Paplašinātā meklēšana
Meklējam eņģe.
Atrasts vārdos (88):
- eņģe:1
- ģeņģe:1
- ķeņģe:1
- meņģe:1
- reņģe:1
- Reņģe:1
- eņģele:1
- breņģe:1
- pleņģe:1
- sleņģe:1
- zveņģe:1
- zveņģe:2
- ģeņģes:1
- teņģes:1
- veņģes:1
- eņģelis:1
- puseņģe:1
- streņģe:1
- Ģeņģeša:1
- Meņģele:1
- Meņģeļi:1
- sleņģes:1
- steņģes:1
- veņģens:1
- veņģeri:1
- zeņģele:1
- apužeņģe:1
- dūmreņģe:1
- lapreņģe:1
- ģeņģelēt:1
- ģeņģerēt:1
- ģeņģeris:1
- ģeņģerot:1
- jeņģerēt:1
- jeņģeris:1
- kleņģere:1
- kleņģers:1
- peņģelēt:1
- Reņģelis:1
- sleņģene:1
- steņģele:1
- zveņģele:1
- eņģelisks:1
- eņģelītis:1
- pastreņģe:1
- kleņģerēt:1
- kleņģeris:1
- kreņģelēt:1
- kreņģelis:1
- peņģerīte:1
- peņģerote:1
- peņģerots:1
- peņģerute:1
- zveņģelis:1
- eņģeļtaure:1
- atģeņģerēt:1
- erceņģelis:1
- ģeņģeriski:1
- ģeņģerisks:1
- ģeņģerisku:1
- ieģeņģerēt:1
- izģeņģerēt:1
- izģeņģerot:1
- jeņģeriski:1
- kleņģereja:1
- kleņģerene:1
- kreņģeliņi:1
- meņģelieši:1
- noģeņģerēt:1
- paģeņģerēt:1
- paģeņģerot:1
- peņģerotes:1
- reņģenieks:2
- reņģenieks:1
- speņģelāji:1
- uzģeņģelēt:1
- uzģeņģerēt:1
- aizģeņģerēt:1
- aizpeņģerēt:1
- atspeņģeris:1
- kreņģelītes:1
- ledusreņģes:1
- peņģelēties:1
- pieģeņģerēt:1
- pusģeņģeris:1
- sargeņģelis:1
- ģeņģergailis:1
- sargeņģelītis:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (156):
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja.
- braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- rova Akmeņaina vieta jūras dibenā, kur reņģes mēdz nārstot.
- strimalu toveris apaļš koka trauks, kurā sāla brētliņas vai mazas reņģes.
- Meņģeles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Meņģeles pagastā.
- Zebrene Apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe.
- Ruba Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs.
- apēžas Arkla streņģe.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu.
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
- Clupea harengus membras Atlantijas siļķes pasuga, kas mīt Baltijas jūrā, jeb reņģe.
- Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi.
- atsajas atsānes, ilkšu streņģes.
- otosy atsānes, ilkšu streņģes.
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
- Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
- Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
- Reņģes muiža bijušās muižas “Ringen” latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Rubes pagastā izveidojušās apdzīvotās vietas “Ruba” un “Reņģe”.
- Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā.
- Ogreslīči Ciems padomju laikā Ogres rajonā, tagadējā Meņģeles pagasta teritorijā.
- eņģelītis Dem. --> eņģelis.
- reņģīte Dem. --> reņģe.
- sargeņģelītis Dem. --> sargeņģelis.
- ridvags Divzirgu iejūga daļa (arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles.
- reņģenieks Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Reņģe" iedzīvotājs.
- pakara Durvju viras jeb eņģes.
- pakares Durvju viras jeb eņģes.
- pakari Durvju viras jeb eņģes.
- Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
- Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Metatrons Ebreju mitoloģijā - Dievam vistuvākais eņģelis, kas tieši no Dieva saņem visus norādījumus un kas vadījis ebrejus cauri Sīnāja tuksnesim.
- Malahs Gamavets ebreju mitoloģijā - nāves eņģelis, viss viņa ķermenis ir klāts ar neskaitāmām acīm.
- Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu".
- Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju.
- Ahtariēls Ebreju mitoloģijā - viens no trim eņģeļiem, kuri ebreju valodā lasītās lūgšanas pin vainagos un liek galvā vienīgajam un svētajam Dievam.
- Rafaēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - eņģelis, pusdievišķa būtne, Dieva pavadonis un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- Miķelis ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - erceņģelis, debesu karapulku vadonis pēdējā kaujā pret tumsas spēkiem.
- angelus eņģelis.
- Mihaēls Eņģeļu valdnieks, Izraēlas sargeņģelis, lielais cīnītājs beidzamajā cīņā pret ļauno.
- jeņģeris Ģeņģeris.
- jeņģeriski Ģeņģeriski.
- ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī.
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
- malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos.
- Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem.
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
- Hārūts un Mārūts islāma mitoloģijā - kritušie eņģeļi.
- Abūjabja Islāma mitoloģijā - nāves eņģelis, kas nošķir dvēseli no ķermeņa.
- Izraīls Islāma mitoloģijā - nāves eņģelis, viens no četriem erceņģeļiem, kuram ir kosmiski izmēri un 4000 spārnu, ķermenis klāts ar dzīvām acīm un mēlēm.
- Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi.
- Mikaīls Islāma mitoloģijā - viens no Allāham tuvākajiem eņģeļiem, Bībeles eņģeļa Mihaēla līdzinieks.
- Mīkāls islāma mitoloģijā - viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem, kurš atbilst Bībeles erceņģelis Miķelis.
- Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam.
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
- Azraīls Islāmā nāves eņģelis, viens no četriem Allāham tuvākajiem enģeļiem līdzās Džabraīlam, Mīkālam un Isrāfīlam.
- iztarāt Izņemt reņģes no tīkliem.
- zēravs Jūdaismā un kristietībā sešspārnu eņģelis, kas debesu hierarhijā atrodas uz augstākās pakāpes.
- Gabriēls Jūdaisma, kristietības un islāma (Džibrīls) mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, erceņģeļis, debesu sūtnis un "pasludināšanas" eņģelis.
- Ariels Kāds eņģelis.
- siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede.
- klēģerēt Kleņģerēt.
- Lielie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
- Lelī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
- Geņgereiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
- Mazie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants.
- Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski.
- Abadons Kristietības mitoloģijā — iznīcības eņģelis, kā arī mirušo valstības un bezdibeņa personifikācija.
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā eņģelis, kas zaudējis savus spārnus nepareizas ticības dēļ.
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- deviņas eņģeļu kārtas kristīgajā mitoloģijā — eņģeļu hierarhijas pakāpes, ko veido trīs triādes, ko skaita (no augšas uz leju) šādā kārtībā: pirmā triāde — serafi, ķerubi un troņi; otrā triāde — kundzības, spēki, varas; trešā triāde — pirmspēki, erceņģeļi, eņģeļi (vārda šaurākā nozīmē).
- cherubs Kristīgo mācībā paradīzes sargi, augstāki eņģeļi.
- putto Maza bērna vai eņģeļa figūra mākslā.
- Altenwoga Meņģele.
- Altenwoga Meņģeles muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Meņģeles pagasta teritorijā.
- Mazupīte Mizupīte, Reņģeļa pieteka.
- brugmansija Nakteņu dzimtas ģints ("Brugmansia"), ko dēvē arī par eņģeļtauri, pēc tās ziedu formas.
- šprote Neliela, eļļā konservēta, kūpināta zivs (piemēram, brētliņa, maza reņģe).
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
- Kangarupīte Ogres kreisā krasta pieteka Ogres novada Meņģeles pagastā.
- Sumulda Ogres kreisā krasta pieteka Sausnējas un Meņģeles pagastā, garums - 12 km.
- meņģelieši Ogres novada Meņģeles pagasta apdzīvotās vietas "Meņģele" iedzīvotāji.
- Altenvogskaja Ogres novada Meņģeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Altenwoga Ogres novada Meņģeles pagasta bijušais nosaukums.
- Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja.
- Taurupes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Aderkaši, vāciski — Fistehlen, krieviski — Aderkasskaja.
- Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja.
- paģeņģerot Paģeņģerēt.
- hreštaks pahapans hreštaks - sargeņģelis armēņu mitoloģijā.
- pahapans pahapans hreštaks - sargeņģelis armēņu mitoloģijā.
- Alosa fallax palede jeb lapreņģe, šīs ģints suga.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu.
- pastreņģis Pastreņģe.
- serafs Pašas augstākās kārtas eņģelis kristīgajā reliģijā.
- ebreju Lieldienas pavasara svētki "Pesahs" jūdaismā, kas ilgst astoņas dienas atzīmējot aiziešanu no Ēģiptes un to, kā Nāves eņģelis neapstājās virs ebreju mājām un tādējādi bojā gāja tikai ēģiptiešu pirmdzimtie dēli.
- vēriens Piecas reņģes vienā skaitā kā mērvienība.
- pripaži Piejūgšanas koki, zveņģeles.
- Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums, \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20 gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni.
- stranga Ratu atsaite, kas savieno ilkss galu ar asi, streņģe.
- strangi Ratu streņģes.
- jūga Ratu zveņģele.
- vangale Ratu zveņģele.
- vērdzele Ratu zveņģele.
- saduceji Reliģiski politiska grupējuma pārstāvji Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē., kas atzina tikai Mozus likumus, noliedza mācību par eņģeļiem un augšāmcelšanos, pretojās jebkurām jūdaisma reformām.
- durtene Reņģe - Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs.
- karsenis Reņģe, jūras zivs.
- slikte reņģe, strīmala.
- strimala Reņģe.
- strīmala Reņģe.
- strimale Reņģe.
- Reņģīte Reņģelis, Garozes pieteka.
- Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte.
- Ringen Reņģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā.
- Rengenhof Reņģes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
- ledusreņģes Reņģes, kuras nārsto agri pavasarī, ledus iešanas laikā (un kuras zvejo šai laikā).
- reņģenieks Reņģu tirgotājs, kas iepirka reņģes no zvejniekiem jūrmalā un pārdeva pilsētā.
- putti Rotaļīgas bērnu (arī eņģelīšu) figūras mākslā; putto.
- reņģenieks Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Reņģe" iedzīvotājs.
- pīkāt Sālīt reņģes.
- palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe.
- Atlantijas siļķe siļķu suga ("Clupea harengus"), kuras pasuga ir Baltijas jūrā sastopamā reņģe.
- strenga Streņģe.
- streņģis Streņģe.
- vilkšņi Streņģes.
- eņģelisks Tāds, kas ir raksturīgs eņģelim, tāds, kas piemīt eņģelim.
- lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas.
- Maņģenes dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 5,5 ha; Maņģeņu dīķis; Meņģenu dīķis.
- Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers.
- kaška Veclaiku būvēs, kur dzelzi nelietoja, stenderē iedzīts koka kāsis, uz kura durvju eņģes jeb pakari uzmaukti.
- Raguēls Vēlīnajā jūdu mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, nereti tiek saukts arī par Raziēlu.
- serafs Viduslaiku mākslā izplatīts motīvs - eņģeļa galviņa ar spārniem.
- zēravs Viduslaiku mākslā izplatīts motīvs - eņģeļa galviņa ar spārniem.
- serafs Viena no eņģeļu kategorijām jūdaismā, viena no vairākām ugunīgām būtnēm ar četriem (vai sešiem) spārniem.
- ģeņģe Vira (logiem, durvīm); eņģe.
- Zebrene Zebrenes pagasts - pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Bikstu, Annesnieku, Īles un Lielauces pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski - Rengenhof, krieviski - Rengengofskaja.
- Meņģeles dzirnavezers Zvanezers, dzirnavezers Meņģeles pagastā.
- antskapele Zveņģele (dīseles priekšgalā), pie kuras piesien zirgiem galvas.
- orcuks zveņģele.
- sprenga zveņģele.
- orčuks Zveņģele.
- zeņģele Zveņģele.
- zvendzele Zveņģele.
- zvendzelis Zveņģele.
- zveņģe Zveņģele.
- zveņģelis Zveņģele.
- dūmreņģe Žāvēta reņģe.
eņģe citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV