Paplašinātā meklēšana
Meklējam dona.
Atrasts vārdos (78):
- dona:2
- dona:1
- donas:1
- Aēdona:1
- Andona:1
- Ardona:1
- Badona:1
- Bedona:1
- Dīdona:1
- Kedona:1
- Lodona:1
- Madona:1
- Medona:1
- Mudona:1
- Sedona:1
- Sidona:1
- Adonai:1
- donalds:1
- abadona:1
- Bendona:1
- Čondona:1
- Kordona:1
- Landona:1
- Lazdona:1
- Lindona:1
- Londona:1
- Ļaudona:1
- Taidona:1
- Verdona:1
- Adonajs:1
- odonata:1
- donarīts:1
- donatārs:1
- donators:1
- Algodona:1
- Arčidona:1
- beladona:1
- Brendona:1
- Iverdona:1
- Karndona:1
- Kroidona:1
- maizdona:1
- Sjaodona:1
- Svindona:1
- Baldonas:1
- koldonas:1
- Abingdona:1
- Bezildona:1
- Ebingdona:1
- Halkidona:1
- Korkodona:1
- Ņūlandona:1
- Ņūlondona:1
- Tibrodona:1
- Vimbldona:1
- Aizdonava:1
- Maldonado:1
- ordonance:1
- ordonanse:1
- soldonais:1
- donaciinae:1
- donacobius:1
- Armagedona:1
- Īstlondona:1
- Krasnodona:1
- Augšdonava:1
- makdonalds:1
- Hantingdona:1
- Jaunlazdona:1
- Lejasdonava:1
- Slīvdonards:1
- Vidusdonava:1
- Invergordona:1
- Lēmonvradona:1
- Neahalkidona:1
- ordonarščiks:1
- odonatoloģija:1
- makdonaldizācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (1316):
- rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
- Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
- Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
- Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
- Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla
- Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
- Apaļais ezers Apaļās Salas ezers Lazdonas pagastā
- Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
- Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
- Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
- Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
- Barkava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 28 km no Madonas, pagasta centrs
- Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
- Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
- Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
- Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
- Sauleskalns apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
- Aiviekste apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām
- Ciskāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Kalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Kaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Kaniņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Līdēre apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Šķūri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Jaudzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Veczeltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Dzirnaviņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Grostona apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Iedzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Ozolkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Viļķeni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Auziņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Bebri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Grases apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Gribažas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Jaunbakāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Krampāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Kroņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Laucene apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Mežļaides apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Padoms apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Skutāneļmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Tūjāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Bakani apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni
- Branti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā
- Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā
- Apšuriņķis apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Liepnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Maisi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Mārtiņēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Stepes apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Trekaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Tuteni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Veckalsnava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Anckani apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Blākaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Bukas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Bulēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Celmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Dzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Dzeņumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Gravasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Grotūži apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Grūslēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Kaupiņēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Lielstāpeles apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Lubeja apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Namdari apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Ruļmurēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Šķētes apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Slieķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Sveiļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Sveļmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Telvieši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Tīrumskanuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Tošpavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Vērmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Virgabaļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Ziedaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Aburti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Anzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Cekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Ķepši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Ruķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Sāviena apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Silieši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Stopāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Toce apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Randoti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
- Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
- Aizpurves apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Alžāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Āriņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Dēgļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Dūkstupi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Jurjāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Ķimstnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Lielnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Ozolkalns apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Palejas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Pamati apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Asni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Cesvainieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Kalnagals apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
- Būdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
- Kalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
- Lūza apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
- Saikava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
- Silkalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
- Silnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
- Trakši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
- Vecpoļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
- Bāguņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Bērzmilni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Caurvēderi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Dravnieks apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Jaunpatkule apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Klaucēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Krieviņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Poļvarka apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Sprīzdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
- Lode apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Oļi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Viesiena apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Aiztilte apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Akmeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Bozēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Bulmeistari apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Čērzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Mālnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Mālsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Obsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Osogols apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Radžēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Silaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Sumeinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
- Muižnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Baldones apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Lapenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Sīmašas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
- Apogi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā
- Ērgala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā
- Aronieši apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Lāči apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Ramuļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Buļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Gulbēre apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Ļūļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Mēdzūla apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Skanuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Beļava apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Kalnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Kalpi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Ķikuri apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Ķunci apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Skutāni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Zīliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Aizkalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
- Pilskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
- Opsi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Rāksala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
- Druvenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Gaigalieši apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Iecelnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Jaundegumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Jaunlubāna apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Klāvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Krievbirze apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Lielmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Liepsalas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Paukulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Pauri apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Rupsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Stūrmežs apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Zvidziena apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
- Graviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā
- Kamatauskas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā
- Patkule apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Siļķava apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Silnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Stiprie apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Aizkuja apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā
- Ramļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
- Tolka apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Vestienas pagastā
- Liepa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Pavasaris apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Rosme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs
- Sausnēja apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā), 12 km no Ērgļiem
- Liezēre apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris"
- Vestiena apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs
- Dzelzava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs
- Degumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs
- Lautere apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Zelgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā
- Ošupe apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada austrumu daļā
- Aizpurve apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā 31 km no Madonas
- Meirāni apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā
- Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā
- Jāņukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
- Jaunlazdona apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Lazdonas pagastā
- Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Liezēres pagastā
- Vecsaikava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Praulienas pagastā
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
- Jumurda apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs
- Murmastiene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs
- Kokari apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs
- Arnicēni apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Aronas pagastā
- Aizbetņi apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Jumurdas pagastā, Jumurdas ezera dienvidu krastā
- Aronmūrnieki apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Mārcienas pagastā
- Valgaci apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Mārcienas pagastā
- Aizpurvi apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā
- Aizāri apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā 5 km no Madonas
- Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Āķēni apdzīvota vieta Madonas novada Ērgļu pagastā
- Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
- Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
- Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā
- Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
- Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m
- Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle
- Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā
- Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
- Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
- Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km
- alfaterapija Ārstēšana ar alfa izstarojumu, piem., ar radona peldēm
- Ķemerezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā
- Asaru-Ķemeru ezeriņš Asarezeriņš Lazdonas pagastā
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
- Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
- Zvidzes ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā, nosusināts
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
- Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
- Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis
- Aiviekstes ūdenskrātuve atrodas Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidos, uz Aiviekstes, platība - \~10 ha
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Dauziņu ezers atrodas Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 3,2 ha
- Aburta dīķis atrodas Madonas novada Ļaudonas pagstā
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
- Vardukļa ezers atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1,6 ha
- Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms
- Eiņa purvs atrodas Madonas novada Ošupes pagastā, Eiņa ezera vietā
- Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
- Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū
- Ļaudonas saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Madonas novadā, 3 km uz ziemeļiem no Ļaudonas, platība - 240 ha, derīgā slāņa biezums - līdz 4,8 m
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
- Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
- Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m
- Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
- Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
- Actirves ezers Atstirves ezers Liezēres ezeru grupā, Madonas novadā
- Aktirves ezers Atstirves ezers Madonas novadā
- Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
- Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
- Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru
- Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā
- Drehednabandana Bendona - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Bērzaunīca Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
- Bērzaunīte Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
- Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe
- Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
- Bezdibenīts Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā
- Bezdibens Bezdibenītis, ezers Lazdonas pagastā
- Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems
- Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen"
- Aķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā
- Āķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā
- Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena
- Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja"
- Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža
- Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
- Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
- Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- Brieždobe Briežezeriņš, ezers Lazdonas pagastā
- Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā
- Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
- Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
- kokakolonizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; disnejifikācija; makdonaldizācija
- disnejifikācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; makdonaldizācija
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
- Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
- Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
- sardonikss Dārgakmens ar baltām un brūnām švīkām, halcedona paveids
- Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
- Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa
- Dauziņezers Dauziņu ezers Ļaudonas pagastā
- Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā
- Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
- Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
- Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
- doniņa dem. --> dona
- Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
- Amatole Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provinces pašvaldība jeb distrikts (_Amatole_), administratīvais centrs - Īstlondona
- magnoliatae Divdīgļlapju "Dicotyledonae" nosaukuma sinonīms
- Baldūnas Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Baldonas" bijušais nosaukums
- Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā
- Aizdrikšņu ezers Driksnis, ezers Aronas paugurlīdzenumā, Ļaudonas pagastā
- Driksnas ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā
- Drīksnas ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā
- Driksnes ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā
- Dūķu Dūķu ezers - atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
- karneols Dzeltenīgs līdz asinssārts halcedona (kvarca) paveids
- Selsau Dzelzavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
- Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Dziļūkšņa ezers Dziļūksnītis, ezers Lazdonas pagastā
- Em Emanācija - viens no ķīmiskā elementa radona vēsturiskajiem nosaukumiem, tā ķīmiskais simbols
- Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers
- Vadzols ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers
- Driksnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers
- Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers
- Vanadziņš ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
- Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers
- Starpezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers
- Dibenezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers
- Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
- Melnezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers
- Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
- Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
- Timsenis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers
- Sakārnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis
- Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
- Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
- Kurtavas ezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Teiču purva rietumu malā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, 105,2 m vjl., platība - 74 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,2 m
- Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%
- Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
- Garais ezers ezers Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 3,8 ha
- Mazais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1 ha; Mazais Melnīšu ezers; Melnītis; Mazais Melnis
- Lielais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha; Lielais Melnis; Lielais Melnīšu ezers
- Kuslītis ezers Madona novada Liezēres pagastā, platība \~1,3 ha; Ezeriņa ezers; Ezeriņš; Lielais Kušļa ezers
- Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers
- Pelšu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 10,6 ha; Palšes ezers
- Skujiešu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2 ha
- Dzirkstums ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2,8 ha; Dzirkstēnu-Skujiešu ezers; Dzirkstuma ezers
- Sasēris ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Sasera ezers; Sasēres ezers; Saseru ezers; Sazoru ezers
- Mazais Rāvijs ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — <1 ha; Rāvas ezers; Rāves ezers; Ravijas ezers
- Nesaules ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 1,3 ha
- Madonas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 3,5 ha; Kakšu ezers; Priecumu ezers
- Zelgauskas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 4,8 ha
- Lauteres ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 6,6 ha; Kalvu ezers; Kļavu ezers
- Puntes ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,6 ha, dziļums - līdz 6,1 m; Punta ezers; Puntas ezrs
- Grāna ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,7 ha
- Ķeiķu ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 7,3 ha; Folbarks
- Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers
- Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha
- Mestrēnu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha
- Sīksnis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha
- Žautrītis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,3 ha
- Brencītis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,5 ha; Brencēnu ezers
- Krustiņš ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 4,9 ha
- Zābaks ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 6,0 ha; Zābaciņš; Zābaka ezers; Zābaku ezers
- Virkstenis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers
- Dēklainis ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers
- Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers
- Banurtu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagasta ziemeļu daļā, platība - <1ha
- Bakans ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers
- Labāžezers ezers Madonas novada Indrānu pagastā, platība - 1,7 ha; Labožas ezers; Labožes ezers
- Dinišķu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā (atrodas cieši pie Vestienas pagasta robežas un dažos avotos norādīts, kā tam piederīgs), platība - 1,9 ha
- Rausēnu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - <1 ha
- Pīlātu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 1 ha
- Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers
- Preisītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Preisīša ezers; Preisītes ezers; Preisīts
- Ozoliņu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība — 3,2 ha
- Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers
- Reiteris ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
- Sienezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
- Briežezeriņš ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Brieždobe
- Muklājs ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Mūklājs; Muklāju ezers
- Dreina ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha
- Dziļūksnītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha; Dziļūkšņa ezers
- Durenītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha
- Bezdibenītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha; Bezdibenīts; Bezdibens
- Dūķu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha
- Mazais Jaunzemju ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha
- Mazais Liniņu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha; Liniņu mazais ezers
- Mazais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 3,5 ha
- Lielais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 7,1 ha; Lielais Klaugu ezers; Lielais Klauģa ezers
- Apaļās salas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Ābeļu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Asarezeriņš ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš
- Siežu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~300 m; Sieža ezers
- Iglītis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
- Labulītis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
- Rustēnu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
- Būdas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
- Sivēniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sivēnītis
- Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis
- Aklais Palsis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1 ha
- Meiru ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha
- Stārbulis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Stārbuļu ezers; Storbuls; Storbuļu ezers
- Pils ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2 ha
- Mukulītis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,2 ha; Mukulīts
- Gulbeniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers
- Ūbēris ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers
- Pluķis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 5,4 ha; Pluku ezers; Puļķu ezers
- Mazais Kušļa ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — <1 ha
- Ezernieku ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 2,4 ha
- Bučas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 4,8 ha; Gāršas ezers
- Āķis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Asinsezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Mazais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha
- Svētais ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha
- Pārkārtnis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha
- Lielais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 11 ha, dziļums — līdz 0,6 m; Plencīšu ezers
- Līnīšu ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 2,1 ha; Linīšu ezers; Linītis
- Ūsmaņu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - <1 ha
- Miklājs ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1 ha; Miglājs; Miklais ezers; Miklojs
- Docītis ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1,2 ha; Docīšu ezers
- Diņķēnu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 11,3 ha; Dziļūksnis
- Struņķu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 2,6 ha; Stuņķu ezers
- Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers
- Bābons ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks
- Odzienas ezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, 104,6 m vjl., platība — 47,6 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,3 m, eitrofs
- Dzērvīte ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,4 ha
- Limenezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers
- Rustiņa ezers ezers Madonas novada Ošupes pagastā, platība - 1,5 ha
- Liniņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers
- Ilziņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers
- Praulītis ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 2,2 ha; Praulīša ezers; Praulīšu ezers
- Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 3,4 ha
- Mazais Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — <1 ha
- Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis
- Kalēju ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
- Praulienas ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
- Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers
- Bedres ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagasta ziemeļu daļā, Skuķu purvā, platība - 10,7 ha; Becezers; Bedrezers
- Rēvijas ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
- Ārmaņu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 1,5 ha
- Slapes ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2 ha; Slopes ezers
- Ižezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2,4 ha; Išezers; Ežezers
- Rēķu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 3 ha
- Patkules ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība — 2,8 ha
- Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers
- Bļodonis ezers Madonas novada Sausnējas pagasta ziemeļaustrumu daļā, platība - 5,1 ha; Bļodas ezers; Bļodona ezers; Bļodoniešu ezers; Bļodonīša ezers
- Priednieku ezers ezers Madonas novada Sausnējas pagastā, platība — \~1 ha
- Avošiņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers
- Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
- Asmenītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, platība - 17 ha; Asmenīša ezers; Asmeņa ezers, Asmeņu ezers
- Līmenītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - \~1 ha
- Griežmaņu ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha
- Maulītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha; Maulejas ezers
- Červītes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 1 ha
- Kūsītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers
- Laipītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers
- Jaunēlītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2 ha
- Linezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2,6 ha; Linu ezers
- Ilziņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers
- Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers
- Dēlītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 1,5 ha; Dēliņu ezers
- Baltais ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 7,7 ha; Bisītis; Kapu ezers; Vīsītis
- Aklītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Aizkalnes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Kūrītis ezers Madonas pagasta Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
- Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers
- Šūmaņu ezers ezers Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,4 km
- Pieslaistes ezers ezers Teiču purva ziemeļu daļā (Mindaugas purvā), Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 8,2 ha; Peslaistes ezers
- Dziļūkstes ezers ezers Vestienas paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, 209,2m vjl., platība - 28,3 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4 m
- Govenis ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers
- Graustiņš ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers
- Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers
- Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers
- Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
- Sezēris ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers
- Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers
- Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
- Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis
- Pulgosnis ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis
- Salājs ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers
- Kāla ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
- Liezēris ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers
- Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
- Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
- Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja
- prudonisms Franču sīkburžuāziskā sociālisma un anarhisma teorētiķa P. Z. Prudona mācība
- kancis Gabals (1); arī dona
- hrizoprass Gaišzaļš minerāls, halcedona paveids, kura krāsu nosaka niķeļa piejaukums; ābolzaļš pusdārgakmens
- Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
- Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
- Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.)
- Geistershof Grašu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grašu pagastā
- Kohlhausen Gravas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
- Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
- Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu
- Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs
- Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem
- Eriks grieķu mitoloģijā - argonauta Būta (variants: Poseidona) un Afrodītes dēls, kuru Hērkals uzvarēja divkaujā un nogalināja
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu
- Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
- Hione grieķu mitoloģijā - Boreja un Orītijas meita, atēniešu valdnieka Erehteja mazmeita, kas dzemdēja Poseidonam dēlu
- Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte)
- Areions grieķu mitoloģijā - dievišķs zirgs, kas prata runāt; Poseidona un Dēmetras dēls, kas karagājienā pret Tēbām piederēja Adrastam un izglāba viņu
- Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu
- Danajs grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Poseidona mazdēls, Aigipta dvīņubrālis, kuram bija 50 meitas (danaīdas), valdīja Agrā, bet viņu nogalināja znots Linkejs
- Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi
- Alkinojs Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieks Sherijas salā, Amfiarāja un Eirifīles dēls, jūras dieva Poseidona mazdēls
- Admēts Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieks Tesālijā, viens no argonautiem, Kalidonas medību dalībnieks
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - gigants, Poseidona dēls, kuru nogalināja Hērakls
- Periboja grieķu mitoloģijā - gigantu valdnieka Eirimedonta meita, Poseidona mīļākā, kas viņam dzemdēja dēlu Nausitoju - pirmo faiāku valdnieku
- Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs)
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
- Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki
- Busirīds Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona dēls, Ēģiptes valdnieks, kura zemi deviņus gadus postīja sausums
- Bizants Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un Keroesas dēls, Bizantijas pilsētas dibinātājs
- Pelijs Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un mirstīgās sievietes Tīro dēls, tesāliešu varonis, kas sagrāba varu Iolkā
- Agēnors Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Tiras un Sīdonas valdnieks
- Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā
- Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva
- Abants grieķu mitoloģijā - kareivīgas cilts eponīms, kura apdzīvojusi Eibojas salu, Poseidona un nimfas Aretūsas dēls
- Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
- Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā
- Oīlejs Grieķu mitoloģijā - lokru valdnieks, jūras dieva Poseidona mazdēls, viens no argonautiem un Trojas kara varoņa Ajanta Oilīda tēvs
- Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā
- Lībija Grieķu mitoloģijā - nimfa, Ēģiptes valdnieka Epaba meita, jūras dieva Poseidona bērnu Agēnora un Bēla māte, kuri vēlāk kļuva attiecīgi par Feniķijas un Ēģiptes valdniekiem
- Altaja grieķu mitoloģijā - pleironiešu valdnieka Testija meita, Kalidonas valdnieka Oineja sieva, Meleagra māte
- Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Poseidona dēls, viens no argonautiem, kas ieradās pie Jāsona no Milētas un kļuva par kuģa "Argo" stūrmani
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras
- Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs
- Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus
- Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts
- Nausitojs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Peribojas dēls, faiāku valdnieks Sheriju salā, Alkinoja tēvs
- Nēlejs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Tīro dēls, Pelija dvīņubrālis, kurš Mesānijā nodibināja pilsētu Pilu, kuru vēlāk izpostīja Hērakls
- Glauks Grieķu mitoloģijā - Poseidonam pakārtots jūras dievs
- Arīons Grieķu mitoloģijā - runājošs zirgs ar tumšām krēpēm, kas bija Poseidona un Dēmetras atvase
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
- Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku
- Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
- Tīdejs Grieķu mitoloģijā - varonis, Kalidonas valdnieka Oineja un viņa otrās sievas Peribojas dēls
- Alkione grieķu mitoloģijā - viena no plejādām, Atlanta meita, Posidona iemīļotā, boiotiešu valdnieka Hirieja māte
- Taraksips grieķu mitoloģijā - viena no Poseidona - Hipija ("ar zirgiem saistītā") iesaukām
- Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus
- Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs
- Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
- Grossdohn Grostonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā
- kordonieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Kordona" iedzīvotāji
- Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
- nonsenss Ģenētikā - mutācija, kas izraisa kādas aminoskābes kodona aizstāšanu ar terminējošo kodonu
- Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
- serdoliks Halcedona paveids - sarkans vai dzeltens minerāls (pusdārgakmens)
- heliotrops Halcedona paveids - zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem (pusdārgakmens)
- Helenenstein Helenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
- HM Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas divburtu kods
- HMD Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas trīsburtu kods
- Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- silicītieži Ieži, kas sastāv gk. (> 50%) no SiO2 minerāliem (opāla, kvarca, halcedona)
- Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
- Indran Indrēnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
- Hirschenhof Iršu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Iršu pagastā
- Madara Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā
- Madava Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā
- Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe
- Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā
- Neu-Schwanenburg Jaungulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā
- Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
- Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha
- Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
- ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
- Baltiņu kalns kalns Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, grēdveida paugurs, garums - 1,3 km, platums - līdz 250 m, centrālajā daļā absolūtais augstums - 147 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
- Vadzoles kalns kalns Madonas novada Lazdonas pagastā, absolūtais augstums - 175,0 m vjl., maksimālais relatīvais augstums - \~30 m
- Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas
- Spirukalns kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns
- Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes
- Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers
- Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns
- Klētskalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
- Augstumkalns kalns Vidzemes augstienē, uz austrumiem no Viešūras ezera, Madonas novada Aronas pagastā, absolūtais augstums - 272,2 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - \~50 m
- Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota
- Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
- Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m
- Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām
- Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni
- Sauleskalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m
- Mornas kalni kalnu grēda Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas un Daunas grāfistē, augstākā virsotne - 852 m (Slīvdonards)
- Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā
- Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca
- Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja
- Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers
- Neu-Geistershof Kārklu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
- Korndaunaka Karndona, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
- Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā
- Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
- Klānu Klānu purvs - zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ziemeļu galā, platība - 2597 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,4 m
- climacodon Klimakodonas - bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints
- Sorokina Krasnodona - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
- Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
- Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
- Krustkalni Krustkalnu dabas rezervāts Madonas novadā
- Apiņupīte Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km
- Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
- Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā
- Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija
- Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija
- Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm
- Sīļu grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 5 km
- Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle
- Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā
- Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
- Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
- spāre kukaiņu klases kārta ("Odonata"), kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
- Kupču Kupču ezers - atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 1,3 ha
- Kušļa kalns Kuslīša kalns Madonas novada Liezēres pagastā
- FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange)
- Londona Landona, pilsēta Kanādā ("London")
- Lambsdorfshof Lanstupes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
- Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu
- Cesvaine latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, kurā ietilpa tagadējā Madonas rajona austrumu daļa (Dzelzavas, Lubānas, Meirānu, Barkavas apkaime) ar centru Cesvaines pilskalnā
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
- Lasdohn Lazdona
- Muižas ezers Lazdonas ezers Lazdonas pagastā
- Ozolbirzes grāvis Lejasdonavas grāvis, Rojas pieteka
- Maseru Lesoto galvaspilsēta (angļu val. "Maseru"), Kaledonas kreisajā krastā 1500 m vjl., 228000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Ižupīte Lībes kreisā krasta pieteka Madonas novadā; Iša; Lībīte
- Luedern Līderes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā
- Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
- Klauģis Lielais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 122,8 m vjl., platība - 7,4 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā
- Lielais Klauga ezers Lielais Klauģis, ezers Lazdonas pagastā
- Lielais Klauģu ezers Lielais Klauģis, ezers Lazdonas pagastā
- Lielais Melnis Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā
- Lielais Melnīšu ezers Lielais Melnītis Ļaudonas pagastā
- Plencīšu ezers Lielais Plencis, ezers Ļaudonas pagastā
- Rāvas ezers Lielais un Mazais Rāvijs Madonas novadā
- Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus
- Griniča Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvais rajons, kurā atradās astronomiskā observatorija, kas 1953. g. pārcelta 75 km uz dienvidaustrumiem
- Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra
- Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru
- Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā
- Sebricas strauts Liezēres ezera pieteka Madonas novada Liezēres pagastā
- Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā
- Linītis Līnīšu ezers Ļaudonas pagastā
- Bestineica Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā
- Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts
- Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta
- Helenenstein Lobanas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
- Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kusas pagastā
- Brenta Londonas administratīvais rajons ("Brent")
- Bromli Londonas administratīvais rajons ("Bromley"), 320000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas pilsētas dienvidaustrumos
- Īlinga Londonas administratīvs rajons ("Ealing"), atrodas Londonas rietumu daļā
- Londinium Londonas agrākais latīņu nosaukums
- koknejs Londonas austrumdaļas (mazizglītoto iedzīvotāju) izloksne
- koknejs Londonas austrumdaļas iedzīvotājs
- sitija Londonas centrālā daļa, ko pārvalda lordmērs un kur atrodas finanšu iestādes, firmu kantori u. tml.
- Sitija Londonas centrālā, vecākā daļa ("City of London"), Temzas kreisajā krastā, pilsētas vēsturiskais centrs
- cockney Londonas dialekts; nievājoša to Londonas iedz. iesauka, kuri runā šajā dialektā
- Skotlendjards Londonas Galvaspilsētas policijas pārvalde; šīs pārvaldes kriminālmeklēšanas nodaļa
- Dauningstrīta Londonas iela, kur atrodas Lielbritānijas premjerminista rezidence, ārlitu ministrija un dažas valdības iestādes
- Vaithols Londonas iela, kurā izvietotas daudzas valdības iestādes
- LME Londonas Metālu birža ("London Metal Exchange")
- Barneta Londonas piepilsēta, t. s. Lielās Londonas sastāvdaļa, 374900 iedzīvotāju (2014. g.), arhitektūras piemineklis - baznīca (1250. g.)
- Vestminstera Londonas pilsētas rajons Lielbritānijā ("Westminster"), Anglijā, Temzas kreisajā krastā, 219400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Enfīlda Londonas rajons (_Enfield_), ietver arhitektūras pieminekli - Sv. Andreja baznīcu ar XV-XVIII gs. skulptūrām
- gildhala Londonas rātsnams
- gildhale Londonas rātsnams
- Gildhalle Londonas rātsnams
- Gildholla Londonas rātsnams
- Gildhols Londonas rātsnams
- guildhall Londonas rātūzis, celts 1411.-1431. g.
- vestends Londonas rietumu daļa, ko apdzīvo bagātnieki
- LIBOR Londonas starpbanku piedāvājumu likme - viens no autoritatīvākajiem biržas indeksiem valūtu tirgū (angļu "London Interbank Offered Rate")
- Charlottenhof Lotas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
- Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu
- Meirānu kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, novada Aiviekstē vairāku senāk Lubāna ezerā ietecējušu upju ūdeņus, dziļums — >9 m, platums — >50 m. garums — 25 km, kritums — 2,5 m
- Lubahn Lubānas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubānas pagastā
- Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte
- Lubei Lubejas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā
- Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā
- Laudohn Ļaudona
- Liagrad Ļaudonas (Liagradas) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā
- Anziht Ļaudonas Ancītes muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta teritorijā
- Ļaudona Ļaudonas ezers - Ļaudoniņas ezers Vestienas pagastā
- Leitāni Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja
- Modohn Madona
- Modohn Madonas ezers
- Kakšu ezers Madonas ezers Aronas pagastā
- Priecumu ezers Madonas ezers Aronas pagastā
- Sarkanmuiža Madonas novada apdzīvotās vietas "Sarkaņi" bijušais nosaukums
- apaltēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Apaltiena" iedzīvotāji
- grostonieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Grostona" iedzīvotāji
- kusēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Kusa" iedzīvotāji
- lauterieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lautere" iedzīvotāji
- līdērieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Līdere" iedzīvotāji
- lodēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
- olēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Oļi" iedzīvotāji
- viesēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Viesiena" iedzīvotāji
- zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji
- zelgavieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zelgauska" iedzīvotāji
- aronieši Madonas novada Aronas pagasta iedzīvotāji
- aiztiltieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" iedzīvotāji
- Akmiņsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums latgaliski
- barkavieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" iedzīvotāji
- Borkova Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" nosaukums latgaliski
- bozēnieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" iedzīvotāji
- Būzāni Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" nosaukums latgaliski
- bulmeistarieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" iedzīvotāji
- Bulmeisteri Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" nosaukuma variants
- Čērzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čērzenieki" nosaukuma variants
- čerzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čerzinieki" iedzīvotāji
- Jaunzemnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemnieki" nosaukuma variants
- mālnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" iedzīvotāji
- Molnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
- Muolnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski
- Molsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukuma variants
- Muolsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukums latgaliski
- Barkavas muiža Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums
- muižnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" iedzīvotāji
- obsenieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" iedzīvotāji
- Opsenīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" nosaukums latgaliski
- Osagols Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osogols" nosaukuma variants
- osugalieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osugals" iedzīvotāji
- rosībieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosība" iedzīvotāji
- Silaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
- Sylaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukums latgaliski
- silavnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silavnieki" iedzīvotāji
- sumeinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" iedzīvotāji
- Sumeinīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" nosaukums latgaliski
- zaļmežnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" iedzīvotāji
- Borkovskaja Madonas novada Barkavas pagasta nosaukums krieviski
- bulmeisterieši Madonas novada Barkvas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeisteri" iedzīvotāji
- Bersohn Madonas novada Bērzaunes muižas un pagasta bijušais nosaukums
- bērzaunieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaune" iedzīvotāji
- bocēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Boķi" iedzīvotāji
- brencēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Brencēni" iedzīvotāji
- iedzēni Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Iedzēni" iedzīvotāji
- iedzēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Iedzēni" iedzīvotāji
- sauleskalnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji
- Berzonskaja Madonas novada Bērzaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- dreicēnieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji
- jukānieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Jukāni" iedzīvotāji
- aizpurvieši Madonas novada Dzelzavas pagasta Aizpurves ciemata iedzīvotāji
- Aizpurves Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants
- Bokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bakani" nosaukuma variants
- Baldonas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants
- Boldaunas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants
- bučauskieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bučauska" iedzīvotāji
- dzelzavieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzava" iedzīvotāji
- Jaunbakani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants
- Jaunbokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants
- Krompāni Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Krampāni" nosaukuma variants
- lapenieki Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Lapenieki" iedzīvotāji
- Ļaidas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušā nosaukuma variants
- Ļaides Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušais nosaukums
- padomieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Padoms" iedzīvotāji
- Sīmošas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīmašas" nosaukuma variants
- sniķerieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sniķeri" iedzīvotāji
- tūjānieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" iedzīvotāji
- Tūjāņi Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" nosaukuma variants
- Selsau Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums
- Zeļzavskaja Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- ērgalieši Madonas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Ērgala" iedzīvotāji
- jaunērglēnieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunērgļi" iedzīvotāji
- jumurdieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jumurda" iedzīvotāji
- Jumurdskaja Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Jummerden Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- aiviekstieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiviekste" ("Aiviekstes") iedzīvotāji
- aronieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aronieši" iedzīvotāji
- jāņkalnieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāņukalns" iedzīvotāji
- jaunkalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalsnava" iedzīvotāji
- kalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalsnava" iedzīvotāji
- veckalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Veckalsnava" iedzīvotāji
- Kalzenau Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums
- Kaļcenovskaja Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- jaunlazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlazdona" iedzīvotāji
- lazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdona" iedzīvotāji
- rullēnieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruļļi" iedzīvotāji
- Lazdonskaja Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Lasdohn Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums; arī muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies Lazdona
- blākainieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Blākaiņi" iedzīvotāji
- gravēnieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Grava" iedzīvotāji
- grotūzēni Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Grotūži" iedzīvotāji
- Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums
- gulbērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēris" iedzīvotāji
- Liezēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" bijušais nosaukums
- liezerieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" iedzīvotāji
- liezērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" iedzīvotāji
- lubejieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Lubeja" iedzīvotāji
- mēdzūlieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Mēdzūla" iedzīvotāji
- ozolieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji
- Lezerskaja Madonas novada Liezēres pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Loesern Madonas novada Liezēres pagasta un muižas bijušais nosaukums
- Ondzuļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Anzuļi" nosaukuma variants
- beļavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji
- jaunzemieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
- Jaudzumieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" nosaukuma variants
- Dauziņi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Purnavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Tīrummūrnieki Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Ķepšļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepši" nosaukuma variants
- ļaudonieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudona" iedzīvotāji
- ruķēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruķi" iedzīvotāji
- rustēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Rusti" iedzīvotāji
- sāvēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji
- sāvienieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji
- tocēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Toce" iedzīvotāji
- Laudonskaja Madonas novada Ļaudonas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums
- jaunmuižnieki Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuižnieki" iedzīvotāji
- mārcēnieši Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Mārciena" iedzīvotāji
- Martzenhof Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums
- Marcenskaja Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- akordieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Akordi" iedzīvotāji
- deglēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" iedzīvotāji
- odzēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudonas Odziena" (tagad - "Mētriena") iedzīvotāji
- mētrēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji
- mētrienieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji
- mežrozieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mežrozes" iedzīvotāji
- pamatieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
- rāksalieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" iedzīvotāji
- Raksala Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants
- Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- Ļaudonas Odziena Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas “Mētriena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
- Ļaudon-Odzenskaja Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Laudon-Odsen Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- cērpelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Cērpelnieki" iedzīvotāji
- degumnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" iedzīvotāji
- Dagumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski
- Degumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski
- gaigalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalieši" iedzīvotāji
- iecelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Iecelnieki" iedzīvotāji
- ikaunieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" iedzīvotāji
- jaunlubānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlubāna" iedzīvotāji
- Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski
- kalngalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalngals" iedzīvotāji
- klāvānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Klāvāni" iedzīvotāji
- ošupieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji
- rupsalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Rupsalas" iedzīvotāji
- Kārklaiņi Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūramežs" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- stūrmezieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji
- stūrmežnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji
- vīksninieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Vīksniņas" iedzīvotāji
- zvidzēnieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Zvidziena" iedzīvotāji
- baltinieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji
- dobupieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Dobupe" iedzīvotāji
- jaunmājēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
- jaunsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaikava" iedzīvotāji
- Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants
- kamatauskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji
- kamatovskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji
- lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
- lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
- lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
- praulēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Prauliena" iedzīvotāji
- saikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Saikava" iedzīvotāji
- Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums
- trakšēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" iedzīvotāji
- vecsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaikava" iedzīvotāji
- Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums
- Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- aizkujieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizkuja" iedzīvotāji
- biksērieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Biksēre" iedzīvotāji
- birzēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji
- Dravnieki Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieks" nosaukuma variants
- Klaucāni Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Klaucēni" bijušais nosaukums
- kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji
- paķilieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Paķilis" iedzīvotāji
- Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums
- patkulieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" iedzīvotāji
- sarkanieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji
- sprīzdānieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprīzdāni" iedzīvotāji
- bunkānieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Bunkāni" iedzīvotāji
- devēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Devēna" iedzīvotāji
- talcēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Talka" iedzīvotāji
- vējavieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vējava" iedzīvotāji
- vestēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vestiena" iedzīvotāji
- Festen Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums
- Festenskaja Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- tolcēnieši Madonas novada Vestienes pagasta apdzīvotās vietas "Tolka" iedzīvotāji
- Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa
- madonieši Madonas pilsētas iedzīvotāji
- AGLA Maģiska formula, kas veidota no ebreju frāzes "ato gadol le-olam adonai" - Kungs, lai Tava varenība ir mūžīga
- dongalis Maizes dona
- McDonalds's Makdonalds - amerikāņu ātrās ēdināšanas restorānu tīkls (gk. hamburgeri)
- Marzenhof Māršena muiža, kas atradās Madonas apriņķa Bērzaunes pagastā
- Kišalfelda Mazā Ungārijas zemiene - Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijas ziemeļrietumos, augstums 100-150 m, atrodas tektoniskā ieplakā
- Klauģis Mazais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 123 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā
- Liniņu mazais ezers Mazais Liniņu ezers Lazdonas pagastā
- Melnītis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā
- Mazais Melnis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā
- Mazais Melnīšu ezers Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā
- Meselau Mēdzūlas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
- Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa
- Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša
- Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija
- Meiran Meirānu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Meirānu pagastā
- emanometrs Mēraparāts radona satura noteikšanai atmosfērā
- kaholongs Minerāla halcedona pasuga piena baltā krāsā
- kašolongs Minerāla halcedona pasuga piena baltā krāsā; kaholongs
- oniks Minerāla halcedona pasuga, kurā melnas svītras mijas ar baltām
- radona ūdeņi minerālūdeņi, kas satur radona gāzi
- Mūklājs Muklājs, ezers Lazdonas pagastā
- Mūklāju ezers Muklājs, ezers Lazdonas pagastā
- misenmutācijas Mutācijas, kas izraisa kādas aminoskābes kodona aizstāšanu ar citas aminoskābes kodonu
- nonsensmutācijas Mutācijas, kas izraisa kādas aminoskābes kodona aizstāšanu ar terminējošo kodonu
- Naglas Naglas ezers - atrodas Madonas rajona Aronas pagastā, platība - 8,4 ha; Pēču ezers
- trompetnarcise Narcišu suga (Narcissus pseudonarcissus), tās ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām
- mandele Neliels, ieapaļš hidrotermālo minerālu (ceolītu, hlorīta, opāla, halcedona, kvarca, kalcīta) veidojums efuzīvo iežu tukšumos
- Ānthonas salas nelielu salu grupa Bāndona līcī (_Ang Thong, Mu Ko_), Siāmas līča rietumos, Taizemes teritorija
- Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē)
- Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā
- Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā
- Niedrišķu dzirnavezers Niedrišku dzirnavezers Ļaudonas pagastā
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
- Ņūlondona Ņūlandona, pilsēta ASV
- Rāksalas strauts Odzes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā
- Odensee Odzienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
- Odsen Odzienas muiža, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mētriena
- Ogrīte Ogres augšteces kreisā krasta pieteka Madonas novadā, Aronas un Liezēres pagasta robežupe
- Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe
- Bložupīte Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, lejtecē \~0,5 km Aronas un Liezēres pagasta robežupe, garums - 3 km
- Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju
- Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
- Piparupīte Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 9 km
- Mazā Līdere Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā
- Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri
- Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža
- Ohlenhof Oļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Oļu pagastā
- Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus
- ordonance Ordonanse
- Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m
- Sophien-Eichen Ozolkalna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kārzdabas pagastā
- Linden-Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
- Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
- Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liezeres pagastā
- Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu
- Vietalvas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Aiviekstes, Klintaines, Bebru un Iršu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fehteln, krieviski — Vetalvskaja
- Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja
- Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā
- Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja
- Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
- Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
- Inešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Kaives un Vecpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu
- Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu
- Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
- Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
- Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
- Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja
- Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
- Variešu pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Jēkabpils pilsētu, Mežāres, Kūku un Krustpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Madonas novadu
- Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
- Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
- Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
- Ošupes pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Degumniekos, robežojas ar Barkavas un Indrānu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; līdz 2. pasaules karam teritorija ietilpa bijušajos Lubānas, Meirānu un Barkavas pagastos
- Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja
- Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja
- Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja
- Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
- Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
- Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja
- Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
- Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja
- Jumurdas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Liezēres, Vestienas un Ērgļu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Jummerden, krieviski — Jumurdskaja
- Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja
- Lazdonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu un Praulienas, Mārcienas un Aronas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lasdohn, krieviski — Lazdonskaja
- Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
- Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja
- Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja
- Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu
- Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja
- Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu
- Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
- Murmastienes pagasts pagasts Varakļānu novadā, robežojas ar Varakļānu pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Barkavas un Varakļānu pagasta teritorijas
- vilkogas Parastā beladonna jeb melnā velnoga ("Atropa belladona")
- Mamisonas pārkāpe pārkāpe Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, Ardonas un Rioni augšteces baseinā, uz Gruzijas un Krievijas robežas, augstums - 2820 m, Osetijas Kara ceļa augstākais posms
- Pārkārtnes ezers Pārkārtnis, ezers Ļaudonas pagastā
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Cesvaines novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Cesvaines pilsētu un Cesvaines pagastu, robežojās ar Gulbenes un Madonas novadu
- Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
- Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
- Pērses pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1946. g.; līdz 1925. g. un 1946.-1949. g. saucās Iršu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
- Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
- Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
- Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
- Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
- Vietalvas-Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Odzienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
- Oļu–Apeltienes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Oļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
- Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
- Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā
- Grašu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
- Kraukļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
- Kārzdabas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
- Vējavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jumurdas pagastā
- Lubānas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Lubānas novada Indrānu pagastā un Lubānas pilsētā, kā arī Madonas novada Ošupes pagastā
- Kusas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas pagastā
- Grostonas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Bērzaunes pagastā
- Lubejas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā
- Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā
- Meirānu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, neliela daļa Praulienas un Barkavas pagastā
- Mēdzūlas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Liezēres pagastā
- Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā
- Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā
- Pamatu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Mētrienas pagastu
- Ļaudonas-Odzienas pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mētrienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Mētrienas pagastā
- Iršu pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pērses pagastu, kas, savukārt, 1936. g. pievienots Odzienas pagastam
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Gilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
- Hilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Patkules pagastā
- Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve
- Sedona pilsēta ASV ("Sedona"), Arizonas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ītona pilsēta Dienvidanglijā pie Temzas ("Eton"), 30 km uz rietumiem no Londonas \~4000 iedzīvotāju, šeit atrodas slavenākā Anglijas zēnu internātskola "Eton College" (dib. 1440. g.)
- Karndona pilsēta Īrijā (_Carndonagh_), Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas ziemeļu daļā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Korndaunaka
- Līkslipa pilsēta Īrijā (_Leixlip_), Kildēras grāfistē, 15600 iedzīvotāju (2011. g.); Lēmonvradona
- Meipena pilsēta Jamaikā, Kleredonas pagasta administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2001. g.)
- Ardona pilsēta Krievijā (_Ardon_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, rajona administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.; Eridona
- Digora pilsēta Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ursdonas kreisajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varakļāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
- Lubāna pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
- Cesvaine pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā
- Gulbene pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā
- Bezildona pilsēta Lielbritānijā (_Basildon_), Anglijā, 51 km uz austrumiem no Londonas centra
- Čelmsforda pilsēta Lielbritānijā (_Chelmsford_), Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Londonas, Eseksas grāfistes administratīvais centrs, 168300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kroli pilsēta Lielbritānijā (_Crawley_), Anglijas dienvidu daļā, uz dienvidiem no Londonas, 106600 iedzīvotāju (2011. g.); pilsētas teritorijā atrodas Londonas Getvikas lidosta
- Hārlova pilsēta Lielbritānijā (_Harlow_), Anglijā, Londonas ziemeļu piepilsēta
- Meidenheda pilsēta Lielbritānijā (_Maidenhead_), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu
- Votforda pilsēta Lielbritānijā (_Watford_), Anglijā, Londonas ziemeļrietumu piepilsēta, 90300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vokinga pilsēta Lielbritānijā (_Woking_), Anglijā, Londonas dienvidrietumu piepilsēta, 62800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eilsburija pilsēta Lielbritānijā ("Aylesbury"), Anglijā, 58 km no Londonas, Bakingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Epsoma-Jūela pilsēta Lielbritānijā ("Epsom and Ewell"), Londonas pavadoņpilsēta, 78300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hemelhempstida pilsēta Lielbritānijā ("Hemel Hempstead"), Anglijā, Londonas pavadoņpilsēta, 39 km uz ziemeļrietumiem no Londonas, 91900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hārforda pilsēta Lielbritānijā ("Hertford"), Anglijā, \~30 km uz ziemeļiem no Londonas, Hārfordšīras grāfistes administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kingstona pilsēta Lielbritānijā ("Kingston upon Thames"), Anglijā, ietilpst Lielās Londonas sastāvā, tās teritorijas dienvidrietumu daļā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vindzora pilsēta Lielbritānijā ("Windsor"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 32200 iedzīvotāju (2016. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Meidenhedu ("Maidenhead")
- Vimbldona pilsēta Lielbritānijā (Wimbledon"), Anglijā, Lielās Londonas dienvidaustrumu daļā, 68200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lūtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, \~50 km uz ziemeļiem no Londonas, 186100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bedforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, uz ziemeļrietumiem no Londonas, 81600 iedzīvotāju (2011. g.), Bedfordšīras grāfistes administratīvais centrs. vēstures avotos pirmo reizi minēta 571. g.
- Bānhona pilsēta Taizemē, Hāndonas provincē
- Baoloka pilsēta Vjetnamā, Lomdonas provincē
- Jaunandrānu pilskalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā pie Avotiņu (Jaunandrānu) mājām, \~10 m augsts, kukuļveidīgs paugurs ar stāvām nogāzēm un izlīdzinātu, ieapaļu plakumu (~30 x 20 m), bijis apdzīvots vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs.)
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
- Lisiņas pilskalns pilskalns Madonas novada Barkavas pagastā, \~10 m augsts kukuļveidīgs paugurs (garums — 100 m, platums — 80 m) pļavu vidū, bijis apdzīvots līdz \~9-12 gs.; Aizkārkles pilskalns; Bozēnu pilskalns; Būzēnu pilskalns
- Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
- Lubejas pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagasta Lubejas ciemā, savrups \~15 m augsts, iegarens paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~40 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies
- Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs
- Pilskalns Pilskalns Madonas novada Mārcienas pagastā, \~20 m augsts, savrups paugurs pie strauta gravas, plakums - 75 x 30 m, datējums nav zināms
- Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
- Praulen Praulienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Praulienas pagastā
- Starpīte Puduļu ezera noteka uz Kalsnavas ezeru Madonas novada Mārcienas pagastā; Starpis
- Saukas purvs purvs Madonas novada Barkavas pagastā, platība — 742 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7 m
- Baltie klāni purvs Madonas novada Indrānu pagasta dienvidaustrumu daļā, Aiviekstes kreisajā krastā starp pietekām Abaini un Zvidzi, platība 4029 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4 m, rietumu un ziemeļu daļā daudz ezeriņu un akaču
- puszta Pušta - stepes zāle Vidusdonavā
- Plaksnis Rāceņu ezers Lazdonas pagastā
- Rācenis Rāceņu ezers Lazdonas pagastā
- Rācenītis Rāceņu ezers Lazdonas pagastā
- emanācija Radioaktīva gāze, viens no elementa radona (Rn) nosaukumiem
- Reitera ezers Reiteris, ezers Lazdonas pagastā
- Lisa Riebas labā krasta pieteka Madonas novadā, iztek no Rāceņu ezera
- knaucis Rieciens, maizes gabals, arī dona; gabals, kumoss
- transportribonukleīnskābe RNS ar samērā nelielu molekulmasu, kas pārnes (transportē) aminoskābes uz ribosomām un kodona - antikodona mijiedarbības rezultātā nodrošina aminoskābju ieslēgšanos sintezējamā olbaltumvielā atbilstoši ģenētiskajam kodam
- Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
- Bukareste Rumānijas galvaspilsēta (rumāņu valodā "Bucuresti"), atrodas Lejasdonavas līdzenumā, Dimbovicas krastos, 1883400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Friedrichswald Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā
- Saikof Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā
- Dziļūksnis Sakārnis, ezers Ļaudonas pagastā
- Baznīcezers Salas ezers Madonas pilsētā
- Baznīcas ezers Salas ezers Madonas pilsētā
- Deķēnu ezers Salas ezers Madonas pilsētā
- Heidenfeld Sarkaņu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sarkaņu pagastā
- Saussen Sausnējas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sausnējas pagastā
- Savienas ezers Sāvienas ezers Ļaudonas pagastā
- Sawensee Sāvienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- Taurupīte Savītes labā krasta pieteka Pļaviņu un Madonas novadā, garums - 4 km
- Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.)
- Liezēres ezermītne sena latgaļu dzīvesvieta, atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Akmeņsalā, Liezēra ziemeļu daļā, koka konstrukciju paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā
- sidonieši Senās Feniķijas lielākās pilsētas Sidonas iedzīvotāji; arī feniķieši vispār, sevišķi Homēra darbos
- Amfitrīte Sengrieķu mitoloģijā - jūras dieviete, viena no nereīdām, jūras dieva Nēreja un okeanīdas Dorīdas meita, Poseidona sieva
- Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams
- Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza
- Aizkārkle Senkapu nosaukums Madonas novada Barkavas pagastā
- Siena ezers Sienezers, ezers Lazdonas pagastā
- Heidenhof Sila muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
- Somijas skābene skābeņu suga ("Rumex pseudonatronatus syn. Rumex fennicus")
- Skolas Skolas ezers - atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,8 ha
- Skolas Skolas ezers - Rāceņu ezers Lazdonas pagastā
- mitrais smogs smogs, kurā kaitīgie maisījumi ir kopā ar miglu; Londonas smogs
- Rumex fennicus Somijas skābenes "Rumex pseudonatronatus" nosaukuma sinonīms
- Saulgriežu kalns Spirukalns Madonas novada Vestienas pagastā
- Dzērves kalns Spirukalns Madonas novada Vestienas pagastā
- Stomersee Stāmerienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Stāmerienas pagastā
- Starpiņezers Starpezers Madonas novada Praulienas pagastā
- džobers Starpnieks, kas strādā Londonas Fondu biržā
- ātrvilciens Eurostar starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša, tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
- Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā)
- Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi
- Schwanen Švāna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā
- Talejs Talejas ezers Madonas novada Vestienas pagastā
- Kurtavas purvs Teiču purva rietumu daļas nosaukums ap Kurtavas ezeru, Madonas novada Mētrienas pagastā
- Aizkarpati Teritorija starp Vidusdonavas līdzenumu un Karpatiem, ietver Austrumkarpatu dienvidrietumu daļu un Aizkarpatu zemieni Ukrainas Aizkarpatu apgabalā
- Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
- Aiša Tirzas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 13 km; Aise; Aišate; Aizšate
- Tootzen Toces muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā
- Graulīte Tocītes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Tolka Tolkas ezers - Sudārdiņš Madonas novada Vestienas pagastā
- Tolkenhof Tolkas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
- Espenhoehe Troškas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Adulienas pagastā
- Walmeshof Tuges muiža, kas atradās Madonas apriņķa Gulbenes pilsētā
- plasma Tumši zaļš pusdārgakmens, halcedona paveids
- Eirotunelis Tunelis zem Lamanša šauruma (37 km no kopējā garuma 50 km), kas savieno Lielbritāniju un Franciju, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu "Eurostar" no Londonas uz Parīzi vai Briseli, automašīnu, autobusu un kravu pārvadājumiem ar vilcienu
- Bērzaunes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Madonas novada Bērzaunes pagastā, uzpludināta uz Bērzaunes pietekas Lācītes, platība — \~1,3 ha
- Alksnas grāvis ūdenstece Latvijā, Madonas novada Praulienas pagastā, Upsta kreisā krasta pieteka
- Ciska Ūdenstece Madonas novada Barkavas pagastā, Īdeņas kanāla pieteka; Oija, Ūjiņa, Vija
- Bābenīca Ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, Gravas strauta labā krasta pieteka, iztek no Ģērķēnu ezera, garums - \~5 km
- Āža grāvis ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, ietek Gulbēra ezerā
- Gravas strauts ūdenstece Madonas novada Liezēres un Cēsu novada Inešu pagastā, \~3 km posmā arī šo novadu un pagastu robežupe, ietek Briņģu ezerā, garums — \~10 km, atteka savieno arī ar Sustalu; Grīvas strauts
- Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte
- Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci
- Kapu dīķis ūdenstilpe Madonas novada Meirānu pagastā, platība - 5,4 ha; Kāpu ezers; Visagala ezers
- Bosna upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā
- Jantra upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā
- Abaine upe Latvijā, Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe, dabiskā izteka atradās Lubāna pārplūstošajā palienē, Balto klānu dienvidu daļā, bet pēc Lubāna iedambēšanas vairs nav savienota ar to, tagadējais garums - 14 km; Abaina; Abaiņa
- Alainīte upe Latvijā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Ērgļu pagastā, Ogres labā krasta pieteka, garums - 12 km
- Alūksnīte upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte
- Andrupīte upe Latvijā, Madonas novada Jumurdas pagastā, tek no Jumurdas uz Pakšēnu ezeru, garums - 11 km; Akmene; Lukstas upe
- Akmeņupe upe Latvijā, Madonas novada Liezēres pagastā, Gāršupes labā krasta pieteka; Akmensupīte
- Aronīte upe Latvijā, Madonas novada Vestienas un Sausnējas pagastā, Vesetas labā krasta pieteka, garums - 7 km
- Āriņa upe Latvijā, Sūlas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 10 km; Ārupīte
- Temza upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km)
- Apozole upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts
- Asna upe Madonas novada Ošupes pagastā, Zvidzes kanāla labā krasta pieteka, senāk ietecēja Lubānā
- Cālīšupe upe Madonas novada Sausnējas pagastā, tek no Zosina ezera uz Stirnezeru
- Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute
- Dimbovica upe Rumānijā ("Dimbovita"), Ardžešas kreisā krasta pieteka, garums - 250 km, sākas Fegeraša masīva austrumos, lejtece Lejasdonavas līdzenumā, vasarā apsīkst
- Hrona upe Slovākijā ("Hron"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Zemajos Tatros 977 m vjl., lejtece Vidusdonavas līdzenumā, kur pavasaros pārplūst
- Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers
- Ērgļu ūdenskātuve uzpludināta uz Ogres upes Madonas novada Ērgļu pagastā, platība — 11,2 ha
- Dobuļu dzirnavezers uzpludināts Kujas upē, Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 4,2 ha; Dzirnavezers
- Vadzola Vadzola ezers - Vadzols Lazdonas pagastā
- Vadzolas Vadzolas ezers - Vadzols Lazdonas pagastā
- Kaķene Vaibiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas un Barkavas pagastā
- Jāņakrusta strauts Vasijas strauta labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā
- Alt-Schwanenburg Vecgulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vecgulbenes pagastā
- Alt-Kalzenau Veckalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
- Fehgen Vējavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vējavas pagastā
- Eiņu apmetne vēlā neolīta dzīvesvieta Madonas novada Ošupes pagastā, Aiviekstes pietekas Abaines labajā krastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Eiņu ezera, datējama ar 2. gt. p. m. ē. 1. pusi
- Aboras apmetne I vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta (2. gt. - 1. gt. p. m. ē.), atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, uz sauszemes pacēluma Aboras labajā krastā pie tās ietekas Abainē, platība - >15000 m^2^
- Vella Vella grāvis - ietek Gulbēra ezerā Madonas novada Liezēres pagastā
- Antonīca Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā (pirms lejteces iztaisnošanas bija Savītes pieteka), garums - 14 km; Antonijas strauts
- Savīte Vesetas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 123 m, iztek no Kaņepēnu (Savītes) ezera; Salvīte; Savide
- Festen Vestienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
- Alt-Lasdohn Vezlazdonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
- Aboras apmetne II vidējā neolīta dzīvesvieta (3. gt. p. m. ē.), atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, Aboras kreisajā krastā, uz dienvidiem no Aboras apmetnes I, platība - \~500 m^2^
- Dzedziekstes apmetne vidējā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta, atrodas Madonas novada Indrānu pagastā, Aiviekstes labajā krastā, iepretī Abaines ietekai
- pušta Vidusdonavas graudzāļu stepe smilšainas melnzemes augsnē
- Dūnāntūla Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijā, Donavas labajā krastā, 150-200 m vjl.
- Alfelda Vidusdonavas līdzenuma galvenā daļa Ungārijā (_Alföld_), stiepjas \~450 km uz ziemeļaustrumiem no Donavas līdz Karpatiem; Lielā Ungārijas zemiene
- Lielā Žitna Vidusdonavas līdzenuma ziemeļrietumu daļa Donavas un tās attekas Mazās Donavas upstarpā ("Velký Žitný Ostrov"), no Bratislavas līdz Vāhas ietekai, platība — 1880 kvadrātkilometru, sanešu veidota, iekultivēta stepe
- Ungārijas zemiene Vidusdonavas zemiene
- Cirstu skanste viduslaiku nocietinājums Madonas novada Jumurdas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ierīkota, nostiprinot kāda paugura austrumu un rietumu nogāzi, dienvidu pusē izrokot grāvi un uzberot valni, bet ziemeļu pusē Ogres 7-8 m augstajā krastā izbūvējot valni, šī skanste ir kvadrātveida nocietinājums, tās vaļņu garums — \~50 m, platums — 4 m, augstums — līdz 3 m, stipri cietusi 2. pasaules kara laikā, kad tajā ierīkoti ierakumi un blindāžas
- Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums
- Fehsen Viesienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā
- Kuršupīte Viešūra ezera pieteka Madonas novada Vestienas pagastā; Guldupīte
- Fehteln Vietalvas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
- Wilhelminenhof Viļuma (Viļa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mārcienas pagastā
- liverijas Visi Londonas iedzīvotāji, kam ir balstiesības
- killikilliks Vītolu lūku cigārs, smēķē indiāņi un ļoti ciena Londonas klubos
- hrizoprazs Zaļš halcedona variants, pusdārgakmens, lieto rotaslietās
- Selgowsky Zelgovskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā
- Timsiņu purvs zemais purvs Ļaudonas un Variešu pagastā, platība - 807 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m, dienvidu galā līdz 5 m biezs sapropeļa slānis
- Aizpeisas purvs zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ieplakas dienvidrietumu daļā, platība - 568 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,2 m
- Drikšņu pīsa zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ieplakas purvu masīvā, Aiviekstes kreisajā krastā, platība — 1560 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 1,7 m, apaudzis ar priedēm un bērziem
- Lielais purvs zemais un augstais purvs Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Ošupes pagastā, platība — 1912 ha, zemais purvs aizņem 1022 ha, augstais purvs — 890 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3 m, zem tā 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Balodēni zemnieku saimniecība Madonas novada Vietalvas pagastā
- donēt Ziedot (angļu "donate")
- Climacodon septentrionale ziemeļu klimakodona
- Sestukalns Ziestu kalns Madonas novada Sausnējas pagastā
- Maizaste Zvidzes kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā
- Mazais Pabrauklis Zvidzes kanāla pieteka Madonas novada Ošupes pagastā
dona citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV