Paplašinātā meklēšana
Meklējam cēlonis.
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (168):
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm.
- favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
- glaukoze Aklums, kura cēlonis ir glaukoma.
- malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija.
- alkohola mānija akūta mānija, kuras cēlonis ir alkohola lietošana.
- tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām.
- iedzimtā aneirisma aneirisma, kuras cēlonis ir attīstības traucējums.
- anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā.
- reflektoriskā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir smadzeņu garozas impulsi.
- prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā.
- bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- cirkularitāte apļveida argumentācija, kas pieņem, ka kāda notikuma cēlonis pastāv pašā notikumā vai ir no tā izrietošs.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- hemorāģiskā angiohialinoze asiņošanas tieksme, kuras cēlonis ir artēriju muskuļu slāņa iedzimta deģenerācija.
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- leikonīhija Balti plankumi vai punkti uz nagiem; to cēlonis ir gaisa pūslīši zem nagiem.
- īstā apnoja bezelpas stāvoklis, kura cēlonis ir oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanās asinīs un līdz ar to elpošanas centra kairinājuma trūkums.
- fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis.
- kauzalitāte Cēlonība, cēloniskā nosacītība.
- agrāfija Daļēja vai pilnīga nespēja rakstīt, kuras cēlonis ir bojājumi galvas smadzenēs.
- aģents Darbīgs cēlonis, arī līdzeklis, kas izraisa kādu parādību.
- debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram.
- lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību.
- angioskotoma Defekts redzes laukā, kura cēlonis ir tīklenes asinsvadu ēnas.
- riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu.
- kontaktdermatīts Dermatīts, kam cēlonis ir kādas vielas primārā kairinošā ietekme vai, biežāk, ādas sensibilizācija pret kādu vielu, kas atkārtoti vai ilgstoši iedarbojas uz ādu.
- demence Dzīves laikā iegūta plānprātība, kuras cēlonis ir smadzeņu bojājumi vai slimības.
- ekzematīds Eksudatīvs dermatīds, kura varbūtējais cēlonis ir cirkulējošs alergēns.
- pārejas process elektriskās ķēdes (ja tajā ir enerģijas uzkrājēji – induktīvas spoles vai kondensatori) pāreja no viena stacionāra režīma otrā; pārejas procesu cēlonis parasti ir komutācija.
- Ganna efekts elektriskās strāvas augstfrekvences svārstību ģenerācija, ja pieliek līdzspriegumu dažiem pusvadītāju materiāliem, piemēram, gallija arsenīdam (GaAs), indija fosfīdam (InP) un kadmija telurīdam (CdTe); efekta cēlonis ir elektronu periodiska paātrināšanās un bremzēšanās stiprā iekšējā elektriskajā laukā.
- kāma Ezoterismā alkas un vēlēšanā, atmiņas par iepriekš izjustām sāpēm un priekiem, kas bieži ir cēlonis tādiem ieradumiem kā smēķēšana un dzeršana.
- bekgraunds Fons, pamats, izcelsme, cēlonis (angļu "background").
- diennakts aberācija gaismas aberācija, kuras cēlonis ir Zemes rotācija; tā novirza spīdekli uz austrumu pusi par leņķi, kas nepārsniedz 0,3 loka sekundes.
- pamatcēlonis Galvenais, nozīmīgākais cēlonis.
- termodifūzija Gāzu vai šķidrumu maisījumu komponentu difūzija, sajaukšanās, kuras cēlonis ir temperatūras starpība maisījumā.
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
- Helena Grieķu mitoloģijā - Zeva un Lēdas meita, Menelāja sieva; aizbēga uz Troju ar Parīdu, kas bija Trojas kara cēlonis.
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
- fenilektonūrija Ģenētiskā patoloģija, kuras cēlonis ir aminoskābes fenilalanīna metabolisma traucējums, kas noved pie fenilalanīna un tā derivātu uzkrāšanās audos un cilvēka agrīnās attīstības laikā bojā smadzeņu audus.
- Klainfeltera slimība ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem.
- iedzīvotāju mehāniskais pieaugums iedzīvotāju skaita pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
- iedaža Iemesls, cēlonis.
- antecedents Iepriekšējais, priekšgājējs; iepriekšējie apstākli, cēlonis.
- farmakopsihoze Ikviena psihoze, kuras cēlonis ir alkohols, medikamenti vai indes.
- dizartroze Ikviens patoloģisks locītavas stāvoklis; tā cēlonis var būt slimība, izmežģījums vai kroplība, kas ierobežo kustības.
- ektodermoze Ikviens traucējums, kura cēlonis ir iedzimta nepilnīga ektodermālo orgānu, piemēram, ādas, nervu sistēmas attīstība.
- mirstības cēlonis indivīdu dzīves reālie nosacījumi un organismu stāvokļi, kas ir pirmcēlonis to nāvei (organisma novecošanās, bads, karadarbība u. tml.)
- iekšējā infekcija infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
- konflikta atrisināšana interešu pretrunu samazināšana vai likvidēšana starp indivīdiem vai sociālajām grupām, kad zūd interešu sadursmes cēlonis; visbiežāk izpaužas kompromisu atrašanā un pieņemšanā, saskaņas panākšanā, bet reizēm vienas puses pilnīgā kapitulācijā.
- fedings īsviļņu radiostaciju radiosignālu intensitātes īslaicīgas haotiskas vai regulāras izmaiņas, kuru cēlonis ir radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņa, kā arī pa dažādiem ceļiem uztveršanas vietā nonākušu radioviļņu summēšanās.
- baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi.
- nozotoksīns Jebkurš toksīns kā slimības cēlonis vai sekas.
- Enzofs Jūdaisma kabalā visas pasaules pirmcēlonis, cilvēku izpratnei absolūti nepieejama dievišķa būtne.
- ierosinājums Kādas parādības izraisītājs, cēlonis.
- blakuscēlonis kādu procesu veicinošs papildus cēlonis.
- nokse Kaitīgs faktors, slimību izraisītājs cēlonis.
- ārējais kantaridisms kantaridisms, kura cēlonis ir toksīnu uzsūkšanās caur ādu no čulgas, kas radusies spāņu vaboļu aplikācijas vietā.
- heminoze Katra slimība, kuras cēlonis ir ķīmiska reaģenta iedarbība.
- Klainfelters Klainfeltera slimība - ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem.
- smagkļūda Kļūda, ko radījusi aparatūras kļūme vai kam cēlonis bijis mēģinājums sadarboties ar nesaderīgu aparatūru.
- paškustība Kustība, kuras avots, cēlonis ir pašā sistēmā, kas atrodas kustībā.
- gangrēna Ķermeņa daļas, orgāna vai audu atmiršana, kam cēlonis ir traucējumi to asinsapgādē.
- metāliskā saite ķīmiskā saite, kuras cēlonis ir lielā vadāmības elektronu koncentrācija; negatīvi lādētā elektronu gāze notur pozitīvi lādētos jonus noteiktos attālumos.
- lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
- anaplazmoze Liellopu malārija, drudzis, kura cēlonis ir ērču kodieni.
- sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
- determinisms mācība, ka ikviens notikums ir kāda dabas likuma darbības piemērs vai ka jebkuram notikumam ir vismaz viens cēlonis.
- pašatmagnetizēšanās Magnētisma izzušana, kuras cēlonis ir magnētisko dipolu (molekulāro magnētu) pievilkšanās pie magnēta pretējiem poliem.
- kriptomenoreja Menstrualo atdalījumu aizture, kuras cēlonis ir iedzimts vai iegūts maksts sašaurinājums.
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem.
- pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- vecuma mioze mioze, kuras cēlonis ir saistaudu savairošanās un hialinizācija zīlītes sašaurinātājmuskulī.
- gēnu mutācijas mutācijas, kuru cēlonis ir submikroskopiskas, citoloģiski nekonstatējamas ķīmiskas vai strukturālas gēnu pārmaiņas, kas parasti skar tikai vienu gēnu.
- bada nāve nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
- vaina Negatīvs faktors, arī cēlonis, iemesls (kādai negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei, izpausmei).
- chronos ageraos nenovecojošs laiks - orfisma teogonijā pasaules tiešais pirmcēlonis, ko radījis Ūdens un Zeme.
- astāzija Nespēja stāvēt; galvenais cēlonis - nervu slimības (histērija); astāzija parasti novērojama reizē ar abāziju.
- tāpat Norāda, ka kam nav (piemēram, cēloniska) saistījuma (ar ko).
- leikotrihoze Nosirmošana; cēlonis - nepietiekama pigmenta rašanās vai gaisa iekļūšana matos.
- Visuma izplešanās novērojamais attāluma pieaugums starp galaktiku grupām vai kopām, kura iespējamais cēlonis ir Lielais Sprādziens.
- ideja Objektīvā ideālisma filozofijā - pasaules vēsturiskās attīstības pirmcēlonis.
- miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
- zvaigznes drebēšana un mirgošana optiskā teleskopa redzeslaukā novērojamā zvaigznes attēla svārstību un spožuma maiņa, kuras cēlonis ir turbulence Zemes atmosfērā; samazina teleskopa izšķirtspēju un līdz ar to teleskopa efektivitāti.
- deviācija Organisma orgāna individuālajā attīstībā radusies novirze, kuras cēlonis ir eksistences apstākļu maiņa orgāna veidošanās vidējās stadijās.
- sepse Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- ornitofenoloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības ornitofaunā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi.
- iekarme Pamats, iemesls, cēlonis.
- pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
- aizblīžģēt Par attālinošos skaņu, kuras cēlonis ir brišana vai braukšana pa dubļiem.
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
- grūdiens Pēkšņa, arī spēcīga ierosme, pamudinājums, cēlonis (darbībai, pasākumam, procesam).
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
- Mēness librācija periodiskas, šķietamas Mēness svārstības ap savu centru, kuru cēlonis ir Mēness nevienmērīgā kustība pa orbītu un Mēness ekvatora slīpums attiecībā pret Mēness orbītu; tā rezultātā no Zemes iespējams redzēt vairāk nekā pusi (59%) Mēness virsmas.
- causa prima pirmcēlonis.
- halikoze Pneimokonioze, kuras cēlonis ir akmens putekļu ieelpošana.
- apture Programmas izpildes pārtraukšana, kuras cēlonis ir neparedzēta traucējumsituācija, iepriekš plānota vajadzība vai izpildes pabeigšana.
- infekciju psihozes psihiski traucējumi, kuru cēlonis ir vispārējās infekciju slimības.
- budisms Reliģija, mācība, kas radās Indijā 6. gadsimtā pirms mūsu ēras un izplatījusies daudzās Āzijas valstīs; aicina uz iedziļināšanos sevī, lai pārvarētu baudkāri, kas esot visu ciešanu cēlonis.
- primārā amiloidoze reta slimība, kuras cēlonis nav zināms; to raksturo vairāk vai mazāk plaši amiloīda nogulumi mezodermas struktūrās, piem., skeleta muskuļos, mēlē, kaulos, cīpslās, skrimšļos, sirds muskulī, lūpās u. c.
- sekas rezultāts (parasti negatīvs), ko izraisa kāds cēlonis.
- Jamu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras un ūdeņu dievība, bīstams un nežēlīgs dievs, kurš pretendē uz pasaules valdnieka troni, visa ļaunā cēlonis un radītājs.
- tur (arī te, kur) tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- re kur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- te tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- tur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- pirmcēlonis Sākotnējais, arī galvenais cēlonis.
- initium Sākums, cēlonis.
- hipohidratācija Samazināts ūdens daudzums organismā, kura cēlonis ir nepietiekama šķidruma uzņemšana vai pastiprināta tā izvade.
- kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums.
- viļņu izkliede sekundāro viļņu rašanās virzienos, kas nesakrīt ar krītošā viļņa virzienu un kas nav koherenti ar krītošo vilni; viļņu i–es cēlonis ir vides īpašību neregulāras lokālas izmaiņas, nehomogenitātes, termiskās u. c. fluktuācijas, citas fāzes mikroskopiski ieslēgumi, izkliedējoši centri u. tml.
- logoss Senajiem grieķiem - jēdziens, kategorija, definīcija, doma, slēdziens, sakarība, pamats, princips, cēlonis, argumentācija, pierādījums, pētījums, hipotēze, teorija, metode, likums, zinātne, sapratne, prāts, vārds, teikums, izteikums, izklāsts, runa, saruna, patiesība.
- miliāra sāres veida aneirisma sīks maisveida paplašinājums arteriolas sienā; smadzeņu arteriolās tas bieži ir apopleksijas cēlonis.
- purpura Sīks, arī lielāks sarkans asinsizplūdums (cilvēka) ādā, kura cēlonis ir palielināta kapilāru caurlaidība vai asins tecēšanas traucējumi.
- miokardiodistrofija Slimība, ko izraisa miokarda koloidāli ķīmiskās struktūras bojājumi; to cēlonis ir nepietiekama asinsapgāde.
- hiperadrenālisms Slimība, ko izraisa virsnieru hiperfunkcija: sliecība uz bazālās vielmaiņas paaugstināšanos, pazemināta ogļhidrātu tolerance, glikozūrija; cēlonis - virsnieru hiperplāzija, virsnieru garozas audzēji.
- eksopātija Slimība, kuras cēlonis ir ārpus organisma; eksogēna slimība.
- ateroskleroze Slimība, kuras cēlonis ir holesterīna nogulsnēšanās uz artēriju iekšējām sieniņām.
- simpatikopātija Slimīgas parādības, kuru cēlonis ir simpātiskās nervu sistēmas funkciju traucējumi.
- patoloģiskie stāvokļi sportā slimīgas pārmaiņas organismā, kuru cēlonis ir liela slodze, nelabvēlīgi faktori treniņā vai sacensībās.
- hiperproteoze Slimīgs stāvoklis, kura cēlonis ir palielināts proteīnu daudzums uzturā.
- Leravulans Soloru (Austrumindonēzija) mitoloģijā - augstākā dievība, visa esošā cēlonis un sākums.
- iekšējie spriegumi spriegumi materiālā, kuru cēlonis ir dažādu ārēju faktoru (temperatūras, mehānisko slodžu, elektromagnētiskā starojuma) nelīdzsvarota iedarbība; to lielumam pārsniedzot materiāla izturības robežu, materiāls sabrūk.
- pakļautība Stāvoklis, kad (kas) ir (kā cita), parasti cēloniski, nosacīts, atkarīgs (no kā cita).
- skaņas barjera strauja lidaparāta aerodinamiskās pretestības palielināšanās lidojumā, tuvojoties skaņas ātrumam; tās cēlonis ir viļņa krīze plūsmā, kurai seko ātra viļņa pretestības palielināšanās.
- centrofoze Subjektīva gaismas sajūta, kuras cēlonis ir redzes centra traucējums.
- elektrovirpuļplūsma Šķidrā vai gāzveidīgā vidē norisoša plūsma, kuras cēlonis ir vidē plūstošās elektriskās strāvas mijiedarbība ar šās pašas strāvas radīto magnētisko lauku.
- Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis.
- spontanitāte Tāda norises sākšanās, kurai nav ārēju cēloņu (t. i., kuras cēlonis meklējams tikai pašā norises subjektā); patvaļīgums.
- hloroprīvs Tāds, kam atņemts hlors; tāds, kura cēlonis ir hlora zudums.
- dibināts Tāds, kam ir noteikts pamats, ko izraisījis noteikts, parasti vērā ņemams, cēlonis; pamatots.
- strumiprīvs Tāds, kam trūkst vairogdziedzera; tāds, kura cēlonis ir vairogdziedzera izgriešana, piem., kaheksija.
- nedeterminēts tāds, kas nav cēloniski nosacīts.
- obezogēns Tāds, kas rada aptaukošanos vai ir tās cēlonis.
- gastrogēns Tāds, kas radies no kuņģa; kam cēlonis ir kuņģa funkciju traucējumi.
- neirogēns Tāds, kas radies no nerviem, no nervu sistēmas; tāds, kam cēlonis ir nervu sistēmas slimība.
- metapneimonisks Tāds, kas seko pneimonijai vai cēloniski ar to saistīts.
- apsihonoms Tāds, ko nav izraisījis psihisks cēlonis.
- traģisks Tāds, kura cēlonis ir nelaimes gadījums vai slepkavība (par cilvēka bojāeju).
- rosinātājs Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis; tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību); ierosinātājs (2).
- ierosinātājs Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis; tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību).
- avots Tas, kas nodrošina (kā) esamību, noteicējs faktors; arī cēlonis.
- klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas nezināšanas, neprasmes dēļ kādam rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis.
- restaurācijas koeficients trieciena teorijā - fizikāls lielums, kas rāda, kāda daļa no ķermeņa relatīvā sākumātruma atjaunojas šo ķermeņu trieciena beigās; šis lielums raksturo tos ķermeņu mehāniskās enerģijas zudumus triecienā, kuru cēlonis ir paliekošā deformācija un šo ķermeņu sasilšana.
- akustoelektronu mijiedarbība ultraskaņas viļņu (ar frekvenci 10^7^–10^13^ Hz) mijiedarbība ar vadāmības elektroniem metālā vai pusvadītājā; cēlonis ir iekšējā kristāliskā lauka izmaiņas, ultraskaņai periodiski deformējot kristālisko režģi.
- renālā anūrija urīna veidošanās pārtraukums, kura cēlonis ir abpusējs difūzs, patoloģisks process nieru audos.
- finālisms Uzskats, ka attīstības cēlonis ir mērķis, kas nosaka notikumu (evolūcijas) virzību.
- kauzālisms Uzskats, ka slimībai ir viens vienīgs specifisks cēlonis.
- indeterminisms uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā; uzskats, ka cilvēka griba ir absolūti brīva; determinisma noliegums.
- flebektāzija Vēnas paplašinājums; bieži novēro kājās, ap taisno zarnu, sēklsaites, dzemdes, prostatas vēnu pinumos; cēlonis - asins sastrēgums un vēnu sienas vājums.
- aninkretinoze Veselības traucējums, kura cēlonis ir viena vai vairāku iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības trūkums.
- nav dūmu bez uguns, arī kur dūmi, tur uguns visam (parasti baumām, tenkām) ir savs cēlonis, pamats.
- causa causarum visu cēloņu cēlonis; pirmcēlonis.
- zaudējumu veidi zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs – kad cēlies, sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara.
- lunisolārā precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu.
- precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir Mēness un Saules, kā arī planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu (attiecīgi lunisolārā precesija un planetārā precesija); precesijas dēļ Zemes rotācijas ass apmēram 25 700 gadu laikā apraksta ap ekliptikas poliem gandrīz konisku virsmu, kuras sfēriskais rādiuss ir apmēram 23,5°; precesijas rezultātā pavasara punkts pārvietojas par 50,4" gadā un mainās debess spīdekļu ekvatoriālās koordinātas.
- planetārā precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa, kuras cēlonis ir planētu gravitācijas iedarbība uz Zemes ekvatoriālo paresninājumu.
- stagnācijas anoksija zems skābekļa spriegums kapilāru (ne artēriju) asinīs, kura cēlonis ir palēnināta asinsrite audos.
- Avonavilina Zunji (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs - visa pastāvošā radītājs un pirmcēlonis.
- zvaigznes īpatnējā kustība zvaigznes leņķiskā pārvietošanās pie debess sfēras vienā gadā, kuras cēlonis ir zvaigznes kustība kosmiskajā telpā attiecībā pret Sauli.
- lakunārā angīna žāvas mandeļu iekaisums ar saliņveida aplikumiem uz mandeles virsas, kuri sākas no lakūnām; aplikumi sastāv no leikocītiem, baktērijām un detrīta; reizēm saliņas saplūst kopā; cēlonis parasti ir streptokoku infekcija.
cēlonis citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV