vēsturiskajā pirmdzimtenē, ebreju valsts atjaunošanu un stiprināšanu, ebreju pārceļošanu uz Izraēlu un arābu izstumšanu no šī reģiona.
- Vecāķi Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas līča piekrastē starp Vecdaugavas attekas ziemeļrietumu galu un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, Rīgas pilsētā iekļauta 1949. g., kopš 1999. g. ietilpst Piejūras dabas parka teritorijā.
- Getliņi Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas ekoloģiskais poligons, atrodas Stopiņu pagastā, platība - 86 ha, darbojās kopš 1973. gada kā Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve, kas 21. gs. sākumā modernizēta.
- slota rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, samērā tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta
- manikīrs Roku nagu kopšana, arī lakošana, roku kopšana.
- manikūra Roku nagu kopšana.
- cēzars Romas impērijas valdnieka oficiālais nosaukums kopš Jūlija Cēzara Oktaviāna.
- Kvirināls Romas pakalns, uz kura atrodas pils, kas 1870.- 1946. gadā bija Itālijas karaļu galvenā rezidence, bet kopš 1948. gada ir Itālijas prezidenta rezidence.
- Kigali Ruandas galvaspilsēta (kopš 1962. g., angļu val. "Kigali"), 860000 iedzīvotāju (2007. g.).
- gerokomija Rūpes par veciem cilvēkiem, to kopšana, apgāde un nodrošināšana.
- rindstarpu kultivēšana rušināmaugu apkopšana
- saudze Saglabāšana, aizsardzība, kopšana.
- mājkopība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
- mājsaimniecība Saimniecības darbu kopums (galvenokārt mājas, dzīvokļa apkopšanai, ēdiena sagādei un gatavošanai).
- klīnisks saistīts ar slima cilvēka stāvokli, ārstēšanu, kopšanu
- pie visa gatava saka, ja pašam nav jārūpējas, jāgādā (piemēram, par dzīvokļa apkopšanu, ēdiena gatavošanu)
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
- Roņu sala sala Baltijas jūras Rīgas līcī (igauņu "Ruhnu"), kopš 1919. g. 17. janvāra pieder Igaunijai, platība - 1190 ha, garums - 5,5 km, platums - 3,5 km, \~60 pastāvīgo iedzīvotāju (2006. g.), 26 saimniecības, robežsardzes postenis
- Upursala Sala Cirīša ezerā, Aglonas pagastā, platība - 16 ha, ietilpst Cirīša ezera dabas parkā un dabas liegumā "Cirīša ezera salas", valsts aizsardzībā kopš 1931. g.
- Haulenda sala sala Klusā okeāna vidū ("Howland Island"), pie ekvatora, Polinēzijā (ASV īpašums kopš 1935. g.), platība - 1,6 km^2^, neapdzīvots dabas rezervāts
- Moricsala Sala Usmas ezera rietumu daļā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 83 ha, apdzīvota kopš 20. gs. sākuma, senāk dēvēta par Usmas kalvu vai Zivju salu.
- sen Samērā ilgu laiku, kopš samērā ilga laika.
- Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m
- izsenis Sen; ilgi, kopš seniem laikiem.
- Mazsalacas Velnala sena kulta vieta un arheoloģiskais piemineklis Neļķu klintīs, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1967. g., alas garums - 16 m, platums - 7 m, grīdas laukums - 68 kvadrātmetri, augstums ieejas daļā - 1,2-2 m
- Insterburga Sena pilsēta Austrumprūsijā, pilsētas tiesības kopš 1336. g., pēc 2. pasaules kara iekļauta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, 1946. g. pārdēvēta par Čerņahovsku.
- Sura senindiešu mitoloģijā - kopš upanišadu sarakstīšanas - dievu epitets
- Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras.
- Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma.
- Olbija Senpilsēta Ukrainā ("Olbia"), Nikolajevas apgabalā, Bugas limāna rietumu krastā, pastāvējusi no VI gs. p. m. ē. līdz V gs. m. ē., kopš XX gs. 20. gadiem - rezervāts.
- izsens Sens; tāds, kas pastāv ilgi, kopš seniem laikiem.
- vokalīze Skaņdarbs vokālam atskaņojumam bez teksta (parasti vingrinājums balss tehniskās meistarības izkopšanai).
- Holmenkollena Slēpošanas sporta centrs uz ziemeļrietumiem no Oslo ("Holmenkollen"), Norvēģijā, augstākais punkts 371 m vjl., kopš 1892. g. katru gadu notiek starptautiskas sacensības slēpošanā, slēpju muzejs, 1952. g. ziemas olimpisko spēļu norises vieta.
- nosokomija Slimnieku apkopšana.
- instrumentācija Slimnieku izmeklēšana ar instrumentiem; instrumentu lietošana; instrumentu kopšana.
- hipurģija Slimnieku kopšana.
- nozotrofija Slimnieku kopšana.
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
- Ātraiskalns smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti
- Soleca Soleca Kujavska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 15700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
- frizieris Speciālists, kas nodarbojas ar matu kopšanu, griešanu, sakārtošanu u. tml., kā arī bārdas skūšanu un kopšanu.
- kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
- Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka
- olimpiāde starptautiskās šaha federācijas rīkotās komandu sacensības šahā (vīriešiem kopš 1927. g., sievietēm kopš 1957. g.
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija starptautisks līgums, kas ir spēkā kopš 1953. g., papildināts ar 12 papildprotokoliem, ir viens no visvairāk izvērstajiem līdz šim pasaulē pieņemtajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt visas tajā minētās pilsoniskās un politiskās tiesības un brīvības ne tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas atrodas tās jurisdikcijā
- Saxophonia starptautisks saksofonmūzikas festivāls, notiek kopš 1999. g. katru otro gadu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, ir Eiropā plašākais festivāls, kas veltīts vienam pūšaminstrumentam un tā lietojumam dažādos instrumentālos sastāvos
- observanti Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; bernardīni.
- bernardīni Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; observanti.
- Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā
- ziede Šāda masa, piemēram, apavu, slēpju kopšanai.
- Tērnera balva šī gleznotāja vārdā nosauktā balva (20000 sterliņu mārciņas), kuru kopš 1984. g. Teita galerija ik gadu piešķir māksliniekam, kura devums britu mākslā, pēc žūrijas domām, pēdējā gada laikā ir bijis visnozīmīgākais un interesantākais
- Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā
- Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips.
- losjons Šķidrs kosmētisks līdzeklis ādas kopšanai.
- alma mater tā studenti kopš seniem laikiem dēvē savu augstskolu; _burtiski_: "gādīgā māte"
- iedzimts Tāds (cilvēks), kam (kāda īpašība, spēja) piemīt kopš dzimšanas vai pārmantota no iepriekšējām paaudzēm.
- pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi, īpaši rūpīga kopšana (par augiem).
- pavecs Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā ilga laika; tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā ilga laika.
- pajauns Tāds, kas eksistē, pastāv kopš samērā neilga laika; tāds, kas ir izveidots, radīts pirms samērā neilga laika.
- senaizmirsts Tāds, kas ilgu laiku, kopš samērā ilga laika ir aizmirsts.
- sengaidīts Tāds, kas ir gaidīts ilgi, kopš samērā ilga laika.
- pajauns Tāds, kas ir iegādāts kopš samērā neilga laika; tāds, kas ir samērā labi saglabāts.
- glezns Tāds, kas ir vārs, trausls un kam nepieciešama rūpīga, saudzīga kopšana (par augiem).
- iedzimts Tāds, kas pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
- nosokomiāls Tāds, kas saistīts ar slimnieku apkopšanu.
- jaunapgūts Tāds, ko saimnieciski izmanto tikai kopš neilga laika (parasti par zemi).
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Lymnocryptes minimus"), putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu), Latvijā bijusi parasta ligzdotāja, bet kopš 20. gs. 20. gadiem nav ziņu par ligzdošanu.
- dargi Tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- kareni Tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) dienvidaustrumos, kā arī Taizemes rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. (birmiešu alfabēts), ticīgie - budisti, kristieši (daļēji baptisti), daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- kačini Tauta, dzīvo Mjanmas (Birmas) ziemeļos, arī Ķīnas dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība kopš XIX gs. beigām (latīņu alfabēts), animistiski ticējumi, senču kults, neliela daļa - kristīgie vai budisti.
- palestīnieši Tauta, dzīvo Palestīnā un kopš XX gs. vidus arī kaimiņzemēs, ir Palestīnas seno iedzīvotāju arabizētie pēcteči, runā arābu valodas dialektā, lielākā daļa - musulmaņi (sunnīti).
- betonēšana Tehnoloģisko procesu kopums - betona masas sagatavošana, transportēšana, iestrādāšana un kopšana cietēšanas laikā.
- tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
- Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi.
- kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu
- sparings Treniņcīņa, vingrinājums ar partneri prasmju meistarības izkopšanai.
- Māras kambari trīs šauras, plaisveidīgas alas Abavas labā krastā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, dabas parka “Abavas senleja” teritorijā, ir arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1983. g., sena kulta vieta, divu lielāko alu platums pie ieejas — 1,5 m, alu garums ir 4 m, 4,1 m un 6 m
- Kanādas tsuga tsugu suga ("Tsuga canadensis"), kuru Latvijā audzē kopš 19. gs. vidus, introducētas >20 dekoratīvās formas
- izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija.
- Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m
- Kārļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Drabešu pagastā, Amatas upē, platība — 2,5 ha, garums — 580 m, lielākais platums — 130 m, lielākais dziļums — 4 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Ramas dzirnavezers ūdenstilpe Līgatnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 3,3 ha, garums — 500 m, lielākais platums — 100 m, lielākais dziļums — 2,5 m, stipri aizaudzis
- Obiteļu dzirnavezers ūdesnkrātuve Narūtas upē, uz dienvidiem no Ežezera, uz Andzeļu un Dagdas pagasta robežas, platība — 2 ha, garums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, kopā ar apkārtējo ainavu kopš 1977. g. ir aizsargājams dabas objekts (platība — 8,4 ha); Abiteļu dzirnavezers
- mūnisti Unifikātu baznīca - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; šīs baznīcas piekritēji.
- selkupu valoda urāliešu valodu saimes samodiešu grupas valoda, rakstība no 1932. g. latīņu valodā, kopš 1937. g. - uz krievu alfabēta pamata
- Čehovice Ursus - pilsēta Polijā, tās nosaukums līdz 1954. g., kopš 1977. g. tā ir Varšavas pilsētas rajons.
- spraits Uzņēmuma "Coca-Cola" zīmols: gāzēts dzēriens ar citrona un laima garšu; kopš 2003. gada tiek ražots arī ar tropisko augļu garšu.
- humiliāti Vairākas askētiskas savienības, kas parādījās Itālijā 12. gs., galveno vērību piegrieza grēku nožēlai un slimnieku kopšanai.
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis.
- vārs Vārīgs, viegli ievainojams, iebojājams, arī tāds, kam nepieciešama rūpīga kopšana (par augiem, to daļām); arī glezns (1).
- Codex Vaticanus vecākais zināmais pergamenta Bībeles teksta manuskripts, kas uzrakstīts ap 350. gadu, kopš 1475. g. glabājas Vatikāna bibliotēkā
- Adžaekapāds Vēdisma mitoloģijā - dievība, ko dēvē par debesu, okeāna un ūdeņu balstu, kuram kopš senseniem laikiem ugunsupurēšanas rituālos tika nests upuris.
- tīrīt veicot uzkopšanas darbus, beržot, slaukot, mazgājot, panākt, ka kaut kas kļūst tīrs vai tīrāks
- vingrot veikt īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
- izstrādāt Veikt meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu kopumu.
- sānitāte Veselība; veselības kopšana.
- Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē.
- Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā.
- Radžputāna Vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā.
- Bengālija Vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša).
- Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā.
- Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.).
- pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem
- tīklecēšas Vieglas ecēšas rušināmo kultūru sējumu un stādījumu kopšanai.
- Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
- dinamiskais laiks vienmērīgi ritošs laiks, kuru kopš 1984. gada lieto efemerīdu laika vietā Saules sistēmas debess ķermeņu kustības aprēķinos; dinamiskais laiks ir priekšā atomlaikam par 32,184 s.
- Glastonberijas roka festivāls viens no lielākiem un populārākiem šāda veida festivāliem Eiropā, notiek kopš 1970. gada jūnija pēdējā nedēļā
- Bhudžju viens no senindiešu teiksmu personāžiem, kurš figurē kopš Rigvēdas laikiem pazīstamajā sižetā par Ašviniem, kas glābj no pazušanas jūras dzelmē ceļabiedru pamestu kuģinieku
- šifratslēgas uzticējumglabāšana viens no šifratslēgas atkopšanas veidiem - trešo pušu iesaistīšana atslēgas glabāšanā. Dešifrēšanas atslēgu (parasti privāto vai slepeno atslēgu) sadala daļās un daļas nodod uzticamiem aģentiem. Ārkārtas situācijā, lai atjaunotu atslēgu vai arī lai tieši atšifrētu ziņojumu, šie aģenti lieto atslēgas daļas
- apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.)
- vilaija Vilāja - administratīvi teritoriāla vienība Alžīrijā kopš 1976. g.
- mežvīns Vīnkoku dzimtas ģints ("Parthenocissus"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs, 15 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma.
- Amūras vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis amurensis"), ko Latvijā audzē kopš 19. gs. beigām
- Amerikas vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis labrusca"), ko Latvijā audzē kopš 19. gs. sākuma
- īstais vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis vinifera"), ko Latvijā audzē kopš 1640. g.
- lapsu vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis vulpina syn. Vitis riparia"), ko Latvijā audzē kopš 19. gs. sākuma
- tekstilpalīgvielas Visas vielas, izņemot krāsvielas, kuras izmanto tekstilizstrādājumu apdarei un kopšanai.
- olimpiāde Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. g. notiek ik pēc četriem gadiem.
- olimpiskās spēles visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem
- balss nostādīšana vokālo dotību izkopšana
- grīnkīpers Zāliena dārznieks (angļu "green-keeper" - "zāliena kopējs"); golfa laukuma zālāja kopšanas speciālists.
- Dryococelus australis zarkukaiņu suga, kas nebija redzēta kopš 1920. g. bet 2001. g. 24 īpatņi atrasti uz vientuļas klints Klusajā okeānā, 23 km attālumā no Lorda salas, kas bija to dzīvesvieta līdz 1918. g., kad no avarējuša kuģa šajā salā nokļuva žurkas
- Golden Globe Zelta Globuss - Holivudas Ārzemju preses asociācijas kinobalva, piešķir kopš 1944. gada.
- mohurs Zelta monēta Austrumindijā kopš 1562. g. līdz 20. gs. vidum, līdzinājās 15 sudraba rūpijām.
- tīrumzeme Zeme, kas piemērota tīrumu iekopšanai.
- neogejs Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki; neohrons.
- penatēns Zīdaiņu kopšanas līdzeklis.
- baltais zīdkoks zīdkoku suga ("Morus alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma
- menomini Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, dzīvo ASV, uz rietumiem no Mičigana ezera, kopš 1852. g. iekļauti rezervātā, reliģija - katolicisms.
- makimono zīmējums uz papīra vai zīda, kurā attēlots vēsturisks vai reliģisks sižets un dots paskaidrojums; pazīstams Japānā un Ķīnā kopš 11. gs. kā ilustrētas grāmatas vissenākais veids
- kosmetoloģija Zinātne, kas pētī ādas kosmētiskos defektus, arī to ārstēšanas metodes un pareizu ķermeņa kopšanu.
- Acta Latgalica zinātnisku rakstu krājums, ko izdeva Latgaļu pētniecības institūts 1965.-1981. g. Minhenē (Vācijā) reizi 2 gados (pavisam 7 laidieni), kopš 1993. g. iznāk Rēzeknē
- štengeles Zirga naga bojājums, kaite, kas radusies no nepareizas vai nesavlaicīgas zirga apkalšanas, no nepareizas nagu apkopšanas.
- ķēvnīca Zirgu audzēšanas un sugu izkopšanas iestāde vai saimniecība.
- kinoloģija zooloģijas nozare, kas pētī suņus, to šķirnes, audzēšanu un kopšanu; mācība par suņiem un suņkopības teorētiskais pamats
kopš citās vārdnīcās:
MEV