Paplašinātā meklēšana

Meklējam jahta.

Atrasts vārdos (12):

Atrasts vārdu savienojumos (22):

Atrasts skaidrojumos (210):

starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā.
apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri.
apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi.
pitiņš Apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos.
jahtu vadīšanas tiesības apliecība vai diploms, kas apstiprina tiesības vadīt noteikta lieluma jahtas zināmā akvatorijā.
mērzīme Apmērīšanas marka uz jahtas (kuģa) takelāžas detaļām un klāja.
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem.
priekšējā trīsstūra augstums attālums no jahtas klāja līdz fokštagas stiprinājumam pie masta.
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
ceturtdaļtonneru kauss balva, ko izcīna tikai šīs klases jahtas savā starpā.
bildžas Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
bilge Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi.
garenbranga Branga, kas visā garumā iet pa planku salaidumvietu, tā pastiprinot visu būvkonstrukciju jahtas garenvirzienā.
dibenbrangas Brangas, kas atrodas zem jahtas grīdas un notur ķīļa konstrukciju pie jahtas korpusa.
saules telts brezenta jumts, kas pasargā kokpitu un kajītes virsbūvi, jahtai atrodoties ostā.
pamatburas Buras, kuras jahtas konstruktors projektējis konkrētai jahtai burāšanai pie vēja, ja tā ātrums nav lielāks par 7,5 m/s, tās ir grotbura, fokbura un bezanbura, kuras izmanto vienmēr, neatkarīgi no vēja virziena un jahtas kursa.
halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi).
caurgriešana Burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju.
govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu.
ledus jahta buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu; ledusjahta.
caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
apšuvums Buru laivas vai jahtas ārējais plankojums.
dreifēšana Buru nostādīšana tā, lai jahta vai buru kuģis paliktu gandrīz uz vietas.
šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis.
jachta Buru vai motora laiva; mazāks kuģis izpriecas braucienam, sportam; jahta.
vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju.
caurtece Caurums brangās, lai ūdens varētu satecēt viszemākajā jahtas vietā.
ceturtdaļtonna Ceturtdaļtonnas jahta - sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas).
Bermudu jauls divmastu jahta, kurai stūre atrodas starp mastiem.
apmērīšanas apliecība dokuments, kas apliecina pareizu un tiesīgu apmērīšanas veikšanu attiecīgajai jahtai.
reversāls Dokuments, kurā parakstās jahtas vadītājs pēc distances pabeigšanas, tādējādi apliecinot, ka distance veikta bez noteikumu pārkāpumiem.
balasta pārvietojums dzīvā svara pārvietošana uz jahtas sānu pusi vai balasta svara pārvietojums jahtas garenvirzienā.
ar dažādām halzēm ejot pie vēja, jahta var iet uz vienu punktu no pretējām pusēm, t. i., ar dažādiem kursiem attiecībā pret vēju (halzēm).
bugenkurs Enkurs, kas pastāvīgi atrodas jahtas priekšgalā.
balonfalle Falle jahtas priekšgalā, ar kuru paceļ un nolaiž balonburu.
masta riņķis gafeltakelētas jahtas mastam uzvērti koka riņķi buru piešūšanai.
ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli).
numurs uz buras grotburas augšdaļas abās pusēs uzšūts vai pielīmēts jahtas reģistrācijas kārtas skaitlis kopā ar valsts piederības burtiem, bet zem tiem - jahtas klases apzīmējums.
izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
suņakoja Guļasvieta starp kokpita vertikālo sānsienu un jahtas bortu.
skailaits Horizontāla gaismas lūka (logs) uz kuģa vai jahtas.
klājs Horizontāls vienlaidu segums (kuģa vai jahtas korpusā).
ahterštagas novilcējs ierīce masta stāvokļa mainīšanai jahtas garenvirzienā.
fokrollers Ierīce zem vai virs jahtas klāja, ar kuru ierēvē (uztin uz štagas) un atkal izrēvē (attin no štagas).
eliņš īpaša celtne, kurā būvē, remontē, glabā kuģus, jahtas, laivas vai dirižabļus.
jahtas žurnāls īpašas formas žurnāls, kurā ieraksta visu, kas notiek uz jahtas, pat niecīgāko kursa maiņu; tas ir galvenais jahtas dokuments visās instancēs.
standarts īss (pamatnes un garuma attiecība 1:2) trīsstūrains karodziņš, kas norāda uz jahtas piederību kādam klubam vai klubu savienībai
vieglsvara jahta jahta ar nelielu ūdensizspaidu.
ar bakštagvēju jahta iet ar baštagvēju, ja vējš ir vairāk no aizmugures nekā no sāniem.
ar kailu takelāžu jahta iet tad (un pa vējam klausa stūrei), ja vēja ātrums neļauj lietot nevienu buru.
virsvēja jahta jahta, kas atrodas tajā pusē, no kuras pūš vējš.
okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības.
sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilgu laiku varētu piedalīties tāljūras sacīkstēs.
bezklases jahta jahta, kas neatbilst reģistrēto klašu būves noteikumiem, sacensībās tā piedalās pēc speciālas izlīdzināšanas (handikapa) formulas.
panācēja jahta jahta, kura tuvojas priekšā (pa priekšu) ejošai jahtai.
panākamā jahta jahta, kurai pietuvojas aizmugurējā jahta.
jahta ar kajīti jahta, kurai zem klāja izveidota dzīvojamā telpa.
jahta ar kreiso halzi jahta, kuras burās vējš pūš no kreisās puses.
jahta ar labo halzi jahta, kuras burās vējš pūš no labās puses.
jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi.
bakdekers Jahta, kuras lēzenā un zemā kajīte virsbūves konstrukcijā aizņem visu jahtas platumu, līdz ar to šādai jahtai nav sānu klāja.
pamesta jahta jahta, kuru komanda atstājusi pārliecībā, ka tā turpmāk vairs nav drošs patvērums.
stampāt jahtai lēkāt uz enkura lielos viļņos.
lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga.
slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām.
šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling").
buru zīmējums jahtas konstruktīvo zīmējumu sastāvdaļa, kurā redzama buru platība, to līķu (malu) garumi, nostiepšanas (novilkšanas) punkti, katras buras laukuma un visu buru kopējā laukuma smaguma centrs.
salaidbūves apšuve jahtas korpusa apšuves veids, kur viena laide 2 iet cieši blakus otrai laidei 2.
smailgātheķis Jahtas pakaļgala konstruktīvais izveidojums, kas atgādina jahtas priekšgala atveidu.
relingvārti Jahtas pakaļgalā virs spoguļa izvietoti vārti reliņā, kas paredzēti ērtai un ātrai uzkāpšanai un nokāpšanai no jahtas.
jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku.
jahtas trimmēšana jahtas smaguma centra izmainīšana, pārvietojot balastu, lai panāktu vajadzīgo guļu ūdenī.
jahtas iztaisnošanās jahtas spēja pašai atgūt normālu stāvokli uz taisna ķīļa.
jahtas garenšūpošanās jahtas svārstības garenvirzienā pa vertikāli.
heķis jahtas vai kuģa pakaļgals.
platums ūdenslīnijā jahtas visplatākā vieta ūdenslīnijas augstumā.
ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas.
bugvapeņi Jahtkluba ģerboņi, kurus piestiprina jahtas vai kuģa priekšgalā pie brīvsāniem.
pastāvīgi liekti apaļkoki jahtu takelāžā sastopami arī liekti masti (to augšdaļa), bomji un citi apaļkoki, kas speciāli veidoti konkrētai jahtai.
buras trimmēšana jaunas buras pielaikošana, to "iebraucot", kā rezultātā jahta vēlāk var attīstīt maksimālo ātrumu.
koja kastveida guļamvieta uz jahtas vai kuģa, iekārtota tā, lai, peldlīdzeklim zvalstoties, gulētājs neizkristu.
kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi.
Troickosavska Kjahta - pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikā, tās nosaukums līdz 1934. g.
taisnā klīze klīze, kurā trosi ieliek pa atvērumu, kas perpendikulārs klīzes garenvirzienam; šāda klīze parasti ir jahtas pakaļgalā.
slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos.
totholcs Koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās; pildiņš (1).
nedzīvais koks koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās.
enkura kurpe konkrētam enkuram paredzēta koka ligzda uz klāja jahtas priekšgalā, kas novērš enkura pārvietošanos.
falšķīlis Konstrukcija jahtas stabilitātes palielināšanai, ko izgatavo no svina, ķeta u. tml. materiāliem.
minitonneris Kreiserjahta ar maksimālo fiksēto sacensību balli līdz 5,03 m (16,5 pēdas).
stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā.
ahterflaga Kuģa vai jahtas karogs, ko paceļ tā pakaļgalā.
pūpe Kuģa vai jahtas pakaļgala kajīte.
priekšējā galsvere kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu.
bugsvere Kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu.
brīvsāni Kuģa vai jahtas sāni virs ūdens līnijas, skaitot no kravas markas centra līdz augšējam klājam.
diametrālā plakne kuģa vai jahtas vertikālā griezuma plakne garenvirzienā tieši pa vidu.
stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
katamarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no diviem savienotiem korpusiem.
trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
iešana pār štagu kursa maiņa, jahtai ejot pie vēja, kuras rezultātā tā saņem vēju no otras puses un sāk iet ar otru halzi.
plostķīlis Ķīlis (jahtai), kam metāla daļa ir piestiprināta pie korpusa.
jahta kompromiss ķīļjahta, kurai ir arī šverts, ka izlaists ķīlim pa vidu.
pinasa Laiva, jahta, arī divmastu kuģis.
nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem).
ledusjachta Ledusjahta.
vēja leņķis leņķis starp īsto vēju un jahtas diametrālo plakni (īstā vēja leņķis)
vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
šķietamā vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni.
vimpeļvēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni.
kreiseris Liela sacīkšu vai ceļojumiem paredzēta jahta.
fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos.
piegriezt Mainīt kursu, pagriežot jahtas priekšgalu vairāk pie vēja.
puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā.
klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta.
sacīkšu balles formula matemātiska izteiksme, pēc kuras, ņemot vērā jahtas korpusa un takelējuma apmērīšanas rezultātus, aprēķina peldlīdzekļa sacīkšu balli.
bakštagas novilcējs mehāniska ierīce uz jahtas klāja, ar kuras palīdzību bakštagas var nospriegot vai momentāni atbrīvot.
enkurlīze Metāla apkalums, kas pasargā jahtas vai kuģa klāja malas no berzēšanās ar enkurķēdi, to izlaižot vai ieņemot.
beibote Neliela airu laiva, ar kuru pieved un aizved jahtas komandu.
klapenkurs Neliels jahtas enkurs, kura ļepas un šķērsis piekļaujami kātam, līdz ar to tas aizņem maz vietas.
bīdlūka Nevis verama, bet uz priekšu bīdāma lūka, pa kuru var nokļūt jahtas kajītē.
buru maiss no buru auduma pašūts maiss ar apaļu dibenu un attiecīgajai burai nepieciešamajiem izmēriem, uz tā sāniem uzraksta buras nosaukumu un jahtas vārdu.
bugkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota jahtas priekšgala klāja konstrukcija, kas saistīta ar sānu (bortu) reliņiem.
pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm.
trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru); izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
uztakelēt Pacelt buras (piemēram, jahtai).
nokrist Pagriezt jahtas priekšgalu vairāk pa vējam.
sauszemes žurka palama līdzbraucējam, kurš tikai gadījuma pēc nonācis uz jahtas vai kuģa.
buru nosegšana parādība, ko novēro, kad viena jahta ir tik tuvu otrai jahtai, ka tā ar savām burām nosedz zemvēja jahtas buras.
divkāršs pagrieziens pārmaiņa jahtas kursā, kad tā izdara divus, vienu otram sekojošus caurgriezienus (divreiz iet pār štagu).
koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai.
atkantēt Pārvietot balastu vairāk uz virsvēja pusi, pat ārpus peldlīdzekļa, lai panāktu buru laivas vai jahtas līdzsvaru.
pazudis bez vēsts pazudis kuģis, jahta vai cilvēks, ja nav atrasts to vraks, atsevišķas detaļas vai līķis.
iekārta stūre pēc brauciena nokabināma, no virām izceļama jahtas stūre.
sacīkšu balle pēc īpašas formulas aprēķināta vērtējuma mērvienība (metros vai pēdās), kas raksturo jahtas ātruma potenciālu; pēc tās jahtas iedala klasēs un starta grupās.
ahterlūka Pēdējā klāja lūka jahtas vai kuģa pakaļējā daļā.
līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa.
grotšotes slīdsliede perpendikulāri jahtas garenvirzienam nostiprināta metāla sliede, pa kuru pārvietojas slīdnis ar grotšotes taļļas bloku.
pildklucis Pildiņš - koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās.
topštaga Pirmā štaga, kas iet no jahtas priekšgala uz masta vai stengas topu.
vantdzelzs Pitiņš – apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos.
jahtspogulis Plakanvirsma, ar kuru beidzas jahtas gala konstrukcija.
platgātheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā.
spoguļheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā.
ēzeļmugura Profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju - skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju.
pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW.
marķēšana Robežatzīmju (marku) uzkrāsošana vai speciālu ierobežotāju (atduru) uzlikšana apmērītas jahtas korpusam, takelējumam, burām.
kreiserjahta Sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta.
tūrjahta Sacīkstēm un pārbraucieniem (ceļojumiem) paredzēta jahta.
monotips Sacīkšu jahta, kura pieder pie noteiktas klases un kurai ir stingri noteikti izmēri.
topmarka Sacīkšu jahtas masta augšdaļā uzkrāsota melna līnija (marka), kas norāda, līdz kurai vietai drīkst pacelt buras fallstūri.
ar halzi saka, kad jahtai piepūstas buras un tai ir gaita.
lašiņa Salaida jahtas (laivas) apšuves dēļu savienojuma vietā; salaida kuģa plātņu vai veidtērauda savienošanai.
sānsveres kļūda sānsveres izraisīta kompasa deviācija, ko izraisa metāla priekšmetu vietas maiņa attiecībā pret kompasu kas līdz ar to ietekmē tā adatu citādi nekā tad, kad kuģis (jahta) iet uz taisna ķīļa.
klāja sija sija, kas iet perpendikulāri jahtas garenvirzienam.
slēgtā klīze speciāla klīze, parasti izveidota kopā ar jahtas priekšgala apkalumu.
pietauvošanās klīze speciāla klīze, parasti izveidota kopā ar jahtas priekšgala apkalumu.
klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai.
uzmale Speciāla, ne visai augsta līste, kas iet gar abām klāja malām un paredzēta kāju atbalstam, kad jahtai sānsvere.
spinakera ievilcējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja.
spinakera nolaidējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā un iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja.
spinakera halzstūris spinakera stūris, kurš atrodas jahtas lūvpusē; pie tās piestiprināts spinakerbomis un spinakerbrase, kuru ievelkot vai atlaižot panāk vajadzīgo spinakera stāvokli attiecībā pret vēju; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek, halzstūris pārvēršas par šotstūri.
spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu.
spinakeršote Spinakera vadības trose (gals), kas piestiprināta spinakera šotstūrī un pa aizvēja pusi (lēpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā un pēc tam - uz kokpitu; pēc halzes maiņas spinakeršote kļūst par spinakerbrasi, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos.
stūre cieši pie borta stāvoklis, kad stūres pinne pagriezta (nolikta) pie vien no jahtas bortiem (cik tuvu vien iespējams).
vaduguns līnija stāvoklis, kurā kuģis (jahta) atrodas tad, kad augšējā un apakšējā vaduguns no klāja redzama uz vertikālas līnijas.
skegs Stūres piestiprināšanai paredzēta stinga spuras veida konstrukcija jahtas pakaļgalā.
salūts ar flagu sveiciens, goda parādīšana, paceļot un nolaižot jahtas vai kuģa karogu.
kečs Šāda jahta vai burinieks.
kets Šāda jahta vai burinieks.
fokštaga Štaga jahtas priekšgalā - pie tās stiprina trīsstūrainu priekšburu; fokmasta štaga.
stampštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē; tā iet no klīverbomja priekšgala uz kuģa (vai jahtas) priekšgalu.
zemvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
virsvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš.
pašlīdzsvarojošs Tāds, kas pats panāk līdzsvaru, piemēram, ķīļjahta.
čoki Taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis.
Bermudu kečs takelējuma tips jahtai, kuras stūre atrodas aiz bezānmasta.
buru koja telpa jahtas priekšgalā priekšlūkas tuvumā, kur glabājas maisi ar burām.
ahtertelpa Telpa zem klāja jahtas vai kuģa pakaļgalā.
bilža Telpa zem laivas vai jahtas grīdas, kur satek ieplūdušais ūdens.
lūvtiesības Tiesības, kas atļauj katrai zemvēja jahtai (ja to vēlas) lūvēt virsvēja jahtu.
sacīkšu jahta tikai sacīkstēm paredzēta jahta, kurā komandas locekļiem nav pat elementāru ērtību.
vimpeļkāts Topā nostiprināts neliels nerūsoša materiāla karogkātiņš, kurš nes jahtas pazīšanas vimpeli.
blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
drošības trose trose, kas vētrainā laikā nostiepta visā jahtas garumā, vai pāri kuģa klājam, lai pasargātu cilvēkus no noskalošanas vai iekrišanas jūrā.
ūdenstanks Tvertne, kurā uz jahtas uzglabā dzeramo ūdeni.
bilžu ūdens ūdens, kas sakrājas zem jahtas grīdas, resp., bilžas.
sateču ūdens ūdens, kas sakrājas zem jahtas grīdas, resp., bilžās.
šote Ūdensnecaurlaidīga (kuģa, jahtas) siena.
pazīšanas zīmes uz burām uz jahtas burām uzšūtu (labā pusē augstāk, kreisā - zemāk) zīmju (simbolu), burtu un ciparu kopa, kas norāda tās nacionālo piederību, klasi un reģistrācijas numuru.
deviācijas noteikšana uz kuģa vai jahtas pēc deviācijas iznīcināšanas paliek tā saucamā atlikusī deviācija, ko nosaka deviators un sastāda deviācijas tabulu ik pa 10 vai 15 grādiem katram kompasam atsevišķi.
iegriezt pretvējā uzlūvēt, panākt jahtas diametrālās plaknes sakrišanu ar vēja virzienu.
fokšatagas izliekums vājam iedarbojoties uz buru, fokštaga izliecas un neatrodas jahtas diametrālajā plaknē.
buru numurs valsts reģistrējošās organizācijas piešķirts reģistra kārtas numurs, kas uzšūts uz katras jahtas grotburām un spinakerburām (lielākām jahtām - uz visām burām), kopā ar to jābūt uzšūtam arī valsts un klases apzīmējumam.
aizejošs vējš vējš, kad, jahtas kursam mainoties, leņķis starp tās diametrālo plakni un vēja virzienu (raugoties braukšanas virzienā) palielinās.
virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
dvarsa vējš vējš, kas pūš perpendikulāri jahtas diametrālajai plaknei.
bakštagvējš Vējš, kas pūš vairāk no aizmugures nekā no sāniem, apmēram 120-160 grādu virzienā pret jahtas kursu.
slūpjahta Vienmasta jahta ar slīpajām burām.
stopenkurs Vislielākais no kuģa vai jahtas orpenkuriem (palīgenkuriem).
slūptakelkējums Visplašāk izplatītais buru takalējumu veids mūsdienu jahtām (slūpjahta) un nelieliem buru kuģiem - viens masts ar slīpajām burām, gafeltakelētu un augsttakelētu pamatburu (grotu) un vienu priekšburu.
ostas žurnāls žurnāls, kurš atrodas pie ostas dežuranta un kurā pirms un pēc brauciena jahtas vadītājs ieraksta visus prasītos datus.

jahta citās vārdnīcās:

MLVV

jahta

LLVV

jahta