Paplašinātā meklēšana
Meklējam cv.
Atrasts vārdos (119):
- cv:1
- cvo:1
- cvai:1
- cvei:1
- cvani:1
- cvets:1
- cvika:1
- Ancva:1
- necva:1
- nicva:1
- cvābis:1
- cvāķis:1
- cvečes:1
- cvelve:1
- cvergi:1
- cvikot:1
- cvilve:1
- cvulis:1
- Scviha:1
- Ucvīle:1
- cvābers:1
- cvaiķis:1
- cvainis:1
- cvaņķis:1
- cvēbaks:1
- cvībaks:1
- Dacvari:1
- Mapucve:1
- necveņa:1
- pucvīle:1
- secvana:1
- uncvads:1
- uncvats:1
- vecvecs:1
- vecvīrs:1
- cvābelis:1
- cvāberis:1
- cvāģeris:1
- cvaibaks:1
- cvainers:1
- cvaiņāgs:1
- cveibers:1
- cvelvīgs:1
- cvingers:1
- cvoibāns:1
- cvoibers:1
- bacvinis:1
- barmicva:1
- batmicva:1
- lēcveida:1
- mucveida:1
- pēcvārds:1
- Picvunda:1
- uncvasts:1
- uzcvikot:1
- vecvārds:1
- Vecvārma:1
- Vecvārme:1
- vecvells:1
- cvainieks:1
- cviknegla:1
- Ancveriņi:1
- genocvale:1
- miecviela:1
- pēcvētras:1
- Pricvalka:1
- vecvecais:1
- vecvecāki:1
- cvinglisms:1
- barmicvahs:1
- basmicvahs:1
- lēcveidīgs:1
- mucveidīgs:1
- piecvakara:1
- socvalstis:1
- Švarcvalde:1
- Vecvagares:1
- Vecvagāres:1
- Vecvārkava:1
- vecvecmāte:1
- vecvectēvs:1
- Vecvilgāle:1
- vecvīrpoga:1
- Zalcvēdele:1
- cvikstengas:1
- Baznīcvalks:1
- mencveidīgs:1
- piecvietīgs:1
- specvienība:1
- trapecveida:1
- vācvalodīgs:1
- vecveclaiku:1
- vecvīrbārda:1
- cveišpeneris:1
- mencveidīgie:1
- sekvencveida:1
- špicveidīgie:1
- vārdnīcveida:1
- vecvālēnieši:1
- vecvecmāmiņa:1
- vecvecmāmuļa:1
- vecvectētiņš:1
- vecvectēviņš:1
- cvingliānisms:1
- bilancvērtība:1
- brencvīnskābe:1
- komercveikals:1
- komercvērtība:1
- trapecveidīgs:1
- vecvāgarnieki:1
- vecvecmammiņa:1
- vecvecmammiņš:1
- vecvīrbārdiņa:1
- komercviesnīca:1
- referencvirsma:1
- sekvencveidīgs:1
- spricvecumieši:1
- vārdnīcveidīgs:1
- vecvīrbārzdiņa:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (161):
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku.
- Upmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m.
- hepatolentikulārs Attiecīgs uz aknām un uz lēcveida kodolu smadzenēs.
- miecētājaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecaugi.
- miecaugi Augi, no kuriem iegūst miecvielas; miecētājaugi.
- Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem.
- miecmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas; miecētājmiza.
- miecētājmiza Augu miza, no kā iegūst miecvielas; miecmiza.
- kānūns Austrumnieku stīgu instruments, trapecveidīgs ar zarnu stīgām, kuras trinkšķināmas ar plektru.
- basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā.
- bats Basmicvahs.
- Bazoņgrāvis Baznīcvalks Rojas pagastā.
- Katrīnvalks Baznīcvalks Talsu novada Rojas pagastā.
- Krogvalks Baznīcvalks, ūdenstece Rojas pagastā.
- vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
- o kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
- ramnitols CH3(CHOH)4CH2OH, piecvērtīgs spirts, ramnozes redukcijas produkts.
- jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
- miecvielu ekstrakts dabisko miecvielu šķīdums.
- miecvielu augi dažādu dzimtu augi, ko rūpnieciski var izmantot miecvielu (tanīnu) ieguvei.
- vecvāgarnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāgares" iedzīvotāji.
- Vecvagāres Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvagares" nosaukuma variants.
- edamīns Dzidrinātājs un atkrāsotājs līdzeklis miecvielu rūpniecībā, ko iegūst samaļot attaukotas sojas pupas par emulsijas vedīgu masu.
- Einecs Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts ("European inventory of existing commercial chemical substances").
- PNA Filipīnu informācijas aģentūra (angļu Philippines News Agencv).
- galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās.
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs.
- Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
- Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts.
- guanozīns Guanīna savienojums ar piecvērtīgu cukurvielu ribozi, nukleozīds; ir visu ribonukleīnskābju sastāvā.
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu.
- progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi.
- Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
- programmējamā loģiskā matrica integrēta shēma ar universālu matricveida struktūru, kas sastāv no loģiskajiem elementiem ar komutējamiem savienojumiem un kas šo savienojumu attiecīgas komutācijas rezultātā var realizēt dažādas ieejas mainīgo disjunktīvās normālformas.
- tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos.
- nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti.
- pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm.
- Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā.
- sarkanmiecēšana Jēlādu miecēšana ar augu miecvielām - ozolu mizu ekstraktiem, arī ar egļu un kastaņu mizām - stingrības palielināšanai.
- dividivi Kāda Indijas auga brūngansarkanas pākstītes, kas satur līdz 40% miecvielas, izmantoja ādminībā un reizēm arī krāsotavās tanīna vietā.
- stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas.
- Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
- miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
- tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus).
- ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli.
- Vilgāle Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecvilgāle" bijušais nosaukums.
- Vecvārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vecvārme" bijušais nosaukums.
- mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu, aptver arī koksnes termisko pārstrādi, kolofonija, terpentīna, skuju ēterisko eļļu, miecvielu u. c. produktu ražošanu.
- Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
- throscidae Lēcējcvaboļu dzimta.
- Helicigona lapicida lēcveida vīngliemezis.
- lēcveidīgs Lēcveida.
- sveķu ligzda lēcveidīgs iedobums starp divām skujkoku gadskārtām, kas pildīts ar sveķiem; ļoti bieži egles koksnē.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām.
- kvebraho Ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco.
- gadiformes Mencveidīgo kārta.
- encheliopus Mencveidīgo kārtas ģints.
- pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs.
- menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta ("Gadidae"), pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- sausmiecēšana Miecēšana ar sausām miecvielām.
- kvebrahoekstrakts Miecviela, ko iegūst ekstrahējot ar ūdeni kvebraho koku.
- tanīns Miecviela, ko satur augi, visvairāk ozolu mizas.
- miecēklis Miecviela.
- miecētājviela Miecviela.
- miecekstrakti Miecvielu ekstrakti.
- depsidi Miecvielu grupa, pēc ķīmiskā sastāva vairāku savstarpēji saistītu fenolkarbonskābju esteri.
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
- atmiecēta miza miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas.
- atmiecēta koksne miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas.
- sviestmuca Mucveida ierīce sviesta kulšanai.
- mucveidīgs Mucveida.
- duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis.
- duidibenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem).
- dujdubens Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai; duidubenis.
- duidubenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai.
- keratocēle Mugurējās robežplātnītes trūcveida iztilpums cauri radzenei.
- merluccius Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases mencveidīgo kārtas ģints.
- Rizoforu dzimta nelieli mūžzaļi koki un krūmi (16 ģintis, 120 sugas) ar miecvielām bagātām mizām un lapām un izturīgu, cietu koksni, ko izmanto zemūdens būvēm.
- antisiderisks Nesaderīgs ar dzelzi, piem., miecvielas.
- garats No bablaha gatavota miecviela.
- gallusskābe Organiska skābe, atrodama augos, kas satur miecvielas (tējaskrūmu lapās, ozolu mizās); lieto krāsvielu sintēzē, medicīnā u. c.
- galluskābe Organiska skābe, ko satur daži miecvielām bagāti augi (ozolu miza, tējaskrūmu lapas u. c.); to lieto medicīnā, krāsvielu sintēzē u. c.
- katehīni Organiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas ar miecvielu īpašībām; atrodami daudzos augos.
- ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
- cviknegla Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes; cvika.
- WADEM Pasaules Katastrofu un neatliekamās medicīnas asociācija (angļu "World Association for Disaster and Emergencv Medicine").
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- apgādnieks persona, kura uztur savas ģimenes locekļus vai citu personu; persona, kurai pēc likuma ir pienākums rūpēties par otru laulības attiecībās esošu personu, bērniem, mazbērniem, vecākiem vai vecvecākiem.
- Picunda Picvunda, pilsēta Abhāzijā.
- ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
- pentīti Piecvērtīgi alkoholi.
- pentāde Piecvērtīgs radikālis vai elements.
- arabīts Piecvērtīgs spirts, arabinozes redukcijas produkts.
- pentavalents Piecvērtīgs.
- pentandrija Piecvīrība, augi ar pieciem putekšņu trauciņiem, Linnēja sistēmas piektā šķira.
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
- Pirmie Ancveireņi Pirmie Ancveireņi - Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukuma variants.
- Pirmie Ancveriņi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukuma variants.
- Pyrmī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 1" nosaukums latgaliski.
- Otrie Ancveriņi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukuma variants.
- Otrie Ancveireņi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukuma variants.
- Ūtrī Ancveireni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ancveriņi 2" nosaukums latgaliski.
- Ziemeļkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noord-Kaap", secvanā "Kapa Bokone", angļu val. "Northern Cape"), administratīvais centrs - Kimberli, platība - 361380 kvadrātkilometru, 1147600 iedzīvotāju (2009. g.).
- Ziemeļrietumi Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noordwes", secvanā "Bokone Bophirima"), administratīvais centrs - Mafikena, platība - 116320 kvadrātkilometru, 3450400 iedzīvotāju (2009. g.).
- augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi.
- adstringents Saistītājs, savilcējs līdzeklis, piem., miecvielas.
- mencveidīgs Savienojumā "mencveidīgās zivis": īsto kaulzivju kārta, pie kuras pieder, piemēram, mencas, vēdzeles.
- sekvencveidīgs Sekvencveida.
- hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam.
- iekrāsojums Sēņu vai baktēriju (retāk miecvielu) darbības rezultātā mainījusies aplievas vai kodolkoksnes krāsa; trupes sākumstadija, kurā koksne vēl saglabā mehāniskās īpašības.
- brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi).
- Draupnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina maģiskais zelta gredzens, saules simbols, kuru cvergi izkala par apliecinājumu tam, ka dieviem ir neizsmeļami zelta krājumi.
- mākslīgā acs lēca stikla vai metakrilāta lēcveida ķermenis, ko ievieto acābolā lēcas aizstāšanai (pēc kataraktas operācijas).
- menca Šīs dzimtas suga ("Gadus morhua"), liela, saimnieciski nozīmīga mencveidīgo kārtas zivs ar vairākām pasugām.
- bečuāni Tauta, dzīvo Bostvānas austrumos, Dienvidāfrikas Republikas ziemeļu daļā, arī Zimbabves dienvidrietumos, valoda (secvana) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, daļēji saglabājies cilšu dalījums, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults, totēmisma paliekas), daļa - kristīgie; cvani; čuani.
- refraktors teleskops ar lēcveida objektīvu, kurā attēls rodas, gaismas stariem lūstot vienā lēcā vai vairākās lēcās.
- marsbura Trapecveida bura uz buru kuģa ar taisnu takelāžu, otrā bura no apakšas.
- zemtilta gabarīts trapecveida kontūra, kurai pēc tilta izbūves jāpaliek brīvai (kuģošanai un plostošanai).
- trapecveidīgs Trapecveida.
- vecvālēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
- Aungrāvis Ūdenstece Ventspils novada Piltenes pagastā, ietek Vecventā uz dienvidiem no Piltenes, garums - \~5 km.
- Stviha Upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha).
- Rēgene Upe Vācijā, Bacvārijā, Donavas kreisā krasta pieteka.
- Nekāra Upe Vācijas dienvidrietumu daļā ("Neckar"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 367 km, izteka pie Švenningenes, starp Švarcvaldi un Švābu Albu.
- Donava Upe Viduseiropā (vācu val. "Donau", slovāku val. "Dunaj", ungāru val. "Duna", serbu un bulgāru "Dunav", rumāņu val. "Dunarea"), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā.
- lentikulārs Uz smadzeņu lēcveida kodolu attiecīgs.
- uzcvikot Uzvilkt uz liestes un piestiprināt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieku naglām - cvikām.
- ģermanofoni Vācvalodīgie; ģermāņu valodās runājošie.
- PNA Valdības informācijas aģentūra (Irānā; angļu Pars News Agencv).
- paaudžu vardarbības cikls vardarbība, kas tiek pārnesta no vecvecākiem un vecākiem uz bērniem; piemēram, ja māte savā bērnībā ir piedzīvojusi vardarbību, tad ir lielāks risks, ka viņa būs vardarbīga pret savu bērnu.
- vārdnīcveidīgs Vārdnīcveida.
- spricvecumieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spricvecumi" iedzīvotāji.
- grosis Vecāmāte vai vecvecmāte; arī paveca radiniece vai vispār veca sieviete.
- vectante Vectēva vai vecāsmātes māsa, vai arī kāda cita vecvecāku paaudzes radiniece.
- Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- novecojis vārds vecvārds.
- Alt-Wormen Vecvārmes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- vecvecmammiņa Vecvecmāmiņa.
- vecvecmammiņš Vecvecmāmiņa.
- vecvecmāmiņa Vecvecmāte.
- vecvecmāmuļa Vecvecmāte.
- vecvectētiņš Vecvectēvs.
- vecvectēviņš Vecvectēvs.
- sekvencēt Veidot (ko) sekvencveidīgi.
- Zvirbuļupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā un pilsētā, lejtecē arī pilsētas robežupe, ietek Vecventas lejteces atzarā, garums - 8 km; Bensonupe; Pūčiņupe; Piltenes upe.
- lagohils Vidusāzijas lūpziežu dzimtas puskrūms, kura virszemes daļās ir lagohilīns, miecvielas, karotīns; ziedu un lapu uzlējums pastiprina asinsreci.
- cvikot Vilkt uz liestes un stiprināt klāt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieka naglām - cvikām.
- ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi.
- pollaks Zivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga (Pollachius pollachius"), kas konstatēta arī Baltijas jūrā.
- kriečis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras; kriecis.
- kriecis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa cv.