Paplašinātā meklēšana
Meklējam klejot.
Atrasts vārdos (22):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (98):
- tudot (Gausi) iet, klejot.
- kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta.
- hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
- aizdaldot Aizblandīties, aizklejot.
- aizklengot Aizklejot, aizblandīties.
- aizkļūdīt Aizklejot, aizblandīties.
- aizkleidot Aizklejot, aizklīst.
- aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
- aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
- aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties.
- aizklaiņāt Aizklejot.
- aizkleiņot Aizklejot.
- aizmuldēt Aizklejot.
- apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu.
- šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs.
- šeihs Arābu klejotāju cilts vai cilšu savienības galva.
- atlampot Atblandīties, atklejot.
- atlāpot Atblandīties, atklejot.
- atslempt Atklejot.
- atslempties Atklejot.
- aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot.
- līkstīt Blandīties, klejot apkārt.
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
- klejotājs Darītājs --> klejot.
- uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
- klejojošs Divd. --> klejot.
- kibitka Dzīvojamā telts (klejotāju tautām).
- liverēt Dzīvot bez konkrēta darba, klejot.
- ļiverēt Dzīvot bez konkrēta darba, klejot.
- povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- vagogramma Grafisks klejotājnerva elektrisko svārstību attēlojums.
- savari Huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju ciltis Piekaspijā 1. gt.; saviri.
- kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nos.
- ievanterēt Ieklejot, ieklaiņot.
- ieklemberēt Ieklejot.
- izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
- sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati)
- Aišma Irāņu mitoloģijā - viens no dēviem, kas veido ļaunuma spēku augstāko triādi, ļauno darbu - laupīšanu, klejotāju cilšu uzbrukumu - iemiesojums.
- izklenderēties Izklaiņoties, izklejoties; izstaigāties.
- apšaudelēt Izklejot, skraidot šurpu turpu.
- celiektomija Kāda vēdera orgāna izoperēšana; klejotājnerva vēdera zaru izoperēšana kā hipertonijas slimības ārstēšanas metode.
- planomānija Klaidonība, slimīga dziņa klejot.
- klejonis Klaidonis; arī klejotājs (1).
- aizbleņķerēt Klaiņojot aiziet; aizklīst, aizklejot.
- atbleņķerēt Klaiņojot atnākt; atklīst, atklejot.
- izbleņķerēt Klaiņojot iziet, izstaigāt; izklejot.
- apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās); apklejot.
- blendzēt Klaiņot apkārt, klejot.
- klīstīties Klaiņot, klejot.
- pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izklejot.
- noklejāt Klejot (visu laikposmu) un pārstāt klejot.
- noklejot Klejot (visu laikposmu) un pārstāt klejot.
- beduīni Klejotāji un pusklejotāji arābi (Arābijās pussalā un Ziemeļāfrikā), lopkopji, audzē gk. kamieļus.
- slāt Līst, slepeni iet, klejot.
- vagotropisms Medikamenta vai indes selektīva iedarbība uz klejotājnervu.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji, runā bušmeņu un bantu valodās.
- sērfot Meklēt informāciju internetā, kibertelpā; klejot tīklā.
- mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
- ails Mongoļu klejotāju tautu vienas saimes grupa.
- Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli.
- paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nošļunterēt Noklejot, bezmērķīgi noklaiņot.
- vago- Norāda uz klejotājnervu.
- paklimst Paklaiņot, paklejot.
- pableņķerēt Paklejot, paklaiņot.
- palenterēt Paklejot, paklaiņot.
- palēverēt Paklejot, paklaiņot.
- Locusta migratoria parastais klejotājsisenis
- saranča Parastais klejotājsisenis ("Locusta migratorius").
- jurta Pārvietojams mājoklis tjurku un mongoļu klejotājtautām; sastāv no koka karkasa un filca pārklājuma.
- pavanterēt Pastaigāt, paklejot.
- siroties pastaigāties; maldīties, klejot
- klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot (1).
- gutieši Pusklejotāju cilts senatnē, domājams, ka antropoloģiski tuvi kurdiem, 3.-2. gt. p. m. ē. dzīvoja Irānas rietumu nomalē, valoda nav zināma.
- kimri Pusleģendāra klejotāju tauta Melnās jūras piekrastē, kas tur esot dzīvojusi pirms skitiem.
- reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c)
- murgulis Sapņotājs, murgotājs, klejotājs.
- roksolani Sarmatu klejotāju cilšu grupa, kas 2. gs. p. m. ē. izveidoja klejotāju cilšu savienību ar centru pie Azovas jūras.
- saviri Savari - huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju cilts Piekaspijā 1. gt.; 7.-8. gs. dzīvoja Kūmas lejteces apvidū un Z-Dagestānā.
- amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās.
- aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju.
- amaleķieši Sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
- usuņi Senas klejotāju ciltis Centrālāzijā, nodarbojās gk. ar zirgkopību; līdz 5. gs.
- andromedotoksīns Sirds inde dažos andromēdu ģints augos, kas sākumā stimulē, vēlāk paralizē klejotājnervu; paralizē motorisko nervu gala aparātus šķērssvītrotajos muskuļos.
- lināt Staigāt, klejot.
- martu šumeru-akadiešu mitoloģijā - etnonīms, kas varoņeposā "Lugalbanda un Enmerkars" apzīmē semītu klejotāju ciltis - amoriešus
- vagotropisks Tāds, kam ir afinitāte pret klejotājnervu.
- vazovagāls Tāds, kas attiecas uz klejotājnerva vazomotorisko darbību.
- inotropisks Tāds, kas ietekmē muskuļu kontrakcijas; simpātiskā nerva kairinājums ietekmē sirds muskuļa kontrakcijas pozitīvi inotropiski, bet klejotājnerva - negatīvi inotropiski.
- čigāni Tauta, kas cēlusies no Ziemeļindijas klejotāju ciltīm un dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- huņņi Tjurku klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas ielauzās Eiropā
- torki Tjurku klejotāju ciltis, no 11. gs. vidus dzīvoja D-Krievijas stepēs, no 12. gs. pamazām daļa pārslāvojās un daļa saplūda ar polovciešiem.
- slebi Tuksneša klejotāju cilts Ziemeļarābijas un Sīrijas tuksnesī, varbūt no Indijas ieklejojušu čigānu pēcteči vai kādas pirmtautas atliekas.
- klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā.
- šļeperēt Vazāties, klejot.
- Sims Vecajā derībā - pasaules plūdu mīta galvenā varoņa Noasa dēls, kurš kļuva par visu pusklejotāju un pusnometnieku lopkopju ciltstēvu.
klejot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV