Paplašinātā meklēšana
Meklējam kava.
Atrasts vārdos (117):
- kava:1
- kava:2
- skava:1
- Bikava:1
- Eikava:1
- Ērkava:1
- iekava:1
- izkava:1
- jukava:1
- kakava:1
- kavals:1
- kavals:2
- kavass:1
- Kokava:1
- Ķekava:1
- Lūkava:1
- pakava:1
- Rekava:1
- Rikava:1
- skavas:1
- uzkava:1
- Abukava:1
- Adakava:1
- apskava:1
- Barkava:1
- Benkava:1
- Berkava:1
- birkava:1
- Cvikava:1
- Ičikava:1
- iekavas:1
- ieškava:1
- Irikava:1
- kavalka:1
- kavallo:1
- kavarne:1
- Lenkava:1
- Linkava:1
- Maskava:1
- Nečkava:1
- Pulkava:1
- riekava:1
- Saikava:1
- Šalkava:1
- Vārkava:1
- arnikava:1
- Cvenkava:1
- Čerikava:1
- Drebkava:1
- kavahivi:1
- kavasaki:1
- kavatīna:1
- kavatīne:1
- lefkavas:1
- Lukavaca:1
- Manukava:1
- Okavango:1
- Pleskava:1
- Pliskava:1
- Ploskava:1
- rieškava:1
- skavards:1
- slepkava:1
- slēpkava:1
- Surikava:1
- šļokavas:1
- šļūkavas:1
- tačikava:1
- Tačikava:1
- Brjuškava:1
- Carnikava:1
- Cimoškava:1
- kaškavals:1
- kavaleris:1
- kavaletta:1
- kavaljero:1
- kavaljērs:1
- kavalkāde:1
- kavaskops:1
- pakavains:1
- Pritikava:1
- puspakava:1
- slīdskava:1
- Šlapikava:1
- Šlepikava:1
- Talkavano:1
- Vecrikava:1
- Ankavandža:1
- Bādmuskava:1
- Jaunrikava:1
- kavalērija:1
- kavalieris:1
- kavalieris:2
- kavatineta:1
- Pjetrikava:1
- Vecsaikava:1
- Vecvārkava:1
- Dzaudžikava:1
- ekskavators:1
- kavalērists:1
- pašslepkava:1
- skavardnīca:1
- spīļapskava:1
- Tagkavajana:1
- aizsargskava:1
- Banjakavallo:1
- figūriekavas:1
- kavalergardi:1
- virzienskava:1
- aizsargapskava:1
- atbalstapskava:1
- ekskavatorists:1
- figurāliekavas:1
- kvadrātiekavas:1
- Vilkava-Haslava:1
- riteņekskavators:1
- Pokava-Lengefelde:1
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts vārdu savienojumos (56):
- aizvērt iekavas
- Asprokava rags
- atvērt iekavas
- Barkavas muiža
- Barkavas ozolu audze
- Barkavas pagasta teritorija
- Barkavas pagasts
- Benkavas grāvis
- Bikavas muiža
- Bikavas pagasts
- Čakavas lagūnu nacionālais parks
- Carnikavas muiža
- Carnikavas novads
- Carnikavas pagasts
- Cvikavas Mulde
- daudzkausu ekskavators
- kavalēristu osteoma
- Ķekavas novads
- Ķekavas pagasta teritorija
- Ķekavas pagasts
- Maskavas apgabals
- Maskavas augstiene
- Maskavas forštate
- Maskavas kanāls
- Maskavas pilskalns
- Maskavas priekšpilsēta
- ortodontiskās skavas
- Otrā Vārkava
- Pirmā Vārkava
- plānkonkava lēca
- Plaskavas augstiene
- Pleskavas apgabals
- Pleskavas augstiene
- Pleskavas ezers
- Pleskavas feodālā republika
- Pleskavas hronikas
- Pleskavas pilskalns
- Pleskavas-Valmieras valnis
- Rikavas muiža
- Rikavas pagasts
- Saikavas dolomīta atradne
- Saikavas pagasts
- smagā kavalērija
- Smoļenskas-Maskavas augstiene
- soļojošais ekskavators
- Surikavas grāvis
- Vārkava I
- Vārkava II
- Vārkavas ezers
- Vārkavas muiža
- Vārkavas novads
- Vārkavas pagasta teritorija
- Vārkavas pagasts
- Vecrikavas muiža
- vieglā kavalērija
- vienkausa ekskavators
Atrasts skaidrojumos (400):
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- Jumpravmuižas depozīts 1858. g. atrasts depozīts (17. gs. 2. puse) Katlakalna pagastā (tagadējā Ķekavas pagastā); depozītā bija sudraba saktas, gredzeni, piekariņš, josta; domājams, ka rotas darinājuši latviešu rotkaļi
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Puatjē kaujas 507. g. pie Puatjē franku karalis Hlodvigs I sakāva vestgotus un ieguva Dienvidrietumu Galliju; 732. g. pie Puatjē franku kavalērija sakāva Spānijas arābus; Simtgadu kara laikā (1337.-1453. g.) 1356. g. pie Puatjē angļu karaspēks Velsas prinča Edvarda vadībā sakāva franču bruņiniekus
- carnikavieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Carnikava" iedzīvotāji
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
- spahi agrāk viegla turku kavalērija
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Alyst Alūksnes nosaukums 8. gs. Pleskavas hronikās
- uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
- jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no kavara oāzēm
- Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
- Avoti apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs
- Valdlauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā
- Valdauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam
- Katlakalns apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā
- Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
- Laveri apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā
- Mežgarciems apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā
- Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
- Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija
- Alejas apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Mellupi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas pagastā
- Jaudzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Veczeltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Stivrenieki apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā
- Znotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā
- Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā
- Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Barkavas pagastā
- Lilaste apdzīvota vieta (skrajciems) Carnikavas pagastā
- Pulkarne apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
- Jaunsils apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Katrīnmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Lielvārži apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Pulkarne apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Krogsils apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā
- Krustkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā
- Misas apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā
- Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā
- Saulgoži apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā
- Skujnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas pagastā
- Aiztilte apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Akmeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Bozēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Bulmeistari apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Mālnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Mālsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Obsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Osogols apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Radžēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Silaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Sumeinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Čērzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Aizpūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Ančkini apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Beļetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Butkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Bučkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Dovale apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Jezupova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Kazieri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Onckuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Piliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Pūtkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Dolgais Bors apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
- Asnīņis apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Babrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Baļtina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Dagumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Dzipšļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Jaunrikova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Jezupova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Kolnasāta apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Kūrpinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Liuzi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Makuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Medinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Mihalki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Osnīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Piertnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Piliskolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Putni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Pļuskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Sameņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Skujaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Solaviersi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Žagatnis apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rikavas pagastā
- Uguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Rikavas pagastā
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā pie Vārkavas pagasta robežas
- Lazdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Rožkalnu pagastā
- Vepri apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Upmalas pagastā
- Gruzdinauka apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Vārkavas pagastā
- Borbaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Briškas apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Dzirvaniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Gavariškas apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Ignalina apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Ksaverinova apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Sitnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Stabuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Vēverauka apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Zaķīši apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Zibergova apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Sila Čeirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Šaripauka apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Štaģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Šķilteri apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā pie Upmalas pagasta robežas
- Garupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā
- Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā
- Mežciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Carnikavas pagastā
- Kažoki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
- Bērzmente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Dzērumi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Jenči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas pagastā
- Garciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā
- Stalīdzāni apdzīvota vieta (vidējciems) Barkavas pagastā
- Kalngale apdzīvota vieta (vidējciems) Carnikavas pagastā
- Siguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Carnikavas pagastā
- Lapenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Odukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Plakanciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
- Rāmava apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas pagastā
- Vimbukrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Ķekavas pagastā
- Upmala apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava
- Rimicāni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs
- Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
- Gaigalava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova
- Vecrikava apdzīvota vieta (viensētu grupa) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Aleksandrova apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovo_), Pleskavas apgabala rietumos, iepretim Ludzas novada Blontu un Golišavas pagastam
- Aloļa apdzīvota vieta Krievijā (_Alol’_), Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
- Ančenki apdzīvota vieta Krievijā (_Ančenki_), Pleskavas apgabalā
- Aņisimova apdzīvota vieta Krievijā (_Anisimovo_), Pleskavas apgabalā
- Aprosova apdzīvota vieta Krievijā (_Aprosovo_), Pleskavas apgabalā
- Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
- Ataki apdzīvota vieta Krievijā (_Ataki_), Pleskavas apgabalā
- Čerusti apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabala austrumos
- Beloomuta apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumu daļā, Okas kreisajā krastā
- Bogorodska apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļaustrumos
- Borodina apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta
- Beloozjorska apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie apvedceļa dienvidaustrumos no Maskavas pilsētas
- Belije Stolbi apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Maskavas apvedceļa, dienvidos no Domodedovas lidostas
- Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
- Borovenka apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, arī stacija pie Sanktpēterburgas-Maskavas dzeļzceļa
- Burga apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, pie Sanktpēterburgas-Maskavas dzelzceļa
- Boļšoje Krupova apdzīvota vieta Krievijā, Pleskava apgabala dienvidrietumu daļā
- Advorici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Barbaši apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Berezņica apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Bobjakova apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Borovskije apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Botvina apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Bubņova apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Boļšije Miļci apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Čerska apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Čihačeva apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Bežaņici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidaustrumu daļā
- Borisenki apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā
- Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos
- Čerepjagina apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala Ostrovas rajonā
- Bora-Belkova apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala rietumu daļā
- Broda apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļrietumos, Pļusas labajā krastā
- Čerņova apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļu daļā, Pļusas kreisajā krastā
- Čerjoha apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, dažus kilometrus uz dienvidiem no Pleskavas
- Borousi apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Lža (Ludzas) kreisajā krastā
- Beļskka apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, pie Igaunijas robežas
- Beloruska apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Rītupes (Utrojas) labajā krastā
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
- Bļasina apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
- Beļajeva apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Ščepecas upes labajā krastā
- Buholova apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Utrojas (Rītupes) kreisajā krastā
- Bobrova apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas pagabala rietumos, pie Igaunijas robezas, Pabras ezera dienvidausrumu krastā
- Berezaika apdzīvota vieta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļu daļā, pie Maskavas-Sanktpēterburgas dzelzceļa līnijas
- Vorkova apdzīvotās vietas "Vārkava" nosaukuma variants
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
- spīļapskava Apskava, kam ir spīļsavienojums (ar ko)
- atbalstapskava Apskava, kas nodrošina arī atbalstu, stiprinājumu
- aizsargapskava Apskava, kas paredzēta aizsardzībai
- Mazlandziņa ar ceļojošām kāpām nodalīts Langas upes posms Carnikavas novadā
- kabala arābu un tatāru aizdevuma zīme, Lietuvas lielkņazistē un Maskavas lielkņazistē lietota jau 14. gs. beigās
- asinssuns Asinskārs cilvēks; slepkava
- radze ass, šķautņains izcilnis (kurpes vai pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze
- rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3)
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
- Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
- Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas)
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu
- Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^
- Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra
- dragūns Attiecīgais kavalērijas veids; vidēji smaga kavalērija
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene
- jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja
- berkavieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- surikavieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Surikava" iedzīvotāji
- surikovieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Surikava" iedzīvotāji
- surukavieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Surikava" iedzīvotāji
- Jaunlīves apmetne baltu apmetne (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) Nāves salā, Ķekavas novada Daugmales pagastā (tagadējā Rīgas HES ūdenskrātuves zonā); atsegtas guļbūvju paliekas, dzelzs ieguves krāsns, pavardi
- Borchhof Barkava
- Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā
- stalīdzānieši Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" iedzīvotāji
- Stalidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants
- Staleidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukums latgaliski
- Zaļmežnīki Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukums latgaliski
- paskavieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Paskava" iedzīvotāji
- Beļetnīki Beļetnīku ezers – atrodas Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība – \~1 ha
- Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
- Bērzupīte Bērze, Daugavas pieteka Ķekavas novadā
- Bērze Bērzene, upe Baldones un Ķekavas pagastā
- Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā
- Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā
- Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu
- Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa
- Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
- Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
- Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa
- Vecrikavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rikava
- Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā
- Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
- suņacs Bloka iekabe, skava vai acs, kurā to iešēkelē
- Zarnikau Carnikava
- Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- Sānkaule Carnikavas nosaukums latviski 18. un 19. gs.
- Carnikava Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Garupe" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
- Saule Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Gaujmala Carnikavas novada apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
- Cēlāji Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa
- Sautiņi Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Atpūta 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Sala 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Sala 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Līdums 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Līdums 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Carnikava” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Langa 1 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Langa 2 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Langa 3 Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas “Garciems” daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Liesma Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
- Atpūta Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Kāpas Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Salūts Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Zvejnieks Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Līlaste Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums
- Dzirnupe Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Siguļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasrnīcu ciems
- Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
- Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
- bagars Daudzkausu ekskavators
- Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas
- Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte
- Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens
- Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā
- berkavieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji
- markavieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji
- iekaviņa dem. --> iekava
- skaviņa dem. --> skava
- Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava"
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu
- Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā
- Ziļma ezers Dovales ezers Aizkalnes un Vārkavas pagastā
- Dzeņaukas ezers Dovales ezers Aizkalnes un Vārkavas pagastā
- karabīne drošības savienotājskava alpīnistiem
- Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Garupe Dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 27 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Gauja dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 32 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
- ekskavatorists Ekskavatora vadītājs
- eskavātors Ekskavators
- draglains Ekskavators ar piekārtu izmetamo kausu; lieto dziļu tranšeju un būvbedru rakšanai
- riteņekskavators Ekskavators, kas pārvietojas uz riteņiem (nevis kāpurķēdēm)
- greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
- soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu
- Bukoveca ezers ezars Krievijā, Pleskavas apgabalā, Veļikajas zemienē
- Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
- Pulksteņezers ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers
- Serģis ezers Carnikavas pagastā, platība 26,3 ha, aizaugošs; Sergu ezers; Serģa ezers; Serģu ezers
- Peipuss ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu
- Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa kavaravas upi uz Klūtu
- Bleidas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Vārkavas pagastā, 108,5 m vjl., platība - 33,8 ha, garums - 1,3 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, dibens apaudzis
- Broņje ezers Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidrietumu daļā
- Belaja Strugas ezers ezers Krievijā, Pleskavas apgabalā, noteka uz Veļikajas (Mudes) upi
- Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti
- Cāļu ezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - <1 ha
- Pakuļezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - 1 ha; Pakuļu ezers
- Titurgas ezers ezers Ķekavas novada Baložu pilsētā, platība - \~12 ha, garums - \~480 m, lielākais platums - \~280 m; Mūlskalna ezers
- Lejas ezers ezers Ķekavas novada Daugmales pagastā, platība — 4,9 ha
- Puntes ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,6 ha, dziļums - līdz 6,1 m; Punta ezers; Puntas ezrs
- Grāna ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,7 ha
- Ķeiķu ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 7,3 ha; Folbarks
- Laveru ezers ezers Piejūras zemienē, Carnikavas pagastā, 1,5 m vjl., platība — 21,0 ha, garums — 670 m, lielākais platums — 430 m, lielākais dziļums — 2,3 m, stipri aizaudzis
- Dzirnezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās
- Ummis ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers
- Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers
- Biletnieku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,1 ha; Biļetnieku ezers
- Zibergovas ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,7 ha; Zvirbuļu ezers
- Beļetnīku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — \~1 ha
- Kovališku ezers ezers Rundēnu pagastā, platība — 1 ha; kavališku ezers
- Pieslaistes ezers ezers Teiču purva ziemeļu daļā (Mindaugas purvā), Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 8,2 ha; Peslaistes ezers
- Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers
- Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m
- Lielais Klaparu ezers ezers Vārkavas pagastā, platība — 1,7 ha; Klaparu ezers
- Novgorodas feodālā republika feodāla senkrievu valsts (1136.-1478. g.), kas radās, sairstot Kijevas KIjevas Krievzemei; augstākais varas orgāns bija veče, faktiskā vara bija bajāru rokās; 1748. g. tika iekļauta Maskavas lielkņazistē
- Pleskavas feodālā republika feodāla valsts Krievzemē 13. gs. 2. p. – 16. gs.; iedzīvotāji nodarbojās gk. ar zemkopību, zvejniecību, amatniecību (viens no lielākajiem centriem Krievzemē) un tirdzniecību; augstākais varas orgāns bija veče^1^; 1510. g. pievienota Maskavas lielkņazistei
- parentēze Figūriekava, kas savieno vairākus vārdus vai rindas
- figurāliekavas Figūriekavas
- leitvāga Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks
- slīdstienis Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks
- Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka Carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera
- sakavieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji
- sakovieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Sakava" iedzīvotāji
- Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
- Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
- Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus
- kavalergardi gvardes kavalērijas pulks Krievijas impērijā (pastāvēja no 1799. līdz 1917. g.), kura virsnieki piederēja pie augstākās aristokrātijas aprindām
- Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
- Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka
- Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
- losms Iedobums zem zirga pakava
- akolāde Iekava, kas savieno vairākas nošu sistēmas
- accolade Iekava; norāda vairāku instrumentu vienlaicīgu izpildījumu
- figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu "{}"
- kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem ([])
- Krīdenera dambis iela Rīgā, Maskavas priekšpilsētas apkaimē
- iegripēt Iestiprināt (pakava priekšdaļā) dubultradzi - gripu
- ierēdzēt Iestrādāt rādzes pakavam
- Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
- Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu
- sliežu enkurs īpaša skava, ar ko sliedes atspiežas pret gulšņiem, lai novērstu sliežu garenvirziena pārvietošanos vilces un bremzēšanas kustības režīmu laikā
- kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem
- Madara Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā
- Madava Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā
- Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe
- Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks
- Daugavas-Misas kanāls izrakts Ķekavas pagastā, savieno Ķekaviņas upi ar Misu, to izmanto Daugavas ūdeņu pārsūknēšanai uz Misu
- Upmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara bijušā Vārkavas pagasta teritorijas dienvidrietumu malā
- Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
- Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā
- Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
- Madonas novads izveidots 2009. g., sākotnēji ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- caballero Jātnieks, bruņinieks, dižciltīgais, kungs, kavalērists
- Nowy Rykow Jaunrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
- kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērijā
- Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
- Kava kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kavalla kavala - pilsēta Grieķijā
- jātnieki kavalērija - sauszemes karaspēka ieroču šķira, kuras personālsastāvs pārvietojas zirgos
- jātniecība kavalērija; šķilteru dienests
- turma kavalērijas apakšvienība Senajā Romā, kas ietilpa leģionā un sastāvēja no 3 dekūrijām, kas savukārt katra sastāvēja no 10 jātniekiem
- eskadrons kavalērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem
- kirasietis kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas
Atrasts piemēros (28):
- lietiskie pierādījumi — Mēs atradām lietiskos pierādījumus, ka slepkava naktī iekļuvis tajā, lai pēc tam tiktu iekšā pie Poša, atlaužot slēģi…
- lielinieks 1917. gadā Pleskavas kadetu korpuss evakuējās uz Kazaņu, taču, lieliniekiem nākot pie varas, tas tika likvidēts.
- smuks 2. šķiras pilsētas Rīgas pirmšķirīgākās apdzīvotājas sameta naudiņu (franču smaržzāles maksāja it smuku grasi — savus 50 rbļ.) dekretētās toppilsētas Maskavas veikalu ķemmēšanai.
- darījums Aizmirstas netaisnās dzīves pāri darījumi , aizmirstas nepatīkamās ganu gaitas pie Carnikavas apkārtnes saimniekiem, kad nebija laika Gaujas līčos peldināt rotaļu kuģus, toties bija vaļa iztēlei.
- uzmanīgs Anatolijs tēlo uzmanīgu kavalieri, vecā paziņa viņu vēro zobgalīgām acīm.
- rītišķis Bet turpat jau bija Maskava un mūsu pārstāvniecībā pamieloja ar rītišķi.
- docētājs Bijis docētājs vairākās Maskavas augstskolās.
- kauss Galvenais priekšnoteikums pareiza kausa izvēlē ir ekskavatora svars un tā pielietojums.
- noziegums Izmeklēšanas rezultāts galvenokārt ir atkarīgs no tā, cik veiksmīgi slepkava slēpj sava nozieguma pēdas.
- apsardze Jefrosima pārliecinātais Pleskavas valdnieks bija iedevis gana lielu un bruņotu apsardzi, straujus zirgus.
- partneris Kā viņš bija centies, pirmoreiz sagaidot savus Maskavas partnerus!
- dziedonis Koris dibināts 1992. gadā, tā sastāvā iekļauti Maskavas dievnamu un klosteru labākie dziedoņi, lai piedalītos svinīgos dievkalpojumos un koncertos.
- gājējs Lēnāks gājējs viņai ilgi nevarēja izsekot, pat ja tas bija kavalieris.
- maskulinizēt M. Hirša raksta, ka holokausta reprezentācijas veicina perspektīvu, kas paredz katru holokausta upuri uztvert kā neaizsargātu bērnu,700kā arī norāda uz holokausta reprezentāciju tendenci infantilizēt un feminizēt upurus un vienlaikus maskulinizēt un depersonalizēt slepkavas.
- grozījums Maskavas cara pilnvarnieks bija ieradies panākt dažus grozījumus Kiverova-Horkas miera līgumā.
- vākt Napoleons vāc kopā spēkus izšķirošajai kaujai, kam pēc viņa plāna jānotiek pie Maskavas.
- nogādāt No Maskavas veikaliem vienmēr vedām atpakaļ uz Latviju turp pa valsts sadales kanāliem nogādāto latviešu desu vai sieru, reizēm arī sviestu.
- noslēgties Pēc dažām dienām Maskavas kauja sekmīgi noslēdzās.
- vadīt Pēc pirmajiem alus malkiem stress pārgāja, un mēs pievienojāmies divām sirmām kundzēm, kas pēcpusdienu vadīja bez kavalieriem.
- policists Pēc tam policisti ilgi mēģināja noskaidrot, kurš ir slepkava.
- lidojums Pēc vairāku stundu lidojuma virs Sibīrijas taigas lidmašīna tuvojās Maskavai.
- filiāle Rīgā pie Aviācijas institūta bija pētniecības institūts, Maskavas filiāle.
- sabiedrība Šos vārdus plaši daudzināja Maskavas sabiedrībā.
- teju Tāpēc, skat, nepagāja ne pāris nedēļu, kad mani jau iztālēm sveicināja teju vai visi Maskavas forštates vecticībnieki.
- nākties Tieši tāpēc man tik grūti nācās pierunāt audžumāti pārdot šo namu Maskavas priekšpilsētā.
- pārņemt Un tad, kad viņa beidzot gandrīz bija tikusi laukā no Maskavas priekšpilsētas, ko savā varā aizvien vairāk pārņēma liesmas, pēkšņi notika kaut kas pavisam dīvains.
- raidījums Vai Latvijā kāds vispār klausījās latviešu raidījumus no Maskavas?
- karot Vasarā abi dzīvībai bīstamos apstākļos karoja Rīgas frontes pirmajā līnijā, jūlijā piedalīdamies Ķekavas kaujās.
kava citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv