Paplašinātā meklēšana
Meklējam gremot.
Atrasts vārdos (18):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (95):
- bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
- acainieks Aceknis - kuņģa daļa atgremotājiem.
- actenis Aceknis (atgremotājdzīvniekiem).
- glemst Ar gariem zobiem ēst, lēnām gremot.
- atgremāt Atgremot.
- atzelēt Atgremot.
- gremot Atgremot.
- pārgremot Atgremot.
- gremotājdzīvnieki Atgremotāji.
- gremotāji Atgremotāji.
- ruminantia Atgremotāju apakškārta.
- ēdokšņi Atgremotāju dzīvnieku gremoklis.
- kārtaksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis.
- kārtāksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis.
- kārtakslis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa.
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija.
- timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts.
- uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem.
- sebum Atgremotāju dzīvnieku tauki, kas iegūti, iztecinot gk. nieru taukus.
- kārzdabītis Atgremotāju grāmatnieks.
- habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas.
- moniezioze Atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina gk. specifiski lenteņi, biežāk slimo jaundzīvnieki.
- kārtoksnis Atgremotāju kuņģa daļa - grāmatnieks.
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai.
- Paramphistomum cervi atgremotāju sūcējtārps.
- trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā.
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus.
- amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus.
- bezoārs Bezoāra akmeņi - ieapaļi, no vairākiem slāņiem sastāvoši veidojumi vairāku gremotāju iekšās.
- lientērija Caureja ar gandrīz nesagremotu barību.
- priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem).
- bizamvērsis Dobradžu dzimtas gremotājs, ļoti zemām kājām, Ziemeļamerikā.
- govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
- vītņragu antilopes dobradžu kārtas ģints, vidēji lieli atgremotāji (garums - 105-345 cm, masa - 35-800 kg), ragi gari (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagriezti, 8 sugas.
- karstaknis Grāmatnieks - viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām.
- grubināt Grauzt, gremot, lēnām ēst.
- gramūklis gremotāju dzīvnieku barības kumoss.
- kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
- vibrioze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina baktērijas; enzootija.
- paratuberkuloze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina specifiska baktērija.
- izgremoties Ilgāku laiku, daudz gremot.
- atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- žaunēt Košļāt, gremot.
- aceknis Kuņģa daļa (atgremotājiem).
- glumenieks Kuņģa daļa (atgremotājiem).
- māga Kuņģa daļa atgremotājiem dzīvniekiem.
- nogremot Labi sakost, sagremot.
- samužļāt Lēnām gremot vai košļāt bez zobiem.
- sagļemzāt Lēnām gremot, lēnām ēst.
- moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ēdūkšņa Liellopu nesagremota pārtika.
- ēdūkšņi Liellopu nesagremota pārtika.
- lopbarības amonizēšana lopbarības apstrāde ar amonjaku, lai to bagātināt ar slāpekli un uzlabotu sagremojamību; amonizētu barību izēdina tikai atgremotājiem dzīvniekiem.
- saglezēt Mēģināt sakost ko cietu, sīkstu; ar grūtībām sazelēt, sagremot.
- nonruminatia Neatgremotāji - zīdītāju klases pārnadžu kārtas apakškārta.
- pagremot Neilgu laiku, mazliet gremot.
- degunradzis Nepārnadžu kārtas dzimta ("Rhinocerotidae"), lieli masīvi neatgremotāji, uz pieres un deguna 1 vai 2 ragi, kas ir ādas epidermas veidojumi, 5 sugas.
- amiloreja Nesagremotas cietes pastiprināta ekskrēcija ar izkārnījumiem, trūkstot sālsskābei kuņģī un amilopsīnam aizkuņģa dziedzera sulā.
- kreatoreja Nesagremotu muskuļu šķiedras izkārnījumos.
- amilodispepsija Nespēja sagremot ar cieti bagātu uzturu.
- gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
- gremošanas orgāni orgānu komplekss, kas veido gremošanas sistēmu, uzņemtās barības mehāniskai un ķīmiskai pārveidošanai, organismam nepieciešamo vielu uzsūkšanai, nederīgo un nesagremoto vielu izdalīšanai.
- nogremoties Pārāk daudz vai pārāk ilgi gremot.
- pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā.
- nīlzirgs pārnadžu kārtas zīdītāju dzimta ("Hippopotamidae") , lieli neatgremotāji, augēdāji (Āfrikā), mīt pie upēm, ūdenī un uz sauszemes; behemots; hipopotams.
- gramūklis pīta zāles grīste, ko slimai govij iesien mutē, lai sāktu gremot.
- mieksturis Plēslis - gremotāju dzīvnieku kuņģa nodaļa.
- izgremāt Sagremot.
- sagremāt Sagremot.
- sagremojamības koeficients sagremoto vielu daudzuma procentuāla attiecība pret organisma uzņemtajām barības vielām.
- aizgremoties Sākt gremot.
- atgremošana Sarežģīts reflektorisks akts atgremotājiem (govīm, aitām, kazām) - no priekškuņģa atrītās barības atkārtota sasmalcināšana mutes dobumā.
- saglemšt sasmalcināt, sagremot (kaut ko mitru un sīkstu).
- holangiohepatīts Smags žultsceļu iekaisums cilvēkam, atgremotājdzīvniekiem un zirgiem; bieži saistīts ar aknu trematožu invāziju, kas rada žultsvadu obstrukciju.
- fagocitoze Spēja satvert un sagremot svešķermeņus, arī mikroorganismus un bojāgājušo šūnu atliekas.
- miekstave Spureklis, atgremotāju kuņģa pirmā, lielākā daļa.
- smags Tāds, ko ir grūti sagremot, asimilēt (par ēdienu, barību).
- viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
- teilerioze Transmisīva atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina ganībērču pārnēsāti vienšūņi.
- paramfistoma Trematode "Paramphistomum cervi", kas patrazitē atgremotāju kuņģī, bet kā starpsaimniekus izmanto vairākas saldūdens gliemežu sugas.
- hemozoīns Tumšs pigments malārijas plazmodiju citoplazmā, sagremotā hemoglobīna atliekas.
- ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
- mekšināt Valstīt pa muti, gremot, zelēt.
- grāmatnieks viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām ("Omasus").
- kārtūksnis Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām (grāmatnieks).
- spureklis Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām, priekškuņģis.
- logainītis Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām.
- vikunja Vikuņa - lamu ģints atgremotājs aitas lielumā; dzīvo Dienvidamerikā.
- muļļināt Viļāt (pa muti), ilgi košļāt; gremot.
- moļināt Viļāt (pa muti), ilgi kožļāt; gremot.
- moļļināt Viļāt (pa muti), ilgi kožļāt; gremot.
- antilope Vītņragu antilope - dobradžu kārtas ģints ("Tragelaphus"), vidēji lieli atgremotāji ar gariem (līdz 1 m), skrūvveidīgi sagrieztiem ragiem, Āfrikā, 8 sugas.
- kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- aita Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Ovis"), atgremotājs, vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
- pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas.
gremot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV