Paplašinātā meklēšana
Meklējam Vol.
Atrasts vārdos (89):
- Vol:1
- Vola:1
- Vole:1
- Volga:1
- Volta:1
- Volans:1
- Volari:1
- Volčja:1
- Voldes:1
- Volene:1
- Volere:1
- Voleri:1
- Volesi:1
- Volina:1
- Voline:1
- Voloji:1
- Voloss:1
- Volova:1
- Volboža:1
- Volčaks:1
- Volčica:1
- Volčīca:1
- Volčina:1
- Voldiņš:1
- Volfaha:1
- Volfene:1
- Volhova:1
- Volkera:1
- Volkova:1
- Vologda:1
- Volsola:1
- Volvega:1
- Volžska:1
- Volavola:1
- Volbroma:1
- Voldegka:1
- Volfārte:1
- Volgaste:1
- Volmanga:1
- Volodina:1
- Volomina:1
- Volosova:1
- Voloveca:1
- Voložina:1
- Volsungs:1
- Volština:1
- Volterra:1
- Volturns:1
- Volčanska:1
- Volendama:1
- Volenhove:1
- Volhuzene:1
- Volkarezi:1
- Volkojedi:1
- Vollonona:1
- Volnovaha:1
- Voločiska:1
- Volstrīta:1
- Volstrīts:1
- Voluntari:1
- Volfhāgene:1
- Volfišbeja:1
- Volfišbejs:1
- Volfsberga:1
- Volfsburga:1
- Volfšteina:1
- Volgograda:1
- Volkoviska:1
- Volodarska:1
- Volgodonska:1
- Volkenberga:1
- Volkenbergs:1
- Volmirštete:1
- Volnatkrīka:1
- Volfenbitele:1
- Volhovstroja:1
- Volkenšteina:1
- Volkersdorfa:1
- Volokolamska:1
- Voltaredonda:1
- Volgorečenska:1
- Volfratshauzene:1
- Volframša-Ešenbaha:1
- Biterfelde-Volfene:1
- Novograda-Volinska:1
- Novohrada-Volinska:1
- Vladimira-Volinska:1
- Volodimira-Volinska:1
- Pošehoņje-Volodarska:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (417):
- folksvāģis _Volkswagen_ markas automašīna
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve
- volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
- Ahoa apdzīvota vieta (_Ahoa_), Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_ Klusajā okeānā
- Aksaraiska apdzīvota vieta Krievijā (_Aksaraiskij_), Astrahaņhas apgabalā, austrumos no Volgas lejteces atzariem
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevskaja_), Volgogradas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Aņņenskijmosta apdzīvota vieta Krievijā (_Annenskij Most_), Vologdas apgabala ziemeļrietumu daļā
- Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
- Arčedinska apdzīvota vieta Krievijā (_Arčedinskaja_), Volgogradas apgabalā
- Babuškina ciems apdzīvota vieta Krievijā (_imeni Babuškina_), Vologdas apgabalā
- Belijgorodoka apdzīvota vieta Krievijā, Tveras apgabala austrumu daļā, Volgas labajā krastā
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā
- Berežnovka apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabalā, Volgas (Volgogradas ūdenskrātuves) austrumu krastā
- Bereslavka apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabalā, Volgas-Donas kanāla dienvidu krastā
- Bikova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves kreisajā krastā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Berjozovka apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, Iļezkas kreisajā krastā
- Aksaja apdzīvota vieta Krievijas Volgogradas apgabala dienvidu daļā
- Alele apdzīvota vieta Volisā un Futunā (_Alele_), Ūvea salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m)
- Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
- duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos
- folksvāgens Automašīna "Volkswagen"
- volviķis Automašīna Volvo
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
- Lielā Irgiza Boļšojirgiza, Volgas pieteka
- XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms
- volojieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Voloji" iedzīvotāji
- burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- Djakovas kultūra dzelzs laikmeta kultūra (1. gt. p. m. ē. 2. puse - 1. gt. p. m. ē. 1. puse) Volgas, Okas, Daugavas un Lovates augšteces apvidū, nocietinātas un nenocietinātas apmetnes, raksturīga tekstilā, vēlākajā posmā - švīkātā un gludā keramika
- elektriskā izlāde gāzēs elektriskās strāvas plūšana gāzēs; norisinās, mainoties gāzes stāvoklim (Voltas loks, dzirksteļizlāde, koronizlāde u. c.)
- Valņaņišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Skrudalienas pagastā, 145,1 m vjl., platība - 15,3 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,4 km, lielākais dziļums - 3,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Volnanišku ezers; Volnjanišku ezers; Volnjanišķu ezers
- Andezers ezers Krievijā (_Andozero, ozero_), Vologdas apgabala rietumu daļā. iztek Sudas kreisā krasta pieteka Andoga
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā)
- Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona
- Beloje ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
- Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera
- Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru
- Vože ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru
- Olksns ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers
- Volčaks ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,9 ha; Volčaku ezers
- goļārs firmas _Volkswagen_ sērijas _Golf_ vieglā automašīna
- golfiņš firmas _Volkswagen_ sērijas _Golf_ vieglā automašīna
- Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m
- Alo Francijas aizjūras teritorijas Volisa un Futuna administratīvi teritoriāla vienība, kas aizņem Alofi salu Hornas salās: Tua
- makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu
- elektriskais loks ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem; Volta loks
- anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos
- Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m
- volgondnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Volgonde" tagad "Valgunde" iedzīvotāji
- Mākoņkalns kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs
- Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā
- žigulis Krievijā, Volgas autorūpnīcā ražots vieglais automobilis
- Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Astrahaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas dienvidu daļā, Volgas lejtecē, platība — 44100 kvadrātkilometru, 1005000 iedzīvotāju (2009. g.)
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
- Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms
- Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi
- baltzivs Lašu dzimtas sugas plēsīga zivs, 1-1,3 m, 20-35 kg, gk. Ziemeļsibīrijas un Ziemeļamerikas upēs un dažos ezeros, arī Kaspijas jūrā un Volgā
- strūdzinieks Lēts stiprināts vīns (parasti "Volgas vīns"; PSRS laikā)
- Ivodžima Lielākā no Japānas Volkano salām Klusajā okeānā ("Iwojima"), platība - 20 kvadrātkilometru, 1945. g. to iekaroja amerikāņi, 2. pasaules kara laikā bija nozīmīga aviācijas bāze uzbrukumiem Japānai
- Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES
- zīdainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella bombycina")
- zilganā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella caesiotincta")
- gļotgalvainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella gloiocephala")
- vidējā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella media")
- mazā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella pusilla")
- dižā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella speciosa")
- parazītiskā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella surrecta")
- melnsvītrainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella volvacea")
- mikromegass mazs cilvēciņš, kas grib izrādīties liels; viens no Voltēra romāna varoņiem
- Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā
- mikipele Mikimauss - amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs
- karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m
- vabole neliela, noapaļotas formas automašīna, ko ražoja firma "Volkswagen"
- vabolīte Neliela, noapaļotas formas automašīna, ko ražoja firma "Volkswagen", kā arī daži citi uzņēmumi, pēc šīs firmas licences
- Novograda-Volinska Novohrada-Volinska, pilsēta Ukrainā
- Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
- EVW Pārvietoto personu apzīmējums Lielbritānijā pēc 2. pasaules kara (angļu "European Voluntary Workers")
- Lielā depresija pasaules ekonomikas krīze 20. gs. 20. gadu beigās - 30. gadu sākumā, ko izraisīja Volstrītas banku sabrukums 1929. gada 29. oktobrī, kad dažās stundās ASV akciju kopējā vērtība nokritās par vairākiem miljoniem dolāru
- Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova
- Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m
- Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam, augstums līdz 418 m, stepe, mežastepe
- Voltaredonda pilsēta Brazīlijā ("Volta Redonda"), Riodežaneiro štatā, 259800 iedzīvotāju (2009. g.)
- Karpantrā pilsēta Francijā ("Carpentras"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kavaijona pilsēta Francijā ("Cavaillon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ojema pilsēta Gabonā, Vole-Ntemas provinces administratīvais centrs, 30900 iedzīvotāju (2006. g.)
- Akaci pilsēta Ganā (_Akatsi_), Voltas reģiona dienvidaustrumu daļā
- Anloga pilsēta Ganā (_Anloga_), Voltas reģionā, Beninas līča piekrastē
- Akosombo pilsēta Ganas dienvidu daļā (_Akosombo_), Voltas upes krastā, kur šaurā ielejā ir uzcelta HES uz Voltas upes
- Kastela Volturno pilsēta Itālijā (“Castel Volturno”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volterra pilsēta Itālijā ("Volterra"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Matāutu pilsēta Klusā okeāna Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijas "Volisa un Futuna" administratīvais centrs, 1130 iedzīvotāju (2008. g.)
- Astrahaņa pilsēta Krievijā (_Astrahan’_) pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.)
- Babajeva pilsēta Krievijā (_Babaevo_), Vologdas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Kostroma pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas kreisajā krastā, 273400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saratova pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ahtubinska pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harabali pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamizjaka pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čeboksari pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas galvaspilsēta, 468700 iedzīvotāju (2014. g.), osta Volgas krastā
- Novočeboksarska pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikas ziemeļos, Volgas labajā krastā, 124000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kiņešma pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 86000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pļosa pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Navoloki pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zavolžska pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pošehoņje pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska
- Ugļiča pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tutajeva pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska
- Ribinska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Volgas krastos, 194800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Volhova pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Volhovstroja
- Kiriši pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labajā krastā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zveņigova pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balahna pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
- Gorodeca pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bora pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kstova pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorogdas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņižņijnovgoroda pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Tvera pilsēta Krievijā, osta Volgas krastos, apgabala administratīvais centrs, 411000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volgograda pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada
- Samara pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa
- Novokuibiševska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 6 km no Volgas kreisā krasta, 106000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sizraņa pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Oktjabrska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žiguļovska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Marksa pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Balakova pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Zeļenodoļska pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisajā krastā, 98100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kazaņa pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Kazankas ietekas Volgā, 1191000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Zubcova pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Starica pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, Volgas krastos, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kimri pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaļazina pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jaroslavļa pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
- Krasnoslobodska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volžska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Surovikina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Žirnovska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļos, Medvedicas kreisajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novoaņņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Urjupinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kamišina pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļu daļā, osta Volgogradas ūdenskrātuves rietumu krastā, 115000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Petrovvala pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dubovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nikolajevska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ļeņinska pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pallasovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Koteļņikova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kotova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Frolova pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mihailovka pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Serafimoviča pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ustjužna pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala dienvidrietumos, piestātne Mologas krastos, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Veļikijustjuga pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Suhonas kreisajā krastā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Viterga pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļrietumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Grjazoveca pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kadņikova pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ņikoļska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Harovska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Čerepoveca pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, osta Ribinskas ūdenskrātuves krastā, 316700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Krasavina pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Severnaja Dvinas kreisajā krastā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sokola pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Suhonas krastos, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Belozjorska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Kirillova pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Siverskas ezera ziemeļu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Totjma pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisajā krastā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vitegra pilsēta Krievijas Vologdas apgabala ziemeļrietumos, pie Volgas-Baltijas kanāla, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volendama pilsēta Nīderlandē (_Volendam_), Ziemeļholandes provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Volenhove pilsēta Nīderlandē ("Vollenhove"), Overeiselas provincē, 4120 iedzīvotāju (2014. g.)
- Folketsvīle pilsēta Šveicē (_Volketswil_), Cīrihes kantonā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Lucka pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala administratīvais centrs, 215000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Novovolinska pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, 53200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ustiluha pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.)
- Ļubomļa pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 10250 iedzīvotāju (2013. g.)
- Rožišče pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 13320 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kiverci pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berestečko pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2013. g.)
- Volodimira-Volinska pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 38870 iedzīvotāju (2013. g.)
- Horohiva pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 9090 iedzīvotāju (2013. g.)
- Kamiņa-Kaširska pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Ciras krastos, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Koveļa pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Turijas krastos, 68900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Folkaha pilsēta Vācijā ("Volkach"), Bavārijas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Folkmārzene pilsēta Vācijā ("Volkmarsen"), Hesenes federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Biterfelde Pilsētas Vācijā Biterfeldes-Volfenes centrālās daļas nosaukums
- Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi
- Antrepriz Privāta teātra nosaukums Jaroslavļā, Krievijā, ko 1750. g. nodibināja F. Volkovs; pirmais profesionālais teātris Krievijā
- Ašanti reģions Ganā (_Ashanti_), robežojas ar Brongahafo, Voltas, Austrumu, Centrālo un Rietumu reģionu
- Austrumu reģions reģions Ganā (_Eastern_), robežojas ar Voltas, Lielās Akras, Centrālo un Ašanti reģionu, administratīvais centrs - Koforidua
- Viduspievolga Reģions Krievijā, Volgas vidusteces apkārtne
- Andogas grēda reljefa paaugstinājums Krievijā (_Andogskaja grjada_), Vologdas apgabala dienvidrietumu daļā, aptuveni no Beloje ezera līdz Ribinskas ūdenskrātuvei, augstums - līdz 299 m
- Valdaja augstiene reljefa paaugstinājums uz ziemeļrietumiem no Maskavas augstienes, augstākā virsotne - 346 m, apkārtnē sākas Volga, Dņepra un Daugava (Zapadnaja Dvina)
- volerieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Voleri" iedzīvotāji
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm
- Volturns romiešu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes (mūsdienās Volturno) dievs Itālijā
- Ūzedoma sala Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu "Usedom", poļu "Uznam"), kopā ar Volinu atdala Ščecinas līci no Pomožes līča, platība - 445 kvadrātkilometri (no tiem 354 kvadrātkilometri ir Vācijas teritorija, austrumu daļa ar Svinoujsces ostu - Polijas)
- Alofi sala Klusajā okeānā (_Alofi_), Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā Volisa un Futuna
- Volčica Sarjankas labā krasta pieteka uz Ludzas un Krāslavas novada robežas, gandrīz 10 km ir šo novadu robedžupe, izteka Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu pierobežā, garums - 12 km; Volčīca; Volničas strauts; Sarija; Sarja
- Volgas-Donas kanāls savieno Volgu ar Donu, garums - 110 km (45 km kuģuceļš upēs un ūdenskrātuvēs), sākas Volgogradas dienvidu daļā, beidzas Donā izveidotās Cimļanskas ūdenskrātuves augštecē
- Jūkingi Skandināvu mitoloģijā, "Sāgā par Volsungiem" - ķēniņa Jūkes bērni Gunārs, Hogne un Gudrūna; Gjukingi ("Gjukungar")
- zirāņi somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē
- merji Somugru cilts, kas 1. gt. beigās p. m. ē. - 1. gt. m. ē. dzīvoja Volgas un Okas upstarpā; 1. un 2. gt. mijā pārslāvojušies
- mordvieši Somugru tauta (divas grupas - erzji un mokši), dzīvo pie Volgas vidusdaļas (Krievijā), runā mordviešu valodā
- mariešu valoda somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- mordviešu valodas somugru valodu saimes Volgas valodu grupas valodas, rakstības pamatā krievu alfabēts
- FIVB Starptautiskā Volejbola federācija (franču "Federation Internationale de Voleyball")
- burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (cariskajā Krievijā, gk. Volgas baseinā)
- volvokss šīs dzimtas ģints ("Volvox"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- volvokss šīs rindas dzimta ("Volvocaceae"), cenobiju aļģes ar lodveida vai plātņveida laponi, sastopamas dažādos ūdeņos, augsnē
- volovoksi šīs rindas dzimta ("Volvocaceae"), kas sastopama arī Latvijā un veido cenobijus
- vepsi tauta, kas dzīvo nelielās grupās Sanktpēterburgas un Vologdas apgabalā, Krievijā
- kangli Tjurku cilšu apvienība, kas 11.-12. gs. mita Piearāla stepēs (uz ziemeļiem no Horezmas līdz Volgai)
- protobulgāri Tjurku ciltis, kas 7. gs. 2. pusē izveidoja Volgas-Kamas Bulgāriju un 681. kopā ar slāvu ciltīm Pirmo Bulgārijas valsti
- kumāni Turku tauta, kas no Kumas stepes (Āzijā) ap 11. gs. bij iebrukusi Eiropā un apmetusies Uralas un Volgas lejgala baseinā
- Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva
- Cimļanskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Donas vidustecē, Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, platība 2700 kvadrātkilometru, garums — 260 km, platums — līdz 38 km, vidējais dziļums — 8,8 m
- Čerepovecas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Vologdas apgabalā, paltība — 1670 kvadrātkilometru, garums — 160 km, vidējais dziļums — 4 m, ūdenslīmeņa svārstības — 1,7 m, izveidota transporta vajadzībām (ietilpst Volgas-Baltijas ūdensceļa sistēmā)
- Ribinskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas augštecē, Krievijā, platība — 4580 kvadrātkilometru, garums pa Volgas gultni — 112 km, pa Mologas — 198 km, pa Šeksnas gultni — 204 km, lielākais platums — 60 km, izveidota 1947. g., ceļot Ribinskas HES
- Saratovas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Samaras apgabalā, platība — 1831 kvadrātkilometri, garums — 357 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 78 m, izveidota 1967. g.
- Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m
- besermeņi Udmurtu etnogrāfiska grupa Krievijā, Udmurtijas Republikā, dzīvo pie Čepcas upes, domājams cēlušies no Volgas bulgāriem
- Rietumukraina Ukrainas daļa (tag. Ļvivas, Ivanofrankivskas, Ternopiles, Volīnijas un Rivnas apgabalu teritorijas), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā (1939. X)
- Volta upe Āfrikā, Ganā (angļu val. "Volta"), veidojas satekot Baltajai un Melnajai Voltai, kas abas sākas Burkinfaso teritorijā, garums - 1600 km (kopā ar Melno Voltu), ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī
- Pripete upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
- Dņepra upe Eiropā, Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, 3. lielākā upe Eiropā (pēc Volgas un Donavas), garums - 2201 km, izteka Valdaja augstienē, ietek Melnajā jūrā
- Aframa upe Ganā (_Afram_), Voltas labā krasta pieteka, ietek Voltas ūdenskrātuvē un paplašina to
- Baltā Volta upe Ganā, Voltas labā satekupe
- Dubonta upe Kanādas ziemeļos ("Dubawnt"), garums 830 km, sākas Saskačevanas ziemeļu daļā \~450 m vjl., tek caur Voldajas, Dubonta, Vortona ezeru, saplūst ar Telonu un caur Eberdīna, Šulca, Beikera ezeru ietek Česterfīlda līcī (Hudzona līča baseina ziemeļrietumos)
- Andoga upe Krievijā (_Andoga_), Vologdas apgabalā, Sudas kreisā krasta pieteka
- Andoma upe Krievijā (_Andoma_), Vologdas apgabala ziemeļos, ietek Oņegas ezerā
- Ašita upe Krievijā (_Ašit_), Volgas kreisā krasta pieteka Mari El Republikā, augštece Tatarstānas Republikā
- Kubena upe Krievijā, Arhangeļskas un Vologdas apgabalā, ietek Kubenas ezerā
- Ufa upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos
- Boļšojciviļa upe Krievijā, Čuvašijas Republikā, Volgas labā krasta pieteka
- Luza upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km
- Vetluga upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km)
- Kostroma upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā
- Iļeta upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta
- Koboža upe Krievijā, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka
- Soka upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē
- Čira upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē
- Čapajevka upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst
- Ilovļa upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs
- Medvedica upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina
- Jeruslana upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā
- Kazanka upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Kazana
- Mologa upe Krievijā, Tveras, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - \~450 km, ietek Ribinskas ūdenskrātuvē
- Svijaga upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Sura upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē
- Šura upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe
- Bahtemira upe Krievijā, Volgas labā krasta atteka lejpus Astrahaņas
- Kama upe Krievijā, Volgas lielākā pieteka, garums - 1805 km, sākas Augškamas augstienē 331 m vjl., ietek Volgā (Kuibiševas ūdenskrātuvē), noteci regulē vairākas HES ūdenskrātuves
- Buzuluka upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka
- Berdija upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Ilovļas kreisā krasta pieteka
- Torguna upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Jeruslanas kreisā krasta pieteka
- Arčeda upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka
- Kovža upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā
- Megra upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā
- Kičmeņga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka
- Šaržeņga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka
- Jentala upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka
- Čagodošča upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka
- Uftjuga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisā krasta pieteka
- Tolšma upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka
- Vologda upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka
- Suhona upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 558 km, iztek no Kubenas ezera
- Obnora upe Krievijā, Vologdas un Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Juga upe Krievijā, Vologdas un Kirovas apgabalā, satekot ar Suhonu veido Ziemeļu Dvinu, garums - 574 km, sākas Ziemeļuvālos
- Monza upe Krievijā, Vologdas un Kostromas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
- Ojata upe Krievijā, Vologdas un Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka
- Oka upe Krievijas Eiropas daļas vidienē, 2. lielākā Volgas pieteka, garums - 1500 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumos, ietek Volgā pie Ņižnijnovgorodas
- Černaja upe Krievijas Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Tigoda upe Krievijas Ļeņingradas un Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka
- Keresta upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka
- Oskuja upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Pževča upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka
- Rutka upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē
- Čagra upe Krievijas Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Saratovas ūdenskrātuvē
- Tersa upe Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka
- Seļižarovka upe Krievijas Tveras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka
- Usa upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Kema upe Krievijas Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā
- Lundonga upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas kreisā satekupe
- Juza upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Kunoža upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka
- Kema upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā satekupe, garums - 105 km
- Kokšenga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ustjas kreisā krasta pieteka
- Vaga upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 575 km, sākas purvos, tek pa mežainu apvidu
- Vohma upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka
- Ida upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vigas kreisā krasta pieteka
- Unža upe Krievijas Vologdas, Kostromas, Ivanovas apgabalā, garums - 426 km, iztekas Kema un Lundonga sākas Ziemeļurālu rietumu daļā, ietek Gorkijas ūdenskrātuvē
- Tersa upe Krievjas Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Volgas labā krasta pieteka
- Luha upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Bugas labā krasta pieteka
- Turija upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka
- Stohida upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km
- Lva upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka
- Teteriva upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
- Donava upe Viduseiropā (vācu val. _Donau_, slovāku val. _Dunaj_, ungāru val. _Duna_, serbu un bulgāru _Dunav_, rumāņu val. _Dunarea_), garums - 2860 km (otrā garākā un ūdeņainākā Eiropā (pēc Volgas)), sākas Vācijā, Švarcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl., ietek Melnajā jūrā
- Volfene Vācijas pilsētas Biterfeldes-Volfenes daļa, kas līdz 2007. g. bija patstāvīga pilsēta
- VW Vācu VolksWagen - vieglo automobiļu marka; folksvāgens, "tautas vāģis"
- somugru valodas valodu saime, kurā ietilpst Baltijas jūras valodu grupa (lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda), sāmu valoda, Volgas valodu grupa (mordviešu, mariešu valoda), Permas valodu grupa (komiešu, komiešu-permiešu, udmurtu valoda) un ugru valodu grupa (hantu, mansu, ungāru valoda)
- Biļara viduslaiku pilsēta (10. - 13. gs.), atradusies tagadējās Krievijas Tatarstānas Republikas teritorijā, 12. gs. - 13. gs. sākumā - Volgas-Kamas Bulgārijas galvaspilsēta, 1236. g. to izpostīja mongoļu-tatāru karaspēks
- mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem
- falberis Volāns
- kroķe Volāns
- paļbons Volāns
- volangs Volāns
- palberis Volāns; kruzuļains (apģērba) rotājums
- tāža Volānu kārta apģērbam
- volānveidīgs Volānveida
- Volčaku ezers Volčaks, ezers Istras pagastā
- Volničas strauts Volčica, Sarjankas pieteka
- Sarija Volčica, Sarjankas pieteka
- Sarja Volčica, Sarjankas pieteka
- Volčīca Volčica, Sarjankas pieteka
- Voldemāra ezers Voldemāru ezers Zaubes pagastā
- Voldmāru ezers Voldemāru ezers Zaubes pagastā
- volejbumba Volejbola bumba
- volejkomanda Volejbola komanda
- volejlaukums Volejbola laukums
- VSK Volejbola skola
- voleibols Volejbols
- volejs Volejbols
- volene Volejbols
- volibols Volejbols
- voliķis Volejbols
- voļiks Volejbols
- volis Volejbols
- volītis Volejbols
- volleibols Volejbols
- vollejballe Volejbols
- vollijballe Volejbols
- voļļuks Volejbols
- voļuks Volejbols
- Wohlershof Volera muiža, kas atradās Rīgas pilsētā
- Oldenburgshof Volera muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā; Wohlershof
- wolffia Volfijas
- Valzivju līcis Volfišbejs, līcis Āfrikas dienvidrietumu piekrastē
- osrams Volframa leģējums ar drusku osmija, ko lietoja kvēlspuldžu pavedieniem
- pobedīts Volframa un kobalta monokarbīda sakausējums
- specialtērauds Volframa, molibdena un citu līdzīgu tēraudu nocietinošu piejaukumu uzdižots tērauds - darba rīku, sevišķi urbju izgatavošanai
- volframīts Volframātu klases minerāls, kas satur volframu (dzelzs un mangāna volframsāls); galvenā rūda, no kuras iegūst volframu
- W Volframs (ķīm. elements)
- Melilotus wolgicus Volgas amoliņš
- VAZ Volgas autorūpnīca Krievijā; šīs rūpnīcas ražotās vieglās automašīnas
- Ahtuba Volgas kreisā krasta atteka Krievijā, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, garums - 537 km, sākas augšpus Volgogradas, kuģojama tikai palu laikā
- Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- Boļšojirgiza Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, garums - 675 km, sākas Obščijsirtā
- Silene wolgensis Volgas plaukšķene
- čeremisi Volgas somu cilts Krievijā; marieši
- Sisymbrium wolgense Volgas žodzene
- Staļingrada Volgograda - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1925.-1961. g.
- Caricina Volgogradas pilsētas nosaukums līdz 1925. g.
- Volhovstroja Volhovas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Spathiphyllum wallisii Volisa spatifīla
- WF Volisa un Futuna, teritorijas divburtu kods
- WLF Volisa un Futuna, teritorijas trīsburtu kods
- Volkenberga Volkenbergas viduslaiku pils - Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Vulongonga Vollonona, pilsēta Austrālijā
- Vladimira-Volinska Volodimira-Volinska, pilsēta Ukrainā
- jaolofi Volofi - tauta Senegālā, dzīvo arī Gambijā, Mali, Mauritānijā
- volontiers Volontieris
- Uolstrīta Volstrīts
- Volstrīta Volstrīts
- milivolts Volta tūkstošdaļa
- voltametris Voltametrs
- VA Voltampērs
- Akosombo ūdenskrātuve Voltas ūdenskrātuve
- voltērisms Voltēra filozofisko uzskatu kopums
- volteriānietis Voltēra mācības piekritējs; 18. un 19. gs. ar vārdu "volteriānietis" apzīmēja brīvdomātāju
- pangloss Voltēra romāna "Kandida" varonis, kuram "šai vislabākā pasaulē iet viss uz labu vien"
- voltērietis Voltērisma piekritējs
- voltiģēt Voltižēt
- voltmetris Voltmetrs
- ciparvoltmetrs Voltmetrs, kurā mērāmais spriegums vispirms tiek kodēts un iegūtais mērāmā lieluma skaitliskais ekvivalents parādās ciparu skalā
- voltāža Voltos izteikts spriegums
- voluntārists Voluntārismā (1) piekritējs
- voluntārists Voluntārismā (2) piekritējs; cilvēks, kas rīkojas voluntāri
- parakinēze Voluntāro muskuļu patoloģiskas kustības, ko izraisa motorisko nervu vai to centru slimība
- voluntārisks Voluntārs
- voluntāristisks Voluntārs
- spirālvolūta Volūta ar spirālveida reljefu
- volūtveidīgs Volūtveida
- volvox Volvoksi
- volvocaceae Volvoksu dzimta
- eudorina Volvoksu dzimtas ģints
- gonium Volvoksu dzimtas ģints
- pandorina Volvoksu dzimtas ģints
- volvocales Volvoksu rinda
- hematokoks Volvoku rindas zaļaļģu ģints ("Haematococus"), mikroskopiskas elipsveida vai olveida aļģes ar kausveida hromatoforu un 2 vai vairākiem pirenoīdiem
- Atitlans vulkāns Gvatemalā (_Atitlán, Volcán_), aktīvs stratovulkāns blakus Atitlanas ezera kalderai Gvatemalas augstienē, augstums - līdz 3535 m
- Arenals vulkāns Kostarikā (_Arenal, Volcán_), Alahvelas provincē, augstums - 1633 m
- Kolima Vulkāns Vulkāniskajā grēdā, Meksikā, sastāv no 2 konusiem: aprimušais vulkāns "Nevada de Kolima", augstums - 4205 m, un darbīgais vulkāns "Volkandekolima", augstums - 3846 m
- volvokss Zaļaļģu klases aļģu rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtas, Latvijā konstatētas 8 dzimtas
- volovoksi Zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas
- volvokas Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas vai koloniju aļģes, mīt ūdeņos, augsnē, 10 dzimtu, >100 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas
- Afanas rags zemesrags Alofi salas dienvidos (_Afaga, Pointe_), Klusā okeāna Hornas (Futunas) salās, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_
- volvo Zviedrijas firmas "Volvo" ražots vieglais automobilis
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Vol.