Paplašinātā meklēšana
Meklējam apsolīt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (31):
- galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
- apsajemties Apņemties, apsolīties ko veikt, izdarīt.
- dot goda vārdu (arī godavārdu) apsolīt ar godavārdu.
- ievēlēt apsolīt.
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- izpildītājs Cilvēks, kas veic, īsteno (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto)
- apsolīties Dot solījumu, apsolīt (ko veikt, darīt).
- iesolīties Iesolīt, apsolīt.
- ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem.
- izpildīšana kā (ieplānota, uzdota, apsolīta) veikšana, īstenošana
- nolielīties Lielīties un pabeigt lielīties; lieloties apsolīties (ko darīt).
- ar muti kalnus gāzt lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
- nolielīties Lieloties apsolīt.
- nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt.
- apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību; apsolīties sev.
- zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko).
- izsolīt Oficiāli apsolīt (balvu par ko).
- atteikt Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
- atprasīt Pieprasīt, lai atdod (nopelnīto, apsolīto u. tml.).
- uzsolīties Pieteikties, apsolīties (ko darīt).
- runāts (biežāk sacīts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- sacīts (retāk runāts), darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- sacīts (retāk runāts) - darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
- Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus).
- mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī.
- dot vārdu Solīt, apsolīt.
- sadināt Solīt, apsolīt.
- iesolīt Solot piedāvāt; apsolīt.
- izpildījums tas, kas veikts, īstenots (kas bijis ieplānots, iecerēts, uzdots, apsolīts)
- izpildīt Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto).
- pildīt Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto).
apsolīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV