Paplašinātā meklēšana
Meklējam kaza.
Atrasts vārdos (52):
- kaza:2
- kaza:1
- kazahi:1
- kazaks:1
- Bikaza:1
- ķikaza:1
- lūkaza:1
- mēkaza:1
- pikaza:1
- kazarma:1
- kazarme:1
- ķikkaza:1
- merkaza:1
- mērkaza:1
- mežkaza:1
- vējkaza:1
- kazacene:1
- kazačoks:1
- kazakīns:1
- kazanova:1
- kazapens:1
- kazapiņi:1
- kazarags:1
- berukaza:1
- ķerrkaza:1
- ķikukaza:1
- silakaza:1
- alkazars:1
- okazačiķ:1
- kazaciene:1
- kazaciete:1
- kazakzāle:1
- kazapiens:1
- kazapinis:1
- kazapīnis:1
- kazaskāja:1
- čortakaza:1
- debeskaza:1
- gaisakaza:1
- ķerrakaza:1
- sienakaza:1
- skrūvkaza:1
- kazaslapas:1
- kazaspiens:1
- kazavītols:1
- ballīškaza:1
- pērkonkaza:1
- pērkoņkaza:1
- piekazavāt:1
- kazanovieši:1
- Vladikavkaza:1
- Austrumkazahija:1
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (187):
- Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
- Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
- atpīles Aitas vai kazas, kas atnesas vēlu rudenī
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā
- Aksvata apdzīvota vieta (_Aqswat_), Ziemeļkazahstānas apgabala rietumos
- Aksukenta apdzīvota vieta Kazahstānā (_Akswkent_), Dienvidkazahstānas apgabalā
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Austrumkazahstānas apgabala rietumos
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas)
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā
- Andrejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Andreevka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Ankati apdzīvota vieta Kazahstānā (_Añqatı_), Rietumkazahstānas apgabalā
- Antonovka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Antonovka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Akbulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala rietumu daļā
- Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Akoba apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoba_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
- Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Ziemeļkazahstānas apgabala austrumu daļā
- Aksvata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqswat_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā
- Aktiesaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtūesay_), Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļaustrumos
- Arikbalika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arıqbalıq_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Arkata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arqat_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Asubulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aswbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Beloje apdzīvota vieta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā
- Belousovka apdzīvota vieta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Bajirkuma apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Sirdarjas rietumu piekrastē
- Bakirli apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau kalnu ziemeļaustrumu malā
- Belogorka apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala austrumu daļā
- Čapajeva apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā
- Baltakela apdzīvota vieta Kazahstānā. Dienvidkazahstānas apgabala rietumu daļā
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
- kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena)
- Semipalatinskas apgabals Austrumkazahstānas apgabala nosaukums 1939. - 1991. g.
- Austrumkazahija Austrumkazahstānas apgabals
- Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās
- kazine Bieza vilna, kas atgādina kazas vilnu
- mēkšēt Blēt (kā aita un kaza)
- mirmināt Blēt kā kaza
- egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem
- kazkopis cilvēks, kas kopj un baro kazas; kazkopības speciālists
- glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga
- džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits)
- kažele dem. --> kaza
- kaželīte dem. --> kaza
- kažene dem. --> kaza
- kaziņa dem. --> kaza
- kazīte dem. --> kaza
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
- vērsis Dobradžu dzimta - pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas); šīs dzimtas dzīvnieki
- tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā
- Aralsors ezers Kazahstānā (_Aralsor köli_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
- badekle Govs vai kaza, kas mēdz badīties
- badīkla Govs vai kaza, kas mēdz badīties
- himera grieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli
- atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos; ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks
- Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju
- napa Īpaši apstrādāta aitas vai kazas āda, ko var mazgāt; izmanto mēbeļu un luksusa automobiļu apdarē
- mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos
- Capra aegagrus īsbārdainā kaza
- stapars Izkārnījumu gabals, zirgābols, aitas, kazas vai zaķa spira
- stapers Izkārnījumu gabals, zirgābols, aitas, kazas vai zaķa spira
- ģic Izsauciens, ar ko dzen projām kazas un kaķus
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas
- Akžaikinkels izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjayqın köli_), Dienvidkazahstānas apgabala ziemeļu daļā
- Akžars izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjar koli_), Dienvidkazahstānas un Žambilas apgabalā
- albasti Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums kazahu mitoloģijā
- Aidarli kalns Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums 262 m vjl.
- Beluha kalns uz Krievijas Altaja Republikas un Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabala robežas, augstums - 4506 m
- Capra ibex kalnu kaza
- kazradze Kalnu kaza
- gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
- ragāzis Kalnu kaza ("Capra ibex")
- Baltabajs kalnu virsotne Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala austrumu daļā, Narimas grēdas ziemeļrietumos, augstums - 1387 m
- velna ģīmis kaza
- kazācīša Kazaciene, kazaka sieva
- Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati
- kaziski kazai līdzīgi, kā kaza
- jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats; kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats
- Juniperus sabina kazaku kadiķis
- kazaku paeglis kazaku kadiķis
- lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem
- hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
- kazēns Kazlēns; arī kaza
- kazlēniņš Kazu 1(1) mazulis; neliela kaza
- plastuni Krievijas armijas kazaku kājnieku vienības līdz 1920. g., kas komplektējās no Kubaņas kazakiem; arī Bermonta armijā 1919. gadā
- mē lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas
- Capra hircus mājas kaza
- pekaziņa Medījams putns, šņepju šķira; mērkaziņa; pērkona kaza
- mežkaza Meža kaza, kalnu kaza
- cika Mīļvārdiņš kazai
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm
- blokkuģis Novecojis izkomplektēts kuģis, kas pārveidots par noliktavu vai kazarmu
- bunčuks Nūjiņa ar galā piesietu zirga asti, kas bija kazaku atamanu, poļu hetmaņu un turku pašā varas simbols 15.-18. gs.
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā; kazas kāja
- Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
- himaira Pasakains radījums ar lauvas galvu, kazas vidukli un pūķa asti
- kazas kāja paštaisīts smēķējamais - avīžu papīrā ietīta tabaka; kazaskāja
- Driope pēc mīta arkādiešu versijas - Hermeja iemīļotā, kas viņam dzemdējusi dēlu, kas viņam dzemdēja dēlu Pānu, kas bija klāts matiem, ar ragiem un kazas kājām
- Okadzaki pilsēta Japānā ("Okazaki"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, Jahangi kreisajā krastā, 381000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Akpatera pilsēta Kazahstānā (_Aqpater_), Rietumkazahstānas apgabalā
- Arisa pilsēta Kazahstānā (_Arıs_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Ašisaja pilsēta Kazahstānā (_Așșısay_), Dienvidkazahstānas apgabalā
- Atakenta pilsēta Kazahstānā (_Atakent_), Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos
- Eskemena pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska
- Ridera pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Kurčatova pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Semeja pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 311500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1782. g.; Semipalatinska
- Ajageza pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Zirjanovska pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šara pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 7710 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Serebrjanska pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 9070 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Zaisana pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 15700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šemonaiha pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Šimkenta pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem
- Šardara pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 30850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Tirkistana pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, 156300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kentau pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau grēdas nogāzē, 64700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Sariaghaša pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lengera pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Žetsaja pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Orala pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 228300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1613. g.; Uraļska
- Aksaja pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Petropavla pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 207900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1807. g.; Petropavlovska
- Bulajeva pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļos, 7600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Sergejeva pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Tajinša pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Mamļuta pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 7240 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Belorečenska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
- Alahaka pilsēta Ķīnā, Iles kazahu autonomās prefektūras Altajas vilajeta ziemeļu daļā
- horunžijs Pirmā virsnieku pakāpe kazaku karaspēkā
- feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai
- kalnāzis Ragāzis - kalnu kaza ("Capra ibex")
- Aksu-Žabaghili rezervāts rezervāts Kazahstānā (_Aqsw-Jabağılı memelekettik tabïğï qorığı_), Dienvidkazahstānas apgabala austrumos, Ugoma grēdas ziemeļaustrumos
- vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām
- vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām
- Skira sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes
- Ašikels sālsezers Kazahstānā (_Așıköl_), Kizilrodas un Dienvidkazahstānas apgabalā
- Šalkars Sālsnogulu ezers Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, platība - 200 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais - 13,5 m, iztek Urālas pieteka Soļanka
- sīklopi samērā nelieli (salīdzinājumā, piemēram, ar govīm) lauksaimniecības dzīvnieki (cūkas, aitas, kazas)
- Ašisu sausgultne Kazahstānā (_Așșısw_), Austrumkazahstānas apgabalā, lietus periodā Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
- atvītene Savīta pātagas aukla; kazaku pātaga
- savvaļas kaza savvaļā dzīvojošas kazas, kas atkarībā no ragu formas dalās trīs apakšgrupās: tūri, kalnu jeb akmens kazas un īstās kazas
- horunžijs Senatnē - karognesējs kazaku karaspēkā
- Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem
- duvans Senos laikos - kazaku sapulce, kurā sadalīja kara ieguvumu (laupījumu)
- himozīns siera raugs, ferments, ko iegūst no dzīvnieka (galvenokārt teļa, arī zaķa un kazas) kuņģa
- kazaciete sieviete, kas dzimusi kādā no bijušajiem kazaku karaspēka apgabaliem
- macuns Skābpiena produkts, ko gatavo no govs, kazas vai bifeļa piena
- Kukers Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, kuru pavasara pavadīšanas svētkos attēloja vīrietis, kas bija tērpts kazas ādā, galvā maska ar ragiem, rokās nūja, kas bija izveidota kā penis
- tarpana stepju pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini gmelini"), kas bijusi sastopama Eiropas stepju zonā un Rietumkazahstānā, savvaļā pēdējais īpatnis nogalināts 1879. g. Ukrainā, bet nebrīvē pēdējais īpatnis nodzīvoja līdz 1918. g.
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu
- tirki Tjurki - plaša valodu ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, baškīri, turkmēņi, jakuti, turki u. c.
- ikāls tradicionāli no kazas spalvas savīta dubulta virve ar ko nostiprina kūfiju
- Begenas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, uzstādināta uz Sirdarjas labā krasta pietekas Begenas
- aizkrācieši Ukrainas kazaki no 16. līdz 18. gadsimtam
- Akanburlika upe Kazahstānā (_Aqqanburliq_), Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Esilas (Išmas) labā krasta pieteka
- Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā
- Ašķi upe Kazahstānā (_Așși_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas pietekas Ilekas (Elekas) kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
- Ašķiezeka upe Kazahstānā (_Așșıözek_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļrietumu daļā, izsīkst solončakos pie Aralsora ezera
- Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Karaezenas pieteka
- Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas (Žajikas) labā krasta pieteka
- Sileti upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos
- Uila upe Kazahstānā, Aktebes, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalā, garums - 800 km, sākas Mugodžaru rietumu daļā, izsīkst Piekaspijas zemienē
- Ajageza upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā
- Begena upe Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Sirdarjas labā krasta pieteka
- Ojila upe Kazahstānā, izceļas kalnos Aktebes apgabalā, šķērso Atirau apgabala ziemeļu daļu, izsīkst Rietumkazahstānas apgabalā, nesasniedzot Žajikas (Urālas) upi
- ķiš Uzsauciens ar kuru kaķi un kazas aizbiedēt
- stig Uzsauciens kazai vai aitai
- stikš Uzsauciens kazai vai aitai
- hetmanis Vēlēts kazaku karaspēka vadonis (no 16. līdz 17. gadsimtam Ukrainā); Ukrainas pavaldonis (no 17. līdz 18. gadsimtam)
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917) kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Capra falconeri vītņragu kaza
- skrūvkaza Vītņragu kaza ("Capra falconeri")
- šamuā Zamšāda no kazas, aitas vai ģemzes ādām
- mājlops Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem; lauksaimniecības dzīvnieks
kaza citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV