Paplašinātā meklēšana
Meklējam kabināt.
Atrasts vārdos (37):
- kabināt:2
- kabināt:1
- skabināt:2
- skabināt:1
- apkabināt:2
- apkabināt:1
- atkabināt:1
- dakabināt:1
- iekabināt:1
- izkabināt:1
- nokabināt:1
- pakabināt:1
- sakabināt:1
- uzkabināt:1
- kabināties:1
- aizkabināt:1
- apskabināt:1
- ieskabināt:1
- pārkabināt:1
- piekabināt:1
- saskabināt:1
- apkabināties:1
- atkabināties:1
- izkabināties:1
- pakabināties:1
- sakabinātāja:1
- sakabinātājs:1
- sakabināties:1
- uzkabināties:1
- aizkabināties:1
- apskabināties:1
- piekabinātājs:1
- piekabināties:1
- atsakabināties:1
- dasakabināties:1
- iesakabināties:1
- sasakabināties:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (58):
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
- aizņemt Aizkabināt, aizķert, aizmetināt (aiz kā).
- aizkapināt Aizkabināt.
- aizkacēties Aizkabināties.
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
- knabināt Āķēt, aizķert, kabināt.
- metināt Āķēt, kabināt; arī pogāt.
- kadaļāt Atkabināt (velkamo virvi).
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- izāķēties Atkabināties (no āķa).
- atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu).
- atsakabināties Atkabināties.
- atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
- atkadaļāt Attaisīt, atraisīt, atkabināt (par velkamo tauvu).
- sakabe Darbība --> sakabināt (2).
- dekapods Dzelzceļa lokomotīves tips, kam 5 sakabinātas asis un tām priekšā 1 skrejriteņu ass.
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons.
- ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī.
- iesakabināties Iekabināties.
- iemetināt Iekarināt, iekabināt.
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta.
- ķēžu dūrieni izšuvuma tehnikas paņēmiens, ar kuru veido citu aiz citas aizkabinātas cilpiņas.
- kablis Kāsis, priekšmets ar noliektu galu, ar ko var aizkabināt.
- abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt.
- aizkārties Nejauši aizkabināties, aizķerties (aiz kā).
- nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- pakabināt Pakārt, uzkārt; uzkabināt.
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (1).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (2).
- piekabinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piekabināt (3); tas, kas, piemēram, mākslas darbā, ir lieks, neiederīgs.
- dakabināt Piekabināt.
- pieķebināt Piekabināt.
- aizkabināties Refl. --> aizkabināt.
- atkabināties Refl. --> atkabināt (1).
- atkabināties Refl. --> atkabināt (2).
- sakabināties Refl. --> sakabināt(1); tikt sakabinātam.
- sakabināties Refl. --> sakabināt(2); tikt sakabinātam.
- uzkabināties Refl. --> uzkabināt; tikt uzkabinātam.
- sametināt Saāķēt, sakabināt; arī sapogāt.
- saklāvot ūdas sakabināt āķus spīlēs (klāvos).
- āķēt Sakabināt, sastiprināt, piestiprināt (ko) ar āķi.
- sakabinātāja Sakabinātājs.
- sakabīties Sakabināties (1), saķerties, samesties.
- āķēties Sakabināties, sastiprināties, piestiprināties (kur) ar āķi.
- saklāvot saklāvot ūdas - sakabināt āķus spēlēs (klāvos).
- saskabīt Saskabināt.
- spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
- spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu.
- piekabe Stāvoklis, kad (kas, parasti transportlīdzeklis) ir piekabināts (pie kāda cita transportlīdzekļa).
- pacem Sudraba vai apzeltīts medaljons ar Pestītāja vai kāda svētā attēlu, ko Francijā mēdz piekabināt lūgšanu krellēm (rožu kronim).
- aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā; aizmesties, arī aizkabināties; nokļūt (aiz kā).
- uzāķēt Uzkabināt, arī nostiprināt uz āķa.
- uzķibināt Uzkabināt.
- uzknabināt Uzkabināt.
- vagonu sastāvs vairāki savā starpā sakabināti vagoni bez vilces ritošā sastāva.
kabināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV