Paplašinātā meklēšana
Meklējam izcirst.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (71):
- littera scripta manet "uzrakstītais burts paliek"; kas ar spalvu uzrakstīts, to ar cirvi nevar izcirst.
- aizņurcīt Aizcirst (aizgriezt) ar neasu instrumentu.
- aizgramzt Aizcirst koku ar trulu cirvi.
- aizdarināt Aizcirst līdz noteiktai vietai.
- apkabināt Aizcirst visapkārt (koku pirms ciršanas).
- aizrantīt Aizcirst.
- aizklapēt Aiztaisīt, aizcirst ar sitienu.
- Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums.
- Lalibela Apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem.
- izkaķēt Ar būvamatnieku rīku - kaķi - iezīmēt, novilkt līnijas baļķiem (lai pēc tam iezīmēto daļu izcirstu).
- iztastīt Ar cirvi izcirst.
- kable Ar sakni izcirsts koks ragavu sliecei.
- kluiga Ar sakni izcirsts koks.
- aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.); aizcirst.
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties.
- izskulbīt Attīrīt no (sīkākiem) zariem (stumbru, resnākos zarus); izcirst, nocirst (sīkākos) zarus.
- kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja.
- kurcens Bērzā izcirsts robs (pavasarī), lai krātos sula.
- vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt.
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
- izcirtējs Darītājs --> izcirst.
- bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē.
- kulcenis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops; gulinis.
- gulinis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops.
- kaķēt Guļbūvē liekama baļķa apakšpusē visā garumā izcirst ieapaļu rievu.
- smeldzināt izcirst (jaunu mežu).
- dori dēt izcirst dori (koka dobumā), dobt
- izslānīt Izcirst, lielāku daudzumu izcirst, izdauzīt.
- izšķibīt Izgriezt, izcirst (zarus).
- izlaubt Izsist, izcirst, izkapāt.
- klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār.
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- dore Kokā izdobts, izcirsts vai dabisks dobums bišu ligzdai.
- valdaudze Koki, kas palikuši pēc audzes dabiskās izretināšanas, ieskaitot tos kokus, kuri periodiski izcirsti.
- deķeris Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu; lubstājs (2).
- lubstājis Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu.
- lubstājs Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu.
- aizkrist Krist ciet; aizcirsties.
- Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī).
- cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas.
- roka ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu).
- aiztriekt Ļoti spēcīgi grūžot, aizvērt; aizcirst, aizsist.
- tehnoloģiskais koridors mežaudzē izcirsta stiga, pa kuru no pieguļošām mežaudzes joslām izcirstos kokus treilē vai pieved līdz augšgala krutuvei.
- galvenā audze mežaudzes daļa, kas saglabājusies līdz ciršanas vecumam un tiek izcirsta galvenajā cirtē.
- rājums neliela pļava mežā; klaja vieta mežā, kur izcirsti koki un krūmi; izcirtums mežā.
- krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
- bullis No resna kuoka izcirsta sile, ar kuru braukā pa ūdeni kā ar laivu.
- apcirst Nocirst, izcirst (daudzus vai visus).
- pārstigot Novilkt vai izcirst robežlīniju (par mērnieku).
- nolaist Nozāģēt, nocirst (koku); nogāzt (aizzāģētu, aizcirstu koku).
- izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst (1).
- izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst(4).
- Matabele Plakankalne Āfrikas dienvidu daļā, Zimbabvē, vidējais augstums - 1000-1500 m, viegli viļņot virsa, atsevišķi kalni un grēdas, austrumos - Injangani kalns - līdz 2596 m, tropu klimats, skrajmeži stipri izcirsti.
- intensitāte procentos no kopējās audzes krājas izteikta (regulētas un grupu izlases, pakāpeniskās, kopšanas un sanitārās izlases cirtēs) izcērtamās (izcirstās) koksnes krāja.
- aizcirsties Refl. --> aizcirst (2).
- aizcirsties Refl. --> aizcirst (3).
- aizrauties Refl. --> aizraut (4); aizcirsties.
- izretināt Retinot izraut, izcirst, izzāģēt (augus, to daļas).
- kripta Senajiem grieķiem un romiešiem - klintī izcirsta eja ar velvēm.
- bullītis Silei līdzīga no bluķa izcirsta laiviņa.
- aizsviest Strauji, ar sparu aizvērt (durvis, logu u. tml.); aizcirst, aizsist.
- piecirst Strauji, ar sparu aizvērt; aizcirst (2).
- izacirsties Tikt izcirstam.
- Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves.
- pēlīte Vienkocis, sekli peldoša laiviņa, bieži izcirsta no viena gabala, lietoja zvejai un putnu medībām.
- aizcirtiens Vienreizēja darbība --> aizcirst.
- cirksnis Vieta kur malku cērt, vai kas izcirsta.
- cirtums Vieta mežā, kur ir izcirsti koki.
- izcirtums Vieta mežā, kur ir izcirsti koki.
- bļitkot Zvejot zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī).
izcirst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV