Paplašinātā meklēšana
Meklējam duro.
Atrasts vārdos (22):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (56):
- aizcerojis Aizaudzis ar augiem, kas aug ceros, puduros.
- mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas.
- apbadīt Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt).
- skrējējs Asa, duroša sāpe.
- caurais dur asas, durošas sāpes sānā.
- akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
- perforējošs Caururbjošs, caurdurošs.
- sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot.
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- cundurēt Cundurot.
- padures Dūrējs, durošas sāpes.
- sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; durot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- aizdurt durot netrāpīt, aizvirzīt garām, sānis
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu, bojājumu; durot pārdalīt.
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- endurists Enduro braucējs.
- apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli.
- gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli.
- kūkumošanās Grunts izplešanās gruntsūdenim sasalstot vai spiedienūdenim atduroties pret saslušu slāni; uzblīdums.
- sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas.
- atlece Iespējamā lodes vai šāviņa virziena maiņa, tiem saduroties ar šķērsli.
- pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
- izpudurot Izretināt (augus), atstājot puduros; šādā veidā apstrādāt (piemēram, lauku).
- ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- stumjamā kārts kārts, ar ko virzīja laivu uz priekšu, durot zivis ar žebērkli.
- polkšēt Klusināta skaņa (saduroties dzelzs priekšmetiem).
- lāpēt Ķert zivis naktī pie mākslīga apgaismojuma (parasti durot ar žebērkli).
- lāktāt Ķert zivis, durot ar žebērkli (naktī pie mākslīgā apgaismojuma).
- dūķerēt Ķert zivis, durot ar žebērkli (pavasarī nārsta laikā).
- lākta Lāpu veids, ko lietoja, durot zivis ar žebērkli.
- caurduras māte latviešu mitoloģijā - lēkmjveidīgas (caurdurošas) sāpes iemiesojošs gars.
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis.
- durins Loms, kas iegūts ar žebērkli zivis durot.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- Sello pampuzāle pampuzāļu suga ("Cortaderia selloana"), populāra dekoratīva graudzāle, ko audzē atsevišķos puduros.
- pamaša Pēkšņa saslimšana ar asām, durošām sāpēm (galvassāpēm un vēdergraizēm, sliktu dūšu).
- piedura Plaisa, robs maizes kukulim, kas rodas pieduroties pie krāsns malas vai otra kukuļa.
- bumbieru pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon pyriforme"), augļķermeņi bumbierveidīgi (1,5-2,5 cm diametrā un 2-4 cm augstumā), aug puduros, sastopams ļoti bieži mežos uz augsnes, celmiem un kritalām.
- guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu); atskanēt šādām skaņām.
- slakšēt radīt troksni, kas raksturīgs diviem priekšmetiem saduroties, sasitoties.
- nošļerkstēt Raksturo skaņu, kāda rodas, piemēram, iedurot nazi (dūci) kaujamā lopa miesā.
- pudurot Retinot atstāt (lauksaimniecības augus) puduros pa trīs līdz četri kopā.
- gaptas Rokdarbu, apģērba rotājums, kas veidots, izdurot mazus caurumiņus audumā un tos apšujot.
- pleirodīnija Sāpes pleirā, durošas sāpes sānos, sāpes krūškurvī.
- sadūķerēt Sazvejot (zivis), durot ar žebērkli.
- dundurnīca Sieviete, kas dunduro.
- zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām.
- iemaļus šūt šūt, durot adatu vienmēr no tās pašas puses.
- caurdurts Tāds, kas ir pagatavots, durot (ko kam) cauri.
- caurdurts Tāds, kas radies, durot (ko kam) cauri.
- pluduris Tas, kas pluduro - bezpalīdzīgi plivinās, nespēkā sitas ar spārniem.
- durstīt Vairākkārt durot, bakstot, radīt sāpes, ievainojumu.
- durstīt Vairākkārt durot, veidot (caurumu, robu u. tml.).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa duro.