Paplašinātā meklēšana
Meklējam iztaisīt.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko)
- izpūst (arī iztaisīt) no oda (arī no mušas) ziloni
- iztaisīt (arī izpūst) no oda (arī no mušas) ziloni
- iztaisīt kantori
- iztaisīt lielas (arī apaļas) acis
- iztaisīt no kāda lietas koku
- iztaisīt no kāda lietaskoku
- iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku
- pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku
- pataisīt (kādu) par kotleti, arī iztaisīt (no kāda) kotleti
Atrasts skaidrojumos (78):
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
- attaisīt Aiztaisīt (4).
- aizjozt Aiztaisīt (jostu); aiztaisīt (piemēram, mēteli ar jostu).
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā.
- aizkritināt Aiztaisīt (vāku) tā, ka aizkrīt.
- aizstieņot Aiztaisīt ar dzelzs stieni.
- aizklamburēt Aiztaisīt ar klamburu.
- aizklamburot Aiztaisīt ar klamburu.
- aizkliņģot Aiztaisīt ar kliņķi.
- aizkliņķēt Aiztaisīt ar kliņķi.
- aizkorķēt Aiztaisīt ar korķi.
- aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus).
- aizcibot Aiztaisīt cibu.
- aizpuļķēties Aiztaisīt durvis ar puļķi.
- aizskleist Aiztaisīt grāmatu.
- aizskliest Aiztaisīt grāmatu.
- aizklabināt Aiztaisīt klabot.
- aizklapēt Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu.
- sasprostīt Aiztaisīt, aizdarīt.
- aizspostot Aiztaisīt, aizsprostot.
- aiztapot Aiztaisīt, aizvērt, aizbāzt ar tapu.
- aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu.
- aizsist ciet aiztaisīt, slēgt.
- aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
- aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot vāku.
- noslogāt Aiztaisīt; radīt klusumu.
- aizklopēt Aiztaisīt.
- aizkniebt Aiztaisīt.
- aizlikt Aiztaisīt.
- aizmaknīt Aiztaisīt.
- aizmerzgt Aiztaisīt.
- aizsklandīt Aiztaisīt.
- zakocaķ Aiztaisīt.
- aizvāzties Aiztaisīties pašam no sevis (par vāku).
- aizataisīties Aiztaisīties.
- apvāzt Apsegt, nosegt, uzliekot vāku; aiztaisīt.
- aizvadžot Ar koka tapu (vadzi) aiztaisīt, aizbāzt.
- aizpulkāt Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
- aizpuļķot Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- aizsprangāt Ar sprangiem (ko lieto pogu vietā) aiztaisīt (aizpogāt) apģērbu.
- pakloģināt Atdarīt ar kloģi aiztaisītas durvis.
- aizbalsināt Balinot aizvērt, aiztaisīt, pārklāt.
- aizbruģēt Bruģējot aiztaisīt ciet, noslēgt.
- aizcelt Ceļot aiztaisīt.
- sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1).
- kā ar naglām aiznaglots cieši aiztaisīts.
- aizdauzīt Dauzot aiztaisīt ciet.
- pataisīt Gatavojot, taisot panākt, ka (piemēram, priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai; iztaisīt (1).
- aizsukt Griežot aiztaisīt.
- aizkausēt Kausējot aiztaisīt.
- mozēt Kaut ko iztaisīt.
- aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu).
- aizkniebt Kniebjot aiztaisīt.
- aizknīdēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
- aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā).
- piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu).
- aizmīt Minot, mīdot aiztaisīt.
- aizkausēties Nejauši aizkausēt, aiztaisīt.
- cieti Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts; ciet (1).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
- aizkrāmēt Nosprostot (aiztaisīt) krāmējot, kraujot.
- aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses.
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt.
- limāns Piena putras u. tml. trauks, kuram viens gals aiztaisīts ar aizbāzni.
- aizpogāt Pogājot aiztaisīt.
- aizprapēt Potēt, aiztaisīt ciet ar poti.
- aiztaisīties Refl. --> aiztaisīt (1); aizvērties.
- trolejbusā dzimis saka, ja kāds aizmirst aiz sevis aiztaisīt durvis
- aizskrūvēt Skrūvējot aiztaisīt.
- aizraut Strauji raujot, aiztaisīt, aizvērt.
- uzsist Strauji, ar troksni aiztaisīt, uzlikt (vāku).
- žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas (1), parasti, lai iztaisītu līdzjūtību.
- aiztriept Triepjot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt, aiztaisīt (parasti spraugu, caurumu u. tml.).
- pievērt Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi.
- pievērt Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
- aizvērt Vērt ciet; aiztaisīt.
iztaisīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV