Paplašinātā meklēšana

Meklējam ezis.

Atrasts vārdos (130):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (340):

bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām
traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis
Aņītes Augstais iezis atrodas lejāk, ir 200 m garš un 35 m augsts iezis, ko lēzenas sāngravas sadala vairākās daļās
Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
Erinaceus concolor baltkrūtainais ezis
baltakmenis Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca)
baltakmins Balts akmens, granulīts (sīkgraudains kristālisks iezis, kas sastāv galvenokārt no laukšpata un kvarca)
melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums
traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks
mandeļiezis Bāzisks vulkānisks iezis ar raksturīgu mandeļveida tekstūru
Columella edentula bezzobainais cilindrgliemezis
bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru
Cepaea nemoralis birztalas vīngliemezis
ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos
kauķis Blīvs kaļķiezis, kauķi; cehšteins
argilīts Blīvs, akmensciets māla iezis, kas ūdenī neatmiekšķējas
māla slāneklis blīvs, plātņains, pelēks vai melns māla iezis, kas veidojies mālu sablīvēšanās un daļējas pārkristalizācijas ceļā; izmanto jumtu segumiem, elektrotehnikā, par pildvielu betonos
breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
Erinaceus europaeus brūnkrūtainais ezis
brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali
Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
Physa fontinalis burbuļu kailgliemezis
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens
ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals
akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos
pirmiezis Cilmiezis
Hordeum vulgare ssp. vulgare četrkanšu miezis
Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
Cepaea hortensis dārza vīngliemezis
degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
lēnis Dēle, gliemezis; kailgliemezis
ezēniņš dem. --> ezis
ezītis dem. --> ezis
ežiņš dem. --> ezis; mazs ezītis
mieziņš dem. --> miezis
vezītis dem. --> vezis
Hordeum distichon divkanšu miezis
divkanši Divkanšu miezis ("Hordeum distichon")
dveiļi Divkanšu miezis ("Hordeum distichon")
Perforatella bidentata divzobu vīngliemezis
irde Drupans iezis
smilšakmens Drupiezis, kas sastāv no cementētām smiltīm
drupiezis drupu iezis
konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu
Aplexa hypnorum dūkstāja kreiļgliemezis
Dzilnas klints Dzilnas iezis
plutonīts Dziļumiezis
heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības
fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens)
ortofīrs Efuzīvs vidēji skābs iezis, paleotipa vulkāniskā lava; pēc ķīm. sastāva atbilst sienītam un trahītam
Hordelymus europaeus Eiropas kāpumiezis
Bradybaena fruticum Eiropas krūmgliemezis
Viviparus contentus ezera lielvāciņgliemezis
liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts
steatīts Gaišpelēks iezis, ko gk. veido talks
hipogammaglobulinēmija Gammaglobulīnu daudzuma samazināšanās asinīs; plazmas šūnu skaits kaulu smadzenēs ievērojami samazināts, rezistence pret infekcijām pazemināta
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
dēle Gliemezis
gliemenis Gliemezis
gliemēsls Gliemezis
gliemēsts Gliemezis
gliemēzis Gliemezis
gļiemis Gliemezis
gliemūsts Gliemezis
glomēzis Gliemezis
glomis Gliemezis
lēle Gliemezis
lēlis Gliemezis
zence Gliemezis
zencis Gliemezis
ķiģelis Gliemezis ar savu mājiņu, čaulu
glieme Gliemezis, gliemene
gliemēza Gliemezis, gliemežvāks
vēžuklis Gliemezis, gliemežvāks
ķigulis Gliemezis, tā čaula (mājiņa)
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
acicula polita gludais adatgliemezis
Vallonia pulchella gludais zāģgliemezis
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
eritrofors Hromatofors, kurā ir alkoholrezistenti sarkani vai brūni pigmenta graudiņi
Radix pereger iegarenais dīķgliemezis
elektriskās enerģijas pārveidotājs iekārta maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā (taisngriezis), līdzstrāvas pārveidošanai maiņstrāvā (invertors), maiņstrāvas frekvences izmainīšanai, lieljaudas elektrisko ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai, sprieguma regulēšanai u. c.
trimmeris ierīce apmatojuma apcirpšanai vienādā garumā; ierīce zāles apcirpšanai; krūmgriezis
reostats ierīce elektriskās strāvas vai sprieguma regulēšanai elektriskajās ķēdēs, rezistors, kura elektrisko pretestību var nepārtraukti vai lēcienveidīgi mainīt
rezistīvs pastiprinātājs ierīce elektrisko signālu pastiprināšanai, kurā aktīvā elementa (elektronlampas, tranzistora) noslogojumu nodrošina rezistors
taisnotājs ierīce maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā; taisngriezis
sienīts Iesarkani pelēks, sarkans vai sarkanbrūns magmatisks iezis, kas sastāv no kālija laukšpatiem un amfiboliem; izmanto celtniecībā
ieza Iezis
pāzis Iezis
skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā
Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m)
Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns
akmeņogles Iezis un derīgais izraktenis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali
kils Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kefekelīts
kefekelīts Iezis, balinošu mālu paveids, satur daudz sārmu, puto jūras ūdenī; kils
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs
pārklājiezis Iezis, kas atrodas virs kā
paguliezis Iezis, kas atrodas zem kā (parasti zem cita ieža)
aizturiezis Iezis, kas ierobežo (kā) plūsmu
purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus
segiezis Iezis, kas pārklāj (ko, piemēram, citu iezi)
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts
dolomītmerģelis Iezis, kas sastāv no dolomīta (2) un māla maisījuma
ģipšakmens Iezis, kas sastāv no minerāla ģipša, bieži ar dažādiem piemaisījumiem
karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis
holokristallisks Iezis, kas satur vienīgi kristalliskas sastāvdaļas
pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks)
trachīts Iezis, kas viegli irst
tufīts Iezis, kurā ir vairāk par pusi vulkāniskas izcelsmes materiāla
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus
granosienīts Iezis, pārejas forma starp granītiem un sienītiem, veido laukšpati, kvarcs un krāsainie minerāli
premunīcija Infekcijas imunitāte, organisma rezistence pret superinfekciju
gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus
urtīts Intruzīvs magmatisks iezis, parasti tumši zaļganpelēks, sastāv no nefelīna (~80%) un egirīna (10%)
olivinīts Intruzīvs, monominerālisks pilnkristālisks ultrabāzisks iezis; sastāv no olivīna, piemaisījumā magnetīts (līdz 10%)
kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra
grants Irdens drupu nogulumu iezis, kas sastāv no dažādu iežu graudiem
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis
aleirīts Irdens, smalkgraudains (0,01-0,1 mm) drupiezis, kas ir starpstāvoklī starp smiltīm un māliem, sastāv gk. no kvarca, laukšpata un vizlas graudiem
ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu
granitoīds jebkuras izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst skābajiem vai vidēji skābajiem magmatiskajiem iežiem - granītiem, plagiogranītiem, granodiorītiem un to pārejas formām kvarcdiorītos
pelēkais kailgliemezis joslainais kailgliemezis
Arion circumcryptus joslainais kailgliemezis
gliemeklis Kailgliemezis
gļiemeklis Kailgliemezis
gliems Kailgliemezis
gļiems Kailgliemezis
glumine Kailgliemezis
dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā
pistacīts Kalna iezis zaļganā krāsā
pīmelits Kalnu iezis, sastāv no niķeļa, krama u. c.
gliemeždolomīts karbonātiezis, kas sastāv gk. no gliemežu, nautilu un žaunkāju čaulām, stromatoporu, koraļļu kolonijām, kuras metasomatiski pārveidojušās
leptīts Kārtains, smalkgraudains, metamorfs iezis (gneisa paveids)
Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā
Kāzu Kāzu iezis - Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
Paeglīšu iezis Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
radiolarīts Kramains nogulumiezis, kas sastāv no vienšūnas planktona organismu radiolāriju skeletiem, izmanto cementa rūpniecībā
Succinea pfeifferi krastmalu dzintargliemezis
Perforatella rubiginosa krastmalu vīngliemezis
Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
Hordeum jubatum krēpju miezis
jašma Kristālisks, blīvs dažādas krāsas iezis, kas satur kvarcu un halcedonu (izmanto rotājumiem un mākslas priekšmetu izgatavošanai)
Macrogastra plicatula krokainais vārpstiņgliemezis
Lacinaria plicata kroklūpas vārpstiņgliemezis
krūmu griezējs krūmgriezis
krūmgriezējs Krūmgriezis
riolītporfīrs Kvarcporfīrs - paleotipa efuzīvais iezis, porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpata fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra; liparītporfīrs
gliemežakmens Ķarbonātiezis (kaļķakmens, dolomīts), kas sastāv gk. no veselām un salauzītām gliemju čaulām
grauzis Ķimeņgriezis - rīks gropju, ķimeņu jeb donu iegriešanai koka trauka iekšpusē, lai tam varētu iestiprināt dibendaļu
šneks Labības kombaina detaļa - padevējgliemezis
griezis Laika griezis - laikmets
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām
Helicigona lapicida lēcveida vīngliemezis
buks Ledgriezis - ierīce pie tilta ledus laušanai
Succinea putris lielais dzintargliemezis
resnais dzintargliemezis lielais dzintargliemezis
Limax maximus lielais kailgliemezis
Ena montana lielais torņgliemezis
Vitrina pellucida lodveida stiklgliemezis
granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli
gneisgranīts Magmatiskas izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst granītam
labradorīts Magmatisks dziļumiezis, gabro paveids; sastāv gk. no labradora (1); to izmanto pieminekļu un ēku apdarei
dunīts Magmatisks dziļumiezis, kas sastāv galvenokārt no olivīna
aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā
kimberlīts Magmatisks iezis, kas parasti satur dimantus
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli
Clausilia dubia margainais vārpstiņgliemezis
Galba truncatulla mazais dīķgliemezis
Acanthinula aculeata mazais dzeloņgliemezis
slaidais dzintargliemezis mazais dzintargliemezis
Punctum pygmaeum mazais punktgliemezis
Ena obscura mazais torņgliemezis
mecilināms Medikaments, piemērots multirezistentu mikroorganismu izraisītu infekciju ārstēšanai
etionamīds Medikaments, prettuberkulozes līdzeklis, ko izmanto gk. kā otrās kārtas līdzekli, gadījumos, ja tuberkulozes izraisītājs ir kļuvis rezistents pret pirmās kārtas līdzekļiem
piroksenīts Melns magmatisks iezis, kas galvenokārt sastāv no piroksēniem
degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
rezistīvie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuros mērāmais lielums, iedarbojoties uz pārveidotāju, maina rezistora pretestību; vienkāršākie ir reostata mērpārveidotāji, kuros pretestība mainās, mainoties reostata slīdkontakta stāvoklim
fotorezistoru mērpārveidotājs mērpārveidotājs, kura darbības pamatā ir fotorezistora pretestības atkarībā no gaismas plūsmas, kas krīt uz mērpārveidotāju
reohords Metāla reostats; ierīce, ar kuru var pakāpeniski mainīt elektrisko pretestību, par rezistīvo elementu izmantojot metāla stiepli
kvarcīts metamorfisks iezis, kas sastāv galvenokārt no kvarca un ir veidojies no smiltīm un smilšakmeņiem
greizens Metamorfozs iezis, kas sastāv no kvarca un muskovīta un veidojas no granītiem karsto magmas šķīdumu un gāzu iespaidā, satur alvas, volframa, berilija, litija rūdas
eklogīts Metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no piroksēniem un granātiem
milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks
ragiezis Metamorfs iezis, kas veidojies kontaktmetamorfisma procesos magmas un apkārtējo iežu saskares zonā; sastāv no kvarca, laukšpatiem, vizlas, andaluzīta, granātiem, siliraanīta, kordierīta
migmatīts Metamorfs iezis, kurā mijas tipiska metamorfa ieža (gneisa, amfibolīta) un magmatiska ieža (granīta, sienīta) joslas
marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties
gneiss Metamorfs, kārtains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla
granulīts metamorfs, vienmērīgi sīkgraudains, parasti pelēks iezis, kas veidojas lielos dziļumos augstas temperatūras un liela spiediena apstākļos
integrālā mikroshēma mikrominiatūra elektroniska cietvielu ierīce, kurā lielā blīvumā kopīgā struktūrā apvienoti dažādi elementi (tranzistori, diodes, rezistori, kondensatori), kas nav atdalāmi un izmantojami atsevišķi
agalmatolīts Mīksts, vaskveidīgs metasomatiskas izcelsmes iezis, ko veido gk. hidrotermālā kaolinīta - dikīta agregāti
karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piemēram, kalcīts, dolomīts)
gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis
trepelis no mikroskopiskām sfēriskām opāla daļiņām sastāvošs nogulumiezis
kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts
sediments Nogulumiezis
slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos
domerīts Nogulumiezis, kas sastāv no dolomīta un māla; dolomītmerģelis
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas
oļiezis Nogulumiezis, ko veido galvenokārt oļi
merģelis Nogulumiezis, kura sastāvā ir karbonāti
dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla
kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās; atsevišķs šī ieža gabals
krīts Organiskas izcelsmes, parasti balts, nogulumiezis
Radix ovata ovālais dīķgliemezis
kvarcporfīrs Paleotipa efuzīvais iezis, gaišpelēks vai pelēks, dažreiz brūngans vai iesārts; raksturīga porfīrstruktūra ar kvarca vai kvarca un laukšpatu fenokristāliem, masīva vai poraina tekstūra
dacītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, plagiogranītu un kvacdiorītu analogs, struktūra porfīriska, tekstūra masīva, dažreiz poraina
andezītporfirīts Paleotipa efuzīvs iezis, vidēji skābs, pēc sastāva atbilst andezītam un intruzīvajam diorītam
ciltsiezis Pamatiezis, uz kā un no kā pakāpeniski izveidojas augsne
Cochlicopa lubrica parastais gludgliemezis
Trichis hispida parastais matiņgliemezis
Hordeum vulgare parastais miezis
Helix pomatia parka vīngliemezis
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā)
peperīns Pelēks, sīkgraudains vulkānisks iezis, bieži sastopams Romas klajumos
meticilīns Penicilīna struktūras antibiotika, ko parasti lieto gadījumos, ja mikroorganismi kļuvuši rezistenti pret citiem penicilīniem
PRSP Penicilināzrezistents sintētiskais penicilīns (angļu "penicillinase-resistant synthetic penicillin")
penicilināze Penicilīnrezistentu mikroorganismu enzīms, kas inaktivē penicilīnu, to hidrolizējot
pikrīts Peridotīta rindas izvirduma iezis tumšā zaļgani pelēkā vai gandrīz melnā krāsā ar vienādgraudainu struktūru
virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem
pamatiezis Pirmskvartāra vecuma iezis, kas ir saglabājis savu pirmatnējo uzbūvi un sastāvu
vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu
kolektors Porains vai plaisains iezis, kurā uzkrājas nafta, gāze, ūdens
tufs Porains vulkāniskas izcelsmes iezis vai nogulumu iezis; saistīti saldūdens kaļķi
mikolotisulīns Preparāts, kas satur tuberkulozes mikobaktēriju antigēnu mikolu un pret tuberkulozi rezistentu, imunizētu dzīvnieku audu ekstraktu tisulinu; ieteikts tuberkulozes terapijai
MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"")
protionamīds Prettuberkulozes līdzeklis, ko lieto kā otrās kārtas jeb rezerves līdzekli, gk. tad, ja tuberkulozes izraisītājs ir kļuvis rezistents pret pirmās kārtas līdzekļiem
remantadīns pretvīrusu līdzeklis, iedarbojas gk. uz gripas A tipa vīrusiem; lietoja profilaksei un agrīnai ārstēšanai, bet kopš 2010. gada, kad parādījās pandēmiskais gripas vīruss, faktiski kļuva neefektīvs, vīruss bija pret to rezistents
pemza Pumeks - viegls, porains vulkānisks iezis; šāda ieža gabals
varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni
termistors pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras; termorezistors
Vallonia costata raibainais zāģgliemezis
Agriolimax reticulatus raibais kailgliemezis
Agrolimax reticulatus raibais kailgliemezis
Arianta arbustorum raibais vīngliemezis
Carycium minimum resnais sīkgliemezis
pretestība Rezistors
kancis Riezis
rieze Riezis - muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj
Hordeum secalinum rudzu miezis
brekčija Rupjgraudains iezis, kas sastāv no sacementētām, stūrainām dažādu iežu atlūzām
pegmatīts Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā
gravelīts Rupjgraudains nogulumiezis, sacementēta grants
Arion subfuscus rūsganais kailgliemezis
aleirolīts Sacementējies nogulumiezis, blīvs aleirīts
voltampēru raksturlīkne sakarība, kas rada nelineāra rezistīva elementa pretestības maiņu, – strāvas atkarību no elementam pieliktā sprieguma
nefelīnsienīts Sārmains intruzīvs magmatisks iezis, kas sastāv no laukšpatiem un nefelīna
porfirīts Sens, magmatisks paleozoja iezis, parasti pelēcīgā, sarkanīgā vai zaļganā krāsā
Limax tenellus sēņu kailgliemezis
seškantu mieži seškanšu miezis
seškanču mieži seškanšu miezis
Sietiņš Sietiņiezis Vaidavas pagastā
trass Sīki porains dzeltenīgs, pelēks vai brūngans vulkāniskais iezis
granodiorīts Skābais intruzīvais iezis, pārejas forma starp granītu un kvarcdiorītu; sastāv no laukšpatiem, kvarca, ragmāņa, biotīta; pelēks vai iesarkanpelēks
plagiogranīts Skābs, intruzīvs magmatisks iezis, kurā laukšpatus pārstāv skābie plagioklazi; gaišpelēks
rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai
svārstību kontūra labums skaitlis, kas rāda, cik reižu spriegums uz reaktīvajiem elementiem rezistora, induktivitātes spoles un kondensatora (RLC) virknes slēgumā rezonanses režīmā pārsniedz spriegumu ķēdes ieejā; jo lielāks šis skaitlis, jo mazāki ir relatīvie enerģijas zudumi kontūrā
Euomphalia strigella skrajmeža vīngliemezis
Macrogastra latestriata skrajribu vārpstiņgliemezis
štellatslēga Skrūvatslēga, bīdatslēga; regulējams skrūvgriezis (vai cits instruments)
skrūveklis skrūvgriezis
atverka Skrūvgriezis
špilers Skrūvgriezis
šraubencieris Skrūvgriezis
šraubencīrs Skrūvgriezis
Succinea oblonga slaidais dzintargliemezis
smirģelis Smalkgraudains nogulumiezis, kurā korunda kristāli ir cieši saistīti ar citu minerālu (piemēram, magnetīta, vizlas) kristāliem
less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs
vaka Smilts iezis, kas satur daudz iežu atlūzu
ķimiorezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska aģenta iedarbību
ķīmijrezistence Specifiska rezistence, ko šūnas ieguvušas pret ķīmiska reaģenta iedarbību
Līgatnes iezis Spriņģu iezis
parametriskais stabilizators stabilizators, kas satur stabilitronu un virknē ar sprieguma avotu slēgtu rezistoru; slodzi pieslēdz paralēli stabilitronam
rauks Stabveidīgs, viļņu ietekmē izdēdējis iezis (paliksnis)
trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā
stiklspolīte Stiklgliemezis
obsidiāns stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem
Acme polita šīs ģints sugas "Acicula polita" (gludais adatgliemezis) nosaukuma sinonīms
alotigēns tāds (iezis vai tā komponents), kas veidojies citur, parasti visai tālu no pašreizējās atrašanās vietas; alotigēnisks
alotigēnisks tāds (iezis vai tā komponents), kas veidojies citur, parasti visai tālu no pašreizējās atrašanās vietas; alotigēns
autohtonisks tāds (iezis, organisms), kas attiecīgajā vietā ir izveidojies
vienšneka tāds (labības kombains) kam ir viens šneks jeb padevējgliemezis
vizlains tāds (parasti iezis), kura sastāvā ir vizla; arī vizlai līdzīgs
postsinusoidāls tāds, kas atrodas aiz sinusoīda vai ietekmē asinsriti aiz tā, piem., runājot par vaskulārās rezistences lokalizācijas vietu portālās hipertensijas gadījumā
vadāms taisngriezis taisngriezis, kura izejas spriegumu var mainīt
Cochlodina orthostoma taisnmutes vārpstiņgliemezis
pozistors Termorezistors, kam ir pozitīvs pretestības temperatūras koeficients
Agrolimax agrestis tīruma kailgliemezis
Agriolimax agrestis tīrumu kailgliemezis
diabazs Tumši pelēks vai zaļgans, ciets magmatiskais dziļumiezis; izmanto par būvmateriālu
peridotīts Tumšs iezaļgans vai zaļganmelns magmatiskais iezis, kas galvenokārt sastāv no olivīna un piroksēniem
norīts Tumšs, bāzisks intruzīvs iezis, kas sastāv no piroksēniem un plagioklaziem
aspīdslāneklis Tumšs, metamorfs slāniskas tekstūras iezis; sastāv gk. no mālu minerāliem
gabro Tumšs, rupjgraudains bāzisks intruzīvs iezis, dažreiz satur vara, niķeļa, titāna rūdas
filīts Tumšs, slāņots metamorfisks iezis, kas gk. sastāv no kvarca, hlorīta, biotīta; spēcīgāk metamorfizēts par māla slānekļiem, bet vājāk par vizlas slānekļiem
bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā
Hordeum turkestanicum Turkestānas miezis
lielā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbis corneus"), lielākais Latvijā sastopamais ūdensspolīšu dzimtas gliemezis (čaula >30 mm diametrā), dzīvo ezeru, dīķu u. c. saldūdeņu piekrastes zonā starp ūdensaugiem
Lithoglyphus naticoides upes akmeņgliemezis
Viviparus viviparus upes lielvāciņgliemezis
Theodoxus fluviatilis upes raibgliemezis
kailgliemezis vairākas plaušgliemežu apakšklases dzimtas, dzīvnieks ar čaulas neietvertu parasti tārpveidīgu ķermeni, Latvijā konstatētas 2 dzimtas - lauku kailgliemezis un meža kailgliemezis
mālsmilts Vāji saistīts nogulumu iezis - māla un smilts sajaukums, kurā pārsvarā ir smilts daļiņas; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis
smilšmāls Vāji saistīts nogulumu iezis - smilts un māla sajaukums, kurā ir 10 -30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis
Clausilia pumila vālīšveida vārpstiņgliemezis
Egļu krauja Vanagu iezis Amatas ielejas pamatkrastā Drabešu pagastā
Roču iezis Vanagu iezis Drabešu pagastā
konstantāns vara sakausējums ar niķeli (39–41%) un mangānu (1–2%); tā elektrības vadāmība ir maz atkarīga no temperatūras; lieto elektrisko mēraparātu, rezistoru un termopāru ražošanā
vārpstene Vārpstiņgliemezis
Macrogastra ventricosa vēderainais vārpstiņgliemezis
pumeks viegls (peld ūdenī), porains gaišas krāsas vulkānisks iezis; šāda ieža gabals; izmanto abrazīviem, filtriem, par vieglu pildvielu betonos
diatomīts Viegls, porains nogulumiezis, kas sastāv no kramaļģu (diatomeju) čauliņām; izmanto par adsorbentu, filtru, izolācijas un abrazīvu materiālu, betonu pildvielu
opoka Viegls, sīkporains nogulumiezis, kas sastāv no silīcija dioksīda (opāla); izmanto cementa rūpniecībā un adsorbentiem
vidarsnīte Vīgriezis
parka vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga (“Helix pomatia”), lielākais Latvijas sauszemes gliemezis
klupe Vītņgriezis - rokas instruments vītņu iegriešanai; to veido rāmis, kurā iestiprināts griezējinstruments - vītņgriezis
klubiks vītņgriezis, kalēja darbarīks
perlīts vulkāniskas izcelsmes stiklveida iezis
ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi
Hordeum leporinum zaķu miezis
diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā
serpentinīts zaļš, plankumains metamorfs iezis, kas sastāv galvenokārt no serpentīna; hrizotilazbests; čūskakmens
laterīts Zemjains, ķieģeļsarkans iezis, kas sastāv galvenokārt no alumīnija un dzelzs oksīdiem un oksīdu hidrātiem; veidojas dziļas iežu ķīmiskas dēdēšanas procesā

ezis citās vārdnīcās:

MLVV

ezis

LLVV

ezis

MEV

ezis