Paplašinātā meklēšana
Meklējam aizkavēt.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (70):
- barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem
- aizšķērsīt Aizsprostot, šķērsot, aizkavēt
- hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos
- palaist Atbrīvot; arī neaizturēt, neaizkavēt
- palikt būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā)
- aizturēt būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko)
- atturēt būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka liek aizkavēta (kāda rīcība)
- izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu
- aizkavēšana darbība, process --> aizkavēt
- kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas)
- kapitulārvikārs Diecēzes pagaidu pārvaldnieks, ko vēlē domkapituls, kad ir vakants bīskapa amats vai arī bīskaps ir aizkavēts to izpildīt
- galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos
- Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu
- disrāfija Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās
- disrāfisms Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās
- aizcipt Iesprūst, aizkavēties, aizķerties
- sakavēt ilgāku laiku aizkavēt
- iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml)
- aizturēšana īslaicīga aizdomās turētās personas arestēšana, lai aizkavētu tās bēgšanu un pierādījumu iznīcināšanu
- atgulēt Izgulēt (aizkavēto vai neizgulēto miegu)
- mieloze Jebkura slimība, kas izpaužas kā kaulu smadzeņu šūnelementu hiperplāzija, aplāzija, deģenerācija, paātrināta vai aizkavēta nobriešana
- pakavēt kādu brīdi aizkavēt
- būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) kategoriski pretoties (kam); enerģiski censties aizkavēt (ko)
- Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie
- apkavēt Kavēt, aizkavēt
- trukt Kavēties, aizkavēties
- privātuma slēdzene kods, datu elements vai procedūra, ko izmanto datu bāzu aizsardzībai, lai aizkavētu jebkuru lietotāja darbību ar datu bāzi, kamēr nav uzrādīta attiecīgā privātuma atslēga
- aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos
- ajau lieto, lai izteiktu vienaldzību, nespēju ko aizkavēt, novērst
- aizvēlināt likt aizkavēties, likt nokavēt, aizturēt
- remanence Magnētiskās histerēzes aizkavētā magnetizācija
- ļaut neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi)
- uzkavināt neilgu laiku aizkavēt
- nenoturēt ar striķiem nekādi nespēt aizkavēt kādu darīt nodomāto
- atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt), aizkavēt (kādu rīcību)
- notraucēt Nepatīkami aizkavēt
- palikt iepakaļ Nespēt izpildīt (kādu uzdevumu), aizkavēties (kādā darbā)
- atpalikt Nespēt izpildīt, aizkavēties
- aiznīkt Nevajadzīgi (bezjēdzīgi) nokavēt (aizkavēt)
- aiznīcināt Nevajadzīgi aizkavēt
- fluoridācija Niecīgā daudzumā fluora sāļu pievienošana dzeramam ūdenim, lai aizkavētu zobu kariesa attīstību
- spraislāt nocietināt, aizsprostot, aizkavēt
- depresanti nomācēji - vielas, kuras lieto, lai flotācijas procesā aizkavētu kādu minerālu flotāciju
- nomarinēt Noturēt (pārāk ilgi), aizkavēt
- ilgināt Pagarināt, aizkavēt
- noildzināt Paildzināt; arī aizkavēt
- daturēt panākt, ka paliek, uzkavējas pie kāda; aizkavēt (kādu)
- aizsēdēties pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties
- pārkavēties Pārlieku aizkavēties
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, arī lai saglabātu un stiprinātu veselību
- negatīvā eigēnika pasākumu kopums, lai aizkavētu nevēlamu gēnu nodošanu nākamajām paaudzēm
- piketēt Paust savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavēt (ko) ar piketu 1(2)
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos
- defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās
- aizkavējums rezultāts --> aizkavēt
- atgaitīgs saistīts ar kavēkli, šķērsli; kavējošs, traucējošs, aizkavēts, traucēts
- laist savienojumā ar "cauri", "garām": neaizturēt, neaizkavēt (kā, piemēram, šķidruma, gāzes) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām
- sedzējspēki Spēki, kas darbojas šķirti no galvenajiem spēkiem, lai pārtvertu, iesaistītu kaujā, aizkavētu, dezorganizētu un maldinātu pretinieku, pirms tas uzbrūk spēkiem, kas tiek piesegti
- neizbēgams tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst
- antibiotisks tāds, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos
- neapturams tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu)
- nenovēršams tāds, no kura nevar izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt
- novēršams tāds, no kura var izvairīties, tāds, kura norisi, realizēšanos iespējams aizkavēt, atvairīt
- aizķerties tikt kavētam (sākt, turpināt kādu pasākumu); aizkavēties
- atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību); nelaist
- aizvakarēties Vakarā kaut kur aizkavēties par ilgu
- sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek, piemēram, traukam, ķermeņa daļai, lai aizkavētu siltuma aizplūšanu no tās
- fiksētāji Vielas ar augstu viršanas temperatūru, ko lieto smaržvielu rūpniecībā, un kuru uzdevums ir aizkavēt viegli gaistošo vielu pārāk ātru iztvaikošanu un panākt smaržvielu maisījuma visu sastāvdaļu vienmērīgu iztvaikošanu un vienmērīgu iedarbošanos
- nenovēršamība vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt
aizkavēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV