Paplašinātā meklēšana
Meklējam darināšana.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (131):
- alusdarniecība Alus darināšana.
- aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
- deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
- deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus.
- talkš Apvienojumā "tilkš, talkš" izmanto zvana skaņu atdarināšanai.
- bronzas laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu
- vara laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu
- vesternizācija ASV kinorūpniecības radītā samākslotā "mežonīgo Rietumu" un kovboju dzīves tēla atdarināšana reālajā dzīvē.
- imitācija Atdarināšana; arī atdarinājums.
- salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
- sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis
- derivatīvs Atvasināts; vārdu darināšanas-.
- gultasmaikss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai.
- gultasmaiss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai.
- vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā.
- ehopraksija Automātiska, neapzinīga atdarināšana.
- ēcholalija Bezsaturīga otra runas atdarināšana.
- spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
- gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai.
- grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai.
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- hromolitogrāfija Daudzkrāsu litogrāfija; lieto gk. stājgrafikā gravīru darināšanai.
- kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai
- vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu
- eklektisms Dažādu pagātnes stilu atdarināšana un savienošana 19. gs. arhitektūrā un mākslā.
- derivatīvais dialektisms dialektisms, kurš atšķiras no literārās valodas ekvivalenta ar vārddarināšanas afiksu
- podnieku zīmes grafiskas zīmes, kas izveidotas uz māla trauku dibena, to darināšanas gaitā
- sociālpārmantošana Iemaņu, paradumu, pieredzes un garīgās kultūras pārmantošana no paaudzes paaudzē ar signālu (valodas, rakstības, apmācīšanas, vērošanas, atdarināšanas utt.) palīdzību.
- bleiks Interjekcija šāviena trokšņa atdarināšanai.
- brazdu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku.
- brazgu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku.
- apelativācija Īpašvārda pārtapšana par sugas vārdu (nepievienojot papildu vārddarināšanas līdzekļus).
- petrarkisms Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) paņēmienu atdarināšana dzejā.
- pīku Izmanto pīles balss atdarināšanai.
- briks Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai.
- brikst Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai.
- brīkt Izsauksmes vārds krišanas trokšņa atdarināšanai.
- briuks Izsauksmes vārds kritiena trokšņa atdarināšanai.
- bridāc Izsauksmes vārds lēkšanas, lēkāšanas skaņu atdarināšanai.
- pliukt Izsauksmes vārds šāviena trokšņa atdarināšanai.
- pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
- skrauc Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai.
- skrauč Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai.
- rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids.
- potenciālisms Jaunas parādības, jauna jēdziena vai jaunu attieksmju izteikšanai atbilstoši vārddarināšanas likumiem darināts jauns vārds vai vārdu savienojums.
- pakaļķēmošanās Kā pārspīlēta, ākstīga atdarināšana.
- čum Kādas skaņas atdarināšanas vārds.
- stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
- afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
- akratofora Liela tilpuma pudele, ko izmanto šampanieša darināšanai.
- zī Lieto atkārtojumā zīlītes balss atdarināšanai.
- ķirks Lieto čirkstošas skaņas atdarināšanai.
- cuk Lieto dažu skaņu atdarināšanai (motora darbība, katla vārīšanās u. c.).
- džiņ Lieto džinkstošas, šķindošas skaņas atdarināšanai.
- krāks Lieto krāciena vai ķērciena atdarināšanai.
- ķava Lieto suņa rējienu atdarināšanai.
- lir Lieto šķindošas skaņas atdarināšanai, piemēram, saskandinot glāzītes.
- tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai.
- arhaistika Mākslā - seno formu, senlaiku manieres atdarināšana.
- mimēze mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība
- mimeze Mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība.
- dekoratīvi lietišķā māksla mākslas veids, lietišķās mākslas nozare, kas pievēršas galvenokārt cilvēku sadzīvei domātu mākslas priekšmetu darināšanai
- esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma
- atcilošana Metāla naudas neatļauta atdarināšana, ja atdarinātājam ir naudas kalšanas atļauja, bet viņš atdarina citu naudu.
- vārddarināšanas modelis modelis, pēc kura izvēlas un noteiktās semantiskās un sintaktiskās attieksmēs saista un izkārto vārdus, to celmus un afiksus, darinot jaunus vārdus atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas tipiem
- monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
- suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss.
- subrepcija Nepareiza slēdziena darināšana, apzināti vai neapzināti pielaižot kādu jēdzienu samainīšanu.
- puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
- strukturāli semantiskais modelis noteiktas struktūras un semantikas vārddarinājums, ko aktīvi izmanto par paraugu citu līdzīgas struktūras un semantikas leksisko vienību darināšanai
- vārddarināšanas nozīme nozīme, kas ir kopīga viena varddarināšanas tipa darinājumiem attiecībā pret motivētājvārdiem
- derivatīvā nozīme nozīme, ko atvasinājumam piešķir vārddarināšanas afikss
- pluralizācija Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā.
- pluralizēšana Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā.
- taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi.
- anglomānija Pārspīlēta visa angliskā cienīšana un atdarināšana.
- vārddarināšanas celms pirmatnīgs, atvasināts vai salikts motivētājvārda celms, ko izmanto citu vārdu darināšanai
- šlute Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šluta; šļuta; šļute.
- šluta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šlute; šļuta; šļute.
- šļuta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šļute.
- internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus
- atlējums Priekšmetu atdarināšana ar plūstošu un ātri sacietējošu vielu palīdzību.
- atvasinājumsaliktenis Saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
- džinkš Savienojumā ar "džankš" lieto skaļu trokšņu atdarināšanai.
- striuku Savienojumā ar "strauku" lietoja siena pļaušanas skaņu atdarināšanai.
- vārda nozīmes maiņa semantiskais termindarināšanas paņēmiens, ar kuru jaunu terminu darina mainot vispārlietojama vārda vai citā nozarē jau lietota termina nozīmi
- vārdu nozīmes maiņa semantiskais termindarināšanas paņēmiens, ar kuru jaunu terminu darina, mainot vispārlietojama vārda vai citā nozarē jau lietota termina nozīmi
- arhaizācija Seno mākslas formu apzināta atdarināšana.
- termina pieņemamības vērtes skala skala, pēc kuras vērtē, vai konkrētais termins ir piemērots (ieteicams, pieļaujams) konkrēta jēdziena izteikšanai, vai atbilsttermina prasībām un vai atbilst attiecīgās valodas sistēmai, valodas normām, vārddarināšanas modeļiem u. c.
- parēhēze Skaņu veiglošana, dabas skaņu atdarināšana vārdos.
- patomimēze Slimības simptomu atdarināšana (piem., histērijas gadījumā).
- sīkbaļķis Smalkšķiedrains priedes baļķis, kas ir garāks par 6,4 metriem un ko parasti izmanto jahtu mastu un laivu darināšanai.
- šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
- pieaurošana Staltbrieža vai aļņa auru (baurošanas) atdarināšana, lai viņu pievilinātu medniekam.
- piebaurošana Staltbrieža vai aļņa baurošanas atdarināšana, lai viņu pievilinātu medniekam.
- superfikss Suprafikss - morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā.
- keramika Šādu izstrādājumu darināšana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
- apdiegšana Šuvekļa griezummalas apdarināšana ar rokdarba vai overloka šujmašīnas pārmalas diegu dūrieniem, kas novērš griezummalas iršanu.
- sīkplastika Tēlniecības, lietišķās mākslas veids, kas ietver neliela apjoma darbu darināšanu; šādu darbu darināšana.
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana.
- metronīmija uzvārda darināšana no mātes, nevis no tēva vārda
- imitēšana Vairāk vai mazāk apzināta parauga reproducēšana, atdarināšana.
- linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā.
- sociolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta sociāla grupa un kam raksturīgi īpatnēji valodas līdzekļi (leksika, frazeoloģija, vārddarināšanas modeļi).
- aglutinatīvās valodas valodas, kurās vārdu darināšanai un gramatisko formu veidošanai izmato aglutināciju
- vārddarināšana Valodniecības nozare, kas pētī atvasinātus vārdus, to uzbūvi, vārddarināšanas līdzekļus un paņēmienus.
- formants Vārda daļa, kas kalpo vārddarināšanai un vārda formu maiņai.
- prefiksālā vārddarināšana vārda darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot priedēkļus; prefiksācija
- derivatoloģija Vārddarināšanas apakšnozare, kurā pēta atvasināšanas, resp., derivācijas, procesu, atvasinātos vārdus, vārdu atvasināšanas paņēmienus, tipus, modeļus, dažādu vārdšķiru vārdu darināšanas īpatnības u. tml.
- vārddarināšanas ligzda vārddarināšanas ķēdēs un tipos izkārtots vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums
- vārddarināšanas paņēmiens vārddarināšanas līdzekļu nosacīts vārdu darināšanas veids; latviešu valodā tiek izmantoti trīs varddarināšanas paņēmieni - morfoloģiskais, sintaktiskais un semantiskais
- deetimoloģizācija Vārddarināšanas motivācijas zudums, piemēram, ir zudusi motivācija starp vārdu "tūkt" un tā motivēto vārdu "tauki".
- deetimoloģizēšanās Vārddarināšanas motivācijas zudums, piemēram, ir zudusi motivācija starp vārdu "tūkt" un tā motivēto vārdu "tauki".
- separācija vārddarināšanas paņēmiens, kurā par patstāvīgi lietojamu vārdu kļūst vārda daļa
- teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
- motivācija Vārddarināšanas pazīme, kas norāda uz semantisku saikni starp darinājumu un vārdu vai vārdu savienojumu, no kura tas darināts.
- vārddarināšanas tips vārddarināšanas sistēmas pamatvienība, ko nosaka motivētājvārda vārdšķira, varddarināšanas paņēmiens, varddarināšanas līdzeklis un varddarināšanas nozīme
- puskalks Vārds, kas darināts gan no tulkotiem, gan aizgūtiem vārddarināšanas elementiem.
- fleksācija Vārdu darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot derivatīvās galotnes.
- fleksīvā vārddarināšana vārdu darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot dervatīvās galotnes
- salikteņu darināšana vārdu darināšana, apvienojot vienā leksikas vienībā vārdu savienojuma (vārdkopas vai vārdrindas) vismaz divus patstāvīgus vārdus vai to celmus
- semantiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšana, piešķirot jau esošai leksiskai vienībai jaunu nozīmi
- onomatopoija Vārdu darināšana, stila līdzeklis, kas lietu parādību raksturošanai izlieto nevien vārdu loģisko nozīmi, bet vārdus izvēlas ar tādu nolūku, ka tie ar savu skaņu atgādina raksturojamo priekšmetu vai parādību.
- atvasināšana Vārdu darināšana, vārda saknei vai celmam pievienojot afiksu - piedēkli, priedēkli vai derivatīvo galotni - atbilstoši valodas vārddarināšanas modeļiem.
- derivatīvais paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens ar afiksa pievienošanu saknei
- morfoloģiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens, kurā jaunu vārdu atvasināšanā izmato afiksus, latviešu valodā parasti piedēkļus
- sintaktiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens, kurā tiek darināts saliktenis, apvienojot vārdu savienojuma divus vai vairākus vārdus resp. celmus
- spēlēt Veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties.
- epotoponīms Vietvārds, kurš ir apelativējies vai no kura ar vārddarināšanas līdzekļiem darināts sugasvārds.
darināšana citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV