Paplašinātā meklēšana
Meklējam klausa.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (39):
- stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt.
- saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- sienāskrējējs Cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi.
- iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas.
- ideoplastija Inerts stāvoklis pilnīgā hipnozē, kad hipnotizētais uztver hipnotizētāja domas un paklausa tām.
- ar kailu takelāžu jahta iet tad (un pa vējam klausa stūrei), ja vēja ātrums neļauj lietot nevienu buru.
- audiatur et altera pars jāuzklausa arī otr puse (strīdā, prāvā u. tml.).
- klapčuks Kāds, kurš bez ierunām paklausa citiem.
- biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi.
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- tikt galā (ar kādu) pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa; uzveikt.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida.
- paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
- parlamenta klausīšanās parlamenta darbības forma, kad uzklausa parlamenta locekļus, valsts un sabiedriskos darbiniekus, ekspertus konkrētā likumprojekta vai kādā citā jautājumā, kas ietilpst parlamenta kompetencē.
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties.
- atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
- vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
- nogrābt Sastopot un apstādinot (kādu), panākt, ka (tas) uzklausa, iesaistās kādā darbībā.
- sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- daimonijs Tā Sokrāts sauca Dievu sevī, un šā Dieva balsi viņš uzlūkoja par pavēli, brīdinājumu vai aicinājumu, kam jāklausa.
- smaulainīca Tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga.
- autoritāra vadīšana tāda vadīšana, kurā no darbiniekiem prasa bezierunu paklausību un maz uzklausa viņu viedokli.
- vērīgs Tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko.
- padevīgs Tāds, kas pakļaujas, paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
- uzklausīgs Tāds, kas uzklausa un, parasti, cenšas ievērot cita teikto.
- neiecietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna; tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
- platmutis Tāds, kurš neklausa pavēles, runā pretim.
- smaulainis Tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs.
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
klausa citās vārdnīcās:
MEV