Paplašinātā meklēšana
Meklējam blīvēt.
Atrasts vārdos (20):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (141):
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- sasasisties Aušanas gaitā sablīvēties, cieši savienoties.
- riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos.
- dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu.
- stelpēt Bāzt, sablīvēt.
- noblīvēt Blīvēt un pabeigt blīvēt.
- biezs Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums).
- biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
- sust Bojāties mitruma, siltuma iedarbībā (par augiem, to daļām, arī par sablīvētu sienu).
- piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
- lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
- pulveris Cieta, sablīvēta metošā sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
- plieni Cieti, noblīvēti.
- sablīvēšana Darbība, process --> sablīvēt.
- sastaukāt dauzot cieši sablīvēt.
- starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- sadēt gatavojot putraimdesas sablīvēt putraimus zarnās.
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
- iestumpāt Iedzīt, ieblīvēt.
- ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
- pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
- sasamiegties Ilgāku laiku atrodoties vienkopus, kopā, sablīvēties.
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izrullēties Ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni.
- novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to).
- novāļot Ilgāku laiku, daudz vāļājoties nospiest pie zemes, saplacināt, noblīvēt.
- cilu Irdens, čaugans (tāds, kas nav cirši sablīvēts).
- šautrs Irdens, čaugans; porains, nesablīvēts.
- murskuļoties Izdarīt haotiskas, spējas kustības, blīvēties.
- piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt.
- noplienēt Izveidot ļoti sablīvētu zemes kārtu, plienu.
- tūceknis Kaut kas stipri sablīvēts.
- sablieķēties Kļūt blīvam, glīzdainam; sablīvēties.
- lignostons Koksne, kas sablīvēta ar presēšanu vai sildīšanu; presēta koksne - plastmasas paveids.
- gletīgs Ķepīgs; sablīvēts.
- gūzma Liels daudzums (cilvēku, arī dzīvnieku), kas sablīvējies vai sablīvēts cieši vienkopus; drūzma.
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis.
- mākslīgais šīferis materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām.
- starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- sadīžāt Mīdot ar kājām saspiest, sablīvēt.
- apmīdīt Mīdot noblīvēt (visu, visapkārt).
- piedīžāt Mīdot pieblīvēt.
- izmīt Minot viscaur sablīvēt.
- apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (visu, visapkārt).
- pablīvēt Neilgu laiku, mazliet blīvēt.
- plāns Nesablīvēts, rets (par cilvēku kopumu).
- čumūksnis Netīra, pieblīvēta telpa, vieta; arī biezoknis.
- noslānīt Noblīvēt (kārtās, slāņos).
- noblīvot Noblīvēt.
- saklapēt Nogult pie zemes, sablīvēties.
- nočubt Noplakt, sablīvēties, nozvelties.
- noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- noslogāt Novietot (kam) virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- noslēpēt Pārvietojoties joslā (pa ko, kam pāri), nogludināt, pieblīvēt (šo joslu); nosliedēt.
- sablīvējums Paveikta darbība, rezultāts --> sablīvēt; veidojums, kopums, kas ir radies, ko sablīvējot, kam sablīvējoties.
- piezlāģēties Pieblīvēties.
- aizbriedēt Piebriedināt; mitruma ietekmē aizblīvēties.
- aizakmeņots Piepildīts, pieblīvēts ar akmeņiem.
- piestrēdzināt Piesātināt (3), arī pieblīvēt.
- sūnāt Pildīt, blīvēt ar sūnām, arī ar kādu citu materiālu.
- bakāt Pildīt; bāzt; blīvēt.
- sēdināt Placināt, blīvēt (piemēram, sniegu).
- uzpliens Plāna, ļoti sablīvēta zemes kārta virs biezas mālu vai smilšu slāņa.
- pliens Plienakmens, merģelis; ļoti sablīvēta zemes kārta.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- dēzums Pūlis, daudz sablīvētu priekšmetu.
- noblīvēties Refl. --> noblīvēt (1); tikt noblīvētam.
- pieblīvēties Refl. --> pieblīvēt(1); tikt pieblīvētam.
- pieblīvēties Refl. --> pieblīvēt(2); tikt pieblīvētam (2).
- sablīvēties Refl. --> sablīvēt; tikt sablīvētam.
- blīvējums Rezultāts --> blīvēt; ieblīvētie priekšmeti, ieblīvētā starpkārta.
- pārblīvējums Rezultāts --> pārblīvēt; arī pārblīvētība.
- augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus.
- sabakāt Sabāzt, sablīvēt; sadrīvēt.
- kondensēt Sabiezināt, sablīvēt (vielu); koncentrēt (3).
- sablāķēt Sablīvēt (ledu).
- ieštaukāt Sablīvēt, iestampāt (parasti ēvelētos kāpostus).
- savallēt Sablīvēt, novietot (ko) valnī.
- pieplacināt Sablīvēt; arī pielīdzināt.
- sazlāģēt sablīvēt.
- sazlanķēt Sablīvēt.
- sablāķēties Sablīvēties (par ledu).
- sazlāģēties Sablīvēties (parasti par ledu).
- dzeldēt Sablīvēties, kļūt cietam (par sniegu, kad tas cieši sablīvējas kopā).
- nosagulēties Sablīvēties, noplakt.
- nosēsties Sablīvēties, noplakt.
- sasēsties Sablīvēties, saplakt (piemēram, par augsni).
- sasēst Sablīvēties, saplakt.
- slāķēties Sablīvēties, saspiesties vien otram virsū.
- uzglīzdēt Sablīvēties, zaudēt šūnaino struktūru.
- sablektēt Sablīvēties.
- sablektēties Sablīvēties.
- sabliesties Sablīvēties.
- sagumt Sablīvēties.
- sasablavīties Sablīvēties.
- sasablīvēties Sablīvēties.
- sasaspiesties Sablīvēties.
- apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (pie kā, kam apkārt).
- sašļuķināties sagulēties, sablīvēties, sakristies.
- pilns kā murds saka par cilvēkiem pieblīvētu telpu, vietu.
- nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
- saglentēties Sakristies; sablīvēties.
- sasēdināt Saplacināt, sablīvēt (piemēram, sniegu).
- sablākšt Saplacināt, sablīvēt veldrē (augus) - par lietu, vēju.
- sapleknēt Saplacināt; arī sablīvēt.
- sasapliekšties Saplacināties, sablīvēties.
- sapleknēt Saplakt; arī sablīvēties.
- tilīti Senu pirmspleistocēna apledojumu stipri sablīvēti, reizēm metamorfizēti ledāja (morēnas) nogulumieži.
- izbleivēt Sitot izlīdzināt (sablīvēta māla klonu).
- stampāt Sitot, spiežot (parasti ar stampu), smalcināt, arī blīvēt.
- piespaidīt Spaidot pieblīvēt.
- nospaidīt Spaidot saplacināt, noblīvēt.
- zeņķēt Sprostot, dambēt, blīvēt.
- nostampāt Stampājot noblīvēt.
- piestampēt Stampājot pieblīvēt.
- izstompāt Stampājot sablīvēt tā, ka parādās, piemēram, šķidrums.
- sastampāt Stampājot sablīvēt.
- pieblīvētība Stāvoklis --> pieblīvēt(2).
- sablīvētība Stāvoklis, kad (kas) ir sablīvēts.
- pārapdzīvotība stāvoklis, kad noteiktā teritorijā pieejamais zemes un citu resursu daudzums nav pietiekams esošajiem un potenciālajiem iedzīvotājiem; dažkārt šo terminu lieto, lai apzīmētu pārblīvētību konkrētā mājoklī.
- arkla zole stipri noblīvēts augsnes slānis, kas izveidojas, ilgāku laiku arot vienādā dziļumā; šis slānis kavē nokrišņu ūdens iesūkšanos un augu sakņu augšanu un attīstību, ūdens pacelšanos pa kapilāriem no zemes dziļākiem slāņiem; augsnes zoli iznīcina ar augsnes dziļirdināšanu.
- hermētiķi Šķidras vai pastveidīgas polimēru kompozīcijas, kam piemīt spēja noblīvēt dažādas savienojumu vietas un šuves.
- heterohromatīna rajoni šūnas dalīšanās laikā visvairāk spiralizētie un bāziskajās krāsvielās intensīvi krāsojošies hromosomu rajoni, kas paliek sablīvēti arī interfāzē.
- sasagulēties Tiekot izmantotam gulēšanai, sablīvēties (par salmiem, sienu).
- tūkāt Vairākkārt spaidīt; burzīt (ko); arī spaidot blīvēt, bāzt (ko kur iekšā).
- sviniņi vecmodīgas logu rūtis, ar svinu blīvētos rāmjos.
- blāķēties Veidoties (par ledus blīvējumu, sanesumu upē); blīvēties (par ledu).
- limforetikuloze Vispārēja hroniska slimība ar limfmezglu palielināšanos un folikulu hiperplāziju; folikuli sastāv no cieši sablīvētām lielām retikuloendotēlija šūnām.
- tepēt Ziest, blīvēt ar tepi.
blīvēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV