Paplašinātā meklēšana
Meklējam gabalā.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (3843):
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
- Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
- Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā
- Akcjabra apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabr_), Minskas apgabalā
- Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Gomeļas apgabalā
- Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Minskas apgabalā
- Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā
- Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā
- Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā
- Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā
- Asada Dzjedzina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asada Dziedzina_), Vitebskas apgabalā
- Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā
- Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā
- Azariči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azaryčy_), Gomeļas apgabalā
- Azjarco apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziarco_), Minskas apgabalā
- Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā
- Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā
- Azjori apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziory_), Grodņas apgabalā
- Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Bastuni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Žodziški apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā
- Baļšavika apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Baravoje apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Svislača apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Baļini apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Baruni apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Basjanija apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā
- Afikima apdzīvota vieta Izraēlā (_Afiqim_), Ziemeļu apgabalā
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā
- Aksukenta apdzīvota vieta Kazahstānā (_Akswkent_), Dienvidkazahstānas apgabalā
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas)
- Altinsarijna apdzīvota vieta Kazahstānā (_Altınsarїn_), Kostanajas apgabalā
- Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta
- Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta
- Amantau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amantaw_), Karaghandi apgabalā
- Andrejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Andreevka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Ankati apdzīvota vieta Kazahstānā (_Añqatı_), Rietumkazahstānas apgabalā
- Antonovka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Antonovka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Kizilordas apgabalā
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Aktebes apgabalā
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Atirau apgabalā
- Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Pavlodaras apgabalā
- Akela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Žambilas apgabalā
- Akoja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoy_), Karaghandi apgabalā
- Akkistau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqıstaw_), Aitaru apgabalā, Piekaspijas zemienē
- Akku apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqw_), Pavlodaras apgabalā
- Akšatau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqşataw_), Karagandhi apgabalā
- Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Almati apgabalā
- Aksvata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqswat_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra
- Aktubeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtwbek_), Karaghandi apgabalā
- Arikbalika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arıqbalıq_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
- Arkata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arqat_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Austrumkazahstānas apgabalā
- Astrahanka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Astraxanka_), Akmolas apgabalā
- Balatopara apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabalā
- Bakirli apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau kalnu ziemeļaustrumu malā
- Adajevka apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā
- Bautina apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Karaghanas pussalas rietumu piekrastē
- Baskela apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā
- Čapajeva apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā
- Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā
- Akija apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akkıya_), Narinas apgabalā
- Arčali apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Arçaglı_), Isikula apgabalā
- Atbaši apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Atbașı_), Narinas apgabalā
- Bajetova apdzīvota vieta Kirgizstānā, Narinas apgabalā
- Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
- Akuļiči I apdzīvota vieta Krievijā (_Akuliči 1-e_), Brjanskas apgabalā
- Aļmeņeva apdzīvota vieta Krievijā (_Al’menevo_), Kurgānas apgabalā
- Aļohovščina apdzīvota vieta Krievijā (_Alëhovščina_), Ļeņingradas apgabalā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Omskas apgabalā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevsk_), Irkutskas apgabalā
- Aļeksina apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksino_), Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas
- Altinaja apdzīvota vieta Krievijā (_Altynaj_), Sverdlovskas apgabalā
- Amguema apdzīvota vieta Krievijā (_Amguèma_), Čukotkas autonomajā apgabalā
- Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā
- Ančenki apdzīvota vieta Krievijā (_Ančenki_), Pleskavas apgabalā
- Andrejeva apdzīvota vieta Krievijā (_Andreevo_), Vladimiras apgabalā
- Andrjušina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjušino_), Sverdlovskas apgabalā
- Aņisimova apdzīvota vieta Krievijā (_Anisimovo_), Pleskavas apgabalā
- Aņņenska apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskoe_), Čeļabinskas apgabalā
- Anosova apdzīvota vieta Krievijā (_Anosovo_), Irkutskas apgabalā
- Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
- Antropova apdzīvota vieta Krievijā (_Antropovo_), Kostromas apgabalā
- Aprosova apdzīvota vieta Krievijā (_Aprosovo_), Pleskavas apgabalā
- Arbaža apdzīvota vieta Krievijā (_Arbaž_), KIrovas apgabalā
- Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
- Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā
- Argajaša apdzīvota vieta Krievijā (_Argajaš_), Čeļabinskas apgabalā
- Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Kirovas apgabalā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Voroņežas apgabalā
- Arkuļa apdzīvota vieta Krievijā (_Arkul’_), Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisajā krastā
- Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
- Arsinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arsinskij_), Čeļabinskas apgabalā
- Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Irkutskas apgabalā
- Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
- Asbestovska apdzīvota vieta Krievijā (_Asbestovskij_), Sverdlovskas apgabalā
- Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
- Atagaja apdzīvota vieta Krievijā (_Atagaj_), Irkutskas apgabalā
- Ataki apdzīvota vieta Krievijā (_Ataki_), Pleskavas apgabalā
- Atka apdzīvota vieta Krievijā (_Atka_), Magadanas apgabalā
- Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā
- Babiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Babynino_), Kalugas apgabalā
- Badarminska apdzīvota vieta Krievijā (_Badarminsk_), Irkutskas apgabalā, Badarmas kreisajā krastā
- Bagajevska apdzīvota vieta Krievijā (_Bagaevskaja_), Rostovas apgabalā, Donas kreisajā krastā
- Babuškina ciems apdzīvota vieta Krievijā (_imeni Babuškina_), Vologdas apgabalā
- Ahļebiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Ахлебинино_), Kalugas apgabalā
- Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
- Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
- Kisigača apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija
- Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Anga apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā
- Balaganska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras kreisajā krastā
- Barluka apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Okas labajā krastā
- Baikala apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, pie Angaras iztekas no Baikāla ezera
- Bajandaja apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Priekšbaikāla ieplakā
- Borisogļebska apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā
- Barzasa apdzīvota vieta Krievijā, Kemerovas apgabalā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabalā, \~30 km uz austrumiem no Kirovas, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Kurgānas apgabalā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
- Marica apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Arka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgabalā, Ohotas upes labajā krastā
- Borodina apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta
- Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
- Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā
- Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Čulima apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju
- Fokina apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Aleksandrovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
- Ždanovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā
- Čermoza apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota
- Advorici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Barbaši apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
- Ajutinska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā
- Kuibiševa apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Krasnogorska apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
- Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
- Basjanovska apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tambovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ačiri apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
- Agana apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
- Baikalova apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bazjani apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Irtišas lejteces kreisajā krastā
- Aksarka apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas lejteces labajā krastā, uz polārā loka
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Baturina apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas pietekas Kijas kreisajā krastā
- Arseņjeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā
- Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
- Bavļeni apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā
- Jurjeveca apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Anna apdzīvota vieta Krievijā, Voroņežas apgabalā
- Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
- Malomožaiska apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, vācu - Altenkirhe
- Severozadonska apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta
- Argana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā
- Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
- Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
- Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
- Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
- Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā
- Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā
- Klodi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Deri apgabalā
- Bolinamalārda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
- Ervinstauna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
- Lisbelo apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Fermenas apgabalā
- Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
- Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā
- Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
- Fintona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Omas apgabalā
- Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
- Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
- Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
- Indo apdzīvota vieta Mjanmā, Šanas / Tai apgabalā
- Ajora apdzīvota vieta Spānijā (_Ayora_), Valensijas autonomajā apgabalā
- Truhiljo apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Argamasilja de Alba apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
- Argamasilja de Kalatrava apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
- Balasote apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Alvasetes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Harkovas apgabalā
- Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Zaporožjes apgabalā
- Antoņini apdzīvota vieta Ukrainā (_Antoniny_), Hmeļņickas apgabalā
- Antoņivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Antonivka_), Hersonas apgabalā
- Kiriļivka apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Balakleja apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Adžamka apdzīvota vieta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā
- Balabine apdzīvota vieta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā
- Borghorsta apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Kēsfelde apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Notulna apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Zendene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Bobra apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā
- Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
- apmežotība ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos
- Avedata arheoloģisko pētījumu vieta Izraēlā (_‘Avedat_), Dienvidu apgabalā, Negavas tuksnesī
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji
- klajā apbūve atklāts ēku izvietojums zemesgabalā
- ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors
- Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe
- Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km)
- Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
- Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
- Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns)
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m
- Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā
- gubernators Augstākā amatpersona novadā, apgabalā, guberņā Krievijā
- Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m
- Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m
- Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m
- Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks"
- Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
- Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- augājs augu sega (uz zemes); augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā)
- adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
- Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.)
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums
- Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums 1926.-1935. g.
- Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā
- Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu
- Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
- Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā
- Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska
- Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
- ādainis cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
- ādinieks cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas)
- Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
- Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
- Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā
- Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums
- Batpaisaghirs dabas apgabals Kazahstānas Atirau apgabalā un Krievijas Astrahaņas apgabalā
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
- Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
- Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē
- Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā
- popurrijs Dažādu komponistu populārāko motīvu sakopojums vienā gabalā
- Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
- Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos
- cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu
- asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības
- minimakss Divu mainīgo funkcijas ekstrēms, ko iegūst, ņemot minimumu viena mainīgā maiņas apgabalā no maksimumiem otra mainīgā maiņas apgabalā
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem
- Dmitrovska-Orlovska Dmitrovskas pilsētas Krievijā, Orlas apgabalā, nosaukums 1929.-1992. g.
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
- Gundorovka Doņeckas pilsētas Krievijā, Rostovas apgabalā, nosaukums līdz 1955. g.
- virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā
- Allenburga Družba, apdzīvota vieta Krievijas Kaļņingradas apgabalā
- Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums
- Streda Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja
- lenkšana dzīvnieku konstatēšana kādā meža nogabalā vai kvartālā, iespējama ziemā, kad izveidojusies sniega sega un ir saskatāmas medījamo dzīvnieku pēdas
- Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā
- Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā
- endēmisms Endēmisku formu parādīšanās vai pastāvēšana kādā apgabalā
- Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- Peipuss ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu
- Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja
- Kusmurins ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana
- Umbezers ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā
- Lovezers ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru
- Andrejevskas ezers ezers Krievijā (_Andreevskoe, ozero_), Tjumeņas apgabalā
- Lača ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega
- Čebarkuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabalā
- Gaļičas ezers ezers Krievijā, Kostromas apgabalā 101 m vjl., platība — 7540 ha, dziļums — līdz 4,5 m, krasti zemi, dūņains
- Imandra ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā)
- Bologoje ezers Krievijā, Tveras apgabalā, šīs pilsētas teritorijā
- Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona
- Belojes ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m
- Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera
- Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa
- Otradnoje ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha
- Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru
- Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti
- Aitars ezers Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta zemienē
- Vože ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru
- Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
- Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe
- Terehols ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā
- Sasika ezers ezers Ukrainā, Odesas apgabalā
- Seligers ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu
- Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
- anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās
- interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā
- Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas
- mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji
- Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
- Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m
- Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m
- austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
- Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā
- Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.)
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā)
- iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka)
- sažņaugties Ietērpties ļoti šaurā apģērba gabalā
- valkāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus)
- maskoji Indiāņu cilšu grupa (lengvi, angaiti u. c.), dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- angaiti Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- lengvi Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos
- Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m
- Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m
- Akžars izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjar koli_), Dienvidkazahstānas un Žambilas apgabalā
- Palmnikene Jantarnija, apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
- komutatīvā operācija jebkura bināra operācija °, kas apmierina vienādību x°y=y°x visiem x un y to definīcijas apgabalā. Veselo skaitļu saskaitīšana, piemēram, ir komutatīva operācija, bet atņemšana tāda nav
- Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.)
- Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu (_Anadyrskij zaliv_), Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m
- Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
- monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūrauga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā
- Baigura kalna virsotne Spānijā, Navarras autonomajā apgabalā, Pireneju dienvidrietumos, augstums - 1477 m
- Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās
- Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m
- flecs Kalnraču apzīmējums derīgu izrakteņu (ogļu) slāņiem, kas lielākā gabalā patur vienādu biezumu
- Goverla kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas
- Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes
- Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m
- Baraņja Joļga kalns Krievijas Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumu daļā, augstums - 785 m
- Blagodats kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes
- Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
- Agulas grēda kalnu grēda Austrumsajānu centrālajā daļā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - \~50 km, lielākais augstums - 2626 m vjl.
- Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m
- Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži
- Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām
- Aņujas grēda kalnu grēda Krievijā (_Anjujskij hrebet_), Čukotkas autonomajā apgabalā, lielākais augstums — 1735 m
- Kalaras grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumu daļā, garums — \~350 km, augstums — līdz 2482 m
- Tukuringra Kalnu grēda Krievijā, Amūras apgabalā, garums - 230 km, augstums - līdz 1605 m, seismiski aktīvs rajons
- Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne
- Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m
- Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru
- Džagdi Kalnu grēda Tālajos Austrumos, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums >2000 km, augstums - līdz 1593 m
- Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās
- Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m
- Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji
- Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš
- Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m
- Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
- Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi
- Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m
- Alfatuns kalnu virsotne Kirgizstānā (_Alfatun_), Čatkalas grēdā, Džalalabatas apgabalā, augstums - 4503 m
- Kēnigsberga Kaļiņingradas pilsētas (Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā), nosaukums līdz 1946. g.
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji
- Zāmlandes pussala Kaļiņingradas pussala Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m
- Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā
- Kameņeca-Podoļska Kamjaneca-Podiļska - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apagabalā
- Kamenka Kamjanka - pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā
- Azovas kanāls kanāls Krievijā (_Azovskij kanal_), Rostovas apgabalā, savieno Azovas jūras Taganrogas līci ar Proļetarskas ūdenskrātuves atzara ziemeļrietumu galu
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43)
- Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes
- Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m
- prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas
- cirsmu piesliešanās veids kārtība, kādā cirsmas meža nogabalā seko cita citai; ir 4 veidi: tiešais, starpjoslu, kulišu un šahveida
- Karaļauči Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m
- Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā
- Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā
- Jamburga Kingisepa - pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums 1707.-1922. g.
- Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Hibinogorska Kirovska - pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Klaštereca Klaštereca pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Klobouki Klobouki pie Brno - pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji
- Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10
- audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10
- Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m
- Gidans Kolimas kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā)
- Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Birzula Kotovska - pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Kirājhelmeca Krāļovski Hlmeca - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
- Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
- Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
- kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas)
- krāsu centri kristāliskā režģa defekti kas absorbē gaismu spektrālajā apgabalā, kurā pats kristāls gaismu neabsorbē; vērojami neorganiskos dielektriķu kristālos un stiklos dabiskos minerālos
- muduris Krokots ielaidums (apģērba gabalā)
- Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
- Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā
- Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
- svesioni Ķeltu tauta senajā Beļģijā, vēlākā Suasonas apgabalā
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā
- Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē
- atsveķošanas periods laikposms pirms ciršanas, kad meža nogabalā atļauta atsveķošana
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā (_Bobrovka_), Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem
- Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
- Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas
- Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
- Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi
- Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
- lapta Lēkša, kaut kas salipis vienā gabalā
- Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Astūrijas lidosta lidosta Spānijas ziemeļos (_Asturias_), Astūrijas autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē
- Zejas–Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes
- Okas–Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
- Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā
- Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m
- konstante Lielums, kas dotajā argumentu maiņas apgabalā nemaina savu vērtību; arī bieži lietots nemainīgs skaitlis (piem., p, e)
- tūce Lietus nelielā apgabalā, vietējs lietus
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā)
- Lipnīka Lipnīka pie Bečvas - pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Liptovski Hrādoka Liptovski Hrādoka - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svoboda Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1937.-1943. g.
- Georgiudeža Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1965.-1991. g.
- Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Uzeņa Malijuzeņa - upe Krievijā, Saratovas apgabalā
- Altenkirhe Malomožaiska, apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās vācu nosaukums
- Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
- enimagi Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- mačikuji Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
- Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs
- mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus
- Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā
- Mjoža Meža, upe Krievijas Kostromas apgabalā
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā
- Kozlova Mičurinska, pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Miranda Miranda du Doru - pilsēta Portugālē ("Miranda do Douro", arī "Miranda de l Douro"), Bragansas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kameņa Modri Kameņa - pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Maskavas augstiene morēnu pauguraine no Vorjas un Maskavas augšteces rietumos līdz Kolokšas augštecei austrumos, Krievijas Maskavas un Vladimiras apgabalā, garums — >300 km, augstums — līdz 310 m
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai
- Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas
- makja Mūžam zaļš cietlapju krūmājs Vidusjūras apgabalā
- Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē
- Alaarčas nacionālais parks nacionālais parks Kirgizstānā (_Alaarça caratılıș parkı_), Čujas apgabalā
- Aizbaikāla nacionālais parks nacionālais parks Krieviijas Burjatijas Republikā un Irkutskas apgabalā (_Zabajkal'skij nacional'nyj park_), Baikāla ezera austrumu un dienvidu piekrastē
- pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo
- Buru neliela sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabalā, rietumos no Oldernijas salas
- voti neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Krievijā, Ļeņingradas apgabalā
- Ņemana Nemunas lejteces nosaukums Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās
- Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Zambe Njambe - augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā
- Včelnice Nova Včelnice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Želaņija rags Novaja Zemļa arhipelāga ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m
- Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža
- Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kuzņecka Novokuzņeckas pilsētas nosaukums līdz 1932. g., Krievijā, Kemerovas apgabalā
- Staļinogorska Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums 1934.-1961. g.
- Bobriki Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums līdz 1934. g.
- Ragnīte Ņemana, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
- Agana Obas labā krasta pieteka Krievijā, Tjumeņas apgabalā
- COM datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne kuras paplašinājumā ietilpst sufikss "COM". Šo sufiksu izmanto lai apzīmētu datni, kas satur nepārvietojamu, no viena segmenta sastāvošu izpildāmu programmu, kura ietilpst atmiņas apgabalā, kas mazāks par 64 kilobaitiem
- Halturina Orlova - pilsētas Krievijā (Kirovas apgabalā) nosaukums 1923.-1991. g.
- Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km
- akmens ozols ozolu suga ("Quercus ilex"), kas sastopama Vidusjūras apgabalā, mūžzaļš
- Peipsi Peipuss, ezers Igaunijā un Krievijas Pleskavas apgabalā, tā nosaukums igauņu valodā
- Boļšojpelima Pelima - upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā
- Perejaslavļa Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā (Jaroslavļas apgabalā), tās nosaukums līdz 15. gs.
- Ašķisu periodiski izsīkstoša ūdenstece Kazahstānā, Austrumkazhstānas apgabalā, Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
- Ašķibutaka periodiski izsīkstoša upe Kazahstānā (_Așșıbutak_), Kostanajas apgabalā, Kabirghas kreisā krasta pieteka
- Bahata periodiski izsīkstoša upe Ukrainā (_Bagata_), Harkovas apgabalā, Oriļas labā krasta pieteka
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā); kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā)
- medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai lietotājam, ja viņa īpašumā vai lietojumā esošajā zemes gabalā ietilpst likuma prasībām atbilstošas medību platības
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m
- Anahaima pilsēta ASV (_Anaheim_), Kalifornijas štata Orinžas apgabalā, Losandželosas piepilsēta, 347000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļahaviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malarita pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjelaazjorska pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mikaševiči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žabinka pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hancaviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drahičina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ščučina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivanava pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baranaviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 168200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pružani pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kosava pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivaceviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivaseviči pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luņiņeca pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Visokaje pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamjaņeca pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stoļina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Goriņas krastos, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjaroza pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Jaseļdas krastos, 29400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g.
- Pinska pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, osta pie Pinas ietekas Pripetē, 130600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kobrina pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pjetrikava pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mazira pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 108100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hojņiki pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žitkaviči pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobruša pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Turava pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaļinkaviči pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rahačova pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vasiļeviči pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svjetlahorska pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 69900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žlobina pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Dņepras labajā krastā, dzelzceļa mezgls
- Vjetka pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Narovļa pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buda-Kašaļova pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rečica pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, osta Dņepras labajā krastā, 64600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čačerska pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjarozavka pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Skidaļa pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ašmjani pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Masti pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Navahrudaka pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smarhoņa pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vavkaviska pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sloņima pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svislača pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzjatlava pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivje pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļida pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 97600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Červjeņa pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. - Igumeņa, pilsētas tiesības kopš 1795. g.
- Saļihorska pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 102300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valožina pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lahojska pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Starija Darohi pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļubaņa pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Faņipaļa pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņasviža pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zaslavje pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barisava pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 147100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1127. g.
- Smaļaviči pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stovbci pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marjina Horka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzjaržinska pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slucka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 61400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žodzina pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mjadzjela pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krupki pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Uzda pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maladzječna pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 97600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kapiļa pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kļecka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Laņas kreisajā krastā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjerazino pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Bjarezinas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viļejka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Vilijas krastos, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asipoviči pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šklova pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slavharada pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Čavusi pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mscislava pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kascjukoviči pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kļimaviči pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Horki pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kļičava pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiravska pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Babrujska pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Berezinas krastos, 215100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerikava pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas krastos, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kričava pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas labajā krastā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzisna pilsēta Baltkrievijā, Vitebska apgabalā, pie Dzisnas ietekas Daugavā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baraņa pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 11980 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haradoka pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Navalukomļa pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bihava pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
- Ļepjeļa pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hlibokaje pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pastavi pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dokšici pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vjerhņadzvinska pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dubrovna pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjanno pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mjori pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polocka pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Braslava pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novopolocka pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 98200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Talačina pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Drucas krastos, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orša pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, piestātne Dņepras krastos, 117200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čašņiki pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Ullas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bārguna pilsēta Bangladešā, Barisālas apgabalā
- Bāndarbana pilsēta Bangladešā, Čitagongas apgabalā
- Aitosa pilsēta Bulgārijā (_Ajtos_), Burgasas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alfatara pilsēta Bulgārijā (_Alfatar_), Silistras apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aprilci pilsēta Bulgārijā (_Aprilci_), Lovečas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ardina pilsēta Bulgārijā (_Ardino_), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ahtopole pilsēta Bulgārijā ("Ahtopol"), Burgasas apgabalā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aksakova pilsēta Bulgārijā ("Aksakovo"), Varnas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belene pilsēta Bulgārijā ("Belene"), Plevenas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belogradčika pilsēta Bulgārijā ("Belogradčik"), Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beloslava pilsēta Bulgārijā ("Beloslav"), Varnas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berkovica pilsēta Bulgārijā ("Berkovica"), Montanas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala Slatina pilsēta Bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bobovdola pilsēta Bulgārijā ("Bobovdol"), Kjustendilas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boļarova pilsēta Bulgārijā ("Boljarovo"), Jambolas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.)
- Botevgrada pilsēta Bulgārijā ("Botevgrad"), Sofijas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Carkalojana pilsēta Bulgārijā ("Car Kalojan"), Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.)
- Careva pilsēta Bulgārijā ("Carevo"), Burgasas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čepelare pilsēta Bulgārijā ("Čepelare"), Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Červenbrjaga pilsēta Bulgārijā ("Červen Brjag"), Plevenas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čiprovci pilsēta Bulgārijā ("Čiprovci"), Montanas apgabalā, 1840 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čirpana pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dalgopole pilsēta Bulgārijā ("Dalgopol"), Varnas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolna Mitropolija pilsēta Bulgārijā ("Dolna Mitropolija"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolni Čiflika pilsēta Bulgārijā ("Dolni čiflik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolni Dabnika pilsēta Bulgārijā ("Dolni Dăbnik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dospata pilsēta Bulgārijā ("Dospat"), Smoļanas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drjanova pilsēta Bulgārijā ("Drjanovo"), Gabrovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dulova pilsēta Bulgārijā ("Dulovo"), Silistras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dunavci pilsēta Bulgārijā ("Dunavci"), Vidinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dupnica pilsēta Bulgārijā ("Dupnica"), Kjustendilas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dvemogili pilsēta Bulgārijā ("Dve Mogili"), Ruses apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elena pilsēta Bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elhova pilsēta Bulgārijā ("Elhovo"), Jambolas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elinpelina pilsēta Bulgārijā ("Elin Pelin"), Sofijas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Etropole pilsēta Bulgārijā ("Etropole"), Sofijas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galabova pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Generaltoševa pilsēta Bulgārijā ("General Toševo"), Dobričas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glavinica pilsēta Bulgārijā ("Glavinica"), Silistras apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Goce Delčeva pilsēta Bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Godeča pilsēta Bulgārijā ("Godeč"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guļanci pilsēta Bulgārijā ("Guljanci"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harmanli pilsēta Bulgārijā ("Harmanli"), Haskovas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hisarja pilsēta Bulgārijā ("Hisarja"), Plovdivas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ihtimana pilsēta Bulgārijā ("Ihtiman"), Sofijas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Iskara pilsēta Bulgārijā ("Iskar"), Plevenas apgabalā, 3470 iedzīvotāju (2014. g.)
- Isperiha pilsēta Bulgārijā ("Isperih"), Razgradas apgabalā, 9050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivailovgrada pilsēta Bulgārijā ("Ivajlovgrad"), Haskovas apgabalā, 3670 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jablanica pilsēta Bulgārijā ("Jablanica"), Lovečas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jakoruda pilsēta Bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karlova pilsēta Bulgārijā ("Karlovo"), Plovdivas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karnobata pilsēta Bulgārijā ("Karnobat"), Burgasas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaspičana pilsēta Bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kavarna pilsēta Bulgārijā ("Kavarna"), Dobričas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazanlaka pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kermena pilsēta Bulgārijā ("Kermen"), Slivenas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kneža pilsēta Bulgārijā ("Kneža"), Plevenas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kosteneca pilsēta Bulgārijā ("Kostenec"), Sofijas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kostinbroda pilsēta Bulgārijā ("Kostinbrod"), Sofijas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotela pilsēta Bulgārijā ("Kotel"), Slivenas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kozloduja pilsēta Bulgārijā ("Kozloduj"), Vracas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kresna pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kričima pilsēta Bulgārijā ("Kričim"), Plovdivas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krivodola pilsēta Bulgārijā ("Krivodol"), Vracas apgabalā, 3260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krumovgrada pilsēta Bulgārijā ("Krumovgrad"), Kardžali apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kubrata pilsēta Bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kula pilsēta Bulgārijā ("Kula"), Vidinas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laki pilsēta Bulgārijā ("Laki"), Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Levska pilsēta Bulgārijā ("Levski"), Plevenas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļaskoveca pilsēta Bulgārijā ("Ljaskovec"), Veliko Tarnovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļubimeca pilsēta Bulgārijā ("Ljubimec"), Haskovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loma pilsēta Bulgārijā ("Lom"), Montanas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loznica pilsēta Bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lukovita pilsēta Bulgārijā ("Lukovit"), Lovečas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Madana pilsēta Bulgārijā ("Madan"), Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Magliža pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Melnika pilsēta Bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezdra pilsēta Bulgārijā ("Mezdra"), Vracas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mizija pilsēta Bulgārijā ("Mizija"), Vracas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Momčilgrada pilsēta Bulgārijā ("Momčilgrad"), Kardžali apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nesebara pilsēta Bulgārijā ("Nesebar"), Burgasas apgabalā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikopole pilsēta Bulgārijā ("Nikopol"), Plevenas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nova Zagora pilsēta Bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omurtaga pilsēta Bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opaka pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orjahova pilsēta Bulgārijā ("Orjahovo"), Vracas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Panagjurište pilsēta Bulgārijā ("Panagjurište"), Pazardžikas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Parvomaja pilsēta Bulgārijā ("Parvomaj"), Plovdivas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pāvelbaņa pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlikeni pilsēta Bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peštera pilsēta Bulgārijā ("Peštera"), Paradžikas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pirdopa pilsēta Bulgārijā ("Pirdop"), Sofijas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polski Trambeša pilsēta Bulgārijā ("Polski Trambeš"), Veliko Tarnovas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pomorije pilsēta Bulgārijā ("Pomorie"), Burgasas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Popova pilsēta Bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pordima pilsēta Bulgārijā ("Pordim"), Plevenas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Praveca pilsēta Bulgārijā ("Pravec"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Primorska pilsēta Bulgārijā ("Primorsko"), Burgasas apgabalā, 3550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Provadija pilsēta Bulgārijā ("Provadija"), Varnas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radneva pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radomira pilsēta Bulgārijā ("Radomir"), Pernikas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakitova pilsēta Bulgārijā ("Rakitovo"), Pazardžikas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakovska pilsēta Bulgārijā ("Rakovski"), Plovdivas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Razloga pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rila pilsēta Bulgārijā ("Rila"), Kjustendilas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Romana pilsēta Bulgārijā ("Roman"), Vracas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rudozema pilsēta Bulgārijā ("Rudozem"), Smoļanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Samokova pilsēta Bulgārijā ("Samokov"), Sofijas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandanska pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Septemvri pilsēta Bulgārijā ("Septemvri"), Pazardžikas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sevlijeva pilsēta Bulgārijā ("Sevlievo"), Gabrovas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Simeonovgrada pilsēta Bulgārijā ("Simeonovgrad"), Haskovas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Simitli pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slivnica pilsēta Bulgārijā ("Slivnica"), Sofijas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smjadova pilsēta Bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sopota pilsēta Bulgārijā ("Sopot"), Plovdivas apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sozopole pilsēta Bulgārijā ("Sozopol"), Burgasas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sredeca pilsēta Bulgārijā ("Sredec"), Burgasas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stambolijska pilsēta Bulgārijā ("Stambolijski"), Plovdivas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Straldža pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stražica pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Strelča pilsēta Bulgārijā ("Strelča"), Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sungurlare pilsēta Bulgārijā ("Sungurlare"), Burgasas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suvorova pilsēta Bulgārijā ("Suvorovo"), Varnas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svilengrada pilsēta Bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svištova pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svoge pilsēta Bulgārijā ("Svoge"), Sofijas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šabla pilsēta Bulgārijā ("Šabla"), Dobričas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šivačeva pilsēta Bulgārijā ("Šivačevo"), Slivenas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tervela pilsēta Bulgārijā ("Tervel"), Dobričas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tetevena pilsēta Bulgārijā ("Teteven"), Lovečas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Topolovgrada pilsēta Bulgārijā ("Topolovgrad"), Haskovas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trjavna pilsēta Bulgārijā ("Trjavna"), Gabrovas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trojana pilsēta Bulgārijā ("Trojan"), Lovečas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tutrakana pilsēta Bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tvardica pilsēta Bulgārijā ("Tvardica"), Slivenas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ugarčina pilsēta Bulgārijā ("Ugarčin"), Lovečas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valčedrama pilsēta Bulgārijā ("Valčedram"), Montanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valčidola pilsēta Bulgārijā ("Valči dol"), Varnas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varbica pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velingrada pilsēta Bulgārijā ("Velingrad"), Pazardžikas apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vetova pilsēta Bulgārijā ("Vetovo"), Ruses apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zaveta pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatograda pilsēta Bulgārijā ("Zlatograd"), Smoļanas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobrinište pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hadžidomova pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belica pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Banska pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kitena pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balgarova pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aheloja pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Černomoreca pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2014. g.)
- Obzora pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kableškova pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sveti Vlasa pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamena pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balčika pilsēta Bulgārijā, Dobričas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plačkovci pilsēta Bulgārijā, Gabrovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meričleri pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Madžarova pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džebela pilsēta Bulgārijā, Kardžali apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boboševa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kočerinova pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sapareva Baņa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Letnica pilsēta Bulgārijā, Lovečas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brusarci pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boičinovci pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baršeca pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vetrena pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bataka pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarnica pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belova pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bracigova pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kostandova pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zemena pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Batanovci pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2220 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trana pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brezņika pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slavjanova pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4360 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koinare pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trastenika pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4530 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klisura pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brezova pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuklena pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sadova pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalofera pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baņa pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peruštica pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saedinenije pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senova pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borova pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sliva Poļe pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glodževa pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martena pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nedelina pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debina pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Momina Prohoda pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koprivštica pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dragomana pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolna Baņa pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatica pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Božurište pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šipka pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gurkova pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajeva pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krana pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pliska pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaolinova pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Antonova pilsēta Bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ignatieva pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debņa pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suhindola pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kilifareva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala Čerkva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatarica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolna Orjahovica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debeleca pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dimova pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gramada pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bregova pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka
- Dimitrovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petriča pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bora pilsēta Čehijā ("Bor"), Plzeņas apgabalā, 4190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Heba pilsēta Čehijā ("Cheb"), Karlovi Varu apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Homutova pilsēta Čehijā ("Chomutov"), Ūstu apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česka Līpa pilsēta Čehijā ("Česká Lípa"), Liberecas apgabalā, 36800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česka Tršebova pilsēta Čehijā ("Česká Třebová"), Pardubices apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česke Velenice pilsēta Čehijā ("České Velenice"), Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česki Duba pilsēta Čehijā ("Český Dub"), Liberecas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česki Krumlova pilsēta Čehijā ("Český Krumlov"), Dienvidčehijas apgabalā, 13290 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česki Tešīna pilsēta Čehijā ("Český Těšín"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 25150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dvūrkrālove pie Labas pilsēta Čehijā ("Dvůr Králové nad Labem"), Hradeckrāloves apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Frīdekmīsteka pilsēta Čehijā ("Frydek-Mistek"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 57800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hodonīna pilsēta Čehijā ("Hodonin"), Dienvidmorāvijas apgabalā, Morāvas labajā krastā, 25090 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jihlava pilsēta Čehijā ("Jihlava"), Visočinas apgabalā, 50600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krāluva Dvura pilsēta Čehijā ("Králův Dvůr"), Vidusčehijas apgabalā, 7270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rokitnice Orlickičhorāha pilsēta Čehijā ("Rokytnice v Orlických horách"), Hradeckrāloves apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Meziržīči pilsēta Čehijā ("Velké Meziřiči"), Visočinas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česki Broda pilsēta Čehijā (Český Brod"), Vidusčehijas apgabalā, 6860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krasna Hora pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kralupi pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Novi Knina pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kosteleca pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libšice pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zruča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lisa pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 8990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Prahatice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 11190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mirotice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1210 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sedlice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Husineca pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strmilova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bavorova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mirovice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vlahovo Bržezi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lomnice nad Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jistebnice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2010 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jindržihūvhradeca pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 21820 iedzīvotāju (2012. g.); Jindržihov Hradeca; Jindrihūva Hradeca
- Horni Plana pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kardašova Rešice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2280 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strakonice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 22920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nova Včelnice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hīnova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rūdolfova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Slavonice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Viššī-Broda pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Hradi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Netolice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mlada Vožice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2710 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pīseka pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 29720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Voline pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3010 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plana pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nova Bistržice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tabora pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 35000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Suhdola pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zliva pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rožmberka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Volari pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velešīna pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4040 iedzīvotāju (2012. g.)
- Borovani pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lišova pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Protivīna pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trhove Svini pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Behine pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 5340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veseli pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6440 iedzīvotāju (2012. g.)
- Blatna pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vodnani pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kaplice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sobesļava pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7210 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sezimovo Ūsti pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7310 iedzīvotāju (2012. g.)
- Deštna pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dačice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vimperka pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tīna pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršebona pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8590 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strāže pie Nežarkas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Milevsko pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kuržima pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jevišovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kijova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veseli pie Morāvas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Olešnice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Blansko pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 20840 iedzīvotāju (2012. g.)
- Viškova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dolni Kounice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bržeclava pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 24920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ždānice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kunštāta pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ivanovice pie Hanas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Podivīna pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Miroslava pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2910 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Pavlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3080 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūjezda pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrušovani pie Jevišovkas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.)
- Znojmo pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 33960 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 1221. g.
- Rajhrada pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Valtice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rājeca-Jestršebi pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Židlohovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lanžhota pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zbīšova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Bīlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Opatovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3960 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bzeneca pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vracova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Adamova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Oslavani pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pohorželice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Modržice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4890 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rousīnova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strāžnice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rosice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hustopeče pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5870 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moravski Krumlova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ivančice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sladkova pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dubņani pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bučovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Letovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šlapanice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mikulova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tišnova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 8920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Boskovice pilsēta Čehijā, Diewnvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rihnova pie Knēžas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 11250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Špindlerūva Mlīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pilnīkova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jaromērša pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vrhlabi pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Železnice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jičīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nasavrki pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libaņa pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Teplice pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nāhoda pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 20430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Borohrādeka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lāzne Bēlohrada pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svoboda pie Ūpos pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kopidlno pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nehanice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Solnice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2330 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sobotka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mezimešti pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Smiršice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rtine Podkrkonoši pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trutnova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 30860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Opočno pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žaclērža pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3440 iedzīvotāju (2012. g.)
- Police pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hostinne pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vamberka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česka Skalice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hlumeca pie Cidlinas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūpice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5840 iedzīvotāju (2012. g.)
- Starkova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 620 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hronova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kosteleca pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tīnište pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobruška pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Novi Bidžova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Broumova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Janske Lāzņe pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Červeni Kosteleca pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8530 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horšice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Miletīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Visoke Veseli pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nova Paka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9330 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Mesto pie Metijas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Mesto pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bečova pie Teplas pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.)
- Abertami pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Aša pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hodova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lāzne Kinžvarta pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ostrova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 17200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hroznetīna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Olovi pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.)
- Skalna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1950 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bohova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Boži Dara pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 210 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plesna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hranice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sokolova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 23880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lubi pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žlutice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Sedlo pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2630 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bržezova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Loketa pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tepla pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jāhimova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3390 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rotava pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.)
- Toužima pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nova Role pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4140 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krasne Ūdoli pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Habartova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kinšperka pie Ohržes pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Slavkova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hiše pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršebuza pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 75 iedzīvotāji (2012. g.)
- Krasno pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nejdeka pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 8220 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Blatna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 840 iedzīvotāju (2012. g.)
- Františkovi Lāzne pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Rūdu kalnu piekājē, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kraslice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Vācijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Vācijas pilsēta Klingentāle), 6950 iedzīvotāju (2012. g.)
- Osečna pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1070 iedzīvotāju (2012. g.)
- Novi Bora pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rovensko pie Troskami pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Visoke pie Jizeras pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Turnova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 14340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Harrahova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1550 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jabloneca pie Jirezes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lučani pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.)
- Duba pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žandova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ralsko pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rihnova Jablonce pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hejnice pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hodkovice pie Mohelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zākupi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2810 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velke Hamri pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2820 iedzīvotāju (2012. g.)
- Raspenava pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rokitnice pie Jirezas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2890 iedzīvotāju (2012. g.)
- Desna pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.)
- Smržovka pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3520 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jablonne Podještēdi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3690 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Mesto pie Smrkemes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strāže pie Ralskes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4020 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kamenicki Šenova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Cvikova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jabloneca pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 45300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Doksi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jilemnice pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lomnice pie Popelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrastava pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Železņi Broda pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mimoņa pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tanvalda pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Frīdlanta pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7590 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrādeka pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Semili pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 8630 iedzīvotāju (2012. g.)
- Studēnka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Frenštāta pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hlučīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bruntāla pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 16990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bohumīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kopršivnice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 2340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Novi Jičīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krnova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 24650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Budišova pie Budišovkas pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3040 iedzīvotāju (2012. g.)
- Orlova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Janova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 330 iedzīvotāju (2012. g.)
- Štramberka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bržidlična pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mesto Albrehtice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršineca pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 36750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Andelska Hora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brušperka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Paskova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dolni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Klimkovice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4240 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vrbno pie Pradēda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jablunkova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Opava pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Karvina pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Fulneka pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vītkova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šenova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6020 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kravarže pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6740 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vratimova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6930 iedzīvotāju (2012. g.)
- Petršvalda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7060 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rihvalda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Odri pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bīloveca pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Havīržova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rīmaržova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršībora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Frīdlanta pie Ostravices pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Uničova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jesenīka pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11840 iedzīvotāju (2012. g.)
- Potštāta pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūsova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žulova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1280 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šternberka pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vidnava pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zābržeha pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hranice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nemčice pie Hanas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Štīti pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stare Mesto pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plumlova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tovačova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šumperka pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Konice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kosteleca Hanā pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
- Javornīka pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2970 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velka Bistršice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Loštice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3060 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moravski Berouna pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hanušovice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zlate Hori pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Prostejova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 44400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršerova pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 45000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kojetīna pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 6380 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lipnīka pie Bečvas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mohelnice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Litovela pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hlinsko pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lanškrouna pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Litomišla pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Visoke Mīto pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 12470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brandīsa pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūsti pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bistre pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moravska Tršebova pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ronova pie Doubravas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Seča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svitavi pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bržezova pie Svitavas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrohūvtīneca pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Jeleni pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Proseča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrudima pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 23200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dašice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Luže pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2530 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jevīčko pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hvaletice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrasta pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršemošnice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jablonne pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lāzne Bohdaneča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sezemice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Slatiņani pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krālīki pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Heržmanūvmesteca pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Skuteča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 5230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žamberka pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Letohrada pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Holice pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hoceņa pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Polička pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8970 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršelouča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hartmanice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1060 iedzīvotāju (2012. g.)
- Domažlice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 11100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mečīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sušice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 11270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Manētīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2012. g.)
- Černošīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nalžovske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tahova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hostouņa pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Všerubi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kasejovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strāžova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kožlani pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rokicani pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kašperske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mīto pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kladrubi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1530 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršimda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1540 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pobēžovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Planice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.)
- Švihova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Železņa Ruda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Radnice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bēla pie Radbuzas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mesto Touškova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mirošova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Klatovi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 22370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Janovice pie Ūhlavas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rejštejna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zbiroha pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2540 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plasi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spālene Poršīči pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2670 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrādeka pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kaznējova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3110 iedzīvotāju (2012. g.)
- Staņkova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kralovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stoda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nepomuka pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3810 iedzīvotāju (2012. g.)
- Blovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Bržiza pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūteri pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rabi pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršemošna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Holīšova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stari Plzeneca pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4950 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horšovski Tīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nīrsko pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kdiņe pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5210 iedzīvotāju (2012. g.)
- Plana pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5520 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horaždžovice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobržani pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nīržani pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršeštice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stršibro pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bezdružice pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 910 iedzīvotāju (2012. g.)
- Verneržice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rumburka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 11150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Roudnice pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hržibska pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krupka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 14430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hoštka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Varnsdorfa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bīlina pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15710 iedzīvotāju (2012. g.)
- Klaštereca pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršebenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kadaņa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 18760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Louni pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19160 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Jiršetīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dolni Poustevna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velki Šenova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vrouteka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žateca pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Budiņe pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hroba pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2090 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jirkova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mikulašovice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kriri pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
- Habaršovice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bohušovice pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
- Litvīnova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 27400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūštēka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Koštaņi pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Terezīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trmice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vejprti pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libohovice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krasna Ļipa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.)
- Loma pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vīsluni pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 380 iedzīvotāju (2012. g.)
- Benešova pie Polučnici pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hora Svate Kateršini pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jiržikova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hlumeca pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Meziborži pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4820 iedzīvotāju (2012. g.)
- Oseka pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dečīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 50300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Teplice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Postoloprti pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5160 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jilove pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libočani pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 520 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česka Kamenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ledvice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šluknova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5620 iedzīvotāju (2012. g.)
- Podboržani pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Maštova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dubi pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Štēti pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Loučna pie Kļinovces pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 90 iedzīvotāju (2012. g.)
- Duhcova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lovosice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9390 iedzīvotāju (2012. g.)
- Blšani pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 960 iedzīvotāju (2012. g.)
- Litomeržice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, Labas labajā krastā, 25520 iedzīvotāju (2012. g.)
- Milovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2012. g.)
- Časlava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10140 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libēhova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Čelakovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vlašima pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Podebradi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 13990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ršicani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14410 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nimburka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14610 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mšeno pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Slani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Roždalovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1630 iedzīvotāju (2012. g.)
- Neratovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16410 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rakovnīka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16430 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hostomice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Benešova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pišeli pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1690 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jesenice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kouršima pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zāsmuki pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veltrusi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1860 iedzīvotāju (2012. g.)
- Berouna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 18920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Smečno pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Meļnīka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 19350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kutna Hora pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 20350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tineca pie Labas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žebrāka pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Neveklova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dolni Bousova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Klecani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2610 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sedleca-Prčice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mesteca Krālove pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velvari pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2980 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libušīna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Buštehrada pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Uhlīršķe Janovica pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3090 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rševnice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mnihovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3170 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sadska pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3290 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršībrama pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 33030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobrovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3310 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobršichovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kosteleca pie Černīmi Lesi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bržeznice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3610 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sāzava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3770 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bistršice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4010 iedzīvotāju (2012. g.)
- Unhošta pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4110 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zdice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jilove Prāga pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mlada Boleslava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 44230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rožmitāla pie Tršemšīnas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pečki pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Votice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rudna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kosmonosi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hluboka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4970 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mnišeka pie Brdi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Strašeci pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Odolena Voda pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stohova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tineca pie Sazavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūvali pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2012. g.)
- Černošice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horšovice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kladno pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 69400 iedzīvotāju (2005. g.)
- Benatki pie Jirezes pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sedlčani pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hostivice pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Roztoki pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mnihovo Hradište pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8320 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobržiša pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kolīna pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, osta Labas krastos, 31030 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hoteborža pilsēta Čehijā, Visocinas apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Červena Ržečice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Mesto Morāvijā pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Humpoleca pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Habri pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svratka pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pelhržimova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrotovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Horni Cerekeva pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.)
- Černovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ždjara pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Havličkūvbroda pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 23500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Počatki pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Golčūva Jenīkova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žirovnice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ždireca pie Doubravas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brtnice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršebīča pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pršibislava pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jaromeržice pie Rokitnas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jemnice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pacova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nāmešta pie Oslavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Velka Biteša pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Polna pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5140 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ledeča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Telča pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršešta pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svetla pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moravske Budejovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 7580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bistršice pie Pernštenjas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 8480 iedzīvotāju (2012. g.)
- Holešova pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rožnova pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Uherski Broda pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Otrokovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Valašske Meziržīči pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Uherske Hradište pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Karolinka pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vsetīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 26800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kelča pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kromeržīža pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Koričani pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Morkovice-Slīžani pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Slušovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Frištāka pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hluka pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Uherski Ostroha pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bojkovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vizovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hropiņe pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Valašske Kolobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Valašske Klobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Luhačovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kunovice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zubrži pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brumova-Bilnice pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5780 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stare Mesto pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Slavičīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hulīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Napajedla pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bistršice pie Hostīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mosta pilsēta Čehijas Republikā, Ūstu apgabalā, 67200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bārklivesta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Ziemeļkāpas provinces Fransesa Bārda apgabalā
- Nandi pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabalā, Viti Levu salā, 9170 iedzīvotāju (1996. g.)
- Afula pilsēta Izraēlā (_'Afula_), Ziemeļu apgabalā
- Arada pilsēta Izraēlā (_‘Arad_), Dienvidu apgabalā
- Abū Sināna pilsēta Izraēlā (_Abū Sinān_, _Abu Snan_), Ziemeļu apgabalā
- Arara Banegeva pilsēta Izraēlā (_Ar‘ara-BaNegev_), Dienvidu apgabalā
- Atlita pilsēta Izraēlā, Haifas apgabalā
- Arāba pilsēta Izraēlā, Ziemeļu apgabalā
- Abaja pilsēta Kazahstānā (_Abay_), Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Akadira pilsēta Kazahstānā (_Aqadir_), Karaghandi apgabalā; krievu Agadira (_Agadyr_)
- Akkela pilsēta Kazahstānā (_Aqköl_), Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Akpatera pilsēta Kazahstānā (_Aqpater_), Rietumkazahstānas apgabalā
- Aksu pilsēta Kazahstānā (_Aqsw_), Pavlodaras apgabalā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Aksuajuli pilsēta Kazahstānā (_Aqsw-Ayulı_), Karaghandi apgabalā
- Arala pilsēta Kazahstānā (_Aral_), Kizilordas apgabalā, 31760 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.; Araļska
- Ašisaja pilsēta Kazahstānā (_Așșısay_), Dienvidkazahstānas apgabalā
- Stepnogora pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.
- Deržavina pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, Esilas (Išimas) kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Sergejevka pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, pie Esilas upes, 7300 iedzīvotāju (2015. g.)
- Esila pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 10900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Makinska pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 17200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Atbasara pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1892 g.
- Stepņaka pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 3840 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Ščučinska pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 46000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Begimbeta pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā
- Embi pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Žema pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Temira pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
- Šalkara pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1928. g.
- Kandiaghaša pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 32100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Bakanasa pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā
- Balpikbija pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā
- Ištebe pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Tekeli pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Esika pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 38440 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Žarkenta pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 42800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1891. g.
- Talghara pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Sarkanta pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Kapšaghaja pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaskelena pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 64600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Kulsari pilsēta Kazahstānā, Atirau apgabalā, rajona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Ajageza pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Zirjanovska pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šara pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 7710 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Serebrjanska pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 9070 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Zaisana pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 15700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šemonaiha pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Tirkistana pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, 156300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kentau pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau grēdas nogāzē, 64700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Sariaghaša pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lengera pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Žetsaja pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Priozera pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 13370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Temirtau pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Šahtinska pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Sarana pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Setbajeva pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Žezkazghana pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 84800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Karažala pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Balkaša pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, Balhaša ezera ziemeļu krastā, 71300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Karkarali pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
- Kazali pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Rudnija pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, 114200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Ļisakovska pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 36800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
- Žitikara pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, Šortandi krastos, rajona administratīvais centrs, 35100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Žanaezena pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, 107450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Fortševčenko pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
- Ekibastuza pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā, 131250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Sergejeva pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Tajinša pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Mamļuta pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 7240 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Žanatasa pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, 21650 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Karatau pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Šu pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Aksū pilsēta Kirgizstānā (_Aksuu_), Isikula apgabalā
- Aravana pilsēta Kirgizstānā (_Aravan_), Ošas apgabalā
- Karasū pilsēta Kirgizstānā ("Kara-Suu"), Ošas apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Toktogula pilsēta Kirgizstānā ("Toktogul"), Džalalabatas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Kekdžangaka pilsēta Kirgizstānā, Džalalabatas apgabalā, Fergānas grēdas nogāzē 1500 m vjl., \~20000 iedzīvotāju
- Taškemira pilsēta Kirgizstānā, Džlalabatas apgabalā, Narinas labajā krastā, 34800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Čolponata pilsēta Kirgizstānā, Isikula apgabalā, piestātne Isikula ziemeļu krastā, 10500 iedzīvotāju (2009. g.)
- Mailūsū pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabalā 1300 m vjl., 22900 iedzīvotāju (2009. g.)
- Uzgena pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabalā, Fergānas grēdas rietumu piekājē, Karadarjas labajā krastā, 49400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Bakajata pilsēta Kirgizstānā, Talasas apgabalā
- Karabalta pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabalā, 41900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Balikči pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabalā, Isikula ezera rietumu galā, 40700 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ezgena pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, 48000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Kizilkija pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, 31600 iedzīvotāju (2006. g.)
- Aleksandrovska-Sahaļinska pilsēta Krievijā (_Aleksandrovsk-Sahalinskij_), Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
- Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
- Angarska pilsēta Krievijā (_Angarsk_), Irkutskas apgabalā, 229600 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1948. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Anžerosudženska pilsēta Krievijā (_Anžero-Sudžensk_), Kemerovas apgabalā, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1897. g., pilsētas tiesības kopš 1931. g.
- Apatīti pilsēta Krievijā (_Apatity_), Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovskij_), Sverdlovskas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Arzamasa pilsēta Krievijā (_Arzamas_), Ņižņijnovgorodas apgabalā, 105000 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš dibināšanas 1578. g.
- Babajeva pilsēta Krievijā (_Babaevo_), Vologdas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Gaja pilsēta Krievijā (_Гай_), Orenburgas apgabalā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gavrilovposada pilsēta Krievijā ("Gavrilov Posad"), Ivanovas apgabalā, 6050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Holma pilsēta Krievijā ("Holm"), Novgorodas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soļikamska pilsēta Krievijā Permas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Kamas kreisajā krastā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnokamenska pilsēta Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Raičihinska pilsēta Krievijā, Amūras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tinda pilsēta Krievijā, Amūras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Severodvinska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 187300 iedzīvotāju (2014. g.), 1938.-1957. g. saucās Molotovska
- Ņandoma pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mirnija pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 31400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezeņa pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korjažma pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novodvinska pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotlasa pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kargopole pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Oņegas kreisajā krastā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Narimanova pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Znamenska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harabali pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamizjaka pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Starijoskola pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 220600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stroiteļa pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aļeksejevka pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koroča pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Graivorona pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Birjuča pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Novijoskola pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Oskolas kreisajā krastā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valuiki pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Valujas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karačeva pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā austrumos, Sņežetas krastos, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fokina pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Seļca pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Staroduba pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Uņeča pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Djatjkova pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novozibkova pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sevska pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mgļina pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suraža pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas krastos, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Počepa pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Sudostas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kļinci pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Turosnas krastos, 61900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jurjuzaņa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kopeiska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 141900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miasa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasļi pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Katavivanovska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kusa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bakala pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 20260 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Jemanželinska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trjohgornija pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korkina pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kištima pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Magņitogorska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 414900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sņežinska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ozjorska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čebarkuļa pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Čebarkula ezera krastā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Zlatousta pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, Ajas krastos, 171000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plasta pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālu austrumu nogāzē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kartali pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Kartaliajatas kreisajā krastā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjkatava pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Katavas ietekas Jurjuzaņā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Troicka pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miņjara pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sima pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas upes krastos, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņijufaļeja pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Ufaļejas krastos, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņeuraļska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Urālas augšteces kreisajā krastā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Južnouraļska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Uveļkas kreisajā krastā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oblučje pilsēta Krievijā, Ebreju autonomajā apgabalā, Hingānas krastos, 8850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajevska pie Amūras pilsēta Krievijā, Habarovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sajanska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čeremhova pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 51300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Usoļje-Sibirska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Usoļje
- Alzamaja pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjkuta pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, osta Ļenas kreisajā krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bratska pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Juža pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rodņiki pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komsomoļska pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pučeža pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Gorkijas ūdenskrātuves rietumu krastā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiņešma pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 86000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pļosa pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Navoloki pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šuja pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Tezas krastos, 58600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Furmanova pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kohma pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, Ivanovas piepilsēta, 29400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Teikova pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Vjazmas krastos, 33800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zavolžska pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Daņilova pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Gavrilovjama pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rostova pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļubima pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miškina pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pošehoņje pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska
- Ugļiča pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tutajeva pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska
- Pereslavļzaļeska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Pļeščejeva ezera dienvidaustrumu krastā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz XV gs. saucās Perejaslavļa
- Ribinska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Volgas krastos, 194800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jermoļina pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kremjonki pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sosenska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žukova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suhiņiči pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kondrova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malojaroslaveca pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļudinova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meščovska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mosaļska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Spasdemenska pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belousova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirova pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, Bolvas krastos, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerņahovska pilsēta Krievijā, Kaļiņigradas apgabalā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās - Insterburga, pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Ņemana pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gvardeiska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gurjevska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņesterova pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Štallupēnene
- Bagrationovska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās - Prūšu Eilava
- Mamonova pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1301. g., līdz 1947. g. saucās Heiligenbeila
- Poļeska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Deimas kreisajā krastā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Labiava
- Primorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Fišhauzene
- Guseva pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, pie Krasnajas ietekas Pissā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoznamenska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisajā krastā, 3360 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerkeska pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska
- Prokopjevska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 202700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gurjevska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Polisajeva pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 27200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mariinska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Salaira pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiseļovska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 94500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļeņinska-Kuzņecka pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 99300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Miski pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kalnu Šorijā, pie Mrasu ietekas Tomā, 42600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taštagola pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kondomas krastos, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Osiņņiki pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Kandalepas ietekas Kondomā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meždurečenska pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Usas ietekas Tomā, 98900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belova pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Novokuzņecka pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Tomas krastos, 550200 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1931. g. saucās Kuzņecka, 1931.-1932. g. - Novokuzņecka, 1932.-1961. g. - Staļinska
- Luza pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belaja Holuņica pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1764. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Koteļņiča pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Muraši pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malmiža pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirsa pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zujevka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Čepcas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jaranska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Jaraņas labajā krastā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omutņinska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Omutnajas krastos, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovočepecka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sovetska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sosnovka pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas kreisajā krastā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slobodska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vjatskije Poļani pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orlova pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina
- Novovjatska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, tagad Kirovas pilsētas rajons
- Uržuma pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Uržumkas kreisajā krastā, 10080 iedzīvotāju (2014. g.)
- Noļinska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Vojas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Usinska pilsēta Krievijā, Komi Republikā apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volgorečenska pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gaļiča pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņerehta pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šarja pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čuhloma pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Makarjeva pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņeja pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buja pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas upes krastos, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novokubanska pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas kreisajā krastā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kropotkina pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurgaņinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Labas labajā krastā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šaripova pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nazarova pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurtamiša pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Makušina pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dalmatova pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas krastos, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Šadrinska pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas kreisajā krastā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Obojaņa pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ščigri pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļgova pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurčatova pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1983. g.
- Fateža pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 5850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dmitrijeva pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volosova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjastroja pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņikoļska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Komunara pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļubaņa pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volhova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Volhovstroja
- Kingisepa pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sertolova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vsevoložska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 64400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novaja Lādoga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gatčina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas kreisajā krastā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivangoroda pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Narvas labajā krastā, iepretim Narvas pilsētai (Igaunijā), 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viborga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, osta Somu līča krastā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Priozjorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma
- Otradnoje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Ņevas kreisajā krastā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
- Primorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Somu līča ziemeļaustrumu krastā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1949. g. saucās Koivisto
- Podporožje pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tihvina pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slanci pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Pļusas kreisajā krastā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tosno pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Tosnas krastos, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiriši pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labajā krastā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svetogorska pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Vuoksas krastos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Enso
- Jeļeca pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 106400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čapligina pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga
- Dankova pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Grjazi pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 46200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļebedjaņa pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Donas krastos, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Noginska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 101900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ramenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sergijevposada pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drezna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnogorska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 132000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ruza pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peresveta pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Odincova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 140400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žeļeznodorožnija pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 146200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elektrostaļa pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 157400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Goļicina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mitišči pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 183200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļuberci pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 185000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koroļova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 187800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elektrougļi pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rošaļa pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kubinka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2004. g.
- Hotjkova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Černogolovka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Staraja Kupavna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Himki pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 225700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elektrogorska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Apreļevka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Dedovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Luhovici pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Možaiska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļikina-Duļova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šatura pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Istra pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Domodedova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37 km uz dienvidiem no Maskavas, 108200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Protvina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoznamenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koteļņiki pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 39400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kašira pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzeržinska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kļimovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vidnoje pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 57300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frjazina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 58200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dmitrova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 64900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čehova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Dubna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 74800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lobņa pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 82000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reutova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolgoprudnija pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ščolkova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 116400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orehovozujeva pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 120700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlovskijposada pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labajā krastā, 65600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žukovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes krastos, 107500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Litkarina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisajā krastā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Narofominska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Naras krastos, 62300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Ņerskas krastos, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolomna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, osta pie Maskavas upes ietekas Okā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balašiha pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Pehorkas krastos, 247000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serpuhova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Naras ietekas Okā, 127100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Losinopetrovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Vorjas ietekas Kļazmā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jahroma pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas kanāla krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Broņņici pilsēta krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas upes labajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Puškina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 106100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivantejevka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoarmeiska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Vorjas krastos, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kola pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gadžijeva pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sņežnogorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostrovnoja pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oļeņegorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zaozjorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 9860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Poļarnija pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Barenca jūras Kolas līča rietumu krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mončegorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Imandras ezera krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Poļarnije Zori pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumos, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kandalakša pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidu daļā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Severomorska pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, osta Barenca jūras Kolas līča austrumu krastā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malaja Višera pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čudova pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Pestova pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Mologas kreisajā krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Okulovka pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labajā krastā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soļci pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Šeloņas kreisajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valdaja pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Valdaja ezera krastā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čuļima pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Kupina pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karasuka pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuibiševa pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 44500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Iskitima pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kargata pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Togučina pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas kreisajā krastā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barabinska pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Balahna pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
- Ļukojanova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sergača pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Liskova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzeržinska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 235800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Semjonova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuļebaki pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 34000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kņagiņina pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Perevoza pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 94100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čkalovska pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, osta Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, piestātne Okas labajā krastā, 59000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ureņa pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labajā krastā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorodeca pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bora pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kstova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorogdas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nazivajevska pilsēta Krievijā, Omskas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Isiļkuļa pilsēta Krievijā, Omskas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jasnija pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuvandika pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buzuluka pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 84700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mednogorska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Bļavas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Soročinska pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisajā krastā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novotroicka pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas labajā krastā, 93600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Maloarhangeļska pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mcenska pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļivni pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņijlomova pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņikoļska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serdobska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 34000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamenka pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zarečnija pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorodišče pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beļinska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g., līdz 1948. g. saucās Čembara
- Surska pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, Suras kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Očora pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nitva pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berezņiki pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, osta Kamas ūdenskrātuves krastā, 150700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
- Krasnokamska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Kamas labajā krastā, 53700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnoviršerska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Višeras kreisajā krastā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ohanska pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Votkinskas ūdenskrātuves krastā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pečori pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opočka pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ostrova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pustoška pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pitalova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene
- Sebeža pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5660 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dno pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veļikije Luki pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 96500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Porhova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Šeloņas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korabļina pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novomičurinska pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ribnoje pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rjažska pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šacka pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sasova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Cna labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kasimova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1152. g., no XV gs. līdz XVII gs. beigām - Kasimovas hanistes administratīvais centrs
- Spaska-Rjazanska pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1929. g. saucās Spaska
- Mihailova pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Proņas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novošahtinska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bataiska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Cimļanska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Zvereva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šahti pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 237400 iedzīvotāju (2014. g.), 1881.-1920. g. saucās Aleksandrovska-Gruševska
- Millerova pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 36100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Doņecka pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1955. g. saucās Gundorovka
- Saļska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gukova pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 65200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Semikarakorska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konstantinovska pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belaja Kaļitva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Aksaja pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, Rostovas pie Donas piepilsēta, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Doļinska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Južnosahaļinska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 192700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Holmska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Korsakova pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Makarova pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aniba pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā)
- Poronaiska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka
- Severokuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara
- Neveļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ugļegorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Esutoru
- Tomari pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru
- Šahtjorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro
- Gornozavodska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē
- Oha pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļaustrumos, Ohotskas jūras krastā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņeftegorska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kineļa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Otradnija pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novokuibiševska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 6 km no Volgas kreisā krasta, 106000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čapajevska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 72400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1927. g.
- Toljati pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole
- Sizraņa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oktjabrska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žiguļovska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hvalinska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasnikuta pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jeršova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Engelsa pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 217800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rtiščevo pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šihani pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Voļska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Kaļiņinska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Balandas labajā krastā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balašova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Hopjoras krastos, 79700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petrovska pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas krastos, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marksa pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balakova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Dorogobuža pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Desnogorska pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gagarina pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Duhovščina pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Safonova pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Poslavļa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veliža pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šičjovska pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pičinoka pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Počinoka pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Rudņa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jeļņa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Desnas augšteces apvidū, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Demidova pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, pie Gobzas ietekas Kaspļā, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vjazma pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vjazmas krastos, 54700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jarceva pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vopas kreisajā krastā, 46300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļermontova pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novopavlovska pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novaja Ļaļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamenska-Uraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 171500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirovgrada pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Siserta pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņevjanska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zarečnija pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reža pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kačkanara pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļesnoja pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Revda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 61900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Redva pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Poļevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 83100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mihailovska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņije Sergi pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serova pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 98300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pervouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Čusovajas labajā krastā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sredņeuraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Isetas ezera krastā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alapajevska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
- Verhņaja Pišma pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas augšteces krastā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taļica pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suhojloga pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas augšteces krastos, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas augšteces rajonā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Turinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhoturje pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisajā krastā, 8770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karpinska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turjas krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Severouraļska pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vagranas krastos, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vidusurālos, Tagilas krastos, 357300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žerdevka pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirsanova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotovska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 31200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rasskazova pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 44900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mičurinska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, Ļesnojvoroņežas labajā krastā, 96600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Išima pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hantimansijska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nadima pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Toboļska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, osta Irtišas labajā krastā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Severska pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 109000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kedrovi pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Streževoja pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 41500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kolpaševa pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, osta Obas labajā krastā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čekaļina pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1944. g. saucās - Ļihvina
- Jasnogorska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kirejevska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jefremova pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ščokina pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 58500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Donska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļipki pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 8950 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bolohova pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Plavska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Plavas krastos, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sovetska pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Upas kreisajā krastā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļihoslavļa pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kašina pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņeļidova pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Udomļa pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 29400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Konakova pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rževa pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 60800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Andreapole pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Daugavas augšteces krastos, 7500 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1907. g., pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Bežecka pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
- Kuvšinova pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Osugas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kimri pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaļazina pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Toržoka pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Tveras krastos, 46900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novouļjanovska pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inza pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sengileja pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bariša pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Barišas krastos, rajona centrs, 16600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Gorohoveca pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meļenki pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lakinska pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pokrova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radužnija pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suzdaļa pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 26 km uz ziemeļiem no Vladimiras, Kamenkas krastos, 10000 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1024. g.
- Gushrustaļnija pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 57600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kurļova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kosterjova pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sobinka pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas krastos, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petuški pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Muroma pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 111500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petrovvala pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dubovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajevska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļeņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pallasovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koteļņikova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frolova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mihailovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serafimoviča pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grjazoveca pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerepoveca pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 316700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Kadņikova pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņikoļska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harovska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krasavina pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Severnaja Dvinas kreisajā krastā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sokola pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Suhonas krastos, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belozjorska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Kirillova pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Siverskas ezera ziemeļu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Totjma pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisajā krastā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Povorina pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novovoroņeža pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļipski pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļiski pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rosoša pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bobrova pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Bitjugas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1711. g.
- Buturļinovka pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Oseredas krastos, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlovska pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zeja pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, piestātne Zejas labajā krastā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Taiga pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
- Ārbrota pilsēta Lielbritānijā (_Arbroath_), Skotijā, Engusas apgabalā, Ziemeļjūras krastā
- Ārdrosana pilsēta Lielbritānijā (_Ardrossan_), Skotijā, Nortēršīras apgabalā
- Lērgana pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā
- Portadauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Kreigevonas apgabalā
- Pji pilsēta Mjanmā ("Pyay"), Pegu apgabalā, osta Iravadi kreisajā krastā, 131200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Mjei pilsēta Mjanmā (Birmā), Tanintaji apgabalā, 148200 iedzīvotāju (2004. g.)
- Aunlana pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā
- Taundvindži pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā
- Pakhoku pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā, 112500 iedzīvotāju (2004. g.)
- Pjinulvina pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 113900 iedzīvotāju (2004. g.)
- Meitila pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 161000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Pjinmana pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2005. g.)
- Mounšva pilsēta Mjanmā, Sikainas apgabalā, 163400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hinzada pilsēta Mjanmas (Birmas) dienvidrietumos ("Hinthada"), Iravadi apgabalā, osta Iravadi krastā, 170300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mjindžana pilsēta Mjanmas (Birmas) vidienē, Mandalajas apgabalā, osta Iravadi kreisajā krastā, 128600 iedzīvotāju (2004. g.)
- polārpilsēta pilsēta polārajā apgabalā
- Albufeira pilsēta Portugālē (_Albufeira_), Faru apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alkasera du Sala pilsēta Portugālē (_Alcácer do Sal_), Setubalas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alkobasa pilsēta Portugālē (_Alcobaça_), Leirijas apgabalā, 56700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alfena pilsēta Portugālē (_Alfena_), Portu apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alžuštrela pilsēta Portugālē (_Aljustrel_), Bežas apgabalā
- Almeirima pilsēta Portugālē (_Almeirim_), Santareimas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tomara pilsēta Portugālē (_Tomar_), Santareimas apgabalā, 40700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Abrantiša pilsēta Portugālē ("Abrantes"), Santareimas apgabalā, 39300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ageda pilsēta Portugālē ("Agueda"), Aveiru apgabalā, 47700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Albergarija a Velja pilsēta Portugālē ("Albergaria-a-Velha"), Aveiru apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amarante pilsēta Portugālē ("Amarante"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amora pilsēta Portugālē ("Amora"), Lisabonas piepilsēta, Setubala apgabalā, 48600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Anadija pilsēta Portugālē ("Anadia"), Aveiru apgabalā, 29200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Barseluša pilsēta Portugālē ("Barcelos"), Bragas apgabalā, 120400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Borba pilsēta Portugālē ("Borba"), Evoras apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kaldaša da Raiņa pilsēta Portugālē ("Caldas da Rainha"), Leirijas apgabalā, 51700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kantaņedi pilsēta Portugālē ("Cantanhede"), Koimbras apgabalā, 36600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kartašu pilsēta Portugālē ("Cartaxo"), Santareimas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šaviša pilsēta Portugālē ("Chaves"), Vilarealas apgabalā, 41200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kosta da Kaparika pilsēta Portugālē ("Costa da Caparica"), Setubala apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Koviļana pilsēta Portugālē ("Covilhā"), Kaštelu Branku apgabalā, Eštrelas kalnu dienvidos, 51800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Elvaša pilsēta Portugālē ("Elvas"), Portalegri apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Entronkamentu pilsēta Portugālē ("Entroncamento"), Santareimas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ermezinde pilsēta Portugālē ("Ermesinde"), Portu apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ešmoriša pilsēta Portugālē ("Esmoriz"), Aveiru apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ešpiņu pilsēta Portugālē ("Espinho"), Aveiru apgabalā, 31800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ešpozendi pilsēta Portugālē ("Esposende"), Bragas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eštarreža pilsēta Portugālē ("Estarreja"), Aveiru apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eštremoša pilsēta Portugālē ("Estremoz"), Evoras apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fafi pilsēta Portugālē ("Fafe"), Bragas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fatima pilsēta Portugālē ("Fatima"), Santareimas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Felgeiraša pilsēta Portugālē ("Felgueiras"), Portu apgabalā, 58100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Figeira da Foša pilsēta Portugālē ("Figueira da Foz"), Koimbras apgabalā, 62100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Freamunde pilsēta Portugālē ("Freamunde"), Portu apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gafanja da Nazare pilsēta Portugālē ("Gafanha da Nazatre"), Aveiru apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gandra pilsēta Portugālē ("Gandra"), Portu apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gondomara pilsēta Portugālē ("Gondomar"), Portu apgabalā, 168000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gouveja pilsēta Portugālē ("Gouveia"), Gvardas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Iļavu pilsēta Portugālē ("Ilhavo"), Aveiru apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lagoa pilsēta Portugālē ("Lagoa"), Faru apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Laguša pilsēta Portugālē ("Lagos"), Faru apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lamegu pilsēta Portugālē ("Lamego"), Viseu apgabalā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Liša pilsēta Portugālē ("Lixa"), Portu apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lordelo pilsēta Portugālē ("Lordelo"), Portu apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Loule pilsēta Portugālē ("Loule"), Faru apgabalā, 70600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Loriša pilsēta Portugālē ("Loures"), Lisabonas apgabalā, 205000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Loroza pilsēta Portugālē ("Lourosa"), Aveiru apgabalā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Masedu di Kavaleiruša pilsēta Portugālē ("Macedo de Cavaleiros"), Bragansa apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mašiku pilsēta Portugālē ("Machico"), Madeira apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Maia pilsēta Portugālē ("Maia"), Portu apgabalā, 40100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mangvaldi pilsēta Portugālē ("Mangualde"), Viseu apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Marku di Kanaveziša pilsēta Portugālē ("Marco de Canaveses"), Portu apgabalā, 53500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mariņagrandi pilsēta Portugālē ("Marinha Grande"), Leirijas apgabalā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Matoziņjoša pilsēta Portugālē ("Matosinhos"), Portu apgabalā, 175500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mealjada pilsēta Portugālē ("Mealhada"), Aveiru apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Meda pilsēta Portugālē ("Meda"), Gvardas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mirandela pilsēta Portugālē ("Mirandela"), Bragansas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Montemora u Novu pilsēta Portugālē ("Montemor-o-Novo"), Evoras apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Montižu pilsēta Portugālē ("Montijo"), Setubalas apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Moura pilsēta Portugālē ("Moura"), Bežas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oļauna pilsēta Portugālē ("Olha~o"), Faru apgabalā, 45400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oliveira do Azemeiša pilsēta Portugālē ("Oliveira de Azeméis"), Aveiru apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ourena pilsēta Portugālē ("Ourem"), Santareimas apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ovara pilsēta Portugālē ("Ovar"), Aveiru apgabalā, 55400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pasuša di Ferreira pilsēta Portugālē ("Pac,os de Ferreira"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Parediša pilsēta Portugālē ("Paredes"), Portu apgabalā, 86900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Penafiela pilsēta Portugālē ("Penafiel"), Portu apgabalā, 15700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Peniši pilsēta Portugālē ("Peniche"), Leirijas apgabalā, 27800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pezu da Regva pilsēta Portugālē ("Peso da Re'gua"), Vilareala apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Piņela pilsēta Portugālē ("Pinhel"), Gvardas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pombala pilsēta Portugālē ("Pombal"), Leirijas apgabalā, 55200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ponti di Sora pilsēta Portugālē ("Ponte de Sor"), Portalegri apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Portimauna pilsēta Portugālē ("Portima~o"), Faru apgabalā, 55600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Povoa di Santa Irija pilsēta Portugālē ("Povoa de Santa Iria"), Lisabonas apgabalā, 40400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kvarteira pilsēta Portugālē ("Quarteira"), Faru apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Keluša pilsēta Portugālē ("Queluz"), Lisabonas apgabalā, 78300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rebordoza pilsēta Portugālē ("Rebordosa"), Portu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Regenguša di Monsaraša pilsēta Portugālē ("Reguengos de Monsaraz"), Evoras apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Riumaiora pilsēta Portugālē ("Rio Maior"), Santareimas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Riutintu pilsēta Portugālē ("Rio Tinto"), Portu apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sabugala pilsēta Portugālē ("Sabugal"), Gvardas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sakavena pilsēta Portugālē ("Sacave'm"), Lisabonas apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Samora Korreija pilsēta Portugālē ("Samora Correia"), Santareimas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santakomba Dana pilsēta Portugālē ("Santa Comba Da~o"), Viseu apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santakruša pilsēta Portugālē ("Santa Cruz"), Madeiras apgabalā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santamarija da Feira pilsēta Portugālē ("Santa Maria da Feira"), Aveiru apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santana pilsēta Portugālē ("Santana"), Madeiras apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Santutirsa pilsēta Portugālē ("Santo Tirso"), Portu apgabalā, 71500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanžoauna da Madeira pilsēta Portugālē ("São João da Madeira"), Aveiru apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanmamedi di Infesta pilsēta Portugālē ("São Mamede de Infesta"), Portu apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sanpedru du Sula pilsēta Portugālē ("São Pedro do Sul"), Viseu apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Seja pilsēta Portugālē ("Seia"), Gvardas apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Seišala pilsēta Portugālē ("Seixal"), Setubalas apgabalā, 158300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Senjora da Hora pilsēta Portugālē ("Senhora da Hora"), Portu apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Serpa pilsēta Portugālē ("Serpa"), Bežas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Silviša pilsēta Portugālē ("Silves"), Faru apgabalā, 37100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Siniša pilsēta Portugālē ("Sines"), Setubalas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Taroka pilsēta Portugālē ("Tarouca"), Viseu apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tavira pilsēta Portugālē ("Tavira"), Faru apgabalā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tondela pilsēta Portugālē ("Tondela"), Viseu apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Torišnovaša pilsēta Portugālē ("Torres Novas"), Santareimas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Torišvedraša pilsēta Portugālē ("Torres Vedras"), Lisabonas apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Trankozu pilsēta Portugālē ("Trancoso"), Gvardas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Trofa pilsēta Portugālē ("Trofa"), Portu apgabalā, 39000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valboma pilsēta Portugālē ("Valbom"), Portu apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vali di Kambra pilsēta Portugālē ("Vale de Cambra"), Aveiru apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valensa pilsēta Portugālē ("Valença"), Viana du Kaštelu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valongo pilsēta Portugālē ("Valongo"), Portu apgabalā, 93900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vendašnovaša pilsēta Portugālē ("Vendas Novas"), Evoras apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vila du Kondi pilsēta Portugālē ("Vila do Conde"), Portu apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilafranka de Šira pilsēta Portugālē ("Vila Franca de Xira"), Lisabonas apgabalā, 136900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilanova de Foškoa pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Foz Côa"), Gvardas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilanova de Gaja pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Gaia"), Portu apgabalā, 392300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vilareala di Santuantonju pilsēta Portugālē ("Vila Real de Santo Anto'nio"), Faru apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vizela pilsēta Portugālē ("Vizela"), Bragas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oliveira di Bairu pilsēta Portugālē (“Oliveira do Bairro”), Aveiru apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oliveira du Ošpitala pilsēta Portugālē (“Oliveira do Hospital”), Koimbras apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Povoa di Varzina pilsēta Portugālē (“Povoa de Varzim”), Portu apgabalā, 63400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fiainša pilsēta Portugālē, Aveiru apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Fundauna pilsēta Portugālē, Kaštelu Branku apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bareiru pilsēta Portugālē, Setubalas apgabalā, zvejas osta Težu estuāra dienvidu krastos, 78800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valpasuša pilsēta Portugālē, Vilarealas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Senžozefa pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sensizanna pilsēta Reinjonā ("Saint-Suzanne"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Senmarī pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bačka Palanka pilsēta Sebijā ("Bačka Palanka"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bačka Topola pilsēta Sebijā ("Bačka Topola"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.); Bāčtopoja
- Aleksandrovaca pilsēta Serbijā (_Aleksandrovac_), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aleksinaca pilsēta Serbijā (_Aleksinac_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Apatina pilsēta Serbijā (_Apatin_), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ariļe pilsēta Serbijā (_Arilje_), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Senta pilsēta Serbijā (_Senta_), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, Tisas labajā krastā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.); Zenta
- Ada pilsēta Serbijā ("Ada"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arandželovaca pilsēta Serbijā ("Arandelovac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Babušnica pilsēta Serbijā ("Babušnica"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bela Crkva pilsēta Serbijā ("Bela Crkva"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bela Palanka pilsēta Serbijā ("Bela Palanka"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Beočina pilsēta Serbijā ("Beočin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Blace pilsēta Serbijā ("Blace"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Boļevaca pilsēta Serbijā ("Boljevac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 3330 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bujanovaca pilsēta Serbijā ("Bujanovac"), Centrālās Pčiņas Toplicas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Crvenka pilsēta Serbijā ("Crvenka"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čačaka pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čičevaca pilsēta Serbijā ("Čičevac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čuprija pilsēta Serbijā ("Čuprija"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Despotovaca pilsēta Serbijā ("Despotovac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Futoga pilsēta Serbijā ("Futog"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gorņi Milanovaca pilsēta Serbijā ("Gornji Milanovac"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ivaņica pilsēta Serbijā ("Ivanjica"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jagodina pilsēta Serbijā ("Jagodina"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kaņiža pilsēta Serbijā ("Kanjiža"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2011. g.); Maģarkaniža
- Kikinda pilsēta Serbijā ("Kikinda"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kladova pilsēta Serbijā ("Kladovo"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kņaževaca pilsēta Serbijā ("Knjaževac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kosjeriča pilsēta Serbijā ("Kosjerič"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kostolaca pilsēta Serbijā ("Kostolac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kovačica pilsēta Serbijā ("Kovačica"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kovina pilsēta Serbijā ("Kovin"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kragujevaca pilsēta Serbijā ("Kragujevac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kraļeva pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kruševaca pilsēta Serbijā ("Kruševac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kučeva pilsēta Serbijā ("Kučevo"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 3950 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kuršumlija pilsēta Serbijā ("Kuršumlija"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lapova pilsēta Serbijā ("Lapovo"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lazarevaca pilsēta Serbijā ("Lazarevac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 25500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lebane pilsēta Serbijā ("Lebane"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Leskovaca pilsēta Serbijā ("Leskovac"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ļiga pilsēta Serbijā ("Ljig"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Loznica pilsēta Serbijā ("Loznica"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Majdanpeka pilsēta Serbijā ("Majdanpek"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mladenovaca pilsēta Serbijā ("Mladenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Negotina pilsēta Serbijā ("Negotin"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Niška Baņa pilsēta Serbijā ("Niška Banja"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 4380 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nova Varoša pilsēta Serbijā ("Nova Varoš"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Pazara pilsēta Serbijā ("Novi Pazar"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 66500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Obrenovaca pilsēta Serbijā ("Obrenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Odžaci pilsēta Serbijā ("Odžaci"), Vojvodinas Rietumbackas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Paliča pilsēta Serbijā ("Palič"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pančeva pilsēta Serbijā ("Pančevo"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 76200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Paračina pilsēta Serbijā ("Paračin"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Petrovaca pilsēta Serbijā ("Petrovac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 7450 iedzīvotāju (2011. g.)
- Požarevaca pilsēta Serbijā ("Požarevac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 44200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Požega pilsēta Serbijā ("Požega"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Preševa pilsēta Serbijā ("Preshevo"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Priboja pilsēta Serbijā ("Priboj"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Prijepoļe pilsēta Serbijā ("Prijepolje"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Prokupļe pilsēta Serbijā ("Prokuplje"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ruma pilsēta Serbijā ("Ruma"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 30100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sevojno pilsēta Serbijā ("Sevojno"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sjenica pilsēta Serbijā ("Sjenica"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Smedereva pilsēta Serbijā ("Smederevo"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, osta Donavas labajā krastā, 64200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Smederevska Palanka pilsēta Serbijā ("Smederevska Palanka"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sokobaņa pilsēta Serbijā ("Sokobanja"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sombora pilsēta Serbijā ("Sombor"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Srbobrana pilsēta Serbijā ("Srbobran"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.); Senttamāša
- Sremska Mitrovica pilsēta Serbijā ("Sremska Mitrovica"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Surdulica pilsēta Serbijā ("Surdulica"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Svilajnaca pilsēta Serbijā ("Svilajnac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Svrļiga pilsēta Serbijā ("Svrjliga"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šabaca pilsēta Serbijā ("Šabac"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 53900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Šida pilsēta Serbijā ("Šid"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Temerina pilsēta Serbijā ("Temerin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 19700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Topola pilsēta Serbijā ("Topola"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Trstenika pilsēta Serbijā ("Trstenik"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Tutina pilsēta Serbijā ("Tutin"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Uba pilsēta Serbijā ("Ub"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vladičinhana pilsēta Serbijā ("Vladičin Han"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vlasotince pilsēta Serbijā ("Vlasotince"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vraņe pilsēta Serbijā ("Vranje"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vraņska Baņa pilsēta Serbijā ("Vranjska Banja"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrbasa pilsēta Serbijā ("Vrbas"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrņačka Baņa pilsēta Serbijā ("Vrnjačka Banja"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vršaca pilsēta Serbijā ("Vršac"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zreņanina pilsēta Serbijā ("Zrenjanin"), Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 76500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Žabaļa pilsēta Serbijā ("Žabalj"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stara Pazova pilsēta Serbijā (“Stara Pazova”), Vojvodinas Sremas apgabalā, 18600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rudovci pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Surčina pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sopota pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ovča pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pinosava pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rucka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 320 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ostružnica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veļiki Crļeni pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Umka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pečani pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 560 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dobanovci pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Grocka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Doņi Milanovaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Brza Palanka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 850 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bački Jaraka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veļika Gradište pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Grdelica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Medvedža pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vučje pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sijarinska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 360 iedzīvotāju (2011. g.)
- Divčibare pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 130 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mionica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 1570 iedzīvotāju (2011. g.)
- Belanovica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lajkovaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mali Zvornika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krupaņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Baņa Koviļača pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Guča pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lučani pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aleksinački Rudnika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bosilegrada pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bela Poļe pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dimitrovgrada pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Resavica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Brusa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jošanička Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Baļevaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ribnica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mataruška Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rača pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Batočina pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kuršumlijska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bogovina pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zlatibora pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bajina Bašta pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.); Terekbeče
- Jaša Tomiča pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Žitište pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kača pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sremska Kamenica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Petrovaradina pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veternika pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Titela pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bača pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sremski Karlovci pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, Tisas labajā krastā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.); Obeče
- Alibunara pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Opova pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Banatski Karlovaca pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kačareva pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nova Pazova pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Starčeva pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kula pilsēta Serbijā, Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lačaraka pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Indžija pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 26000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mačvanska Mitrovica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Iriga pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Subotica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 97900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Čoka pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mola pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dolni Kubīna pilsēta Slovākijā ("Dolný Kubín"), Žilinas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dubnica pie Vāhas pilsēta Slovākijā ("Dubnica nad Váhom"), Trenčīnas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Martina pilsēta Slovākijā ("Martin"), Žilinas apgabalā, 56600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pještjani pilsēta Slovākijā ("Piešt'any"), Trnavas apgabalā, Vāhas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Banska Štjavnica pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Fiļakovo pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.); Fileka
- Veļki Krtīša pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Revūca pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dudince pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
- Detva pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Modri Kameņa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žara pie Hornas pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 19600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brezno pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rimavska Sobota pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 24300 iedzīvotāju (2012. g.); Rimasombata
- Lučeneca pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jelšava pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tisoveca pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 4250 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zvolena pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sljača pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kremnica pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Poltāra pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Žarnovica pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tornaļa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nova Baņa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hnūštja pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hriņova pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krupina pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stupava pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Malacki pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Seneca pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pezinoka pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sveti Jura pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Modra pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moldava pie Bodvas pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rožņava pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trebišova pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spišske Vlahi pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spišska Nova Vesa pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Černa pie Tisas pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mihalovce pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 39700 iedzīvotāju (2012. g.); Rožņo
- Medzeva pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 4340 iedzīvotāju (2012. g.)
- Strāžske pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dobšina pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sobrance pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 5950 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gelnica pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krāļovski Hlmeca pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.); Kirājhelmeca
- Sečove pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krompahi pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veļke Kapušani pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šurani pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Štūrovo pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2012. g.); Pārkāņa
- Zlate Moravce pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šaļa pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2012. g.); Vāgšelja
- Topoļčani pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 26600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Levice pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Komārno pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 34550 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tlmače pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 3740 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Zāmki pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2012. g.); Ēršekūjvāra
- Željezovce pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šahi pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hurbanovo pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kolārovo pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vrāble pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 8840 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stropkova pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svidnīka pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sabonova pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Levoča pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stara Ļubovņa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kežmaroka pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Snina pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spišska Stara Vesa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vranova pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Podolīneca pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bardejova pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 33300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Humenne pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 34500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hanušovce pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3750 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spišske Podhradje pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Giraltovce pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4150 iedzīvotāju (2012. g.)
- Visoke Tatri pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4160 iedzīvotāju (2012. g.)
- Poprada pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 52700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veļki Šariša pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 5630 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lipani pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spišska Bela pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Medzilaborce pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6730 iedzīvotāju (2012. g.)
- Svita pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nova Dubnica pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mijava pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Handlova pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 17600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pūhova pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bānovce pie Bebravas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 19100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Partizānske pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Považska Bistrica pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trenčanske Teplice pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Novāki pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2012. g.)
- Prjevidza pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bojnice pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nove Mesto pie Vāhas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brezova pie Bradlas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ilava pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nemšova pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Stara Tura pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Holīča pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šamorina pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Skalica pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Galanta pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sereda pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Senica pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hlohoveca pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Dunajska Streda pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja
- Leopoldova pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 4130 iedzīvotāju (2012. g.)
- Šaštīna-Strāže pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Gbeli pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Slādkovičova pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vrbove pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Veļki Medera pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bitča pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kisucke Nove Mesto pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Čadca pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ružomberoka pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 27900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rajecke Teplice pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Liptovski Mikulāša pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 31800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rajeca pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Turčanske Teplice pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 6570 iedzīvotāju (2012. g.)
- Krāsno pie Kisucas pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Trstena pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vrūtki pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7660 iedzīvotāju (2012. g.)
- Turzovka pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.)
- Nāmestovo pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tvrdošīna pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 9360 iedzīvotāju (2012. g.)
- Akoruņa pilsēta Spānijā (_A Coruña_), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, 244800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alakuasa pilsēta Spānijā (_Alacuas_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alboraja pilsēta Spānijā (_Alboraya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alkovendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides autonomajā apgabalā, Madrides ziemeļu piepilsēta
- Aldaja pilsēta Spānijā (_Aldaya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alfafara pilsēta Spānijā (_Alfafar_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alhemesi pilsēta Spānijā (_Algemesi_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aoisa pilsēta Spānijā (_Aoiz_), Navarras autonomajā apgabalā (provincē)
- Arčena pilsēta Spānijā (_Archena_), Mursijas autonomajā apgabalā
- Arnedo pilsēta Spānijā (_Arnedo_), Larjohas autonomajā apgabalā
- Kadisa pilsēta Spānijā ("Cadiz"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalaorra pilsēta Spānijā ("Calahorra"), Larjohas autonomajā apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalvija pilsēta Spānijā ("Calvia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kastriljona pilsēta Spānijā ("Castrillon"), Astūrijas autonomajā apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sjudadreala pilsēta Spānijā ("Ciudad Real"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kordova pilsēta Spānijā ("Cordoba"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kvenka pilsēta Spānijā ("Cuenca"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Granada pilsēta Spānijā ("Granada"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 237500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gvadalahara pilsēta Spānijā ("Guadalajara"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velva pilsēta Spānijā ("Huelva"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 147200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veska pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ibica pilsēta Spānijā ("Ibiza"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 49700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Inka pilsēta Spānijā ("Inca"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haena pilsēta Spānijā ("Jaen"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 115800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leona pilsēta Spānijā ("Leon"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 129600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļukmažora pilsēta Spānijā ("Lluchmayor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lugo pilsēta Spānijā ("Lugo"), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 98600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mahadaonda pilsēta Spānijā ("Majadahonda"), Madrides apgabalā, 70400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Manakora pilsēta Spānijā ("Manacor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marači pilsēta Spānijā ("Marrachi"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palensija pilsēta Spānijā ("Palencia"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Palma pilsēta Spānijā ("Palma"), Baleāru salu autonomajā apgabalā, Maļorkas salā, 428000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Reinosa pilsēta Spānijā ("Reinosa"), Kantabrijas autonomajā apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Salamanka pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanantonio Abada pilsēta Spānijā ("San Antonio Abad"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanhosē pilsēta Spānijā ("San Jose"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santaeulalja pilsēta Spānijā ("Santa Eulalia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, Eivisas (Ivisas) salas austrumu piekrastē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sorija pilsēta Spānijā ("Soria"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tervela pilsēta Spānijā ("Teruel"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Toledo pilsēta Spānijā ("Toledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tudela pilsēta Spānijā ("Tudela"), Navarras autonomajā apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Samora pilsēta Spānijā ("Zamora"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Donostija pilsēta Spānijā, Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē, 183100 iedzīvotāju (2007. g.); Sansevastjana
- Vigo pilsēta Spānijā, Galisijas autonomajā apgabalā, Pontebedras provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 297700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baņolesa pilsēta Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
- Alakanta pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Avila pilsēta Spānijas centrālajā daļā (_Ávila_), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alvasete pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Almerija pilsēta Spānijas dienvidos (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas
- Malaga pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Badahosa pilsēta Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, Gvadjanas kreisajā krastā, 150500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaseresa pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barakaldo pilsēta Spānijas ziemeļos, Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas provincē, 100080 iedzīvotāju (2014. g.)
- Anaņjiva pilsēta Ukrainā (_Anan’iv_, _Ананьїв_), Odesas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Doņeckas apgabalā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saucās Bahmuta, padomju laikā – Artjomovska
- Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Luhanskas apgabalā, Alčevskas piepilsēta, 7500 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1991. g. saucās Artjomovska
- Avdīvka pilsēta Ukrainā (_Авдіївка_), Doneckas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Almazna pilsēta Ukrainā (_Алмазна_), Luhanskas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Aličevska pilsēta Ukrainā (_Алчевськ_), Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.)>
- Andrušivka pilsēta Ukrainā (_Андрушівка_), Žitomiras apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ilovajska pilsēta Ukrainā ("Ilovais'k"), Doņeckas apgabalā, 15950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vahruševa pilsēta Ukrainā ("Vakhrusheve"), Luhanskas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Izmaila pilsēta Ukrainā ("Ізмаїл"), Odesas apgabalā, 73000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Izjuma pilsēta Ukrainā ("Ізюм"), Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas krastā, 51500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rahiva pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 15240 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berehove pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 24450 iedzīvotāju (2013. g.), gotikas katedrāle (1418.g.)
- Vinohradiva pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 25560 iedzīvotāju (2013. g.)
- Perečina pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čopa pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tjačiva pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2013. g.)
- Iršava pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9220 iedzīvotāju (2013. g.)
- Svaļava pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mukačeve pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 85000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Husta pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, pie Rikas ietekas Tisā, 28640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Užhoroda pilsēta Ukrainā, Aizkarptu apgabalā, Užas krastos, 116350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hristiņivka pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 10860 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamjanka pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 12650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Taļne pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žaškiva pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14230 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horodišče pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14290 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vatutine pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zvenihorodka pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korsuņa-Ševčenkivska pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 18650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zolotonoša pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 28370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Smila pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Umaņa pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 87100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Monastirišče pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 9040 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kaņiva pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, piestātne Dnepras labajā krastā, 25550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čihirina pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Tjasminas labajā krastā, 9370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borzna pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bobrovica pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ičņa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11580 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mena pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horodņa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korjukivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novhoroda-Siverska pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nosivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 14070 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baturina pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ostera pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 6340 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ņižina pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 73280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Semeņivka pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ščorsa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska
- Priluki pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Udajas krastos, 58450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novodņistrovska pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.)
- Storožineca pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 14470 iedzīvotāju (2013. g.)
- Herca pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vižnica pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novoselica pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 7760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zastavna pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 8060 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sokirjani pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vaškivci pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Čeremošas labajā krastā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hotina pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 9690 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kicmaņa pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Sovicas krastos, 6760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamjanska pilsēta Ukrainā, Dnipro apgabalā, 241900 iedzīvotāju (2013. g.), osta Dņepras labajā krastā; 1991.-2016. g. saukta Dņiprodzeržinska, 1936.–1991. - Dņeprodzeržinska, līdz 1936. g. – Kamenska
- Verhivceve pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pereščepine pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 10180 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pavlohrada pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 110000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ņikopole pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 118300 iedzīvotāju (2006. g.)
- Zelenodoļska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 13950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Verhņodņiprovska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pjatihatki pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 18950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pidhorodne pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Viļnohirska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 23760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Terņivka pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Peršotravenska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sineļnikove pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 31570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ordžonikidze pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 41370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novomoskovska pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 70800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žovti Voda pilsēta Ukrainā, Dņipropetrovskas apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Časivjara pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bilozerske pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 16250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dokučajevka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horlivka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 256700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Debaļceve pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 25770 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dobropiļļa pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Torecka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 1938. g. - 2016. g. saucās Dzeržinska, līdz 1938. g. - Ščerbinovka
- Dzeržinska pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 2016. g. pārdēvēta par Torecku
- Dimitrova pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 49640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Harcizka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 59300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Družkivka pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 59800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bilicke pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 8690 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rodinska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mospine pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hirnika pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Soledara pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Slovjanska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Komsomoļske pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novoazovska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ždanivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Siverska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 12150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Junokomunarivska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 14150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vuhledara pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novohrodivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mikolajivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnohorivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kramatorska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 164250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zuhresa pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 18550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kurahove pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 20100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volnovaha pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Limana pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Selidove pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 24140 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kirovske pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 28290 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novoekonomična pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jasinuvata pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 35200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Svjatohirska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 4650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sņižne pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 48500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šahtarska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 51000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnoarmijska pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 64900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kostjantiņivka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 77000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Toreza pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 80800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jenakijeve pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 82600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Marjinka pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Derhači pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 18150 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vovčanska pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 19080 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ļubotina pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Balakļija pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Čuhujiva pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 32280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lozova pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pivdenne pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Valki pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Barvinkove pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnohrada pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Berestovajas krastos, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kupjanska pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Oskolas krastā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tavrijska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nova Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berislava pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hola Pristaņa pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 14870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Skadovska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 18940 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cjurupinska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Heņičeska pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 20350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, piestātne Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 37400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Deražņa pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dunajivci pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horodoka pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Voločiska pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasiļiva pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 19740 iedzīvotāju (2013. g.)
- Polonne pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 21750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Slavuta pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 35600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Netišina pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šepetivka pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 43370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Izjaslava pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, Goriņas krastos, 17170 iedzīvotāju (2013. g.)
- Starokostjantiņiva pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, Slučas krastos, 34950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zmijiva pilsēta Ukrainā, iapgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Merefa pilsēta Ukrainā, iapgabalā, 22280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bohoduhiva pilsēta Ukrainā, iapgabalā, Merlo upes krastos, rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1681. g.
- Sņatina pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Burština pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dolina pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nadvirna pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Haliča pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rohatina pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8070 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kosiva pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8540 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tlumača pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8830 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horodenka pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 9380 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tismenicja pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kolomija pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prustas krastos, 61400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jaremče pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 8120 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kaluša pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Sivcas krastos, 67600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bolehiva pilsēta Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tarašča pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vasiļkiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Miroņivka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2013. g.)
- Uzina pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tetijiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 13330 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kaharlika pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 13750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ukrajinka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 15640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berezaņa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Skvira pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Slavutiča pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 24900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Višhoroda pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 26530 iedzīvotāju (2013. g.)
- Perejaslava-Hmeļnicka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 27950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buča pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Obuhiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bojarka pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Višneve pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 37450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Irpiņa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 42920 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borispiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 59500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1590. g.
- Ržiščiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 7530 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pripjata pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, neapdzīvota kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. g.
- Brovari pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 98200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bohuslava pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava
- Jahotina pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Supojas kreisajā krastā, 20440 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fastiva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Unavas krastos, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mala Viska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11140 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novomirhoroda pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novoukrajinka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 17740 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dolinska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Znamjanka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 23980 iedzīvotāju (2013. g.)
- Svitlovodska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Uļjanovka pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Oleksandrija pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pomična pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 9210 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hajvorona pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, Dienvidbugas kreisajā krastā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Irmino pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hirske pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lisičanska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 104300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sjeverodonecka pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alčevska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.); 1931.–1961. g. saucās Vorošilovska, 1961.–1992. g. – Kommunarska
- Petrovske pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zolote pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Červonopartizanska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lutuhine pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Svatove pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Starobiļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kreminna pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Suhodiļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21060 iedzīvotāju (2013. g.)
- Popasna pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Molodohvardijska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 23330 iedzīvotāju (2013. g.)
- Perevaļska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 25940 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kirovska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pervomajska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 38430 iedzīvotāju (2013. g.)
- Roveņki pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 47850 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rubižne pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 60370 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sverdlovska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 65270 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zorinska pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 7330 iedzīvotāju (2013. g.)
- Stahanova pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 77600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnijluča pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 82750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zimohirja pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Priviļļe pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Krasnodona pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Kamenkas kreisajā krastā, 44280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brjanka pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Lozovajas krastos, 47500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ščastja pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Severskijdoņecas kreisajā krastā, 12770 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dubļani pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10240 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamjanka-Buzka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Židačiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11180 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sosnivka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.), padomju laikā saucās Sosnovka
- Javoriva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žovkva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mikolajiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horodoka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vinniki pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Stebnika pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sokaļa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Brodi pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zoločiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 24070 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novijrozdila pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Truskaveca pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novojavorivske pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29580 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hliņani pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sambira pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 34900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bibrka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Komarno pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3840 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hiriva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4080 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dobromiļa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rudki pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 5430 iedzīvotāju (2013. g.)
- Strija pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 60100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Moršina pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6040 iedzīvotāju (2013. g.)
- Veliki Mosti pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6120 iedzīvotāju (2013. g.)
- Starijsambira pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sudova Višņa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6460 iedzīvotāju (2013. g.)
- Peremišļani pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Turka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drohobiča pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 77080 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buska pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pustomiti pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9110 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mostiska pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Radehiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hodoriva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9830 iedzīvotāju (2013. g.)
- Červonohrada pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Bugas kreisajā krastā, 68000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rava-Ruska pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, netālu no Polijas robežas, 8400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borislava pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
- Belza pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
- Nova Odesa pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baštanka pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sņihurivka pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Očakiva pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 14630 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novijbuha pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 15530 iedzīvotāju (2013. g.)
- Voznesenska pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 36600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Južnoukrajinska pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 40550 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pervomajska pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 66670 iedzīvotāju (2013. g.)
- Teplodara pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tatarbunari pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Biļajivka pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 12050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rozdiļna pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Reņi pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 19480 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kiļija pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Južne pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kotovska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 40700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bilhoroda-Dņistrovska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 50250 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1944. g. saucās Akermana, 1944.-1991. g. - Belgoroda-Dņestrovska
- Čornomorske pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 59700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kodima pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 8850 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berezivka pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 9760 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vilkove pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Donavas Kiļijas atzara kreisajā krastā, 8480 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bolhrada pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Jalpuha ezera krastā, rajona administratīvais centrs, 15600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopā 1821. g.
- Balta pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Kodimas krastos, 19200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Iļjičivska pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Melnās jūras krastā (26 km uz dienvidiem no Odesas)
- Hlobine pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lohvica pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 11860 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horola pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 13590 iedzīvotāju (2013. g.)
- Karļivka pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kremenčuka pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 225900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hadjača pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mirhoroda pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 41100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Komsomoļska pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 51730 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ziņkiva pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hrebinka pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Oržicas krastos, 10960 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lubni pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, piestātne Sulas labajā krastā, 47640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kobeļaki pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Vorsklas labajā krastā, 10180 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berezne pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zdolbuņiva pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 24570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Sarni pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 28620 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kostopiļa pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 31590 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kuznecovska pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 41500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Koreca pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dubrovica pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dubno pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Ikvas krastā, 38000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ostroha pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Vilijas krastos, 15650 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bilopiļļa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Trostjaneca pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 21350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hluhiva pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 34570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Romni pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ohtirka pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 49050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Družba pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 5030 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vorožba pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 7440 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šostka pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 79000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Seredina-Buda pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.)
- Konotopa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 88780 iedzīvotāju (2013. g.)
- Buriņa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kroleveca pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Retas krastos, 23570 iedzīvotāju (2013. g.)
- Putivļa pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Sejmas labajā krastā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lebedina pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Viļšankas krastos, 26130 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borščiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zbaraža pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kremeneca pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Terebovļa pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 217100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pidhajci pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čortkiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 29640 iedzīvotāju (2013. g.)
- Skalata pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Šumska pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kopičinci pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 6890 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zboriva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 6920 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horostkiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 7050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Počajiva pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 7840 iedzīvotāju (2013. g.)
- Laņivci pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 8750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Zaļiščiki pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Monastiriska pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Koropecas krastos, 6090 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berežani pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18160 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jampiļa pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Iļļinci pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11360 iedzīvotāju (2013. g.)
- Nemiriva pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hnivaņa pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 12580 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tuļčina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kaliņivka pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 19300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ladižina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kozjatina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 24250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hajsina pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hmiļnika pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Žmerinka pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 35430 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls
- Šarhoroda pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 6970 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lipoveca pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2013. g.)
- Pohrebišče pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Mohiļiva-Podiļska pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, piestātne Dņestras krastā, 32050 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bara pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Rovas krastos, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ļubomļa pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 10250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rožišče pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 13320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kiverci pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berestečko pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volodimira-Volinska pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 38870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horohiva pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 9090 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamiņa-Kaširska pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Ciras krastos, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Koveļa pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Turijas krastos, 68900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Primorska pilsēta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dņiprorudne pilsēta Ukrainā, Zaporižjes apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamjanka-Dņiprovska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Huļajpole pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 14350 iedzīvotāju (2013. g.)
- Viļņanska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 15680 iedzīvotāju (2013. g.)
- Meļitopole pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 157000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Polohi pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tokmaka pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Enerhodara pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 54700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Moločanska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2013. g.)
- Vasiļivka pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kahovkas ūdenskrātuves krastā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Orihiva pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kinskas kreisajā krastā, 15280 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berdjanska pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko
- Olevska pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 10230 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baraņivka pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Malina pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 26930 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novohrada-Volinska pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 56000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Čudņiva pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berdičiva pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 78500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1845. g.
- Ovruča pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Norinas kreisajā krastā, 16610 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korostišiva pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas krastos, 25800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Radomišļa pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas kreisajā krastā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Korosteņa pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Užas krastos, 65500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Amvrosijivka pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos (_Амвросіївка_), Doneckas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Āhauza pilsēta Vācijā (_Ahaus_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Boholte pilsēta Vācijā (_Bocholt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 70900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dīlmene pilsēta Vācijā (_Duelmen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Emsdetene pilsēta Vācijā (_Emsdetten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gešere pilsēta Vācijā (_Gescher_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Grēvene pilsēta Vācijā (_Greven_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halterne pilsēta Vācijā (_Haltern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Līdinghauzene pilsēta Vācijā (_Lüdinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Štatlona pilsēta Vācijā (_Stadlohnt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Frēdene pilsēta Vācijā (_Vreden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Novopašijska Pilsētciemats Krievijā, Permas apgabalā, kurš 1965. g. pārveidots par Gornozavodskas pilsētu
- Vorohta Pilsētciemats Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 4300 iedzīvotāju (2016. g.), klimatoloģisks kūrorts, ziemas sporta centrs
- Verhovina Pilsētciemats Ukrainas Ivanofrankovskas apgabalā, Čornijčeremošas kreisajā krastā, 5900 iedzīvotāju (2016. g.)
- Revda Pilsētciemets Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas vidienē, 8400 iedzīvotāju (2008. g.)
- Neikūrene Pioņerska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Sanvisenti rags Pireneju pussalas izvirzījums tās dienvidrietumos, Portugāles Faru apgabalā
- ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas
- Anadiras plakankalne plakankalne Anadiras augšteces baseinā (_Anadyrskoje ploskogor’e_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
- Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m
- Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m
- Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
- Oļokmas–Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m
- Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns)
- Plana Plana pie Lužnices - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.)
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu; leduslācis
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu
- Labiava Poļeskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingrdas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- Sikuka Poronaiska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Pošehoņje-Volodarska Pošehoņjes pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1918.-1991. g.
- Frīdlande Pravdinskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- Pregoļa Prēgele, upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie
- Koivisto Primorskas pilsēta Krievijā (Ļeņingradas apgabalā), tās nosaukums līdz 1949. g.
- Fišhauzene Primorskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- Keksholma Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1948. g.
- Korela Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- rezidentprogramma Programma, kas datu apstrādes procesa laikā pastāvīgi atrodas kādā noteiktā operatīvās atmiņas apgabalā
- pārklāšana Programmu izpildes paņēmiens, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā
- Akoruņa province Spānijā (_A Coruña_), Galisijas autonomajā apgabalā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Alvasete province Spānijā (_Albacete_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
- Almerija province Spānijā (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā
- Barselona province Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā
- Nikolajevska Pugačova, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- Purnača Purna, upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā
- Oņegas pussala pussala Baltās jūras dienvidu piekrastē starp Oņegas un Dvinas līci, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, reljefs paugurains, līdz 190 m vjl.
- Admiralitātes pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Novaja Zemļa salas rietumu malā
- Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala
- Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži
- Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra
- Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā
- kazuārveidīgie Putnu kārta, lieli (masa - 40-90 kg), nelidojoši putni, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā, kazuāru un emu dzimtas
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
- čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā
- kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā)
- Aganas Uvāls reljefa paaugstinājums Krievijā, Tjumeņas apgabalā, augstākā virsotne 158 m vjl.
- Zejas rezervāts rezervāts Krievijas Amūras apgabalā, Giļujas lejteces rajonā, platība — 823 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1506 m, dibināts 1963. g., lai saglabātu specifiskos lapegļu mežus
- Lapzemes rezervāts rezervāts Krievijas Murmanskas apgabalā, Imandras ezera baseinā, uz ziemeļiem un rietumiem no tā, platība — 1613 kvadrātkilometru, dibināts 1930. g., lai saglabātu pirmatnējos dabas kompleksus
- Karpatu rezervāts rezervāts Ukrainā, Ivanofrankivskas un Aizkarpatu apgabalā, platība — 127 kvadrātkilometri, dibināts 1968. g., lai saglabātu, pētītu un atjaunotu Karpatu dabas kompleksus
- Askanija Novas rezervāts rezervāts Ukrainas dienvidos (_“Askaniia-Nova” , Biosfernyi zapovidnik_), Hersonas apgabalā, platība 110 km^2^, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu
- Rositene Ribačija - apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ščerbakova Ribinska - pilsēta Krievijas Jaroslavļas apgabalā, tās nosaukums 1946.-1957. g.
- striša Riša - taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā)
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru
- Roudnice Roudnice pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ziemeļsahalīna Sahalīnas salas ziemeļu daļa, Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Hakmara Sakmara, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā
- Ajona sala Austrumsibīrijas jūrā (_Ajon_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Čaunas līča ziemeļos, platība - \~2000 km^2^, augstums - līdz 64 m vjl., arktiskā tundra, briežu vasaras ganības
- Oļhona sala Baikāla vidusdaļā, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība - 730 km^2^, augstums - līdz 1276 m
- Hoglande sala Baltijas jūrā, Somu līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, platība - 21 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 158 m
- Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija
- Arakamčečena sala Beringa šauruma dienvidaustrumos (_Arakamčečen, ostrov_), Čukču pussalas piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā
- Ratmanova sala sala Beringa šaurumā, Diommeda salu grupā, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, platība - \~10 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 513 m
- Batiki sala Fidži, Koro jūras rietumu daļā, Fidži Republikas Austrumu apgabalā
- Belija sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra
- Iturupa sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji
- Simušira sala Kuriļu salu vidējā daļā Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 58 km, platums - 6-10 km, to veido saplūdušu vulkānu virkne
- Paramušira sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes
- Ratlina sala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Moilas apgabalā, Ziemeļu šaurumā, 140 iedzīvotāju (2020 g.)
- Tjuļeņija sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas
- Atlasova sala sala Ohotskas jūras austrumos (_Atlasova, ostrov_), Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Kotļina sala Somu jūras līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā
- Magī sala sala Ziemeļu šauruma rietumu piekrastē, Lielbritānijā, lielākā daļa Ziemeļīrijas Lārnas apgabalā, bet dienvidu gals - Karikfērgusas apgabalā
- Solovku salas salas Baltajā jūrā, pie ieejas Oņegas grīvlīcī, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - 347 kvadrātkilometri, augstums - līdz 107 m, sastāv no 3 lielām salām un vairākām mazām salām, meži, purvi
- sasaspiesties Salipt, sasaistīties masā, gabalā
- Akels sālsezers ar mainīgu krasta līniju Kazahstānā (_Aqköl_), Žambilas apgabalā
- Ašikels sālsezers Kazahstānā (_Așıköl_), Kizilrodas un Dienvidkazahstānas apgabalā
- Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru)
- Komandora salas salu grupa Beringa jūras dienvidrietumos, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), ietver 4 vulkāniskas salas, kopējā platība - 1800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 751 m
- Obdorska Saļeharda, pilsēta Krievijas Tjumeņas apgabalā, tās nosaukums līdz 1933. g.
- Sasiks Sāļūdens limāns Melnās jūras ziemeļrietumos ("ozero Sasyk"), Ukrainā, Odesas apgabalā, platība - 210 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2,7 m, platums - 3-12 km
- Kunduka ezers Sasiks, sāļūdens limāns Ukrainā, Odesas apgabalā
- Ašisu sausgultne Kazahstānā (_Așșısw_), Austrumkazahstānas apgabalā, lietus periodā Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
- sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma
- pēlīgni sena itāļu tauta Abrucu kalnu apgabalā, ko 304. g. pakļāva romieši
- amaleķieši sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
- boji sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā
- Insterburga sena pilsēta Austrumprūsijā, pilsētas tiesības kopš 1336. g., pēc 2. pasaules kara iekļauta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, 1946. g. pārdēvēta par Čerņahovsku
- trēveri Senģermāņu tauta ķeltu Gallijā, abpus Mozelei, to galvenais centrs bijusi tagadējā Trieras pilsēta Reinas apgabalā
- Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
- Olbija Senpilsēta Ukrainā ("Olbia"), Nikolajevas apgabalā, Bugas limāna rietumu krastā, pastāvējusi no VI gs. p. m. ē. līdz V gs. m. ē., kopš XX gs. 20. gadiem - rezervāts
- Molotovska Severodvinska, pilsēta Krievijas Arhangeļskas apgabalā, tās nosaukums 1938.-1957. g.
- Kasivobara Severokuriļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- kapats Sieviešu svārki, kas šūti vienā gabalā ar jaku
- avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa
- čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā
- Sereta Siretas upes augšteces nosaukums Ukrainā, Čerņivcu apgabalā
- Jama Siverska - pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums līdz 1973. g.
- Severska Siverska, pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums 1973.-1991. g.
- noneja Skarblapju dzimtas ģints ("Nonea"), \~30 sugu, gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- Vetrenijpojass Skrausts Krievijas Arhangeļskas apgabalā un Karēlijas Republikā, garums - 200 km, augstums - līdz 344 m
- Heinrihsvalde Slavska - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- morbiditāte Slimīgums; zināmas slimības statistika kādā apgabalā
- apsludināt Sludināt (lielā apgabalā)
- Barsuki smilšu tuksneši Turānas zemienes ziemeļos, gk. Kazahstānas Aktebes apgabalā, kas 2 garās, šaurās joslās no Arāla jūras meridionāli stiepjas uz ziemeļiem (Lielie un Mazie Barsuki)
- Sosnovka Sosnivka - pilsēta Ukrainā (Ļvivas apgabalā), tās nosaukums krievu valodā
- Spaska Spaskas-Rjazanskas pilsētas Krievijā (Rjazaņas apgabalā) nosaukums līdz 1929. g.
- Vesa Spišska Nova Vesa - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Vesa Spišska Stara Vesa - pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.)
- Barabas stepe stepe Krievijā, Novosibirskas apgabalā
- Apaščas svīta stratigrāfiska vienība apakšsilūra nogulumu slāņkopā Latvijas dienvidu daļā, Lietuvas rietumu rajonos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums - līdz 11 m, nogulumi satur hitinozojus un konodontu elementus, kuru sastāvs liecina par piederību pie Landoveru stāva
- zempunduris Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases
- Raušene Svetlogorska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Enso Svetogorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- piciņi Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā
- piki Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā
- Aleksejevska Svobodnijas pilsētas Krievijā (Amūras apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- Aleksandrovska-Gruševska Šahti pilsētas (Krievijā, Rostovas apgabalā) nosaukums 1881.-1920. g.
- Toro Šahtjorskas pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- Kuršu kāpas šaura, gara smilšu kāpu strēle Baltijas jūras austrumu piekrastē, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras, garums — 98 km, platums — līdz 3,8 km, augstums — līdz 70 m
- ķīlis Šaurs trīsstūrveida ielaidums (apģērba gabalā)
- Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
- Šeļihova Šeļehovas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) retāk lietots nosaukums
- svīre šīs dzimtas ģints ("Apus"), 15 sugu, izplatītas gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- laurs šīs dzimtas ģints ("Laurus"), kas izplatīta Vidusjūras apgabalā
- Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
- Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
- Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu); šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā
- lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus); šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos
- hierarhiskā sakaru sistēma tāda sakaru līdzekļu fiziska organizācija, kad augstākā līmeņa aparatūra darbojas plašākā ģeogrāfiskā apgabalā un izpilda sarežģītākas funkcijas nekā zemākā līmeņa aparatūra
- pārklājums tāds programmu izpildes veids, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā
- viengabals tāds, kas ir vienā gabalā
- vienkāršgabals tāds, kas ir vienā gabalā
- endēmisks tāds, kas sastopams tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā
- riša Taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā)
- Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda
- nagaibaki Tatāru etnogrāfiska grupa Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, valoda - tatāru, ticīgie - pareizticīgie
- tofi tauta Irkutskas apgabalā Krievijā, Austrumsajānu ziemeļu daļā; valoda pieder pie tjurku valodām; līdz 20. gs. bija saglabājuši šamanismu
- šori tauta Krievijā, Kemerovas apgabalā (gk. Kalnu Šorijā), runā šoru valodā, ticīgie - pareizticīgie
- jukagiri tauta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā; runā jukagiru valodā
- baškīri tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- vepsi tauta, kas dzīvo nelielās grupās Sanktpēterburgas un Vologdas apgabalā, Krievijā
- mazākumtautība tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem); etniskā minoritāte; nacionālā minoritāte
- oroki tautība Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu daļā, valoda pieder pie tugunsmandžūru grupas, animistiski ticējumi, šamanisms
- Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis
- struktūrzonas Tektoniskās zonas - zonas krokojuma apgabalā, retāk platformu teritorijā, kurām raksturīgas noteiktas tektoniskas struktūras, nogulumu uzkrāšanās, magmatisko procesu, endogēnās mineralizācijas īpatnības
- Aizkarpati Teritorija starp Vidusdonavas līdzenumu un Karpatiem, ietver Austrumkarpatu dienvidrietumu daļu un Aizkarpatu zemieni Ukrainas Aizkarpatu apgabalā
- Pieamūra Teritorija Tālajos austrumos, Amūras vidusteces un lejteces baseinā, gk. kreisajā krastā, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, zemienēs - mežastepe, kalnu nogāzēs - taiga
- Tavda Tobolas kreisā krasta pieteka (Obas baseinā) Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, izveidojas, satekot Lozjvai un Sosjvai, garums 719 km (kopā ar Lozvju - 1356 km)
- karagasi Tofi - tauta Krievijas Irkutskas apgabalā
- tofalari Tofi - tauta Krievijas Irkutskas apgabalā
- Stavropole Toljati pilsētas Krievijā (Samaras apgabalā) nosaukums līdz 1964. g.
- Tomarioru Tomari pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- netīrumi Traipi (audumā, apģērba gabalā)
- Trenčanske Trenčanske Teplice - pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Tršebehovice pie Orebas Tršebehovice pie Orebas - pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Malozemeļskas tundra tundra Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Indigu un Pečoras lejteci un Sulas upi dienvidos, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, paugurains līdzenums, vidējais augstums - 40-50 m, lielākais - 162 m, daudz ezeru un purvu, mūžīgais sasalums
- Romanova-Borisogļebska Tutajevas pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1822.-1918. g.
- Cimļanskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Donas vidustecē, Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, platība 2700 kvadrātkilometru, garums — 260 km, platums — līdz 38 km, vidējais dziļums — 8,8 m
- Begenas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, uzstādināta uz Sirdarjas labā krasta pietekas Begenas
- Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes
- Augšurālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhneural’skoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, izveidota uz Urālas upes
- Čerepovecas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Vologdas apgabalā, paltība — 1670 kvadrātkilometru, garums — 160 km, vidējais dziļums — 4 m, ūdenslīmeņa svārstības — 1,7 m, izveidota transporta vajadzībām (ietilpst Volgas-Baltijas ūdensceļa sistēmā)
- Narvas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Narvā, Igaunijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, kopējā platība — 191 kvadrātkilometrs, garums — līdz 40 km, platums — līdz 15 km, izveidota 1956. g.
- Novosibirskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Obas augštecē, Krievijas Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, platība — 1070 kvadrātkilometru, garums — 200 km, platums — līdz 17 km, vidējais dziļums — 8,3 m, līmeņa svārstības — 5 m, izveidojās pēc Novosibirskas HES aizsprosta uzcelšanas 1957. g.
- Alkevas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Portugālē (_Alqueva, Barragem do_), Evoras un Bežas apgabalā, uzpludināta uz Gvadjanas upes un tās pietekām
- Alarkonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alarcón, Embalse de_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, izveidota uz Hukaras upes
- Saratovas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Samaras apgabalā, platība — 1831 kvadrātkilometri, garums — 357 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 78 m, izveidota 1967. g.
- Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m
- Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas Dienvidurālos, sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
- Esutoru Ugļegorska - Pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Simbirska Uļjanovskas pilsētas Krievijā (Uļjanovskas apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- Avuta upe Baltkrievijā (_Avuta_), Vitebskas apgabalā, Dzisnas kreisā krasta pieteka
- Bjesjedza upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda
- Pina upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
- Jasjeļda upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 242 km
- Mišanka upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Ščaras labā krasta pieteka
- Ļva upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka
- Ščara upe Baltkrievijā, Brestas un Grodņas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 325 km, sākas Baltkrievijas grēdas dienvidu nogāzē
- Ubarca upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km
- Nemuna upe Baltkrievijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (liet. val. _Nemunas_), garums - 937 km, izteka Minskas augstienē, lejtece sadalās 2 attekās, ietek Baltijas jūras Kuršu jomā
- Hajna upe Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Bjarezinas labā krasta pieteka
- Laņa upe Baltkrievijā, Minskas un Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
- Aresa upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pcičas labā krasta pieteka
- Sluča upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka
- Oļsa upe Baltkrievijā, Minskas un Mogiļevas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka
- Pciča upe Baltkrievijā, Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 486 km, sākas Minskas augstienē
- Basja upe Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka
- Ala upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Gomeļas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka
- Kļava upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Minskas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka
- Proņa upe Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas labā krasta pieteka
- Atrai upe Bangladešā, Rādžšāhī apgabalā, Džamunas labā krasta pieteka
- Loma upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
- Krumovica upe Bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka
- Mže upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas kreisā satekupe, garums - 107 km
- Radbuza upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas labā satekupe, garums - 111 km
- Pinza upe Igaunijā un Krievijā, izceļas Igaunijas Veru apriņķa dienvidu daļā, šķērso Pelvas apriņķa dienvidu daļu, lejtece Krievijas Pleskavas apgabalā, ietek Pleskavas ezerā
- Arisa upe Kazahstānā (_Arıs_), Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā
- Aršali upe Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabalā, Sileti labā krasta pieteka
- Ašķi upe Kazahstānā (_Așși_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas pietekas Ilekas (Elekas) kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
- Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Karaezenas pieteka
- Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas (Žajikas) labā krasta pieteka
- Sileti upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos
- Ilkenkobda upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Iļekas (Urālas pietekas) kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Karahobdai un Sarihobdai, garums - 277 km
- Irghiza upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs
- Temira upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Žemas labā krasta pieteka
- Saghiza upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums - 511 km, sākas Mugodžaru rietumu malā, tek pa Piekaspijas zemieni, izsīkst solončakos 60-70 km attālumā no Kaspijas jūras
- Žema upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums 712 km, sākas Mughalžara rietumu nogāzē, tek pa sausām stepēm, lejtecē pa Piekaspijas pustuksnesi un tuksnesi, bieži izsīkst, nesasniegusi Kaspijas jūru
- Uila upe Kazahstānā, Aktebes, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalā, garums - 800 km, sākas Mugodžaru rietumu daļā, izsīkst Piekaspijas zemienē
- Aksu upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā
- Ajageza upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā
- Begena upe Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Sirdarjas labā krasta pieteka
- Ojila upe Kazahstānā, izceļas kalnos Aktebes apgabalā, šķērso Atirau apgabala ziemeļu daļu, izsīkst Rietumkazahstānas apgabalā, nesasniedzot Žajikas (Urālas) upi
- Ora upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai
- Šijli upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe
- Terisbutaka upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe
- Aksaja upe Kirgizstānā (_Ak-Say_), Narinas apgabalā
- Akbūra upe Kirgizstānā (_Akbuura_), Ošas apgabalā
- Ponoja upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, garums - 410 km, sākas Keivi augstienē, ietek Baltajā jūrā, lejtece kanjonveida ielejā, krāčaina
- Umba upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Umbezera, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī
- Ačerjoka upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka
- Losinga upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka
- Purna upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas labā krasta pieteka
- Jula upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
- Pokšeņga upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
- Belaja upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas satekupēm, garums - 44 km
- Ježuga upe Kreivijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
- Čornaja upe Kreivijas Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas sateupēm, garums - \~40 km
- Akšibaja upe Krievijā (_Akšibai_), Rostovas apgabalā un Kalmikijas Republikā, Karasalas kreisā krasta pieteka
- Aktaja upe Krievijā (_Aktai_), Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisā krasta pieteka
- Alimka upe Krievijā (_Alymka_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka
- Aloļa upe Krievijā (_Alolja_), Pleskavas apgabalā, Veļikajas (Mudes) augšteces labā krasta pieteka
- Amguema upe Krievijā (_Amguèma_), Čukču autonomajā apgabalā, ietek Čukču jūrā
- Amņa upe Krievijā (_Amnja_), Tjumeņas apgabalā, Kazimas kreisā krasta pieteka
- Amputa upe Krievijā (_Amputa_), Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka
- Andarma upe Krievijā (_Andarma_), Tomskas apgabalā, Obas baseinā, Parbigas labā krasta pieteka
- Andoga upe Krievijā (_Andoga_), Vologdas apgabalā, Sudas kreisā krasta pieteka
- Aņepa upe Krievijā (_Anep_), Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā krasta pieteka
- Angara upe Krievijā (_Angara_), Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla
- Arčada upe Krievijā (_Arčada_), Penzas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
- Ašlika upe Krievijā (_Ašlyk_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas pietekas Vagajas kreisā krasta pieteka
- Atkara upe Krievijā (_Atkara_), Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
- Atmisa upe Krievijā (_Atmis_), Penzas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka
- Badarma upe Krievijā (_Badarma_), Irkutskas apgabalā, Angaras kreisā krasta pieteka
- Bagarjaka upe Krievijā (_Bagarjak_), Sverdlovskas un Čeļabinskas apgabalā. Sinaras kreisā krasta pieteka
- Sudosta upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka
- Birjusa upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona
- Olima upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
- Beseda upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka
- Ņukža upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Oļokmas labā krasta pieteka
- Oļokma upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos
- Čara upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē
- Uļma upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas kreisā krasta pieteka
- Nora upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas labā krasta pieteka
- Selemdža upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā
- Giļuja upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē
- Kosma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka
- Ciļma upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā
- Šapkina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera
- Kolva upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km
- Oņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, garums 416 km, sākas Lačas ezerā, ietek Baltās jūras Oņegas līcī
- Kima upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
- Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
- Peza upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai
- Sula upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs
- Soina upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras pietekas Sulas kreisā krasta pieteka
- Bludnaja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas kreisā satekupe
- Ročuga upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas labā satekupe, garums - 172 km
- Vija upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka
- Iļeša upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
- Ustja upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos
- Piņega upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai
- Kubena upe Krievijā, Arhangeļskas un Vologdas apgabalā, ietek Kubenas ezerā
- Boļšojika upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
- Sakmara upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē
- Tanalika upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē
- Psjola upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Tihaja Sosna upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums — \~150 km
- Uņeča upe Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka
- Jurjuzaņa upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē
- Miasa upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Čusovaja upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
- Ufa upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos
- Oloičana upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
- Oloja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
- Aksaja upe Krievijā, Donas labā krasta pieteka Rostovas apgabalā
- Oka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
- Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
- Katanga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe
- Ļena upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 4400 km, sākas Baikāla grēdas rietumu nogāzē, ietek Laptevu jūrā
- Čona upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē
- Iļima upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars
- Čerčeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Čermančeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Kremenšeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Ļistvenņičnaja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Ņersa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Penčeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Tagula upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Tanšeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Tenišeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Tumanšeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Verhņaja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Hindičeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Izana upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Kočetara upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Kunčeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Malaja Birjusa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Peja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Sļudjanka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Takučeta upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Toporoka upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka
- Žuja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Čaras kreisā krasta pieteka, garums 337 km, izteka Patomas kalnienē
- Ija upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - 486 km, sākas Austrumsajānu ziemeļu nogāzē, ietek Bratskas ūdenskrātuvē
- Ikeja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka
- Iļira upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka
- Kireja upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas labā krasta pieteka
- Čora upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka
- Turiga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka
- Kočenga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka
- Handa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas kreisā krasta pieteka
- Miņa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka
- Uļkana upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka
- Kirenga upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm
- Ņepa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā
- Teza upe Krievijā, Ivanovas apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Luha upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Ņerļa upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Kasta upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Sota upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Protva upe Krievijā, Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka
- Lava upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km
- Kasma upe Krievijā, Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka
- Iņa upe Krievijā, Kemerovas un Novosibirskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 633 km, sākas Kuzņeckas ieplakā
- Sisola upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km
- Pušma upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka
- Baisa upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Moloma upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka, garums - 419 km
- Luza upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km
- Vetluga upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km)
- Mezeņa upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā
- Vaška upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas kreisā krasta pieteka, garums - 605 km
- Šoča upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka
- Ļohta upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka
- Kostroma upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā
- Andoba upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Gaļičska upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Meza upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Šača upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Tebza upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Veksa upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka
- Meža upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos
- Poima upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka
- Barņeva upe Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas labā krasta pieteka
- Iseta upe Krievijā, Kurgānas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka
- Svapa upe Krievijā, Kurskas apgabalā, augštecē arī robežupe ar Orlas apgabalu, Seimas labā krasta pieteka
- Tuskara upe Krievijā, Kurskas apgabalā, Seimas labā krasta pieteka
- Tima upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, Sosnas labā krasta pieteka
- Kšeņa upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
- Ņeva upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem
- Ižora upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka
- Svira upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, iztek no Oņegas ezera, ietek Lādogas ezerā
- Oredeža upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas labā krasta pieteka
- Mga upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka
- Tosna upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka
- Ohta upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas labā krasta pieteka
- Tihvinka upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sjasas labā krasta pieteka, garums - 144 km
- Paša upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka
- Baigora upe Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Matiras kreisā krasta pieteka, Matiras ūdenskrātuves augšgalā
- Jasačnaja upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka
- Omolona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros
- Baligičana upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka
- Korkodona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka
- Kedona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas kreisā krasta pieteka
- Kegaļi upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka
- Gižiga upe Krievijā, Magadanas apgabalā, sākas Kolimas augstienā, ietek Ohotskas jūras Šeļihova līcī, garums - \~150 km
- Drezna upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka
- Pehorka upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisā krasta pieteka
- Nara upe Krievijā, Maskavas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 158 km, sākas Maskavas augstienē
- Kļazma upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē
- Ņiva upe Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 36 km, sākas Imandras ezerā, tek caur Pinezeru, Pļosezeru, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī
- Pola upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, garums - 267 km, sākas Valdajas ziemeļrietumu nogāzē (Tveras apgabalā), ietek Ilmeņa ezerā
- Redja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka
- Holova upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka
- Ļņanaja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka
- Huba upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka
- Mda upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka
- Uvera upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka
- Polometa upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Polas labā krasta pieteka
- Holiņja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Poļistas kreisā krasta pieteka
- Volhova upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, kritums - 13 m, iztek no Ilmeņa ezera, ietek Ladogas ezerā
- Sjasa upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā
- Luga upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 353 km, sākas Tjosovskas purvos, ietek Somu līča Lugas grīvlīcī
- Berezaika upe Krievijā, Novgorodas un Tveras apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka
- Koboža upe Krievijā, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka
- Karasuka upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, ietek Boļšoje Topoļnojes ezerā pie Kazahstānas robežas
- Kamenuška upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka
- Ora upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka
- Iča upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka
- Kama upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka
- Tartasa upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka
- Tara upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Šegarka upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
- Baksa upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Šegarkas labā krasta pieteka
- Pjana upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves
- Alatira upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas Republikā un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka
- Tjoša upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Okas labā krasta pieteka
- Urga upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka
- Djoma upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē
- Kupagana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras kreisā krasta pieteka
- Kargalka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
- Salmiša upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka
- Buzuluka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka
- Boļšojurana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
- Kuvaja upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
- Malijurana upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
- Toka upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka
- Kutuluka upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka
- Malijkineļa upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka
- Boļšojkineļa upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē
- Soka upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē
- Sosna upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Isa upe Krievijā, Penzas apgabalā un Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka
- Vada upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka
- Mokša upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju
- Viša upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā, Cna labā krasta pieteka
- Buja upe Krievijā, Permas apgabalā un Baškorostānas Republikā, Kamas kreisā krasta pieteka
- Kolva upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs
- Pļusa upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē
- Lovate upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, garums - 530 km, iztek no Lovateca ezera Baltkrievijā, ietek Ilmeņa ezerā
- Šeloņa upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, ietek Ilmeņa ezerā
- Poļista upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka
- Kuņja upe Krievijā, Pleskavas, Tveras un Novgorodas apgabalā, Lovates labā krasta pieteka
- Ranova upe Krievijā, Rjazaņas un Tambovas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka
- Proņa upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi
- Sala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā)
- Kaļitva upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Doņecas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, sākas Donas grēdas dienvidu nogāzē
- Boļšaja upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
- Oļhovaja upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
- Boļšaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka
- Malaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka
- Karasala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas labā krasta pieteka
- Čira upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē
- Karalika upe Krievijā, Samaras apgabalā, Boļšojirgizas labā krasta pieteka
- Sjezžaja upe Krievijā, Samaras apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka
- Kondruča upe Krievijā, Samaras apgabalā, Sokas labā krasta pieteka
- Surguta upe Krievijā, Samaras apgabalā, Solas kreisā krasta pieteka
- Čapajevka upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst
- Sestra upe Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
- Malijuzeņa upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
- Boļšojkušuma upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
- Kameļika upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka
- Idolga upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
- Karamiša upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
- Balanda upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
- Ilovļa upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs
- Medvedica upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina
- Jeruslana upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā
- Ostjora upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora
- Voroņica upe Krievijā, Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka
- Kosjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas labā krasta pieteka
- Alapaiha upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas kreisā krasta pieteka
- Ņeiva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņicas kreisā satekupe
- Kakva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka
- Ļaļa upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka
- Salda upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas labā krasta pieteka
- Lozjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē
- Sosjva upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē
- Ņica upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka
- Salda upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka
- Silva upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci
- Balda upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Pišmas labā krasta pieteka
- Tura upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā
- Pišma upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Cna upe Krievijā, Tambovas un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka, garums 465 km
- Ertiļa upe Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Bitjugas kreisā krasta pieteka
- Malijjugana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Boļšojjuganas labā krasta pieteka
- Boļšojaltima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
- Ļamina upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
- Nazima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
- Tromjogana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
- Konda upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru
- Boļšojtapa upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
- Jukonda upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
- Kama upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
- Mulimja upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka
- Kuma upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas labā krasta pieteka
- Ščučja upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas labā krasta pieteka
- Soruma upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Kazimas labā krasta pieteka
- Severnaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Malaja Obas kreisā krasta pieteka, garums — 754 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē, Obas ielejā sadalās attekās
- Boļšojsalima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
- Boļšojjugana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1063 km, kuģojama 457 km no ietekas
- Kazima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 659 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļu
- Purpe upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras kreisā krasta pieteka
- Vingapura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras labā krasta pieteka
- Hadute upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka
- Jevojaha upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka
- Tabjaha upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka
- Pjakupura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā satekupe, garums - 542 km (kopā ar Jangjagunu - 635 km)
- Aivasedapura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras labā satekupe
- Ļapina upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka
- Vogulka upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka
- Malaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas labā krasta pieteka
- Vagaja upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka
- Mendeļa upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas kreisā krasta pieteka
- Ļisica upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka
- Orlovka upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka
- Sočura upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka
- Čaja upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
- Labrjogana upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka
- Parabeļa upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai
- Čuzika upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas kreisā satekupe
- Kenga upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas labā satekupe, garums - 498 km
- Mogoča upe Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas labā krasta pieteka
- Msta upe Krievijā, Tveras un Novgorodas apgabalā, garums - 445 km, iztek no Mstino ezera Valdaja augstienes ziemeļaustrumos, ietek Ilmeņa ezerā
- Mologa upe Krievijā, Tveras, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - \~450 km, ietek Ribinskas ūdenskrātuvē
- Vala upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Kiļmezas kreisā krasta pieteka
- Čepca upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē
- Svijaga upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Bariša upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Suras labā krasta pieteka, garums - \~250 km
- Sura upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē
- Kiržača upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Kolokša upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Pekša upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka
- Sudogda upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka
- Šura upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe
- Buzuluka upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
- Torguna upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Jeruslanas kreisā krasta pieteka
- Arčeda upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
- Kovža upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā
- Megra upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā
- Kičmeņga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka
- Šaržeņga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka
- Jentala upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka
- Čagodošča upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka
- Uftjuga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisā krasta pieteka
- Tolšma upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka
- Vologda upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka
- Suhona upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 558 km, iztek no Kubenas ezera
- Obnora upe Krievijā, Vologdas un Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Juga upe Krievijā, Vologdas un Kirovas apgabalā, satekot ar Suhonu veido Ziemeļu Dvinu, garums - 574 km, sākas Ziemeļuvālos
- Monza upe Krievijā, Vologdas un Kostromas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Ojata upe Krievijā, Vologdas un Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka
- Zeja upe Krievijas Amūras apgabalā, Amūras lielākā pieteka, garums - 1242 km, izteka Stanovoja grēdā
- Depa upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka
- Toma upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka
- Brjanta upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka
- Urkana upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka
- Mezeņas Pižma upe Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka
- Vovča upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka
- Vorkslica upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka
- Vorskla upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē
- Urāla upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā
- Veļikaja upe Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, izveidojas Korjaku kalnienē, garums - 451 km, tek pa Anadiras zemieni, veidojot attekas, ietek Beringa jūras Onemenas līcī
- Maja upe Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, Udas kreisā krasta pieteka
- Toma upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē
- Tuba upe Krievijas Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka
- Žizdra upe Krievijas Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka
- Reseta upe Krievijas Kalugas apgabalā, Žizdras labā krasta pieteka
- Resa upe Krievijas Kalugas un Smoļenskas apgabalā, Ugras labā krasta pieteka
- Pissa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Angrapas labā krasta pieteka, iztek no Vištīta ezera Lietuvas pierobežā
- Prēgele upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 123 km, veidojas satekot Angrapai un Instručai, ietek Baltijas jūras Vislas līča Kaļiņingradas līcī; Pregoļa
- Angrapa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera
- Instruča upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) labā satekupe
- Agrapa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles kreisā satekupe, izteka Polijā
- Zlaja upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Rževkas kreisā krasta pieteka
- Ura upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka
- Kondoma upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka
- Mrasu upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka
- Ņižņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Sredņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Verhņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Taidona upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Usa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka
- Vjatka upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē
- Lumpuna upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka
- Soma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Belajas Holuņicas kreisā krasta pieteka
- Ivkina upe Krievijas Kirovas apgabalā, Bistricas kreisā krasta pieteka
- Lobaņa upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kiļmezas labā krasta pieteka
- Fedorovka upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kobras labā krasta pieteka
- Kuzjuga upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka
- Šubrjuga upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka
- Volmanga upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas labā krasta pieteka
- Bokovaja upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka
- Juma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka
- Iža upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
- Jaraņa upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
- Bistrica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Kiškiļa upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Ludjana upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Belaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Čornaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Ņemda upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Voja upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Pižma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
- Veļikaja upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
- Suma upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vojas labā krasta pieteka
- Irdoma upe Krievijas Kirovas un Kostromas apgabalā, Vohmas kreisā krasta pieteka
- Usta upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Vičegda upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā
- Kobra upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
- Ļetka upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka
- Berjozovka upe Krievijas Komi Republikā un Permas apgabalā, Kolvas labā krasta pieteka
- Ņelša upe Krievijas Kostromas apgabalā, Ņejas labā krasta pieteka
- Belijluha upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka
- Kņažaja upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka
- Ņeja upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Ponga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Viga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Boļšaja Šanga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Ņeja upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Piščuga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Voča upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vohmas labā krasta pieteka
- Tasejeva upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km)
- Tima upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu
- Seima upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Oskola upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Černaja upe Krievijas Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Tigoda upe Krievijas Ļeņingradas un Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka
- Usmaņa upe Krievijas Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka
- Laža upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka
- Ņemda upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
- Tuloma upe Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Notezera, ietek Barenca jūras Kolas līcī, garums - 64 km, krāčaina, ūdenskritumi
- Peča upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek
- Uļita upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek
- Keresta upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka
- Oskuja upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Pževča upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Čeka upe Krievijas Novosibirskas apgabalā, Taras labā krasta pieteka
- Oma upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska
- Juronga upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Rutka upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē
- Ižma upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas kreisā krasta pieteka
- Čornaja upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka
- Vaja upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka
- Lapšanga upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Ļunda upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Vola upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Ošma upe Krievijas Ņižņijnovgorodas un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka
- Šukša upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka
- Uza upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka
- Aiva upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras labā krasta pieteka
- Vorona upe Krievijas Penzas, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Hopjoras labā krasta pieteka, garums - 454 km
- Višera upe Krievijas Permas apgabalā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 415 km, sākas Ziemeļurālu rietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē
- Berjozovaja upe Krievijas Permas apgabalā, Kolvas kreisā krasta pieteka
- Jazvja upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Ulsa upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Veisa upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka
- Veļikaja upe Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 430 km, sākas Bežaņicu augstienē un tek caur 18 ezeriem, ietek Pleskavas ezerā
- Maniča upe Krievijas Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 219 km, iztek no Maničgudila ezera
- Berjozovaja upe Krievijas Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka
- Čagra upe Krievijas Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Saratovas ūdenskrātuvē
- Boļšojuzeņa upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst
- Tersa upe Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
- Vorja upe Krievijas Smoļenskas apgabalā (lejtecē robežupe ar Kalugas apgabalu), Ugras kreisā krasta pieteka
- Soža upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē
- Ugra upe Krievijas Smoļenskas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, sākas Smoļenskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, krasti stāvi, vietām krauji
- Jegorlika upe Krievijas Stavropoles novadā un Rostovas apgabalā, Maničas kreisā krasta pieteka, garums - 448 km, sākas Stavropoles augstienē, sniegūdeņu un gruntsūdeņu pieplūde
- Boļšojousa upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Pelimas labā krasta pieteka
- Pelima upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā krasta pieteka, garums - 707 km
- Tagila upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka
- Matira upe Krievijas Tambovas un Ļipeckas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka
- Voroņeža upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems
- Ļevaja Heta upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Nadimas kreisā krasta pieteka
- Aikojegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka
- Vaha upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 964 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma centrālo daļu, līkumaina
- Koļikjegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
- Kulinigola upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
- Sabuna upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka
- Upa upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē
- Veņovka upe Krievijas Tulas apgabalā, Osjotras labā satekupe
- Plava upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas kreisā krasta pieteka
- Šata upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka
- Uperta upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka
- Toropa upe Krievijas Tveras apgabalā, Daugavas labā krasta pieteka, garums - 174 km
- Seļižarovka upe Krievijas Tveras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka
- Ļuga upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka
- Kiļmeza upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros
- Usa upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Kema upe Krievijas Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā
- Lundonga upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas kreisā satekupe
- Juza upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Kunoža upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Kema upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā satekupe, garums - 105 km
- Kokšenga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ustjas kreisā krasta pieteka
- Vaga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 575 km, sākas purvos, tek pa mežainu apvidu
- Vohma upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Ida upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vigas kreisā krasta pieteka
- Unža upe Krievijas Vologdas, Kostromas, Ivanovas apgabalā, garums - 426 km, iztekas Kema un Lundonga sākas Ziemeļurālu rietumu daļā, ietek Gorkijas ūdenskrātuvē
- Arguņa upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km)
- Širvinta upe Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisā krasta pieteka
- Baseina upe Mjanmā, Iravadi apgabalā, Iravadi labā krasta atteka, ietek Preparisas ziemeļu šaurumā
- Šešupe upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 299 km, sākas Baltijas grēdā
- Lina upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km
- Vengorapa upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā, iztek no Mamrija ezera, lejtece Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Angrapa, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe
- Ave upe Portugālē (_Ave_), Bragas apgabalā, ietek Atlantijas okeānā pie Vila du Konde
- Loma upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
- Kolima upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā
- Vuoksi upe Somijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, garums - 156 km (no tiem Krievijā - 143 km), iztek no Saimas ezera, ietek Lādogas ezerā, kritums - 172 m
- Tenniejoki upe Somijā, Lapzemes austrumos, Kemijoki labā krasta pieteka, augštece Krievijas Murmanskas apgabalā
- Arga upe Spānijā (_Arga_), Navarras privileģētajā apgabalā, Aragonas labā krasta pieteka
- Argosa upe Spānijā (_Argos_), Mursijas autonomajā apgabalā, Mundo labā krasta pieteka
- Balasote upe Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Hardinas labā krasta pieteka
- Boedo upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka
- Pisverga upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni
- Karrjona upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka
- Esgeva upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka
- Ajdara upe Ukrainā (_Aidar_), Luhanskas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, augštece un izteka Krievijas Belgorodas apgabalā, kur tās nosaukums ir _Aidara_
- Oržica upe Ukrainā ("Orzhytsia"), Sulas labā krasta pieteka Poltavas apgabalā, izteka – Kijivas apgabala austrumos
- Psela upe Ukrainā ("Psel"), Dņepras kreisā krasta pieteka, izteka Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, kur saucas - Psjola, kopējais garums - 717 km
- Miusa upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā
- Krinka upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, Miusas labā krasta pieteka
- Tjasmina upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
- Viļšanka upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
- Udaja upe Ukrainā, Černihivas un Poltavas apgabalā, Sulas labā krasta pieteka
- Ostera upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka
- Snova upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā
- Bazavluka upe Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kahovkas ūdenskrātuvē
- Bika upe Ukrainā, Doneckas un Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras pietekas Samaras kreisā krasta pieteka
- Sluča upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji
- Zolota Lipa upe Ukrainā, iun Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
- Sivca upe Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka
- Čeremoša upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka
- Supija upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē
- Inhula upe Ukrainā, Kirovohradas un Nikolajevas apgabalā, garums - 354 km, sākas Piedņestras augstienē, lejtecē sazarojas un ietek Dienvidbugā
- Inhuleca upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē
- Strija upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē
- Stripa upe Ukrainā, Ļvivas un Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
- Ikva upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka
- Kodima upe Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā, Dienvidbugas labā krasta pieteka
- Stviha upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha)
- Balakļeika upe Ukrainā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka Harkivas apgabalā
- Sula upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē, grīvā plašs līcis
- Pena upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas kreisā krasta pieteka
- Gruņa upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka
- Horola upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka
- Sereta upe Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka
- Soba upe Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Dienvidbugas kreisā krasta pieteka
- Gnilopjata upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
- Hujva upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
- Rosa upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē
- Rostovica upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka
- Luha upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Bugas labā krasta pieteka
- Turija upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka
- Stohida upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km
- Lva upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka
- Vovča upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē
- Uborta upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km
- Irša upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterivas kreisā krasta pieteka
- Irpiņa upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka
- Teteriva upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
- Uža upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km
- Zdviža upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka
- Mokri Jali upe Ukrainas Doņeckas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka
- Oskila upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES
- Kolomaka upe Ukrainas Harkivas un Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
- Merlo upe Ukrainas iun Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
- Sejma upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima
- Hajčura upe Ukrainas Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka
- Nāba upe Vācijā, Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čehijā, Plzeņas apgabalā
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas
- Usoļje Usoļjes-Sibirskas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Ūsti Ūsti pie Orlices - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.)
- raklete uz galda grila gatavots ēdiens ar sieru; produktus iepriekš sagatavo - sagriež nelielos vai porciju gabalos, dažkārt tos iemarinē, sieru sagriež vai sarīvē, vai liek lielā gabalā, ļaujot viesim pašam nogriezt atbilstīga lieluma siera gabalu, un novieto tos uz galda tādā secībā, kā tie ir jāpagatavo
- kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā
- sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
- Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m
- Voroža Vēdas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 48 km (Latvijā 15 km), kritums - 32 m
- vektoru lauks vektorfunkcijas vērtību kopa dotajā plaknes vai telpas apgabalā; vektoru lauka teorijā izmanto matemātisko analīzi
- šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs)
- Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta Bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plana Veļika Plana - pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kapušani Veļke Kapušani - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Augšalentežu vēsturisks novads Portugālē (_Alto-Alentejo_), mūsdienu Evoras un Portulegres apgabalā
- Augšbeira vēsturisks novads Portugālē (_Beira-Alta_), Viseu un Guardas apgabalā
- Algarve vēsturisks novads Portugāles dienvidos (_Algarve_), Faru apgabalā
- Leona Vēsturisks novads Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, platība 38400 kvadrātkilometru, ietver Leonas, Salamankas un Samoras provinci
- Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m
- balji Viduslaiku Francijā - karaļa ierēdnis, kam bija administratīva un tiesu vara plašā apgabalā (baljāžā)
- Bordo vīni vieglie vīni, kas ražoti Bordo apgabalā Francijā
- somiski Vienā gabalā
- viengabal Vienā gabalā
- viengabaļš Vienā gabalā
- liekšķere Vienā gabalā izdobta lāpstiņa šķidrumu smelšanai un graudu bēršanai
- mucīši Vienā gabalā šūti bērnu svārki
- Kuzņeckas akmeņogļu baseins viena no nozīmīgākajām akmeņogļu bāzēm Krievijā, atrodas Krievijas Kemerovas apgabalā, daļēji arī Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, garums — 330 km, platums — līdz 100 km
- leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas
- piks Vienkopus, kopā gabalā, masā; pika
- Kujaļnikas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā
- Tiļihulas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā
- Vilanova di Famalikauna Vilanova di Famalikauna - pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Famalicão"), Bragas apgabalā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Asģa virsotne Islandē (_Askja_), Oudaudahreinas dabas apgabalā, augstums - 1510 m
- Babašata virsotne KIrgizstānā (_Babaș-Ata_), Džalalabatas apgabalā, augstums - 4427 m
- Ūrasa Visockas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- Ahtuba Volgas kreisā krasta atteka Krievijā, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, garums - 537 km, sākas augšpus Volgogradas, kuģojama tikai palu laikā
- Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Boļšojirgiza Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, garums - 675 km, sākas Obščijsirtā
- Volhovstroja Volhovas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Kranca Zeļenogradskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- zemes kadastrālā vērtība zemes kvalitātes novērtējums naudā, ņemot vērā arī zemes ģeogrāfisko novietojumu (attālumu no pilsētām, pagastu centriem, dzelzceļa stacijām), kā arī zemes gabalu kompaktumu (vienā gabalā, starpgabali u. tml.)
- Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras piekrastē, starp Kolas pussalas Teras un Murmanskas krastiem, Krievijas Murmanskas apgabalā
- Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras Timana krastā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā
- Aļevina rags zemesrags Krievijas Magadanas apgabalā (_Alevina, mys_), Koni pussalas dienvidrietumos, Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē
- Adžijaska rags zemesrags Ukrainā (_Adzhyiasʾk, mys_), Nikolajevas apgabalā, Melnās jūras ziemeļu piekrastē
- Karēlijas zemesšaurums zemesšaurums starp Baltijas jūras Somu līci un Lādogas ezeru, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, gk. granīti un gneisi, dienvidos — osi, kēmi, morēnu plato (augstums — līdz 173 m), daudz ledāja veidotu ezeru
- Vidusamūras zemiene zemiene Amūras kreisajā krastā, starp Zejas un Hingānas upju grīvām, Krievijas Amūras apgabalā, garums — 280 km, platums — 25-50 km, vidējais augstums — 50 m vjl.
- Anadiras zemiene zemiene Anadiras līča piekrastē (_Anadyrskaja nizm ennost’_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 270 km, augstums — līdz 100 m vjl., mūžīgais sasalums
- Orinoko zemiene zemiene Dienvidamerikas ziemeļaustrumos, Venecuēlā un Kolumbijā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, ietilpst Orinokoļanas dabas apgabalā
- Nemunas zemiene zemiene Nemunas augšteces un vidusteces baseinā, gk. Baltkrievijas Grodņas apgabalā, augstums 90-150 m, ledāja kušanas ūdeņu un upju nogulumi
- Timas-Poronajas zemiene zemiene Sahalīnas salā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, starp Rietumsahalīnas un Austrumsahalīnas kalniem, garums - 250 km, platums - 5-60 km
- Meščora Zemiene starp Kļazmu - ziemeļos, Maskavu - dienvidrietumos, Oku - dienvidos, Sudogu un Kolpu - austrumos, Krievijā, Maskavas, Vladimiras un Rjazaņas apgabalā, vidējais augstums dienvidos - 80-100 m, ziemeļos - 120-130 m, daudz ezeru, purvu; Meščoras zemiene
- Zernovoja Zernograda - pilsēta Krievijas Rostovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1960. g.
- zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu
- polārstacija Zinātniski pētnieciska stacija polārajā apgabalā
- galvenās secības zvaigzne zvaigzne, kas atrodas atbilstošajā Hercšprunga–Rasela diagrammas apgabalā; tās galvenais enerģijas avots ir kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā
- subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris
- Žolkva Žovkva - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums līdz 1951. g.
- Ņesterova Žovkva, pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums 1951.-1992. g.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gabalā.