Paplašinātā meklēšana
Meklējam kalpināt.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (28):
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt
- ūķis cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt
- tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu
- savērdzināt ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt
- sakalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt; ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim)
- izverdzināt ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt
- niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest
- izdancināt Izkalpināt
- izspiest kā citronu izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki; likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki
- paverdzināt Izkalpināt, nostrādināt
- pavērdzināt Izkalpināt, nostrādināt
- žņaudzeklis Izspiedējs, izkalpinātājs
- dzīt likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi; kalpināt, nostrādināt
- dzīt kā vadzi sienā likt nemitīgi strādāt, izkalpināt
- izdzīt likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt
- dzīt kā naglu sienā likt strādāt ar maksimālu slodzi; izkalpināt
- izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
- (iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
- izspiest kā citronu (kādu) maksimāli izmantot savā labā; likt strādāt, izkalpināt tā, ka zūd visi spēki
- pakalpināt neilgu laiku, mazliet kalpināt
- padancināt neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas
- pārdzievināt Pārstrādināt, izkalpināt
- pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita
- kā vergs saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti izkalpināts
- uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.)
- ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks
- ūķīgs tāds, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī tāds, kas mēdz izkalpināt
- vērdzināt Verdzināt, izkalpināt
kalpināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV