Paplašinātā meklēšana
Meklējam bulg..
Atrasts vārdos (5):
Atrasts etimoloģijās (6):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (400):
- damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
- Parīzes miera līgumi 1947. g. 2. pasaules karā uzvarējušo valstu un bijušās fašistiskās Vācijas sabiedroto - bulgārijas, Itālijas, Rumānijas, Somijas, Ungārijas miera līgumi; tajos tika noteikti termiņš, kādā no uzvarētajām valstīm jāizved okupācijas karaspēks, bija skarti teritoriālie, politiskie, ekonomikas jautājumi, kā arī jautājumi par reparācijām un restitūcijām
- Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
- Centrs aimaks Mongolijā, administratīvais centrs - Dzūnmoda, robežojas ar Selengas, Henteja, Gobisumbera, Vidusgobi, Uvurhangaja, bulgana un Darhanūla aimaku, aptver Ulanbatoras aimaku
- Bugata apdzīvota vieta Mongolijā, bulganas aimakā
- Bajannūra apdzīvota vieta Mongolijā, bulganas aimaka dienvidaustrumu daļā
- Bureghangaja apdzīvota vieta Mongolijā, bulganas aimaka dienvidaustrumu daļā
- Varbica Ardas labā krasta pieteka bulgārijas dienvidos
- Bulgara arhitektūras piemineklis Krievijā, Volgas-Kamas bulgārijas galvaspilsēta 10.-12. gs., tagadējās Tatarastānas Republikas dienvidu daļā, saglabājušies 13. un 14. gs. mūra nocietinājumi
- melnkausene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("bulgaria")
- Panagjurištes depozīts atrasts 1949. g. bulgārijā Panagjurištes pilsētas nomalē, depozītā bija 9 figūras, no zelta skārda izgatavoti trauki (masa 6,1 kg), ko rotā reljefi attēli - ainas no grieķu mitoloģijas; trauki darināti Mazāzijā 4 gt. b. vai 3. gt. sākumā p. m. ē.
- Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
- Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
- Musala augstākā virsotne bulgārijā (_Musala_) un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs
- Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
- Boteva kalns augstākā virsotne Staraplaninā, Balkānu kalnos, bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals
- Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m
- Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m (Musala), garums - 80 km; platlapju, skujkoku meži, kalnu pļavas, kūrorti
- tabulē Austrumu tautu ēdiens – ar citronu sulu un olīveļļu pārslacīti pētersīļu, piparmētru un bulgura salāti
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
- Staraplanina Balkānu kalni bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns)
- Gorna Džumaja Blagojevgradas pilsētas bulgārijā nosaukums līdz 1950. g.
- Bogdans Bogdana kalns - augstākā virsotne Srednagoras kalnos bulgārijā, augstums - 1604 m
- Jumrukčals Boteva kalna bulgārijā nosaukums līdz 1950. gadam
- corbadži bulgāriem bagātnieks, naudas maiss
- BG bulgārija, valsts divburtu kods
- BGR bulgārija, valsts trīsburtu kods
- sobranje bulgārijas parlamenta nosaukums
- Bulgārija bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
- Sofija bulgārijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.)
- tesņaki bulgārijas sociāldemokrātijas marksistiskais spārns, kopš 1903. g. - Bulgārijas sociāldemokrātiskā partija ("ciešie sociālisti"), ko 1919. g. pārdēvēja par Bulgārijas Komunistisko partiju
- BSP bulgārijas Sociālistiskā partija
- BTR bulgārijas Tautas Republika
- BTA bulgārijas Telegrāfa aģentūra
- kaškavals bulgāru aitu siers
- gjuvečs bulgāru ēdiens; sautēta cūkas vai jēra gaļa ar dārzeņiem un rīsiem
- pomaki bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē
- levs bulgāru monēta
- četņiki bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
- kebabčeta bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu
- bulg. bulgāru-; bulgāru valoda
- Tolbuhina Dobričas pilsētas bulgārijā nosaukums 1949.-1991. g.
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, bulgārija
- kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs
- aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; bulgārijā - 0,670 m
- bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica
- slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas
- Iskera Iskara, upe bulgārijā
- Burgasas līcis jūras līcis Melnās jūras rietumu daļā, bulgārijas piekrastē
- Cigansko Gradište kalna virsotne uz bulgārijas un Grieķijas robežas, augstums - 1827 m
- Srednagora kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns
- Belasica kalniene Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā un bulgārijā, augstākā virsotne - Radomira smaile (2029 m) uz Grieķijas un Bulgārijas robežas
- Butēla grēda kalnu grēda Mongolijā, bulganas un Selengas aimaka ziemeļu daļā
- Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns)
- Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns)
- Rodopi kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumos, bulgārijas dienvidos un daļēji Grieķijā, garums - 240 km, platums - līdz 100 km, augstākā virsotne - 2191 m (Goļampereliks)
- Vitoša Kalnu masīvs bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi
- Stara Planina kalnu sistēma bulgārijas vidienē (bulg. val. _Stara Planina_), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m
- Kerdžali Kardžali - pilsēta bulgārijā
- Ļevskigrada Karlova, pilsēta bulgārijā, tās nosaukums 1953.- 1962. g.
- Kazanleka Kazanlaka - pilsēta bulgārijā
- Bačkovas klosteris klosteris bulgārijā (_Bačkovski manastir_), Plovdivas provinces dienvidu daļā
- Zlatni Pjasci kūrorts bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī)
- Slenčevbrjaga Kūrorts bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
- BGN Leva; bulgārijas Republikas valūtas kods, sīknauda - stotinks
- ozolu melnkausene melnkauseņu sēņu ģints suga ("bulgaria inquinans")
- Arda Meričas labā krasta pieteka bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus
- Ferdinanda Montana - pilsēta bulgārijā, tās nosaukums 1890.-1945. g.
- Mihailovgrada Montana, pilsēta bulgārijā, tās nosaukums 1945.-1993. g.
- Kutlovica Montana, pilsēta bulgārijā, tās nosaukums līdz 1890. g.
- Kutlofca Montana, pilsēta bulgārijā, turku valodā līdz 1890. g. lietotais tās nosaukums
- leva naudas pamatvienība bulgārijā (1 l = 100 stotinku) līdz 2026. g. 1. janvārim
- Bojanas kultūra neolīta kultūra (5. gt. p. m. ē.) Rumānijas, bulgārijas, Moldovas teritorijā, zemkopība, lopkopība, zvejniecība, medības; keramika - ornamentētas cilindriskas vāzes, bikoniskas krūzes, bumbierveida trauki, antropomorfā un zoomorfā sīkplastika
- Parīzes miera konference 1946. g. notika no 1946. g. 29. jūnija līdz 5. oktobrim, izskatīja projektus 2. pasaules karā uzvarējušo antihitleriskās koalīcijas valstu miera līgumiem ar bijušās fašistiskās Vācijas sabiedrotajiem - bulgāriju, Itāliju, Rumāniju, Somiju un Ungāriju
- Austrumrumēlija Osmaņu impērijā ietilpstošās bulgārijas dienvidu daļas nosaukums 1878.-1885. g.
- laktoferments Pagatavots no bulgāru piena fermenta, labs gremošanas orgānu dezinfekcijas līdzeklis
- Nionas vienošanās parakstīta Nionā (Šveicē) 1937. g.; parakstīja PSRS, Lielbritānijas, Francijas, Turcijas, Grieķijas, Dienvidslāvijas, Rumānijas, bulgārijas un Ēģiptes pārstāvji; noteica kolektīvus pasākumus pret fašistisko valstu zemūdeņu pirātisko darbību Vidusjūrā
- baznīcas slāvu valoda pareizticīgo slāvu baznīcas valoda, rakstīta ar kirilisko alfabētu; seno bulgāru dialekts evaņģēlija tulkojumos 9. gs.
- Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš
- Austrummaķedonija un Trāķija perifērija Grieķijā (_Anatoliki Makedonía kai Thráki_), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju, kā arī ar bulgāriju un Turciju, apskalo Trāķijas jūra
- Dimitrova Pernika – pilsēta bulgārijā, tās nosaukums 1949.–1963. g.
- Aitosa pilsēta bulgārijā (_Ajtos_), Burgasas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Alfatara pilsēta bulgārijā (_Alfatar_), Silistras apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aprilci pilsēta bulgārijā (_Aprilci_), Lovečas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ardina pilsēta bulgārijā (_Ardino_), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.)
- Montana pilsēta bulgārijā (_Montana_), apgabala administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ahtopole pilsēta bulgārijā ("Ahtopol"), Burgasas apgabalā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aksakova pilsēta bulgārijā ("Aksakovo"), Varnas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala Slatina pilsēta bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala pilsēta bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala pilsēta bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bobovdola pilsēta bulgārijā ("Bobovdol"), Kjustendilas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boļarova pilsēta bulgārijā ("Boljarovo"), Jambolas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.)
- Botevgrada pilsēta bulgārijā ("Botevgrad"), Sofijas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Careva pilsēta bulgārijā ("Carevo"), Burgasas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čiprovci pilsēta bulgārijā ("Čiprovci"), Montanas apgabalā, 1840 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čirpana pilsēta bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dalgopole pilsēta bulgārijā ("Dalgopol"), Varnas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobriča pilsēta bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina
- Dolna Mitropolija pilsēta bulgārijā ("Dolna Mitropolija"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolni Čiflika pilsēta bulgārijā ("Dolni čiflik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolni Dabnika pilsēta bulgārijā ("Dolni Dăbnik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dospata pilsēta bulgārijā ("Dospat"), Smoļanas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Drjanova pilsēta bulgārijā ("Drjanovo"), Gabrovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dulova pilsēta bulgārijā ("Dulovo"), Silistras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dunavci pilsēta bulgārijā ("Dunavci"), Vidinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dupnica pilsēta bulgārijā ("Dupnica"), Kjustendilas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dvemogili pilsēta bulgārijā ("Dve Mogili"), Ruses apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elena pilsēta bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elhova pilsēta bulgārijā ("Elhovo"), Jambolas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elinpelina pilsēta bulgārijā ("Elin Pelin"), Sofijas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Etropole pilsēta bulgārijā ("Etropole"), Sofijas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gabrova pilsēta bulgārijā ("Gabrovo"), apgabala administratīvais centrs, 60200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Galabova pilsēta bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Generaltoševa pilsēta bulgārijā ("General Toševo"), Dobričas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glavinica pilsēta bulgārijā ("Glavinica"), Silistras apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Goce Delčeva pilsēta bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Godeča pilsēta bulgārijā ("Godeč"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Guļanci pilsēta bulgārijā ("Guljanci"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harmanli pilsēta bulgārijā ("Harmanli"), Haskovas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hisarja pilsēta bulgārijā ("Hisarja"), Plovdivas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ihtimana pilsēta bulgārijā ("Ihtiman"), Sofijas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Iskara pilsēta bulgārijā ("Iskar"), Plevenas apgabalā, 3470 iedzīvotāju (2014. g.)
- Isperiha pilsēta bulgārijā ("Isperih"), Razgradas apgabalā, 9050 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ivailovgrada pilsēta bulgārijā ("Ivajlovgrad"), Haskovas apgabalā, 3670 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jablanica pilsēta bulgārijā ("Jablanica"), Lovečas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jakoruda pilsēta bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karlova pilsēta bulgārijā ("Karlovo"), Plovdivas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Karnobata pilsēta bulgārijā ("Karnobat"), Burgasas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaspičana pilsēta bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kavarna pilsēta bulgārijā ("Kavarna"), Dobričas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazanlaka pilsēta bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kermena pilsēta bulgārijā ("Kermen"), Slivenas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kjustendila pilsēta bulgārijā ("Kjustendil"), apgabala administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kneža pilsēta bulgārijā ("Kneža"), Plevenas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kosteneca pilsēta bulgārijā ("Kostenec"), Sofijas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kostinbroda pilsēta bulgārijā ("Kostinbrod"), Sofijas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotela pilsēta bulgārijā ("Kotel"), Slivenas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kozloduja pilsēta bulgārijā ("Kozloduj"), Vracas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kresna pilsēta bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kričima pilsēta bulgārijā ("Kričim"), Plovdivas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krivodola pilsēta bulgārijā ("Krivodol"), Vracas apgabalā, 3260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krumovgrada pilsēta bulgārijā ("Krumovgrad"), Kardžali apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kubrata pilsēta bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kula pilsēta bulgārijā ("Kula"), Vidinas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Laki pilsēta bulgārijā ("Laki"), Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Levska pilsēta bulgārijā ("Levski"), Plevenas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļaskoveca pilsēta bulgārijā ("Ljaskovec"), Veliko Tarnovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļubimeca pilsēta bulgārijā ("Ljubimec"), Haskovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loma pilsēta bulgārijā ("Lom"), Montanas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loveča pilsēta bulgārijā ("Loveč"), Osamas krastos, apgabala administratīvais centrs, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Loznica pilsēta bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lukovita pilsēta bulgārijā ("Lukovit"), Lovečas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Madana pilsēta bulgārijā ("Madan"), Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Magliža pilsēta bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Malko Tirnova pilsēta bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Melnika pilsēta bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mezdra pilsēta bulgārijā ("Mezdra"), Vracas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mizija pilsēta bulgārijā ("Mizija"), Vracas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Momčilgrada pilsēta bulgārijā ("Momčilgrad"), Kardžali apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nesebara pilsēta bulgārijā ("Nesebar"), Burgasas apgabalā, kūrorts Melnās jūras krastā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikopole pilsēta bulgārijā ("Nikopol"), Plevenas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nova Zagora pilsēta bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novi Iskara pilsēta bulgārijā ("Novi Iskăr"), Sofijas piepilsēta, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novi Pazara pilsēta bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Omurtaga pilsēta bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Opaka pilsēta bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Orjahova pilsēta bulgārijā ("Orjahovo"), Vracas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Panagjurište pilsēta bulgārijā ("Panagjurište"), Pazardžikas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Parvomaja pilsēta bulgārijā ("Parvomaj"), Plovdivas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pāvelbaņa pilsēta bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pavlikeni pilsēta bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pernika pilsēta bulgārijā ("Pernik"), apgabala administratīvais centrs, 78900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 9. gs. (Peringrada, 1949.-1963. g. Dimitrova)
- Peštera pilsēta bulgārijā ("Peštera"), Paradžikas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pirdopa pilsēta bulgārijā ("Pirdop"), Sofijas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plovdiva pilsēta bulgārijā ("Plovdiv"), apgabala administratīvais centrs, 369300 iedzīvotāju (2014. g.); dibināta 4. gs. p. m. ē., antīkā cietokšņa mūri, senā pilsētas daļa – arhitektūras rezervāts, renesanses ēku ansamblis
- Polski Trambeša pilsēta bulgārijā ("Polski Trambeš"), Veliko Tarnovas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pomorije pilsēta bulgārijā ("Pomorie"), Burgasas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Popova pilsēta bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pordima pilsēta bulgārijā ("Pordim"), Plevenas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Praveca pilsēta bulgārijā ("Pravec"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Primorska pilsēta bulgārijā ("Primorsko"), Burgasas apgabalā, 3550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Provadija pilsēta bulgārijā ("Provadija"), Varnas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radneva pilsēta bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Radomira pilsēta bulgārijā ("Radomir"), Pernikas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakitova pilsēta bulgārijā ("Rakitovo"), Pazardžikas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rakovska pilsēta bulgārijā ("Rakovski"), Plovdivas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Razgrada pilsēta bulgārijā ("Razgrad"), apgabala administratīvais centrs, 35200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Razloga pilsēta bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rila pilsēta bulgārijā ("Rila"), Kjustendilas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Romana pilsēta bulgārijā ("Roman"), Vracas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rudozema pilsēta bulgārijā ("Rudozem"), Smoļanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ruse pilsēta bulgārijā ("Ruse"), apgabala administratīvais centrs, 160400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Samokova pilsēta bulgārijā ("Samokov"), Sofijas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandanska pilsēta bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Septemvri pilsēta bulgārijā ("Septemvri"), Pazardžikas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sevlijeva pilsēta bulgārijā ("Sevlievo"), Gabrovas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Silistra pilsēta bulgārijā ("Silistra"), apgabala administratīvais centrs, 38300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Simeonovgrada pilsēta bulgārijā ("Simeonovgrad"), Haskovas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Simitli pilsēta bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slivena pilsēta bulgārijā ("Sliven"), apgabala administratīvais centrs, 96300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slivnica pilsēta bulgārijā ("Slivnica"), Sofijas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smjadova pilsēta bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Smoļana pilsēta bulgārijā ("Smoljan"), apgabala administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sopota pilsēta bulgārijā ("Sopot"), Plovdivas apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sozopole pilsēta bulgārijā ("Sozopol"), Burgasas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sredeca pilsēta bulgārijā ("Sredec"), Burgasas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stambolijska pilsēta bulgārijā ("Stambolijski"), Plovdivas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stara Zagora pilsēta bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Straldža pilsēta bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stražica pilsēta bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Strelča pilsēta bulgārijā ("Strelča"), Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sungurlare pilsēta bulgārijā ("Sungurlare"), Burgasas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suvorova pilsēta bulgārijā ("Suvorovo"), Varnas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svilengrada pilsēta bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svištova pilsēta bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Svoge pilsēta bulgārijā ("Svoge"), Sofijas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šabla pilsēta bulgārijā ("Šabla"), Dobričas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šivačeva pilsēta bulgārijā ("Šivačevo"), Slivenas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šumena pilsēta bulgārijā ("Šumen"), apgabala administratīvais centrs, 89200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Targovište pilsēta bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tervela pilsēta bulgārijā ("Tervel"), Dobričas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tetevena pilsēta bulgārijā ("Teteven"), Lovečas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Topolovgrada pilsēta bulgārijā ("Topolovgrad"), Haskovas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trjavna pilsēta bulgārijā ("Trjavna"), Gabrovas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trojana pilsēta bulgārijā ("Trojan"), Lovečas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tutrakana pilsēta bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tvardica pilsēta bulgārijā ("Tvardica"), Slivenas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ugarčina pilsēta bulgārijā ("Ugarčin"), Lovečas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valčedrama pilsēta bulgārijā ("Valčedram"), Montanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Valčidola pilsēta bulgārijā ("Valči dol"), Varnas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varbica pilsēta bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Varna pilsēta bulgārijā ("Varna"), apgabala administratīvais centrs, 348500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veliko Tarnova pilsēta bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Velingrada pilsēta bulgārijā ("Velingrad"), Pazardžikas apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vetova pilsēta bulgārijā ("Vetovo"), Ruses apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vidina pilsēta bulgārijā ("Vidin"), apgabala administratīvais centrs, 51600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vraca pilsēta bulgārijā ("Vraca"), apgabala administratīvais centrs, 61800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zaveta pilsēta bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatograda pilsēta bulgārijā ("Zlatograd"), Smoļanas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Burgasa pilsēta bulgārijā, apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dobrinište pilsēta bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hadžidomova pilsēta bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belica pilsēta bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Banska pilsēta bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kitena pilsēta bulgārijā, Burgasas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balgarova pilsēta bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aheloja pilsēta bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Černomoreca pilsēta bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2014. g.)
- Obzora pilsēta bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kableškova pilsēta bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sveti Vlasa pilsēta bulgārijā, Burgasas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamena pilsēta bulgārijā, Burgasas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balčika pilsēta bulgārijā, Dobričas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plačkovci pilsēta bulgārijā, Gabrovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Meričleri pilsēta bulgārijā, Haskovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Madžarova pilsēta bulgārijā, Haskovas apgabalā, 700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Džebela pilsēta bulgārijā, Kardžali apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boboševa pilsēta bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kočerinova pilsēta bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sapareva Baņa pilsēta bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Letnica pilsēta bulgārijā, Lovečas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Berkovica pilsēta bulgārijā, Montanas apgabala dienvidu daļā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brusarci pilsēta bulgārijā, Montanas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2014. g.)
- Boičinovci pilsēta bulgārijā, Montanas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baršeca pilsēta bulgārijā, Montanas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vetrena pilsēta bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bataka pilsēta bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sarnica pilsēta bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belova pilsēta bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bracigova pilsēta bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kostandova pilsēta bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zemena pilsēta bulgārijā, Pernikas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.)
- Batanovci pilsēta bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2220 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trana pilsēta bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brezņika pilsēta bulgārijā, Pernikas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Červenbrjaga pilsēta bulgārijā, Plevenas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Slavjanova pilsēta bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4360 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koinare pilsēta bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Trastenika pilsēta bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4530 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belene pilsēta bulgārijā, Plevenas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Klisura pilsēta bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Brezova pilsēta bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kuklena pilsēta bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sadova pilsēta bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalofera pilsēta bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baņa pilsēta bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Peruštica pilsēta bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saedinenije pilsēta bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pazardžika pilsēta bulgārijā, provinces administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Carkalojana pilsēta bulgārijā, Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senova pilsēta bulgārijā, Ruses apgabalā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Borova pilsēta bulgārijā, Ruses apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sliva Poļe pilsēta bulgārijā, Ruses apgabalā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.)
- Glodževa pilsēta bulgārijā, Ruses apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Martena pilsēta bulgārijā, Ruses apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nedelina pilsēta bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čepelare pilsēta bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debina pilsēta bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Momina Prohoda pilsēta bulgārijā, Sofijas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koprivštica pilsēta bulgārijā, Sofijas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dragomana pilsēta bulgārijā, Sofijas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolna Baņa pilsēta bulgārijā, Sofijas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatica pilsēta bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Božurište pilsēta bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bankja pilsēta bulgārijā, Sofijas piepilsēta, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buhova pilsēta bulgārijā, Sofijas piepilsēta, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Šipka pilsēta bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gurkova pilsēta bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajeva pilsēta bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Krana pilsēta bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pliska pilsēta bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaolinova pilsēta bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Antonova pilsēta bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ignatieva pilsēta bulgārijā, Varnas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Beloslava pilsēta bulgārijā, Varnas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debņa pilsēta bulgārijā, Varnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Suhindola pilsēta bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kilifareva pilsēta bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bjala Čerkva pilsēta bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zlatarica pilsēta bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dolna Orjahovica pilsēta bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.)
- Debeleca pilsēta bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dimova pilsēta bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gramada pilsēta bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bregova pilsēta bulgārijā, Vidinas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belogradčika pilsēta bulgārijā, Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jambola pilsēta bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Asenovgrada pilsēta bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka
- Dimitrovgrada pilsēta bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Haskova pilsēta bulgārijas dienvidos ("Haskovo"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kardžali pilsēta bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Blagojevgrada pilsēta bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja
- Petriča pilsēta bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Gorna Orjahovica pilsēta bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Plevena pilsēta bulgārijas ziemeļos ("Pleven"), apgabala administratīvais centrs, 112700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pliska pirmās bulgārijas valsts galvaspilsēta (681.-893. g.), saglabājušās drupas - cietoksnis, citadele, aizsargmūri, pilis, sabiedriskas un sakrālas celtnes
- Ludogorje Plato bulgārijas ziemeļaustrumos ("Ludogorie"), starp Jantras upi rietumos un Dobrudžas plato austrumos, augstums - līdz 501 m, to saposmo upju ielejas
- Pļevna Plevena, pilsēta bulgārijā
- Blagojevgrada province bulgārijā, rpbežojas ar Sofijas apgabalu, Kjustendilas, Pazardžikas un Smoļanas provinci, kā arī ar Grieķiju un Maķedoniju
- Burgasa province bulgārijas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jambolas, Slivenas, Šumenas un Varnas provinci, kā arī ar Grieķiju, austrumos apskalo Melnā jūra
- Pazardžika province bulgārijas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Plovdivas, Smoļanas, Blagojevgradas un Sofijas provinci
- Pirins Rodopu kalnu masīva rietumu daļa bulgārijas dienvidrietumos, atzari - Grieķijā, garums - \~75 km, augstākā virsotne - 2914 m (Vihrens)
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā
- senslāvu valoda senākā slāvu literārā rakstu valoda, kas radusies 9.-10. gs. uz senbulgāru valodas D-Maķedonijas jeb Solunas (tag. Saloniki) dialekta pamata
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
- stotinka Sīka monēta bulgārijā, 1/100 levas
- jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
- bulgāri Slāvu tauta, bulgārijas pamatiedzīvotāji
- dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos (bulgāri, serbi, horvāti un slovēņi)
- cars Slāvu tautu valdnieka tituls; oficiālais valsts galvas tituls Krievijā (1547.-1721. g.; neoficiālais - līdz 1917. g.) un bulgārijā (1908.-1946. g.)
- Pirmā Bulgārijas valsts slāvu un bulgāru valsts Balkānu pussalas ziemeļu daļā 681.-1018. g.
- Saulainais Krasts Slenčevbrjaga, kūrorts bulgārijā
- stotinks Sotinka - sīknaudas vienība bulgārijā
- Balkānu kalni Stara Planina, kalnu sistēma bulgārijas vidienē
- Berlīnes kongress starptautisks kongress 1878. g. _Sanstefano miera līguma_ (1878. g.) noteikumu revidēšanai, vērsās pret Krievijas nostiprināšanos Balkānos un spēcīgas bulgārijas izveidošanu, tā lēmumi formāli bija spēkā līdz Balkānu kariem (1912. - 1913. g.)
- Antibalkāns Strednagora, kalni Balkānu pussalā, bulgārijā
- Tergovište Targovište - pilsēta bulgārijā
- Eski Džumaja Targovište, pilsēta bulgārijā
- gagauzi tauta Moldovā, bulgārijā, Turcijā u. c., runā gagauzu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- Neijī miera līgums tika noslēgts 1919. g. starp bulgāriju un 1. pasaules karā uzvarējušajām valstīm; Bulgārija zaudēja daļu savas teritorijas
- protobulgāri Tjurku ciltis, kas 7. gs. 2. pusē izveidoja Volgas-Kamas bulgāriju un 681. kopā ar slāvu ciltīm Pirmo Bulgārijas valsti
- berendeji Tjurku nomadu cilts, 11. gs. 2. p. apmetās D-Krievijas stepēs Rosas upes apvidū, 13. gs. daļa pārceļoja uz bulgāriju un Ungāriju, daļa saplūda ar Zelta Ordas iedz
- turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts
- Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra
- besermeņi Udmurtu etnogrāfiska grupa Krievijā, Udmurtijas Republikā, dzīvo pie Čepcas upes, domājams cēlušies no Volgas bulgāriem
- Mesta upe bulgārijā ("Mesta"), lejtece Grieķijā, kur saucas - Nesta, kopējais garums - 273 km, sākas Rilas masīvā, tek starp Pirina un Rodopu kalniem, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā
- Loma upe bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
- Struma upe bulgārijā un Grieķijā (kur saucas - Strimona), garums - 415 km, izteka Vitošas masīvā uz dienvidiem no Sofijas, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
- Nišava upe bulgārijā un Serbijā ("Nišava"), Južna Moravas labā krasta pieteka, garums - 218 km
- Tundža upe bulgārijā un Turcijā (turku val. "Tunca"), Maricas kreisā krasta pieteka, garums - 405 km (345 km Bulgārijā), sākas Staraplaninā pie Boteva kalna
- Drjanovska upe bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka
- Rosica upe bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka
- Kamčija upe bulgārijas austrumos, garums - 244 km (kopā ar Goļama Kamčiju), sākas Staraplaninā, lejtece (40 km) pārplūstošajā Longoza zemienē (sanešiem aizpildīts limāns), ietek Melnajā jūrā
- Marica upe bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu
- Krumovica upe bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka
- Iskara upe bulgārijas rietumu daļā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 368 km, satekupes Beli Iskara un Černi Iskara iztek no Rilas masīva
- Jantra upe bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā
- Osema upe bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā
- Cibrica upe bulgārijas ziemeļrietumos, Montanas provincē izceļas Stara Planinas kalnu grēdas ziemeļu nogāzē, ietek nelielā ezerā Rumānijas dienvidos
- Nesta upe Grieķijā, augštece bulgārijā, kur saucas - Mesta, kopējais garums - 273 km, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā
- Strimona upe Grieķijā, izteka un augštece bulgārijā, kur saucas - Struma, kopējais garums - 415 km, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
- Urunga upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~750 km, veidojas Mongolijas Altajā satekot bulgangolai un Čingilai, grīva nepastāvīga, vasaras uzplūdienos ietek gan Baganura, gan Uļungura ezerā
- Ariga upe Mongolijā (_Arig_), Huvsgula un bulganas aimakā, Selengas kreisā krasta pieteka
- Loma upe Serbijā un bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka
- Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
- Rumānija Valsts Eiropas dienvidaustrumos (rumāņu valodā "Romania"), platība - 238391 kvadrātkilometrs, 22215400 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bukareste, administratīvais iedalījums - 41 žudecs un 1 municipija, robežojas ar bulgāriju, Serbiju, Ungāriju, Ukrainu un Moldovu, austrumos apskalo Melnā jūra
- Ziemeļmaķedonija valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā, platība - 25713 kvadrātkilometri, 2066700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Skopje, administratīvais iedalījums - 74 kopienas, 1 pilsēta, robežojas ar Serbiju, bulgāriju, Grieķiju, Albāniju un Kosovu
- Grieķija valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
- Verbica Varbica - Ardas labā krasta pieteka bulgārijas dienvidos
- Staļina Varna - pilsēta bulgārijā, tās nosaukums 1949.-1956. g.
- Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ternova Veliko Tarnova - pilsēta bulgārijā, tās nosaukums līdz 1965. g.
- Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru
- Biļara viduslaiku pilsēta (10. - 13. gs.), atradusies tagadējās Krievijas Tatarstānas Republikas teritorijā, 12. gs. - 13. gs. sākumā - Volgas-Kamas bulgārijas galvaspilsēta, 1236. g. to izpostīja mongoļu-tatāru karaspēks
- Bogdana kalns virsotne bulgārijā, uz Sofijas un Plovdivas apgabala robežas, augstums 1604 m
- Trāķijas zemiene zemiene Balkānu pussalā, Grieķijas ziemeļaustrumos un bulgārijas dienvidaustrumos, Rodopu masīva austrumu daļas atzari to sadala Augštrāķijas un Lejastrāķijas zemienē
- Augštrāķijas zemiene zemiene bulgārijas dienvidrietumos, tektoniskā ieliecē Maricas vidusteces baseinā, garums - \~160 km, platums - līdz 40 km, gk. aluviāli nogulumi, sauss, mēreni kontinentāls klimats
Atrasts piemēros (8):
- jaunatne bulgārijā šobrīd notiek pasaules jaunatnes čempionāts 64 lauciņu dambretē.
- aģentūra bulgārijas Nodarbinātības aģentūra un darba devēju organizācijas analizē vajadzības pēc darbaspēka, norādot tos tautsaimniecības sektorus, kuros ir nepieciešami trešo valstu valstspiederīgie.
- bulgurs Kad vāri graudus (rīsus, kvinoju, bulguru, grūbas) un makaronus, vāri tos divas vai trīs reizes vairāk kā nepieciešams receptē.
- bulgurs Lūk, 12 receptes bulgura iekļaušanai ēdienkartē.
- bulgurs Tā kā bulgurs ir pārstrādāti kvieši, tā vārīšana neaizņems ilgu laiku.
- bulgurs Tiesa, vējš ātri vien nopūta viņu traukus no soliņiem un bulgurs ieripoja flīžu šuvēs.
- identitāte Tikmēr kategorijā "Kultūru dažādība un identitāte, valodu dažādība un vietējais saturs" triumfējis bulgārijas projekts par jauniešu mobilizāciju.
- bulgurs Uz glāzi bulgura putrai būs nepieciešamas divarpus glāzes piena (vai ūdens).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa bulg..
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv