Paplašinātā meklēšana

Meklējam alb..

Atrasts vārdos (1):

alb.:1

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (511):

parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
skalbs [skalbis]{s:1719}.
fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā
ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā
kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu
blāvā akācija akāciju suga ("Acacia dealbata")
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
karaliskais albatross albatrosu suga ("Diomedea epomophora")
milzu albatross albatrosu suga ("Diomedea exulans")
antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē
albis albums
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
baltais amarants amarantu suga ("Amaranthus albus")
baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus")
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā
Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri
Rozula apdzīvota vieta (vidējciems) Stalbes pagastā
Vīņaudas apdzīvota vieta (viensēta) Stalbes pagastā
Svēagrūva apdzīvota vieta Svalbārā, 210 iedzīvotāju (2007. g.)
Barencburga apdzīvota vieta Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, Īstfjorda dienvidu krastā, 450 iedzīvotāju (2020. g.)
baltā apse apšu suga ("Populus alba")
sadalbāt ar dalbu 2 (zivju dunkuri) sadzīt zivis tīklā
iespieddarbs ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte)
skalbiņš Arkla daļa; skalbis
skalbītis Arkla daļa; skalbis^2^ (1)
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
bifeļu audējputns audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris"); bifeļputns
ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m
fitoalbumīns augu albumīns
oranžvēdera austrumvālodze austrumvālodžu suga ("Icterus galbula")
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls
baltā balanda balandu suga ("Chenopodium album")
PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo
Pica pica ab. alba baltā (albīna) žagata
sidrabpapele Baltā apse ("Populus alba")
vācapse Baltā apse ("Populus alba")
vagas cielava baltā cielava ("Motacilla alba")
Cornus alba baltā grimoņa "Swida alba" nosaukuma sinonīms
akles Baltā panātre ("Lamium album")
baltakles Baltā panātre ("Lamium album")
čupstene Baltā panātre ("Lamium album")
čūpstene Baltā panātre ("Lamium album")
čūpstenes Baltā panātre ("Lamium album")
kaulnātre Baltā panātre ("Lamium album")
nātra Baltā panātre ("Lamium album")
ņātre Baltā panātre ("Lamium album")
nātrene Baltā panātre ("Lamium album")
nātrumāte Baltā panātre ("Lamium album")
žogvīte Baltā sētvija ("Bryonia alba")
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
sinepes Baltā sinepe ("Sinapis alba")
baltaispuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
baltāpuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerkaraliene Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerpuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigala Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigalas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigale Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigula Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
krūkliņas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laičine Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laičinis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksna Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksne Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksnis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķi Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķulapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēplapa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lilijas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
tuļbis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdeņrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenslapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenslēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenspuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenspuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdensrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
āmals Baltais āmulis ("Viscum album")
amolis Baltais āmulis ("Viscum album")
amols Baltais āmulis ("Viscum album")
amulis Baltais āmulis ("Viscum album")
amuls Baltais āmulis ("Viscum album")
aumulis Baltais āmulis ("Viscum album")
omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album")
ramols Baltais āmulis ("Viscum album")
sudrabvītols Baltais vītols ("Salix alba")
Silene alba baltās spulgotnes "Melandrium album" nosaukuma sinonīms
Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu
lielais baltgārnis baltgārņu suga ("Egretta alba")
baltums Baltie izdalījumi ("Fluor albus"), baltie ziedi
bifeļputns Baltknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris")
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru
agaricins Balts, kristālisks pulveris, baltās lapegles piepes "Agaricus albus" darbīgā viela; samazina sviedru sekrēciju
sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba")
spilīts Bāzisks paleotipa iezis, kas veidojies no bazalta sastāva lavas zemūdens izvirdumos; galvenie minerāli: albīts, hlorīts; zaļganpelēks
bālējošā bērzlape bērzlapju suga ("Russula depallens", syn. "Russula exalbicans")
āra bērzs bērzu suga ("Betula pendula", arī "Betula alba" un "Betula verrucosa")
bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris")
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds
protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu
puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski
dalbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji
dalbenieši Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava
niktalbuminūrija Cikliska albuminūria, kas parādās naktī
dukuris Dalba, zivju baidāmais
nukleoalbumoze daļēji hidrolizēts nukleoalbumīns, atrasts urīnā osteomalacias gadījumā
panātras Daudzgadīga sakņu nezāle "Lamium album" ar pamatā zarojošiem, līdz 40 cm gariem stublājiem, baltiem lūpveidīgiem ziediem
Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums
Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
Dibra Debara - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
albumiņš dem. --> albums
pufi Despiralizēti divspārņu gigantisko hromosomu rajoni, kuros notiek intensīvāka mRNS sintēze nekā citos hromosomu rajonos; Balbiāni gredzeni
plunduris Dīkdienis, slaists, niekkalbis
plundurs Dīkdienis, slaists, niekkalbis
mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās
Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
baltsarmainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea dealbata")
santaleļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot auga "Santalum album" sakni ar ūdens garaiņiem
kazeāze Enzīms baktēriju kultūrās, kas sekmē piena un siera albumīna un kazeīna sagremošanu
Mirkšis ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 2,2 ha; Mirkšezers; Mirkšķa ezers
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers
Vērģu ezers ezers Stalbes pagastā, platība - 2,6 ha; Vergu ezers
Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā)
jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton"
somatoze Gaļas albumozes preparāts, dzelteni brūns pulveris, lieto kā stiprinošu līdzekli
mazā gaura gauru suga ("Mergus albellus")
olīvbaltā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus olivaceoalbus")
Gostivari Gostivara, pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas
stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā
fustanella Grieķu un albāņu vīriešu tautas tērpa daļa, īsi, plati lina svārki ar ielocēm
baltais grimonis grimoņu suga ("Swida alba")
āmurhaizivs Haizivju suga ar platu, āmuram līdzīgu galvu, kuras malās atrodas izvalbītas acis un nāsis
baltenā hēbe hēbju suga ("Hebe albicans")
hemialbumozūrija Hemialbumoze urīnā
heteroalbumoze Hemialbumozes forma, kas nešķīst ūdenī, bet šķīst atšķaidītā sālsskābē un vārāmā sāls šķīdumā
sangvinals Hemoglobīna, dabisko asins sāļu un muskuļu albumīna maisījums
heteroalbumozūrija Heteroalbumoze urīnā
sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai
baltmalu hosta hostu suga ("Hosta sieboldii syn. Hosta albo-marginata")
hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija
galbansveķi Iegūti no "Ferula galbaniflua Boiss. et Buhse"; senāk lietoti kā kairinātājs un atkrēpošanas līdzeklis, ārīgi - čulgu radīšanai plāksteros
izdot Ierakstīt un publicēt (dziesmu, mūzikas albumu u. tml.)
sulfoproteīns Ikviens sēru saturošs albumīns
saundtreks īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš; soundtreks
skaņceliņš Īpašā albumā izdots filmas skaņu ieraksts
leicisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kad matu vai spalvu sega ir bez pigmenta, bet āda un acis ir pigmentētas; iespējami varianti līdz pilnīgam albīnismam
leucisms Īpašs gadījums ar pigmentu nabadzību dzīvniekiem, kura galējais gadījums ir albīnisms
īris Īrisi ("Iris"); skalbes
kalvene Īrisi ("Iris"); skalbes
kalvs Īrisi ("Iris"); skalbes
puķuskalbes Īrisi ("Iris"); skalbes
sabines Īrisi ("Iris"); skalbes
šķelpes Īrisi ("Iris"); skalbes
zobenes Īrisi ("Iris"); skalbes
zobines Īrisi ("Iris"); skalbes
zobini Īrisi ("Iris"); skalbes
skalbi Īrisi 1, skalbes
pavalbīt īsu brīdi valbīt
pavalbīties īsu brīdi valbīties
noras īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium albicans")
izdalbāt Izjaukt ar dalbu
pārgriezties Izvalbīt
iekārtot izveidot pēc noteikta parauga (piemēram, albumu)
dalbēt Jaukt, maisīt ar dalbi
sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās
Bellsunns jūras šaurums Svalbārā, Grenlandes jūrā, Špicbergenas salas rietumos, veido ieeju Vanjemifjordā
baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams
Alberta kalateja kalateju suga ("Calathea albertii")
airas Kalmes, skalbes
kalvājs Kalvēm (skalbēm) pieaugusi vieta
Diomedea epomophora karaliskais albatross
vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem
Kerčova Kičeva - pilsēta Ziemeļmaķedonijā, tās nosaukums albāņu valodā
Vukubkame Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - nāves dievs, viens no pazemes pasaules Šibalbas valdniekiem
čučukoks Koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī); dalbis
Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.)
koncertalbums Koncerta ieraksts albumā (piem., kompaktdiskā) ar vienu nosaukumu
UČK Kosovas atbrīvošanas armija (Ushtria Člirimtare e Kosoves), militarizēta Kosovas albāņu organizācija
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni
Priština Kosovas Republikas galvaspilsēta (serbu: Приштина, albāņu: Prishtina vai Prishtinë), 272000 iedzīvotāju (2013. g.)
baltais zvanputns kotingu dzimtas suga ("Procnias alba")
dzalbieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji
dzalbieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzalbi" iedzīvotāji
kipseks Krāšņi izdota grāmata vai albums ar tekstu un attēliem
kristalbumīns Kristalizējamo albumīnu kopīgs nosaukums
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu
hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai
baltais laimiņš laimiņu suga ("Sedum album")
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
baltvioletā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria albovinacea", syn. "Lentaria afflata")
sudrabgārnis Lielais baltgārnis - baltgārņu suga ("Egretta alba")
baltā lupīna lupīnu suga ("Lupinus albus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmēslojumam
baltā madara madaru suga ("Galium album")
Marsabrega Marsalbrēga, pilsēta Lībijā
Marsaelbureika Marsalbrēga, pilsēta Lībijā
valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji
valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji
Baltās jūras menca mencu pasuga ("Gadus morhua marisalbi")
albedometrs Mēraparāts dažādu fizisku ķermeņu albedo mērīšanai
baltais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis vitalba")
Diomedea exulans milzu albatross
klejotājalbatross Milzu albatross - albatrosu ģints suga ("Diomedea exulans")
periklīns Minerāla albīta pasuga, kas kristalizējusise īpatnējos izstieptos vai sadvīņotos kristālos
pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem
Mirkšezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā
Mirkšķa ezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā
baltkakla mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula albicollis")
baltā makstsēne mušmiru ģints makstsēņu grupas suga ("Amanita alba")
santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals
diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai
grūtnieču nefropātija nefropātija, kas sākas grūtniecības otrajā pusē un noris ar hipertensiju, albuminūriju un tūsku
antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti
Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā
analbuminēmija Nepietiekams albumīnu daudzums asinīs
kandidas nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas; parasti slimību ierosina "Candida albicans"
kaceklis Niekkalbis
niekdarbis Niekkalbis
niekklabis Niekkalbis
piziķis Niekkalbis
niekotājs Niekkalbis, izniekotājs
niekabīlis Niekkalbis; lielmutis, pļāpa
malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
haimatogens no asinīm iegūts dzelzs albumīnāta preparāts, kas satur dzelzi
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
skablīt Nokasīt; skalbīt
diploalbuminūrija Normālu un patoloģisku albumīnu klātiene urīnā
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
nukleoalbumīns Nukleīnskābes un albumīna komplekss
OA Okulārais albīnisms (angļu "ocular albinism")
forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis
albīns Organisms ar albīnisma pazīmēm
mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu
Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja
Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
keratofīri Paleotipa efuzīvie ieži ar masīvu tekstūru un albīta fenokristāliem, sastopami kopā ar bāziskajiem efuzīvajiem iežiem
hiperalbuminoze palielināts albumīnu daudzums, piem., asinīs
padalbēt Pamaisīt, parakņāt ar dalbi; pabikstīt
Balvoa Panamas pilsētas rajons ("Balboa"), agrāk patstāvīga pilsēta Panamas kanāla zonā, Klusā okeāna piekrastē
baltā panātre panātru suga ("Lamium album"), daudzgadīgs lakstaugs; ziedus lieto tautas medicīnā par savilcēju un diurētisku līdzekli
greznais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Pteridophora alberti")
Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
superalbuminoze Pārmērīga albumīna veidošanās
indoeiropiešu valodas pasaules lielākā radniecīgo valodu saime, kurā ietilpst baltu, slāvu, ģermāņu, ķeltu, romāņu, indoirāņu valodas, grieķu, armēņu, albāņu valoda u. c. dzīvās, kā arī mirušās (piem., hetu, tohāru) valodas
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā
Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā
Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
albiģiešu kari pāvesta Innocentija III organizētie krusta kari pret albiģiešiem 1209.-1229. g.
baltpieres zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser albifrons")
antipeptons Peptons, kas rodas no antialbumozes gremošanas procesā
izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi
Pēterīšu ezers Pēterīša ezers Stalbes pagastā
Teterita ezers Pēterīša ezers Stalbes pagastā
Pēterītis Pēterīša ezers Stalbes pagastā
baltdzeltenā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus alboluteus")
methemalbumīns Pigments, hēma un seruma albumīna komplekss, methemoglobīna struktūranalogs
Dekalba pilsēta ASV ("DeKalb"), Ilinoisas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.)
Riotuba pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumos, Koralbeja līča piekrastē
Buonalberdžo pilsēta Itālijā ("Buonalbergo"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazalbordīno pilsēta Itālijā ("Casalbordino"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 6250 iedzīvotāju (2014. g.)
Montalbāno Joniko pilsēta Itālijā ("Montalbano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
Porttolbota pilsēta Lielbritānijā ("Port Talbot"), Velsas dienvidos, osta Bristoles līča krastā, 35600 iedzīvotāju (2002. g.)
Longjērbīene pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.)
Malborka pilsēta Polijā ("Malbork"), Pomožes vojevodistē, 39200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
Valboma pilsēta Portugālē ("Valbom"), Portu apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kalbajoga pilsēta un osta Filipīnās ("Calbayog"), Samaras salas rietumu krastā, 172800 iedzīvotāju (2010. g.)
Bādherenalba pilsēta Vācijā ("Bad Herrenalb"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādšvalbaha pilsēta Vācijā ("Bad Schwalbach"), Hesenes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalbe pilsēta Vācijā ("Calbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9350 iedzīvotāju (2013.g.)
Halberštate pilsēta Vācijā ("Halberstadt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40300 iedzīvotāju (2013.g.)
Kalbe pilsēta Vācijā ("Kalbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013.g.)
Rodalbēne pilsēta Vācijā ("Rodalben"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zālburga-Eberdorfa pilsēta Vācijā ("Saalburg-Ebersdorf"), Tīringenes federālajā zemē, 3550 iedzīvotāju (2013. g.)
Švalbaha pilsēta Vācijā ("Schwalbach am Taunus"), Hesenes federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms
lauka piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe dealbata")
pļavu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa", syn. "Clitocybe dealbata")
oligoklazs Plagioklazu grupas minerāls, kas ir izomorfs anortīta (10-30%) un albīta (70-90%) maisījums
blauska pļāpa, bļāvējs, niekkalbis
gramšļa pļāpa, melša, niekkalbis
pleikšķis pļāpa, melša; niekkalbis
ļaršķenieks pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
ļaršķis pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
ļurkstis pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
ļuršķis pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
murgs pļāpa, niekkalbis
pļarza pļāpa, niekkalbis
tankšis pļāpa, niekkalbis, tarkšķis
ļargata pļāpa, niekkalbis, tūļa
ļergata pļāpa, niekkalbis, tūļa
gvelška pļāpa, niekkalbis; melis
lankšis pļāpa, niekkalbis; neapdomīgs cilvēks
antialbumīns Precipitīns, kas iedarbojas uz albumīnu
Balbuorži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Balborži" nosaukums latgaliski
Krievu Balborži Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Balbārži" nosaukuma variants
palikari Priekš Grieķijas atsvabināšanas grieķu un albāņu kareivji turku karaspēkā
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos
morons Psihiski mazattīstīts indivīds, kura garīgās spējas albilst 8-12 g. vecumam
baltbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma albobrunneum")
baltā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma stiparophyllum", syn. "Tricholoma album")
Iris pseudacorus purva skalbe
mārka aļeri purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
kalvas Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
šķelpsene Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
ūdenszobenājs Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
viltskalbe Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
Teterkalna-Mucenieku purvs purvs Stalbes, Kocēnu un Vaidavas pagastā, platība - 1639 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,5 m, zem kūdras vietām līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms)
barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms)
kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi
izvalbīties refl. --> izvalbīt
baltais retējs retēju suga ("Potentilla alba")
baltā rezēda rezēdu suga ("Reseda alba")
Balbyši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski
Ozolaine Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" bijušais nosaukums
Balbyši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski
Balbīši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosukuma variants
balbārdieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji
balbordieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji
dalbāt Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību
dalbot Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību
alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda
cingulum Romiešu josta, it īpaši zobena apjošanai; katoļu garīdznieku albas josta ar pušķiem; arī mūku jostas saite
Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija
Ābeleja sala Barnca jūrā (_Abeløya_), Svalbāras arhipelāgā, Karaļa Kārļa Zemes austrumos
Barenca sala sala Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords
hipoalbuminēmija Samazināts albumīnu daudzums asinīs
sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies
pelēkbālganā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma lividoalbum")
baltā saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota alba")
soundtreks Saundtreks - īpašā albumā izdota mūzika no kinofilmas, t. s. filmas skaņu celiņš
fermuārs Savilce, sprādze, piem., grāmatai, albumam, naudas makam, kakla rotai
seroalbuminūrija Seruma albumina klātiene urīnā
serumalbumīns Seruma albumīnu frakcija
postalbumīns Seruma proteīns ar elektroforētisko kustīgumu starp albumīnu un alfa globulīnu, ja vides pH = 8,6
baltā sētvija sētviju suga ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
Iris sibirica Sibīrijas skalbe
šķelpa Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
šķelpas Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobenājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobenes Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobinājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobines Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava
sentesimo sīknauda Panamā (1/100 balboa) un Urugvajā (1/100 peso)
baltā sīkslieka sīkslieku suga ("Enchytraeus albidus"), ko audzē dīķos un akvārijos dzīvojošo zivju barībai
baltā sinepe sinepju suga ("Sinapis alba"), Latvijā adventīva
baltmatainais sīpols sīpolu suga ("Allium albopilosum")
emalja skābju izturīgs gaismjutīgs hroma albumīna slānis, līme, sveķi utt., ko izmanto klišeju izgatavošanā
šķelpe Skalbe
zobenājs Skalbe; īriss 1; kalme
šķelpone Skalbe; zilais īriss
šķelpis Skalbe; zilais īriss; šķelpa
kalavēji Skalbes
kāreļi Skalbes
skalbji Skalbes
skaldes Skalbes
skalpji Skalbes
iris Skalbes, arī īrisi
škalbe Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
škalpis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
škalpsis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
lumsteņš skalbis, spīļarkla daļa
seikalis skalbis, spīļu arkla daļa
skalbīte skalbis^2^ (1)
skaļbeits skalbis^2^, spīļu arkla daļa
iridaceae Skalbju dzimta
krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes
frēzija Skalbju dzimtas ģints ("Freesia"), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu
gladiola Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, \~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē \~300 šķirņu
hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem
īriss Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes
iksija Skalbju dzimtas ģints ("Ixia"), sastopama Dienvidāfrikā, dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
tīkliņīriss Skalbju dzimtas īrisu ģints suga ("Iris reticulata")
tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu
iridales Skalbju rinda
purva skalbe skalbju suga ("Iris pseudacorus")
Sibīrijas skalbe skalbju suga ("Iris sibirica"), Latvijā aizsargājama
singls Skaņdarbs no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk - kā reklāmu visam albumam
Škupi Skopje - Ziemeļmaķedonijas galvaspilsēta ("Shkup"), tās nosaukums albāņu valodā
kvašiorkors Smaga vitamīnu deficīta un nuztures traucējumu klīniskā aina maziem bērniem tropiskā klimata joslās: atpalicība augumā, gremošanas traucējumi (caureja ar steatoreju), hiponatriēmija, edēma ar hipoalbuminēmiju, hiperglobulinēmiju un hipergammaglobulinēmiju
krastmalu smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium albinum syn. Xanthium riparium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās
lielā smilga smilgu suga ("Agrostis gigantea syn. Agrostis alba", senāk "Agrostis solonifera")
strauta sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus var. laevigatus syn. Symphoricarpos rivularis")
baltā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus")
Vasko Nunjess de Balvoja spāņu konkistadors (Vasco Nunez de Balboa; ap 1475.-1519. g.), kurš 1510. g. nodibināja pirmo pastāvīgo eiropiešu apmetni Amerikas kontinentā, 1513. g. šķērsoja Panamas zemes šaurumu un kā pirmais eropietis nonāca Klusā okeāna krastā
baltā spireja spireju suga ("Spiraea alba")
baltziedu spireja spireju suga ("Spiraea albiflora")
baltā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium album")
Stolben Stalbe
Stolben Stalbes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Stalbes pagastā
Daibes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" bijušais nosaukums
daibieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" iedzīvotāji
Kronīši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" otrs nosaukums
klētnieki Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Klētnieki" iedzīvotāji
rozbeķieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozbeķi" iedzīvotāji
Vienotnes Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" bijušais nosaukums padomju laikā
rozulieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" iedzīvotāji
ruskēnieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rucka" iedzīvotāji
Stalbes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" bijušais nosaukums
stalbieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" iedzīvotāji
Stolben Stalbes pagasta bijušais nosaukums
Stolbenskaja Stalbes pagasta bijušais nosaukums krieviski
baltrīkles tapakulo stāvastu dzimtas suga ("Scelorchilus albicollis")
baltkakla zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia albicollis")
Symphoricarpus rivularis strauta sniegogas "Symphoricarpus albus var. laevigatus" nosaukuma sinonīms
putlūriņš stulbs cilvēks; niekkalbis; nicinoša iesauka
SJ Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas divburtu kods
SJM Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas trīsburtu kods
štoklaka Sveķi, ko izdala lakas bruņuts, kas parazitē uz tropos augošām akācijām un albīcijām
baltpieres māņēzelītis šīs dzimtas suga ("Jaera albifrons")
plīvurpūce šīs dzimtas suga ("Tyto alba"), putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm
baltā diktamne šīs ģints suga ("Dictamnus albus"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, augā un ziedos ir ēteriskās eļļas, tādēļ viss augs izdala spēcīgu citronu aromātu, ziedi sārti ar tumšākām dzīsliņām; degošais krūms; ugunskrūms
gaišais šņibītis šņibīšu suga ("Calidris alba")
Enmerkars šumeru varoņeposa personāžs, Lugalbandas tēvs un Gilgameša priekštecis, galvenais varonis divos šumeru sacerējumos, kuros stāstīts par Urūkas valdnieka attiecībām ar Aratas pilsētu (Irānas kalnienē) un tās valdnieku
martu šumeru-akadiešu mitoloģijā - etnonīms, kas varoņeposā "Lugalbanda un Enmerkars" apzīmē semītu klejotāju ciltis - amoriešus
švalbe Švalbes bumbiņa - īpaša paveida badmintona bumbiņa
albīns tāds, kam ir albīnisma pazīmes
prealbuminūrisks tāds, kas bijis pirms albuminurias iestāšanās
albīnisks tāds, kas ir albīns
garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi
vāravs tas, kas vārās - daudz un ātri runā; pļāpa, niekkalbis
albāņi tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji; runā albāņu valodā, ticīgie - musulmaņi (70%), katoļi, pareizticīgie
nevari tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme
baltvioletā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius alboviolaceus")
viperīns Toksalbumīns odžu indē
kurcīns Toksalbumīns, rīcina analogs kurkasa sēklās
toksalbumīns Toksisks albumīns mikroorganismos, augos vai dzīvniekos
pundurtrusis Trušu šķirņu grupa ar mazu dzīvmasu (līdz 1,6 kg), ķermeņa garumu līdz 26 cm, platu pieri un purnu, izvalbītām acīm; apmatojuma krāsa dažāda
arnauti Turku nosaukums albāņiem
transudāls Tūskas šķidrums - bezkrāsains vai iedzeltens asins serumam līdzīgs šķidrums, kas satur 0,5-3% olbaltumvielu - albumīna un globulīna; tajā parasti nav fibrīna, asins formas elementu un asins plazmas fermentu
mioalbumīns Ūdenī šķīstošs muskuļu albumins
duncka Ūdens putns, mazā gaura ("Mergus albellus"), gauru suga
baltā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea alba"), izplatīta visā Eiropā, Latvijā sastopama visā teritorijā stāvošos un lēni tekošos ūdeņos līdz 5 m dziļumam, ziedi balti, smaržīgi (diametrs 6-15 cm)
Beli Drima upe Kosovā, izteka Ziemeļalbānijas Alpos pie Melnkalnes robežas, lejtece Albānijā, kur satakot ar Drini Zi izveido Drini upi, kas ietek Adrijas jūras Drini līcī
Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām
Vada Vada ezers - Ruckas ezers Stalbes pagastā
iesējums Vāki, kuros ietverta grāmata, albums u. tml.
valacis Valbacis
valbīties Valbīt acis; bolīties (2)
zvalbīt Valbīt, bolīt
žvalbstīt Valbīt, bolīt
bozties Valbīties, ja cilvēkam ir liela fiziska piepūle (par acīm)
izvalbīt Valbot izgrozīt, sagriezt (acis)
savalbīt Valbot sagriezt (acis)
indoeiropiešu valodu saime valodu saime, kas izplatīta Eiropā, Āzijā kā arī citās pasaules daļās un ko veido indiešu, irāņu, slāvu, baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, čigānu valodu grupas, grieķu, albāņu un armēņu valoda, kā arī vairākas mirušu valodu - hetu, tohāru - grupas
Albānija valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas rietumos (albāņu val. _Shqipëria_, angļu val. _Albania_), platība - 28748 km^2^, 3639450 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tirāna, administratīvais iedalījums - 12 ķarku, robežojas ar Melnkalni, Kosovu, Ziemeļmaķedoniju un Grieķiju, apskalo Adrijas jūra
baltvēdera krauklis vārnu dzimtas suga ("Corvus albus")
Nikolaja Kopernika universitātes polārstacija vasaras sezonas Polijas polārstacija Arktikā, Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
palikari Vēlāk Grieķijas neregulārs karaspēks ar albāņu apģērbu un ieročiem
baltā veratre veratru suga ("Veratrum alba")
Vergu ezers Vērģu ezers Stalbes pagastā
Marienburga Vēsturē lietots vācu nosaukums Austrumprūsijas (sākotnēji - Teitoņu ordeņa) cietoksnim Malborkā (Polijā)
antialbumoze viena no albumozēm, kuras veidojas no albumīna kuņģa gremošanas procesā; tālāk pārvēršas antipeptonā
acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija
krokosmija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu; montbrēcija
lapeirūzija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Lapeirousia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu
sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
legumelīns Vienkāršs albumīns pākšaugu sēklās
viķe Vīķe ("Alburnus alburnus", senāk "Alburnus lucidus")
spožbaltā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia albonitens")
baltais vītols vītolu suga ("Salix alba")
zelba Zalba
haimalbumīns Zāļu līdzeklis, pagatavots no haimatīna, haimoglobīna, serumalbumīna, paraglobulīna un asins minerālvielām
kauna amati zema prestiža amati viduslaiku pilsētās, kuros nodarbināto cilvēku tiesības bija ierobežotas, Rīgā pie tādiem piederēja audēju, balbieru un pirtnieku amats
Beisārens zemesrags Svalbārā, Hūpenes salas ziemeļu galā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumos, Barenca jūrā
baltais zīdkoks zīdkoku suga ("Morus alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu kopš 19. gs. sākuma
Prokletije Ziemeļalbānijas Alpu senāks nosaukums
zobeniņš Zilie zobeniņi - Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
mazais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna albifrons", senāk "Sterna minuta")
dupenis Zivju baidāmais, dalba, dukurs
dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba

Citās vārdnīcās nav šķirkļa alb..