Paplašinātā meklēšana
Meklējam audzināt.
Atrasts vārdos (61):
- audzināt:1
- daudzināt:1
- ataudzināt:1
- draudzināt:1
- ieaudzināt:1
- izaudzināt:1
- klaudzināt:1
- kraudzināt:1
- noaudzināt:1
- paaudzināt:1
- plaudzināt:1
- saaudzināt:1
- uzaudzināt:1
- žmaudzināt:1
- audzinātājs:1
- audzinātava:1
- audzināties:1
- audzinātuve:1
- aizaudzināt:1
- atdaudzināt:1
- dadaudzināt:1
- iedaudzināt:1
- izdaudzināt:1
- nodaudzināt:1
- padaudzināt:1
- pāraudzināt:1
- pieaudzināt:1
- sadaudzināt:1
- neaudzināts:1
- aizdaudzināt:1
- apklaudzināt:1
- atklaudzināt:1
- iedraudzināt:1
- izklaudzināt:1
- izplaudzināt:1
- noklaudzināt:1
- paklaudzināt:1
- piedaudzināt:1
- sadraudzināt:1
- saklaudzināt:1
- sažmaudzināt:1
- uzklaudzināt:1
- izdaudzināts:1
- pašaudzināts:1
- aizklaudzināt:1
- piedraudzināt:1
- pieklaudzināt:1
- draudzināties:1
- izaudzināties:1
- klaudzināties:1
- neaudzinātība:1
- paaudzināties:1
- izdaudzināties:1
- lopaudzinātājs:1
- darbaudzinātājs:1
- iedraudzināties:1
- izadaudzināties:1
- izklaudzināties:1
- sadraudzināties:1
- saklaudzināties:1
- pasadaudzināties:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (147):
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete.
- bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē.
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
- audzīte audzinātāja.
- mentors audzinātājs, padomdevējs.
- izaudzēt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; [izaudzināt]{s:2064}
- uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt (1).
- izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
- uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam.
- tārpināt Bērnus tārpināt - barot, audzināt bērnus.
- bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
- būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam.
- džentrija Cienījamā ģimenē dzimušie un labi audzinātie.
- zadināt Cildināt, daudzināt.
- bundzināt Daudzināt.
- rīdzināt Daudzināt.
- famozs Daudzināts, pazīstams, slavens.
- noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt.
- ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
- lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks.
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
- aumeisters Galma meistars; audzinātājs, skolotājs.
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos.
- iedēstīt Ieaudzināt (1).
- iedot pūrā līdzi iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
- dot pūrā līdz(i) iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
- izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
- atklaudzināt Ilgāku laiku, daudz klaudzināt.
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3).
- guru Indijā - garīgais audzinātājs vai sektas vadītājs.
- mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps.
- noklaudzināt Īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt.
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
- iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest.
- izrūpēt Izaudzināt.
- nodot strušku izbārt; lasīt morāli, sarāt, audzināt.
- izklandzināt Izbazūnēt, izdaudzināt.
- izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
- izbundzināt Izdaudzināt.
- izbungāties Izklaudzināties; izklauvēties.
- izklapēties Izklaudzināties.
- apklaudzināt Izklauvēt, izklaudzināt virkni objektu.
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem.
- ordinārijs Kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs.
- stucināt Klaudzināt, ducināt.
- tukšķināt Klaudzināt, klauvēt, pukstēt.
- zvārkšēt Klaudzināt, tarkšķēt, dārdēt.
- klaudzinēt Klaudzināt.
- klūdzinēt Klaudzināt.
- pankšķināt Klaudzināt.
- klopēties Klaudzināties, klauvēties.
- kankstināt Klauvēt, klaudzināt.
- krakšināt Klauvēt, klaudzināt.
- krakšķināt Klauvēt, klaudzināt.
- krākšķināt Klauvēt, klaudzināt.
- kukšēt Klauvēt, klaudzināt.
- sisties Klauvēt, klaudzināt.
- staukšķināt Klauvēt, klaudzināt.
- glabastīt Kopt, audzināt, taupīt, glābt.
- pāst Kopt, audzināt.
- Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks.
- lēdija Labi audzināta sieviete ar smalkām manierēm.
- rātmanis Labs audzinātājs (pārmācības nama uzraugs).
- dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki.
- Merlins Leģendārs burvis un pareģis Apaļā galda bruņinieku un karaļa Artura leģendās; Artura audzinātājs un skolotājs.
- izlolot Lolojot izaudzināt.
- abhišekā Mācekļa ceremoniāla apslacīšana, ko veic garīgais audzinātājs iesvētīšanas rituāla laikā.
- nodarboties Mācīt, audzināt (kādu); pavadīt laiku (ar kādu).
- izlēlot Maigi šūpot, aijāt, mīļi audzināt.
- guvernante Mājskolotāja, audzinātāja.
- Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus.
- metrs meistars; skolotājs, audzinātājs.
- nenorāts Neaudzināts, maz bārts.
- mužiks Neaudzināts, nekulturāls cilvēks.
- ampls Neaudzināts.
- paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
- paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
- Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
- mucā audzis, pa spundi barots nemācīts, neaudzināts, ar ļoti šauru redzesloku; neattapīgs.
- dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks.
- atkakls Nerātns, neaudzināts, palaidnīgs.
- kā mežā audzis neuzvedīgs, neaudzināts.
- patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
- neaudzināts Nolieguma divd. --> audzināt.
- mentors Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs Homēra poēmā "Odiseja".
- dižināt Pacelt statusā, lielīt, daudzināt.
- iedot prātu padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
- ploss Palaidnīgs, neaudzināts, nevaldāms.
- ielaspuika Palaidnis; neaudzināts un nekopts puika.
- dabūt uz ciņa (kādu) panākt, lai kāds varētu sākt patstāvīgu dzīvi; uzaudzināt; palīdzēt kādam izkļūt no grūtībām.
- pārtaisīt Pāraudzināt (kādu), pārveidot (kāda raksturu, personību).
- labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- pārlabot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
- lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
- nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās.
- tenkt Pateikties, slavēt, daudzināt.
- mācībspēks Persona, kam tiesība audzināt un mācīt skolās u. c. izglītības iestādēs.
- pieklapēt Pieklauvēt; pieklaudzināt.
- Kurķis prūšu mitoloģijā - zemāka ranga dievs vai gars, kas īpaši daudzināts ražas novākšanas laikā.
- dungot Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem).
- dungot Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko).
- padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem).
- lamzaks Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
- kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- oblāti Senajos laikos un viduslaikos - bērni, kurus viņu vecāki jau agrā bērnībā veltīja Dievam un nodeva klosterī audzināt par mūkiem.
- Sokrats Sengrieķu filozofs (469.-399. g. p. m. ē.), skolotājs un Platona audzinātājs, mācīja jautājumu un atbilžu metodi, kuras uzdevums bija gūt konsekventu un racionālu atbildi un līdz ar to nonākt pie universālas patiesības; notiesāts uz nāvi par jaunatnes samaitāšanu un svešu dievu ieviešanu.
- Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krustmāte Sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
- dauzīt Skaļi klauvēt, klaudzināt.
- padauzīt Skaļi paklauvēt, paklaudzināt.
- piedauzīt Skaļi pieklauvēt, pieklaudzināt.
- skantīt skandināt, daudzināt, bieži par ko runāt.
- Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs.
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; atzinīgi novērtēt.
- mauvais ton sliktais tonis; neaudzinātība.
- soda mērķis sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas; audzināt.
- labošanas darbu kolonija speciāla valsts iestāde, kurā sodu izcieš personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu un kas tiek labotas un pāraudzinātas.
- darba kolonija speciāla valsts iestāde, kuras uzdevums ir labot un audzināt notiesātus nepilngadīgus noziedzniekus.
- nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot (par cilvēku).
- tugendbunds Tiklības savienība, dibināta 1808. gadā Karaļaučos, lai vācu tautu uzaudzinātu tautiskā garā; tas bija protests pret Napoleona varu.
- būt kāda mutē tikt daudzinātam, bieži ko pieminēt.
- izdoties Tikt labi izaudzinātam (par bērnu).
- gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā.
- pankšināt Trokšņaini klaudzināt.
- bruzdēt Trokšņot, klaudzināt.
- bruzdināt Trokšņot, klaudzināt.
- bruzdināties Trokšņot, klaudzināt.
- dzildināt Turpināt, sekmēt, audzēt, turēt, augt, audzināt.
- pieņemt Uzņemt (svešu bērnu) savā ģimenē, savā dzīvoklī, apgādāt un audzināt (viņu); arī adoptēt.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krustvecāki Vīrietis un sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūmas (2).
- krusttēvs Vīrietis, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- krusttēvs Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
- kūms Vīrietis, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
- kūma Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- internātskola Vispārizglītojoša skola (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
- zvakšināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
- zvakšķināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
audzināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV