Paplašinātā meklēšana
Meklējam bene.
Atrasts vārdos (181):
- bene:3
- bene:2
- bene:1
- ebene:1
- babene:1
- bebene:1
- bibene:1
- bubene:1
- čabene:1
- dabene:1
- Dobene:1
- Dubene:1
- gobene:1
- Gūbene:1
- irbene:1
- Irbene:1
- kabene:2
- kabene:1
- Libene:1
- lubene:1
- ļabene:1
- ļebene:1
- ļobene:1
- ļubene:1
- robene:1
- Rubene:1
- subene:1
- šubene:1
- tubene:1
- tūbene:1
- zabene:3
- zabene:2
- zabene:1
- zebene:1
- zibene:1
- zubene:1
- Bambene:1
- čārbene:1
- čiebene:1
- darbene:1
- drebene:1
- drobene:1
- glābene:1
- grabene:1
- grābene:1
- grebene:1
- gulbene:1
- gulbene:2
- Gulbene:1
- ģelbene:1
- ģērbene:1
- irūbene:1
- jirbene:1
- Karbene:1
- kļobene:1
- knabene:1
- kombene:1
- kuibene:1
- kulbene:1
- Leobene:1
- lezbene:1
- Limbene:1
- ļurbene:1
- raibene:1
- reibene:1
- rumbene:1
- Rumbene:1
- skabene:1
- skābene:1
- skobene:1
- stabene:1
- stebene:2
- stebene:1
- stibene:1
- stubene:1
- šaibene:1
- šķibene:1
- Šlībene:1
- šļebene:1
- šļobene:1
- šnabene:1
- Tribene:1
- Vērbene:1
- žļebene:1
- žļobene:1
- irbenes:1
- rībenes:1
- zobenes:1
- benefice:1
- benetīti:1
- atgūbene:1
- atlobene:1
- Bādībene:1
- Dzērbene:1
- iedibene:1
- istabene:1
- istubene:1
- kniebene:1
- padibene:1
- padubene:1
- skarbene:1
- skribene:1
- skrībene:1
- skrubene:1
- strobene:1
- stulbene:1
- uzrobene:1
- drabenes:1
- Gulbenes:1
- klabenes:1
- kuibenes:1
- kulbenes:1
- reibenes:1
- skābenes:1
- stibenes:1
- šļobenes:1
- trubenes:1
- benedikts:1
- Alslebene:1
- atļurbene:1
- atskabene:1
- Brīvībene:1
- divzobene:1
- Ebelebene:1
- Eislēbene:1
- gardibene:1
- pusirbene:1
- Roslēbene:1
- Sidrabene:1
- sudrabene:1
- Sudrabene:1
- zilzobene:1
- padibenes:1
- padubenes:1
- pažobenes:1
- stilbenes:1
- žļorbenes:1
- benedictio:1
- benedictus:1
- beneficijs:1
- Edenkobene:1
- mazskābene:1
- platdibene:1
- platdubene:1
- Vecgulbene:1
- Vēgelēbene:1
- zaķskābene:1
- Dibenezers:1
- ibenetieši:1
- beneceptors:1
- benedicence:1
- benedikcija:1
- benediktīns:1
- beneficiārs:1
- Ašerslēbene:1
- divstrobene:1
- Jaungulbene:1
- Ošerslēbene:1
- zaķuskābene:1
- zirgskābene:1
- benediktieši:1
- beneficiants:1
- beneficienss:1
- Hohenleibene:1
- kamolskābene:1
- plakandibene:1
- vienstrobene:1
- zirgaskābene:1
- zirguskābene:1
- Sanbenedikto:1
- zirgskābenes:1
- benediktiners:1
- Haldenslēbene:1
- Huebbenetshof:1
- zirguskābenes:1
- benediktīnieši:1
- benediktionāls:1
- benediktionārijs:1
- Trābene-Trārbaha:1
- Vanclēbene-Berde:1
- Vilhelmpīkštate-Gūbene:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (1211):
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
- Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
- pagāza Alus atliekas, padibenes
- pagāze Alus atliekas, padibenes
- pagāzne Alus atliekas, padibenes
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
- spinātveida skābene angļu skābene
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
- Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
- Šķieneri apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Stāķi apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Apši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Butāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Gulbītis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Mili apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Pilskalns apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Silamala apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
- Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Kanciņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Ķempji apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Pērlis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Saltupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Svilāres apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Tīrumkleivas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Tirzieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Agrumi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Grīvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Kaipi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Obrova apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Siladzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Ušuri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
- Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Aurava apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Kordona apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Lešķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Vārpiņas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Zāģernieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Elstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Grauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Grimnauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Gužilas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Ievāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Kāmieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Kolanģi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Pieti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Rodzupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Stapāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Strēbeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Velēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Kāķupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Ķeži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Lācītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Lācumēri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Mežsilieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Pakalnieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Pāpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Pavāriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Ureikste apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Vecāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
- Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
- Alsupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Jaunaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Kalvīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Vecaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Virāne apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā
- Apšine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Debesnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Ģevrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Izabelina apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Kalnamačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Laude apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Lejasmačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Ļūcāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Mazslate apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Mikaine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Moči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Rātupes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Stagari apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Šumitāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Vilciņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
- Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
- Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
- Kleķeri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā
- Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
- Meļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dzērbenes pagastā
- Gāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Naglene apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Spriņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Briči apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Elstes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Lapši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Dravnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Lielvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Mazvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Mežkleivas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Mežlaskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Silmači apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Trušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Ziemeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Musteri apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Krāces apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Lapati apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Latvasas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Olekši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Pirtsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Salaki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Zvārtavi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Skujenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Plukši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Viņķeles apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Bierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Kālanci apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Luķes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Plūkši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Saliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Skrejatas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Sproģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Namsadi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Skolas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Stūrastas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Siljāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Sturņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Dārtiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Jauntirza apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Zosēni apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Baldone apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Grauzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Kaktagals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Miests apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Olksna apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Riteniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Skromi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Spēlēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Svoki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Katrinsils apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
- Purviņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā
- Anna apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs
- Stāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene"
- Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
- Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
- Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
- Stradi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri
- Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
- Letes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Ozolkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Svelberģis apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Krapa apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Stari apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Rimstavas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Jānuži apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Sinole apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Gaujasrēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Rēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Kalniena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
- Ceļmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
- Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Slate apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Ķetas apdzīvota vieta (viensēta) Dzērbenes pagastā
- Viculaikas apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Billītes apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas
- Beļava apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
- Akmeņrūči apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
- Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
- Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
- Asmaņa ezers Asmenis, ezers Dzērbenes pagastā
- Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
- Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
- deciduoma Atlobenes audu audzējs; dzemdes audzējs, kurā ir atlobenes elementi
- deciduomatoze Atlobenes audu veidošanās sievietei, kas nav grūtniece
- deciduīts Atlobenes iekaisums
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
- Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
- Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
- Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
- Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
- Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
- Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
- Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
- Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
- Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
- Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
- mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.)
- Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
- Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
- Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
- Balta Baltupe Gulbenes novadā
- Bauzis Bauzes ezers Jaungulbenes pagastā
- benediktīnieši Benediktīniešu ordenis – Romas katoļu baznīcas vecākais ordenis; benediktieši
- benīte Berete, kapuce – apaļa cepure bez malām; bene
- Viburnum x burkwoodii Bērkvuda irbene
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
- Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena
- Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene
- Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža
- Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka
- Rumex confertus blīvā skābene
- zirgskābels Blīvā skābene ("Rumex confertus")
- zirgskābene Blīvā skābene ("Rumex confertus")
- zirgskābenes Blīvā skābene ("Rumex confertus")
- zirgskābiņa Blīvā skābene ("Rumex confertus")
- zirguskābene Blīvā skābene ("Rumex confertus")
- Bergūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
- Brengūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
- Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
- Viburnum buddleifolium budlejlapu irbene
- Auļu muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" bijušais nosaukums
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
- dzērbenieši Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" iedzīvotāji
- Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā
- Rumex crispus cirtainā skābene
- krūzainā skābene cirtainā skābene
- zirguskābenes Cirtainā skābene ("Rumex crispus")
- Cystocoleus niger cistokoleju sugas "Cystocoleus ebeneus" nosaukuma sinonīms
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene
- Viburnum davidii Dāvida irbene
- zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene
- ebenīte dem. --> ebene
- Ugarinka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbenes" otrs nosaukums
- Dibena ezers Dibenezers Praulienas pagastā
- Uriekstes dīķis dīķis Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 4,5 ha
- Oxalis dilenii Dilēna zaķskābene
- sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
- Dobe Dobene - zemgaļu apdzīvots novads 13. gs.
- drabas Drabenes
- Lielais Dronkas ezers Dronku ezers Rubenes pagastā
- Lielais Dronku ezers Dronku ezers Rubenes pagastā
- Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte
- Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
- Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
- Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
- Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
- Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Spīgana Dzelzceļa pieturvieta pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 8 km no Pļaviņām
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi"
- Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
- Alt-Schwanenburg Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1903.-1919. g.
- Vecgulbene Dzelzceļa stacijas "Gulbene" nosaukums 1919.-1928. g.
- Juvera upīte Dzērbe, Gaujas pieteka Dzērbenes pagastā
- Serben Dzērbene
- Schloss-Serben Dzērbenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
- Zerbenskaja Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Grāvkalnu strauts Dzērbes kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā
- Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
- Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe
- Oxalis adenophylla dziedzerlapu zaķskābene
- dziedzerlapainā zaķskābene dziedzerlapu zaķskābene
- Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā
- Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā
- Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
- Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška
- Oxalis fontana Eiropas zaķskābene
- Oxalis europae Eiropas zaķskābenes "Oxalis fontana" nosaukuma sinonīms
- Oxalis fontana f. purpurea Eiropas zaķskābenes sarkanlapainā forma
- Luterštate Eislēbene, pilsēta Vācijā
- Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
- Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
- Indzeris ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers
- Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
- Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
- Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
- Dubiķis ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers
- Ušurs ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers
- Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
- Iesaliņš ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha
- Sietaliņu ezers ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha
- Velniņš ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Velniņš
- Brenkūzis ezers Dzērbenes pagastā, platība - 1,6 ha; Bergūža ezers; Brengūža ezers; Brenkūža ezers
- Spanderu ezers ezers Dzērbenes pagastā, platība - 9,7 ha
- Opulītis ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m
- Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha
- Dindiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 3 ha; Dindiņš
- Gribiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — <1 ha
- Čušļu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 2,4 ha
- Letes ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 5,8 ha
- Velniņa ezers ezers Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - <1 ha
- Bauzes ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - <1ha; Bauzis
- Stigu ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - 4,3 ha; Stīgu ezers
- Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha
- Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
- Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha
- Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers
- Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis
- Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha
- Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers
- Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
- Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m
- Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers
- Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers
- Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers
- Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers
- Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha
- Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
- Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
- Umbezers ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis
- Teļezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,1 ha; Teļu ezers
- Jānēļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,6 ha; Janeļa ezers
- Cepļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 12 ha; Melnais ezers; Melnezers
- Uķis ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis
- Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers
- Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis
- Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā)
- Asaru ezers ezers Gulbenes pilsētā, Spārītes parkā
- Valmes ezers ezers Gulbenes pilsētas rietumu nomalē, platība - \~8 ha
- Mazais Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — <1 ha
- Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers
- Gulbeniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers
- Raunaisis ezers Mežoles paugurainē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 206,6 m vjl., platība - 31,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, iztek Rauna; Raunaizis; Raunaiža ezers; Raunaižu ezers; Raunas ezers
- Bābenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers
- Juveris ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū
- Mazais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - \~1 ha
- Lielais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 1,1 ha, viens no Dzērbenes ezeriem
- Āraisis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers
- Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers
- Asmenis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers
- Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru
- Kapsētas ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 11,6 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 3 m, viens no Dzērbenes ezeriem
- Vāržums ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Vāržuma ezers; Varžūns; Voržuma ezers
- Šķesteris ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Šķeteru ezers
- Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
- Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
- ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs
- drebenis Galerts, aukstā gaļa; drebene
- Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā
- stropene Gardibene, platmale
- Rumex longifolius garlapu skābene
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
- Mežmaļupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā, garums - \~2 km
- Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera
- Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
- Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
- Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
- Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
- Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
- Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
- Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas
- Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
- Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene
- Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
- girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus")
- Govsupe Gosupe, Tirzas pieteka Gulbene novadā
- Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
- Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
- Vilhelmpīkštate-Gūbene Gūbene, pilsēta Vācijas austrumos, tās nosaukums 1961.-1990. g.
- Gulcis Gulbene
- Schwanenburg Gulbene
- Gulbēnu ezers Gulbenes ezers Dzērbenes pagastā
- Gulbenes depresija Gulbenes ieplaka
- Maiļupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku
- Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā
- Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē
- Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums
- Stukmaņi Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Līgo" daļa
- Stāmeriene Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stāmeriena" nosaukuma variants
- Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
- Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
- Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums
- augulieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" (arī "Augulene") iedzīvotāji
- Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums
- beļavieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji
- blomēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji
- Butāni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants
- Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants
- lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
- lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
- letēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Letes" iedzīvotāji
- mežotnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežotnes" iedzīvotāji
- Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums
- Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums
- naglēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Nagliena" iedzīvotāji
- Blome Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa
- Lazdukalns Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa
- ozolkalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" iedzīvotāji
- Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
- Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
- Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
- pilskalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji
- Pilsskola Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
- pilsskolieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsskola" iedzīvotāji
- sīlēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji
- Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- daukstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukste" iedzīvotāji
- daukstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" iedzīvotāji
- dreinēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiņi" iedzīvotāji
- elstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji
- krapēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Krapa" iedzīvotāji
- lieplejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
- liepulejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
- plaskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Plaskupji" iedzīvotāji
- ploskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Ploskupi" iedzīvotāji
- rožlejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Rožlejas" iedzīvotāji
- starēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
- starieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
- tenieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Teņi" iedzīvotāji
- vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji
- Druween Gulbenes novada Druvienas muižas bijušais nosaukums
- druvēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Druviena" iedzīvotāji
- Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants
- Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants
- pērlēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Pērlis" iedzīvotāji
- Saltupe Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Saltupes" nosaukuma variants
- Svilāre Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Svilāres" nosaukuma variants
- Druvenskaja Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Druwen Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums
- galgausnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" iedzīvotāji
- Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
- Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
- Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums
- pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
- Elderi Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" daļa
- rimstavieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" iedzīvotāji
- veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji
- zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji
- Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums
- Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- vecgulbenieši Gulbenes novada Gulbenes pilsētas daļas "Vecgulbene" iedzīvotāji
- adlienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
- adulienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
- adulnieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
- agrumieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Agrumi" iedzīvotāji
- gulbītieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbītis" iedzīvotāji
- Gulbītis Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- jaungulbenieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" iedzīvotāji
- Obrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Obrova" nosaukuma variants
- Abrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas “Obrova” nosaukuma variants
- Novoguļbenskaja Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Neuschwaneburgsche Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Ķēriķi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Aļļi" daļa
- cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji
- dūrenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji
- jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji
- krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji
- lapatieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" iedzīvotāji
- Lopati Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" nosaukuma variants
- lejasciemieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
- lejenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
- mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji
- mālenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" iedzīvotāji
- Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants
- Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē
- Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants
- Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants
- Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa
- Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants
- vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji
- Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums
- Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Līgomuiža Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- līgciemieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" iedzīvotāji
- Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants
- siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji
- atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
- atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
- kordonieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Kordona" iedzīvotāji
- lešķēnieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Lešķi" iedzīvotāji
- Silava Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" daļa, agrāk atsevišķs ciems
- litenieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" iedzīvotāji
- Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums
- Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- gatvēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gatves" iedzīvotāji
- Gužīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
- Gūžīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
- Kalaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
- Kolaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
- lizumnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Lizums" iedzīvotāji
- Stopāni Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Stapāni" nosaukuma variants
- velēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Velēna" iedzīvotāji
- Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski
- blomēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Blomi" iedzīvotāji
- Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums
- gaujasrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji
- gaujsrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji
- rancēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Ranka" iedzīvotāji
- rēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" iedzīvotāji
- Ramkau Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums
- Ramkauskaja Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji
- Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants
- kāvēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
- kāvieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
- mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
- Vārgaļi Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" daļa
- stāmerieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" jeb "Stāmeriene" iedzīvotāji
- Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants
- Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums
- Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- namsadieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Namsadi" iedzīvotāji
- stūrastieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrastas" iedzīvotāji
- vecstāmerieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriene" iedzīvotāji
- antanieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antani" iedzīvotāji
- Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants
- ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji
- lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji
- mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji
- palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji
- pededzieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji
- saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji
- stāķēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
- stāķieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
- Paliena Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" daļa
- stradēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
- stradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
- šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji
- zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji
- Āžudzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
- Āža dzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
- tirzmalieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Tirza" iedzīvotāji
- vecadlienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji
- vecadulienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji
- virānieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Virāne" iedzīvotāji
- Zamok-Tirzenskaja Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Schloss-Tirsen Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Vecgulbene Gulbenes pilsētas daļa
- gulbenieši Gulbenes pilsētas iedzīvotāji
- Švānenburga Gulbenes pilsētas nosaukuma vācu valodā "Schwanenburg" latviskojums
- pacilā skarbene guļošā skarbene
- pazviļā skarbene guļošā skarbene
- Viburnum henryi Henrija irbene
- Huebbenetshof Ibenetes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- ibenetieši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Ibenete" iedzīvotāji
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
- Mustera kanāls ietek Mustera ezerā Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
- Ievalču-Auļu ezers Ievalča ezers Dzērbenes pagastā
- Auļu ezers Ievalča ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- NB Ievēro labi (latīņu "nota bene")
- Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis
- Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
- Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe
- Purva ezers Ilzes ezera ziemeļu daļas lokāls nosaukums Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Ilzes-Purva ezers Ilzes ezers Dzērbenes pagastā
- ģirba Irbene
- ierube Irbene
- ierubine Irbene
- irbenājs Irbene
- irbulene Irbene
- irbine Irbene - divdīgļlapju koks vai krūmājs ar lēveraini dalītām lapām, baltiem čemurveida ziediem un sarkanām ogām
- saldūksnis Irbene - koks vai krūms ar krāšņiem, baltiem ziediem
- putaklis Irbene ("Viburnum")
- krūklene Irbene (oga)
- viburnum Irbenes
- istabas meita istabene
- istubene Istabene
- Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas
- Daukstu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Jaungulbenes un Galgauskas pagasta austrumu daļu un daļu bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas
- Dunavas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu pirmskara Dignājas, Rubenes, Bebrenes un Dvietes pagasta teritorijas
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
- Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā
- Neu-Schwanenburg Jaungulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā
- rubenieši Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubenes ciems" iedzīvotāji
- Baldūne Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Baldone" nosaukums vietējā izloksnē
- Bokoni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums vietējā izloksnē
- červoncieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" iedzīvotāji
- Debesnīki Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Debesnieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Dronku sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Dronku sala" nosaukums vietējā izloksnē
- Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē
- Gevrāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukuma variants
- Ģaurāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukums vietējā izloksnē
- izabelinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" iedzīvotāji
- Zabalina Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" nosaukuma variants
- Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē
- kaldabrunieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" iedzīvotāji
- Koldabriņa Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" nosaukuma variants
- Kolnamačulāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamačulāni" nosaukums vietējā izloksnē
- Ļoucāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļūcāni" nosaukums vietējā izloksnē
- mazslatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" iedzīvotāji
- Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē
- Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē
- Mykaine Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mikaine" nosaukums vietējā izloksnē
- Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē
- Rotupes Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rātupes" nosaukums vietējā izloksnē
- Ritiniškas Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants
- Ritiniški Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants
- rubenieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
- Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē
- rubinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji
- Seiļi Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
- slatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" iedzīvotāji
- Slots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" nosaukums vietējā izloksnē
- spēlēnieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" iedzīvotāji
- Spālāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" nosaukums vietējā izloksnē
- Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē
- Rubenskaja Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Rubinen Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- sidrabnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji
- sidrebenieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji
- sidrabnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
- sidrebenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
- sidrebenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
- bačenieki Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Bačas" iedzīvotāji
- Rumex marilimus jūrmalas skābene
- Kalmodu Kalmodu ezers - atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 23,0 ha; Janeļu; Kalmodu-Janeļu ezers
- Kalna Kalna ezers - Kalnis, ezers Gulbenes un Balvu novadā
- Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja
- Cērmaņu ezers Kalnienas ezers Gulbenes novadā
- Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns
- Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, absolūtais augstums — 263,7 m vjl., relatīvais augstums — 41 m
- istabasmeita Kalpone (muižā), istabene
- istabmeita Kalpone (muižā), istabene
- kambarjumprava Kalpone, istabene muižā
- pusjumprava kalpone, kam ir zemāks statuss kā parastai istabenei
- Kaļņa Kaļņa ezers - Kalnis, ezers uz Gulbenes un Balvu novada robežas
- Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
- Viburnum lentago Kanādas irbene
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku
- Viburnum carlesii Karlesa irbene
- kāsala Kāsala koks - parastā irbene ("Viburnum opulus")
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai
- kamaldulieši Katoļu mūku ordenis, ko 1012. g. dibināja benediktiešu mūks Romualds Kamaldoli ielejā pie Areco, stingri askēti, valkā baltus tērpus
- Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums
- Kaupēna Kaupēna ezers - Kaupēnu ezers Dzērbenes pagastā
- Kaupēnu Kaupēnu ezers - atrodas Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 11,3 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 8 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Kaupēna ezers
- Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers
- rubenieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rubene" iedzīvotāji
- Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Rumex hydrolapathum krastmalas skābene
- Robežupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
- Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā
- Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte
- kaišļu zāles krūzainā skābene (_Rumex crispus_)
- Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
- Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis
- sniega pika kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
- Beļavas pilskalns kupolveida paugurs Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastš, sens latgaļu pilskalns, plakums - 100x65 m, ziemeļrietumu pusē div ap 2 m augsti vaļņi, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
- sampans ķīniešu laiva nelieliem pārvadājumiem pa upi, dēļu plakandibene, dažkārt ar nojumi
- Ķirkums Ķirkuma ūdenskrātuve Dzērbenes pagastā
- Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci
- Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
- Letes Letes ezers - atrodas Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 5,8 ha
- Ušurupe Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, iztek no Ušura ezera, garums - 12 km; Ušurga
- Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts
- Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
- Olene Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku)
- Liedīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, garums - \~6 km
- Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
- benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja benediktiešu ordeņa klosteros
- benediktiners Liķieru šķirne, ko pagatavo benediktiešu klosterī vai pēc tā receptēm
- Ludzupīte Ludza ezera noteka uz Stāmerienas ezeru Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Ziediņu ezers Mācītājmuižas ezers Dzērbenes pagastā
- Mālu Mālu dzirnavezers - uzpludināts uz Svārbes upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,8 ha
- pilnvaras īpašums (trasts) mantisko un (vai) finanšu attiecību sistēma starp trasta dibinātāju, pilnvaras īpašnieku un beneficiāru (personu, kuras interesēs tiek veiktas trasta operācijas)
- Marienhof Marjanovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
- mazskābene Mazā skābene ("Rumex acetosella")
- skābinīte Mazā skābene ("Rumex acetosella")
- Rumex acetosella mazā skābene, kas pieder pie mazo skābeņu apakšģints
- benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos
- Tumšupe Mellupe - Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā
- Oxalis acetosella meža zaķskābene
- parastā zaķskābene meža zaķskābene
- zaķakamols Meža zaķskābene ("Oxalis acetosella")
- zaķkāpostiņi Meža zaķskābene ("Oxalis acetosella")
- zaķkāposts Meža zaķskābene ("Oxalis acetosella")
- zaķskārbiņa Meža zaķskābene ("Oxalis acetosella")
- zaķuamols Meža zaķskābene ("Oxalis acetosella")
- zaķukāposts Meža zaķskābene ("Oxalis acetosella")
- Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā
- govju moniēzija moniēziju suga ("Moniezia benedeni"), ķermeņa garums - līdz 4 m, parazitē govīs un aitās
- Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
- Upīte Mudažas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
- dura Muļķe, stulbene
- kanaļa Nelietis, bezgodis; salašņas, padibenes
- melnā cistokoleja nepilnīgi pazīstamo ķērpju suga ("Cystocoleus ebeneus syn. Cystocoleus niger"), Latvijā aizsargājama
- Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
- Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
- Apdiķu ezers Odu ezers Dzērbenes pagastā
- Apadu ezers Odu ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa
- Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā
- O. S. B. Ordinis Sancti Benedicti - benediktiešu ordeņa loceklis
- aučenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Auči" iedzīvotāji
- briņķenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
- eglenieks Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Egles" iedzīvotāji
- emburdznieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" iedzīvotāji
- garoznieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji
- garožnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoze" iedzīvotāji
- plāņenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji
- rencelnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Renceles" iedzīvotāji
- stēguļnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji
- toņenieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Toņi" iedzīvotāji
- pakrāšņas Padibenes
- stādejas Padibenes
- nostājumi Padibenes, duļķes, mieles
- mielavas Padibenes, nogulsnes
- plukatas Padibenes, salašņas
- padubene Padubenes
- Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu
- Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja
- Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
- Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja
- Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu
- Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
- Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
- Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja
- Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja
- Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja
- Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
- Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
- Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
- Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
- Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā
- Rankas pagasts pagasts Gulbenes novada rietumu daļā, robežojas ar Lejasciema, Lizuma un Druvienas pagastu, kā arī ar Cēsu un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: Ramka, vāciski — Ramkau, krieviski — Ramkauskaja
- Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
- Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
- Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
- Lizuma pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Lejasciema, Tirzas, Druvienas un pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lijsohn, krieviski — Ļizumskaja
- Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
- Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
- Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
- Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri
- Dunavas pagasts pagasts Jēkabpils novada austrumu daļā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Rubenes, Zasas, Dignājas pagastu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā
- Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja
- Zasas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Dignājas, Dunavas, Rubenes un Leimaņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Weessen, krieviski — Zasenskja
- Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
- Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
- Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
- Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
- Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
- Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
- Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
- Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
- Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
- Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
- Usmaņu strauts Palsas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā
- luģene panēsāta ziemas cepure; ļebene (1)
- Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte
- Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera
- Viburnum opulus parastā irbene
- irbenes parastā irbene (_Viburnum opulus_)
- ģirbes koks parastā irbene ("Viburnum opulus")
- girbas Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- ģirbe Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irbenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irbinājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irbines Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irūbene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- irūbiņa Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- jirbene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- jirbine Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsalakoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsalkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāšens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāsulis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kazenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kleiders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- krustozoliņi Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- mīkliņš Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pankokpliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pankokplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pliederpenkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- plieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putakslis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putākslis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putene Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pūtenes Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putens Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putine Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putinis Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- putukšļi Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- šnēballe Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- sniegbāle Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- sniegbaltīte Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- sniegpika Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- suņplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus")
- pļavas skābene parastā skābene
- ēdamskārbiņa Parastā skābene ("Rumex acetosa")
- gāds Parastā skābene ("Rumex acetosa")
- skābenes Parastā skābene ("Rumex acetosa")
- skābenīte Parastā skābene ("Rumex acetosa")
- skābine Parastā skābene ("Rumex acetosa")
- skābines Parastā skābene ("Rumex acetosa")
- Rumex acetosa parastā skābene, kas pieder pie īsto skābeņu apakšģints
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
- Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
- Cesvaines novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Cesvaines pilsētu un Cesvaines pagastu, robežojās ar Gulbenes un Madonas novadu
- Slates pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
- Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā
- Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā
- Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
- Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe
- Varžupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Vucenupīte Pededzes kreisā krasta pieteka uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas
- Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē
- Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile
- Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns
- Lešķupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā
- Makstiņupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā
- Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
- Bebrupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km, tek cauri Mezīša ezeram; Ezerupīte; Mezīšu upe; Mezīte
- Mugurupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novadā, Mellupes un Pogupes satekupe, garums - 2 km (kopā ar Mellupi 23 km); Mugurve
- Mellupe Pededzes labā krasta pietekas Mugurupes labā satekupe Gulbenes novadā, garums - 21 km
- Danfērmlina pilsēta Lielbritānijā (_Dunfermline_), Skotijā, uz ziemeļaustrumiem no Edinburgas, 50400 iedzīvotāju (2012. g.), skotu karaļa rezidence (XI gs.), benediktiešu klosteris (1072. g.) u. c. XI gs. arhitektūras pieminekļi, pilsēta dibināta 1067. g.
- Gubina pilsēta Polijā ("Gubin"), Lubušas vojevodistes rietumos, Odras (Oderas) labajā krastā (pretējā krastā Vācijas pilsēta Gūbene), 17000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1235. g.
- Pavēņu pilskalns pilskalns Cēsu novada Dzērbenes pagastā pie Pavēņu mājām, ir garens paugurs ar vidēji stāvām nogāzēm, plakums — 40 x 20 m, postīts gan lauksaimniecības darbu rezultātā, gan ar 2. pasaules kara ierakumiem
- Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms
- Viculaiku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 35 x 31 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
- Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
- Rumex thyrsiflorus piramidālā skābene, kas pieder pie mazo skābeņu apakšģints
- platdubene Platdibene
- Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra
- Pogas Pogas ezers - atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, platība - 27 ha
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
- Gulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants
- Guļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" nosaukuma variants
- Jaungulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" nosaukuma variants
- Jaunguļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" nosaukuma variants
- Rumex palustris purva skābene
- Putriņu Putriņu ezers - Sprīvuļu ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Oxalis corniculata ragainā zaķskābene
- Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha
- mieles Rauga nogulsnes, padibenes; arī raugs, rauga sēnes
- Raunas ezers Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā
- Raunaižu ezers Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā
- Raunaizis Raunaisis, ezers Dzērbenes pagastā
- Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte
- Hībenera ričija ričiju suga ("Riccia huebenerana"), Latvijā aizsargājama
- Ringa Ringas upe - Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Krācīte Robežupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Rubinen Rubenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
- Papendorf-Pastorat Rubenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā
- Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
- rūgštīne Rūkštīne, skābene
- Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- rumbainīca Rumbene - apaļa cepure
- salgalieši Salgales (1990.-2011. g. Sidrabenes) pagasta apdzīvotās vietas "Salgale" iedzīvotāji
- N. savienojumā "N. B." - ievēro labi (latīņu "nota bene")
- platdubens Seklas iegrimes laiva ar plakanu apakšu; platdibene
- stabenieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Stabene" iedzīvotāji
- ieguvējs Semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kuru darbība ietekmē netieši un kura intereses darbība skar; beneficienss
- Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems
- cistercieši Sens katoļu mūku ordenis, dibināts 1098. g. Francijā, benediktiešu ordeņa atzars (ar stingrākiem noteikumiem); šī ordeņa brāļi
- Sidabrene Sidrabene - zemgaļu centrs 13. gadsimtā
- Sidrabe Sidrabene - zemgaļu pils 13. gadsimtā
- Garoze Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" bijušais nosaukums
- Sila ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
- Jaungulbenes dzirnavezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
- Liedes ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
- Sinole Sinoles krāces - straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums - 10 m un dolomīta radzes gultnē
- Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā
- Dzirla Sitas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, kur tikai neliels lejteces posms, tecējums Balvu novada Vīksnas un Kubulu pagastā, garums - 23 km, kritums - 25 m, sākas pārpurvotā mežā 2 km uz rietumiem no Sprogu ezera; Girla; Ģirla
- Apkārtupe Sitas labā krasta pieteka Gulbenes novada Litenes pagastā, garums - 12 km
- rūkštīne Skābene
- skārbiņš Skābene
- skobene Skābene
- kamolskābene Skābene ("Rumex")
- skābele Skābene ("Rumex")
- skābenes Skābene ("Rumex")
- skābenīte Skābene ("Rumex")
- skābiene Skābene ("Rumex")
- skābienes Skābene ("Rumex")
- skābine Skābene ("Rumex")
- skābines Skābene ("Rumex")
- skārbiņa Skābene ("Rumex")
- skārbiņi skābenes
- rumex Skābenes
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
- Skolas Skolas ūdenskrātuve - uzstādināta uz Lazdupītes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 0,9 ha
- Skolas Skolas upīte - ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Šķestera ezerā
- Pastupīte Skolasupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- skribenis Skribene
- skribins Skribene
- Viburnum farreri smaržīgā irbene
- baltīte Sniega baltīte - parastā irbene ("Viburnum opulus")
- Rumex pseudonatrunatus Somijas skābene
- Rumex fennicus Somijas skābenes "Rumex pseudonatronatus" nosaukuma sinonīms
- deciduoze stāvoklis, kurā atlobenes audi attīstās pārmērīgi vai neparastās vietās
- stibiņš Stibene (2)
- Stīgu ezers Stigu ezers Jaungulbenes pagastā
- skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi
- Sinoles krāces straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums — 10 m un dolomīta radzes gultnē
- Rumex obtusifolius struplapu skābene
- stulboņa Stulbenis; stulbene
- Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts
- Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe
- Rumex stenophyllus šaurlapu skābene
- Šķeteru ezers Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā
- Tupiņezers Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā
- Šķeteru Šķeteru ezers - Šķesteris, ezers Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha
- Raunas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauts arī viss pirmskara Baižkalna pagasts, bet neliela daļa pirmskara Raunas pagasta teritorijas pievienota Cēsu novada Dzērbenes pagastam un Smiltenes novada Launkalnes pagastam
- Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas
- Gulbenes ieplaka tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja, Kaledonijas un hercīnā kompleksa iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu izcilni un Daugavpils monoklināli; Gulbenes depresija
- Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
- Namupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā
- Azanda Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada rietumu daļā, Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, garums - 19 km
- Caunupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Dadzulīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - \~2 km
- Gosupe Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 19 km; Govsupe
- Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
- Sudaliņa Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 9 km, kritums - 22 m, iztek no Sudalezera, ietek Tirzā pie Lejasciema; Sudala; Sudaliņš
- Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte
- Alkšņupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā, garums - 10 km
- Vijata Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 18 km, kritums - 46 m; Vieta; Vijate
- Tirsen Tirzas muiža, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Tirza
- Bebrupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
- Svārbe Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 11 km; Svārbīte; Svārde
- Zellene Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dzelzupīte Tirziņas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Lejtecē arī Alūksnes un Smiltenes novada robežupe, garums - 9 km; Dzelzupe
- Viburnum trilobum trīsdaivu irbene
- Oxalis triangularis trīsstūrveida zaķskābene
- Walmeshof Tuges muiža, kas atradās Madonas apriņķa Gulbenes pilsētā
- Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš
- Ozola dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 1 ha
- Gaiļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 2,6 ha; Gaiļa ūdenskrātuve
- Ābola ūdenskrātuve ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 5,2 ha
- Caunes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 2 ha
- Druvas dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1 ha
- Cepļa dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 3,3 ha; Boma ezers; Bomīšu ezers; Buma ezers
- Litenes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes novada Litenes pagastā, platība — <1 ha
- Emzes dīķis ūdenskrātuve Gulbenes pilsētas parkā, platība - 2,9 ha
- Auļupīte ūdenstece Cēsu novada Dzērbenes pagastā, ietek Āraisī
- Māļupīte ūdenstece Dzērbenes pagastā, ietek Gulbenes ezerā
- Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa
- Jērupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Pinteļa ezera dienvidu malā, garums - \~5 km
- Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe
- Baranu grāvis ūdenstece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Zellenes labā krasta pieteka
- Ķivene Ūdenstece Gulbenes novada Tirzas pagastā, ietek Lielajā Virānes ezerā
- Lāču strauts ūdenstece starp Lāču un Musteru ezeru Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Lāčupe
- Ķirkuma ūdenskrātuve ūdenstilpe Dzērbenes pagastā, platība - 8,6 ha; Ķirkuru ūdenskrātuve; Ķirkums
- Sunīšu ezers ūdenstilpe Dzērbenes pagastā, platība — <1 ha
- Lazdu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 17 ha
- Druvienas dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 1,7 ha
- Puķīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
- Ratenieku dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 1,3 ha
- Pilskalna dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — <1 ha
- Lejas dīķis ūdenstilpne Gulbenes novada Lizuma pagastā, platība — 9 ha; Siltais dīķis; Siltais ūdens; Siltāju dīķis
- Rumex aquaticus ūdeņu skābene
- Asinsupīte upe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Koruļupītes kreisā krasta pieteka; Asins upe
- Alksne upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts
- Audīte upe Latvijā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes labā krasta pieteka
- Akmeņrūcis upe Latvijā, Gulbenes un Balvu novada robežupe, Sitas labā krasta pieteka
- Āriņupīte upe Latvijā, Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
- Radzupīte Uriekstes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Lizuma pilskalns Uriekstes pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Ušura ezers Ušurs, ezers Jaungulbenes pagastā
- Asarupe Ušurupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes un Līgo pagastā, garums - 14 km
- Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
- Dūres ūdenskrātuve uzpludināta uz Iežupes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 8,3 ha
- Rankas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lazdupes Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 3 ha
- Stacijas ūdenskrātuve uzpludināta uz Lešķupes Gulbenes novada Litenes pagastā, platība - 7,7 ha
- Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha
- Gulbenes dzirnavezers uzpludināts Gulbenes pilsētā uz Krustalīces upes, platība — 2,4 ha
- Sipenes dzirnavezers uzpludināts Pavārvalkā Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 8,8 ha; Zubenes dzirnavezers; Zupenes dzirnavezers
- Āža dzirnavu ezers uzpludināts Tirzas upē, Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Kaldabruņas dzirnavezers uzpludināts uz Kaldabruņas upes Jākabpils novada Rubenes pagastā pie Kaldabruņas
- Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha
- Jānužu dzirnavezers uzpludināts uz Sudaliņas upes Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — \~1 ha
- Pērļa dzirnavezers uzpludināts uz Vilaunes upes Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 7,8 ha; Pērles dzirnavezers
- Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers
- gulbenieki Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" iedzīvotāji
- Gulbena Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbene" senāks nosaukums
- Vāržuma ezers Vāržums, ezers Dzērbenes pagastā
- Voržuma ezers Vāržums, ezers Dzērbenes pagastā
- Varžūns Vāržums, ezers Dzērbenes pagastā
- ļobenīca Veca, novalkāta cepure ar noļukušām malām; ļobene
- Alt-Schwanenburg Vecgulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vecgulbenes pagastā
- aulēnieši Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" iedzīvotāji
- Schloss-Serben Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Viburnum pilcatum vēdekļveida irbene
- Mazais Velniņš Velniņš, ezers Dzērbenes pagastā
- Baltupe Vidagas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
- Mācītājmuižas ezers viens no Dzērbenes ezeriem Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība — 4,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~350 m
- Māras kalns viens no Liedes kalniem Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kulta vieta Liedes labajā krastā, \~10-12 m augsts paugurs, izmantots līdz \~10 gs.
- Mālupe Vijatas augšteces labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Robežupīte Vilaunes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā, nelielā posmā arī Jaunpiebalgas pagasta robežupe
- pūkainā irbene vilnainā irbene
- Viburnum lantana vilnainā irbene
- Adulīte Virānes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, iztek no Adulienas ezera, garums - 7 km; Aduliena; Audilīte
- Rumex triangulivalvis vītollapu skābene
- Rumex salicifolius vītollapu skābenes "Rumex triangulivalvis" nosaukuma sinonīms
- benekena zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis benekenii syn. Bromopsis ramosa subsp. benekenii"), Latvijā aizsargājama
- zaķkāposti Zaķskābene (1)
- zaķukāposti Zaķskābene (1)
- zaķuskābene Zaķskābene (1)
- zaķa kāposti zaķskābenes
- amols Zaķskābenes
- oxalis Zaķskābenes
- zirgaskābene Zirgskābene
bene citās vārdnīcās: