Paplašinātā meklēšana
Meklējam aņi.
Atrasts vārdos (192):
- aņi:1
- haņi:1
- jaņi:1
- paņi:1
- saņi:1
- aņiks:1
- klaņi:1
- Smaņi:1
- staņi:1
- Suaņi:1
- Armaņi:1
- Ārmaņi:1
- astaņi:1
- Būmaņi:1
- Cimaņi:1
- Cīmaņi:1
- ēdmaņi:1
- Ērmaņi:1
- Garaņi:1
- Kalaņi:1
- Ormaņi:1
- osmaņi:1
- pagaņi:1
- Rākaņi:1
- Ramaņi:1
- sikaņi:1
- Sīmaņi:1
- Tīmaņi:1
- Vīmaņi:1
- baņica:1
- Baņine:1
- Kaņina:1
- kaņipe:1
- Kaņiva:1
- Kaņiža:1
- raņica:1
- saņiki:1
- saņimt:1
- vaņiki:1
- zvaņiķ:1
- alamaņi:1
- alemaņi:1
- Biumaņi:1
- bizmaņi:1
- Bormaņi:1
- Bramaņi:1
- britaņi:1
- Deimaņi:1
- Dilmaņi:1
- Feimaņi:1
- kaštaņi:1
- Klāmaņi:1
- koldaņi:1
- Kopmaņi:1
- Koštaņi:1
- Kūpmaņi:1
- latvaņi:1
- Leimaņi:1
- Livmaņi:1
- Lubgaņi:1
- Lūrmaņi:1
- montaņi:1
- normaņi:1
- otomaņi:1
- palsaņi:1
- paskaņi:1
- pērkaņi:1
- plakaņi:1
- Plakaņi:1
- Rikmaņi:1
- Salmaņi:1
- sarkaņi:1
- Sarkaņi:1
- Seimaņi:1
- sīkmaņi:1
- Taumaņi:1
- Vilmaņi:1
- Zigmaņi:1
- cakaņiķ:1
- gaņilka:1
- gaņirka:1
- Guaņiņa:1
- Ivaņica:1
- Kaņiere:1
- Laņivci:1
- maņirka:1
- paņirbt:1
- paņirgt:1
- pļaņica:1
- saņiebt:1
- saņirgt:1
- saņirkt:1
- staņica:1
- taraņiķ:1
- brahmaņi:1
- Deičmaņi:1
- Drapmaņi:1
- Dreimaņi:1
- liekmaņi:1
- Lielmaņi:1
- pašskaņi:1
- Stalmaņi:1
- Stālmaņi:1
- Stukmaņi:1
- stūrmaņi:1
- tukšmaņi:1
- Veismaņi:1
- babaņiks:1
- Daņilova:1
- dvoraņiķ:1
- Faņipaļa:1
- Jaņikovo:1
- Jugaņina:1
- juraņina:1
- kaņiepji:1
- Kaņieris:1
- kičmaņiķ:1
- kožaņiks:1
- maņievrs:1
- Oļšaņiki:1
- paņihida:1
- paņirbēt:1
- pjaņicas:1
- prjaņiks:1
- saņircis:1
- saņirkšt:1
- šarmaņiķ:1
- vargaņiķ:1
- boldriaņi:1
- gaisskaņi:1
- Grundmaņi:1
- Gruntmaņi:1
- Oldermaņi:1
- plēvskaņi:1
- pusariaņi:1
- pusastaņi:1
- saleziaņi:1
- Skrūzmaņi:1
- sociniaņi:1
- stīgskaņi:1
- valerjaņi:1
- zociniaņi:1
- Baklaņiha:1
- Baraņivka:1
- Daņilovka:1
- Kalaņiški:1
- kaņiķeļiķ:1
- Mežaņiški:1
- Pabjaņice:1
- paņirkšēt:1
- saņirkšēt:1
- vējkaņipe:1
- zanukaņiķ:1
- irvingiaņi:1
- irvinģiaņi:1
- rosminiaņi:1
- semiariaņi:1
- Skreuzmaņi:1
- Bramaņiški:1
- Daņileviči:1
- Daņiļeviči:1
- Geraņimova:1
- Kirjaņiška:1
- kriskaņiks:1
- paņirbināt:1
- paņirbties:1
- paņirkstēt:1
- parižaņins:1
- saņidrējis:1
- saņiebties:1
- saņirbināt:1
- Staņislava:1
- zamarjaņiķ:1
- neokantiaņi:1
- sabatariaņi:1
- Vecdreimaņi:1
- Dzirvaņišķi:1
- humaņitarka:1
- Kurgaņinska:1
- paņirgāties:1
- paņirgoties:1
- razderbaņiķ:1
- reaņimators:1
- saņirkšināt:1
- skaņieraksts:1
- Staņislavova:1
- geraņimovieši:1
- paņirbināties:1
- skaņizolācija:1
- skaņizolējošs:1
- Polaņicazdroja:1
- skaņinženieris:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (498):
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
- gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji
- bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
- bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
- Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē
- ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji
- ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji
- leimanieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji
- Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
- Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
- Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski
- telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi
- minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi
- Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
- Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
- nepilnīga atskaņa atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi
- asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi
- aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis; dižciltīgie, augstmaņi
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem
- augstenieki Augstmaņi, augstākajai ļaužu kārtai piederīgie
- aukslējeņi Aukslēju līdzskaņi (palatālie līdzskaņi) - j, g, k
- salmanieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" iedzīvotāji
- Salmani Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukums latgaliski
- kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Leimani Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Bramaniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
- Bramaniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukuma variants
- Bramaniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņiški" nosaukums latgaliski
- Veismaņu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" bijušais nosaukums
- veismanieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" iedzīvotāji
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- tenuji cietie līdzskaņi p, t, k
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
- bahtiari Cilšu grupa (haftlengi, čeharlengi) Irānas dienvidrietumos, gk. Luristānas austrumos (Bahtiarijā), valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi
- koro Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- pali Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- poso Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- sadangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- kaškaji Cilšu grupa, dzīvo Irānas dienvidos, Farsā, valoda pieder pie tjurku valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
- konungs Cilts vadonis senajiem skandināviem (normaņiem) un ģermāņiem
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
- Daņilovkas ezers Daņilova, ezers Kaunatas pagastā
- Daņilovas ezers Daņilova, ezers Kaunatas pagastā
- kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji
- zobeņi Dentālie līdzskaņi - d, t, n, ņ, s, z, r, l, ļ
- permieši Divas nelielas somugru ciltis - ziraņi un votjaki, kas kopā veido somugru valodu saimes Permas valodu grupu
- īsts divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā tādi ir visi divskaņi
- īss divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā visi divskaņi ir īsie divskaņi
- hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi
- zagss Dzimtsarakstu birojs jeb Valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļa (saīs. no krievu "zapis aktov graždanskogo sostojaņija"); zakss
- maroni Ēdamie kastaņi
- jāgmaņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" (kādreiz - "Jāgmaņi") iedzīvotāji
- Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers
- Labazs ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru
- Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m
- Kaņieris ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers
- Daņilova ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,4 ha; Daņilovas ezers; Daņilovkas ezers
- almohadi Fanātiski noskaņotas musulmaņu ciltis Ziemeļāfrikā, kas 12. gs. iebruka Spānijā pēc kristiešu mēģinājuma atkarot Spāniju no musulmaņiem
- kontrakcija fonētisks process, kurā divi dažādām zilbēm piederīgi blakus esoši patskaņi izrunā saplūst vienā garā patskanī vai divskanī
- anaptikse Fonētisks process, patskaņa iespraudums starp līdzskaņiem, parasti starp sonantu un troksneni
- grieķu raksts fonogrāfisks raksts, kurā attēloti gan līdzskaņi, gan patskaņi, izveidojies no feniķiešu raksta; senākie rakstu pieminekļi no 8. gs. p. m. ē.
- skaņu mija fonoloģiska parādība, kurā valodas skaņas (patskaņi, līdzskaņi) atbilstoši valodas sistēmai pārvēršas fonētiski atšķirīgās skaņās
- gaņirka Gaņilka
- Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi"
- dubultnieki Geminātas jeb geminētie līdzskaņi, termins, ar ko dažādu valodu rakstībā nosauc divus vienu otram sekojošus vienādu līdzskaņu apzīmējumus
- Ilzas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
- Ilzes ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
- Ilza ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
- Ilžas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
- gotlandiešu Gotlandiešu valodā runā atsevišķos Gotlandes apgabalos, raksturīgs dziedošais tonis un vairāki no senās valodas saglabājušies vienkāršie patskaņi un divskaņi, kā arī jaunveidoti divskaņi
- diaireze Gramatikā šķirtne starp 2 līdzās stāvošiem patskaņiem (vokāļiem), kas izrunājami atsevišķi
- melnie griesti griestu starpkārta skaņizolācijas un siltumizolācijas balstīšanai
- Mezeņas līcis grīvlīcis Baltās jūras ziemeļaustrumos, starp Kaņina pussaqlu un kontinentu, garums — 105 km, platums — 97 km, dziļums — 5-25 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 10 m
- Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m
- kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- ingiloji Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Abhāzijas Republikā, lielākā daļa - musulmaņi (šiīti; kopš persiešu iebrukuma XVII gs. sākumā)
- lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani
- Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants
- Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
- dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu
- gandharvi Indiešu mitoloģijā - pusdievi, kas mājo gaisā un ūdeņos; indiešu klasiskajā mitoloģijā - tie ir debesu spēlmaņi un dziedoņi, apsaru pavadoņi
- satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām
- persieši Indoeiropiešu tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji, runā persiešu valodā, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
- instrumentu saimes instrumentu sadalījums pēc skaņas radīšanas principa: pašskaņi, stīgskaņi, plēvskaņi un gaisskaņi
- irākieši Irākas arābi, nācija; runā arābu valodā; ticīgie - musulmaņi (šiīti, sunnīti)
- Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
- zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā
- ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem
- jānišķe Jaņi
- leimanieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji
- stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
- stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
- jordānieši Jordānijas arābi - tauta, Jordānijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m
- Leimaņu muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" bijušais nosaukums
- leimanieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji
- vecleimanieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Vecleimaņi" iedzīvotāji
- nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
- paskanāji Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
- paskaņas Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
- paskaņepi Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
- paskanes Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
- paskenāji Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
- Kaņiera ezers Kaņieris, ezers Lapmežciema pagastā
- Kaņieru ezers Kaņieris, ezers Lapmežciema pagastā
- Kaņeva Kaņiva - pilsēta Ukrainā
- Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes
- Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m
- Maģarkaniža Kaņiža, pilsēta Serbijā ("Magyarkanizsa"), tās nosaukums ungāru valodā
- geraņimovieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji
- svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem
- varna katra no četrām kastu grupām (brahmaņi, kšatriji, vaišjas un šūdras) Senajā Indijā
- lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem, runā lezgīnu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- liekumi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekmaņi
- Kirjanišķu Kirjanišķu ezers - Kirjaņiška, ezers Salienas pagastā
- Kurjanišķu ezers Kirjaņiška, ezers Salienas pagastā
- Ķirlānišķu ezers Kirjaņiška, ezers Salienas pagastā
- stukmanieši Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Stukmaņi" iedzīvotāji
- Balbieri Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" senāks nosaukums
- Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm
- Armani Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Armaņi" nosaukuma variants latgaliski
- Lubgani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lubgaņi" nosaukums latgaliski
- Ostrovļani Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Ostravļaņi" nosaukuma variants
- vilmanieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" iedzīvotāji
- Viļmani Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" nosaukuma variants
- bekmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bekmaņi" (senāk arī "Bētmaņi") iedzīvotāji
- bētmaņnieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Bētmaņi" iedzīvotāji
- palseņi Kūstošs sniegs; palsaņi
- Sarkani Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski
- lībieši Lībijas arābi - nācija, Lībijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Seimani Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Seimaņi" nosaukums latgaliski
- jotācija Līdzskaņa "j" rašanās patskaņa priekšā vārda sākumā vai starp patskaņiem
- labiodentāli līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi
- uvulārie līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijas centrs ir ūkā un mīkstajās aukslējās (tās tiek piespiestas pie mēles pakaļējās daļas)
- aspirāti Līdzskaņi, kurus izrunā ar piedvesumu, aspirētie līdzskaņi; fonētiskajā transkripcijā tos parasti apzīmē ar attiecīgo līdzskani un burtu "h", piem., "ph", "th", "kh"
- cerebrālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot mēle atliecas atpakaļ; retrofleksīvie līdzskaņi
- laterālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot, mēles galiņš piekļaujas pasīvajam orgānam (piemēram, izrunājot "l", tas piekļaujas augšzobiem) un gaisa strāva plūst gar vienu vai abām mēles pusēm
- liekmaņas Liekmaņi (2)
- Sarkaņsola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants
- Sarkani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski
- Skreuzmaņi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants
- Skreuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants izloksnē
- Skryuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukums latgaliski
- būmanieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" iedzīvotāji
- Biumaņi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukuma variants
- Byumani Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Būmaņi" nosaukums latgaliski
- šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem
- koldonas Lopu iekšas; koldaņi
- Ārmani Ludzas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" nosaukuma variants latgaliski
- Garani Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Garaņi" nosaukums latgaliski
- Sarkanmuiža Madonas novada apdzīvotās vietas "Sarkaņi" bijušais nosaukums
- sarkanieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji
- opiliones Māņzirnekļi jeb taņi
- dajaki Mongoļu izcelsmes tautu grupa (klemantani, ibani u. c.) Indonēzijā, Malaizijā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi
- Stukmaņu muiža muiža "Stockmannshof" kuras teritorijā izveidojās apdzīvotās vietas Stukmaņi un Pļaviņas
- moslemi Musulmaņi
- moriski Musulmaņi, kas palika Pireneju pussalā pēc Granadas emirāta krišanas (1492. g.) un ar varu tika pievērsti kristietībai
- ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām
- rādžastāņi Nācija Indijā (gk. Rādžastānas štatā); valoda pieder pie indoāriešu valodām; ticīgie - hinduisti, daļa - musulmaņi, džainisti
- gudžarati Nācija Indijā, Gudžaratas štata pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Pakistānā, runā gudžaratu valodā, ticīgie - hinduisti, Pakistānā - gk. musulmaņi
- sindi Nācija Pakistānā, Sindas provinces pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Indijā; runā sindu valodā, ticīgie Pakistānā - musulmaņi, Indijā - hinduisti
- malajali Nācija, Keralas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji; runā malajalu valodā, ticīgie - hinduisti, kristieši, musulmaņi
- libānieši Nācija, Libānas pamatiedzīvotāji (Libānas arābi); runā arābu valodā, ticīgie - kristieši, musulmaņi
- Lībijas arābi nācija, Lībijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- marathi Nācija; dzīvo gk. Mahārāštras štatā (Indijā), runā marathu valodā, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - džainisti, musulmaņi, kristieši; marati
- kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā
- jei Navahu mitoloģijā - dievības - pasaules radītājas, ko dziedināšanas rituālu piesauca maskās ģērbti šamaņi
- lvo neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- ačoli neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- aluri neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- kumani neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- lango neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi
- šļupsti Neskaidra (parasti bērna) runa, kurā netiek pareizi artikulēti līdzskaņi vai arī kādu līdzskaņu vietā tiek izrunāti citi
- gjaurs Neticīgais - tā musulmaņi nievājoši apzīmē citticībniekus, it īpaši kristiešus
- kapoks no šī koka iegūtā šķiedra, ko lieto kā pildīšanas un skaņizolācijas materiālu (šķiedras nemirkst un nesalīp)
- džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu
- veismaņnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" iedzīvotāji
- otomaņi Osmaņi; turki
- lūgšanu paklājs paklājs, uz kura musulmaņi, pagriezušies pret Meku, izpilda savu lūgšanu
- pamirieši Pamiriešu tautas - tautību grupa, dzīvo augstkalnu ielejās Pamira rietumu daļā un austrumu nogāzēs, runā pamiriešu valodās, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
- vokalizēt panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī
- paņirbināties Paņirbēt
- paņirgoties Paņirgāties
- paņirgt Paņirgāties
- onomantija Pareģošana pēc cilvēka vārda burtiem vai patskaņiem vai burtu skaitliskās vērtības
- vokalizēties Pāriet patskanī (par līdzskaņiem "j" un "v")
- paskeņi Paskaņi
- normālā pakāpe pilnā pakāpe - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā mijas īsi patskaņi vai to savienojumi ar skaneņiem
- Manono pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Manono"), Tagaņikas provinces dienvidrietumos, \~30000 iedzīvotāju
- Baosju pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē, Hunhes Haņi un Ji autonomajā prefektūrā
- Baihecjao pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces Hunhes Haņi un Ji autonomās prefektūras austrumos
- Kigoma pilsēta Tanzānijā ("Kigoma"), valsts rietumu daļā, Tangaņikas ezera austrumu piekrastē, provinces administratīvais centrs, 349600 iedzīvotāju (2002. g.)
- Ivanofrankivska pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.)
- mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina
- mauri Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos); šīs musulmaņu grupas piederīgais
- bramanieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" iedzīvotāji
- Bramani Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bramaņi" nosaukums latgaliski
- Lielie Liumoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Mazie Liumoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļa, agrāk bija atsevišķs skrajciems
- Lelī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Lielie Liumoni" nosaukums latgaliski
- Mozī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Mazie Liumuoni" nosaukums latgaliski
- livmanieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" iedzīvotāji
- Liumoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" nosaukuma variants
- Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" nosaukums latgaliski
- Augškatanga province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Katanga_), valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Lualabas, Augšlomami un Tangaņikas provinci, kā arī ar Zambiju, administratīvais centrs - Lubumbaši
- Augšlomami province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Lomami_), valsts dienvidu daļā, robežojas ar Tangaņikas, Augškatangas, Lualabas un Lomami provinci
- Sičuaņa Province Ķīnas vidienē, iedzīvotāji - gk. tibetieši, haņi, dungani, administratīvais centrs - Čendu, nozīmīgs Ķīnas lauksaimniecības rajons
- Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala
- ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni
- Raudovka Randovka, Geraņimovas Ilzas ezera pieteka
- umlauts regresīva vokālisma pārskaņa, pakaļējās rindas patskaņiem un divskaņiem kļūstot par priekšējās rindas patskaņiem un divskaņiem sekojoša priekšējās rindas vokālisma ietekmē
- krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām
- panislāmisms Reliģiski politiska ideoloģija, kuras pamatā ir nostādne, ka visas pasaules musulmaņiem jākļūst vienotiem un visām valstīm, kur valdošā reliģija ir islāms, jāsaliedējas
- zakāts Reliģisks nodoklis musulmaņiem viduslaikos
- seluni Relikta aborigēno cilšu grupa, dzīvo Birmas dienvidu piekrastē un Mjei arhipelāgā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi vai budisti
- Vīmani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" bijušais nosaukums, kas minēts 1752. g. draudzes dokumentos
- Krāce Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" dažkārt lietots nosaukums
- Feimani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" nosaukums latgaliski
- Vīmaņi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" vēstures avotos 1752. g. minētais nosaukums
- Dreimani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreimaņi" nosaukums latgaliski
- feimanieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Feimaņi" iedzīvotāji
- leimanieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji
- Leimani Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski
- Laimani Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski
- Sarkanes Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants
- Sarkanis Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski
- deimanieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" iedzīvotāji
- Deimani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" nosaukums latgaliski
- deičmanieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" iedzīvotāji
- Deičmani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" nosaukums latgaliski
- Dylmani Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Dilmaņi" nosaukums latgaliski
- Cīmaiņi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cimaņi" nosaukuma variants
- Cīmaņi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cimaņi" nosaukuma variants
- Cīmaini Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cimaņi" nosaukums latgaliski
- hotentotisms Runas traucējuma veids, kad slimnieks no līdzskaņiem izrunā tikai skaņu "t"
- bomonds Sabiedrības labākā, smalkākā daļa; augstmaņi
- stalmaņnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stalmaņi" iedzīvotāji
- Stalmaņi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stālmaņi" nosaukuma variants
- Heydenfeld Sarkaņi
- atsarka Saules riets, sarkaņi
- palielināts savienojumā "palielinātā skaņkārta": skaņkārta, kurā visi trijskaņi visās pakāpēs ir palielināti par pustoni
- pusariaņi Semiariaņi
- pusarijieši Semiariaņi
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā
- droztalāt Skaisti un skaņi dziedāt
- droztelēt Skaisti un skaņi dziedāt
- zilbiska skaņa skaņa, kas spēj veidot zilbes kodolu; latviešu valodā šādas skaņas ir patskaņi, divskaņi, skaneņi
- skaņinženieris Skaņieraksta speciālists, kurš nodarbojas ar atskaņojuma fiksēšanas tehnisko pusi, nodrošina aparatūras un ierīču darbspēju
- skaņrežisors Skaņieraksta speciālists, kurš pārrauga ieraksta gaitu, veicinot māksliniecisko vienotību un līmeni
- Staņislavska sistēma skatuves mākslas teorijas un aktiertehnikas sistēma, ko izstrādājis krievu režisors, skatuves mākslas pedagogs un teātra teorētiķis K. Staņislavskas
- Vēžupe Slocene, Kaņiera ezera pietek
- Sloce Slocene, Kaņiera ezera pieteka
- Samulomi Slocenes lejteces atzari pie ietekas Kaņierī Lapmežciema pagastā
- Pulkaiņa upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri
- Pulkaiņu upe Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri
- Pulkaine Slocenes paralēls nosaukums (viens no vairākiem) posmā starp Valguma ezeru un Kaņieri
- Ļubļana Slovēnijas Republikas galvaspilsēta (slovēņu valodā "Ljubljana"), atrodas starpkalnu ieplakā, Ļubļaņicas krastos, 277600 iedzīvotāju (2011. g.)
- bormanieši Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
- zociniaņi Sociniaņi
- proceri Spānijā pilsētas augstmaņi, valsts padomnieki, augšnama locekļi; vispār ievērojamākie, dižciltīgie
- Tanslavs Staņislavs
- MOPR Starptautiskā organizācija palīdzības sniegšanai revolucionāriem (1922.-1947. g.; krievu "Meždunarodnaja orgaņizacija pomošči borcam revoļucii"), saukta arī "Starptautiskā sarkanā palīdzība"
- pagarinātā pakāpe stiepuma pakāpe - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā mijas gari patskaņi
- timanieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Timaņi" iedzīvotāji
- Timinova Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants
- Tymynauci Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants latgaliski
- Tymynova Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Tīmaņi" nosaukuma variants latgaliski
- agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu
- pusvokāļi Tā sauktie konsonantiskie vokāļi, t. i. līdzskaņi "j" un "v" skaņās, kur tie zaudē savas līdzskaņu pazīmes un izrunājas kā "i" un "u"
- Kalaņi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Kalaņiški" nosaukuma variants
- intervokāls tāds, kas atrodas starp diviem patskaņiem
- plats tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem)
- šaurs tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem)
- Bormaņu muiža tagadējā Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" bijušais nosaukums
- Puto Tālo Austrumu budisma mitoloģijā vieta senajā valstī Malakutā, Malabaras piekrastē (Indijā), kur parādījās bodhisatva Avalokitešvara (Guaņiņa)
- dreimaņnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreimaņi" iedzīvotāji
- ēģiptieši tauta – Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā, ticīgie – musulmaņi
- hazareji tauta Afganistānā, Irānā, runā hazareju valodā, kas tuva dari valodai, pieder pie irāņu valodām; ticīgie - musulmaņi
- beludži tauta Beludžistānā (Pakistānas dienvidrietumos), Irānā, Afganistānā, arī Turkmēnijā, runā beludžu valodā, ticīgie – musulmaņi
- bosnieši tauta Bosnijā un Hercegovinā, runā bosniešu (serbhorvātu) valodā, ticīgie - musulmaņi
- mosi tauta Burkinafaso, Ganā, Kotdivuārā, Mali, pieder pie bantu saimes guru grupas, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - musulmaņi, kristieši
- lobi tauta Burkinfaso dienvidu daļā, arī Kotdivuārā un Ganā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, saglabājušās stipras ģints kopienas paliekas, animistiski ticējumi, senču kults, daļa - musulmaņi vai kristīgie
- dargani tauta Dagestānā (Krievijā), runā darganu valodā, ticīgie - musulmaņi
- laki tauta Dagestānā (Krievijā); runā laku valodā, ticīgie -musulmaņi
- rutuli tauta Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- tabasarani tauta Dagestānas Republikā (Krievijā), runā tabasaranu valodā, ticīgie - musulmaņi
- gallasi tauta Etiopijā, Kenijā, Sudānā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi
- gurmi tauta Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras austrumos, arī kaimiņrajonos Nigērā un Beninā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti)
- sidami tauta grupa (kafiči, sidami, ometi, gimirri, mao, šinaši u. c.), dzīvo Etiopijas dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
- kannadi tauta Indijas dienvidrietumos (gk. Karnatakas štatā), valoda pieder pie dravīdu saimes, ticīgie - hinduisti, daļa - džainisti, kristieši, musulmaņi
- minangkabavi tauta Indonēzijā (gk. Sumatras salas vidienē), dzīvo arī Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, sadzīvē līdz XX gs. vidum saglābājās matriarhāta elementi, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
- sasaki tauta Indonēzijā Lombokas salā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa - hinduisti
- madurieši tauta Indonēzijā, dzīvo Javas austrumos un Maduras salā, valoda (tuva javiešu un sundu val.) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
- sundi tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
- solori tauta Indonēzijā, dzīvo Lomblenas u. c. salās, pieder pie ambontimoriešu tautām, animistiski ticējumi, daļa - musulmaņi
- makasari tauta Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas dienvidrietumos, valoda pieder pie indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti), arī animistiski un hinduistiski ticējumi
- bandžari tauta Indonēzijā, gk. Kalimantānas dienvidaustrumos, neliela daļa arī Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- ači tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumu daļā, ticīgie - musulmaņi, \~2 mlj cilvēku; ačini
- tati tauta Irānā, Azerbaidžānā, kā arī Dagestānas Republikā (Krievijā); ticīgie gk. musulmaņi
- māzenderāni tauta Irānā, dzīvo valsts ziemeļu daļā, Māzenderānā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
- gīlāni tauta Irānā, tuvu radniecīgi persiešiem; valoda pieder pie irāņu valodām; ticīgie - musulmaņi (šiīti)
- tališi tauta Irānas Azerbaidžānas austrumos un Azerbaidžānas dienvidos; valoda pieder pie irāņu valodām, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
- maori tauta Jaunzēlandē, kuras senči ir šās zemes pirmiedzīvotāji, runā maoru valodā, ticīgie - musulmaņi
- bamiliki tauta Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi
- kulangi tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos, pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- andi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- baguli tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- čamali tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- ginuhi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- godoberi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- gunzebi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- hvarši tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- karati tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- cezi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); didoji
- bežti tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči
- botlihi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi
- ahvahi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas ziemeļrietumos, viena no andocezu tautām, pašnosaukums - ašvado, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- šlehi tauta Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); šilhi
- tamazigti tauta Marokā, Vidusatlasa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām, ticīgie - musulmaņi
- rīfi tauta Marokas ziemeļu daļā Rīfa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām; ticīgie - musulmaņi
- jorubi tauta Nigērijā, Beninā, Ganā, Togo, Kamerūnā, valoda pieder pie mandu Gvinejas grupas kva apakšgrupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
- ekoji tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu
- tivi tauta Nigērijā, Kamerūnā, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - musulmaņi, nedaudz kristiešu
- čambi tauta Nigērijā, Kamerūnā; valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi
- hausi tauta Nigērijā, Nigērā, Kamerūnā, Čadā, Ganā; runā hausu valodā, ticīgie - musulmaņi
- anuaki tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- bori tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- buruni tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- lvo tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- mabani tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- šilluki tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- turi tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- pandžabi tauta Pakistānā un Indijā (gk. Pendžābas štatā), valoda pieder pie indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas, ticīgie - Pakistānā musulmaņi, Indijā - hinduisti, sikhi
- fulbi tauta Rietumāfrikā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos ticējumus
- volofi tauta Senegālā, dzīvo arī Mauritānijā, Gambijā, Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz kristiešu
- mendi tauta Sjerraleonē, dzīvo arī Libērijā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši
- bugi tauta Sulavesi salā (Indonēzijā), valoda (bugu) pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- svahili tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā; runā svahilu valodā, ticīgie - gk. musulmaņi
- balkāri tauta Ziemeļkaukāzā, runā altajiešu saimes tjurku grupas karačaju-balkāru valodā (krievu alfabēts), ticīgie - musulmaņi
- adigejieši tauta, Adigejas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji; ticīgie - musulmaņi
- albāņi tauta, Albānijas pamatiedzīvotāji; runā albāņu valodā, ticīgie - musulmaņi (70%), katoļi, pareizticīgie
- baškīri tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- bihari tauta, Biharas štata (Indijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Nepālas dienvidos, Bangladešas centrālajā un ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - musulmaņi
- kanuri tauta, dzīvo ap Čada ezeru, gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, arī Nigērā, Čadā un Kamerūnā, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
- aromūni tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā)
- foni tauta, dzīvo Beninas dienvidos, arī Togo, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa musulmaņi vai kristieši
- barbi tauta, dzīvo Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumu malā, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- sani tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un Mali dienvidos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi
- grusi tauta, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti)
- zagavi tauta, dzīvo Čadas un Sudānas robežrajonā, Hovaras augšteces apvidū, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi
- aguli tauta, dzīvo Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi
- balanti tauta, dzīvo gk. Gvinejas-Bisavas rietumos, arī Zaļā raga salās, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti); bulandi; brasi
- nogaji tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- kisi tauta, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Rietumatlantijas valodām, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- holontali tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; gorontali
- gorontali tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; holontali
- luri tauta, dzīvo Irānas rietumos (Zāgrosa kalnos), valoda pieder pie irāņu valodām, cēlušies, senajiem elamiešiem saplūstot ar irāņu ciltīm, tuvu radniecīgi kurdiem un bahtiariem, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
- ibani tauta, dzīvo Kalimantānas salas rietumu daļā (Malaizijā un Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi, daļa - musulmaņi
- dusuni tauta, dzīvo Kalimantānas ziemeļos (gk. Malaizijā, arī Indonēzijā un Brunejā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, pēc izcelsmes - dajaki, animistiskie ticējumi, daļa - musulmaņi
- cahuri tauta, dzīvo Kaukāzā, Dagestānā (Krievijā) un Azerbaižānā, Samuras augšteces apvidū, valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- mano tauta, dzīvo Kotdivuārā un Libērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- senufi tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- abāzi tauta, dzīvo Krievijā Stavropoles novada Karačajas - Čerkesijas autonomā apgabala ziemeļu daļā, kā arī Turcijā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- dargi tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- lomi tauta, dzīvo Libērijas ziemeļos, Gvinejas dienvidaustrumos, arī Kotdivuāras rietumu daļā, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - musulmaņi
- makvi tauta, dzīvo Mozambikas ziemeļaustrumos, Malāvi dienvidu daļā, Tanzānijā, valoda pieder pie Konko-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši (katoļi) vai musulmaņi
- mangi tauta, dzīvo Nigērā, Nigērijā un Čadā, valoda pieder pie Sahāras valodu nilotu saimes kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
- moberi tauta, dzīvo Nigērā, Nigērijā un Čadā, valoda pieder pie Sahāras valodu nilotu saimes kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
- songaji tauta, dzīvo Nigēras vidusteces krastos, gk. Nigērā un Mali, arī Burkinafaso ziemeļos, Nigērijas rietumos un Beninā, valoda pieder pie songaju grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- brahuji tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- palestīnieši tauta, dzīvo Palestīnā un kopš XX gs. vidus arī kaimiņzemēs, ir Palestīnas seno iedzīvotāju arabizētie pēcteči, runā arābu valodas dialektā, lielākā daļa - musulmaņi (sunnīti)
- busi tauta, dzīvo Rietumāfrikā, Burkinfaso dienvidaustrumos, arī Nigēras un Beninas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu valodu mandefu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, neliela daļa - musulmaņi
- minahasi tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasas pussalas ziemeļaustrumos, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristīgie (protestanti, katoļi), daļa - musulmaņi, saglabājušies animistiski ticējumi
- bagirmi tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- vahehi tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda (kihehe) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- makondi tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidaustrumos un Mozambikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodu saimes, ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti)
- temi tauta, dzīvo Togo vidienē, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, senie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- bedži tauta, dzīvo tuksnešainā teritorijā starp Sarkano jūru un Nīlu, Sudānas ziemeļaustrumos un kaimiņrajonos Etiopijā, Ēģiptē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi; bedauji; bedaviri
- inguši tauta, dzīvo Ziemeļkaukāzā; runā ingušu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- kurdi tauta, etniski tuva irāņiem, Kurdistānas (aizņem daļu Turcijas, Irānas, Irākas, Sīrijas) pamatiedzīvotāji, runā kurdu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- kašmirieši tauta, Indijas Džammu un Kašmiras štata pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz - hinduisti
- jemenieši tauta, Jemenas Republikas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Saūda Arābijā, runā arābu val., ticīgie ir musulmaņi (sunnīti, šiīti)
- karačaji tauta, Karačaju-Čerkesu autonomā apgabala (Krievijā) iedzīvotāji; runā karačaju-balkāru valodā; ticīgie - musulmaņi
- karakalpaki tauta, Karakalpakstānas Republikas (Uzbekistānā) pamatiedzīvotāji, runā karakalpaku valodā, ticīgie - musulmaņi
- kirgīzi tauta, Kirgīzijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Uzbekijā, Tadžikijā, Ķīnā, Afganistānā, runā kirgīzu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- uiguri tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Kazahstānā, Kirgizstānā un Uzbekistānā; runā uiguru valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- marokāņi tauta, Marokas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi; marokas arābi
- sīrieši tauta, Sīrijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (gk. sunnīti)
- somālieši tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji; runā somāliešu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- sudānieši tauta, Sudānas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Čadā; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- nūbieši tauta, Sudānas ziemeļdaļas un Ēģiptes dienviddaļas pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- tadžiki tauta, Tadžikijas pamatiedzīvotāji; runā tadžiku valodā, ticīgie -musulmaņi
- turki tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji; runā turku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- turkmēņi tauta, Turkmēnijas pamatiedzīvotāji; runā turkmēņu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- uzbeki tauta, Uzbekistānas pamatiedzīvotāji; runā uzbeku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- osetīni tauta, Ziemeļosetijas (Krievijā) un Dienvidosetijas (Gruzijā) pamatiedzīvotāji; runā osetīnu valodā, ticīgie - gk. pareizticīgie, daļa - musulmaņi (sunnīti)
- javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti)
- mundžani tautība Afganistānas ziemeļaustrumos, kā arī Pakistānas ziemeļos, viena no pamiriešu tautībām, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (šīīti ismailīti)
- kumiki tautība Dagestānā (Krievijā); runā kumiku valodā, ticīgie - musulmaņi
- čerkesi tautība Kaukāzā, kabardiešu-čerkesu valoda, ticīgie - musulmaņi
- tindi tautība Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- čečeni tautība Ziemeļkaukāzā (Krievijā), runā čečenu valodā, ticīgie - musulmaņi
- buduhi tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļaustrumos (2 ciemos), valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- krizi tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- hinalugi tautība, dzīvo Azerbaidžānas ziemeļos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- arči tautība, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, \~1000 cilvēku, valoda pieder pie dagestāņu grupas, saplūst ar avāriem, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- salari tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, gar Cinhajas un Gansu provinces robežu, valoda pieder pie tjurku grupas (tuva ulguru valodai, ar daudziem aizguvumiem no tibetiešu, mongoļu un ķīniešu valodas), ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- jagnobi tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- dienvidluo Tautu grupa (ačoli, lango, kumani, lvo, aluri), dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi
- akani Tautu grupa (ašanti, fanti, akimi, tvi, aņi, bauli), dzīvo Ganā un Kotdivuārā, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- mandingi Tautu grupa (bambari, malinki, diuli) R-Āfrikā (Gvinejā, Kotdivuārā, Mali, Senegālā, Gambijā), valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas valodām; ticīgie - gk. musulmaņi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- agavi Tautu grupa (bilini jeb bogosi, kamiri, kamti, kvari, kemanti, kaili, aviji), dzīvo gk. Etiopijas ziemeļrietumu daļā vairākos sīkos areālos (Tanas ezera ziemeļu krastā u. c.), >60000 cilvēku, valodas pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
- toradži Tautu grupa (sadangi, poso, koro, pali) Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, kristieši, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
- malajieši Tautu grupa dienvidaustrumu Āzijā, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā, kā arī Malaizijā, Singapūrā, Brunejā); ticīgie - gk. musulmaņi
- ziemeļluo Tautu grupa Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos (šilluki, anuaki, buruni, mabani, lvo, turi, bori), valodas pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- moro Tautu grupa Filipīnās, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, stipra arābu valodas ietekme, ticīgie - musulmaņi
- bataki Tautu grupa, Sumatras (Indonēzijā) pamatiedzīvotāji, valoda pieder malajiešu valodu grupai, ticīgie - musulmaņi, kristieši, daļa saglabājusi tradicionālos ticējumus
- tatāri Tjurku valodās runājošu mongoļu tautu grupa (piemēram, Pievolgā, Urālos, Krimā); runā tatāru valodā, ticīgie gk. musulmaņi
- pagānisms To cilvēku reliģija un dievlūgšanas prakse, kuri nav ne kristieši, ne jūdaisti, ne musulmaņi
- normandieši To ziemeļnieku pēcteči, kas 9. gs. siroja Eiropas piekrastē, 878 iekaroja Demlo Anglijā, 911 - Normandiju; normaņi
- Randovka ūdenstece Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, iztek no Kustaru ezera, ietek Geraņimovas Ilzas ezerā, garums - 5 km; Raudovka
- Medupīte ūdenstece Smārdes pagastā, ietek Kaņiera ezera dienvidu galā
- Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru
- Lukuga upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Tangaņikas provincē, Lualabas (Kongo augšteces) labā krasta pieteka, garums - \~350 km, iztek no Tangaņikas ezera, krāčaina
- Veļikaja upe Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 430 km, sākas Bežaņicu augstienē un tek caur 18 ezeriem, ietek Pleskavas ezerā
- Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
- urdu Urdu valoda - ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, Pakistānas valsts valoda, tajā runā arī musulmaņi Indijā, radniecīga hindi, daudzi persiešu un arābu aizguvumi; rakstība - arābu
- Sarkaņsola Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants
- Sarkani Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski
- plakņi Vaboļu kārtas dzimta ("Cucujidae"), kurā iekļaujas vairākas morfoloģiski nevienveidīgu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu; plakaņi
- Volnanišku ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā
- Volnānišķu ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā
- Volnjanišku ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā
- Volnjanišķu ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā
- kiņika Valoda, kurā runā vaņiki tauta un radniecīgās ciltis Kenijas dienvidaustrumos, pieder pie bantu saimes austrumu grupas
- labiodentāla skaņa valodas skaņa, kuru izrunājot saskaras apakšlūpa un augšējie priekšzobi; mūsdienu latviešu literārajā valodā labiodentāli ir līdskaņi _f_ un _v_
- ņiki Vaņiki - tauta Kenijas dienvidaustrumos
- digo Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos
- durumi Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos
- girjami Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos
- rabaji Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos
- lielleimanieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Leimaņi" iedzīvotāji
- vējkaņupe Vējkaņipe
- stiepuma pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā mijas gari patskaņi
- pilnā pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā mijas īsi patskaņi vai to savienojums ar skaneņiem
- luli Vidusāzijas čigānu grupa, dzīvo Uzbekistānā un Tadžikistānā, runā uzbeku un tadžiku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- islāms viena no izplatītākajām pasaules reliģijām, kuras piekritējus sauc par musulmaņiem; pēc arābu ticējumiem, to nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā
- folo viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- gimini viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- karabori viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- kofoli viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
- gimirri viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
- kafiči viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
- mao viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
- ometi viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
- šinaši viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti
- dadari viena no Sudānā, Kordofanas plato dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- dairi viena no Sudānā, Kordofanas plato dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- vali viena no Sudānā, Kordofanas plato dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- karko viena no Sudānā, Kordofanas plato, dzīvojošām ciltīm, kas pieder pie kalnu nubu etniskās grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- jugermanieši Viļānu novada Sokolkuu pagasta apdzīvotās vietas "Jugermaņi" iedzīvotāji
- kibla Virziens, kādā musulmaņi pagriežas pirms lūgšanām, t. i. Mekas virziens, kas katrā mošejā ir iezīmēts ar nišu sienā
- zakjats Zakāts - reliģisks nodoklis musulmaņiem viduslaikos
- Ragaciema rags zemesrags Rīgas līča Kurzemes piekrastē, ko veido iegarens salveida pacēlums, kas atdala Kaņiera ezeru no Rīgas līča un turpinās arī zem ūdens 1 km no pamatkrasta, absolūtais augstums - 10 m vjl.
- Aņivas rags zemesrags Sahalīnas dienvidaustrumos (_Aniva, mys_), Toņinoaņivska pussalas dienvidu gals
- valmaņnieki Zemītes pagasta apdzīvotās vietas "Valmaņi" iedzīvotāji
- smagā zilbe zilbe, kas beidzas ar garu patskani, divskani, vienu vai vairākiem līdzskaņiem
Citās vārdnīcās nav šķirkļa aņi.