Paplašinātā meklēšana

Meklējam denis.

Atrasts vārdos (134):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (188):

kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
bruņinieku ordeņi, garīgie 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
krēklis Ādenis (1).
ādaunieks Ādenis, kleperis; vecs, vājš zirgs.
ādminis Ādenis, kleperis.
kraģis Ādenis, vecs zirgs.
ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam.
cobiķis Ādenis.
kanēris Ādenis.
kāsis Ādenis.
kraņķis Ādenis.
krepsis Ādenis.
nātans Ādenis.
nātnene Ādenis.
ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām.
eideniski Aideniski.
ģeņģeriski Aideniski.
ģeņģerisku Aideniski.
r Alfabēta divdesmit piektais burts; sonora skaņa, plūdenis, ko veido mēles priekšgalam virmojot pret augšējo zobu iekšējās puses alveolām.
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
mehitaristi Armēņu kristīgo ordenis, ko nodibināja Mehitars, gribēdams atdzīvināt un izplatīt armēņu valodu un literatūru (1701. gadā).
AWG Arubas guldenis; Arubas valūtas kods, sīknauda - cents.
Vecdoles viduslaiku pils atradās Salaspils pagastā, Doles salas ziemeļaustrumu daļā, pirmoreiz rakstos minēta 1216. g., no 1288. g. piederēja Rīgas Domkapitulam, 1298. g. to ieņēma un izpostīja Livonijas ordenis.
atmeteklis Atradenis.
atradnis Atradenis.
atraslis Atradenis.
izliktenis Atradenis.
pamalis Atrasts bērns, atradenis.
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
periderms Augiem segaudi, koraļļu polipiem kopējais cauruļveidīgais ģindenis.
benediktīnieši Benediktīniešu ordenis – Romas katoļu baznīcas vecākais ordenis; benediktieši.
bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot.
brāleste Brālība, biedrība, organizācija (it īpaši reliģiska rakstura); kongregācija, ordenis katoļu baznīcā.
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis.
atradenītis Dem. --> atradenis.
stādeklis Dēsts, spraudenis.
žļampa Dubļi, šķīdenis.
fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni.
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; arī grūdenis (1).
grūstenīca Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem un žāvētas cūkgaļas; zīdenis; grūdenis (1).
koķis Ēdiens; tas pats kas grūdenis, arī zīdenis.
kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
Akadēmiskā Palmas zara ordenis Francijas ordenis kultūras un izglītības darbinieku apbalvošanai.
Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus.
gadene Gadu veca cūka vai aita; gadenis.
Goda leģions Goda leģiona ordenis.
Légion dʽHonneur Goda leģions; Goda leģiona ordenis.
graudeņi Graudenis.
grūdinis Grūdenis 2.
dzīvenis Grūdenis, zīdenis.
grūbes Grūdenis.
grūtas Grūdenis.
stukums Grūdenis.
stūkums Grūdenis.
gulden Guldenis.
ģiltene Ģindenis.
ģiltine Ģindenis.
ģindinis Ģindenis.
hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis).
karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu).
tūcis Kartupeļu biezputra; arī kaņepju un zirņu grūdenis.
pincenis Kartupeļu grūdenis.
voliņš Kartupeļu grūdenis.
piāristi Katoļu klēriķu ordenis jaunatnes audzināšanai un izglītībai.
premontrieši Katoļu mūku ordenis ar galveno klosteri Premontrā, šī ordeņa dalībnieki; premonstratensieši.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija.
serviti Katoļu mūku ordenis, dibināts 13. gs.
kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
kamaldulieši Katoļu mūku ordenis, ko 1012. g. dibināja benediktiešu mūks Romualds Kamaldoli ielejā pie Areco, stingri askēti, valkā baltus tērpus.
premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts.
karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu.
trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids.
redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
teatieši Katoļu regulēto kleriķu ordenis, dibināts 1542. g., tam bija liela loma Itālijas pretreformācijas kustībā.
magdalēnietes Katoļu sieviešu ordenis ar augustīniešu noteikumiem netiklībā kritušo sieviešu glābšanai un labošanai.
redemptorietes Katoļu sieviešu ordenis, dib. 1750., pazīstams ar barbarisku askēzi.
salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru.
kamilliāņi Katoļu slimnieku kopēju ordenis Itālijā no 16. gs. beigām.
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
basilijieši Kristiešu garīgā ordeņa mūki; ordenis radās Bizantijā 4. gs., tā statūtu izveidi piedēvē agrīnās kristietības teologam Basilijam Lielajam.
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi.
Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
zemdura Kvadrātu rinda vai svina pildenis katrā lappusē zem pēdējās rindas lappuses noslēgšanai un saturēšanai.
lejbalsts Kvadrātu rinda vai svina pildenis, ar ko noslēdz katras lappuses salikumu pēc pēdējās rindas, lai to labāk saturētu.
laidījums Laidenis - koka trauks ar caurumotām sienām zivju uzglabāšanai.
Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
ūdeņainā barība lopbarībai izmantojami pārtikas rūpniecības blakusprodukti ar lielu ūdens daudzumu, kas pievienots pārstrādes procesā (šķiedenis, drabiņas, kartupeļu gremzdi, cukurbiešu graizījumi).
minimi Ļoti stingrs mūku ordenis, 15. gs. dibināts.
maltieši Maltas ordenis - 11. gs. dibinātā johanniešu ordeņa nosaukums kopš 16. gs.
bļemba Medaļa, ordenis, rotas kareklis.
bļembuks Medaļa, ordenis, rotas kareklis.
bļenduks Medaļa, ordenis, rotas kareklis.
klunkurs Medaļa, ordenis.
medisnīca Mednis; medenis.
vabiņa Mizots egles zars žoga pīšanai; zedenis.
haruspicija Nākotnes pareģošana pēc upuru dzīvnieku iekšām, ko pēc leģendas etruskiem pasludinājis atradenis, mazs zēns Tags, kas pēc tam pazudis.
krešers Neliels cilindrisks metāla serdenis, pēc kura deformācijas nosaka spiediena lielumu, kādu gāzes rada eksplozijā.
ANG Nīderlandes Antiļu guldenis; Kirasao un Sintmartēnas valūtas kods, sīknauda - cents.
durteknis No auga atdalīta daļa, kas iestādīta attiecīgā vidē, iesakņojas; spraudenis.
Ērģemes kauja notika 1560. g. 2. augustā Ērģemes pilstiesā pie Lugažu muižas, tajā 300 jātnieku liela Livonijas ordeņa karaspēka vienība cīnījās pret daļu (~12000 vīru) no Livonijā iebrukušā krievu karaspēka, kas livoniešus ielenca un sakāva, ordenis zaudēja \~130 kritušos, bet landmaršals, 11 komturi un120 bruņinieki tika saņemti gūstā.
lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju.
krusts Ordenis, kas pēc formas ir līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
regālija Ordenis, medaļa, goda zīme.
klunkuris Ordenis, medaļa.
vibiķis Pārāk īss, nederīgs zedenis.
zemrindenis Parindenis.
celestīnieši Pāvesta Celestīna V 1254. g. dibināts mūku ordenis, turējās pie sv. Benedikta mācībām.
piedaudzeklis Pieklīdenis; piedauzeklis.
piedauzeklis Pieklīdenis.
inkogrāfs pildspalva, kuras serdenis pildīts ar speciālu tinti rasēšanai.
Riekstu kalns pilskalns Cēsīs, Pils parkā, uz rietumiem no Cēsu viduslaiku pils, ir savrups, 14 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 50 x 25 m, 11.-12. gs. apdzīvojuši vendi, vēlāk izmantojis Zobenbrāļu ordenis.
plaudeniskis Plaudeniski.
plauteniski Plaudeniski.
plideniski Plideniski iet - plidenēt.
premonstrietes Premontriešu sieviešu ordenis.
premontrietes Premontriešu sieviešu ordenis.
Randene Randenes ezers - Randenis Lielauces pagastā.
Raudenes ezers Randenis, ezers Lielauces pagastā.
Randenes ezers Randenis, ezers Lielauces pagastā.
1297.-1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu.
viba Rīkste; klūga; zedenis.
kartūzieši Romas katoļu baznīcas mūku ordenis, dibināts 1084. gadā; mūku dzīvesveids skarbi askētisks.
oddfellows Savādnieku neatkarīgais ordenis, ap 1750. g. Anglijā dibināta labdarības organizācija ar devīzi: draudzība, mīlestība un patiesība.
zvirgzdenis Savienojumā "dzelzs zvirgzdenis" - pirīts, sulfīdu dzelzsrūda.
dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu.
kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām.
cistercieši Sens katoļu mūku ordenis, dibināts 1098. g. Francijā, benediktiešu ordeņa atzars (ar stingrākiem noteikumiem); šī ordeņa brāļi.
iekša Serdenis (lodīšu pildspalvai).
iekšiņa Serdenis (lodīšu pildspalvai).
spole serdenis ar uztītu vadu; solenoīds.
nīte Sētas zedenis, vabiņa.
nīts Sētas zedenis.
servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm.
slapu Slapu iet - iet aideniski.
slapus Slapus iet - iet aideniski.
illūmināti Slepens ordenis, kas dibināts 1776. g. ar nolūku apvienot visu zemju domātājus prāta attīstības veicināšanai reliģiskas apgaismības ceļā.
dursteklis Spraudenis.
durteklis Spraudenis.
spraudeklis Spraudenis.
šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra.
studiņš Studenis.
stundenieks Stundenis.
stundinieks Stundenis.
ursulietes Sv. Ursulas vārda nosauktā katoļu mūķeņu ordeņa locekles; šo ordeni nodibināja 16. gs. Itālijā; ursuliešu ordenis pastāv Francijā un dažās citās valstīs.
svīdiņa Svīdenis - cepumi (plāceņi) no rudzu miltiem, taukos vārīti un krāsnī cepti.
šķiede Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis.
šķiedens Šķiedenis - no kartupeļiem savārīts biezenis.
trinitarieši Trinitariešu ordenis - Sv. Trīsvienības ordenis gūstekņu atbrīvošanai, Francijā nodibināts, 1198. g. apstiprināts garīgs ordenis kristīgo gūstekņu izpirkšanai no neticīgo rokām.
parindeņtulkošana Tulkošanas veids, kurā katram avotvalodas vārdam pieraksta ekvivalentu mērķvalodā; parindenis lasāms tikai savienojumā ar oriģināltekstu.
Teitoņu ordenis Vācu ordenis.
Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
kaikaris Vājš zirgs, ādenis.
vedene Vedenis - stumjami ratiņi, ķerra.
Žemaitija Vēsturisks apgabals tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu daļā, kas 13. gs. bija neatkarīga valsts, 13. gs. beigās to iekaroja Vācu ordenis, 15. gs. atbrīvojās un apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti.
kobris Vēžu bridenis.
stibriņš Zedenis (sētas koks).
zediņš Zedenis 1.
stādaigs Zedenis 1(1).
dizenis Zedenis, vabiņa.
dizins Zedenis, vabiņa.
statiņs zedenis.
maile Zedenis.
mailis Zedenis.
riķis Zedenis.
sedenis Zedenis.
sedinis Zedenis.
skadīns Zedenis.
slīte Zedenis.
stadiņš Zedenis.
stadīns Zedenis.
vaba Zedenis.
zedīns Zedenis.
Sidrabene zemgaļu centrs 13. gadsimtā, pirmoreiz minēta atskaņu hronikā 1289. g., 1290. g. zemgaļi pili pameta un devās uz Lietuvu, bet pili Livonijas ordenis nodedzināja; atrašanās vieta nav precīzi zināma; Sidrabe; Sidabrene.
tengas Zīdenis, kūķi.
Kūķu vakars Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi.
idis Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
īds Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
idus Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
īdes Ziemeļaustrumu vējš, īdenis.
teleostei Zivju kārta - īstās kaulu zivis, kuru ģindenis jau pilnīgi pārkaulojies visās daļās.
racenis zvejas tīkls, kur brienot velk pa ūdeni; bradenis (1).

Citās vārdnīcās nav šķirkļa denis.