Paplašinātā meklēšana
Meklējam izvainot.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (40):
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- ķerties pie goda aizskart, aizvainot.
- rapļot Aizskart, aizvainot.
- lekties Aizvainot (kādu).
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
- močīt augumā aizvainot ar vārdiem.
- aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- abižot Aizvainot.
- aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums.
- pazemot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu ļoti apkaunot, dziļi aizvainot (kādu).
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
- pazemot (kāda) cieņu (arī pašcieņu) dziļi aizvainot (kāda) cieņu (pašcieņu).
- cepties Emocionāli iekarst, aizvainoties.
- aizskaramība Iespēja aizskart, aizvainot.
- iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
- iedzelt Izraisīt (ar savu runu, izturēšanos, rīcību) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos) nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot.
- dzelties Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu, aizvainot, arī paust sarūgtinājumu, nicinājumu (piemēram, par skatienu, vārdiem).
- iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt.
- apbižot Izzobot, izsmiet; aizvainot, aizskart.
- aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties.
- bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
- bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam; īgnoties, dusmoties.
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- uzbozties Pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem).
- bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- sabozties Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties.
- kā pūslis saka par dusmīgu, aizvainotu cilvēku.
- kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, aizvainots.
- iedzelt Sāpināt, aizvainot (piemēram, par vārdiem, rīcību, skatienu).
- ķerties pie sirds (retāk pie dūšas) Sarūgtināt, aizvainot.
- verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem.
- sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa izvainot.