Paplašinātā meklēšana
Meklējam briest.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (99):
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē
- atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest
- attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem)
- brīst briest
- dabriest briest līdz kādai gatavības pakāpei
- aptērpt briest, pampt, tūkt
- plaukt briest; biezēt (piemēram, par putraimiem, miltiem)
- iebriest briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt
- atbriest briestot atgūt iepriekšējo stāvokli
- piebriest briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām); nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā
- izbriest briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām)
- pārbriest briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
- nobriest briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.)
- sprāgt briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem)
- uzšpūdzināties Celties, kāpt (rūgstot, briestot)
- amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu
- diakinēze Dzimumšūnas nobriešanas stadija, kurā hromosomu pāru pavedieni uzbriest, saīsinās un saplūst, veidojot haploīdo skaitu
- sirpt Gatavoties, nobriest
- iebriest iesākt briest, nogatavoties
- iebriesties iesākt piebriest, uzbriest, augt
- izbringt Izbriest
- sabriest kļūt blīvam, sacietēt (par maizi); nobriest (5)
- blīst kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest
- blīzt kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest
- ņurgt kļūt slapjam, izmirkt (ūdenī), uzbriest, kļūt dubļainam vai putrveidīgam
- pārsprāgt kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums
- piemirkt kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums; uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest
- kārsināt likt nobriest, nogatavoties
- karsināt likt nobriest, nogatavoties
- pieaudzināt Ļaut pieaugt, nobriest
- tūcināt Ļaut pietūkt, briest
- izgatavināt Ļaut pilnībā nobriest
- apgruzdināt Ļaut sabriest, sabriedināt
- bentonīts Māli ar lielu sorbcijspēju un briestspēju, kas gk. veidojušies, dēdot vulkāniskajiem tufiem un pelniem; pārtikas piedeva E558, biezinātājs, pretsalipes līdzeklis, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot ādas poras, tādējādi kavējot pareizu ādas funkcionēšanu
- iegatavoties Nobriest
- izieties Nobriest
- nozeņķēties Nobriest
- izgatavēties Nobriest, kļūt gatavam
- kārst Nobriest, nogatavoties
- krītēties Nobriest, nogatavoties
- nokārst Nobriest, nogatavoties, novecot
- karst Nobriest, novecot
- nonākties nogatavoties, nobriest
- nosagatavāties Nogatavoties, nobriest
- rūgt pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest
- bliest Palikt resnam, pieņemties apmērā; piebriest
- čūlāties Pampt, tūkt; briest
- piebriedēt panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest
- nobriedināt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt
- nobriedēt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt
- pabriedināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pabriest (3)
- uzbriedināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1)
- briedināt panākt, ka briest (5)
- izbriedināt panākt, ka izbriest
- iebriedināt panākt, ka sāk briest
- pārpumpt pārmērīgi uzbriest, uzpampt
- uzbriedums paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (1)
- uzbriedums paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (2)
- aizbriest Piebriest
- apbriest Piebriest
- tūst Piebriest, brangākam kļūt
- samētāties piebriest, izaugt
- piebangāt Piebriest, piepampt, pietūkt
- izpampt Piebriest, sabriest; samirkstot izblīst
- izspanderēties Piepampt, pārlieku uzbriest
- piespanderēt Piepampt, pietūkt, uzbriest
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam
- samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku; piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi
- tucināt Pietūkt, briest
- pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām)
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām)
- briedums rezultāts --> briest (1)
- nobriedums rezultāts --> nobriest (1)
- nobriedums rezultāts --> nobriest (2)
- nobriedums rezultāts --> nobriest (3)
- nobriedums rezultāts --> nobriest (4)
- pārbriedums rezultāts --> pārbriest (1)
- uzbriedums rezultāts --> uzbriest (3)
- čāpt Rūgt, piebriest
- sasastiprināties Sabriest (par graudiem)
- sabringt Sabriest mitrumā
- aizbriest sākt nobriest (par labību)
- briede savienojumā "rudzu briede" - bula zibens, pēc kura rudzi nobriest
- kolagenoblasts Šūna, kas attīstās no fibroblasta un nobriestot sāk piedalīties kolagēna producēšanā; k. proliferējas hroniska iekaisuma vietā
- briedīgs tāds, kas briest (5) - piemēram, par miltiem, putraimiem
- briedušs tāds, kas labi briest (par miltiem, labību)
- liofobisks tāds, kas mijiedarbībā ar šķidrumu ļoti vāji slapinās, uzbriest, šķīst
- liofils tāds, kas molekulārā mijiedarbībā ar šķidrumu intensīvi slapinās, uzbriest, šķīst
- pausīties Uzbriest, lielākam kļūt (piemēram, raudzējot maizes mīklu, vārot gaļu)
- uzspānēt Uzpampt, piebriest
- sacilt Uzrūgt, uzbriest
- viviparācija Vairošanās veids: ola nobriest dzemdē
- vecuma grupa vecumklašu apvienojums jaunaudzēs, vidēja vecuma audzēs, briestaudzēs, pieaugušās un pāraugušās audzēs
- mazaudzēji Vēlu nobriestoši
- liofilitāte Vielas un šķidruma intensīvas molekulārās mijiedarbības raksturojums; spēja slapināties, uzbriest, izšķīst
- vidēja vecuma audze viena no piecām kokaudzes vecumgrupām, no jaunaudzes vecuma beigām līdz briestaudzes vecuma sākumam
Atrasts piemēros (8):
- aizvainojums Aizvainojums briest mums dziļi kaut kur sirds apvidū.
- kāposts Es zinu, ka turpat kaut kur aug un briest labība, racējus sāk gaidīt kartupeļu lauki, zaļi sārtojas burkānu dobes un apmēros pieņemas kāpostu galvas.
- angliskošana Jā, diemžēl, angliskošana Latvijā briest par līdzīgu problēmu, kā krieviskums.
- stigrs Karstā ūdenī cietes graudi uzbriest un sairst, veidojot stigru koloīdu šķīdumu, ko sauc par klīsteri.
- iet ciet Koks ir dabisks materiāls, tas var piebriest un – pēkšņi durvis neiet ciet.
- dzīvība Manī jau briest jauna dzīvība, bet es neko par to nezinu — vēl ne.
- personisks Tikai no pirmā skatiena varēja likties, ka politiskā krīze galvenokārt briest prezidenta un premjera personisko nesaskaņu dēļ.
- bruņojums Visa plīts nokrauta ar viņas iespaidīgo bruņojumu — katliņiem, panniņām, ātrvārāmo dārzeņu katliņu, kur sutinās, cepas, virst un burbuļo, tūkst un briest, bet tikmēr viņa, ak, svētās šausmas, nekur nevar nopirkt raugu!
briest citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv