Paplašinātā meklēšana
Meklējam kūle.
Atrasts vārdos (36):
- kūle:2
- kūle:1
- kūles:1
- kūlene:1
- kūleņi:1
- kūlers:1
- kūlenes:1
- kūlenēt:1
- kūlenis:2
- kūlenis:1
- kūleņot:1
- kūlenīca:1
- kūleņģis:1
- kūleņiem:1
- kūleniski:1
- apkūleņot:1
- atkūleņot:1
- bukūlenis:1
- iekūleņot:1
- izkūleņot:1
- nokūleņot:1
- pakūleņot:1
- pārkūleņš:1
- kūleniskus:1
- kūleņoties:1
- aizkūleņot:1
- bukkūlenis:1
- pārkūleņot:1
- piekūleņot:1
- apkūleņoties:1
- izkūleņoties:1
- nokūleņāties:1
- pārkūleniski:1
- sakūleņoties:1
- pārkūleņoties:1
- kūleņotājvabole:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (58):
- apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
- galvup Ar galvu uz priekšu; kūleniski.
- jaucīties Draiskuļoties, skraidīt, kūleņot u. tml.
- izkūleņoties Ilgāku laiku, daudz kūleņot.
- malakučā Jūklī, citam pār citu krītot, kūleņojot.
- kulcens Kāds, kas iet streipuļojot, kūleņojot.
- kūleņģis Kāds, kas veļas kūleniski.
- kučkus Kopā, barā, jūklī, arī klūpot, kūleņojot (par vairākiem, daudziem).
- kuksu Kuksu kuksām - kūleniski.
- kūlis Kūlenis, kūleniski.
- salto Kūlenis, kūleņu kopums, ko veido gaisā lēciena laikā.
- atkūleņot Kūleņojot atkļūt šurp; kūleņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
- bukūlenis Kūleņojot, metoties pār paša galvu; kūlenis.
- nokūleņot Kūleņot (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt kūleņot.
- nokūleņot Kūleņot (visu laikposmu) un pabeigt kūleņot.
- aizkūleņot Kūleņot prom; kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties.
- kraķu kraīski kūleņu kūleņiem.
- kupuču kupučiem kūleņu kūleņiem.
- bukuru bukuriem kūleņu kūleņiem.
- ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
- salto mortale lēciens ar vienu vai vairākiem gaisā apmestiem kūleņiem.
- saltomortāle Lēciens ar vienu vai vairākiem gaisā apmestiem kūleņiem.
- klunkuris Lēciens, kūlenis.
- klunkurs Lēciens, kūlenis.
- sakūleņoties Mest kūleņus, kūleņot (neilgu laiku).
- puldelēt Mest kūleņus, kūleņot.
- bumbuļot Mētāt kā bumbu šurp un turp; apmest kūleni.
- pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
- tenteriski Neveiklā gaitā, streipuļojot, grīļojoties; kūleņiem.
- kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties; kūleņot (2).
- nokūleņāties Nokūleņot.
- kučāniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski.
- kučeniski Pa galvu un kaklu, kūleniski; kučaniski.
- kučaniski Pa galvu un kaklu, kūleniski.
- piekučot Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties.
- piekučoties Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties.
- pārkūleniski Pārmetot kūleni, riteniski.
- ķilpis Ragavu kūlenis.
- ķirpis Ragavu kūlenis.
- peķis Ragavu kūlenis.
- jaktēties Rotaļājoties skraidīt, kūleņot u. tml.
- lāčoties Rotaļājoties vāļāties, kūleņot u. tml. (parasti, notraipot sevi, padarot netīras drēbes).
- kulcenēt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu.
- kulcināt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu.
- čunčurniski Streipuļojot, ļogoties, kūleņojot.
- tantarāt Streipuļot, kūleņot.
- tantarot Streipuļot, kūleņot.
- veltenisks Tāds, kas noris veļoties, kūleņojot.
- jaktīgs Tāds, kas rotaļājoties mēdz daudz skraidīt, kūleņot u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
- telderu Telderu telderēm - veļoties, kūleņojot.
- telderu Telderu telderiem - veļoties, kūleņojot.
- tireņu Tireņu tireņiem - pa galvu pa kaklu, jeb kūleņu kūleņiem.
- jaktēt Trokšņot, līksmoties; rotaļājoties skraidīt, kūleņot, trakot, plosīties.
- Eucinetus haemorrhous tumšā kūleņotājvabole.
- telderiski Veļoties, kūleņojot.
- ripeniski Veļoties; arī velteniski, kūleniski.
- kučkoties Vingrot, izpildīt vingrinājumus ar kūleni.
kūle citās vārdnīcās: