Paplašinātā meklēšana
Meklējam joli.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (109):
- akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
- akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu.
- epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu.
- georgika Antīkajā laikmetā - dzejolis par lauku dzīvi un lauku darbiem.
- centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām.
- ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā.
- epods Antīkajā vārsmošanas sistēmā - lirisks dzejolis, kurā garais pants mijas ar īso.
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
- alts Ar lociņu spēlējams stīgu mūzikas instruments, mazliet lielāks par vijoli.
- eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
- kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
- čīkāt Čīgāt (vijoli).
- cīpāt Čīgāt (vijoli).
- cīpināt Čīkāt (vijoli).
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
- georgikon Didaktisks dzejolis par zemkopību.
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), kurā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
- elēģija Dzejolis ar skumju noskaņu.
- rubajs Dzejolis četrrindes formā ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
- hologrāfs Dzejolis vai cits teksts, kas publicēts autora rokrakstā.
- pantīns Dzejolis, dziesmas teksts.
- gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
- monostihs Dzejolis, kas sastāv no vienas rindas.
- burimē Dzejolis, ko sacer pēc uzdotām atskaņām; parasti to dara spēles veidā.
- lipogramma Dzejolis, kurā apzināti nav lietota tā vai cita skaņa.
- monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa.
- brahikolons Dzejolis, kurā katra rinda sastāv no viena, turklāt vienzilbīga vārda.
- mezostihs Dzejolis, kurā katras vārsmas vidējie burti kopā veido vārdu vai teikumu (sal. akrostihs).
- telestihs Dzejolis, kurā rindu pēdējie burti, lasot no augšas uz leju, veido kādu vārdu (piem., personvārdu) vai teicienu.
- akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi.
- kaligramma Dzejolis, kura teksts veido zīmējumu; grafiskā dzeja.
- tautogramma Dzejolis, kurā visi vārdi vai rindas sākas ar vienu un to pašu burtu.
- dziesmiņa Dzejolis, pantiņš.
- rīme dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs; arī atskaņa
- vārsma Dzejolis, pants.
- pantiņš Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu.
- pentere Dzejolis, teksts (ko runā, deklamē); runa (parasti nenozīmīga, neinteresanta).
- pants Dzejolis; arī dzeja.
- dzeja Dzejolis.
- dzejols Dzejolis.
- persis Dzejolis.
- tituldzejolis Dzejoļu krājuma dzejolis, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu.
- dizain Franču dzejas teorijā 10 rindu strofa vai 10 rindu dzejolis.
- travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā; šī žanra dzejolis.
- kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis.
- ekstemporāls Iepriekš nesagatavota runa, rakstu darbs, dzejolis u. c.
- izčīgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi spēlēt (vijoli).
- atskripkāt Ilgāku laiku, daudz spēlēt (vijoli).
- epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums.
- madrigāls Itāliešu vienstrofas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
- contrasto Itāļu literatūrā dzejolis dialoga formā, kur katrai personai piekrīt pa strofai vai sonetām; satur strīdu par kādu jautājumu.
- vilanele Itāļu, vēlāk franču dzejā lirisks dzejolis - dziesma, parasti sastāv no 19 rindām (sešiem trisrindu pantiem un vienas noslēdzošas rindas).
- pačīgāties Kādu brīdi čīgāt (vijoli).
- pažīgot Kādu brīdi spēlēt, čīkstināt (vijoli), zāģēt.
- pačirkstināt Kādu laiku (slikti) čīgāt (vijoli).
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību; senās franču vai itāliešu dzejas veids.
- franču balāde lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu).
- pavīvināt Mazliet spēlēt (vijoli).
- monometrija Metriskās kompozīcijas veids, kad dzejolis pilnībā sacerēts tikai vienā metrā.
- vienrinde Monostihs - dzejolis, kas sastāv no vienas rindas.
- vijolnieks Mūziķis, kas spēlē vijoli.
- kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs)
- stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
- cīkot Neprasmīgi spēlēt vijoli vai citādi radīt nepatīkamas čīkstošas skaņas.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- četrrindenis Pants, dzejolis, kam ir četras rindas; četrrinde.
- četrrinde Pants, dzejolis, kam ir četras rindas.
- piecrindenis Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas; piecrinde.
- piecrinde Pants, dzejolis, kam ir piecas rindas.
- sešrindenis Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas; sešrinde.
- sešrinde Pants, dzejolis, kam ir sešas rindas.
- trīsrindenis Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas; trīsrinde.
- trīsrinde Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas.
- desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas.
- perša Pants; arī dzejolis.
- rīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> rīmēt; diletantisks, nemākulīgs dzejolis, pants.
- tanka Piecrindu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pārējās rindās - septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
- dzejojums Rezultāts dzejot; dzejas darbs; plašāks dzejolis, kas tuvs liroepikas žanram.
- pazode Rīks pie vijoles, kuru muzikants piespiežot ar zodu tur vijoli.
- obāde Rīta dziesma - dziesma vai lirisks dzejolis, kas pauž skumjas par rītausmu, kurai jāšķir mīlētāji.
- sarīmēt Sacerēt (dzejoli), ievērojot atskaņas.
- taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi.
- pasturele Senfranču un provinsiešu literatūrā īss lirisks dzejolis, kas attēlo sarunu starp gani un mīlētāju ganu vai bruņinieku.
- ahaji Sengrieķu cilts, kas dzīvoja Tesālijā (Grieķijas ziemeļos), bet 2. gt. sāk. p. m. ē. apmetās arī Peloponēsāun vēlāk arī vairākās Egejas jūras salās; viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aijolieši, jonieši, dorieši).
- palinodija Sengrieķu dzejā - dzejolis, kurā autors atsakās no tā, ko viņš teicis citos dzejoļos; arī atteikšanās no agrākiem uzskatiem.
- ģīnāt Slikti spēlēt vijoli vai kādu citu instrumentu.
- skrīpstēt spēlēt vijoli
- skripkāt Spēlēt vijoli (dažkārt arī kādu citu mūzikas instrumentu).
- bāgot Spēlēt vijoli.
- duidāt Spēlēt vijoli.
- pīvulēt Spēlēt vijoli.
- lociņlira Stīgu instruments, kas radies Itālijā 16.-17. gs., pēc izskata atgādina vijoli.
- oda Svinīgs slavinājuma dzejolis.
- kantāte Svinīgs, lirisks dzejolis; oda.
- četrrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir četras rindas.
- piecrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir piecas rindas.
- sešrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir sešas rindas.
- trīsrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir trīs rindas.
- dziesma Teksts skaņdarbam, arī dzejolis.
- uzzāģēt Uzspēlēt (ar sliktas kvalitātes vijoli).
- uzģīgāt Uzspēlēt (ar sliktu vijoli).
- lē Viduslaiku franču dzejā astoņzilbju lirisks vai episks dzejolis, kura sākotne meklējama bretoņu folklorā.
- pastorele Viduslaiku trubadūru lirikas žanrs - dzejolis, kurā risināta bruņinieku saruna ar gani vai gana un ganes saruna.
- monometrs Viena pantmēra dzejolis.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa joli.