Paplašinātā meklēšana
Meklējam karāt.
Atrasts vārdos (44):
- karāt:1
- karāts:1
- skarāt:1
- iekarāt:1
- izkarāt:1
- takarāt:1
- karāties:1
- kaikarāt:1
- noskarāt:1
- pakarāts:1
- karātavas:1
- karātaves:1
- karātuves:1
- lanckarāt:1
- sačokarāt:1
- kankarāts:1
- skarāties:1
- apkaikarāt:1
- apkankarāt:1
- atkarāties:1
- čokarāties:1
- iekarāties:1
- izkarāties:1
- nokarāties:1
- pakarāties:1
- sakarāties:1
- uzkarāties:1
- žākarāties:1
- aizkarāties:1
- apskarāties:1
- atskarāties:1
- izakarāties:1
- kankarāties:1
- ķenkarāties:1
- ļankarāties:1
- ļenkarāties:1
- noskarāties:1
- karātavnieks:1
- lanckarāties:1
- nokākarāties:1
- novakarāties:1
- panckarāties:1
- noļenkarāties:1
- sakankarāties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (82):
- 1 zelta mārka = 16 lotes = 24 karāti = 96 grāni = 288 grēni.
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
- karāties Atkarāties (1).
- atlaucēties Atkarāties.
- atļenkt Atkarāties.
- atlukt Atlocīties, karāties uz leju.
- atskarbelēties Atskarāties.
- atšiebt Atstiept, ļaut karāties.
- atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
- piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk.
- atļūt Brīvi atkarāties atpakaļ vai uz sāniem.
- atļuru Brīvi nokarāties, atlocīties.
- iekārties Būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties.
- nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju.
- sakarāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties; ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim).
- noklāties Izplesties, nokarāties (pār ko, pāri kam u. tml.).
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes) un ļaut karāties, panākt, ka karājas.
- izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
- pakarināties Kādu brīdi kaut kur karāties.
- pakarinēt Kādu laiku karāties.
- Karātavu kalns kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur bija ierīkotas pastāvīgas karātavas.
- ļubt karāties, slīdēt uz leju
- nolukt Kļūt ļenganam, nokarāties uz leju (parasti par dzīvnieku ausīm).
- lenterēties Ķepuroties, spārdīties, šūpoties, karāties.
- kārties Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par priekšmetiem.
- svirbt liekties, karāties.
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko); valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- ļūt Ļengani karāties.
- ļankarāties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
- ļankarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
- ļenkarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
- ļenkarēt Ļengani nokarāties, šūpoties.
- ļekanāties Ļengani nokarāties.
- noļept Ļengani nokarāties.
- noļust Ļengani nokarāties.
- noļūt Ļengani nokarāties.
- lankarēties Ļodzīties, grīļoties, šūpoties; karāties.
- karāšanās griesti maksimālais augstums, kurā helikopters spēj nekustīgi karāties bez augstuma samazināšanas.
- karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti).
- pakarāties Neilgu laiku karāties.
- lukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju; ļengani nokarāties.
- ļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
- noļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
- lanckarēt Nokarāties (par apģērba skrandām).
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi.
- ļust Nokarāties, brīvi karāties.
- ļūpēt Nokarāties, būt vaļīgam.
- paļāties Nokarāties, slikti piegult (par apģērbu).
- dēzties Nokarāties.
- izakarinēties Nokarāties.
- izakārties Nokarāties.
- krandžalāties Nokarāties.
- noļampt Nokarāties.
- nosakārties Nokarāties.
- salupt Nokarāties.
- lust Noliekties lejup; nokarāties (par ausīm).
- nosašķirties Noliekties, nokarāties uz labo un kreiso pusi (par krēpēm).
- nosakārstīties Noliekties, nokarāties uz leju.
- nosvirbt Noliekties, nokarāties.
- nokārstīties Nolīkt, nokarāties (par vairākiem priekšmetiem).
- nopīst Noskarāties.
- nostarāties Noskarāties.
- sašļukt Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām).
- pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
- atkarināt Novietot atpakaļ karāties.
- lerpatāt Pavirši nokarāties.
- karašāties Pieķerties, karāties.
- tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas.
- pārkrist Samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
- furka Seno romiešu divzarains dakšveidīgs moku rīks; arī karātavas.
- atskarāties Skaru veidā nokarāties (par ko atplīsušu vai atplēstu).
- ļekt Slābi nokarāties.
- nošļukt Slābi, bez nepieciešamā stingruma noliekties, nokarāties, nokārties.
- lielmoguls Slavens dimants briljanta noslīpējumā (280 karātu).
- nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem; zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem).
- ļakāties Vaļīgi karāties, šūpoties.
- novīties Vijīgi nokarāties.
- kārt Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties; virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
- aplutis Viscaur šļaugani nokarāties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa karāt.