Paplašinātā meklēšana
Meklējam dzeltens.
Atrasts vārdos (26):
- dzeltens:1
- iedzeltens:1
- padzeltens:1
- bāldzeltens:1
- zaļdzeltens:1
- dzeltensārts:1
- bālidzeltens:1
- brūndzeltens:1
- gaišdzeltens:1
- krēmdzeltens:1
- okerdzeltens:1
- sārtdzeltens:1
- tumšdzeltens:1
- zeltdzeltens:1
- oranždzeltens:1
- pelēkdzeltens:1
- dzeltensarkans:1
- dzeltenstērste:1
- citrondzeltens:1
- krējumdzeltens:1
- rūsgandzeltens:1
- sarkandzeltens:1
- sviestdzeltens:1
- zaļgandzeltens:1
- dzintardzeltens:1
- dzeltensprogains:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (196):
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
- aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris.
- furazidīns Antibakteriāla viela ar plašu darbības spektru; dzeltens pulveris, vāji šķīst ūdenī.
- albomicīns Antibiotiska viela, dzeltens pulveris, šķīst ūdenī, lieto pneimonijas terapijā.
- omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā.
- dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens; arī dzeltenbalts.
- padzeltāns Ar dzeltenu nokrāsu; padzeltens.
- poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- bālidzeltens Bāli dzeltens; dzelgans.
- krēmā Bāli dzeltens; krēmkrāsā.
- krēmē Bāli dzeltens; krēmkrāsā.
- dzelgans Bālidzeltens.
- dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko iekūņojoties ap sevi tin zīdvērpējs.
- dihloramīns Balts vai iedzeltens pulveris ar hlora smaku, ko izmanto par degazējoša šķīduma komponentu.
- aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta.
- visterīts Balts, pelēcīgs vai dzeltens karbonātu klases minerāls.
- tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu.
- auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā.
- opāls Bezkrāsains, balts, iedzeltens, sarkans, retāk citas krāsas minerāls (dārgakmens vai pusdārgakmens), reizumis ar varavīkšņainu lāsmojumu.
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
- kseroforms Bismuta atvasinājums, dzeltens pulveris, ko lieto par antiseptisku līdzekli.
- palss Blāvi dzeltens, dzeltenīgs.
- hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā.
- nankins Blīvs, izturīgs, parasti dzeltens kokvilnas audums.
- kolemanīts Borātu minerāls, bezkrāsains, balts, iedzeltens, graudaini, blīvi agregāti, sferolīti.
- pāts Brūngani dzeltens, dzeltenbrūns ar melnu, brūnu vai pelēki dzeltenu asti, krēpēm (par dzīvniekiem, to apmatojumu).
- urdijs Brūngani dzeltens, oranži dzeltens.
- urohroms Brūngans vai dzeltens pigments, no kura atkarīga urīna krāsa.
- rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
- sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens, melns sulfīdu grupas minerāls.
- ksanturēnskābe C~10~H~7~NO~4~, zaļgandzeltens pigments, hinolīna atvasinājums; atrodams dzīvnieku urīnā piridoksīna deficīta gadījumā; triptofāna maiņas produkts.
- stipticīns C~12~H~13~NO~3~HClH~2~O, dzeltens kristālisks pulveris, narkotīna oksidēšanas produkts, labi šķīst ūdenī.
- miarsenols C~14~H~11~As~2~N~2~Na~2~O~8~S~2~, amorfs, gaiši dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
- metīlanilīns C~6~H~5~NHCH~3~, bezkrāsains iedzeltens šķidrums, ar slāpekļpaskābi viegli rada nitrozosavienojumu.
- tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā.
- tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence.
- fenotiazīns C12H9NS, gaišdzeltens, kristālisks pulveris, grūti šķīst ūdenī.
- ftivazīds C14H13N3O3, gaišdzeltens pulveris, kas šķīst neorganiskās skābēs um sārmos, prettuberkulozes līdzeklis.
- jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā.
- ftalazols C17H13N3O5S2, balts vai iedzeltens pulveris, kas nešķīst ūdenī; kuņģa un zarnu traktā uzsūcas lēni.
- fenolsarkanais C19H14O5S, fenola un ortosulfobenzoskābes kondensācijas produkts; sarkans pulveris, ko lieto par pH indikatoru (dzeltens pH <6,8, sarkans pH >8); lieto arī nieru sekretētspējas noteikšanai.
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
- timolzilā C27H30O5S, pH indikators: pH <1,2 sarkans, pH=2,8- 8,0 dzeltens, pH >9,6 zils.
- nitrofenols C6H4(NO2)OH, pH indikators: pH <5 bezkrāsains, pH >7 (dzeltens).
- ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
- skolecits Ceolītu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnās singonijās izstieptos kristālos, bezkrāsains, balts vai iedzeltens.
- dimants Ciets minerāls, kristālisks oglekļa paveids (bezkrāsains, viegli zilgans vai iedzeltens dārgakmens).
- kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda.
- kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās.
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs.
- auripigments citrondzeltens minerāls As~2~S~3~, arsēna sulfīds; no tā iegūst arsēna trioksīdu, ko izmanto stikla atkrāsošanai, ādu un kažokādu konservēšanai.
- bergamote Citrusauga bergamotkoka ("Citrus bergamia") auglis, bāldzeltens, apaļš vai olveida, skābs, no augļu mizām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā; bergamots.
- neoarsfenamīns Cl~3~Hl~3~As~2~N;NaO~4~S, arsēnu saturoša organiska viela, dzeltens pulveris, labi šķīst ūdenī.
- čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu.
- dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās.
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- dzeltaneņš Dem. --> dzeltāns, dzeltens.
- gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam.
- dzeltenzaļš Dzeltenīgi zaļš vai zaļgani dzeltens, šāda krāsa.
- dzeltāngans Dzeltenīgs, iedzeltens.
- dzeltnējs Dzeltenīgs, iedzeltens.
- dzeltūksnējs Dzeltenīgs, iedzeltens.
- loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu).
- rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu; rūsgani dzeltens.
- jodoforms dzeltens pulveris ar asu smaku CHI~3~, brūču dezinfekcijas līdzeklis.
- neosarvalsāns dzeltens pulveris, kas viegli šķīst ūdenī ar neitrālu vai vāji sārmainu reakciju, izmanto dažos medikamentos.
- sveķainītis dzeltens zirgs.
- topāzs dzeltens, gaišzils, zaļš, violets, sārts vai bezkrāsains silikātu grupas minerāls Al~2~SiO~4~(O,H,F)~2~, kura dzidrie, krāsainie paveidi (rozā, zili, dzelteni) ir dārgakmeņi; izmanto arī abrazīviem.
- rutils dzeltens, sarkans, retāk melns oksīdu grupas minerāls, titāna dioksīds TiO~2~, kas satur galvenokārt dzelzs un hroma piemaisījumu; titāna rūda.
- Hygrophoropsis aurantiaca dzeltensarkanā negailene.
- Phylloscopus inormatus dzeltensvītru lapuķauķis jeb dzeltensvītru ķauķītis.
- kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu.
- fosfakols Eļļains, dzeltens šķidrums, šķīst ūdeni, spirtā, ēterī, benzolā; holīnesterāzes inhibitors tāpat kā fizostigmlns un prozerins.
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
- krēmdzeltens Gaiši dzeltens ar nelielu brūnganu nokrāsu.
- tetrajodpirols Gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī; jodols.
- markazīts gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu FeS~2~, izejviela sēra un sērskābes iegūšanai.
- kanangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; ilang-ilangeļa.
- ilang-ilangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; kanangeļa.
- bāldzeltens Gaiši dzeltens; dzeltenīgs; gaišs.
- gaišdzeltains Gaiši dzeltens.
- gaišdzeltāns Gaiši dzeltens.
- gaišdzeltens Gaiši dzeltens.
- mālains Gaiši dzeltens.
- emetīns Galvenais ipekakuānas alkaloīds, kefalīna metilēteris, balts amorfs pulveris, kūst pie temperatūras 74 Celsija grādi, saules gaismā paliek dzeltens.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- chamois Ģemzes krāsā (gaišdzeltens); arī ļoti maiga ziemišķa āda.
- serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens).
- vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni.
- atofāns Iedzeltens pulveris, nešķīst ūdenī, grūti šķīst spirtā un atšķaidītās skābēs, viegli - sārmu šķīdumos; veicina urīnskābes izdalīšanos.
- sirolins Iedzeltens šķidrums ar patīkamu smaržu un garšu, 10% sulfokola šķīdums pomeranču sīrupā, lietoja dažādās plaušu slimībās.
- acetiltanīnskābe Iedzeltens vai pelēcīgs pulveris, vāji šķīst ūdenī; zarnās hidrolizējas atbrīvojot miecskābi; senāk lietots pret caureju.
- dzēls Iedzeltens, dzeltenīgs.
- iedzeltānans Iedzeltens; dzeltenīgs.
- iedzeltānīgs Iedzeltens; dzeltenīgs.
- vaskis Iedzeltens; vaskāns.
- dzēlgans Iedzeltens.
- dzelkns Iedzeltens.
- dzelsnējs Iedzeltens.
- dzeltanans Iedzeltens.
- dzeltenējs Iedzeltens.
- iedzeltains Iedzeltens.
- iedzeltanans Iedzeltens.
- iedzeltans Iedzeltens.
- iedzeltāns Iedzeltens.
- iedzeltēns Iedzeltens.
- vaskans Iedzeltens.
- vaskāns Iedzeltens.
- dermolipoma Iedzimts dzeltens taukains audzējs zem konjunktīvas.
- nitrobenzols Indīgs, bāli dzeltens, eļļains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu, izmanto arī lētu smaržīgo ziepju ražošanā.
- magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā.
- izblinis Kļuvis dzeltens.
- silts (krāsas) tonis krāsas tonis (piemēram, dzeltens, brūns, zaļš, sarkans), kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu.
- māņlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru.
- vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
- dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs.
- kampolons Liellopu aknu koncentrēts ūdens ekstrakts, dzidrs tumšdzeltens šķidrums; ievada muskulī ļaundabīgās, kā arī citu mazasinības formu terapijā kā B12 vitamīna preparātu.
- klīvija Liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Clivia"), daudzgadīgs augs ar lielām lineārām divrindu lapām un dzeltensarkaniem ziediem.
- tīģerlilija Liliju suga ("Lilium tigrinum"), sīpolaugs ar nokareniem, lieliem, dzeltensarkaniem un melni punktētiem zvanveida ziediem.
- pirotīns Magnētisks bronzas dzeltens sulfīdu klases minerāls.
- suņu spalvgrauzis matgraužu grupas suga ("Trichodectes canis"), līdz 1,5 mm garš, gaišdzeltens ar tumšiem laukumiem.
- iedzeltens Mazliet dzeltens; ar dzeltenu nokrāsu.
- melanīns Melns vai tumši brūns, arī dzeltens pigments, kas nosaka augu un dzīvnieku audu krāsu, arī cilvēku ādas krāsu.
- neosalvarsāns Metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetīlēnsulfoksilskābes nātrijs, dzeltens pulveris, ko lietoja sifilisa ārstniecībā.
- plazmohīns Metoksihinolīna savienojuma sāls, iedzeltens, smalki graudains pulveris bez garšas, lietots pret malāriju.
- safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (alumīnija oksīds ar dažādiem piemaisījumiem, parasti dārgakmens).
- datolīts Minerāls, balts, gaišdzeltens, iezaļgans; veidojas efuzīvo iežu tukšumos, bora rūda.
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
- eidialīts Minerāls, sārts, aveņsarkans, brūns vai dzeltens, no tā iegūst cirkoniju.
- karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda.
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī.
- petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
- dzeltensarkanā negailene negaileņu ģints sēņu suga ("Hygrophoropsis aurantiaca"); neīstā gailene; dzeltensārtā gailene.
- perete Neliels, gaiši dzeltens, salds citrons, līdzīgs bumbierim.
- karotīns Nepiesātināts ogļūdeņradis (retinola provitamīns), oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka un dzīvnieku organismā pārvēršas A vitamīnā (ir burkānos, tomātos, skābenēs, ābolos).
- pļūka Netīri dzeltens.
- flavīns No izoalloksazīna atvasināts dzeltens, ūdenī šķīstošs pigments; izolēts no dažādiem augiem un dzīvniekiem; ietilpst flavoproteīnu un flavīnfermentu sastāvā.
- linoksantīns Oranždzeltens pigments, ko producē "Sarcina aurantiaca".
- bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
- etilcelluloza Pelēki dzeltens amorfs pulveris, nešķīst ūdenī, sārmos un skābēs, bet šķīst benzolā, acetonā u. c. organiskos šķīdinātājos.
- OO tropeolīns pH indikators; pH <1,4 sarkans, pH >2,6 dzeltens.
- furadonīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts ("Furadoninum"), dzeltens pulveris, grūti šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto nieru un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1953. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu.
- padzeltens Samērā, arī mazliet dzeltens.
- avanturīns Sarkanbrūns vai pelēcīgi dzeltens minerāls (kvarca paveids) ar nelieliem vizlas, hematīta un citu minerālu ielāsmojumiem.
- kuksis Sarkanīgi dzeltens zirgs.
- fenacetolīns Sarkans pulveris; iegūst koncentrētas sērskābes, ledus etiķskābes un fenola reakcijā; lieto par pH indikatoru; pH <5 dzeltens, pH >6 sarkans.
- selenīts Sārti dzeltens vai balts šķiedrains ģipša paveids ar zīdainu spīdumu.
- andeluzīts Sārts, zaļš, pelēks, dzeltens vai brūns minerāls; prizmatiski kristāli, radiāli staraini vai graudaini agregāti; Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- glioksāls Skābeņskābes aldehīds, dzeltens šķidrums ar īpatnēju smaržu, izmanto par starpproduktu heterociklisku savienojumu un krāsvielu sintēzē.
- jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem.
- amilnitrīts Slāpekļpaskābes izoamilesteris, iedzeltens, gaistošs šķidrums; paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu; lieto pret astmu, stenokardiju, migrēnu.
- platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
- brūnkāte Šīs dzimtas ģints ("Orobanche"), kas parazitē uz citu augu saknēm; brūns vai dzeltens stumbrs, zvīņveidīgas lapas, ziedi vārpveida vai ķekarveida ziedkopās, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- beomicētes šīs dzimtas suga ("Icmadophila ericetorum") ir ķērpis ar gaišpelēku vai zilganu laponi un dzeltensārtiem apotēcijiem, kas aug augstajos purvos, slapjos mežos uz augu atliekām, kūdras, veciem celmiem un trupošas koksnes.
- vinilīns Šostakovska balzams, biezs, viskozs, gaišdzeltens šķidrums; lieto par Peru balzama aizstājēju.
- dzeltenkrūtains Tāds (dzīvnieks), kam uz krūtīm ir dzeltens apspalvojums vai apmatojums.
- dzeltenrūtains Tāds, kam ir dzeltenas rūtis (piem., par audumu, apģērba gabalu); dzeltens ar citas krāsas rūtīm.
- dzeltenraibs Tāds, kam ir dzelteni raibumi; dzeltens ar citas krāsas raibumiem.
- krēmīgs Tāds, kas ir viegli iedzeltens vai iesārts.
- ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams.
- šūpotnis Tauriņu kārtas dzimta ("Hepialidae"), liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies, spārnu plētums - 22-65 mm, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks.
- jodols Tetrajodpirols, gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī.
- galils Tetraoksidifosfamīnodiarsēnobenzols, dzeltens, ūdenī, alkoholā un ēterā šķīstošs pulveris, ko lietoja pret sifilisu.
- pikrīnskābe trinitrofenols (NO~2~)C~6~H~2~OH, koši dzeltens aromātisks savienojums, eksplozīva, indīga viela.
- marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
- tumšdzeltens Tumši dzeltens.
- transudāls Tūskas šķidrums - bezkrāsains vai iedzeltens asins serumam līdzīgs šķidrums, kas satur 0,5-3% olbaltumvielu - albumīna un globulīna; tajā parasti nav fibrīna, asins formas elementu un asins plazmas fermentu.
- dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns.
- skudrvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Monotomidae"), ķermenis neliels, izstiepts, 1,3-3 mm garš, sarkandzeltens līdz brūnmelns, dzīvo gk skudru pūžņos, Latvijā maz pētīta, konstatētas 3 sugas.
- šaurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silvanidae"), ķermenis šaurs, garens, 2-4,5 mm garš, dzeltens līdz brūnmelns, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā.
- bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs.
- prithivi Viena no tatvām - dzeltens kvadrāts - savu kaislību kontroles, smalkā elementa "zeme" un mūlādhāra čakras simbols.
- anilīns vienkāršākais aromātiskais amīns C~6~H~5~NH~2~, bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai; aminobenzols.
- dzeltenums Vispārināta īpašība --> dzeltens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenība Vispārināta īpašība --> dzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedzeltenums Vispārināta īpašība --> iedzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Sicalis luteola zālāju dzeltenstērste.
- zeltgalvis Zaļgandzeltens putns, uz spārniem tumšākas un gaišākas svītras, dzīvo skujkoku mežos, iznīcina kukaiņus, to oliņas un kāpurus.
- piroplazmīns Zaļgani dzeltens pulveris, viegli šķīst ūdenī, 1% šķīdumā lieto asins parazitāro slimību profilaksei un ārstēšanai.
- epidots zaļš vai dzeltens iežveidotājs minerāls, kalcija, dzelzs vai alumīnija silikāts Ca~2~(Al,Fe)~3~Si~3~O~12~(OH), raksturīgs metamorfiem iežiem; dzidrie kristāli ir pusdārgakmeņi.
- zeltāns Zelta dzeltens.
- diazoaminobenzols Zeltaini dzeltens kristālisks pulveris; lieto kā starpproduktu azokrāsvielu sintēzē.
- zeltens Zeltaini dzeltens.
- safrāna pepiņš ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem koniskiem vai olveida dzeltensarkaniem aromātiskiem augļiem; šīs šķirnes ābeļu auglis.
- svirlītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei.
dzeltens citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV