Paplašinātā meklēšana

Meklējam St.

Atrasts vārdos (472):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (6821):

rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
intervalls "Starpa" starp diviem lielumiem šo lielumu rindā.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
menza (Studentu) kopgalds; azaids
Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
īszobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Steccherinum")
straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā
Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām
starodvorieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorje" iedzīvotāji
Stasjkuni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Staskuni" nosaukuma variants
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
stučkēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pilsētas (bij. Stučka) iedzīvotāji
piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam
staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji
dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji
karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji
rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji
rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji
stābeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
stābergieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
stākenbeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
stākenberģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants
Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji
Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē
sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski
Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski
ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm
ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute")
USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā
Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā
Nedolta ezers Ancovas ezers Stoļerovas pagastā
Rosicas ezers Ancovas ezers Stoļerovas pagastā
Rosica Ancovas ezers Stoļerovas pagastā
Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants
stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji
strodieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.)
grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem
kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām
fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
Vīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Staiceles pagastā
Kāķīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
Šķieneri apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Stāķi apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
Strūžāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni
Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
Puršēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā
Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Karogi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Ķilas apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Līciems apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Limšēni apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Mārciemi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā
Straumes apdzīvota vieta (mazciems) Stradu pagastā
Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Mazstrazde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Saulīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Jurģi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Ravlicas apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Straupes pagastā
Namsadi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Skolas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stūrastas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Siljāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Sturņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Bojāri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Cepernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Kaupēri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Polkorona apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Stabulnieku pagastā
Asāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Batari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Dilāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Doroškeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Fomkini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Gudakovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Mihalina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Ostrovskie apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Pokrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Poludņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Rikopole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Rosica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Rozeļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Rudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Viši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Vorkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Zakati apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Zverinci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu novada Stabulnieku pagastā
Stopiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem
Briški-Balckari apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Čaunāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Kozuļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Krištobi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Kalna Gudļevski apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Kalna Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Saunas Vulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Meža Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Meža Mičulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Trokšas apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Ūgaiņi-Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Zvērgža-Varaža apdzīvota vieta (skrajciems) Stabulnieku pagastā
Rudzāti apdzīvota vieta (skrajciems) Stoļerovas pagastā
Škiņči apdzīvota vieta (skrajciems) Stoļerovas pagastā
Zatiši apdzīvota vieta (skrajciems) Stoļerovas pagastā
Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Mazstraupe apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Šņores apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Strautiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Vārnskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Annasciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Dārziņi apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Dzidriņas apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Līči apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Cekule apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā
Rumbula apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā
Vālodzes apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā
Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā
Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā
Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
Plācis apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Straupes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Stāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene"
Kalniena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
Ceļmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
Stoļerova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas
Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
Rozēni apdzīvota vieta (vidējciems) Staiceles pagastā
Rozula apdzīvota vieta (vidējciems) Stalbes pagastā
Lībagi apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem un 7 km no Stendes
Jērcēni apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
Zemenes apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma
Ērmaņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
Klucīši apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Straupes pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (viensēta) Pārgaujas novada Straupes pagastā
Vīksnas apdzīvota vieta (viensēta) Staiceles pagastā
Vīņaudas apdzīvota vieta (viensēta) Stalbes pagastā
Vējiņi apdzīvota vieta (viensēta) Straupes pagastā
Stontona apdzīvota vieta ASV ("Staunton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Stērlinga apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Stērlinga apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Stērdžisa apdzīvota vieta ASV ("Sturgis"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Velbasteavura apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas dienvidrietumu daļā
Vestmanna apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas rietumu daļā
Kvalvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas austrumos
Khuivuika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas rietumos
Haldaršvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas ziemeļaustrumu daļā
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Stavropoles novadā
Apanasenkovska apdzīvota vieta Krievijā (_Apanasenkovskoe_), Stavropoles novada ziemeļu daļā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Stavropoles novada austrumu daļā
Arzgira apdzīvota vieta Krievijā (_Arzgir_), Stavropoles novada austrumu daļā
Ačikulaka apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Andrejkurgana apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Edisija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Kajasula apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Kurska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Mahmudmekteba apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Mirnija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Ņini apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Petropavlovska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Pokoinoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Sadovoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Soldatoaleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Stepnoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Turksada apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Veļičajevska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Zaterečnija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Aleksandrija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada Sederekas rajonā
Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā
Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, Kumas kreisajā krastā
Ļevokumska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2017. g.)
Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā
Kāslderga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Ņūtaunstjūarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Sjonmilsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Strabānas apgabalā
Brekši apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā
Agva apdzīvota vieta Turcijā, Stambulas ila austrumos, Melnās jūras krastā
Stremsnēsbruka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Strömsnäsbruk_), Krūnuberjas lēnē
Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Kapelšēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Mešta apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Uplandes Vēsbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Nīkvarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Okešberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Rimbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Tumba apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Vallentūna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Vesterhaninge apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Halstavīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnes ziemeļaustrumos
ASA Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "American Standards Association")
B. S. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
BS Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (angļu "British Standard")
lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai
cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem
Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoms reģions, platība - 1400 km^2^, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Touršhavna, lielākā sala - Streimoja
neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku"
zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm
strigula Asku ķērpju klases dzimtas "Strigulaceae" ģints
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints
stemphylium Asku sēņu pleosporu dzimtas atsevišķu sugu anamorfas aprakstītas kā "Stemphylium" sugas
ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States")
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī
atvērto sistēmu sadarbība atbilstoši Starptautiskās standartizēšanas organizācijas standartiem organizēta informācijas apmaiņa starp atvērtajām sistēmām
Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
Heselbijas pils atrodas 13 km uz rietumiem no Stokholmas centra, celta 17. gs. 50. gados, kopš 1963. g. Ziemeļvalstu kultūras centrs
Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m
Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km
Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga
Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%
Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos
Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m
Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs
Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
Kropotkina kalns augstākā virsotne Oļokmas Stanovikā, Krievijas Aizbaikāla novada austrumos, augstums — 1911 m
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
Jaunstupeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
Biļinski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" otrs nosaukums
Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
sporta automobilis automobilis ar izmaiņām, kuras reglamentē Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), paredzēts dalībai sacensībās
safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi
straupciemieši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Straupciems" iedzīvotāji
stūrenieki Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
stūrieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns)
ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti
Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem
AABS Baltijas studiju veicināšanas apvienība (angļu "Association for the Advancement of Baltic Studies")
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji
Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē
Styrnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums latgaliski
Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē
steķentavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķentava" iedzīvotāji
steķintavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" iedzīvotāji
Steigas Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Stīgas" nosaukuma variants
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants
Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte
stalīdzānieši Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" iedzīvotāji
Stalidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants
Staleidzāni Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukums latgaliski
strucenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Struki" iedzīvotāji
strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums
ezerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji
nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji
strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā
staķiks benzīntanks _Statoil_
benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi
Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski
Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
Aakrug Bijušais Gaujas krogs, kas atradās tagadējā Pārgaujas novada Straupes pagasta teritorijā
virzas Birztalu virza ("Stellaria nemorum")
zvaigznenes Birztalu virza ("Stellaria nemorum")
Stūru muiža Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" bijušais nosaukums
Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals
Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
stūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
strīķenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Striķi" iedzīvotāji
Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.)
psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus"
loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts
sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi
oleandomicīns C~35~H~61~NO~12~, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces antibioticus"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā
ranimicīns C12H18O6, antibakteriāls līdzeklis, iegūts no "Streptomyces lincolnensis"
porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus"
oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām
puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski
paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām
stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes
viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā
takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
zorbamicīns C56H100CuN18O24S2 2HCl antibakteriāla antibiotiska viela, kas iegūta no "Streptomyces bikiniensis"
vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām
stahidrīns C7H13NO2, alkaloīds, ko iegūst no "Stachys" ģints augiem
streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā
Pušpūri Cēsu novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" otrs nosaukums
Stuocynova Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
spulgaiši Cietā virza ("Stellaria holostea")
spulģiši Cietā virza ("Stellaria holostea")
spulģīši Cietā virza ("Stellaria holostea")
spulģītis Cietā virza ("Stellaria holostea")
Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte
Bezdibenis Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
Bezdibens Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
Cūku ezers Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus
egļu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus esculentus")
pūšļainā čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus stephanocystis")
priežu čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus tenacellus")
Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
stradieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
kontra datorspēle _Counter Strike_
tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību
ASS tīkls datoru tīkls, kura sastāvā ietilpstošo reālo atvērto sistēmu sadarbība, kā arī kura sadarbība ar citām reālām atvērtām sistēmām, kas neietilpst tā sastāvā, atbilst Starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības standartu prasībām
datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju
standarts DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encription Standard")
DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encryption Standard")
strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
stradišķieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Stradišķi" iedzīvotāji
stūrīši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums
Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
Styukys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Stiukas" nosaukums latgaliski
Storys Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Storas" nosaukums latgaliski
subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem
klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
Atlantijas plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella frontalis"), garums 1,7-2,3 m, svars - 100-140 kg, dzīvo Atlantijas okeāna tropiskajā daļā
garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi
lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min
Beliza distrikts šajā valstī, Karību jūras piekrastē, robežojas ar Korosalas, Orindžvokas, Kajo un Stankrīkas distriktu
stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu
streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
Stiklu ezers Dižiere, viens no Stiklu ezeriem
starptautiskā tilpības apliecība (1969) dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu
Lielie Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukuma variants
Lelī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradišķi" nosaukums latgaliski
Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski
Stellaria alsine dūkstu virzas "Stellaria uliginosa" nosaukuma sinonīms
Dunaserdaheja Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, tās nosaukums ungāru valodā
Streda Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja
Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā
labzāle Dziedniecībā lietota zālīte, no kā iegūst strihnīnu ("Strychnus nux vomica")
Dziļutas ezers Dziļūts, ezers Stoļerovas pagastā
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
Hāgalunda Dzīvojamais un rūpniecības rajons Solnā (Hagalund), uz ziemeļu no Stokholmas, agrākā strādnieku priekšpilsēta ar unikālu koka apbūvi
Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union")
EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (Stokholmas konvencija)
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā)
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
GRECO Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa, izveidota 1999. gadā (angļu "group of states against corruption")
CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies")
EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies")
ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession")
ETSI Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts ("European Telecommunications Standards Institute")
Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities")
asociācija EISA Elektronikas rūpniecības standartu asociācija (angļu "Electronics Industry Standards Association (EISA)")
ESP Elektroniska sistēma automašīnas stabilitātes nodrošināšanai (angļu "Electronic Stability Program")
parastais elsis elšu suga ("Stratiotes aloides")
Erasmus ES augstskolu studentu apmaiņas programma (angļu "European Action Scheme for the Mobility of University Students")
Jesentuki Esentuki, pilsēta Krievijas Stavropoles novadā
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm
Essern Ezeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
Sokas ezers ezers Alojas novada Staiceles pagastā, Sokas purva teritorijā, 50,4 m vjl., platība — 94 ha, garums — 1,45 km, lielākais platums — 0,95 km, lielākais dziļums — 10 m; Kodaja ezers; Kodoja ezers; Kodu ezers; Soka ezers; Sokka ezers
Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers
Stībreits ezers Andzeļu pagastā, platība - 26,2 ha; Paulinka; Pauliņa ezers; Pauliņu ezers; Pavlinka; Plataču-Stiebrīšu ezers; Pulinka; Stibrais ezers; Stībraišu ezers; Stibrīšu ezers
Baļotes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Jēkabpils novada Kūku pagastā 8 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils, 96,4 m vjl., platība - 149,2 ha, garums - 2,4 km dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, platums - līdz 1 km, dziļums - līdz 4,2 m; Stirnas ezers; Stirnezers; Stirniņas ezers; Stirnu ezers
Starpezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers
Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
Lazdags ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers
Mirkšis ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 2,2 ha; Mirkšezers; Mirkšķa ezers
Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 3,1 ha; Pēterīšu ezers; Pēterītis; Teterita ezers
Purva ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - \~1 ha
Eiķēnu ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 10,4 ha; Eiķeni
Pulles ezers ezers Cēsu novada Straupes pagastā, platība - 2,4 ha; Palles ezers
Stropaka ezers ezers Daugavpils pilsētas austrumu nomalē, platība - 7,1 ha; Stropiņa ezers; Stropiņu ezers
Stropu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, platība - 418 ha, garums - 3,1 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 3,5 m, eitrofs, iztek Strope; Lielais Stropu ezers
Straumenes ezers ezers Demenes pagastā, platība — 1,6 ha; Straumes ezers
Stādiņu ezers ezers Drustu pagastā, platība - 2 ha; Stadiņu ezers
Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha
Stigu ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - 4,3 ha; Stīgu ezers
Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis
Mezītis ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers
Pūricu ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, 62,2 m vjl., platība - 32,1 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,35 km, dziļums - līdz 2 m; Ikuļu ezers; Paricas ezers; Purica ezers; Puricas ezers; Pūricas ezers
Pekša ezers ezers Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība — 9,7 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m, vidējais dziļums — 5,1 m, lielākais dziļums — 15,5 m, eitrofs; Peksis
Viņaudu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā pie Stalbes pagasta robežas, 49,3 m vjl., platība - 10,6 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,25 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaudzis, ar dūņainu dibenu
Plaužu ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 57 m vjl., platība — 13,6 ha, garums — >0,5 km, lielākais platums — \~0,4 km, lielākais dziļums — 6 m, eitrofs, aizaugums — 25%; Plaudis; Plaudes ezers
Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks
Sārumezers ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
Dziļūts ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers
Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers
Riebiņu ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā, Cēsu novada Straupes pagastā, 51,2 m vjl., platība — 75,5 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, bagāta ihtiofauna
Sporņa ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 25,8 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Spārna ezers; Sporna ezers; Strīdus ezers
Antoslavas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 10 ha; Antaslovas ezers; Stolānu ezers
Stārbulis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Stārbuļu ezers; Storbuls; Storbuļu ezers
Struņķu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 2,6 ha; Stuņķu ezers
Startu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - 13,2 ha; Startu muižas ezers
Vardulis ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā, platība - <1 ha; Igluma ezers
Stulbis ezers Plāņu pagastā, platība - 3,7 ha; Stulbu ezers
Strazdu ezers ezers Prodes pagastā, platība - 1 ha; Stradu ezers; Strazdiņu ezers; Strodu ezers
Ungurs ezers Raiskuma pagastā, pie Stalbes pagasta robežas, 69,3 m vjl., platība - 394 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 1,6 km, lielākais dziļums - 7,5 meitrofs, aizaugums - \~7%; Rustega ezers; Rustēga ezers; Rustēgs; Rustēgu ezers; Ungurs-Rustēgs; Unguru ezers
Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; Klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers
Stiebrājs ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,2 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 2,6 m, eitrofs, aizaugums - 50%; Stibrais ezers; Stībrais ezers; Stiebraiša ezers; Stiebriešu ezers; Stiebrīšu ezers
Aprūbs ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta austrumos pie robežas ar Ludzas rajona Ņukšu pagastu, platība 1,7 ha
Šostu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Ņukšu pagasta robežas, platība - 17,2 ha, dziļums - līdz 12,5 m, garums — \~0,75 km, lielākais platums — \~0,5 km; Petrovskas ezers
Polūdņu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 2,4 ha
Služevas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 6,2 ha; Nušina ezers; Nušinas ezers; Nušino ezers; Služeva ezers; Služinas ezers; Služinu ezers
Zverinca ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 7,5 ha
Rikapoles ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 12,4 ha; Rikopoles ezers
Stoļerovas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 16,7 ha
Ezerdruvu ezers ezers Ropažu novada Stopiņu pagastā, platība - 1 ha
Vērģu ezers ezers Stalbes pagastā, platība - 2,6 ha; Vergu ezers
Melnais ezers ezers Stoļerovas pagastā, platība - 1 ha
Ruņģu ezers ezers Stopiņu pagastā, platība - 4,1 ha
Sauriešu ezers ezers Stopiņu pagastā, platība — 1,1 ha
Tavainis ezers Straupes pagastā, aizaudzis
Ķiržu ezers ezers Straupes pagastā, mežā, 62 m vjl., platība - 14,7 ha, garums - 1,4 km, platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, 1/4 platības aizaugusi; Ķiržu-Ķirzas ezers; Tirša ezers
Melnezers ezers Straupes pagastā, platība - 2,6 ha
Līņezers ezers Straupes pagastā, platība - 9,5 ha; Līņu ezers; Linezers
Salas ezers ezers Straupes pagastā, platība — 1,6 ha
Mazā dzelve ezers Straupes pagastā, platība — 2,4 ha
Ceplīšu dzelve ezers Straupes pagastā, purvā, platība — <1 ha
Slāžu ezers ezers Strenču novada Plāņu pagastā, platība - 1,4 ha
Staškeviča ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 3,6 ha; Staskeviča ezers
Stundezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers
Ezerstarpu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 9,7 ha; Ezerstarpa; Ezerstarpis; Stulbais ezers
Aklais ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība 1 ha; Stulbiņš
Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens
Stūriņezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers
Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers
Stulbezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Stulbais ezers; Stulbes ezers; Stulbis
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers
Vaskaris ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers
Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta
Lielā Ace ezers Vānes pagasta ziemeļrietumos, platība - 5,3 ha; Aces ezers; Acs ezers; Stulbes ezers; Stulbais ezers; Stulbezers; Stulbis
Stulbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,7 ha; Stulbais ezers
Seklene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers
Dižiere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers
Dziļene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 6,9 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m; Dzilene; Dziliņa ezers; Dziliņu ezers; Dziļņezers
Velnezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,4 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~150 m
Maziere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers
Zutene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers
Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena
Mēlarens ezers Zviedrijas vidienes austrumu daļā (zv. val. _Mälaren_), platība - 1120 km^2^, garums - 105 km, lielākais dziļums - 64 m, \~1200 salu, austrumu piekrastē - Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma
Udjaurs ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru
Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks
Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE
Touršhavna Fēru salu, Dānijas autonomās sastāvdaļas, galvaspilsēta (_Tórshavn_), 12400 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Streimojas salas dienvidu daļā
virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva
valoda LOTOS formāla valoda, ko izmanto Starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā
urālpūce Garastes pūce ("Strix uralensis")
Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
Galiņu atteka Gaujas atteka Strenču novada Trikātas pagastā, platība — 1,8 ha
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis
Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe
Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums
Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km
Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
pušķainā šokolādes gļotsēne gļotsēņu nodalījuma suga ("Stemonitis axifera")
PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard")
Stefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Staffordshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Steforda, platība - 2713 kvadrātkilometru, 1126200 iedzīvotāju (2017. g.)
kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga
Ikarijs grieķu mitoloģijā - atēnietis, Ērigones tēvs, kurš deva patvērumu Dionīsam, kas bija atnesis vīnogulāju dēlu Stafilu (burtiski "ķekaru") dzemdējušās Ērigones mīļotajam
Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu
Pilāds Grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Strofija dēls
Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - plejādes Steropes un Elīdas valdnieka Oinomaja meita
Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju
Sterope grieķu mitoloģijā - Sterope, Aheloja sieva, sirēnu māte
Partenope grieķu mitoloģijā - Stimfāla meita, Hērakla mīļākā, Eiēra māte
Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī
Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra)
kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss
stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos
stirnciemnieki Grobiņas novada Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Stirnuciems" jeb "Stirnciems" iedzīvotāji
Stāmeriene Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stāmeriena" nosaukuma variants
Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
starēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
starieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
Stopāni Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Stapāni" nosaukuma variants
kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji
Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants
kāvēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
kāvieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
Vārgaļi Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" daļa
stāmerieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" jeb "Stāmeriene" iedzīvotāji
Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants
Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums
Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
namsadieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Namsadi" iedzīvotāji
stūrastieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrastas" iedzīvotāji
vecstāmerieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriene" iedzīvotāji
antanieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antani" iedzīvotāji
Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants
ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji
lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji
mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji
palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji
pededzieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji
saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji
stāķēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
stāķieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
Paliena Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" daļa
stradēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
stradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji
zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
Gibbeln Ģibuļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs
Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
strīķernieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Strīķeri" iedzīvotāji
straumēnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji
Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
Jemtlandes lēne ietver Jemtlandi un Herjedālenu, kā arī daļu no Herjedālenas komūnas Helsinglandē un Strēmsundas komūnas Ongermanlandē, platība — 49443 kvadrātkilometri 135000 iedzīvotāju, administratīvais centrs — Estersunda, lēne izveidota 1810. g.
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem"
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas
Stirnas muiža Īles pagasta apdzīvotās vietas "Stirnas" bijušais nosaukums
stellieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji
stellišķi Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji
MSCI Indeksu aģentūra "Morgan Stanley Capital International"
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture")
arhitektūra ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture")
Agne Inglingu dzimtas karalis (ap 400. g.), pēc Snorri Sturlusona vēstījuma, nogalināts rietumos no Stoksundas
Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura
Stuocynova Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski
dzeltenā īszobe īszobju ģints sēņu suga ("Stecherinum ochraceum")
ANSA Itālijas informācijas aģentūra (itāļu "Agenzia Nazionale Stampa Associata")
stradivārijs itāļu vijoļu meistara Antonio Stradivāri (1644.-1737. g.) būvēto vijoļu nosaukums
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos
meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju)
Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni)
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā
Sīļukalna pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu
Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas
Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta
Stoļerovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tagadējā Stoļerovas pagasta ziemeļu daļa ietilpa pirmskara Rēznas pagastā, bet dienvidu daļa bijušajā Kaunatas pagastā
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Stopiņu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajona sastāvā bijušā Stopiņu pagasta teritorijā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, 2021. g. atjaunots Stopiņu pagasts, kas iekļauts Ropažu novadā
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes
piksieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
ūbelieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Ūbeļi" iedzīvotāji
zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji
stepelieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stepeļi" iedzīvotāji
Strupīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Strupiņi" nosaukuma variants
Skujumuiža Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele " bijušais nosaukums
strutelnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele" iedzīvotāji
Strutele Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Struteles muiža" bijušais nosaukums
signālflaga Jebkurš Starptautiskā signālu koda karogs
stradieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
stablitenieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Stablitene" iedzīvotāji
staļģenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģi" iedzīvotāji
Pēterkalne Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" daļa
staļģenieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" iedzīvotāji
stēguļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji
stūrenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
strodieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
Stiuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants
Stūriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants
Styuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukums latgaliski
straumieši Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte
Zonape Joglas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
Skiuvojarfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu austrumos un Skiuvojas rietumos un Stoura Duimuna salu dienvidos
Hestsfjords jūras šaurums Fēru salās starp Sandojas salu dienvidos un Hesturas un Streimojas salu ziemeļos
Sūrojarfjords jūras šaurums Fēru salās, starp Skiuvojas un Stoura Duimuna salu ziemeļaustrumos un Sūrojas salu dienvidrietumos
Antikitiras šaurums jūras šaurums Grieķijā (_Andikithfron, Steno_), starp Kitiras un Antikitiras salu, savieno Jonijas un Krētas jūru
Apolimas šaurums jūras šaurums Samoa salās (_Apolima Strait_), starp Savaii un Upolu salu
Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m
Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums
Dāņu šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Islandi (angļu val. _Denmark Strait_), savieno Grenlandes jūru ar Atlantijas okeānu, garums - 530 km, platums - 287 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 120 m
Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes
Kuka šaurums jūras šaurums starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu (angļu val. "Cook Strait"), savieno Tasmāna jūru ar Kluso okeānu, garums - 107 km, platums - 22-91 km, dziļums - līdz 1092 m
Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m
Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m
Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m
Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu Indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu
Lielais Belts jūras šaurums starp Zēlandes salu austrumos un Langelanas un Fīnas salu rietumos (dāņu val. _Store Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts
Hydrodamalis gigas jūrasgovs jeb Stellera jūrasgovs
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
Neuhof Kāķišu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā
Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu dzirnavezers Staiceles pagastā
Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers
Srednagora kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns
Vērša ezers Kalnienas ezers Stāmerienes pagastā
Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā
Ādmiņu kalns kalns Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augstums - 269,5 m
Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m
Bākkalns kalns Talsu novada Laucienas pagasta dienvidos, uz robežas ar Strazdes pagastu, augstums - 156 m vjl.
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs
Kalaras grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumu daļā, garums — \~350 km, augstums — līdz 2482 m
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m
Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru
Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē
Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns)
Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. _Stara Planina_), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m
Silupīte Kalnupe, Stendes pieteka
stūrišķieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
Stiurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants
Stiuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants
Styurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski
Styuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski
priežu kapucķirmis kapucķirmju dzimtas suga ("Stenopachys linearis")
Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku
Hāga Karaļa pils un parks Solnā (Haga), uz ziemeļiem no Stokholmas, Gustava III paviljons (celts 1787.-1790. g.), vēlāk uzcelts Karalienes paviljons, ko parasti dēvē par Hāgas pili
Kargadden Kārgadu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
tautas milicija kārtības sargāšanas institūcija Latvijā 1940. gadā, kas radās pārdēvējot Kārtības policiju 1940. g. 25. jūlijā, bet 1940. g. septembrī tā tika pārveidota par LPSR Strādnieku un zemnieku miliciju
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā
stenokaktuss Katusu dzimtas ģints ("Stenocactus")
strodieši Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
Kavčara Kavčara ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā
Kavčaru Kavčaru ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā
matveida kaviļa kaviļu suga ("Stipa capillata")
stepes kaviļa kaviļu suga ("Stipa pennata")
etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
centistokss Kinemātiskās viskozitātes mērvienība - stoksa simtdaļa, apzīmējums cSt
stokss kinemātiskās viskozitātes mērvienība; St; 1 St = 10^-4^ m^2^/s
Klaugu Klaugu ezers - Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā
garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija
īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija
vidējā klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius pomarinus"); vidējā laupītājkaija
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos
stukmanieši Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Stukmaņi" iedzīvotāji
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
Klucīši Klucīšu dzirnavezers - atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, uz Draņķupītes, 4 km no ietekas Gaujā, platība - <1 ha
Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms
ANZUS Klusā okeāna drošības pakts (angļu "Australia, New Zealand, United States")
Kodaja Kodaja ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā
Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs
Kodoja Kodoja ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā
Kodu Kodu ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā
Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs
rūsganbrūnais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Stenocorus meridianus")
Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils
destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors
Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
Cargrada Konstantinopole (slāvu valodās lietots pilsētas nosaukums), tagadējā Stambula
Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus
Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas
Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā
Lielie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukuma variants
Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stivriņi" nosaukums latgaliski
Mazie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukuma variants
Mozī Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukums latgaliski
Cjukiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" otrs nosaukums
stivrinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Stivriņi" iedzīvotāji
stūrainieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Stūraiņi" iedzīvotāji
Sturmaki Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Sturmoviči" nosaukuma variants
stainiški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stainiški" iedzīvotāji
staltieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stalti" iedzīvotāji
Styrniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniški" nosaukums latgaliski
Staņislavova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stanislavova" nosaukuma variants
stolieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stoli" iedzīvotāji
Stoļnīki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants
Stoļņiki Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Stolņiki" nosaukuma variants
Krāslavas stacija Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Stacija “Krāslava”” nosaukuma variants
Kruoslovys staceja Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stacija "Krāslava"" nosaukums latgaliski
stašānieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stašāni" iedzīvotāji
Stiģeviči Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Stigeviči" nosaukums latgaliski
CES Krasta stacija (angļu "Coast Earth Station")
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā
Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte
vakarenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
auguts kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu
vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas
Stirini Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Stireni" nosaukuma variants
struijenieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji
struijnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Struijas" iedzīvotāji
streijenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Streijas" iedzīvotāji
Karogu Baznīckalniņš kulta vieta Staiceles pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Staiceles, 6-7 m augsts uzkalns (garums - \~20 m, platums - 15 m), tā rietumu pakājē atrodas avotains smilšakmens atsegums
Skansens Kultūrvēsturisks brīvdabas muzejs un zooloģiskais dārzs Stokholmā, atklāts 1891. g.
letalīns Kurāres grupas alkaloids Dienvidamerikas augā "Strychnos letalis"
raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu
strēlnieki Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
maizes ķirmis ķirmju dzimtas suga ("Stegobium paniceum syn. Sitodrepa panicea")
Ķiržu–Ķirzas ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā
Tirša ezers Ķiržu ezers Straupes pagastā
Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km
Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā
medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta
stūrīšnieki Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange)
Idumeja Latgaļu un lībiešu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Braslas baseinu Gaujas labajā pusē (tagadējo Straupes pagastu un daļu Raiskuma un Stalbes pagasta)
katrans Latviešu literatūra sastopams nosaukums augam "Statice Gmelini", kas ljas florā nav sastopams
LMA Latvijas Medicīnas akadēmija (tagad RSU, Rīgas Stradiņa universitāte)
LSSA Latvijas Starptautisko sakaru asociācija
LSS Latvijas Strādnieku savienība
Iskolats Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja - pirmā Latvijas padomju valdība (1917.-1918. g.)
LSA Latvijas Strēlnieku apvienība
LSA Latvijas Studentu apvienība
LSP Latvijas Studentu padome
ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre
Starodvoriški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorišķi" nosaukuma variants
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Stendes pagastā
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām
Lazdaga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
Lazdoga Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
Lazdagas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
Lazdogas ezers Lazdags, ezers Rugāju un Stradu pagastā
Stongas Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stangas" nosaukuma variants
Stapuli Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski
stūrīšnieki Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
Stūrfjords līcis Norvēģu jūrā (_Storfjord_), Norvēģijas rietumu piekrastē, Mēres un Rumsdāles filkē, garums - 90 km
Augšzejas līdzenums līdzenums Pieamūrā, starp Tukuringas un Džagdi grēdu dienvidos un Stanovaja grēdāju ziemeļos, garums - \~300 km, augstums - līdz 500 m
hydroprogne caspia lielā zīriņa "Sterna caspia" nosaukuma sinonīms
Aleksandra I sala lielākā Antarktikas sala (_Alexander I Island_), atrodas Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km^2^ (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns)
Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā
stirnenieki Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Stirnas" iedzīvotāji
strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu
strajupieši Lielvārdes novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Straujupe" iedzīvotāji
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
Bemberupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Strazdes pagastā
Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km
Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica
Sterekani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants
Sterikani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants
Stūpeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants
Stūpeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski
stienieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Stiene" iedzīvotāji
puršēnieši Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" iedzīvotāji
Puršeni Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" nosaukuma variants
Koddiak Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums
Kodjakskaja Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Limšānu purvs Limšēnu purvs Staiceles pagastā
Linezers Līņezers, ezers Straupes pagastā
Līņu ezers Līņezers, ezers Straupes pagastā
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors
stradieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
Steuriški Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants izloksnē
Staris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stares" nosaukums latgaliski
Stepuoris Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stepores" nosaukums latgaliski
Stykāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
steķieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotāji
steķītis Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" iedzīvotājs
Steki Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Steķi" nosaukums latgaliski
starieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
Lodes Lodes ezers Stundezers Ģibuļu pagastā
Lone Lonaste, Stendes pieteka
Ludzupīte Ludza ezera noteka uz Stāmerienas ezeru Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Ludzezers Ludza ezers Stāmerienes pagastā
Ludzes ezers Ludza ezers Stāmerienes pagastā
stalānieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stalāni" iedzīvotāji
stolonieši Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" iedzīvotāji
Stoluoni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Stoloni" nosaukums latgaliski
stoponieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" iedzīvotāji
Stopuoni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" nosaukums latgaliski
strumpieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" iedzīvotāji
Strumpi Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Strumpe" nosaukuma variants
stankevičāni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji
Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski
Ludzu Ludzu ezers - Ludza ezers Stāmerienes pagastā
sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas
Lūse Lūšupīte, Stendes pieteka
Kārklaiņi Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūramežs" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
stūrmezieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji
stūrmežnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji
Terekas-Kumas kanāls maģistrālais apūdeņošanas kanāls Krievijas Stavropoles novadā un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 150,3 km, dziļums - 4,5 m, sākas Terekas kreisajā krastā (uz rietumiem no Mozdokas), ietek Kumā pie Ļevokumskas
Strodiški Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants
Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas
stromante Marantu dzimtas ģints ("Stromanthe"), Dienvidamerikas augs, ko Latvijā izplata kā telpaugu
Startu muiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Starti" nosaukuma variants
stīpnieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stīpnieki" iedzīvotāji
Peles Mārupes novada apdzīvotās vietas "Stūri" otrs nosaukums
Mazstropes ezers Mazais Stropu ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā
elsis Mazlēpju dzimtas ģints ("Stratiotes"), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem
Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
stiebrieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Stiebri" iedzīvotāji
melnstrazds Melnais strazds ("Sturnus")
melstrazds Melnais strazds ("Sturnus")
Krīvu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
Stiglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants
Latvīšu Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
Styglova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Latvīšu Stiglova" nosaukuma variants latgaliski
stiglavieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Stiglava" iedzīvotāji
etalonmetrs Metra etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes
Mezīša ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā
Mežītes ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā
Mezīšu ezers Mezītis, ezers Stradu pagastā
čigānīca Meža sārmene ("Stachys sylvatica")
drumpetnes Meža sārmene ("Stachys sylvatica")
FSC meža uzraudzības padome (angļu "Forest Stewardship Council")
stimbinājieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Stimbināja" iedzīvotāji
Stapuli Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Stapuļi" nosaukums latgaliski
Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit
Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof
Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati
Mirkšezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā
Mirkšķa ezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā
Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte
atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis modelis, kas apraksta Starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteiktos atvērto sistēmu uzbūves un mijiedarbības vispārējos principus un ko izmanto datoru tīklu protokolu standartu izstrādāšanai. Atbilstoši šim modelim datoru tīklu funkcijas un protokoli ir hierarhiski strukturēti un veido septiņus slāņus (fizikālo, datu posma, tīkla, transporta, sesijas, attēlošanas un lietojuma slānī)
Pogupe Mugurupes kreisā satekupe Gulbenes novadā, garums - 23 km, kritums - 23 m, iztek no Ludza ezera, tek cauri Stāmerienas un Pogas ezeram, gultne regulēta
Stukmaņu muiža muiža "Stockmannshof" kuras teritorijā izveidojās apdzīvotās vietas Stukmaņi un Pļaviņas
Muižnieks Muižnieka ezers Straupes pagastā
Muižnieku ezers Muižnieka ezers Straupes pagastā
Muižnieku Muižnieku ezers - Muižnieka ezers Straupes pagastā
Minningen Muniņu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Lielstrodi Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Strodi" senāks nosaukums
Stabulīte Mūsas labā krasta pieteka Bauskas novada Ceraukstes pagastā, garums - 6 km; Stabules grāvis
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem
stomps Muzicēšanas stils, ko popularizē grupa "Stomp" (izveidojusies Lielbritānijā 1990. gadā), kuras dalībnieku instrumenti ir sadzīviskas lietas - skārdenes, birstes, slotas, atkritumu tvertnes, spaiņi, mucas, krāsojamās otas, šķiltavas u. tml.
Spelte Nabes labā krasta pieteka Straupes pagastā; Speltes upe
Stelvijas nacionālais parks nacionālais parks Itālijas ziemeļu daļā (it. "Parco nazionale dello Stelvio"), Austrumalpu Ortlesa masīvā (3899 m), starp Adidžes un Adas augšteci, platība - 956,3 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g.
Ansas-Borego tuksneša štata parks nacionālais parks Kalifornijas štata dienvidos (_Anza-Borrego Desert State Park_), Kolorādo tuksneša rietumu malā
Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība)
karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos
stropieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Stropi" iedzīvotāji
stropicieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Stropica" iedzīvotāji
Dienvidu Vainags neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Corona Australis", saīsinājums "CrA") Piena Ceļā uz dienvidiem no Strēlnieka, Latvijā nav novērojams
nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem
Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā
Stūreja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumu daļā (_Storøya_)
virza Neļķu dzimtas ģints ("Stellaria"), lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilā stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem
stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases rinda ("Stilbellales")
Nīzere Nīzeres dīķis - ūdenstilpe Bauskas novada Stelpes pagastā, platība - 1,2 ha
Neusorgen Nīzeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
Garkalnes pagasts no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti)
NSD Nominālā standartdeva (angļu "nominal Standard dose")
Nūrtrendelāga Norvēģijas filke (_Nord-Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Sērtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke
Rūgalanne Norvēģijas filke (_Rogaland_), administratīvais centrs - Stavangere
Trendelāga Norvēģijas filke (_Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; izveidota 2018. g. 1. janvārī apvienojot Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki
6. Hērakla varoņdarbs Nošāva cilvēkēdājus putnus pie Stimfālas
strīķenieki Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Striķi" iedzīvotāji
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte
Obročnaja Obročnaja Statja - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju
Baloži Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Bērzpils Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Gaismas Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems
stefanote Oleandru dzimtas ģints ("Stephanotis")
strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm
Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi
Oļokmas Atliksnis Oļokmas Stanoviks
Amerikas Nacionālais standartu institūts organizācija, kas dibināta 1918. gadā ASV un ko subsidē šīs valsts rūpnieku aprindas; tās darbības mērķis - izstrādāt ASV nacionālos standartus, t. sk. datu apstrādes un programmatūras jomā, kā arī saskaņot tos ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas pieņemtajiem standartiem
Zviergža Ošas kreisā krasta pieteka Stabulnieku pagastā, garums - 11 km; Zveraža; Zvergža
Lečija Ošas labā krasta pieteka Sīļukalna un Stabulnieku pagastā, garums - 10 km
Staiceles Ozoliņu akmens Ozoliņu akmens Limbažu novada Staiceles pagastā
stēguļnieki Ozolnieku novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji
anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9
RKS P. Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca
Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja
Sunākstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Seces un Staburaga pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sonnaxtsche, krieviski — Sonnakstskaja
Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja
Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja
Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja
Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu
Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja
Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu
Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja
Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja
Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu
Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja
Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts
Riebiņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Stabulnieku, Galēnu, Silajāņu, Rušonas, Preiļu un Saunas pagastu, kā arī ar Preiļu pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Silajāņu pagasta rietumu daļu un bijušā Preiļu pagasta ziemeļaustrumu daļu
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts
Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu
Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem
Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja
Kaunatas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Ludzas un Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: krieviski - Kaunatskaja
Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja
Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja
Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja
Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts
Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja
Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja
Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta
Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja
Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte
zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta
Ismoila Somonī smaile Pamira augstākā virsotne (7495 m) Tadžikistānā, atrodas Zinātņu Akadēmijas grēdas un Pētera Pirmā grēdas saskarē, nogāzēs bieza firna un ledus sega (kopplatība - 136 kvadrātkilometri), atklāta 1932. g., līdz 1962. g. saucās Staļina smaile, 1962.-1999. g. - Komunisma smaile
Krančkalns Panūtas kalns - pilskalns Straupes pagastā; Panūtes kalns
Dzelzupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 8 km; Dzelzupīte
Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera
arhitektūra EISA paplašinātā industriālā standartarhitektūra (angļu "Extended Industry Standard Architekture (EISA)")
virzenes Parastā virza ("Stellaria media", senāk "Alsine media")
zvirgzde Parastā virza ("Stellaria media", senāk "Alsine media")
cielavene Parastā virza ("Stellaria media")
cielavenes Parastā virza ("Stellaria media")
cūktreikne Parastā virza ("Stellaria media")
staģis Parastā virza ("Stellaria media")
stuģis Parastā virza ("Stellaria media")
stūģis Parastā virza ("Stellaria media")
treikne Parastā virza ("Stellaria media")
trēkne Parastā virza ("Stellaria media")
viere Parastā virza ("Stellaria media")
vijrza Parastā virza ("Stellaria media")
virgzdzāle Parastā virza ("Stellaria media")
virzāle Parastā virza ("Stellaria media")
virzas Parastā virza ("Stellaria media")
virze Parastā virza ("Stellaria media")
virzes Parastā virza ("Stellaria media")
virziņa Parastā virza ("Stellaria media")
virzs Parastā virza ("Stellaria media")
žļūga Parastā virza ("Stellaria media")
žļūģis Parastā virza ("Stellaria media")
elšu zāle parastais elsis (_Stratiotes aloides_)
ekumeniskais patriarhs Pareizticīgās baznīcas galva, Stambulas (Konstantinopoles) patriarhs
Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš
sirds apnoja pārejošs elpošanas pārtraukums sakarā ar Čeina-Stouksa elpošanu
strīķieši Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Strīķi" iedzīvotāji
Rozbeķi Pārgaujas novada Stalbes apdzīvotās vietas "Rozula" (vidējciems) bijušais nosaukums
plācēnieši Pārgaujas novada Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Plācis" iedzīvotāji
Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Starptautiskais birojs Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic dizainparaugu starptautisko reģistrāciju un kārto dizainparaugu starptautisko reģistru
WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health")
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu
Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu
Alojas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Alojas un Staiceles pilsētu, Braslavas, Brīvzemnieku, Staiceles un Alojas pagastu
Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu
Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā
Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā
Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā
Mazstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
Lielstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā
Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
Upenieku pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1992. g., pārdēvēts par Sīļukalna pagastu; teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā
Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve
Katlakalna pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
Dreiliņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Stopiņu novadā un Rīgas pilsētā
Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā
Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā
Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
Kalnu Karabaha pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Armēnijas aizbildniecībā, "de iure" Azerbaidžānas sastāvdaļa, platība - 8223 kvadrātkilometri, 138800 iedzīvotāju (2008. g.), gk. armēņi (99,7%), galvaspilsēta - Stepanakerta (azerbaidžāņu nosaukums Henkandi), robežojas ar Armēniju, Azerbaidžānu un Irānu
ārstniecības pātaine pātaiņu suga ("Betonica officinalis syn. Stachys officinalis")
Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
PSKS Paula Stradiņa klīniskā slimnīca
PSKUS Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Stradiņi Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
stembrenieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stembre" iedzīvotāji
Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile
Guldupe Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienes un Litenes pagastā, lielāko daļu tecējuma ir šo pagastu robežupe, garums - 9 km; Guldupīte
Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
Peksis Pekša ezers - atrodas Idumejas augstienē, Cēsu novada Straupes pagastā, Lielstraupē, 62 m vjl., platība - 9,7 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs; Pēkša ezers; Pekšes ezers; Pekšu ezers; Pēkšu ezers
navigācijas ugunis peldlīdzekļu specifiskie gaismas signāli, kas paredzēti Starptautiskajos kuģu sadursmju novēršanas noteikumos
vecs cilvēks persona, kura pārsniegusi noteiktu vecumu (bieži valstī noteikto pensijas minimālo vecumu robežu). Starptautiskajos salīdzinājumos par tādu robežšķirtni nereti pieņem 60 vai 65 gadus
Pēterīšu ezers Pēterīša ezers Stalbes pagastā
Teterita ezers Pēterīša ezers Stalbes pagastā
Pēterītis Pēterīša ezers Stalbes pagastā
Peterial Pētertāles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
Baltijas institūts pētniecības centrs Stokholmā, Zviedrijā, Baltijas reģiona problēmu izpētei, dibināts 1931. g., no 1945. g. organizēja baltiešu zinātnieku lekcijas Stokholmas universitātē
Atusteišena pētnieciska stacija ASV (_Attu Station_), Atu salā, Aelutu salu rietumos, Nīru salās
Petrovskas ezers Petrovskas ezers - Šostu ezers Stoļerovas pagastā
Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs
Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības
purpura sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Chondrostereum purpureum", syn. "Stereum purpureum")
ozolu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum gausapatum")
sarainā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum hirustum")
raupjā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum rugosum")
asinssarkanā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum sanguinolentum")
alkšņu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum subtomentosum")
Smerdele Piķurga - upe Stopiņu pagastā un Rīgas pilsētas austrumu malā
Dauguļupīte Piķurgas kreisā krasta pieteka Stopiņu novadā, garums - 3 km
Karātavu grāvis Piķurgas labā krasta pieteka Stopiņu pagastā
Stemforda pilsēta ASV (_Stamford_), Konnektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolidžsteišena pilsēta ASV ("College Station"), Teksasas štatā, 103500 iedzīvotāju (2014. g.)
Stamforda pilsēta ASV ("Stamford"), Konektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.)
Standiša pilsēta ASV ("Standish"), Meinas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Stenforda pilsēta ASV ("Stanford"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.)
Stantona pilsēta ASV ("Stanton"), Kalifornijas štatā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stārkvila pilsēta ASV ("Starkville"), Misisipi štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Steitkolidža pilsēta ASV ("State College"), Pensilvānijas štatā, 42100 iedzīvotāju (2014. g.)
Steitsboro pilsēta ASV ("Statesboro"), Džordžijas štatā, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
Steitsvila pilsēta ASV ("Statesville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stontona pilsēta ASV ("Staunton"), Virdžīnijas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Stīmbotspringsa pilsēta ASV ("Steamboat Springs"), Kolorādo štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Stīvenvila pilsēta ASV ("Stephenville"), Teksasas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Stērlinghaitsa pilsēta ASV ("Sterling Heights"), Mičiganas štatā, 131700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stērlinga pilsēta ASV ("Sterling"), Ilinoisas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Stērlinga pilsēta ASV ("Sterling"), Kolorādo štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Stjūbenvila pilsēta ASV ("Steubenville"), Ohaio štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
Stīvenspointa pilsēta ASV ("Stevens Point"), Viskonsinas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stilvotera pilsēta ASV ("Stillwater"), Minesotas štatā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Stilvotera pilsēta ASV ("Stillwater"), Oklahomas štatā, 48400 iedzīvotāju (2014. g.)
Stoktona pilsēta ASV ("Stockton"), Kalifornijas štatā, 302400 iedzīvotāju (2014. g.)
Stormleika pilsēta ASV ("Storm Lake"), Aiovas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Strītora pilsēta ASV ("Streator"), Ilinoisas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Stērdžisa pilsēta ASV ("Sturgis"), Mičiganas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Alisspringsa pilsēta Austrālijas vidienē ("Alice Springs"), Ziemeļu teritorijā, 25200 iedzīvotāju (2012. g.), līdz 1933. g. saucās Stjuarta
Zālfeldene pilsēta Austrijā (_Saalfelden am Steinernen Meer_), Zalcburgas federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
Obervelca pilsēta Austrijā ("Oberwoelz Stadt"), Štīrijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
Štātšlaininga pilsēta Austrijā ("Stadtschlaining"), Burgenlandes federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteire pilsēta Austrijā ("Steyr"), Augšaustrijas federālajā zemē, 38000 iedzīvotāju (2013. g.)
Štairega pilsēta Austrijā ("Steyregg"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štokerava pilsēta Austrijā ("Stockerau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
Strasburga pilsēta Austrijā ("Strassburg"), Karintijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Dilsene-Stokeme pilsēta Beļģijā ("Dilsen-Stokkem"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
Stavelote pilsēta Beļģijā ("Stavelot"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Herka pilsēta Beļģijā (fr. "Herck-la-Ville", nl., vācu "Herk-de-Stad"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Stolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čirpana pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Galabova pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazanlaka pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.)
Magliža pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pāvelbaņa pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
Radneva pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Stambolijska pilsēta Bulgārijā ("Stambolijski"), Plovdivas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.)
Straldža pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Stražica pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.)
Strelča pilsēta Bulgārijā ("Strelča"), Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Šipka pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.)
Gurkova pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikolajeva pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.)
Krana pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.)
Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka
Hoivika pilsēta Fēru salās, Streimojas salā, 2390 iedzīvotāju (2004. g.)
Stēna pilsēta Francijā ("Stains"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
Strasbūra pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.)
Chinvali pilsēta Gruzijā, Dienvidosetijas Republikas galvaspilsēta, Didi Liahvi krastos, 30000 iedzīvotāju (2012. g.); 1934.-1961. g. saucās Staļiniri
Doņa Stubica pilsēta Horvātijā ("Donja Stubica"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Stari Grada pilsēta Horvātijā ("Stari Grad"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Strokstauna pilsēta Īrijā (_Strokestown_), Roskomonas grāfistē, 770 iedzīvotāju (2011. g.)
Kastellammāre di Stabija pilsēta Itālijā (“Castellammare di Stábia”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, 66000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastiljone delle Stivjēre pilsēta Itālijā (“Castiglione delle Stiviere”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sannikola la Strada pilsēta Itālijā ("San Nicola la Strada"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanstīno di Livenca pilsēta Itālijā ("San Stino di Livenza"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santastefana Kviskīna pilsēta Itālijā ("Santo Stefano Quisquina"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
State pilsēta Itālijā ("Statte"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sternatija pilsēta Itālijā ("Sternatia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Stiljāno pilsēta Itālijā ("Stigliano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
Stornarella pilsēta Itālijā ("Stornarella"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Stradella pilsēta Itālijā ("Stradella"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stresa pilsēta Itālijā ("Stresa"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Strongoli pilsēta Itālijā ("Strongoli"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Novokuzņecka pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Tomas krastos, 550200 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1931. g. saucās Kuzņecka, 1931.-1932. g. - Novokuzņecka, 1932.-1961. g. - Staļinska
Volgograda pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada
Toljati pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole
Ļermontova pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
Novopavlovska pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Budjonovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada austrumos, Kumas krastos, 63600 iedzīvotāju 2014. g., līdz 1935. g. un 1957.-1973. g. saucās Prikumska
Budjonnovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Zeļenokumska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidaustrumos, Kumas kreisajā krastā, 35600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kislovodska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Lielā Kaukāza ziemeļu priekškalnēs 700-1000 m vjl., 130000 iedzīvotāju (2014. g.), liels balneoloģiskais un klimatiskais kūrorts (darbojas no 1803. g.)
Pjatigorska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas krastos, 146000 iedzīvotāju (2014. g.)
Esentuki pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Podkumokas upes ielejā 600-650 m vjl., 103100 iedzīvotāju (2014. g.)
Novoaleksandrovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada ziemeļrietumos, Rasševatkas krastos, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņevinnomiska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 117600 iedzīvotāju (2014. g.)
Žeļeznogorska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ipatova pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņeftekumska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
Izobiļnija pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Georgijevska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 71000 iedzīvotāju (2014. g.)
Miņeraļnije Vodi pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 76200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mihailovska pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, 79600 iedzīvotāju (2014. g.)
Svetlograda pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas krastos, 38100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1965. g. saucās Petrovska
Blagodarnija pilsēta Krievijā, Stavropoles novadā, rajona administratīvais centrs, 31950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
Novomoskovska pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 128000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. - Bobriki, 1934.-1961. g. - Staļinogorska
Žeļeznovodska pilsēta Krievijas Stavropoles novada dienvidos 570-650 m vjl., 24400 iedzīvotāju (2010. g.)
Aizkraukle pilsēta Latvijā, Daugavas labajā krastā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves 92 km attālumā no Rīgas, novada centrs (1967.-2009. g. rajona centrs), pilsētas tiesības kopš 1967. gada, 1967.-1990. g. saucās Stučka, 1961.-1967. g. - Pētera Stučkas ciemats, kas izveidojās Pļaviņu HES celtniecības gaitā blakus Aizkraukles ciemam
Pļaviņas pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā
Seda pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi
Jaunjelgava pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate
Ešforda pilsēta Lielbritānijā (_Ashford_), Anglijā, Kentas grāfistē, distrikta administratīvais centrs, atrodas grāfistes austrumdaļā Stauras upes krastos
Bišopstortforda pilsēta Lielbritānijā (_Bishop's Stortford_), Anglijas dienvidaustrumos, Hārtfordšīras grāfistē, Stortas upes krastos
Sentolbansa pilsēta Lielbritānijā (_St Albans_), Anglijā, Hārtfordšīras grāfistē
Steforda pilsēta Lielbritānijā (_Stafford_), Anglijas vidienē, Stefordšīras grāfistes administratīvais centrs, 68500 iedzīvotāju (2012. g.)
Stokporta pilsēta Lielbritānijā (_Stockport_), Anglijas vidienē, Mančestras dienvidaustrumu piepilsēta, 136100 iedzīvotāju (2011. g.)
Stoktona pie Tīsas pilsēta Lielbritānijā (_Stockton-on-Tees_), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, 105700 iedzīvotāju (2017. g.)
Stoka pie Trentas pilsēta Lielbritānijā (_Stoke-on-Trent_), Anglijā, 249000 iedzīvotāju (2011. g.)
Stretforda pie Eivonas pilsēta Lielbritānijā (_Stratford-upon-Avon_), Anglijas vidienē, Eivonas krastā, 30800 iedzīvotāju (2020. g.)
Stretforda pilsēta Lielbritānijā (_Stretford_), Anglijas vidienē, Mančestras kanāla krastos, 46900 iedzīvotāju (2011. g.)
Strauda pilsēta Lielbritānijā (_Stroud_), Anglijas dienvidrietumos, Glosteršīras grāfistē, Frūmas upes krastos
Sentalbana pilsēta Lielbritānijā ("St Albans"), Anglijā, 140600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sentasafa pilsēta Lielbritānijā ("St Asaph"), Velsā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
Sentdeividsa pilsēta Lielbritānijā ("St Davids"), Velsā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.)
Stērlinga pilsēta Lielbritānijā ("Stirling"), Anglijā, 34800 iedzīvotāju (2011. g.)
Meklsfīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, dienvidos no Stokportas
Temverta pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Stefordšīras grāfistē
Bikoveca pilsēta Moldovā, Strešenu rajonā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Stadskanāla pilsēta Nīderlandē (_Stadskanaal_), Groningenas provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stēnbergena pilsēta Nīderlandē (_Steenbergen_), Ziemeļbrabantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stēnveika pilsēta Nīderlandē (_Steenwijk_), Overeiselas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Stīnsa pilsēta Nīderlandē (_Stiens_), Frīzlandes provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Destēga pilsēta Nīderlandē ("De Steeg"), Gelderlandes provincē, 1120 iedzīvotāju (2014. g.)
Staphorsta pilsēta Nīderlandē ("Staphorst"), Overeiselas provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Stavorene pilsēta Nīderlandē ("Stavoren"), Frīzlandes provincē, 1000 iedzīvotāju (2014. g.)
Steina pilsēta Nīderlandē ("Stein"), Limburgas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
Stihtse Vehta pilsēta Nīderlandē ("Stichtse Vecht"), Utrehtas provincē, 63700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stolveika pilsēta Nīderlandē ("Stolwijk"), Dienvidholandes provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Strēfkerka pilsēta Nīderlandē ("Streefkerk"), Dienvidholandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Streiene pilsēta Nīderlandē ("Strijen"), Dienvidholandes provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stalova Vola pilsēta Polijā ("Stalowa Wola"), Priekškarpatu vojevodistē, 64200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
Stara Pazova pilsēta Serbijā (“Stara Pazova”), Vojvodinas Sremas apgabalā, 18600 iedzīvotāju (2011. g.)
Štansa pilsēta Šveicē (_Stans_), Nidvaldenes kantonā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Štefisburga pilsēta Šveicē (_Steffisburg_), Bernes kantonā, 15600 iedzīvotāju (2013. g.)
Štāfa pilsēta Šveicē ("Staefa"), Cīrihes kantonā, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Štekborna pilsēta Šveicē ("Steckborn"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteina pie Reinas pilsēta Šveicē ("Stein am Rhein"), Šafhauzenes kantonā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktgallene pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Gall", vācu "St. Gallen", it. "San Gallo", retoromāņu "Son Gagl"), Sanktgallenes kantona administratīvais centrs, 74600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gebze pilsēta Turcijā ("Gebze"), Stambulas piepilsēta, Kodžaeli ilā, 304300 iedzīvotāju (2013. g.)
Silivri pilsēta Turcijā ("Silivri"), Stambulas ilā, 137900 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuzla pilsēta Turcijā ("Tuzla"), Stambulas ilā, 197700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šile pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Arnavutkeja pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 198200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čataldža pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 36900 iedzīvotāju (2013. g.)
Krasnoperekopska pilsēta Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, Perekopa šaurumā, Starojes ezera krastā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bučača pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabala dienvidrietumos, Stripas krastos, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Donecka pilsēta Ukrainas austrumu daļā, apgabala centrs, 953200 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saukta Južovka, 1924.–1961. g. – Staļina
Ivanofrankivska pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.)
Dunaūjvāroša pilsēta Ungārijā, Fejēras meģē, pilsēta ar meģes tiesībām, 46300 iedzīvotāju (2014. g.); senāk - Dunapentele, Stalinvāroša
Sanktgeorgene pilsēta Vācijā (_St. Georgen im Schwarzwald_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štāde pilsēta Vācijā (_Stade_), Lejassaksijas federālajā zemē, 45300 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatlona pilsēta Vācijā (_Stadlohnt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
Štolberga pilsēta Vācijā (_Stolberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 56200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādštafelšteina pilsēta Vācijā ("Bad Staffelstein"), Bavārijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Brugštargarde pilsēta Vācijā ("Brug Stargard"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Geizlingene pilsēta Vācijā ("Geislingen an der Steige"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlosholte-Štukenbroka pilsēta Vācijā ("Schsloss Holte-Stukenbrock"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktblazīne pilsēta Vācijā ("St. Blasien"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktingberta pilsēta Vācijā ("St. Ingbert"), Zāras federālajā zemē, 36300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktvendele pilsēta Vācijā ("St. Wendel"), Zāras federālajā zemē, 25900 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatvēlene pilsēta Vācijā ("Stadt Wehlen"), Saksijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatallendorfa pilsēta Vācijā ("Stadtallendorf"), Hesenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatbergene pilsēta Vācijā ("Stadtbergen"), Bavārijas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Štathāgene pilsēta Vācijā ("Stadthagen"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Štadtilme pilsēta Vācijā ("Stadtilm"), Tīringenes federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatlengsfelde pilsēta Vācijā ("Stadtlengsfeld"), Tīringenes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatoldendorfa pilsēta Vācijā ("Stadtoldendorf"), Lejassaksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatproceltene pilsēta Vācijā ("Stadtprozelten"), Bavārijas federālajā zemē, 1550 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatroda pilsēta Vācijā ("Stadtroda"), Tīringenes federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štatšteinaha pilsēta Vācijā ("Stadtsteinach"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Štarnberga pilsēta Vācijā ("Starnberg"), Bavārijas federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.)
Štasfurte pilsēta Vācijā ("Stassfurt"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 27100 iedzīvotāju (2013. g.)
Štaufene Breisgavā pilsēta Vācijā ("Staufen im Breisgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Štaufenberga pilsēta Vācijā ("Staufenberg"), Hesenes federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Štāfenhāgene pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteina pilsēta Vācijā ("Stein"), Bavārijas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinaha pilsēta Vācijā ("Steinach"), Tīringenes federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinava pilsēta Vācijā ("Steinau an der Strasse"), Hesenes federālajā zemē, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteibaha-Hallenberga pilsēta Vācijā ("Steinbach-Hallenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinbaha pilsēta Vācijā ("Steinbach"), Hesenes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinfurte pilsēta Vācijā ("Steinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinheima pilsēta Vācijā ("Steinheim an der Murr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinheima pilsēta Vācijā ("Steinheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štendāle pilsēta Vācijā ("Stendal"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šternberga pilsēta Vācijā ("Sternberg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4320 iedzīvotāju (2013. g.)
Štokaha pilsēta Vācijā ("Stockach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Štēzene pilsēta Vācijā ("Stoessen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 920 iedzīvotāju (2013. g.)
Štollberga pilsēta Vācijā ("Stollberg/ Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Štolpene pilsēta Vācijā ("Stolpen"), Saksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Štorkova pilsēta Vācijā ("Storkow"), Brandenburgas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrālene pilsēta Vācijā ("Straelen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrālzunde pilsēta Vācijā ("Stralsund"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 57300 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrāsburga pilsēta Vācijā ("Strasburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Štraubinga pilsēta Vācijā ("Straubing"), Bavārijas federālajā zemē, 45500 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrausberga pilsēta Vācijā ("Strausberg"), Brandenburgas federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrēla pilsēta Vācijā ("Strehla"), Saksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štromberga pilsēta Vācijā ("Stromberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Štīlingene pilsēta Vācijā ("Stuehlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Štutenzē pilsēta Vācijā ("Stutensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.)
Veila der Štate pilsēta Vācijā ("Weil der Stadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Štutgarte pilsēta Vācijas dienvidrietumos (_Stuttgart_), Nekāras krastos, Bādenes-Virtenbergas federālās zemes administratīvais centrs, 598000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sigtūna pilsēta Zviedrijā (_Sigtuna_), Stokholmas lēnē, 8400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tēbi pilsēta Zviedrijā (_Täby_), Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 65400 iedzīvotāju (2010. g.)
Nīneshamna pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 13500 iedzīvotāju (2010. g.)
Nortelje pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 17300 iedzīvotāju (2010. g.)
Lidinge pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 31600 iedzīvotāju (2010. g.)
Naka pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 33000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sundbīberja pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 42600 iedzīvotāju (2010. g.)
Vaksholma pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 4850 iedzīvotāju (2010. g.)
Jūršholma pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 8800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sēdertelje pilsēta Zviedrijā, Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 64600 iedzīvotāju (2010. g.)
Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā
Stāvais kalns pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, starp Stirnu un Ustubnīku ezeru, ir \~15 m augsts paugurs, izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo formu, plakums - 150 x 80 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~5 gs.; Peļņiku stāvais kalns
Ekšu pilskalniņš pilskalns Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, Stirnu ezera ziemeļu krastā, \~0,5 km no Ekšu pilskalna, plakums - \~50 x 20 m, ļoti stāvas nogāzes
Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms
Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi
Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Varakļānu pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorija, kas bija gandrīz trīs reizes lielāka, ir iekļauta arī tagadējā Dekšāres, Murmastienes, Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastā, savukārt daļa bijušā Stirnienes pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Varakļānu pagasta teritorijā
Stāmerienas pagasta teritorija pirmskara Stāmerienas pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Stradu pagastam, savukārt tagadējā Stāmerienas pagastā iekļauta bijušā Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa un nedaudz no bijušā Annas pagasta
Ridas purvs Pirtsmeža purvs Staiceles pagastā
Plāču Plāču ezers - Stulbezers Ēdoles pagastā
Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns)
cikloserīns Plaša spektra antibiotiska viela, iegūta no dažām "Streptomyces" ģints sugām
Stavropoles augstiene platoveida augstiene Centrālajā Priekškaukāzā, gk. Krievijas Stavropoles novadā, garums — \~300 km, platums — 170 km, augstums — līdz 831 m (Strižaments), saposmo ielejas, gravas, vecgravas
kātacu plaušgliemeži plaušgliemežu kārta ("Stylommatophora")
Plaudes ezers Plaužu ezers Straupes pagastā
Plaudis Plaužu ezers Straupes pagastā
Macrosiphum commune pleosporu sugas "Stemphylium botryosum" nosaukuma sinonīms
WICC PNKAO Starptautiskā klasifikācijas komiteja (angļu "WONCA International Classification Committee")
podangium Podangium erectum - miksobaktēriju sugas "Stigmatiella erecta" nosaukuma sinonīms
Pogas Pogas ezers - atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, platība - 27 ha
Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
Strodapole Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Strodopole" nosaukuma variants
Pirmie Stikāni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
Pirmie Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukuma variants
Pirmie Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni 1" nosaukums latgaliski
Prīkuļu Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
Stikoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
Prīkuļu Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants latgaliski
Stykuoni Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
bajārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" iedzīvotāji
bojārieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji
Bojori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukuma variants
Bojuori Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" nosaukums latgaliski
Cepernīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
Degli Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski
dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" iedzīvotāji
kauperieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kauperi" iedzīvotāji
Kauperi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants
Kaupieri Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaupēri" nosaukuma variants
Patmaļnīki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" bijušais nosaukums padomju laikā
polkoronieši Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" iedzīvotāji
Polkarine Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" nosaukuma variants
Puduļi Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
patmalnieki Preļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"")
Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g
Centrālais Priekškaukāzs Priekškaukāza centrālā daļa - Stavrropoles augstiene, Pjatigorje, Terekas-Sunžas augstiene
startēnieši Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Startumuiža" iedzīvotāji
objektu koppieprasījuma starpniekarhitektūra programmatūras _ORB_ standarts, ko akceptējusi objektu pārvaldības grupa. Standarts _CORBA_ nodrošina saderību starp dažādu piegādātāju programmatūras komponentiem un citiem objektiem, kas darbojas dažādos datoros un izmanto dažādas operētājsistēmas
PICS proforma protokola implementācijas konformances formulējuma standartizēts pieraksta veids, kuru katram konkrētam datoru tīkla protokolam nosaka Starptautiskā standartizācijas organizācija
protokols IS-IS protokols "Starpsistēma-starpsistēma" (angļu "Intermediate System to Intemediate System Protocol")
Frīsteita Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Vrystaat", angļu val. "Free State"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Blumfonteina, platība - 129480 kvadrātkilometru, 2902400 iedzīvotāju (2009. g.)
DSM Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (angļu _Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders_)
meža pūce pūču dzimtas suga ("Strix aluco"), Latvijā visbiežāk sastopamā pūce
ziemeļu pūce pūču dzimtas suga ("Strix nebulosa"), Latvijā reta ieceļotāja un ziemotāja, aizsargājama
garastes pūce pūču dzimtas suga ("Strix uralensis"), par meža pūci lielāks putns ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu, Latvijā aizsargājama
pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
Starpīte Puduļu ezera noteka uz Kalsnavas ezeru Madonas novada Mārcienas pagastā; Starpis
Palles ezers Pulles ezers Straupes pagastā
Ikuļu ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
Paricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
Puricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
Pūricas ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
Purica ezers Pūricu ezers Straupes pagastā
Teterkalna-Mucenieku purvs purvs Stalbes, Kocēnu un Vaidavas pagastā, platība - 1639 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,5 m, zem kūdras vietām līdz 2 m biezs sapropeļa slānis
Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs
Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa
Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns)
Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums
strodieši Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
staupinieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Staupine" iedzīvotāji
stepānieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Stepāni" iedzīvotāji
Stepani Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" neprecīzs nosaukuma variants
Stepuoni Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Steponi" nosaukums latgaliski
pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni
pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella")
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas
saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus")
WHOSIS PVO statistiskās informācijas sistēma (angļu "WHO Statistical Information System")
strīķenieši Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Strīķi" iedzīvotāji
Mazais Staburags Raunas Staburags Raunas pagastā
reālā atvērtā sistēma reālā sistēma, kuras sadarbība ar citām reālām sistēmām atbilst Starptautiskās standartizācija organizācijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa prasībām
stūrīšnieki Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
stankeviči Rendēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji
Jaunstružāni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Strūžāni" otrs nosaukums
Stankaļi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" kļūdains nosaukuma variants
Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski
Strybys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stribas" nosaukums latgaliski
stružānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji
Strūžani Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants
Vecstrūžāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants
Strūžanu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Strūžānu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Strūžānu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants
Strūžanu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants
staroščikieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Staroščiki" iedzīvotāji
Stoguoršni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Stogoršņi" nosaukuma variants
stradieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
Stiļbi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Stilbi" nosaukuma variants
Vecā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Staraja" bijušais nosaukums
Stepeņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukuma variants
Stepeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukums latgaliski
Stykuti Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikuti" nosaukums latgaliski
Strodziški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants
Strodziškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukums latgaliski
stradieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
stirānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" iedzīvotāji
Styrāni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" nosaukums latgaliski
Studini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukuma variants
Studyni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukums latgaliski
asānieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Asāni" iedzīvotāji
Dylāni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski
doroškevicieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Doroškeviči" iedzīvotāji
fomkinieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Fomkina" iedzīvotāji
Fomkina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Fomkini" nosaukuma variants
Lelī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Viši" nosaukums latgaliski
Mozī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Viši" nosaukums latgaliski
Mihaļina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihalina" nosaukuma variants
Ostrovski-1 Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" kļūdains nosaukuma variants
Ostrovski Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukuma variants
Ostrovskī Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukums latgaliski
Poludni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Poludņi" nosaukums latgaliski
Rykapole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski
Rykopole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski
Rikapole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikopole" nosaukuma variants
rosicieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rosica" iedzīvotāji
Rezenmuiža Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozeļmuiža" bijušais nosaukums
rozenmuizieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" iedzīvotāji
stoļerovieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Stoļerova" iedzīvotāji
Lielie Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Mazie Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
višānieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" iedzīvotāji
Vuorkali Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski
Zaciši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Zatiši" nosaukuma variants
seilieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji
sīlieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji
stružānieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji
Stučova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Stučeva" nosaukuma variants
Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km
Arensberg Riebiņa muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Straupes pagasta teritorijā
cepernieki Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" iedzīvotāji
čacieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji
čaunānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čaunāni" iedzīvotāji
grozānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Grozi" (arī "Grozas" un "Grazas") iedzīvotāji
trūpieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Meža Trūpi" iedzīvotāji
troksieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokši" iedzīvotāji
vilcānieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji
vilcinieši Riebiņu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji
Stabuļnīceņi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
Stabuļnīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
Zviedru augstskola Rīgas ekonomikas augstskola (_Stockholm School of Economics in Riga_)
DJRSE Rīgas Fondu biržas noteiktais "Dow Jones" indekss (angļu "Dow Jones Riga Stock Exchange Index")
franču grupa Rīgas literāti un mākslinieki, kas 20. gs. 40. gadu 2. pusē pa pirmdienām pulcējās Arnolda Stubava dzīvoklī, lasīja franču dzeju un prozu, runāja par franču mākslu
Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu
Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu
Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
Getliņi Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas ekoloģiskais poligons, atrodas Stopiņu pagastā, platība - 86 ha, darbojās kopš 1973. gada kā Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve, kas 21. gs. sākumā modernizēta
RSEBAA Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
Stradi Rīgas Stradiņa universitāte
RSU Rīgas Stradiņa universitāte ( < LMA)
Rikopoles ezers Rikapoles ezers Stoļerovas pagastā
Stiglova Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 10 km, iztek no Ploskīnes ezera; Stiglava
Steponu upīte Rītupes labā krasta pieteka Mērdzenes pagastā; Stepanu strauts; Steponu strauts; Steponu upeite
Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts Rodailenda, ASV štats, tā pilnais nosaukums (“State of Rhode Island and Providence Plantations”)
Rodailenda Rodailendas un Providensas Plantāciju Valsts - štats ASV ("Rhode Island" / "State of Rhode Island and Providence Plantations"), administratīvais centrs - Providensa, platība 4002 kvadrātkilometri, 1055200 iedzīvotāju (2014. g.)
dreilinieši Ropažu novada Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiliņi" iedzīvotāji
Rosīca Rosīcas ezers - Ancovas ezers Stoļerovas pagastā
Lelī Stradiški Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradiški" nosaukums latgaliski
strodieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
stefanandras Rožu dzimtas ģints ("Stephanandra"), nelieli, vasarzaļi krūmi ar daivainām lapām, ziedi balti, sīki, sakopoti vairogos vai skarveida ziedkopās, 4 sugas, Latvijā kā dekoratīvus krūmus pa 1 akmeņdārzos vai grupās dažkārt audzē 2 sugas
stranvēzijas Rožu dzimtas ģints ("Stranvaesia"), mūžzaļi dekoratīvi krūmi, kas ir gandrīz pazuduši no tirdzniecības, lai novērstu bakteriālo iedegu izplatīšanās risku
SESMI RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts
Sūcene Rūbežupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā, augštece Susāju pagastā, kur iztek no Stompaku purva
stradieši Rugāju novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
Stomeri Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants
Stuomeri Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukums latgaliski
Strodi Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" nosaukums latgaliski
Strauteni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" nosaukums latgaliski
Strazdeni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdeni" nosaukums latgaliski
strazdinieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Strazdiņi" iedzīvotāji
Runģu ezers Ruņģu ezers Stopiņu pagastā
Stūponi Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukuma variants
Stūpuoni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukums latgaliski
strantenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Stranta" iedzīvotāji
Svenska Hegarna sala Baltijas jūrā, iepretim Stokholmai
Muše sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
Orne sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
Ūte sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
Justere sala Baltijas jūrā, Zviedrijas teritorija, Stokholmas lēnē
Singe sala Baltijas jūras Botnijas līča dienvidrietumos, Olandshava šauruma ziemeļrietumos, Zviedrijā, Stokholmas lēnē
Bjerke sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
Vede sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
Vidsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums - 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Daugavsala; Stimbāna sala; Sala
Daugavsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Vidsala; Stimbāna sala; Sala
Voara sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas
Hestura sala Fēru salu arhipelāga rietumu daļā, uz rietumiem no Streimojas salas dienvidu gala
Sandoja sala Fēru salu arhipelāgā, uz dienvidiem no Hesturas un Streimojas salas
Oliņkalna sala sala Pļaviņu ūdenskrātuvē, Aizkraukles novada Klintaines pagastā, iepretī Stukmaņu muižai, garums - 350 m, platums - līdz 130 m, radusies pēc Pļaviņu HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves izveidošanas
Barenca sala sala Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords
Stromboli sala Tirēnu jūrā, pieder Itālijai (it. val. "Stromboli"), ir vulkāna virsūdens daļa, platība - 12,6 kvadrātkilometri, augstums - 926 m vjl. (virs jūras dibena 2700 m)
Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe
Karogupīte Salacas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km
Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca
Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle
stēdiņnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Stēdiņi" iedzīvotāji
straumēnieki Saldus novada Saldus pagasta apdzīvotās vietas "Straumēni" iedzīvotāji
stalmaņnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stalmaņi" iedzīvotāji
Stalmaņi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Stālmaņi" nosaukuma variants
Stjandži Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Stendži" nosaukuma variants
Samoa Neatkarīgā Valsts Samoa, valsts Okeānijā (angļu val. "Samoa / Independent State of Samoa"; samoāņu "Sāmoa / Mālō Sa'oloto Tuto'atasi o Sāmoa")
militārstrazds Sarkankrūšu pļavvālodze (Sturnella militaris")
pataine Sārmene ("Stachys")
pātaine Sārmene ("Stachys")
patenīte Sārmene ("Stachys")
rubatene Sārmene ("Stachys")
rūpatene Sārmene ("Stachys")
rūpatiņa Sārmene ("Stachys")
rupetene Sārmene ("Stachys")
rūpetene Sārmene ("Stachys")
rupetne Sārmene ("Stachys")
sarmane Sārmene ("Stachys")
sārmane Sārmene ("Stachys")
sārmenes Sārmene ("Stachys")
sarmenīte Sārmene ("Stachys")
sārmine Sārmene ("Stachys")
rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis
betonika Sārmenes ("Stachys")
brumbetes Sārmenes ("Stachys")
drumbetnes Sārmenes ("Stachys")
drumpatenes Sārmenes ("Stachys")
drumpetnes Sārmenes ("Stachys")
rumbatenes Sārmenes ("Stachys")
rupetes Sārmenes ("Stachys")
rupetnes Sārmenes ("Stachys")
rūpetnes Sārmenes ("Stachys")
rupiete Sārmenes ("Stachys")
rupietes Sārmenes ("Stachys")
rupletes Sārmenes ("Stachys")
sarmenes Sārmenes ("Stachys")
vārpa Sārmenes ("Stachys")
vārpenes Sārmenes ("Stachys")
zarmenes Sārmenes ("Stachys")
vasaras sārmene sārmeņu suga ("Stachys annua")
tīruma sārmene sārmeņu suga ("Stachys arvensis")
vilnainā sārmene sārmeņu suga ("Stachys byzantina"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu
lielziedu sārmene sārmeņu suga ("Stachys grandiflora"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu
purva sārmene sārmeņu suga ("Stachys palustris")
stāvā sārmene sārmeņu suga ("Stachys recta"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
Zībolda sārmene sārmeņu suga ("Stachys sieboldir", arī "Stachys tuberifera"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
meža sārmene sārmeņu suga ("Stachys sylvatica")
vārpu sārmene sārmeņu suga ("Stachys spicata")
Sārums Sārumezers Straupes pagastā
Sārmes ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā
Saruma ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā
Sāruma ezers Sārumezers, ezers Straupes pagastā
START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
US Savienotās Valstis (Amerikas; angļu "United States")
stenfeldieši Seces pagasta apdzīvotās vietas "Steinfelde" iedzīvotāji
Buļļupe Sedas lejteces kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, arī Burtnieku pagasta robežupe \~8 km garā posmā, garums - 18 km, agrāk ietecēja Burtniekā, lejtece pārrakta un ievadīta Sedā; Buļļupīte; Staizupe
stabenieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Stabene" iedzīvotāji
Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms
Lauces ieleja senais Daugavas ielejas atzars no Staburaga līdz Sērenei, sarežģīta, sazarota senleja, garums - 30 km, platums - 2-4 km; Seces-Lauces ieleja
stahibotriotoksikoze Sēnītes "Stachybotrys alternans" toksīnu izraisīta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zirgi, kas saslimst uzņemot rupjo barību, kurā savairojušies šie toksīni
Limbažu-Nabes senleja senleja Limbažu un Cēsu novadā, stiepjas 36 km garumā no Viļķenes pagasta Šķirstiņiem līdz Straupes pagasta Plācim, platums - 1,2-1,5 km, dziļums - 18-33 m
Potrimps senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu; 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā; sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku; beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu
Pētera akmens sens robežakmens, kas uzstādīts 14. gs. 1. pusē uz arhibīskapa un viņa vasaļu valdījumu robežas, tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie vecā Rīgas-Daugavpils ceļa, mežmalā, netālu no Pļaviņu ūdenskrātuves, garums - 2,6 m, platums - 2 m, augstums - 1,9 m; Stukmaņu Pētera akmens; Vaiķu dižakmens
stīverieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Stīveri" iedzīvotāji
Stereum fasciatum sīkpiepju sugas "Stereum subtomentosum" nosaukuma sinonīms
Kačanova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums
Kačinova Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Stražvaldi" bijušais nosaukums
Gvinejas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Gvinejas līča ziemeļos, plūst no rietumiem uz austrumiem, vasarā savienojas ar Starppasātu pretstraumi, ātrums 0,9-2,8 km/h, vasarā >3 km/h
Silupīte Silupe, Stendes pieteka
Vecupe Silupe, Stendes pieteka
Zilupe Silupe, Stendes pieteka
stikānieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" iedzīvotāji
Stikoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
Stykuoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
sitodrepa Sitodrepa panicea - maizes ķirmja "Stegobium paniceum" nosaukuma sinonīms
Starkadrs Skandināvu vikingu teiku varonis, ideāltips; tulkojumā - Stiprinieks
Staņislavska sistēma skatuves mākslas teorijas un aktiertehnikas sistēma, ko izstrādājis krievu režisors, skatuves mākslas pedagogs un teātra teorētiķis K. Staņislavskas
Stellaria diffusa skrajās virzas "Stellaria longifolia" nosaukuma sinonīms
Klein-Strutteln Skuju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
straumieši Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Straumes" iedzīvotāji
bedlems Slimnīca Londonā "St. Mary of Betlehem"
Nušina ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā
Nušinas ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā
Služava ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā
Služeva ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā
Služinas ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā
Služinu ezers Služevas ezers Stoļerovas pagastā
Nušino Služevas ezers Stoļerovas pagastā
priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas
Smeddenhof Smedēņu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
Sokka ezers Sokas ezers Staiceles pagastā
Strupli Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Strupļi" nosaukums latgaliski
zirāņi somugru cilts Permas apkārtnē (arī Vologdas, Arnhangeļskas un Vjatkas guberņās), kuras vecākos pierakstījis Permas bīskaps Stefans Svētais 14. gs. otrā pusē
Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte
bremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, lietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto trumuļu vai veltņu bremzēšanas stendus, ar kuriem iegūst precīzus mērījumu rezultātus. Stendu slogošanas iekārtas imitē dabisko slodzi, bremzējot spēkratu riteņus vai motora kloķvārpstu
Vesa Spišska Stara Vesa - pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.)
imposts Staba, kolonnas vai sienas gals, kas noder par balstu arkai; arī loga spraislis
stulpenieks Stabiem ierobežots lauka gabals
kasiopeīdas Stabila meteoru plūsma ar radiantu Kasiopejas zvaigznājā; novērojama no 20. jūlija līdz 10. augustam, ar maksimumu 27. jūlijā
perseīdas Stabila meteoru plūsma, kuras radiants atrodas Perseja zvaigznājā; novērojama katru gadu ap 12. augustu
banda Stabila, ar ieročiem bruņota grupa, kuras sastāvā ir vairāk nekā divas personas, no kurām vismaz viena ir bruņota, un par to ir zināms pārējiem noziedzīgās grupas dalībniekiem
nostiprināt Stabili piestiprināt
akatastāzija Stabilitātes trūkums; novirze no normāla stāvokļa
stabilēt Stabilizēt
diazoli Stabilizēti diazonija sāļi
protijs Stabils ūdeņraža izotops ar masas skaitli 1
paradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids
pieradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids, paradums
paradums Stabils, ierasts (dzīvnieka) izturēšanās veids
izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma
teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds; arī paruna, sakāmvārds, aforisms
aizsargstabiņi Stabiņi (ceļa malās), kuri brīdina par kraujām vietām, kā arī aizkavē krišanu, slīdēšanu no kraujas
endoptychum Stabiņpūpēži
secotiaceae Stabiņpūpēžu dzimta
dvēselīte Stabiņš stīgu instrumentos, kas savieno instrumenta virsu ar dibenu, lai veicinātu vibrāciju un novērstu virsasa ielīkšanu zem stīgu spiediena
bacills Stabiņu baktērija, ļoti sīki, pa daļai kustīgi, stabiņveidīgi organismi
histogramma Stabiņu diagramma, kas attēlo statistiska eksperimenta rezultātu biežumu un sadalījumu pa vērtību intervāliem
stubars Stabs
stubrs Stabs
stuburs Stabs
stulbs Stabs
stulps Stabs
krusts Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto
lažāji Stabs ar šķērskoku, pie kura tiek piestiprinātas redeles vai sile barošanai
robežstabs Stabs, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu
allis Stabs, miets purvā
trobs Stabs, pīlārs
reklāmstabs Stabs, uz kā izvieto plakātveida reklāmas
zautra Stabs, uz kura kaut kas uzkārts, lai nožūtu
bāga Stabule
dūdis Stabule
spiedze Stabule
stebule Stabule
balksne Stabule (taure, trompete) no koka mizas
rakstene Stabule dūdās
ragastene Stabule dūkās
spēga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra
spidzene Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra
spīga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra
lepstere Stabule, kas gatavota no koka mizas ar šķībi nogrieztu pūšamo galu
zurna Stabulei līdzīgs pūšamais mūzikas instruments, kas izgatavots no koka un kam ir 8 vai 9 caurumi un atvars; izplatīts Kaukāzā
sastabulēt Stabulējot sasaukt
sastebulēt Stabulējot sasaukt
spiga Stabules pūšamais gals
stabulnieks Stabules spēlētājs
stabuļāt Stabulēt
stebulēt Stabulēt
cracticidae Stabulētājputnu dzimta
cracticus Stabulētājputnu dzimtas ģints
gymnorhina Stabulētājputnu dzimtas ģints
stebulnieks Stabulētājs
flautīna Stabulīte
pīkste Stabulīte no spalvas stobra
Stabules grāvis Stabulīte, Mūsas pieteka
stabulnieks Stabulnieki
stabulnieki Stabulnieks
Briškas Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants
Briški-Balckori Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants
Bryški-Balckori Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants latgaliski
Bryšķys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Briški-Balckari" nosaukuma variants latgaliski
Ceperi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Cepernieki" nosaukuma variants
grigānieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Grigi" iedzīvotāji
Grozys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Grozas" nosaukums latgaliski
Kolna Gudļauski Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Gudļevski" nosaukums latgaliski
Kalna Mičuļi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukuma variants
Kolna Mičuleiši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukums latgaliski
Kozuļi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukuma variants
Kozuli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukums latgaliski
Kozuļni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozuļņi" nosaukums latgaliski
kristobieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krištobi" iedzīvotāji
krištobieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krištobi" iedzīvotāji
Saunas Vulineņi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants
Sauņa Vulini Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants
Saunys Vulineni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants latgaliski
Sauņa Vulyni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Saunas Vulāni" nosaukuma variants latgaliski
stabulniecieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
stabulnieki Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
Stabuļnīki Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" nosaukuma variants
Trokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants
Truokši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski
Truokšys Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Trokšas" nosaukuma variants latgaliski
Ūgaiņi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
ugainieši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ugaiņi-Puduļi" iedzīvotāji
Ūgaini-Puduli Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi-Puduļi" nosaukums latgaliski
Ūgaini Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūgaiņi" nosaukums latgaliski
Viļceni Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" nosaukums latgaliski
Zviergža-Varaža Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvērgža-Varaža" nosaukuma variants
orthonychinae Stabuļputnu apakšdzimta
ifrita Stabuļputnu apakšdzimtas ģints
melampitta Stabuļputnu apakšdzimtas ģints
orthonyx Stabuļputnu apakšdzimtas ģints
jeu Stabuļu rinda ērģelēs
staburadze Staburaga klintī iemiesojies sievietes gars; attēlota kā vērpēja
robežkrodzinieki Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Robežkrogs" iedzīvotāji
Vīgante Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" bijušais nosaukums
staburadzieši Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Staburags" iedzīvotāji
Staburadze Staburags - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kas appludināts uzbūvējot Pļaviņu HES
stabveidīgs Stabveida
rauks Stabveidīgs, viļņu ietekmē izdēdējis iezis (paliksnis)
bānhofs Stacija
bānops Stacija
bānūzis Stacija
majdans Stacija
stancija Stacija
sekotājstacija Stacija datoru tīklā, kuru vedējstacija izvēlas pārraidāmo datu uztveršanai
robežstacija Stacija, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
vedējstacija Stacija, kas veic termināļu vadību datoru tīklos ar vairākpunktu savienojumiem, lai nodrošinātu šo termināļu aptauju un no tiem saņemto ziņojumu komutāciju
stātawa Stacija, pietura
bans Stacija; kuģu piestātne; iela; vieta, kurā daudz cilvēku
daļapeja Stacijas atvienošana no gredzentīkla, izmantojot daļpiekļuves bloku, lai varētu veikt stacijas remontu, kā arī apmainīt vai pārveidot staciju, nepārtraucot tīkla darbību
daļsaiste Staciju pievienošana gredzentīklam un atvienošana no tā, nepārtraucot tā darbību
rūķis Stacionāra (piemēram, pavardveida) apgaismes ierīce
lukturis Stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde, kurā cilvēki ārstējas, nepārtraucot darbu vai mācības
fotostats Stacionāra iekārta operatīvai automatizētai zīmējumu, dokumentu un grāmatu attēlu fotografēšanai
priekštīrītājs Stacionāra vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna graudu tīrīšanai tūlīt pēc izkulšanas
gāzholders Stacionāra virszemes gāzes glabātava, ko veido tvertne, cauruļvadu armatūra, kontroles un drošības iekārtas
viesnīckuģis Stacionārs kuģis, ko vairs neizmanto par transporta līdzekli, bet kas ir pārveidots par viesnīcu
ekozīts Stacionārs parazīts, pret kuru tā saimnieks ir imūns
stāvvads Stacionārs pasīvs zvejas rīks, ko lieto zivju zvejai jūru, ezeru piekrastē
lifts Stacionārs transportlīdzeklis, parasti kabīnes vai platformas veidā, (kā) pārvietošanai vertikāli, samērā lielā augstumā
tērcīte Stācīte
stādvieta Stādāmā vieta
stādmateriāls Stādāmais materiāls
gaiļi Stādi ar tieviem, gaišiem stiebriem un baltu pūku kušķīšiem galā
vegetābilijas Stādi, augi
pakāpe Stadija (apdegumam, apsaldējumam)
dispirēma Stadija kariokinēzes telofāzē, kad meitas zvaigžņu hromosomas veido kamola figūru
starpstadija Stadija starp kādas darbības, norises sākumu un beigām
hēlikomorfija Stadija, kad jaunības forma ir dzimuma vairošanās spējīga, sevišķi augiem
stadija Stadijs (1)
starpstādījums Stādījums, kas ir izveidots starp citiem (parasti galvenajiem) stādījumiem
Stadiņu ezers Stādiņu ezers Drustu pagastā
stadijs Stadions
stadiķis Stadions
dēstīšana Stādīšana
stādāmlaiks Stādīšanai izdevīgs laiks; stādāmais laiks
iedēsts Stādīšanai paredzēts jauns augs
lebijāss Stādīšanai paredzēts kartupelis
badēt Stādīt
badīt Stādīt
stādināt Stādīt
piķēt Stādīt (dēstus) lielākos augšanas attālumos
dēstīt Stādīt (jaunos augus, parasti nelielus lakstaugus)
dēstīt Stādīt (kartupeļus)
iestādīt Stādīt un pabeigt stādīt
sādināt Stādīt, dēstīt
sēdināt Stādīt, dēstīt
statīt Stādīt, dēstīt
apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot
nostādīt Stādot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to)
iestādīt Stādot (ko), izveidot (dobi, dārzu u. tml.); stādot piepildīt (ar augiem kādu platību)
dēstīt Stādot augus, ierīkot (mežu, dārzu u. tml.)
izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu)
piestādīt Stādot papildināt (kā daudzumu)
pastādīt Stādot pavirzīties (kādu gabalu)
iestāds Stāds
bristene Stāds, augs
labdabis Stāds, kas labi aug
velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu
apdūmošana Stādu audzētavu aizsardzība pret vēlām pavasara naktssalnām ar dūmu palīdzību
stabula Stadula
stadala Stadula
stadals Stadula
stadele Stadula
stadola Stadula - zirgu novietne
stedula Stadula - zirgu novietne
štapits Stafete
stafetskrējiens Stafete (1) skriešanā
staphylea Stafīlejas
divplūksnu stafīleja stafīleju suga ("Staphylea bipinnata")
Kolhīdas stafīleja stafīleju suga ("Staphylea colchiuca")
staphylococcus Stafilokoki
stafilokokēmija Stafilokoki asinīs
PG Stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā
stafilogēns Stafilokoku ierosināts
enterotoksīns Stafilokoku ražots toksīns, kas izraisa akūtas alimentāras saindēšanās pazīmes
nekrotoksīns Stafilokoku toksīns, kas izraisa audu nekrozi
dermotoksīns Stafilokoku toksīns, kas, injicēts ādā, izraisa nekrozi
kazarags Stagars
kazradze Stagars
kazrags Stagars
stagare Stagars
stēķene Stagars
stēķis Stagars
sterķele Stagars
stērķele Stagars
stērķelis Stagars
stērķis Stagars
stagaris Stagars; stagarus izmanto zivju eļļas iegūšanai
gasterosteidae Stagaru dzimta
gasterosteus Stagaru dzimtas ģints
pungitius Stagaru dzimtas ģints
spinachia Stagaru dzimtas ģints
jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets
staģis Stagaru suga
gasterosteiformes Stagarveidīgo kārta
štegāt Stagāt
stageirīts Stageiras pilsētā dzimušais, Aristoteļa pievārds
inula Staģe
padebesis Staģe ("Inula")
staģes Staģe ("Inula")
ālante Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
arnikas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
arnīks Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
ernekājas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
ernekājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
ernika Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
ernikājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
stage Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
stiepats Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
volonta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs
ālanta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru dzimtas augs
stiepacis Staģe; stiepats
staģene Stāģene - šķūnis pie kūtīm, kurā uzglabā un sagatavo lopu ēdamo
inula Staģes
Kadijevka Stahanova, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1978. g.
Ķila Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Ķilas" nosaukuma variants
limšēnieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Limšēni" iedzīvotāji
Limšeni Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Limšēni" nosaukuma variants
Mārciems Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Mārciemi" nosaukuma variants
Vīķu muiža Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" bijušais nosaukums
vīķieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" iedzīvotāji
zītarieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Zītari" iedzīvotāji
Staiceles pilsētas lauku teritorija Staiceles pagasta nosaukums 1992.-2009. g.
staiers Staieris
staijers Staieris
stajers Staieris
ambulants Staigājošs, piem., slimnieks, kas pārcieš slimību staigājot, nemainot dzīves veidu; slimības process, kas pāriet no vienas ķermeņa daļas uz otru
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to)
apstaigāt Staigājot (pa kādu teritoriju), nokļūt (vairākās tās vietās), parasti ar kādu nolūku
žabrot Staigājot apkārt lūgt žēlastības dāvanas
apstaigāt Staigājot apvirzīties, apiet (ap ko, kam apkārt)
piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt
piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā
piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pārstaigāt Staigājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
iešļokāt Staigājot iemīdīt (taku, sliedi); iebradāt
izstaigāt Staigājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
apstaigāt Staigājot no cita pie cita, apmeklēt (daudzus vai visus)
apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā)
saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām)
saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas)
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas)
izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izstaigāt (1)
nostaigāt Staigājot pabūt (visās kā vietās)
pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu)
izstaigāt Staigājot pārvietoties; staigājot paveikt (kādu gājienu)
pārstaigāt Staigājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
sastaigāt Staigājot sagādāt, iegūt
sasastaigāties Staigājot sapūlēties
izstaigāt Staigājot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.)
pārstaigāt Staigājot veikt (kādu attālumu)
nostaigāt Staigājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
nostaigāt Staigājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot
pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt
pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
siberēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam
sidenēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
siderēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
sigelēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
sigīt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
rīžot Staigalēt, skraidīt
staigalāt Staigaļot
plažierēšana Staigāšana
klenderēšana Staigāšana ar grūtībām
staigāšana Staigāšana pa uguni - cilvēka spēja rituālā transā staigāt pa kvēlojošām oglēm neapdedzinoties
gonibatija Staigāšana uz ceļgaliem; simptoms dažos paralīzes un parēzes gadījumos
hajot Staigāt
plažīerēt Staigāt
staiguļot Staigāt (1), parasti bez nopietna iemesla
staigalēt Staigāt (1), parasti bez nopietna iemesla; staiguļot
šļonderēt Staigāt (apkārt); klaiņot
šļunderēt Staigāt (apkārt); klaiņot; šļonderēt
nodurinēt Staigāt (ar nodurtu galvu)
stružīt Staigāt (galvenokārt par veciem cilvēkiem, kuri vairs neiet ātri)
deidarēt Staigāt (nestabili)
šumerēt Staigāt (no vienas vietas uz otru); klaiņot
vanderēt Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot
vanderēties Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot
nostaigāt Staigāt (visu laikposmu) un pabeigt staigāt
vantaļāt Staigāt apkārt bez darba
lēzēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; arī nevīžīgi staigāt; klaiņot
lažierēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot
lenderēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot
lēvarot Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot
lēverēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot; skraidīt, plosīties
lēverēties Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; niekoties
ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā)
leģerēt Staigāt ar greizām, uz āru izgrieztām kājām
ķeģot Staigāt ar kruķiem, koka kājām
ķeģēt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot
ķeģīt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot
šļepatāt Staigāt ar lielāka izmēra pastalām vai vīzēm, kas cilājas
lēkšķāt Staigāt ar netīrām kājām
pločkāt Staigāt ar netīrām kājām un šļūcošiem soļiem
stompēt Staigāt ar vārgām, nespēcīgām kājām
stompīt Staigāt ar vārgām, nespēcīgām kājām
vēķot Staigāt kā mazam bērnam, kas tikko sācis staigāt
šļaukāt Staigāt kājas pa zemi velkot
nošļūtēt Staigāt kājas velkot pa zemi
klušāt Staigāt koka tupelēs, kājas velkot
vantaļot Staigāt ļogoties, gāzelējoties
bumburēt Staigāt maziem solīšiem
šļederēt Staigāt pa dubļiem, kājas velkot pa zemi
kuprēt Staigāt salīkušam
līkāt Staigāt salīkušam
lampažāt Staigāt skrandainā apģērbā
mērīt Staigāt šurp turp (kādā vietā)
mērot Staigāt šurp turp (kādā vietā)
stonēt Staigāt šurp un turp
storēt Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot
storot Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot
durāt Staigāt šurp un turp (visu dienu)
tusovatsja Staigāt šurpu turpu
kangot Staigāt uz koka kājām (ķekatām)
šļaburēt Staigāt vai braukāt bez vajadzības
šļamāt Staigāt vai braukāt bez vajadzības
šļuburēt Staigāt vai braukāt bez vajadzības, bezmērķīgi
vīžot Staigāt vīzās
caurstaigāt Staigāt, iziet cauri (kam), caur (ko)
žļūgāt Staigāt, kājas velkot
lināt Staigāt, klejot
lodāt Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot)
ložņāt Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot)
sierēt Staigāt, pastaigāties
stīrēt Staigāt, pastaigāties
vaikstīties Staigāt, skraidīt
staģīt Staigāt, smagnēji, neveikli iet
topelēt Staigāt, šļūkāt (ar netīriem apaviem)
špacierēt Staigāt; pastaigāties
tekalis Staigātājs
slīksnaine Staigna pļava
līkņa Staigna pļava aizaugušā ezermalā
dūgņa Staigna vieta
duknums Staigna vieta
grimstoņa Staigna vieta
iegultne Staigna vieta
lādzeknis Staigna vieta
lādzeksnis Staigna vieta
mīksne Staigna vieta
mīksnis Staigna vieta
mīņa Staigna vieta
morga Staigna vieta
muka Staigna vieta
mūkna Staigna vieta
mūknis Staigna vieta
murdonis Staigna vieta
plass Staigna vieta
stega Staigna vieta
stiegnējums Staigna vieta
stigonis Staigna vieta
žebeksne Staigna vieta
ielīņoties Staignā vietā ieiet
alksna Staigna vieta mežā
plāči Staigna vieta pļavā vai purvā
plācis Staigna vieta pļavā vai purvā
plocis Staigna vieta pļavā vai purvā
pajs Staigna vieta purvā
palēvene Staigna vieta purvā
līksmenis Staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas
līksnis Staigna vieta purva vai ezera malā, līksmanis
stigznis Staigna vieta purvā vai pļavā
lādzeklis Staigna vieta ūdenī
lādzēknis Staigna vieta ūdenī
līgotne Staigna vieta, kas līgojas, pa to staigājot
breņģe Staigna vieta; dziļi dubļi
mummeklis Staigna vieta; mēslu bedre liellopu novietnes priekšā
dūnājs Staigna, dūņaina vieta
ūkņa Staigna, dūņaina vieta purvā
dumbēris Staigna, purvaina vieta
dumbieris Staigna, purvaina vieta
dumbriens Staigna, purvaina vieta
dumbris Staigna, purvaina vieta
jūkne Staigna, purvaina vieta
muklājs Staigna, purvaina vieta
stiegna Staigna, purvaina vieta
varte Staigna, purvaina vieta, kura neder liellopu ganībām
staignājs Staigna, purvaina vieta, teritorija
dumbrs Staigna, purvaina vieta; dumbrājs; dūksts; arī dubļi, dūņas
līkšņa Staigna, slapja pļava, kas izveidojusies, pilnīgi vai daļēji pārpurvojoties ezeram
dimūksnis Staigna, slapja vieta (purvā vai pļavā); dūksts
slīkšņa Staigna, slapja, purvaina vieta
dubrājs Staignājs
līkstoņa Staignājs
mukliens Staignājs
muknājs Staignājs
mukne Staignājs
mūkne Staignājs
murdoksnis Staignājs
staigņa Staignājs
staigne Staignājs
staignējs Staignājs
staigniens Staignājs
staignis Staignājs
staignums Staignājs
staigoņa Staignājs
staigonis Staignājs
stiegņa Staignājs
stiegnājs Staignājs
straigoņa Staignājs
stregna Staignājs
strēgoņa Staignājs
stregonis Staignājs
strigonis Staignājs
džūksliens Staignājs, muklājs
džūkstājs Staignājs, muklājs
straignājs Staignājs, muklājs
straigniens Staignājs, muklājs
straignis Staignājs, muklājs
lēmenis Staignājs, purvaina krastmala aizaugušam ezeram
striegonis Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis
strauga Staigne
gulošs Staigns
lēgns Staigns
ļuvens Staigns
ļūvs Staigns
mīkns Staigns
mīksts Staigns
slīksnains Staigns
slīksnējs Staigns
slīksns Staigns
staidzains Staigns
staigans Staigns
staigls Staigns
staignains Staigns
staignējs Staigns
staigs Staigns
staigums Staigns
staigzns Staigns
stegns Staigns
steigs Staigns
stiegns Staigns
stigns Staigns
stīgošs Staigns
stīgs Staigns
stigt Staigns
stragns Staigns
straigns Staigns
stregns Staigns
strēgns Staigns
striegns Staigns
demiķis Staigns purvs
dignājs Staigns purvs
dīgnājs Staigns purvs
līkšņa Staigns purvs
līkšņājs Staigns purvs
luksna Staigns purvs
mokļi Staigns purvs
stiglājs Staigns purvs
ļūnis Staigns purvs, dumbrājs
ļūns Staigns purvs, dumbrājs
dignāja Staigns purvs, staigna, zema vieta
stignis Staigns purvs; stignājs
švīkstoņa Staigns smilšains pamats (ūdenstilpē)
ļekminis Staigns, aizaudzis ezers, arī: staigna pļava
dumbrs Staigns, dumbrains
dukņa Staigns, izmīņāts purvs
driegns Staigns, muklains
mukns Staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains
dīgns Staigns, purvains
dunāksnējs Staigns, purvains
dunāksns Staigns, purvains
stignējs Staigns, purvains
straignains Staigns, purvains
dumbrains Staigns, purvains; arī duļķains, dūņains; dūkstains
muknējs Staigns, staigna vieta
ļumans Staigns, tāds, kas līgojas
steigums Staignums
stiegums Staignums
kulstoņa Staigule, izlaidīga sieviete
staigaļāt Staiguļot
staigulēt Staiguļot
kalmaka Staiguļu žurkas ("Mus decumanus"), rudas žurkas, kas ierodas lielos baros
kalmuki Staiguļu žurkas ("Mus decumanus"), rudas žurkas, kas ierodas lielos baros
staipekņi Staipeknis
lycopodiella Staipeknīši
staipeknīši Staipeknītis
lycopodium Staipekņi
prievieši Staipekņi
apdzerenes Staipekņi ("Lycopodium")
apdziras Staipekņi ("Lycopodium")
dzeltas Staipekņi ("Lycopodium")
dzirenes Staipekņi ("Lycopodium")
prīviči Staipekņi ("Lycopodium")
prīvīši Staipekņi ("Lycopodium")
staipekle Staipekņi ("Lycopodium")
staipekļi Staipekņi ("Lycopodium")
staipeklis Staipekņi ("Lycopodium")
staipeknīši Staipekņi ("Lycopodium")
staipenāji Staipekņi ("Lycopodium")
staipeši Staipekņi ("Lycopodium")
staipīkļi Staipekņi ("Lycopodium")
staipītnes Staipekņi ("Lycopodium")
voronci Staipekņi ("Lycopodium")
zaķstaipekļi Staipekņi ("Lycopodium")
zeltejas Staipekņi ("Lycopodium")
zeltene Staipekņi ("Lycopodium")
zeltiņi Staipekņi ("Lycopodium")
prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas
lycopodiaceae Staipekņu dzimta
plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
apdziras Staipekņu dzimtas ģints ("Huperzia syn. Lycopodium"), \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
staipeknītis Staipekņu dzimtas ģints ("Lycopodiella"), nelieli, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, sporaugi, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
trofofils Staipekņu neauglīgā lapa
lycopodiophyta Staipekņu nodalījums
lycopodiales Staipekņu rinda
staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas
dzelte Staipekņu suga
padziras Staipekņu suga
apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā
dzeltlapa Staipekņu suga; dzelte
stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags
ezereņaugi Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, ūdens un mitru vietu augi, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 2 reti atrodamas sugas
stilite Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas ezereņu dzimtas ģints ("Stylites"), atklāta 1954. g. Peru
gļotas Staipīga, lipīga (parasti bezkrāsaina) masa, ko organismā izdala īpaši dziedzeri
gļotas Staipīga, lipīga, caurspīdīga masa, ko izdala augu šūnapvalki; staipīga, lipīga masa, ko veido organismi
staipans Staipīgs
staipeklīgs Staipīgs
staipelīgs Staipīgs
stiepīgs Staipīgs
velkains Staipīgs
velkans Staipīgs
vilcīgs Staipīgs (1)
valkans Staipīgs, lipīgs, viegli veidojams
valks Staipīgs, lokans, elastīgs; valkans
vilkans Staipīgs, viegli veidojams, arī stigrs
valcīgs Staipīgs, vijīgs
slaikas Staipīšanās
staipenis Staipīšanās
pandikulācija Staipīšanās un žāvāšanās pēc pamošanās un dažu nervu slimību gadījumā
šļaikas Staipīšanās, gorīšanās
šļauka Staipīšanās, žāvāšanās
slaicīt Staipīt
staipaļāt Staipīt
rocīt Staipīt rokās
rozīt Staipīt, slaicīt
rozīties Staipīties
slaicīties Staipīties
slaikāties Staipīties
šļaikāties Staipīties
šļaukstīties Staipīties
stebīties Staipīties
žaipstīties Staipīties
žļaudzīties Staipīties
žākstīties Staipīties (pēc gulēšanas)
žārbiņāties Staipīties pa gultu
žaikstīties Staipīties un žāvāties
žarbināties Staipīties, gorīties
žaustīties Staipīties, gorīties
žļodzīties Staipīties, gorīties
šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā
gozāties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā)
gozīties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā)
tīst Staipīties, stiepties
šļaicīties Staipīties; vāļāties, valstīties
izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu)
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu)
izspīlēt Staipot pilnīgi izstiept, nostiept
pārstaipīt Staipot, izstiepjot novietot pāri (kam), pār (ko)
uzstaipīties Staipoties pārvietoties uz (kā)
uzrozīties Staipoties piecelties
stājums Stāja (3)
žākļstāja Stāja ar izplestām kājām (parasti platāk par plecu platumu)
estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas)
Stackeldangen Stakeldangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
Eichenangern Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā
stākle Stakle (1)
stilbbikses Staklēts apakšveļas gurnģērbs, kas aptver iegurni un - ar starām - atsevišķi abus stilbus
korsešbikses Staklēts korsešģērbs
Seda Stakļupīte, Gaujas pieteka
Staklupīte Stakļupīte, Gaujas pieteka
Vīkšņupīte Stakļupītes otrs nosaukums tās augštecē
stakanis Staks
stakans Staks
šteks Staks
stoks Staks
tengas Staks
štaks Staks - sagrūstas kaņepes
stempis Staks, grūslis
stalaktori Stalagnāti
stage Stalažas, skatuve
Stolben Stalbe
Stolben Stalbes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Stalbes pagastā
Daibes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" bijušais nosaukums
daibieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" iedzīvotāji
Kronīši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" otrs nosaukums
klētnieki Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Klētnieki" iedzīvotāji
rozbeķieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozbeķi" iedzīvotāji
Vienotnes Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" bijušais nosaukums padomju laikā
rozulieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" iedzīvotāji
ruskēnieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rucka" iedzīvotāji
Stalbes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" bijušais nosaukums
stalbieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Stalbe" iedzīvotāji
Stolben Stalbes pagasta bijušais nosaukums
Stolbenskaja Stalbes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Staldes Staldu pilskalns - atrodas Virešu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums - 50 x 25 m, datējums nav zināms
Stahlenhof Stāles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
Kara kalns Stalidzānu svilušais kalns Andrupenes pagastā
stalis Stallis
stells Stallis
zirgstallis Stallis
stale Stallis, kūts
staltkājis Staltakāja
irsis Staltbriedis
staltradzis Staltbriedis
izjubrs Staltbrieža Austrumsibīrijās pasuga; šīs pasugas dzīvnieks
pieaurošana Staltbrieža vai aļņa auru (baurošanas) atdarināšana, lai viņu pievilinātu medniekam
piebaurošana Staltbrieža vai aļņa baurošanas atdarināšana, lai viņu pievilinātu medniekam
pērļzobi Staltbriežu augšžokļa ilkņu rudimentāras atliekas, ko dažkārt izmanto rotaslietu izgatavošanai
bauris Staltbriežu auri riesta laikā
slepkava Staltbriežu bullis ar bezžuburu ragiem un arī vecāks stirnu āzis ar taisniem, gariem bezžuburu ragiem, ar ko bieži kropļo jaunākos un perspektīvākos īpatņus
ragošanās Staltbriežu buļļu spēkošanās, badīšanās riesta laikā
briedene Staltbriežu govs
stalši Stalti
pānīties Stalti izturēties
štrammi Stalti, iznesīgi, izskatīgi; braši
štrami Stalti, iznesīgi; braši
štaltība Staltība
štaltīgs Staltīgs
štaltēties Staltoties
staltot Staltoties
marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai
staltīgs Stalts
štalts Stalts
staltavietis Stalts cilvēks
staltmanis Stalts cilvēks
purenis Stalts un varens puisis
briedis Stalts vīrietis
reprēzentābils Stalts, ievērojams
štrams Stalts, iznesīgs, izskatīgs; brašs
jancīgs Stalts, iznesīgs, mundrs
lepns Stalts, izskatīgs, arī spēcīgs (par dzīvniekiem)
brašīgs Stalts, izveicīgs, labi ģērbies
prēzentābils Stalts, krāšņs, ievērojams
prauns Stalts, lepns, iecirtīgs
kņats Stalts, stingrs, iznesīgs
Stalgen Staļģenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
stalģis Staļģis
staļinisms Staļina ieviestais politiskais režīms, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija
staļinists Staļinisma piekritējs; staļinietis
staļinietis Staļinisma piekritējs; staļinists
staļļdurvis Staļļa durvis
staļļvidus Staļļa vidus
Istanbula Stambula, pilsēta Turcijā
Konstantinopole Stambula, pilsēta Turcijā, tās nosaukums 330.-1930. g.; 1453.-1918. g. Osmaņu impērijas galvaspilsēta (ar nosaukumu - Stambula)
Stomersee Stāmeriena
Stāmeres ezers Stāmerienas ezers Stāmerienas pagastā
Stāmerienes ezers Stāmerienas ezers Stāmerienas pagastā
Stomersee Stāmerienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Stāmerienas pagastā
bomste Stampa
štakans Stampa
štampa Stampa
stampis Stampa
stamps Stampa
štauka Stampa
stempa Stampa
stomps Stampa
stumpa Stampa
stumpis Stampa
bule Stampa (1)
bultaks Stampa (parasti kartupeļu stampāšanai)
stempis Stampa saspaidīšanai
bakulis Stampa, bliete
biete Stampa, bliete klona vai kaļķu blietēšanai
dukurs Stampa; dukuris
nostampāt Stampājot noblīvēt
piestampēt Stampājot pieblīvēt
piestampēt Stampājot pievienot (pie kā, kam klāt)
sastampāt Stampājot sablīvēt
izstompāt Stampājot sablīvēt tā, ka parādās, piemēram, šķidrums
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu
blīmēt Stampājot, plakaniski sitot radīt troksni
bakalēt Stampāt
būķēt Stampāt
buksēt Stampāt
čikstīt Stampāt
dempēt Stampāt
stakņāt Stampāt
stampēt Stampāt
stūķēt Stampāt
stampāties Stampāt (3); arī mīņāties
biķāt Stampāt (kāpostus skābējot)
biķēt Stampāt (kāpostus skābējot)
štakāt Stampāt (piemēram kaņepes, ēvelētos kāpostus)
štaukāt Stampāt (piemēram, kaņepes, ēvelētos kāpostus)
ķinkāt Stampāt, grūst (parasti kartupeļus)
stagāt Stampāt, mīcīt
bakarēt Stampāt, spaidīt, grūstīt
Skampupe Stampupe, Vijas pieteka
Stamupe Stampupe, Vijas pieteka
tūnings Standarta automobiļa pārveidošana, uzlabošana; autostailings
APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt
normālapstākļi Standarta fizikālie apstākļi, kuros spiediens p=101325 Pa (normālā atmosfēra), termodinamiskā temperatūra T=273,15 K un gāzes molārais tilpums VO=22414 x 10-2 m3 mol-1
ainavformāts Standarta formāta papīrs, ko lieto sāniski, tā lai garākās malas būtu horizontāli
standartizmaksas Standarta izmaksu nesēja (kalkulācijas objekta) normatīvās izmaksas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz resursu standartapjomu un katra veida resursu standartcenu vai likmi; normatīvās izmaksas
SID Standarta izsoles dokumenti
pamatnovirze Standartā reglamentēta augšējā vai apakšējā novirze (faktiskā izmēra atšķirība no nominālizmēra), kas atrodas tuvāk nulles līnijai
standartkompass Standartam atbilstošs, pārbaudīts un noregulēts kompass
brāķis Standartam neatbilstošs, zemas kvalitātes
coastcon Standartčārtera nosaukums ogļu kravu pārvadājumiem Anglijas piekrastē un Ziemeļu jūrā
Austral Standartčārteru kravas apzīmējums kravām Austrālijas piekrastē
normālsignatūra Standartizācijas sistēma, kas ļāva šķirot dažāda tipa burtus
normālsistēma Standartizēta burtu izmēru sistēma, kas tika ieviesta visās lietuvēs un spiestuvēs
testfilma Standartizēta kinofilma kopēšanas aparātu un projektoru pārbaudei un regulēšanai
SICTA Standartizētā starptautiskā tūrisma darbības veidu klasifikācija (angļu "Standard International Classification of Tourism Activities") - Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādāta tūrisma darbības veidu klasificēšanas sistēma, kas aptver visus tūrismā iesaistītos un apkalpojošos uzņēmējdarbības veidus, apkopo tūrisma statistikas datus
rakstlaukums Standartizētas ailes iesējuma stūrī ar būtiskākajām ziņām par to
izmērs Standartizēts lielums (parasti apģērbam, apaviem); šāda lieluma numurs
etalonuzdevums Standartizēts tests datu apstrādes sistēmas aparatūras un programmatūras veiktspējas noteikšanai
numurs Standartizēts un ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts (kā) lielums
redisspalva Standartraksta spalva (parasti ar platu, uzliektu galu) rakstīšanai ar tušu
gosti Standarts
normālija Standarts ar ierobežotu nozīmi, kas obligāts tikai kādas vienotas sistēmas uzņēmumiem
objektu sasaiste un iegulte Standartu kopa, ko izstrādājusi firma _Microsoft_ un kas izmantota operētājsistēmās _Microsoft Windows_ un firmas _Apple Macintosh_ saimes datoros. Šie standarti tiek lietoti, lai izveidotu dinamiskas, automātiski atjaunināmas saites starp dokumentiem, kā arī lai dokumentu, kas radīts vienam lietojumam, ievietotu dokumentā, kas izveidots citam lietojumam
standartveidīgs Standartveida
standartčārters Standartveida preču pārvadājums noteiktos maršrutos čārteru darījumos
mikrovienība Standartvienības miljonā daļa
milivienība Standartvienības tūkstošā daļa
normālzelts Standartzelts
Strandze Standze, Ventas pieteka
stinga Stanga
tangas Stangas, knaibles
tengas Stangas, kniebes
cangas Stangas; knaibles
štangelis Stangeļcirkulis; bīdmērs
Stanovišķi Stanoviški - apdzīvota vieta Kastuļinas pagastā
Stanovojs Stanovoja grēda, kalnu sistēma Austrumsibīrijā
Konstanzenhof Stantes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
staņi Staņas
stanga Staņģulis
staņķenīca Staņģulis
Tanslavs Staņislavs
Staņķa ezers Staņķu dzirnavezers Vecumnieku pagastā
Lielplatones ūdenskrātuve Staņuvēnu dīķis Lielplatones pagastā
stapurs Stapars 1
stilbs Stara
stora Stara
store Stara
stulms Stara
Balkānu kalni Stara Planina, kalnu sistēma Bulgārijas vidienē
atstars Stara, gaismas strēles atspīdums
spurģis Staraina kokarde
spermasters Staraina struktūra, kas virzās spermatozoīda kodolam pa priekšu, tam iekļūstot olšūnā
podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem
zonulīts Starainās josliņas iekaisums
zonulotomija Starainās josliņas šķiedru atdalīšana, pārgriešana
ūdensrauda Staraino kurvjziežu ģints, iesarkaniem ziediem, staroti 3-5 daļās šķeltām, reti kad veselām lapām, spilvu vainadziņu auglīšam
šaurstares Staraino kurvjziežu ģints, Latvijā sastopama no Ziemeļamerikas ievestais krāšņumaugs - vasaras šaurstare, 0,5-1 m garumā, baltiem vai iezilganiem malu ziediem
ziemele Staraino kurvjziežu ģints, pļavu krizantēma
radiārs Starains
skostains Starains
starots Starains
žāklainis Starains koks vai cits kāds priekšmets, kas atgādina tādu koku
sarains Starains, tāds, kam ir stari (1)
žarklains Starains, žuburains
stārastgājums Stārasta radinieki, piederīgie; stārasta dzimta
stārastene Stārasta sieva
stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā
pakundzis Stārasts, vagaris
starīties Starāties
starbords Starborts
Storbuļu ezers Stārbulis Liezēres pagastā
Stārbuļu ezers Stārbulis, ezers Liezēres pagastā
Storbuls Stārbulis, ezers Liezēres pagastā
antitrichia Stardzīslenes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vāverastīšu dzimtas ģints
ciklodialīze Starenes atdalīšana no sklēras, lai samazinātu intraokulāro spiedienu dažos glaukomas gadījumos
ciklektomija Starenes daļas izgriešana
ciklodiatermija Starenes daļas piededzināšana ar diatermiju
ciliektomija Starenes daļēja izgriešana
ciklīts Starenes iekaisums
miodiopters Starenes muskuļa kontrakcijas spēks, kas nepieciešams, lai miera stāvoklī esošas emetropiskas acs refrakciju palielinātu par vienu dioptriju
cikloplēģija Starenes muskuļa paralīze; akomodācijas paralīze
ciklospazma Starenes muskuļa spazma
ciliotomija Starenes nervu pārgriešana
ciklohorioidīts Starenes un dzīslenes iekaisums
radiola Starenītes
Stary Rykow Stary Rykow - Vecrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Starije Dorogi Starija Darohi, pilsēta Baltkrievijā
Eski Krima Starijkrima, pilsēta Ukrainā, Krimā
Starijsambora Starijsambira - pilsēta Ukrainā
gandris Stārķa nosaukums dažos novados (leišmalē)
stārcēns Stārķēns
starkulēns Stārķēns
svēteliene Stārķiene
bacans Stārķis
bugure Stārķis
cikoniņš Stārķis
dzēstrs Stārķis
garnis Stārķis
gārnis Stārķis
kāķis Stārķis
kārķis Stārķis
krulla Stārķis
lielaisputns Stārķis
stāks Stārķis
starka Stārķis
stārka Stārķis
starķis Stārķis
starks Stārķis
stārks Stārķis
štarks Stārķis
sterks Stārķis
storķis Stārķis
štorks Stārķis
sventelis Stārķis
svētainis Stārķis
svētelis Stārķis
svētputns Stārķis
svētsputns Stārķis
tāks Stārķis
tārciņš Stārķis
zuburis Stārķis
žuburis Stārķis
zuburs Stārķis
žugure Stārķis
zuguris Stārķis
žuguris Stārķis
žūguris Stārķis
zugurs Stārķis
žugurs Stārķis
stikāns Stārķis ("Ciconia")
dievāzītis Stārķis (dažkārt arī citu putnu apzīmējums)
viesturis Stārķis (kā mīklas atminējums)
tarks Stārķis, gandrs
ciconiidae Stārķu dzimta
ciconia Stārķu dzimtas ģints
ephippiorhynchus Stārķu dzimtas ģints
stārķiene Stārķu mātīte
stārķēns Stārķu mazulis
štorkalēns Stārķu mazulis
ciconiiformes Stārķveidīgie
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
dumpis Stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta ("Botaurinae"), vidēji liels bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu, 2 ģintis, 12 sugas, Latvijā 2 ģintis 2 sugas
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
illuminātors Starmetis
starmetējs Starmetis
pistoļstarmetis Starmetis, kas raida ļoti šauru un koncentrētu gaismas kūli
Starobeļska Starobiļska - pilsēta Ukrainā
pārstarot Starojot apspīdēt (ko)
piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā) - par gaismu, gaismas avotu
atstarošana Starojuma atvirzīšana no savas virsmas
iradiācija Starojuma enerģijas iedarbība; radioaktīvo vielu iedarbība
kolimācija Starojuma plūsmas ierobežošana
dispersija Starojumu viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences)
Starokonstantinova Starokostjantiņiva - pilsēta Ukrainā
sarot Starot
spaitot Starot, spīdēt
starpan Starp
kampine Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks
kampinis Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks
kampīns Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks
apvadze Starp 2 vagām neuzarta palikusi (šaura) zemes josla
apvādze Starp 2 vagām neuzarta palikusi (šaura) zemes josla
braga Starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
brucis Starp 4 stabiem iekārtots bīdāms jumtiņš virs siena kaudzes
braķis Starp 4 stabiem uz augšu un leju bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
pašapdrošinājums Starp apdrošinājuma summu un apdrošinātā priekšmeta īsto vērtību pastāvošās diferences neapdrošināšana, ar ko apdrošinātājs to patur pats uz sava riska
branhiāti Starp bezmugurkaulniekiem tā posmkāju daļa, kas elpo ar žaunām (vēži)
BTW Starp citu (angļu "by the way"; īsziņās)
aizbūve Starp divām ēkām uzcelta būve
spacinēt Starp divi burtiem atstāt zināmu telpu tukšu, tā ka burti stāv viens no otra tālāk nost
entresol Starp diviem pilniem stāviem iebūvēts pusstāvs, parasti apkalpotāju dzīvoklim vai saimniecības vajadzībām
mīnus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā; skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu
plus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir saskaitāmi; skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz pozitīvu lielumu
starpgredzens Starp fotoobjektīvu un fotoaparātu ievietojams gredzens, kas, pagarinot fokusēšanas attālumu, dod iespēju fotografēt no tuvākas distances, nekā to pieļauj fotoobjektīva un fotoaparāta konstrukcija
apcirtiens Starp izkapts laidieniem nenopļauta zāle
pārcilpa Starp izkapts laidieniem nenopļauta zāle; apcirtiens
apžārbiņ Starp kājām
apžerbām Starp kājām
apžērbam Starp kājām
apžērbin Starp kājām
apžerbu Starp kājām
apžerbus Starp kājām
līgačas Starp kokiem iestiprinātas šūpoles
līgači Starp kokiem iestiprinātas šūpoles
iridolīze Starp lēcas kapsulu un varavīksneni radušos saaugumu pārgriešana
zāliņš Starp mastu un vantīm nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošinā tā stingrumu
garenzāliņš Starp mastu un vantīm peldlīdzekļa garenvirzienā nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu
ķereksis Starp virgām atstāts ūdens ceļš, kur plostus var cauri laist vai laivām cauri braukt
inter- Starp-, vairākus aptverošs (piem., internacionāls)
pamaž Starp, starpā
staroe Starpa
starpe Starpa
starps Starpa
slejstarpa Starpa starp slejām (3)
stiliņš Starpa tīklā no viena mezgla līdz otram
šķīris Starpa, piem., šķiemene aužot, matu celiņš
spraga Starpa, robs, vaļēja vieta; attālums, atstarpe
starpkultūra Starpaugi - augi, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras vai reizē ar to
SSC Starpaugstskolu skaitļošanas centrs
interregns Starpavldības periods
starpniekbanka Starpbanka - norēķinos starp divām bankām iesaistītā trešā banka, kas nav maksātāja vai maksājuma saņēmēja banka
korespondentattiecības Starpbanku attiecību veids - sakari, kas veidojas starp maksātāja banku un saņēmēja banku, veicot naudas pārskaitījumus ar korespondentkontu palīdzību klientu vai pašas bankas uzdevumā
UNIBOR Starpbanku kredītu procentu likme, kuru nosaka Unibanka un tā tiek lietota Unibankas un Unilīzinga līzinga darījumos
SBA Starpbibliotēku abonements
pašmauga Starpbrīdis
starplaiks Starpbrīdis
starpstunda Starpbrīdis (skolā)
brīvstunda Starpbrīdis (skolā); pārtraukums (parasti akadēmiskās stundas garumā)
antrakts Starpbrīdis teātrī
brīvbrīdis Starpbrīdis, pārtraukums
interlobulārs Starpdaiviņu
interlobārs Starpdaivu
kognitīvistika Starpdisciplināra zinātne par izziņu (izzinātājdarbību), zināšanām un atziņām; aptver psiholoģiju, neirofizioloģiju, lingvistiku, filozofiju u. tml.
sistemoloģija Starpdisciplināra zinātne par sistēmām
rekrealoģija Starpdisciplināra zinātne, kas pētī rekreācijas procesu; zinātne par cilvēka fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošanas procesiem un metodēm
terminzinātne Starpdisciplināra zinātnes nozare, kurā pēta terminoloģijas teorētiskos aspektus, dažādu nozaru terminu struktūru, nozaru terminu sistēmu veidošanu, attīstību, lietošanu un pārvaldību
datorlingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, kurā pēta un pilnveido valodas izmantošanu un reproducēšanu elektroniskajos informācijas tehnoloģijas līdzekļos, kā arī pēta dažādus valodas aspektus, izmantojot datortehnoloģiju
perinejs Starpene, šekums
perineotomija Starpenes pārgriešana
perineorāfija Starpenes plīsuma sašūšana
epizioperineoplastika Starpenes un maksts priekštelpas plastiska operācija
Starpiņezers Starpezers Madonas novada Praulienas pagastā
streigabals Starpgabals - no saimniecības zemes ar citas saimniecības zemi atdalīts gabals; streijgabals
dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums; šāda rakstura pasākums
burkšis Starpgadījums, strīds
burkšķis Starpgadījums, strīds
starpa Starpība
kritums Starpība (parasti starp līmeņiem)
kļūda Starpība starp (kā) patieso lielumu un lielumu, kas konstatēts mērījumos, aprēķinos
pozīcija Starpība starp bilances aktīvu un pasīvu konkrētā valūtā
atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā)
dekuvērs Starpība starp īpašuma novērtējumu un apdrošināšanas summu, kas paliek apdrošinātāja risks
pielaide Starpība starp lielāko un mazāko robežizmēru
amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību
marža Starpība starp preces biržas cenu un maksimālo aizdevumu (ko ir atļauts pret šo preci izsniegt)
diskonts Starpība starp vekseļa nominālvērtību un summu, par kādu vekselis tiek pārdots bankai vai citai kredītiestādei pirms apmaksas termiņa beigām
disažio Starpība, kas izteikta absolūtos vai relatīvos skaitļos starp kādu par pamatu pieņemtu lielumu un kādu citu, mazāku atvasinātu lielumu vērtspapīru un valūtas darījumos
pārkrite Starpība, kas rodas, mainoties kādam fizikālam lielumam (piemēram, temperatūrai, spiedienam)
pildmateriāls Starpināmais materiāls, kailmateriāls
Kaņiera kanāls Starpiņupīte Lapmežciema pagastā
Starpis Starpīte, Puduļu ezera noteka
intermarīns Starpjūru
interkrurāls Starpkājiņu, piem, virspusējā cirkšņa gredzena starpkājiņu šķiedras
intermontāns Starpkalnu; tāds, kas atrodas starp kalniem
sinhondrotomija Starpkaulu skrimšļa pārdalīšana
tvīndeks Starpklājs - telpa starp klājiem uz kuģa, kam ir vairāki klāji
internukleārs Starpkodolu
SCO Starpkolhozu celtniecības organizācija
SRAU Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmums
MIRV Starpkontinentālas raķetes ar vairākām kodolgalviņām, kas var tikt raidītas vienlaicīgi pret vairākiem mērķiem (angļu "Multiple Independently-targeted Re-entry Vehicle")
interkontinentāls Starpkontinentāls
interfascikulārs Starpkūlīšu-
laikstarpa Starplaiks
starplaikmets Starplaiks
starpmets Starplaiks
starpums Starplaiks
pauze Starplaiks (piemēram, starp divām darbībām, norisēm, arī darbības, norises atsevišķiem posmiem)
ēdienstarpa Starplaiks starp divām ēdienreizēm
interskapulārs Starplāpstiņu
interglaciāls Starpleduslaikmetā veidojies
interglaciāls Starpleduslaikmets; siltāks laikposms starp diviem apledojumiem ar ledus kušanu un ledāja atkāpšanos
starpleģislatūra Starpleģislatūras periods - laiks no vecā parlamenta pilnvaru izbeigšanās līdz jaunā parlamenta sastāva ievēlēšanai
paronīts Starpliku lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot azbesta šķiedras, kaučuka un pildvielu maisījumu
interlineārs Starplīniju; tāds, kas rakstīts vai iespiests līniju (rindiņu) starpā
internodijs Starpmezgle, atstarpe starp diviem mezgliem; nervšķiedras posms starp divām Ranvjē iežmaugām
sašūšana Starpmolekulāru ķīmisku saišu veidošana starp lineārām un sazarotām makromolekulām, veidojot vienotu telpisku struktūru
interneirons Starpneirons, viens no centrālās nervu sistēmas daudzajiem neironiem, kas ar plaši sazarojušiem izaugumiem uztur sakarus starp dažādiem receptoriskiem un efektoriskiem neironiem
vidutājība Starpniecība
vidūtājība Starpniecība
moderators Starpnieks
starpenieks Starpnieks
starpinieks Starpnieks
videnieks Starpnieks
vidētājs Starpnieks
vidūtājs Starpnieks
vidutājs Starpnieks (1)
mākleris Starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos
komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus
džobers Starpnieks, kas strādā Londonas Fondu biržā
skapermanis Starpnieks, mākleris
taparmanis Starpnieks, savedējs (kādam līgumam)
mackops Starpnieks, vidutājs
mačkups Starpnieks, vidutājs
vidinieks Starpnieks, vidutājs
pavidot Starpnieku tēlot
starpvaloda Starpniekvaloda
SZTK Starpnozaru zinātniski tehniskais komplekss
intertuberkulārs Starppauguru
interkondilārs Starppauguru, starp (locītavas) pauguriem esošs
STSC Starppilsētu telefona sakaru centrāle
autostacija Starppilsētu un piepilsētas autobusu līniju pasažieru apkalpošanas ēka ar kasēm, uzgaidāmajām telpām u. c.
visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss
kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; visums (2)
interpolārs Starppolu, tāds, kas atrodas starp poliem
lēkums Starpposms savienojumu ķēdē starp divām datoru tīkla iekārtām
starpvēlēšanas Starpposms vēlēšanu kampaņā
intermediāts Starpprodukts
etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē
izocitronskābe Starpprodukts Krebsa trikarbonskābju ciklā ar kura starpniecību notiek ogļhidrātu, tauku un olbaltumu vielu maiņa
ftalimids Starpprodukts mākslīgo indigo un atranilskābes rūpniecībā, ko iegūst iedarbojoties ar sausu amonjaku uz ftalskābes anhidrīdu
metakazeīns Starpprodukts, kas veidojas, kazeinogēnam pārvēršoties par kazeīnu aizkuņģa dziedzera sekrēta ietekmē
verkblejs Starpprodukts, ko iegūst, kausējot svina rūdas; sastāv galvenokārt no svina ar nelieliem sudraba, zelta u. c. metālu piejaukumiem
ketoadipīnskābe Starpprodukts, lizīnam pārvēršoties par glutārskābi
SZPB Starprajonu zvejnieku patērētāju biedrība (kopā ar nosaukumu: Rīgas SZPB)
SRTN Starprepublikāniskie tehniskie noteikumi
starpsumma Starprezultāts summēšanā
ksenodiagnostika Starpsaimnieka vai pārnēsātāja organisma izmantošana, lai pavairotu izmeklējamo parazītu un noteiktu tā sugu vai īpašības
šotte Starpsiena
nošķirtne Starpsiena, aizgalds
aizkārtne Starpsiena; barjera
intervertebrāls Starpskriemeļu
diskektomija Starpskriemeļu diska izoperēšana
radziņš Starpskriemeļu skrimšļos deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums
discīts Starpskriemeļu skrimšļu iekaisums
diskopātija Starpskriemeļu skrimšļu slimība
interhordāls Starpskrimšļu
brekers Starpslānis pneimatiskā riepā starp protektoru un riepas karkasu, sastāv no vairākiem korda un gumijas slāņiem
hipotalāms Starpsmadzeņu apakšējā daļa, ietekmē emocijas un vada autonomas funkcijas (vielmaiņu, asinsspiedienu, slāpes, miegu u. c.)
diencefalīts Starpsmadzeņu iekaisums
interlūdija Starpspēle, epizode (parasti starp divām skaņdarba daļām)
diludium Starpspēle, intermēdija
intercellulārs Starpšūnu
stigma Starpšūnu atvere, īpaši starp kapilāru endotēlijšūnām, ko uzskata par artefaktu
citodesma Starpšūnu viela, kas satur kopā šūnas
intercelulārs Starpšūnu-
INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation")
STCW Starptautiskā 1978. g. konvencija "Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti" ar labojumiem 1995. g. (angļu "International Convention on Standarts of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, 1978, as amended in 1995")
IBA Starptautiskā advokātu asociācija (angļu "International Bar Association")
ICAS Starptautiskā aeronautikas padome (angļu "International Council of Aeronautical Sciences")
FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija (franču "Federation internationale de basket-ball amateur")
AIBA Starptautiskā amatieru boksa asociācija (franču "Association internationale de boxe amateur")
AITA Starptautiskā amatieru teātra asociācija (franču "Association internationale du theatre d'amateurs")
IELTS Starptautiskā angļu valodas zināšanu novērtēšanas sistēma (angļu "International English Language Testing System")
TOEFL Starptautiska angļu valodas zināšanu pārbaudes sistēma sertifikāta iegūšanai (angļu "Test of English as a Foreign Language")
WADA Starptautiskā antidopinga aģentūra
UIA Starptautiskā arhitektu apvienība (franču Union internationale dēs architectes)
INTAS Starptautiskā asociācija sadarbības veicināšanai ar zinātniekiem no bijušās Padomju Savienības jaunajām valstīm
IAU Starptautiskā Astronomijas savienība ("International Astronomical Union")
SAA Starptautiskā atomenerģijas aģentūra
IAEA Starptautiskā atomenerģijas izmantošanas aģentūra (angļu "International Atomic Energy Agency"), viena no ANO organizācijām
maķītis Starptautiskā ātrās ēdināšanas tīkla "McDonald's" iestāde
CISAC Starptautiskā Autoru un komponistu biedrību konfederācija (franču "Confederation Internationale des Socieetes d'Auteurs et Compositeurs")
FIA Starptautiskā Autosporta federācija (franču "Federation internationale de l'Automobile")
IRU Starptautiskā autotransporta savienība (angļu "International Road Transport Union")
fluksuss Starptautiska avangardistu kustība, kuras galvenie principi ir absolūta spontanitāte, atraisītība, atteikšanās no jebkādiem ierobežojumiem
IBF Starptautiskā badmintona federācija (angļu "International Badminton Federation")
IBF Starptautiskā bendija federācija (zviedru "Internationella Bandyfbrbundet")
SBA Starptautiskā Biznesa augstskola
FIBT Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (franču "Federation Internationale de Bobsleigh et de Toboganning")
IBF Starptautiskā boksa federācija (angļu "International Boxe Federation")
ICAO Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (angļu "International Civil Aviation Organization")
SDAS Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība
IUCN Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība
ILO Starptautiskā Darba organizācija (angļu "International Labour Organization"), viena no ANO struktūrām
CIOS Starptautiskā darba zinātniskās organizācijas komiteja (franču "Conseil international pour l'organisation scientifique")
SDSF Starptautiskā demokrātiskā sieviešu federācija
21. februāris Starptautiskā dzimtās (mātes) valodas diena
ISPA Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības biedrība (angļu "International Society for the Protection of Animals")
ITT Starptautiska elektrosakaru firma (angļu "International Telephone and Telegraph Corporation")
IEA Starptautiskā enerģētikas aģentūra (angļu "International Energy Agency")
SEA Starptautiskā Enerģijas aģentūra (ESAO)
UEA Starptautiskā esperanto asociācija (esperanto Universala Esperanto Asocio)
SFK Starptautiskā finanšu korporācija (ANO)
SI Starptautiskā fizikālo mērvienību sistēma (franču "Systeme International"), kam ir 7 pamatvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins, kandela un mols) un 2 papildvienības (radiāns un steradiāns)
CIOFF Starptautiskā Folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome (franču "Comite international des Organisations des Festivals de Folklore")
FIAP Starptautiskā fotomākslas federācija (franču "Federation Internationale de l'Art Photographique"), dib. 1950., sadarbojas ar UNESCO
FIFA Starptautiskā Futbola federācija (franču "Federation Internationale de Football Association"), dib. 1904., rezidence atrodas Cīrihē
IATA Starptautiskā Gaisa pārvadājumu asociācija (angļu "International Air Transport Association")
ATAI Starptautiskā gaisa transporta asociācija (franču "Association du transport aerien international")
ITTF Starptautiskā galda tenisa federācija (angļu "International Table Tennis Federation")
IAB Starptautiskā Grāmatvežu asociācija (angļu "International Association of Bookkeepers")
IIHF Starptautiskā Hokeja federācija (angļu "International Ice Hockey Federation")
ICC Starptautiska inuītu (eskimosu) nevalstiska organizācija "Cirkumpolāra Inuītu konference" (angļu "Inuit Circumpolar Conference"), dibināta 1977. gadā
3. decembris Starptautiskā invalīdu diena
SIB Starptautiskā investīciju bilance
12. augusts Starptautiskā jaunatnes diena
ICS Starptautiskā jūras kuģniecības palāta (angļu "International Chamber of Shipping")
SJO Starptautiskā Jūrlietu organizācija
ICF Starptautiskā kanoe federācija (angļu "International Canoe Federation")
FIPRESCI Starptautiskā kinokritiķu federācija (franču "Federation Internationale de la Presse Cinematographique)
FCI Starptautiskā kinologu (suņu audzētāju) federācija (franču "Federation Cynologique Internationale")
semafors Starptautiska koda signālu sistēma, kurus noraida ar roku attiecīgu stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus, lukturus u. tml.
SOLAS Starptautiskā konvencija "Dzīvības drošība jūrā" (angļu "Safety of Life at Sea")
SKS Starptautiskā kosmosa stacija
ISS Starptautiskā kosmosa stacija ("International Space Station")
Interpols Starptautiska kriminālpolicijas organizācija
ICC Starptautiskā krimināltiesa
SKT Starptautiskā krimināltiesa
ICE Starptautiskā kultūras apmaiņas organizācija (angļu "International Cultural Exchange")
ISPA Starptautiskā kūrortu asociācija (angļu "International Spa Association")
WWOOF Starptautiskā kustība "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu "World Wide Oportunities on Organic Farms")
UNIMA Starptautiskā leļļu mākslinieku asociācija (franču "Union internationale des marionettes")
autentiskums Starptautiska līguma īstenums, juridiskā akta pašu veidotais, radītais oriģinālais teksts; autentisks iztulkojums (interpretācija) - pašu autoru dotais juridiska akta, parasti līguma skaidrojums
denonsēšana Starptautiska līguma izpildes vienpusēja pārtraukšana atbilstoši līgumā paredzētajiem nosacījumiem
reziliacija Starptautiska līguma saistību izbeigšana
FIM Starptautiskā Motosporta federācija (franču "Federation internationale motocycliste")
ICOM Starptautiskā muzeju padome (angļu "International Council of Museums")
17. oktobris Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena
UNICA Starptautiskā neprofesionālā kino asociācija (franču "Union internationale du cinema d'amateurs")
ATTAC Starptautiska nevalsts globalizācijas kustība par finanšu tirgu un to struktūru demokrātisku kontroli (angļu "Association for the Taxation of Financial Transactions for the Aid of Citizens")
PADI Starptautiska niršanas instruktoru profesionālā asociācija (angļu "Professional Association of Diving Instructors"), kuras mērķis ir veicināt niršanas un akvalangisma izplatību un nirēju izglītību; organizē apmācību un izsniedz sertifikātus, sertificē un pārrauga niršanas centrus un sertificēto niršanas instruktoru darbu
nolīgums Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt)
SOK Starptautiskā Olimpiskā komiteja
IOC Starptautiskā Olimpiskā komiteja (angļu "International Olympic Committee")
masons Starptautiska organizācija (sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; brīvmūrnieks
brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (sākot no 18. gs.), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; masonis
FATF Starptautiskā organizācija cīņai pret naudas atmazgāšanu
MOPR Starptautiskā organizācija palīdzības sniegšanai revolucionāriem (1922.-1947. g.; krievu "Meždunarodnaja orgaņizacija pomošči borcam revoļucii"), saukta arī "Starptautiskā sarkanā palīdzība"
Nacionālo olimpisko komiteju asociācija starptautiska organizācija, kas apvieno pašreizējās 206 nacionālās olimpiskās komitejas (NOK), kuras atzinusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK)
UIO Starptautiskā orientālistu apvienība (franču "Union internationale des orientalistes")
16. oktobris Starptautiskā pārtikas diena
ICOMOS Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome (angļu "International Council of Monuments and Sites")
SPA Starptautiskā Policijas akadēmija
ICBP Starptautiskā putnu aizsardzības padome (angļu "International Council for Bird Preservation")
OIRT Starptautiskā radio un televīzijas raidījumu organizācija (franču "Organisation internationale de radiodiffusion et television")
IARU Starptautiskā radioamatieru apvienība (angļu "International Amateur Radio Union")
PEN Starptautiskā Rakstnieku apvienība (angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists); penklubs
penklubs Starptautiskā rakstnieku apvienība (PEN - no angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists), kas 1921. g. dibināta lai aizsargātu vārda brīvību
Pasaules banka Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka
SRAB Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (Pasaules Banka) (ANO)
scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos
masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība
brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms
UCI Starptautiskā riteņbraukšanas federācija (franču "Union cycliste internationale")
IHF Starptautiskā rokasbumbas federācija (vācu "Internationale Handball-Foderation")
SSKK Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja
detante Starptautiskā saspīlējuma atslābums (gk. runājot par 20. gs. 70. gadiem)
KOSPAS-SARSAT Starptautiska satelītsistēma, kas pieņem briesmu signālu SOS un atklāj kuģa avāriju 20 minūšu laikā jebkurā Pasaules okeāna daļā ar precizitāti līdz 3-5 km; darbojas no 1983. g.
8. marts Starptautiskā sieviešu diena
izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos
SSNP Starptautiskā Skolēnu novērtēšanas programma
5. oktobris Starptautiskā skolotāju diena
ISA Starptautiskā skolu asociācija (angļu "International Schools Association")
SSBA Starptautiska Skolu bibliotēku asociācija
CIS Starptautiskā slāvistu komiteja (franču "Comite international des slavistes")
FIS Starptautiskā Slēpošanas federācija (franču "Federation internationale de ski")
ISU Starptautiskā Slidošanas savienība (angļu "International Skating Union")
ISF Starptautiskā Snovborda federācija (angļu "International Snowboard Federation")
IASSW Starptautiskā Sociālā darba skolu asociācija
ICSW Starptautiskā Sociālās labklājības padome
IFSW Starptautiskā Sociālo darbinieku federācija
IREX Starptautiskā speciālistu apmaiņas biedrība (angļu "International Research and Exchange Board")
SSAF Starptautiskā sporta akrobātikas federācija
AIPS Starptautiskā sporta preses asociācija (franču "Association internationale de la presse sportive")
ISO Starptautiskā standartizācijas organizācija (angļu "International Organization for Standardization" - nosaukuma pamatā ir grieķu vārds "isos" - "vienāds, vienlīdzīgs"), atrodas Ženēvā, Šveicē; dib. 1946. g.
IOS Starptautiskā standartizācijas organizācija (angļu "International Organization for Standardization")
ISBN starptautiskā standartizētā grāmatu numerācija (angļu "International Standard Book Numbering"); numurs tiek piešķirts visām grāmatām un sastāv no 10 cipariem četrās grupās: valsts (Latvijai 9984), izdevniecības numurs, nosaukuma numurs un kontrolskaitlis
ISMN Starptautiskā standartizētā nošu izdevumu numerācija (angļu "International Standard Music Number")
SWIFT Starptautiska starpbanku organizācija (angļu "Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication"), kuras mērķis ir elektroniska informācijas apmaiņa par veiktajiem norēķiniem; dibināta 1973. g.; tajā ietilpst ap 1500 banku no vairāk nekā 50 valstīm
ASI Starptautiskā stomatologu asociācija (franču "Association stomatologique internationale")
ISIC Starptautiskā studenta identitātes karte (angļu "International Student Identity Card")
IUS Starptautiskā studentu savienība (angļu "International Union of Students")
FIDE Starptautiskā Šaha federācija (fr. "Federation internationale des echecs")
CCITT Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (franču "Comite Consultatif International Telegraphique et Telephonique")
ITU Starptautiskā telekomunikāciju apvienība (angļu "International Telecommunication Union")
Intelsat Starptautiskā Telekomunikāciju satelītu organizācija ("International Telecommunications Satellite Organisation")
ITF Starptautiskā Tenisa federācija (angļu "International Tennis Federation")
IUTAM Starptautiskā teorētiskās un lietišķās mehānikas savienība (angļu "International Union of Theoretical and Applied Mechanics")
ILA Starptautiskā tiesību asociācija (angļu "International Law Association")
ATYPI Starptautiskā tipogrāfistu asociācija (franču "Association typographique internationale")
IUPAB Starptautiskā tīrās un lietišķās biofizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Biophysics")
IUPAP Starptautiskā tīrās un lietišķās fizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Physics")
IUPAC Starptautiskā tīrās un lietišķās ķīmijas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Chemistry")
16. novembris Starptautiskā tolerances diena
Rotari Starptautiska uzņēmumu un profesiju pārstāvju organizācija, klubu savienība, kas izvirzījusi mērķi kalpot sabiedrībai ikdienas dzīvē
CIPL Starptautiskā valodnieku pastāvīgā komiteja (franču "Comite international permanent de linguistes")
SDR Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienība (angļu "Special Drawing Rights" - speciālās aizņemšanās tiesības)
tranša Starptautiskā valūtas fonda tā dalībnieku pa daļām saņemtie aizdevumi
1. oktobris Starptautiskā veco ļaužu diena
vindglaiders Starptautiska vējdēļu klase
Greenpeace Starptautiska vides aktīvistu organizācija, kas uzstājīgi cīnās par vides saglabāšanu un dažādu kaitējumu novēršanu
IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation")
FIVB Starptautiskā Volejbola federācija (franču "Federation Internationale de Voleyball")
ISCS Starptautiskā zinātniskās sadarbības organizācija (angļu "International Scientific Cooperative Service")
SŽO Starptautiskā žurnālistu organizācija
TIF Starptautiskais dzelzceļa tranzīts (fr. "transport international par chemin de fer")
IPA Starptautiskais fonētiskais alfabēts (angļu "International Phonetic Alphabet")
SGS Starptautiskais Grāmatvedības standarts
SJTB Starptautiskais jaunatnes tūrisma birojs
BITEJ Starptautiskais jaunatnes tūrisma un sakaru birojs (franču "Bureau international pour le tourisme et les echanges de la jeunesse")
IMT Starptautiskais kara tribunāls (angļu "International Military Tribunal")
ITER Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors
IRSI Starptautiskais ledus sacīkšu seriāls (angļu "Ice Race Series International")
IIB Starptautiskais patentu institūts (franču "Institut international des brevets")
STI Starptautiskais teātra institūts
IITF Starptautiskais Terminoloģijas pētniecības institūts (vācu)
SVF Starptautiskais valūtas fonds
IMF Starptautiskais valūtas fonds (angļu "International Monetary Fund")
ISF Starptautiskais zinātnes fonds (angļu "International Science Foundation")
ICSI Starptautiskais zinātniskās informācijas centrs (angļu "International Center of Scientific Information")
ISIS Starptautiskais zinātniskās informācijas dienests (angļu "International Scientific Information Service")
iebraucējs Starptautiskajā ceļotāju statistiskajā uzskaitē - visas personas, kuras ieceļo valstī ar jebkuru mērķi
load Starptautiskajā kokmateriālu tirdzniecībā dažreiz lietotā angļu kravas vienība, atbilst 50 angļu kubikpēdām jeb 1,416 kubikmetriem
nuit Starptautiskajā telegrāfijā saīsinājums nakts laikā pieņemtām telegrammām, kas tūliņ jāpiesūta
loads Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām)
lods Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām)
lote Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām)
louds Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām)
memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga
sankcija Starptautiskajās tiesībās - ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus
ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus
dezavuēt Starptautiskajās tiesībās - valdības vārdā paziņot, ka nepiekrīt oficiālas (pilnvarotas) personas rīcībai vai paziņojumam
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību
servitūts Starptautiskajās tiesībās - vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai citām valstīm
starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem
nonkombatanti Starptautiskajās tiesībās - visas personas, kas neietilpst karojošo pušu bruņotajos spēkos, kā arī bruņoto spēku personāls, kas nepiedalās karadarbībā (medicīniskie darbinieki, kapelāni u. tml.)
indemnitāte Starptautiskajās tiesībās - zaudējumu atlīdzināšana
saldo Starptautiskajos norēķinos - valsts eksporta un importa vērtību starpība vai ārvalstu maksājumu un iemaksājumu starpība
AID Starptautiskās attīstības aģentūra (ASV; "Agency for International Development")
MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP
EFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par nopelniem izstāžu darbībā
AFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - mākslinieks (A - artist), ko piešķir par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs pēdējo 5 gadu laikā
ESFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par ilggadēju sabiedrisku darbību mākslas fotogrāfijas laukā
vūferi Starptautiskās kustības "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu saīs. "WWOOF") brīvprātīgie palīgi
standarts ISO 9000 Starptautiskās kvalitātes vadības sistēmas standarts, kas paredzēts ražotāju un pakalpojumu sniedzēju novērtēšanai; ieviesa Starptautiskā Standartizācijas organizācija 1987. gadā
rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", Rotari kluba biedrs
komisārs Starptautiskās sporta veida federācijas pārstāvis starptautiskās sacensībās
abstraktās sintakses notācija 1 Starptautiskās standartizācijas organizācijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa attēlošanas slāņa standartos IS 8824, IS 8825 noteiktais datu struktūru aprakstīšanas veids
centimetriskais ISO lieluma apzīmējums Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) ieteiktais ģērba l. a. ar informatīvo vadmēru nosaukumiem pievienotiem vai piktogrammā ierakstītiem tipfigūru vadmēru garumiem centimetros, kuriem proporcionālie izmēri ir iekonstruēti ģērba piegriezumdetaļās
universiāde Starptautiskas studentu sporta sacensības
V.24 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas izstrādāta standarta saskarne, kas nosaka datu galiekārtu un datu ķēdes galiekārtu sadarbību
X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi
X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus
X.25 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu funkcionēšanas pamatprincipi
X.75 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu savienošanas principi gadījumā, kad šo tīklu pamatā ir rekomendācijas X.25 dažādas realizācijas
standarts X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi. Šī datu bāze ietver lietotāju vārdus, pasta adreses, telefona un faksa numurus, kā arī citu nepieciešamo informāciju
standarts X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus. Standarts _X.400_ atšķiras no internetā izmantotajiem elektroniskā pasta standartiem. Lai ziņojumus varētu pārsūtīt no vienas sistēmas otrā, tiek izmantotas vārtejas
ITU-T Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (angļu "International Telecommunication Union") komiteja, kas nodarbojas arelektrosakaru standartu izstrādāšanu; līdz 1990. g. sākumam bija pazīstama kā Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (CCITT)
valoda SDL Starptautiskās telekomunikāciju savienības izstrādāta formāla valoda, kas nodrošina precīzu telekomunikāciju sistēmu specifikāciju un funkcionēšanas aprakstu izstrādāšanu
reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana
restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ
eirokredīti Starptautiski aizņēmumi, ko izsniedz komercbankas uz eirovalūtas tirgus resursu rēķina; parasti tiek piešķirti uz ilgu laiku ar svārstīgām procentu likmēm
SCI Starptautiski citējams izdevums
humanētiķi Starptautiski izplatīta kustība, kuras uzmanības centrā ir dažādu rituālu desakralizācija un alternatīvu pilsonisku rituālu popularizācija
terorisms Starptautiski neatzītu cilvēku vai cilvēku grupu noziedzīga darbība, kas grauj starptautisko kārtību, starptautisko attiecību stabilitāti, apdraud valsti, atsevišķu personu vai kādu cilvēku kopu
klīrings Starptautiski norēķini bez skaidras naudas (ar preču apmaiņu, savstarpēju saistību dzēšanu)
RGB Starptautiski pieņemta krāsu sistēma, kurā par pamatkrāsām tiek uzskatītas sarkana, zaļa un zila krāsa (angļu "Red, Green, Blue") un tās sajaucot dažādās attiecībās tiek veidotas visas citas krāsas
TIR Starptautiskie autotransporta pārvadājumi (fr. "transport international de marchandises par route")
KFOR Starptautiskie Miera uzturēšanas spēki (Kosovas miera spēki)
ISSN Starptautiskie standartnumuri seriālizdevumiem (angļu "International Standard Serial Number")
inkotermi Starptautiskie tirdzniecības noteikumi, kas reglamentē visdažādākos apstākļus un nosacījumus preču plūsmā no pārdevēja pie pircēja
SAI Starptautisko attiecību institūts (LU)
SNB Starptautisko norēķinu banka
COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea")
aizvietotājlikums Starptautisko privāttiesību doktrīnas termins, kas apzīmē likumu ar kuru aizstāts kāds cits likums
IDI Starptautisko tiesību institūts
implementācija Starptautisko tiesību izpilde no valsts puses
estoppel Starptautisko tiesību norma, atbilstoši kurai valsts zaudē tiesības atsaukties uz starptautiskā līguma izbeigšanos, darbības pārtraukšanu, apturēšanu vai nederīgumu pati savas darbības dēļ
postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies
transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai
SOS Starptautisks briesmu signāls, ko ar radiotelegrāfa vai gaismas signāliem raida jūras kuģi, lūdzot palīdzību
Eirovīzija Starptautisks dziesmu konkurss, kurā piedalās dziedātāji un mūziķi no dažādām Eiropas valstīm
traktāts Starptautisks līgums
konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā speciālā jautājumā)
pakts Starptautisks līgums, vienošanās, kam ir sevišķa politiska nozīme
neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus
NE Starptautisks saīsinājums - ziemeļaustrumi (angļu North-East)
E Starptautisks signāls "Eko" - nozīmē "es mainu kursu pa labi"
F Starptautisks signāls "Foxtrot" - nozīmē "neesmu vadāms; uzturiet sakarus ar mani"
G Starptautisks signāls "Golf" - nozīmē "man vajadzīgs locis"
H Starptautisks signāls "Hotel" - nozīmē "man uz borta ir locis"
Y Starptautisks signāls "Yankee" - nozīmē "es dreifēju ar enkuru"
I Starptautisks signāls "Indija" - nozīmē "es mainu kursu pa kreisi"
L Starptautisks signāls "Lima" - nozīmē "apstādiniet savu kuģi!"
M Starptautisks signāls "Mike" - nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas"
N Starptautisks signāls "November" - nozīmē "nē" vai "iepriekšējā signālu grupa jālasa noliedzošā formā"
S Starptautisks signāls "Sierra" - nozīmē "kuģa dzinēji strādā atpakaļgaitā"
T Starptautisks signāls "Tango" - nozīmē "turieties no manis noteiktā attālumā; tralēju pārī"
U Starptautisks signāls "Uniform" - nozīmē "jūs ejat uz bīstamu vietu"
V Starptautisks signāls "Viktor" - nozīmē 'man vajadzīga palīdzība'
W Starptautisks signāls "Whiskey" - nozīmē 'vajadzīga medicīniskā palīdzība'
X Starptautisks signāls "X-ray" - nozīmē "pārtrauciet darbību un vērojiet manus signālus!"
Z Starptautisks signāls "Zulu" - nozīmē "man vajadzīgs velkonis"
R Starptautisks signāls bez apzīmējuma "Romeo"; lieto kopā ar citu burtu kombināciju
Alfa Starptautisks signāls, nozīmē: "Nolaists ūdenslīdējs, ievērojiet attālumu un virzieties lēnām"
čelendžers Starptautisks tenisa turnīrs ar samērā nelielu balvu fondu
eirotirgus Starptautisks valūtas un aizdevu kapitāla tirgus, kurā darījumi tiek veikti eirovalūtās
HUGO Starptautisks zinātnisks projekts (angļu "the Human Genome Organization"), kura mērķis ir noteikt visus gēnus cilvēka DNS
prosīdingi Starptautisku konferenču materiālu krājumi
adaptēšana Starptautisku standartu vai citu normatīvu aktu pielāgošana konkrētiem vietējiem apstākļiem vai situācijai
gāte Starpteka - neliela upe, kas savieno divas ūdenstilpnes, parasti mazūdenīgāka nekā galvenā gultne; atzars aiz salām; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru
starpums Starptelpa
distraktors Starpuzdevums; novirzes problēma multiplas izvēles gadījumā
interregnum Starpvaldības periods Romā
IMCO Starpvaldību jūrlietu konsultatīvā organizācija ("Intergovernmental Maritime Consultative Organisation")
IGC Starpvaldību konference ("Intergovernmental Conference")
sizerenitāte Starpvalstu koloniālo attiecību nosaukums 19. gs.
starpenis Starpvējš
stārpenis Starpvējš
interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes
intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā
spaits Stars
drīzena Stars, svītra
actinomyxidia Starsporaiņi - parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase
staršiņš Staršinieks
starters Starteris
start-stop Startstopa
Stuerzenhof Startu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mārsnēnu pagastā
aktino- Staru (piem., aktinolīts, aktinomicētes); ar staru enerģiju saistīts (piem., aktinometrs)
skenēšana Staru diagnostikas metode, ar ko reģistrē cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu uzkrāšanos slimajos audos vai orgānos
datortomogrāfija Staru diagnostikas metode, kurā ar datoru iegūst dažādu orgānu slāņu attēlu; kompjūtertomogrāfija
aktinoģenēze Staru enerģijas ražošana
aktīnisms Staru enerģijas spēja ierosināt vielā ķīmiskas pārvērtības; šī īpašība piemīt violetajām un ultravioletajām gaismas spektra daļām
granoloma Staru sēnīšu slimība augiem
aktinoterapija Staru terapija - jonizējošā starojuma izmantošana ārstniecībā
supervaskularizācija Staru terapijā relatīvi palielināta vaskularizācija, kad ir iznīcināta daļa audzēja šūnu un atlikušās labāk apasiņo nebojātie kapilāri
refleksija Staru vai starojuma atstarošana no kādas virsmas
glorija Staru vainags ap kādas personas galvu, mākslā apzīmē svētuma oreolu
nimbs Staru vainags; mirdzums (riņķa veidā) ap dievību un svēto galvām (piem., tēlotājmākslā); oreols
tuktāt Staruji pukstēt (par sirdi)
starveidīgs Starveida
asters Starveidīga struktūra, kas aptver centrosomu mitozes profāzē
motifēma Stāsta elements (funkcija), piemēram, situācijas raksturojums, notikums, apstākļi u. tml., kas parasti ir kopējs dažādu avotu stāstos
narativizēšana Stāsta, stāstījuma izveidošana
reika Stāsti, tukšas runas
izstāsts Stāstījums
čalojums Stāstījums bez nopietna satura
izstāstījums Stāstījums, atstāsts
izklāsts Stāstījums, izskaidrojums
pačalojums Stāstījums, saruna, arī teksts bez nopietna, dziļa satura
narrācija Stāstījums, stāstīšana
likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2); apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2)
varoņstāsts Stāstījums, vēstījums par varoņiem, varonību, varoņdarbiem
muhļīt Stāstīt
vādīt Stāstīt
sūdzēties Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli)
pūst Stāstīt (parasti ko aplamu); melot
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu
nostāstīt Stāstīt (visu laikposmu) un pabeigt stāstīt
mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi
baikāties Stāstīt nenozīmīgas lietas
atliet Stāstīt nepatiesību
pasakot Stāstīt pasakas
atgodēties Stāstīt slavinoši
pļorrāt Stāstīt, (daudz un ātri) runāt (nicīgi)
iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko)
parākot Stāstīt, pastāstīt
klārēt Stāstīt; skaidrot
potēt Stāstīt; skaidrot; pārliecināt
stāstnieks Stāstītājs
stāstulis Stāstītājs
sifilitisks Stāstīts ar sifilisu, tam raksturīgs
recitando Stāstoši, deklamējoši
naratīvs Stāstošs, vēstošs
rādīt Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu)
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.)
izstāstīt Stāstot izpaust (kādu domu, faktu u. tml)
noklāstīt Stāstot izskaidrot (pietiekami)
mānīt Stāstot ko nepatiesu, apzināti maldināt
iestāstīties Stāstot panākt, ka notic; iestāstīt
iestāstīt Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam)
pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko)
piedaudzināt Stāstot, arī tenkojot piedēvēt (kādam ko)
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī
skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
stāšķis Stāsts
storiņš Stāsts
mīlasstāsts Stāsts par divu cilvēku mīlestību
conte Stāsts, pasaka
storija Stāsts; notikumu virkne
storijs Stāsts; notikumu virkne
stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
titulstāsts Stāstu krājuma stāsts, kura virsraksts saskan ar krājuma nosaukumu
stāstnieks Stāstu rakstnieks
Staskeviča ezers Staškeviča ezers Šēderes pagastā
statārs Statārā lasīšana - mācāmā valodā rakstīta teksta lasīšana ar sīku analīzi; pretstats - kursora lasīšana
statiņš Statenis
kritenisks Statenisks
stāvinisks Statenisks
stāt Stāties (1)
stāt Stāties (4)
stāt Stāties (5)
sakankarāties Stāties (dzimum)attiecībās
aizsprūgt Stāties ceļā nosprostojot
gulēt Stāties dzimumattiecībās (ar kādu)
sorvaķ Stāties dzimumattiecībās, vienojoties par to
pārgulēt Stāties dzimumsakaros
precēties Stāties laulībā
appamparāties Stāties sakaros (apprecoties)
celties Stāties uz kājām no sēdus vai guļus stāvokļa
stiknīties Stāties, mitēties
grafostatika Statikas nozare, kas ar grafiskās metodes palīdzību risina spēku līdzsvara uzdevumus praktiskajā būvmehānikā
pastata Statiņa apakša
gubiņa Statiņš
kūliņš Statiņš
stadiņš Statiņš
statiņa Statiņš
statīna Statiņš
statīns Statiņš
stutiņš Statiņš
SRAM atmiņa statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory")
SRAM statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory")
pusvadītājpārveidotājs Statiska elektriskā enerģijas parametru (sprieguma, frekvences, fāzes, strāvas veida) pārveidošanas iekārta, kuras galvenie elementi ir pusvadītāju ierīces (diodes, tiristori, tranzistori)
pneimomotors Statiskas darbības pneimodzinējs, kas rada griezes kustību, izmantojot saspiesta gaisa enerģiju; izmanto rūpniecībā, celtniecībā, rokas darbarīkos, piem., urbjmašīnās, slīpmašīnās, šķērēs u. tml.
heterostereotips Statisks priekšstats par kādu citu personu vai grupu
autostereotips Statisks priekšstats par sevi un savu grupu
interpolācija Statistikā - dinamikas rindas nezināmo locekļu aprēķināšana vai apšaubāmo locekļu pārrēķināšana, ja zināmi pietiekami daudzi ticami locekļi
konsistence Statistikā - iztvērumu palielināšanas noteikts precizitātes pieaugums
morālstatistika Statistika par cilvēku sbiedrībā ar zināmu regularitāti notiekošām sociāli svarīgām parādībām, sevišķi tādām, kas nesaskan ar vēlamām ideālām normām, piem., par laulību šķiršanām, pašnāvībām, alkoholismu u. c.
statistiķis Statistikas (1) speciālists
statistiķis Statistikas (2) speciālists
Intrastat Statistikas apkopošanas sistēma
kriminālstatistika Statistikas daļa, kas sniedz ziņas: par tiesu sastāvu un to darbību; par noziedzīgo nodarījumu skaitu, veidu un vainīgām personām
CEIES Statistikas informācijas ekonomikas un sociālajā sfērā padomdevēja komiteja (fr. "Comite consultatif europeen de l'information statistique dans les domaines economique et social")
kliometrija Statistikas izmantošana visu krasi svārstīgo ekonomikas elementu mērīšanā un to atainošanā ar skaitliskiem lielumiem
justicstatistika Statistikas nozare, kas sniedz ziņas par tiesu darbību un tiesisko dzīvi vispār
ranžēšana Statistikas un cita veida informācijas sakārtošana kvantitatīvā vai kvalitatīvā nozīmīguma ziņā noteiktā, parasti augošā kārtībā (tiešais ranžējums) vai dilstošā kārtībā (ačgārnais ranžējums)
percentilvērtība Statistiska mērvienība, kas tiek attiecināta uz grupām
leksikostatistika Statistiska valodas pētīšana (atsevišķu vārdu lietojuma biežums, morfēmu, vārdu, teikuma konstrukciju lietošanas kvantitatīvās īpatnības u. tml.)
standartmetropole Statistiska vienība (~50 tk iedzīvotāju), ko izmanto ASV iedzīvotāju un resursu statistiskajā plānošanā
korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs
deģenerācija Statistiskajā fizikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad dotās fizikālās sistēmas aprakstam nevar izmantot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika
centrogrāfija Statistiski ģeogrāfiskās analīzes paņēmieni - apdzīvojuma, resursu, ražošanas, patēriņa un realizācijas u. c. "centru" noteikšana, līdzīgi smaguma centra atrašanai mehānikā
kvartils Statistisko mērījumu rindas ceturtā daļa
traumatisms Statistisks rādītājs - noteiktā periodā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; arī traumu ieguve
inference Statistisks slēdziens
pārstatīt Statīt vēlreiz, no jauna
molberts Statīvs gleznošanai
vērsītis Statīvs malkas zāģēšanai
žurds Statīvs no trīs zarainiem kokiem, āboliņa, labības u. tml. kaudzes veidošanai
trijkājis Statīvs, balsts ar trim kājām
kraģis Statīvs, paliktnis
kraķis Statīvs, paliktnis
krāģis Statīvs, paliktnis (statīvs maizes abrai; balsts zāģēšanai; rāmis izšūšanai)
buka Statīvs, uz kura novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu
pastatnis Statīvs; arī paliktnis
vadotnes Statnes un citu korpusveida detaļu konstrukcijas elementi, pa kuriem pārvietojas kustīgi mezgli vai izpildietaises
stoika Statnis
statīvs Statnis (2)
tapstatnis Statnis (apavrūpniecībā) tapveida detaļu štancēšanai un to pievienošanai
kuraža Statnis ar atzveltni, ko lika uz ragavām, lai būtu ērtāk sēdēt
regālis Statnis ar plauktiem (piemēram, preču novietošanai)
stelāža Statnis ar plauktiem vairākos stāvos
rumbiņa Statnis dzijas tīšanai
menāža Statnis ēdienu trauku nešanai
kārsts Statnis labības vai āboliņa žāvēšanai
linkārsts Statnis linu žāvēšanai; linu kārsts
krazvankas Statnis ratu vai ragavu paplašināšanai
ķists Statnis uz 4 kājām, uz kura pēdējo reizi tiek izbērti izkultie salmi
buks Statnis zāģējamā materiāla novietošanai; steķis, arī steķi
pakarams Statnis, plaukts, līste u. tml.
uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem; pakaramais
jēcis Statnis, uz kā žāvē labību
skrāja Statnis; skraģis
otolīti Statolīti - dažu bezmugurkaulnieku un visu mugurkaulnieku (arī cilvēka) līdzsvara orgānu daļa; mugurkaulniekiem atrodas iekšējās auss plēves labirintā
stapa Stats
stapana Stats
stapis Stats
staps Stats
vistiņa Stats, statiņš
stabenis Stats, statiņš (2)
statueta Statuete, maza statuja
virsstatuss Statuss, kam sociālajās mijiedarbēs mēdz būt vislielākais svars, piemēram, vecums, dzimums, nodarbošanās, rase
staubans Staubenis
staubens Staubenis
staubere Stauberis
staubers Stauberis
stauburis Stauberis
staurastrum Staurastras
klifs Stāva ezera vai jūras krasta krauja, kas izveidojusies abrāzijas rezultātā
krastaugša Stāva krasta augšējā mala
krantmale Stāva krastmala
kraujs Stāva nogāze
nogroba Stāva nogāze
krušņa Stāva nogāze, krauja
atgāze Stāva nogāze, stāvulis, krauja
pupurs Stāvā spurdze; lapu koku spurdze, kad tā vēl nav izziedējusi
stāvums Stāva vieta (piemēram, reljefa veidojumā); stāvs (parasti reljefa) veidojums
briežkūla Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
bukubārzda Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
sass Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
vilkkūla Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
vilkukūla Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
zeduni Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
zeduņi Stāvā vilkakūla ("Nardus stricata")
krants Stāva, arī asa mala
cilinderis Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm
cilindrs Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm
nokara Stāva, klinšaina kalna nogāze, krauja, kur klintis nokarājas
stāvapkakle Stāva, taisna apkakle
činks Stāva, vietām vertikāla krauja, kas radusies denudācijas procesā
hylocomium Stāvaines
retējums Stāvais retējs ("Potentilla recta", senāk "Tormentilla erecta", arī "Potentilla tormetilla")
reitiņi Stāvais retējs ("Potentilla recta", senāk "Tormentilla erecta")
asinssakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
grēteļi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
miegainīte Stāvais retējs ("Potentilla recta")
pēškenīca Stāvais retējs ("Potentilla recta")
platkājis Stāvais retējs ("Potentilla recta")
rasaine Stāvais retējs ("Potentilla recta")
rasaines Stāvais retējs ("Potentilla recta")
redmensakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
rēdmensakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retāji Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retājs Stāvais retējs ("Potentilla recta")
reteimi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
reteiņi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
reteisakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retējas Stāvais retējs ("Potentilla recta")
reteji Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retejs Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retejsakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retējsakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retējumi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retējumsaknīte Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retējumzāle Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retēkļa Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retekļi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
reteklis Stāvais retējs ("Potentilla recta")
reteļi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retēļi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retēliņi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retēliņš Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retelis Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retēlis Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retelītis Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retenaji Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retenāji Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retiļi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retilis Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retine Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retiņi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retmeisakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
retmensakne Stāvais retējs ("Potentilla recta")
skreteliņi Stāvais retējs ("Potentilla recta")
turmantiks Stāvais retējs ("Potentilla recta")
Euphrasia stricta Stāvais žibulītis
Stavangera Stavangere - pilsēta Norvēģijā
stoika Stāvapkakle
pārkare Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei
cēlājaste Stāvaste
stāvastiņš Stāvastītis, paceplītis
rhinocryptidae Stāvastu dzimta
pteroptochos Stāvastu dzimtas ģints
rhinocrypta Stāvastu dzimtas ģints
scelorchilus Stāvastu dzimtas ģints
scytalopus Stāvastu dzimtas ģints
tapakulo Stāvastu dzimtas vairāku ģinšu kopējs nosaukums
vagranka Stāvceplis
stāviņi Stāvenis (1)
stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (transportlīdzeklim, iekārtai, mašīnai)
mantuļiķ Stāvēt
stāviņāt Stāvēt (bērnu valodā)
nostāvēt Stāvēt (parasti ilgāku laiku) un pabeigt stāvēt
nostāvēt Stāvēt (visu laikposmu) un pabeigt stāvēt
oģeržatsja Stāvēt ar paceltām rokām un saņemt sitienus par pārkāpumu
titerot Stāvēt bez darba
kalksnēt Stāvēt dīkā, tūļāties
driznēt Stāvēt dīkā; ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties
stilēt Stāvēt mierā
stāvēt mierā Stāvēt nekustīgi
zicēt Stāvēt pēc komandas uz pakaļkājām (par suni, kaķi)
izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā)
vēplot Stāvēt un skatīties muti atplētis
kraulēt Stāvēt, būt sardzē
dimt Stāvēt, nīkt
uzstāvēties Stāvēt, nostāties (uz kājām)
stābrakām Stāvgrūdām
stāmaņām Stāvgrūdām
stāminai Stāvgrūdām
stāvbāzām Stāvgrūdām
stāvbāzu Stāvgrūdām
stāvbrakam Stāvgrūdām
stāvbrukām Stāvgrūdām
stāvgrūdnēm Stāvgrūdām
stāvgrūdus Stāvgrūdām
stāvlaidām Stāvgrūdām
stāvlauzām Stāvgrūdām
stāvmaļām Stāvgrūdām
stāvmaņām Stāvgrūdām
stāvmiņām Stāvgrūdām
stāvmukām Stāvgrūdām
stāvmatu Stāvgrūdām pilns
stāvminai Stāvgrūdus
kruši Stāvi, krauji
stāvmucis Stāvkocis (3)
stādaiķi Stāvkoku žoga mieti
stadaiņi Stāvkoku žoga mieti
stādadzis Stāvkoku žoga miets
stādegs Stāvkoku žoga miets
stādaigs Stāvkoku žogs
čūskulājs Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
dievrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
jodrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
stāmacis Stāvmacis
stāmačis Stāvmacis
stāvmuca Stāvmucis (2)
sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.)
sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
sāņu Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3)
parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības
smaga Stāvoklī, mātes cerībās
būsenis Stāvoklis
būšana Stāvoklis; arī darbs, darbība
pārraudzība Stāvokļa, darbības pārbaude, kontrole, lai konstatētu, piemēram, kādus defektus, novirzes no normas
alternācija Stāvokļu, funkciju mija
staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas
stāvušs Stāvošs (par ūdeni ūdenstilpē)
apgultiņa Stāvošs ūdens, sevišķi uz lauka
plancis Stāvošs, sastāvējies ūdens
aprāvējis Stāvošs, smirdīgs, dzelzi saturošs, ar krāsainu plēvi (rāvu) pārklāts ūdens
epilimnijs Stāvošu saldūdens ūdenstilpju (ezeru, dīķu. ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis līdz 5-8 metru dziļumam
iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.)
stāvkājām Stāvot kājās; nesēžot
stāvkājās Stāvot kājās; nesēžot
nosastāvēties Stāvot nogurt
atstrieties Stāvot noliekties
mīties Stāvot, ejot balstīties uz kājas pēdas
līgāties Stāvot, sēžot viegli šūpoties
līgoties Stāvot, sēžot viegli šūpoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); viegli šūpoties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām)
Vorošilovska Stavropole - pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1935.-1943. g.
strauls Stāvs
tāžs Stāvs (ēkai)
stāvans Stāvs 2
stāvinis Stāvs 2
stāvīns Stāvs 2
stāvisks Stāvs 2
stāvcers Stāvs cers
stāvģēvele Stāvs jumts
stendere Stāvs koks, ar kura palīdzību savieno baļķu būves sienas
krastmala Stāvs krasta nostiprinājums; josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu
kraulis Stāvs krasts, stāva kalna mala
krauls Stāvs krasts, stāva kalna mala
krants Stāvs krasts; stāva nogāze
krūts Stāvs pakalns
krante Stāvs upes krasts, krastmala
krantains Stāvs, ar stāvu krastu
ķeksis Stāvs, asi izlocīts, ar nemākulīgi uzrakstīts burts
atika Stāvs, kas atrodas virs galvenās dzegas (atikas stāvs)
gūbainis Stāvs, ko tālumā redz kustamies
krušs Stāvs, kraujš
kruts Stāvs, kraujš
noskaujš Stāvs, kraujš
stāši Stāvs, kraujš
stāvkrasts Stāvs, kraujš krasts
noslaidu Stāvs, kraujš, slīps
jaujš Stāvs, pēkšņs, ļoti ātrs, spēcīgs
stails Stāvs, spējš
stāv Stāvu
stāviņ Stāvu
stāviņām Stāvu
stāvi Stāvu (1)
stādags Stāvu koku sēta
stadaugs Stāvu koku sēta
slienus Stāvus
stāvai Stāvus
stāvinai Stāvus
stāviniski Stāvus
stāviski Stāvus
stāvu Stāvus (1)
stāvu Stāvus (2)
stāvu Stāvus (3)
stāvu Stāvus (4)
bābiņa Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus
bābīna Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus
bābiņš Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus
kritums Stāvus lejupejošs (parasti ceļa, kalna, upes gultnes) slīpums
bobriks Stāvus uzkārsts biezs (parasti vilnas vai pusvilnas) mēteļu audums
kāja Stāvus, balstoties uz šīm ekstremitātēm (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
augšā Stāvus, kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa)
durteniski Stāvus, taisnā virzienā (krist, ietriekties kur u. tml.)
stāvkājām Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem
stāvkājās Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem
atlantrops Stāvusejošā cilvēka pasuga ("Homo erectus mauritanicus"); atklājis franču paleontologs K. Arambūrs 1954-55 Alžīrijā \~400 tk g. vecos pleistocēna nogulumos
atkritumvads Stāvvads daudzstāvu ēkā, atkritumu nogādei konteinerā
stajanka Stāvvieta (parasti autostāvvieta)
speķakmens Steatīts
treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela
osteosteatoma Steatoma, kurā ir kaula elementi
atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp; steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties
iesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, ievirzīties (kur iekšā)
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
pasteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pavirzīties
piesteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
nosteberēt Steberējot, neveiklā gaitā noiet, nonākt
šteberēt Steberēt
aizsteberēt Steberēt prom; steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
atsteberēt Steberēt šurp
stephanandra Stefanandras
iegrieztā stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra incisa"), līdz 1 m augsts krūms ar līkločveidīgām vasām, tās lapas rudeņos krāsojas sarkanbrūnos toņos
Tanakas stefanandra stefanandru suga ("Stephanandra tanakae"), kurai izlocītas vasas un trīsdaivainas vai piecdaivainas lapas, kas rudenī krāsojas karmīnsarkanos vai oranžos toņos
krāšņziedu stefanote stefanošu suga ("Stephanotis floribunda")
stephanotis Stefanotes
Xenicus lyalli Stefensa salas māņceplītis
steglis Stegļi
stegocephala Stegocefālis
stegosaurus Stegozaurs
zibenstelegramma Steidzama telegramma
sročna Steidzami
sročno Steidzami
urgente Steidzami, neatliekami
nekavējams Steidzams
svilošs Steidzams
svilots Steidzams
steidzīgs Steidzams (2)
depeša Steidzams (parasti diplomātisks) ziņojums; arī telegramma
spurģis Steidzams darbs, darbu sastrēgums
stafete Steidzams ziņojums, ko veda speciāli kurjeri, parasti jātnieki, kuri ceļā nomainīja cits citu
piepēts Steidzams, ātrs
dedzīgs Steidzams, neatliekams
degošs Steidzams, neatliekams
tahifagija Steidzīga ēšana
tahifāģija Steidzīga, ātra ēšana; bieži rada aerofāģiju
frettando Steidzīgi
ogmaņām Steidzīgi
steigti Steidzīgi
ieleksēt Steidzīgi (nevīžīgi) ēst
aizlumīt Steidzīgi aiziet
aizšpidīt Steidzīgi aiziet
aizticināt Steidzīgi aiziet
aizžauties Steidzīgi aiziet
aizmilzt Steidzīgi aiziet lieliem soļiem
aizdirbināt Steidzīgi aiziet maziem solīšiem
aizņirbināt Steidzīgi aiziet maziem solīšiem
aizšķīt Steidzīgi aiziet, neskatoties apkārt
aizstilpt Steidzīgi aizskriet, aizlidot
apsprukt Steidzīgi apskriet (apkārt) bēgot
atslāt Steidzīgi atnākt
mēgt Steidzīgi bēgt, izvairīties
aizbliest Steidzīgi doties prom
aizblīst Steidzīgi doties prom
aizspradzīt Steidzīgi doties prom
vonckāt Steidzīgi dzīt prom
ķempēt Steidzīgi ēst
koklēt Steidzīgi ēst
mīkstīt Steidzīgi ēst
mendelēt Steidzīgi ēst, ēdot ātri kustināt žokļus (piemēram, par aitām)
lencinēt Steidzīgi iet
lumīt Steidzīgi iet
lupīt Steidzīgi iet
mudrīt Steidzīgi iet
špidīt Steidzīgi iet
višīt Steidzīgi iet
milzt Steidzīgi iet lieliem soļiem
matot Steidzīgi iet, ka mati plivinās
snāt Steidzīgi iet, nākt
spradzīt Steidzīgi iet, skriet
ķost Steidzīgi iet, steigties
izklecēt Steidzīgi izēst
pārsasteigties Steidzīgi ko darot, kļūdīties
aizpost Steidzīgi kurp doties, attālināties
aizpļauties Steidzīgi kurpt doties
nokļemēt Steidzīgi noēst (lai otrs nedabū)
nomudīt Steidzīgi nokāpt lejā
nomudīties Steidzīgi noslēpties, pazust
nomudīt Steidzīgi pabeigt (darbu)
aizpērt Steidzīgi pabraukt garām (sitot zirgu)
apgūstīt Steidzīgi paveikt (virkni darbu)
apgrūst Steidzīgi pieveikt
aizrīstīties Steidzīgi rijot, ēdot, ierīt kaut ko elpvadā
ģimstīt Steidzīgi rīt
kūčot Steidzīgi sagrābt kaut ko, kas tiek piedāvāts
aptvarstīt Steidzīgi sakārtot
nomudīt Steidzīgi satvert, noķert
nomudīt Steidzīgi slēpt
iesprīžot Steidzīgi un ar lieliem soļiem ienākt, ieiet
ļēpt Steidzīgi un kāri ēst (ar karoti) kaut ko šķidru
lemsīt Steidzīgi un kārīgi ēst (ko šķidru)
klamzāt Steidzīgi un lieliem kumosiem ēst, rīt
aizkamāt Steidzīgi un smagiem soļiem aiziet
aizkamīt Steidzīgi un smagiem soļiem aiziet
atklumburēt Steidzīgi un streipuļojot atnākt
aumašiņ Steidzīgi, ātri
raptim Steidzīgi, ātri
aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet
iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā)
izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izsteigties Steidzīgi, ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
iesteigt Steidzīgi, ātri paveikt (iekavēto)
izsteigt Steidzīgi, ātri paveikt (piemēram, darbu)
pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (parasti par cilvēkiem)
piesteigties Steidzīgi, ātri pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas
nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
rikšā Steidzīgi, ātriem soļiem
ķosīt Steidzīgi, āttri iet (par bērnu)
augšpalecēm Steidzīgi, jautri, uz augšu palecoties
aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom); aizbēgt
pārsteigties Steidzīgi, nepārdomāti ko darot, izlemjot u. tml, kļūdīties
traukšus Steidzīgi, raiti
precipitando Steidzīgi, steidzoties
aumaži Steidzīgi, strauji
pressant Steidzīgs
skubīgs Steidzīgs
sprudzīgs Steidzīgs
Figaro Steidzīgs, izveicīgs cilvēks, kurš grib paveikt daudzus darbus gandrīz vai vienlaikus
aulaka Steidzīgs, nemierīgs cilvēks
beiselis Steidzīgs, neprecīzs kāda darba darītājs
piepētīgs Steidzīgs, pēkšņs
šaudrains Steidzīgs, straujš
drāza Steidzīgu ļaužu pūlis
drāzma Steidzīgu ļaužu pūlis
urga Steidzināšana, kūdīšana
ātrināt Steidzināt
stidzināt Steidzināt
tribelēt Steidzināt
žiglināt Steidzināt
žiglot Steidzināt
šudīties Steidzināt sevi un citus
drīzināt Steidzināt, skubināt, mudināt, paātrināt
pasteidzināt Steidzinot panākt, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk
affrettando Steidzinot, pātrinot tempu
pārsteigties Steidzoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
drāzeniski Steidzoties, grūžot, raujot
aizgūtne Steiga
skuba Steiga
steigsme Steiga
steigums Steiga
sviloņa Steiga
svilonis Steiga
trausma Steiga
umakām Steigā
gūšņiem Steigā (ko darīt)
aizkārt Steigā (nekārtīgi) iejūgt zirgu
skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku)
dvīgt Steigā bēgt
traukt Steigā darīt, veikt (ko)
ieklempt Steigā ieēst
iekluinīt Steigā ieēst (šķidru ēdienu)
iebliesties Steigā ierasties, iekļūt
iekļaustīt Steigā iestrēbt vai iedzert
nodrepelēt Steigā ķeburaini uzrakstīt (ka nevar izlasīt)
sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt
aizspēt Steigā pagūt (ko izdarīt); steigā nokļūt (kur); paspēt
uzgrūst Steigā pavirši, nevīžīgi (ko) izdarīt, paveikt
čādīt Steigā samest kopā
sasaķerties Steigā saposties, sakārtoties, lai kur dotos
nogrūstīt Steigā šur un tur slēpt
dristināt Steigā un pavirši strādāt; nevajadzīgi pāriet uz citu darbu
uzkrāstīt Steigā un virspusēji salāpīt
iekampstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
iekramstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
skriešana Steigā veicami darbi, pasākumi
apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt
sasabrāzties Steigā, arī trokšņaini ierasties, sarasties (par vairākiem, daudziem)
sasagrūsties Steigā, arī trokšņaini sarasties, ierasties (par vairākiem, daudziem)
mudraste Steiga, ātrums
sveloņa Steiga, karsta skuba
degona Steiga, liela dedzība, neatliekama darīšana
degoņa Steiga, liela dedzība, neatliekama darīšana
pagūtnēm Steigā, pa starpām
nogrūst Steigā, pavirši paveikt, izdarīt
grūst Steigā, pavirši veikt
trauksme Steiga, rosība, arī sasprindzinājums
pasteiga Steiga, skuba
steidzība Steiga, skuba
strāka Steiga, skuba
sutonis Steiga, skuba
ātrība Steiga, straujums
ummaka Steigšanās
steigšiem Steigšus
steigšis Steigšus
steigšu Steigšus
steigus Steigšus
urpuļiem Steigšus
steidzin Steigšus (4)
izdirbināt Steigšus (kaut ko) izdarīt
pārjāties Steigšus (pat ar kājām) atgriezties mājās (nicinoši)
novicāt Steigšus apēst
satīrīt Steigšus apēst
steļķēt Steigšus bāzt (somā)
ķestīt Steigšus ēst
koļļāt Steigšus ēst
ķempt Steigšus ēst, dzert
lepsēt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst
lepsīt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst
iestilpāt Steigšus ieiet
atsteigties Steigšus ierasties
iespolēt Steigšus ieskriet
slomīt Steigšus iet
sastudzināties Steigšus sagatavoties
iekripšināt Steigšus skrubinot (graužot) ēst
strēbt Steigšus strādāt
klīmāt Steigšus un daudz ēst
klīpāt Steigšus un daudz ēst
knocēt Steigšus un enerģiski ēst
noknocēt Steigšus un kārīgi apēst
klēmēt Steigšus un kārīgi ēst
izburināt Steigšus un nesaprotami runāt
izburmetēt Steigšus un neskaidri izrunāt
savārsnis Steigšus un neveikli darināts rokdarbs
langāt Steigšus un smagi strādāt
ielēkt Steigšus uzvilkt (bikses, apavus)
paspraukt Steigšus zem kaut kā palīst, parāpot
dribināties Steigšus, bet bez panākumiem ar kaut ko nodarboties
ķauzt Steigšus, daudz ēst
trimtrallām Steigšus, klibojot, klūpot, ar kruķiem
savervelēt Steigšus, nesaprotami daudz runāt
accelerando Steigšus, pamazām ātrumā pieņemoties
knietēt Steigšus, rijīgi ēst
ķauzēt Steigšus, skaļi, daudz ēst
žuksnīt Steigšus, spēcīgi un kārīgi zīst
lesto Steigšus, žirgti, mundri
mundrēt Steigt
skubt Steigt, steigties
cellot Steigties
mudīt Steigties
mudīties Steigties
mundrēties Steigties
paskubināties Steigties
pudīties Steigties
pumpēt Steigties
strāpāt Steigties
strāpot Steigties
žigloties Steigties
steigt Steigties (1)
steigt Steigties (2)
raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu
aizsteigties Steigties prom; steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
atsteigties Steigties šurp
švipstīties Steigties šurp un turp
stribāt Steigties, nervozēt
pošīties Steigties, pasteigties
strēpāt Steigties, sasteigt
leksīt Steigties, sīkiem soļiem ātri iet
rauties Steigties, strauji gatavoties (ko darīt)
kūsnīties Steigties, traukties
plīst Steigties, traukties, steigšus aiziet
analgīns Steks
grēda Steks
steķis Steks 1(1)
steaks Steks 3
stiķs Steks 3
bluķis Steķa šķērskoks zāģējamā priekšmeta novietošanai
stērste Steķis
zāģenis Steķis
steģis Steķis (1)
nīts Steķis, atbalsts
zakši Steķis, statnis
steķis Steķītis (1)
ailinģis Steliņģis
staliņģis Steliņģis
stelliņģis Steliņģis
stelliņš Steliņģis
stelnes Steliņģis
stiliņģis Steliņģis
stilīns Steliņģis
striliņš Steliņģis
steliņš Steliņģis - katram zirgam ierīkots īpašs nodalījums stallī
stiliņš Steliņģis; ar dēļiem norobežota vieta, atsevišķs nodalījums stallī (zirgam)
Stellenbosa Stellenbosha - pilsēta Dienvidāfrikas Republikā
Polysticta stelleri Stellera pūkpīle
pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle
atbalstnis Stelles
austuve Stelles
kaukas Stelles
stakles Stelles
staklis Stelles
stāli Stelles
stāļi Stelles
stalles Stelles
stāvs Stelles
birdi Stelles, aužamie stāvi
strelles Stelles, aužamie stāvi
kongas Stelles; kangas
sterlēt Stellēt
Stelpenhof Stelpes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
Stelpes pienotava Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums padomju laikā
Stelpenhof Stelpes pagasta bijušais nosaukums
Steļpengovskaja Stelpes pagasta bijušais nosaukums krieviski
steļķenice Steļķe
Lammjany Steļķenes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
mustaves Steļļu daļa, kurā ieliek šķietu
plukstiņš Steļļu daļa, pie kuras karājas nītis
limins Steļļu detaļa (koka)
saive Steļļu jeb aužamo stāvu sastāvdaļa - spole
priešķenīca Steļļu koks, kas atrodas audējam priekšā un pār ko noaustais audekls iet pāri
mīstele Steļļu pamina
trīseļi Steļļu paminas
kaloda Steļļu resnais bomis, uz kura uztin dziju
velbomis Steļļu resnais bomis, uz kura uztin dziju
driles Steļļu ripiņas, kurās karājas nītis
drilles Steļļu ripiņas, kurās karājas nītis
planki Steļļu sānu koki
ķīvenis Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež
kīvens Steļļu sastāvdaļa - apaļa koka ripa (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audumu pēc atlaidiena uzgriež; ķīvenis
veldenīca Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm
eldene Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm; veldene (1)
ragacis Steļļu sastāvdaļa - bomis, ap ko tinas noaustais audums
raķis Steļļu sastāvdaļa - metu atlaižamais riņķis ar zobiņiem fiksācijai
vilenis Steļļu sastāvdaļa, bomis, kur uztin uzausto audeklu
acekts Steļļu spriegotājierīce, kas tur audumu nospriegotu
stāvi Steļļu vertikālās konstrukcijas (stabi)
Stelmaka ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Strēlnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Streļmuku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Streļnieku ezers Steļmaka ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
stembens Stembēns
stemonitaceae Stemonītu dzimta
comatrichia Stemonītu dzimtas ģints
stemonitis Stemonītu dzimtas ģints
Stempelhof Stempelmuiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
štencelis Stencele - pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu
posters Stenda referāts zinātniskā konferencē, kad referāts netiek lasīts, bet gan rakstiski izvietots stendā un autors noteiktā laikā ir sastopams pie sava darba
Stenden Stende
stenderis Stendere
Leļļupe Stendes augšteces līdz Dižstendei paralēls nosaukums
Pavārvalks Stendes kreisā krasta pieteka Puzes pagastā
Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe
Asiķvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 4 km
Grūžvalks Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 7 km
Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Strumpe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kalnupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 8 km
Lūšupīte Stendes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Lūse
Dzelzupe Stendes labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 10 km
Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone
Trumpe Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 18 km, kritums - 32 m; Strumpe; Mazupe
Kalējvalks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 5 km; Kalēju valks
Upatu strauts Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā
Zalkšu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Puzes pagastā, garums - 5 km
Paegļu valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā
Aizupju valks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, garums \~5 km, iztek no Stiklu Dižpurva
Stenden Stendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
SSIS Stendes Selekcijas un izmēģinājumu stacija
kunkstas Stenēšana, smilkstēšana
knekstot Stenēt
stebēt Stenēt
tosnīt Stenēt
nostenēt Stenēt (visu laikposmu) un pārstāt stenēt
knīkstēt Stenēt, īdēt (par zirgu)
čikstēt Stenēt, kunkstēt
tuznīt Stenēt, tusnīt
pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka)
duzot Stenēt, žēloties
štenga Stenga
steņģes Stenga (1), topmasts
steņģis Stenga (1), topmasts
stengs Stengrs
ēzelhaupts Stengturis
steņģturis Stengturis
Stenlija Stenli - pilsēta Folklenda salās
Portstenlija Stenli, pilsēta Folklenda salās, tās senāks nosaukums
stenobats Stenobatie organismi - ūdens organismi, kas dzīvo stingri noteiktā dziļumā
ātrraksts Stenogrāfija
vokalizācija Stenogrāfijā - grafiska metode vārda patskaņu attēlošanā, dažādi pārveidojot līdzskaņu rakstījumu
tahigrāfija Stenogrāfijai līdzīga informācijas pieraksta sistēma, ko izmantoja arī karodziņu signalizācijas sistēmās
stenomašīna Stenogrāfijas rakstāmmašīna, kas stenogrāfijas zīmes pieraksta ar vienu vai vairāku taustiņu kombinācijām
stenogrāfs Stenogrāfists
stenogravura Stenogravīra
stenocactus Stenokaktusi
daudzribu stenokaktuss stenokaktusu suga ("Stenocactus multicostatus")
stenostenoze Stenona izvadkanāla ("duetus Stenoni") jeb pieauss dziedzera izvadkanāla sašaurinājums
izpukstēt Stenoši izrunāt
iestenēties Stenot ierunāties
sastenēt Stenot kaut ko iegūt, sasniegt
aiztusnīt Stenot lēnām aiziet
aiztušņot Stenot lēnām aiziet
nostenēties Stenot noteikt, pateikt
nostenēt Stenot noteikt, pateikt; nostenēties (2)
izstenēt Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt
notusties Stenot vai (smagi) elsojot aizvelt vai aizcelt
aizstenēt Stenot, vaidot attālināties vai sasniegt
steperis Stepa soliņš, ko izmanto aerobikā
Hankendi Stepanakerta - Kalnu Karabahas galvaspilsēta, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
Hortobāģa Stepe Ungārijas ziemeļaustrumos, Vidusdonavas līdzenuma daļa Tisas kreisajā krastā, smiltāji ar lesveida nogulumu segu, viens no sausākajiuem Ungārijas rajoniem (nokrišņi - 300 mm gadā)
nostepēt Stepējot blīvi nošūt
sausviedis Stepes goba ("Ulmus minor")
baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku
pārstepēt Stepēt vēlreiz, no jauna
stiešks Stepēta vīle
tieška Stepēta vīle
tiešķina Stepēta vīle
korsaks Stepju lapsa, kurai skaists, bet neizturīgs kažoks
greči Stepju, sēklu lini
Stepnogorska Stepnogora - pilsēta Kazahstānā
Stepanu strauts Steponu strauts, Rītupes pieteka
Steperu purvs Steporu purvs Līvānu un Preiļu novadā
step-tests Steptests
Stepes strauts Stepupe, Gaujas pieteka
Staļļupīte Stepupe, Gaujas pieteka
Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte
decisters Stera desmitā daļa
sr Steradiāns (telpas leņķa mērvienība)
šēte Stērbele
skorte Stērbele
starbele Stērbele
stērbelis Stērbele
stērbule Stērbele
stērdele Stērbele
stierbele Stērbele
stirbele Stērbele
bārbala Stērbele, saplīsusi drāna
ļepa Stērbele, skara
ļepene Stērbele, skara
stara Stērbele; skranda
sterbeļot Stērbelēties
stērbelains Stērbeļains
stērbelens Stērbeļains
stereo Stereoatskaņotājs
stereoaina Stereoattēls
stereomagnetola Stereofoniska magnetola
stereoradiola Stereofoniska radiola
stereopārraide Stereofoniska radiopārraide
stereoprogramma Stereofoniska radioprogramma
stereoskaņa Stereofoniska skaņa
stereoskaņuplate Stereofoniska skaņuplate
stereoplate Stereofoniska skaņuplate; stereoskaņuplate
stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas - austiņas stereofoniska ieraksta vai pārraides atskaņošnai, kas klausītājā rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā
stereofons Stereofonisks
stereoefekts Stereofonisks efekts
stereomagnetofons Stereofonisks magnetofons
stereoraidījums Stereofonisks radioraidījums
stereoieraksts Stereofonisks skaņu ieraksts
stereoatskaņotājs Stereofonisks skaņu ierakstu atskaņotājs
stereobāze Stereofotogrāfijā - attālums starp uzņemšanas objektīvu optiskajām asīm, vienāds ar vidējo attālumu starp cilvēka acīm
stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā
stereocaulon Stereokaulons
stereocaulaceae Stereokaulonu dzimta
blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā
tūbainais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), podēciji ļoti tūbaini, ar daudziem apotēcijiem un zvīņveida filoklādijiem
kailais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon paschale"), tās podēciji kaili, ar mazliet tūbainām galotnēm un graudveida filoklādijiem, apotēciji attīstās retāk nekā kailajam stereokaulonam
stereokino Stereokinematogrāiija
stereokino Stereokinoteātris
stereogrāfs Stereoskopa aparāts, kas rāda attēlus uz plāksnes sevišķi izcili
amblioskops Stereoskopam līdzīgs aparāts, ar kuru vingrina ambliopisko aci un pieradina sadarbībai ar otru
rentgenstereoskopija Stereoskopijas lietošana rentgenoskopija
anaglifija Stereoskopiska (telpiska) attēla iegūšana ar viena un tā paša objekta diviem attēliem
stereokinofilma Stereoskopiska kinofilma
stereofilma Stereoskopiska kinofilma; stereokinofilma
stereogramma Stereoskopiska rentgenogramma
stereoefekts Stereoskopisks efekts
stereoattēls Stereoskopisks, telpisks attēls
pallidotomija Stereotaktiska ķirurģiska operācija, kuras laikā rada bojājumu bālās lodes apvidū; izmanto ekstrapiramidālu traucējumu ārstēšanai
kampotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek bojāts Forela laukums, lai mazinātu trīci Pārkinsona slimības gadījumā
talamotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek iznīcinātas specifiskas šūnu grupas redzes paugurā; veic, lai mazinātu sāpes, trīci un stīvumu Pārkinsona (Parkinson) slimības gadījuma, kā arī izmanto psihoķirurģijā, lai mazinātu trauksmi, psihozes un maniakālo depresiju
apvarošana Stereotipa klišeju pārklāšana ar varu lielu metienu iespiešanai
tēraudošana Stereotipa plāksnes noklāšana ar tērauda slāni lieliem metieniem
izlējums Stereotipijā iespieduma plātnes pagatavošana no papīra matricas, ko novieto lejamā aparātā un aplej ar verdošu metālu
matrica Stereotipijā no vairāk kārtām salikta zīdpapīra un lipekļpapes plāksne salikuma noformēšanai
plastotipija Stereotipijas paņēmiens negatīvu iespiedumu un izspiedumu plātņu pagatavošanai no salikumu un akmens iespiedumu formām
autoeholālija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto dažus paša izrunātus vārdus vai izteicienus
autoehopraksija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto kādu sava paša veikto izdarību
galvanostereotips Stereotipiska iespiedforma, kas izgatavota ar galvanoplastikas paņēmienu
galvanostereotipija Stereotipisku iespiedformu izgatavošana ar galvanoplastikas paņēmienu
stereotipisks Stereotips 2(2)
stereotipisks Stereotips 2(3)
stereotipisks Stereotips 2(4)
stereotipizācija Stereotipu (l, 3) veidošanās
stereotipija Stereotipu 1(1) gatavošana; attiecīgo poligrāfijas paņēmienu kopums
uznaglošana Stereotipu, galvano un klišeju piestiprināšana koka kājenei līdz burta augstumam
staminodija Sterila putekšņlapa bez putekšņiem
rulontehnoloģija Sterila un higiēniska metode vītinātas zāles ruļļu (rulonu) sagatavošanai bez gaisa piekļuves, bez ķimikālijām, lietojot speciālus skābsiena kombainus, kuri sagatavo zāles ruļļus un iepako tos plēvēs
micēlijs Sterilais micēlijs - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Agonomycetaceae"), \~50 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
elateras Sterilas, parasti lentveidīgas šūnas sporangijos, kuras veicina sporu izbiršanu un izplatīšanos
pseidoparafīzes Sterili, pavedienveidīgi veidojumi dažu asku sēņu pseidotēcijos
sterilums Sterilitāte (1)
sterilums Sterilitāte (2)
sterilums Sterilitāte (3)
akarpija Sterilitāte, neauglība
depenizācija Sterilizācija; harēmu sargus ne tikai sterilizēja, bet nogrieza arī dzimumlocekli
refertilizācija Sterilizācijai pretēja darbība - ar operāciju tiek atjaunota spēja radīt pēcnācējus
vazektomija Sterilizācijas metode vīriešiem, pārgriežot sēklas izvadceļus; vasektomija
utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā
ectostroma Sterilo micēliju dzimtas ģints
rhizoctonia Sterilo micēliju dzimtas ģints
rhizomorpha Sterilo micēliju dzimtas ģints
sclerotium Sterilo micēliju dzimtas ģints
acefalocista Sterils (bez parazīta galviņas) ehinokoka pūslis
lepromīns Sterils lepras audu filtrāts injicēšanai ādā; lieto diagnostikas vajadzībām; pozitīva ādas reakcija norāda uz specifisku jutību un imunitāti pret lepru
kolumella Sterils, stabiņveidīgs veidojums sūnu sporu vācelītes vidū
sterīdi Sterīni
steroli Sterīni
ergosterīns Sterīnu grupas organiska viela, kas ultravioleto staru iedarbībā pārvēršas vitamīnā D~2~; sastopams sēnītēs (melnajos graudos, raugā u. c)
sterkobilīns Sterkobilinogēna oksidēšanās produkts zarnas; piešķir izkārnījumiem brūno krāsu
krokmels Stērķele
stērķēt Stērķelēt
sterlets Sterlete
sterliņģis Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa)
stērlinģis Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa)
sterlings Sterliņš - Anglijas naudas pamatvienība (parasti lietojama kopā ar vārdu mārciņa)
GBP Sterliņu mārciņa; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valūtas kods, sīknauda - penss
Cotoneaster sternianus Sterna klintene
sternbergia Sternbergijas
dzeltenā sternbergija sternbergiju suga ("Sternbergia lutea")
kortikosteroīdi Steroīdi, kam ir noteiktas ķīmiskas vai bioloģiskas īpašības, kuras raksturīgas virsnieru dziedzeru garozas daļas hormoniem
bufalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā, darbības ziņā līdzīgs bufatolīnam; sirds inde
bufotalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā; sirds inde
koprostāns Steroīds ogļūdeņradis, holestāna izomērs
dehidrokortikosterons Steroīds, kas atrodams virsnieru dziedzeru garozā; bioloģiskā aktivitāte līdzīga kortikosteronam
aldosterons Steroīds, virsnieru garozas hormons, kas veicina nātrija uzsūkšanos nieru kanāliņos
progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons, ko izstrādā olnīcas dzeltenais ķermenis, nelielā daudzumā virsnieru garoza, bet grūtniecības periodā - arī placenta
stera Sters
krāvummetrs Sters, kubikmetrs - meža taksācijas tilpuma mērvienība, ko lieto grēdās krauto materiālu tilpuma izteikšanai
kraujmetrs Sters; krāvummetrs
cipstiņš Stērste
miežputniņš Stērste
stārsta Stērste
stārste Stērste
stārstelis Stērste
stārstene Stērste
stārsteņš Stērste
stārstiņš Stērste
stērsta Stērste ("Emberizidae)
sterste Stērste ("Emberizidae)
stersts Stērste ("Emberizidae)
stērsts Stērste ("Emberizidae)
emberiza Stērstes
emberizinae Stērstu apakšdzimta
ammodramus Stērstu apakšdzimtas ģints
certhidea Stērstu apakšdzimtas ģints
pipilo Stērstu apakšdzimtas ģints
plectrophenax Stērstu apakšdzimtas ģints
sicalis Stērstu apakšdzimtas ģints
spizella Stērstu apakšdzimtas ģints
zonotrichia Stērstu apakšdzimtas ģints
emberizidae Stērstu dzimta
calcarius Stērstu dzimtas ģints
piranga Stērstu dzimtas tangaru apakšdzimtas ģints
svilpsprāklītis Stērstu suga, kārklu zvirbulis, uzturas krūmājos niedrainu ūdeņu malās, gājputns, ierodas aprīļa beigās, perē maijā, ligzda ļoti noslēpta piekrastes krūmājos, pārtiek no kukaiņiem, arī sēklām, aizceļo septembrī uz Dienvideiropu
diehoskops Stetoskopa veids, ar kuru iespējams vienlaicīgi uztvert divas dažādas skaņas ķermeņa dažādās daļās
dermatofons Stetoskopiska ierīce, ar kuru var uztvert asinsrites skaņas ādā
stetofons Stetoskops
stetopoliskops Stetoskops ar vairākām caurulēm lietošanai vairākiem klausītājiem vienlaikus
autostetoskops Stetoskops sevis paša izklausīšanai
Ranunculus stevenii Stevena gundega
stibas Stiba
stibens Stiba
milinga Stiba, nūja
spigulis Stiba, nūja
strupenis Stiba, sitamais
strūpenis Stiba, sitamais
sporocybe Stibellu dzimtas ģints
stibiņš Stibene (2)
spidziņa Stibiņa
antimonīts Stibnīts, svina pelēks līdz melns minerāls, antimona rūda
Pauliņa ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
Pauliņu ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
Plataču-Stiebrīšu ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
Pulinka ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
Stibrais ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
Stībraišu ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
Stiebrīšu ezers Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
Paulinka Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
Pavlinka Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
Stibrīšu Stibrīšu ezers - Stībreits, ezers Andzeļu pagastā
stiedzēt Stīdzēt
stiedzēties Stīdzēt
talkāt Stīdzēt (2)
stīgāt Stīdzēt, stiepties garumā, dzīt stīgas
stīdzenieks Stīdzinieks
aizstīdzēt Stīdzot aizstiepties (līdz kādai vietai, kādā virzienā) - par augiem
iestīdzēt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem
iestīgt Stīdzot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem
Stibrais ezers Stiebrājs, ezers Mākoņkalna pagastā
Stībrais ezers Stiebrājs, ezers Mākoņkalna pagastā
Stiebraiša ezers Stiebrājs, ezers Mākoņkalna pagastā
Stiebriešu ezers Stiebrājs, ezers Mākoņkalna pagastā
Stiebrīšu ezers Stiebrājs, ezers Mākoņkalna pagastā
veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums
stiebraine Stiebriens
ochsenheimeriidae Stiebrkožu dzimta
ochsenheimeria Stiebrkožu dzimtas ģints
cephidae Stiebrlapseņu dzimta
cephus Stiebrlapseņu dzimtas ģints
chloropidae Stiebrmušu dzimta
chlorops Stiebrmušu dzimtas ģints
lipara Stiebrmušu dzimtas ģints
oscinella Stiebrmušu dzimtas ģints
striebot Stiebrot
strobot Stiebrot (1)
izstiebrot Stiebrot un pabeigt stiebrot
stiebris Stiebrs
stierbs Stiebrs
striebs Stiebrs
vengrs Stiebrs
strops Stiebrs ar tukšu vidu
strobulis Stiebrs, caurule
venguris Stiebrs, kāts
strungs Stiebrs, kāts, stublājs, kacens
strungulis Stiebrs, kāts, stublājs, kacens
žandra Stiebrs, niedre kas aug ūdenī
lukstiņš Stiebrs, salms
luksts Stiebrs, salms
stubrājs Stiebrs, salms, kāts
sturbs Stiebrs, stobrs
stilbuks Stiebrs, stobrs, stublājs
stiebriens Stiebru (niedru) audze
trīcule Stiebrzāle ar sagrieztām lapām, sastopama nabadzīgās, nemēslotās, sausākās augsnēs, lapu platnes augšgals griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam; zālājus mēslojot izzūd
nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā
striega Stiegra
āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.)
stiegrs Stiegrains
certa Stiegrains, zvēdrains koks; plankums, zvēdra
fibrbetons Stiegrbetona veids, betons ar dažādu izturīgu materiālu fibru (10-50 mm garu šķiedru) piejaukumu
dzīslojums Stiegrojums, arī līniju kopums (kādā materiālā)
šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti
stiegrcements Stiegrots cements
stiegrojums Stiegru (2) kopums
Ulpisch Stienes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Stienes pagastā
štiens Stienis
stierna Stienis
stierne Stienis
stiernis Stienis
stiena Stienis (1)
stiene Stienis (1)
stiens Stienis (1)
šķērsis Stienis (piemēram, ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1)
pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos
dipins Stienis ar ko dzen zivis tīklā
vilknis Stienis vienas vai vairāku mašīnas daļu vilkšanai
kruks Stienis viras uzkarināšanai
lādspieķis Stienis, ar kuru pulveris un lode tiek iegrūsti pa galu lādējama ieroča stobrā
virpuļstienis Stienis, kas griežas ap kādu asi
vilcējstienis Stienis, kas pārnes kustību no vienas mehānisma daļas uz otru
kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu
daija Stienis, pālis upītes aizsprostiem, dambjiem
bīstaklis Stienis, sišanai vai stumšanai
bīsteklis Stienis, sišanai vai stumšanai
bīstēkls Stienis, sišanai vai stumšanai
lapiss Stienītī sapresēts sudraba nitrāts, "elles akmens", līdzeklis piededzināšanai
steiņi Stieņi
kloķmehānisms Stieņmehānisms, kas dzenošā locekļa (kloķa, kloķvārpstas) rotācijas kustību pārveido dzenamā locekļa (kloķa, kulises, slīdņa, svārstīklas, sviras) rotācijas kustībā, taisnvirziena turpatpakaļkustībā vai periodiskā svārstību kustībā vai otrādi
kvadrātdzelzs Stieņu dzelzs ar kvadrāta šķērsgriezumu
kvadrantdzelzs Stieņu profildzelzs ar šķērsgriezumu ceturtdaļaploces formā, ko lieto apaļu stabu sastādīšanai
šķērssvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens ir perpendikulārs objekta garenasij vai garenplaknei
garensvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens sakrīt ar objekta garenasi vai garenplakni
stieņveidīgs Stieņveida
nagla Stieņveida (parasti metāla) detaļa, kam ir smails gals un ko izmanto tādu priekšmetu savienošanai, piestiprināšanai, kuri ir mīkstāki par šo detaļu
treiliņš Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai
treinieks Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai
treinija Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai; treiliņš (1)
rāja Stieņveida elements, ko piestiprina šķērsām mastam un kas paredzēts taisno buru piesiešanai, arī signālkarodziņu, antenu izkāršanai
stieņmagnēts Stieņveida magnēts
stanga Stieņveida priekšmets
steks Stieņveida rīks (tēlniecībā, keramikā)
savilce Stieņveida, parasti horizontāls, elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku
rags Stieņveida, parasti izliekta, (kā) detaļa, elements (piemēram, satveršanai, turēšanai)
stiepucis Stiepats
spailis Stiepiens, vēziens, cilvēka rokas izpletums; siena u. c. vāls; aile
spails Stiepiens, vēziens, cilvēka rokas izpletums; siena u. c. vāls; aile
duktīls Stiepjams, kaļams
strascicando Stiepjoši, velkot (mūzikā)
strascinando Stiepjoši, velkot (mūzikā)
plēst Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas
plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem
iestiept Stiepjot ievirzīt (kur iekšā ķermeņa daļu)
pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā (pāri kam, pār ko)
nostiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst taisns, tiek saspriegts
sastiept Stiepjot izvirzīt garumā tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, taisns, tiek, parasti pilnīgi, saspriegts
pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus
nostiept Stiepjot izvirzīt garumā un piestiprināt, parasti abus galus; stiepjot izvirzīt garumā gar (ko), pār (ko)
pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas); stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā dalās)
izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu)
vilkt Stiepjot panākt, ka kļūst garāks
pastiept Stiepjot pavilkt, pavirzīt garumā
pastiept Stiepjot roku, pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā)
pārstiept Stiepjot uz priekšu, pārvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko)
uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
nosastaipīties Stiepjot, ceļot, nesot pārstiepties, arī nogurt
plēst Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu)
uzspīlēt Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam)
paspīlēt Stiepjot, staipot nedaudz izplest, palielināt
plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā)
iestiept Stiepjot, velkot ievietot, iestiprināt (kur, piemēram, auklu)
izstīvēties Stiepjot, velkot, arī valkājot kļūt garākam, platākam; izstiepties
aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai, arī tālu)
pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām)
aizstiepties Stiepjoties, plešoties aizsniegties (kam priekšā)
drāte Stieple
drāts Stieple
drote Stieple
staipule Stieple
stiepne Stieple
stiepule Stieple
fasonstiepule Stieple ar plakanu, pusapaļu, ovālu, trīsstūrainu, četrstūrainu, vairākstūrainu vai zvaigžņveida šķersgriezumu
vindulis Stieple slazdā, pie kuras piestiprināta ēsma
mandrēns Stieple, ar ko novērš mīksto katetru lokanību, ievadot tos ķermeņa dobumos, kā arī tīra cietos katetrus, endoskopus, kaniles un injekciju adatas, troakārus
reofors Stieple, kas savieno galvaniskas baterijas polus
knīslis Stieple, ko iever cūkas degunā, lai tai neļautu rakt
atsēja Stieple, saite, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi; arī arkla stiprinājumu ar zirga iejūgu)
atstope Stieple, saite, kas savieno ratu priekšasi ar ilksi
rabics Stiepļu pinums, kas ir piestiprināts pie nesošās konstrukcijas un klāts ar apmetumu
stiepļveidīgs Stiepļveida
stielēt Stiept
stiepot Stiept
stīmēt Stiept
tempt Stiept (piem., ādu)
aizstiept Stiept prom
plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus)
sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu
atstiept Stiept šurp
drīvēt Stiept un berzt (jaunu virvi)
vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.); būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces)
stīlēt Stiept, iespīlēt
lēzēt Stiept, kārtot zvejas tīklu
smalīt Stiept, nest
stiknīt Stiept, vilkt
vaids Stiepta, Šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
vaids Stiepta, šņācoša, arī neskaidra skaņa, kas rodas, darbojoties motoriem, ierīcēm u. tml.
gāgas Stieptas (parasti zosu) balss skaņas
gaudas Stieptas spalgas, svelpjošas skaņas
tratto Stiepti
pagarai Stiepti (dziedāt)
pavilkt Stiepti izrunāt
gaudot Stiepti kaukt (parasti par suni, vilku)
uzaurot Stiepti kliedzot, pateikt, uzsaukt (ko)
aurot Stiepti kliedzot, saukt
pavilkt Stiepti padziedāt
vilkt Stiepti runāt
tirato Stiepti, vilcinoties
spriesties Stiepties
garēties Stiepties garumā
augt Stiepties garumā, kļūt garākam (par organisma atsevišķiem veidojumiem)
polimetrs Stiepts pants dzejā
gaudīgs Stiepts spalgs, svelpjošs (par skaņām)
žēlabains Stiepts, parasti spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu)
line Stiga
corda Stīga
stiga Stīga
strona Stīga
zeida Stīga
zeids Stīga
stīdzene Stīga - auga vasa
vengre Stīga (auga)
madara Stīga (auga), vīte
vīksne Stīga (auga), vīte
tīteklis Stīga (auga), vīte (piemēram, zirņu, apiņu)
cīpsla Stīga (augiem)
līniņš Stiga 1
liena Stiga, līnija mežā
korda Stīga, metāla stieple
stinga Stīga, šķiedra
vīta Stīga, vasa
stīgani Stīgans
stignājs Stiglājs, staigns purvs
Stiglava Stiglova - Rikas labā krasta pieteka Balvu novadā
stigmati Stigma
stigmats Stigma 1
stigmatea Stigmatea robertiani - ventūriju dzimtas sugas "Coleroa robertiani" nosaukuma sinonīms
maikste Stigmiets
iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā) - par augiem
piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko)
pārstīgot Stīgojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām
štigāt Stigot
stiegt Stīgot, stīgoties
viskoze Stigra, bezkrāsaina masa, ko iegūst no celulozes, sēroglekļa un sārma
gvidrons Stīgra, melna viela, kas paliek pāri naftas destilācijas gaitā un no kā ražo bitumenu
stīgrība Stigrība
stīgrs Stigrs
valkans Stigrs, viskozs (par šķidrumu, šķidru vielu)
stīgrums Stigrums
mukt Stigt
mukties Stigt
stiegt Stigt
strēgt Stigt
strigt Stigt
smukt Stigt (purvā)
grimt Stigt (staignā, irdenā, mīkstā pamatā)
striegt Stigt muklājā
plakt Stigt, arī grimt (parasti par priekšmetiem)
stīginstruments Stīgu (mūzikas) instruments
ponticello Stīgu balstiņš
Stīgu ezers Stigu ezers Jaungulbenes pagastā
arpa Stīgu instruments
bandžolis Stīgu instruments
džindžas Stīgu instruments
ģingas Stīgu instruments
kimbale Stīgu instruments
riteņlira Stīgu instruments ar ģitārveida korpusu un ar rokturi darbināmu riteni lociņa lomā; griežamā lira; rata lira
brača Stīgu instruments, alts; alta vijole
lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu
lociņlira Stīgu instruments, kas radies Itālijā 16.-17. gs., pēc izskata atgādina vijoli
lociņinstruments Stīgu instruments, ko spēlē ar lociņu
anemohords Stīgu instruments, līudzīgs klavierēm, bet skan ar vēsmas palīdzību kā Aiola kokle
talon Stīgu instrumentu lociņa spaile
pozīcija Stīgu instrumentu spēlē - noteikts kreisās rokas un pirkstu stāvoklis uz grifa; klavieru spēlē - noteikts abu roku stāvoklis uz klaviatūras
scordatura Stīgu instrumentu stīgu pārskaņošananeparastos augstumos, sevišķi daudz lietota 17. gs. beigās, lai iegūtu neparastus efektus akordu spēlē un skaņu nokrāsā
prīmārijs Stīgu kvarteta spēles vadītājs
tastjēra Stīgu laipa stīgu instrumentos
strings Stīgu lociņinstrumenti
čells Stīgu lociņinstruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp altu un kontrabasu
žīga Stīgu lociņinstruments, ko 12.-13. gs. spēlēja klejojošie dziesminieki
fīdele Stīgu lociņinstruments; Rietumeiropā pazīstams no 8. gs.
steķītis Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); balstiņš
balstiņš Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); steķītis
hordofoni Stīgu mūzikas instrumenti - mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir nostieptu stīgu vibrācijas
vērdžinels Stīgu taustiņinstruments, klavesīna paveids; virdžināls
pašplūsma Stihiska (darbības, norises u. tml.) virzība, attīstība (bez tiešas ārējas vadības, organizēšanas, ietekmes u. tml.)
pašplūsme Stihiska (darbības, norises u. tml.) virzība, attīstība (bez tiešas ārējas vadības, organizēšanas, ietekmes u. tml.)
stikāļi Stikaļi
stikājs Stikāns
štikans Stikāns (1)
stikats Stikāns (1)
štikats Stikāns (1)
stiklbetons Stikla betons
slojnieks Stikla burka
cilindrs Stikla caurule lampas liesmas aptveršanai
ciklostats Stikla cilindrs, kurā eksperimenta dzīvnieku griež ap vertikālo asi
smidze Stikla defekts - sīku pūslīšu sakopojums stiklā
akmeņi Stikla defekts - uguntura vai nesakusušu izejvielu ieslēgumi stikla masā
svēdra Stikla defekts, pēc sastāva un īpašībām atšķirīga stikla ieslēgums pamatstiklā
hialurģija Stikla fabrikācija
millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā
kalpaks Stikla kupols ēdamlietu aizsargāšanai
diaskops Stikla plātnīte, ko piespiež ādai, lai apskatītu tās virsmu
glāzšķūnis Stikla pūšanas darbnīca
platēšana Stikla rūpniecībā - stikla slāņa pārvilkšana ar plānu citas krāsas stikla kārtiņu
smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam)
alseris Stikla sviesta trauks ar vāku
SŠR Stikla šķiedras rūpnīca
kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās)
karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāzni (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
alseris Stikla trauks ar vāciņu
polis Stikla trauks mušu ķeršanai
karapa Stikla trauks ūdens vai alkoholisku dzērienu iepildīšanai; karafe
stiklenīca Stikla trauks, glāze
cilenders Stikla trauks, kas aizsargā liesmu no vēja (lukturim, petrolejas lampai)
stiklinīca Stikla trauks, parasti sviestam, ievārījumam
hialografika Stikla un citu caurredzamu masu mozaīka
listra Stikla vai glazētu porcelāna izstrādājumu virsmas pārklājums ar ļoti plānu, mirdzošu, bieži irizējošu (sk. irizācija) metālu oksīdu plēvīti
panazlis Stikla vai sudraba soliņš naža uzlikšanai
stiklots Stiklains (1)
glāžains Stiklains (par acīm, skatienu)
hialīns Stiklains, caurspīdīgs
trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā
koronizācija Stiklaudumu augsttemperatūras apstrāde eļļotāja izdedzināšanai
ūdensstikls Stiklējāds, verdošā ūdenī šķīstošs kramskābes savienojums ar alkalijām, kālija vai nātrija silikāts
glāzene Stiklene, ledus karamele
hygrocybe Stiklenes, himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints
stiklenieks Stiklenieki
stiklspolīte Stiklgliemezis
vitrinidae Stiklgliemežu dzimta
vitrina Stiklgliemežu dzimtas ģints
glāznieks Stiklinieks
stiklenieks Stiklinieks
stikleris Stiklinieks
pirokeramika Stiklkeramika, sitāls
stiklporcelāns Stiklkeramika, sitāls
glāzēt Stiklot
rūtēt Stiklot logu
pārstiklot Stiklot vēlreiz, no jauna
vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs
stiklpapiris Stiklpapīrs
stiklaplasts Stiklplasts
glāze Stikls
glāzs Stikls
šnifts Stikls
stiklis Stikls
aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju
blāvstikls Stikls ar matētu virsmu, vāji caurredzams stikls
ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem
ornamentālstikls Stikls ar ornamentētu virsmu
pusvadītājstikls Stikls ar pusvadītāja īpašībām, ko izgatavo rūpnieciski uz halkogenīdu vai oksīdu bāzes
kramstikls Stikls optisko lēcu un prizmu izgatavošanai ar noteiktu svina (kalija, cinka, barija) saturu ar kramskābes (borskābes vai fosforskābes) saturu
poliskops Stikls, caur kuru viens priekšmets redzams neskaitāmā daudzumā
kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne
kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls
opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs
silikātstikls Stikls, kura sastāvā ir silikāti
priekšmetstikliņš Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu
priekšmetstikls Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu
stiklene Stiklspārnis
sesiidae Stiklspārņu dzimta
hialotipija Stiklspiedums
stiklveidīgs Stiklveida
stiklķermenis Stiklveida ķermenis
pseidoglioma Stiklveida ķermeņa iekaisuma pazīmes, kas atgādina tīklenes gliomu
hialīts Stiklveida ķermeņa iekaisums
hialonikse Stiklveida ķermeņa punkcija
tireokoloīds Stiklveida masa vairogdziedzera folikulos
vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; glazūra (1)
stiķots Stiķīgs
štuks Stiķis (kāršu spēlē)
stilatzars Stila atzarojums
ieturētība Stila tīrība klasiskajā mākslas zinātnē - pareizā elementu kombinācija vai samērs mākslas darbā
šina Stilba kauls
stalte Stilba kauls
stilbellaceae Stilbella - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta
dendrostilbella Stilbellu dzimtas ģints
echinobotrium Stilbellu dzimtas ģints
graphium Stilbellu dzimtas ģints
isaria Stilbellu dzimtas ģints
isariopsis Stilbellu dzimtas ģints
stysanus Stilbellu dzimtas ģints
tilachlydium Stilbellu dzimtas ģints
trichurus Stilbellu dzimtas ģints
stilbellales Stilbellu rinda
cilkas Stilbi
demzas Stilbi
dimzeles Stilbi
heulandīts Stilbīts, ceolitu grupas minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā
tilbot Stilbot, ātri iet
stilkāt Stilbot, iet
ceica Stilbs
dilbs Stilbs
ilmiķis Stilbs
stilba Stilbs
stubulne Stilbs
tilbs Stilbs
stulms Stilbs (rokai vai kājai)
stilms Stilbs, liels
stulte Stilbs; kājas daļa starp ceļgalu un cisku
koncka Stilbs; stilbkauls; arī dzīvnieka ādas daļa pie kājas
činka Stilbu kauls zem ceļgala locītavas; gurns, stilbs
miesta Stiliņš, vieta
amplifikācija Stilistikā - vairāku līdzīgu apzīmētāju lietošana, lai pastiprinātu parādības raksturojumu
papildinformācija Stilistikā - valodas vienību stilistiskās un emocionālās ekspresivitātes elementi pretstatā jēdzieniskajam saturam jeb pamatinformācijai
stilistiķis Stilistikas (1) speciālists
morfostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta morfēmu un gramatisko formu lietojuma stilistisko un emocionālo ekspresivitāti
fonostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus fonētiskos valodas līdzekļus, piemēram, vārdu vai vārdformu izrunas variantus, runas intonāciju, uzsvaru, onomatopoēzi, aliterāciju, asonansi
leksikostilistika Stilistikas nozare, kas pētī leksikas stilistiskās īpatnības
epifora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) beigās
anafora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) sākumā
amorfa Stilistiska figūra - vārda vai vārdu savienojuma atkārtojums vairāku teikumu vai dzejas rindu sākumā
hiperbatons Stilistiska figūra - vārdu pārstatījums, tādu vārdu attālināšana, kuriem dabiskajā vārdkārtā jāatrodas līdzās
klimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. kāpinājumu
antiklimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. samazinājumu
sinestēzija Stilistiska figūra, ko veido epitets kopā ar apzīmējamo vārdu
simploka Stilistiska figūra, kurā diviem runas posmiem ir vienāds sākums un vienādas beigas (anaforas un epiforas apvienojums)
alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.)
apostrofa Stilistiska figūra: klāt neesošu cilvēku uzrunā kā klāt esošu vai nedzīvu priekšmetu - kā dzīvu utt.
anadiploze Stilistiska figūra: teksta daļa (vārsma, teiciens) sākas ar vārdiem, ar kuriem beidzas iepriekšējā daļa
stilisks Stilistisks
asindetons Stilistisks izteiksmes līdzeklis - tiek izlaisti saikļi, lai atdzīvinātu un akcentētu runu, piem., "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju"
simile Stilistisks izteiksmes līdzeklis - uzskatāms divu dažādu lietu, darbību vai izjūtu salīdzinājums
reduplikācija Stilistisks izteiksmes līdzeklis - vārda, vārda saknes vai celma atkārtojums
parabola Stilistisks izteiksmes veids - līdzība, kurai ir noteikts zemteksts; īss, pamācošs alegorisks stāstījums, kura morāle izteikta ar līdzību
histeroloģija Stilistisks paņēmiens - loģikas kļūda, proti, kādai darbībai vai parādībai sekojoša darbība vai parādība tiek minēta pirms pirmās darbības vai parādības, piem., "viņš nomira un izlaida garu"
asonanse Stilistisks paņēmiens - vienādu patskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.)
aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) - vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.)
dekonstrukcionisms Stilistisks virziens, kas savstarpēji nobīda parastos grīdu, sienu un griestu būvelementus, tādējādi fragmentēdams formas un telpu, lai rastos dezorientācijas un kustības iespaids
stylites Stilites
pastišs Stilizācija, parodijas vai pašparodijas veids; arī rakstīšanas veids, kas brīvi operē ar visdažādāko stilu, virzienu, strāvojumu elementiem, saliekot tos kopā "kā iznāk"
legonga Stilizēta baliešu deja, ko izpilda galvenokārt jaunas meitenes
stilpāt Stilpēt
stimbāt Stilpēt
kamerstils Stils (mākslas darbam), kam raksturīga intimitāte, iekšējs pārdzīvojums, klusinātas noskaņas
stimbans Stimbens
stimbāns Stimbens
stimbiņš Stimbēns
stimulētājs Stimulators
biostimulators Stimulators, kas veicina dzīvības procesus
betele Stimulējošs līdzeklis, lieto Dienvidāzijā, sastāv no sasmalcinātām beteļpalmu sēklām, dzēstiem kaļķiem un dažādām piedevām, kā kanēlis, tabaka u. c., kas ietīts beteļpiparu lapā, krāso siekalas
bensedrīns Stimulējošs līdzeklis, pieskaitāms narkotiskām vielām, amfetamīns
apilaks Stimulējošs līdzeklis, sauss bišu peru pieniņš
stindzīgs Stindzinošs (2)
pārstīvēt Stingam, stīvam kļūt
saķepināšana Stingas telpiskas struktūras veidošana, uzsildot dispersus, birstošus materiālus līdz temperatūrai, kas ir zemāka par materiālu kušanas temperatūru
uzblensties Stingi lūkototies
stāvkocis Stingra auduma taisni sieviešu svārki
spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības
birete Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem
leģisms Stingra likuma burta ievērošana
vosus Stingra mālzeme
virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu)
lekcija Stingra pamācība mutvārdos, moralizēšana, arī nosodīšana, rāšana
observanti Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; bernardīni
bernardīni Stingra reglamenta franciskāņu mūku atzars, kas kopš 1752. g. darbojās Viļānos un apkārtnē; observanti
konfesionālisms Stingra savas konfesijas īpatnību ievērošana
preskriptīvisms Stingra sekošana priekšrakstiem
literālisms Stingra turēšanās pie burta, nemaz vērību negriežot uz iekšējo saturu
marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa
pastumkāt Stingrāk saspiest
birzumi Stingras, cietas mīklas mazas klimpas, ko (ar pirkstiem) iedrupina zupā; šķidras mīklas klimpas (kas vāroties sašķīst)
diktai Stingri
grodīgi Stingri
durt Stingri (piemēram, ar pirkstu, zīmuli) pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību (kam), norādītu (uz ko)
apbalzīties Stingri apbāzīt sev segu
nodievoties Stingri apgalvot, apzvērēt
savilkt Stingri apņemot ar ko, sastiprināt, sasaistīt (kā) daļas
atspert Stingri atbalstīt (kājas)
atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai)
atsperties Stingri atbalstīties (parasti pirms lēciena, grūdiena)
sasperties Stingri atsperties
ausināt Stingri bārt; pārmācīt, pērt, kult
drīzināt Stingri brīdināt, noteikt, pieteikt (ka kas jādara, kur jāiet u. tml.)
zeģināt Stingri brīdināt, pateikt, noteikt
notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
nostrostēt Stingri nobārt
nostrutēt Stingri nobārt
nobiktēt Stingri nobārt; nostrostēt
nostrostot Stingri nobrīdināt
sadrīzināt Stingri nobrīdināt, pieteikt (ka kas jādara); arī sabārt
satimerēt Stingri nobrīdināt, pieteikt; sarāt
satribulēt Stingri nobrīdināt, pieteikt; sarāt
nodrīzināt Stingri nobrīdināt; noteikt (kas jādara, kur jāiet u. tml.)
saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt)
sazvērēties Stingri nolemt vērsties (pret kādu); arī vērsties (pret kādu)
notiept Stingri noliegt, apstrīdēt
notincināt Stingri nopratināt, iztaujāt
nobraņīt Stingri norāt
nodrāvēt Stingri norāt
nobačkāt Stingri nostampāt, nomīdīt (siena vezumu)
strindzināt Stingri nostiept
piekarpīties Stingri nostiprināties, pieturēties
forma Stingri noteikta (rīcības, darbības u. tml.) kārtība
disciplīna Stingri noteikta likumīga kārtība, kas ir obligāta kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības ievērošana
etiķete Stingri noteikti uzvedības un izturēšanās priekšraksti
dzelžains Stingri noteikts, arī nemaināms
dzelzs Stingri noteikts, arī nemaināms
nodracīt Stingri piekodināt
pieēsties Stingri piesūkties, iekosties (par dzīvniekiem)
piedrīzināt Stingri pieteikt
piezeģināt Stingri pieteikt
piekodināt Stingri pieteikt, norādīt, arī nobrīdināt (lai ko paveic, izdara)
nodricelēt Stingri pieteikt, pamācīt (kādu)
piestrostēt Stingri pieteikt, piekodināt
saposīt Stingri sabārt, izlamāt
sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko)
sakrampēties Stingri saķerties (rokās, elkoņos)
sasprundzelēt Stingri sasaitēt un nostiprināt ar sprūdu, sprunguli
nostilpāt Stingri sasiet, nosiet
nokrampt Stingri satvert
uzkrampēt Stingri satvert (laužoties)
sakrampēt Stingri satvert (rokā, pirkstos)
grīzte Stingri savērpta dzija
iestilpēt Stingri savilkt
saņaukt Stingri savilkt
sasprādzēties Stingri savilkt sprādzes un nostiprināt
sastrindzināt Stingri savilkt, nospriegot
greids Stingri savīta virve, cieši savērpta dzija
grožs Stingri savīts
grods Stingri savīts, savērpts
durties Stingri skarties (pie kā), balstīties (kur) - par ķermeņa daļām
misurato Stingri taktī, pēc ritmiski "brīvākas" epizodes
stumburēt Stingri un neatlaidīgi skubināt
gunīt Stingri uzmanīt
izspangot Stingri uzpampt, izstiept
griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni
paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības
trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt
triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; arī trenkt (2)
triekt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no kāda)
trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no, kāda)
sasažņaugties Stingri, cieši aptīt, apsiet sev (ko) visapkārt, parasti ap vidukli
iespiest Stingri, cieši ielikt (rokā); dodot panākt, ka paņem (rokā)
spiest Stingri, cieši likt (rokā); dodot panākt, ka ņem (rokā)
žņaugties Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām)
izausināt Stingri, cieti ar kādu apieties
uzstāvēt Stingri, neatlaidīgi pieprasīt (piemēram, lai ko dara, izpilda)
stricte Stingri, noteikti, uz mata
stilli Stingri, taisni; stipri; nesvārstoties, nešūpojoties
auši Stingri, varonīgi
dzedrums Stingrība
stengrība Stingrība
stūrnavība Stingrība, noteiktība
krampīgs Stingrs
neļodzīgs Stingrs
strings Stingrs (1) - noteikts, prasīgs, nelokāms; arī bargs
strings Stingrs (2) - tāds, kas ir cieši, stabili sasaistīts, nostiprināts; ciešs
drāziens Stingrs bāriens, rājiens
apņēmība Stingrs nodoms; apņemšanās
strogas Stingrs rājiens
iekša Stingrs, arī ciets raksturs
bargs Stingrs, arī nežēlīgs (par spriedumu, sodu)
smags Stingrs, arī nežēlīgs (parasti par tiesas spriedumu, sodu)
dziedrs Stingrs, bargs
grīnīgs Stingrs, bargs
katonisks Stingrs, bargs, nelokāms, kā senās Romas valstsvīrs Katons
centrs Stingrs, bargs, saīdzis, skarbs
gruntszeme Stingrs, blīvs zemes slānis, kārta
raupjš Stingrs, ciets (par matiem, apmatojumu)
tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām)
spraigs Stingrs, elastīgs (par organisma daļām, piemēram, par muskuļiem, ādu)
spraigs Stingrs, elastīgs (parasti par kā virsmu)
ciets Stingrs, grūti lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas
nepielūdzams Stingrs, nelokāms (piemēram, savās prasībās)
skarbs Stingrs, nežēlīgs, arī naidīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām)
fundēts Stingrs, nostiprināts
ciets Stingrs, noteikts, nelokāms, arī nežēlīgs (par raksturu, gribu)
apodeiktisks Stingrs, noteikts, pierādāms, neapgāžams
spartisks Stingrs, noteikts; arī vienkāršs, pieticīgs
grods Stingrs, noturīgs; mērķtiecīgi, skaidri veidots
cieteņš Stingrs, resns (par matiem, apmatojumu)
ciets Stingrs, resns (par matiem, apmatojumu)
sarains Stingrs, rupjš (par matiem)
sars Stingrs, rupjš mats (cilvēka apmatojumā)
sars Stingrs, rupjš mats (zīdītāju dzīvnieku apmatojumā)
sukrs Stingrs, sparīgs
krāģīgs Stingrs, stabils
denkts Stingrs, stingri savilkts
stengrs Stingrs, stiprs, izturīgs
stringts Stingrs, stīvs
steģerīgs Stingrs, vingrs
stringums Stingrums
tvirtība Stingrums, izturība
stīvs Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
reciditāte Stings nekustīgums
vinilplasts Stings termoplastisks polimērmateriāls, ko gatavo no neplastificēta polivinilhlorīda; lieto par konstrukcijmateriālu, kā arī celtniecības profilu, cauruļu un iesaiņojuma materiālu ražošanai
stindzēt Stingt
stringt Stingt
stīvumkrampji Stingumkrampji
tetāns Stingumkrampji
tetānuss Stingumkrampji
rigiditāte Stingums
stinga Stingums 1
stingme Stingums 1
stinkstēt Stinkšēt
stērste Stīpa
stiepa Stīpa
stīpe Stīpa
žārklītis Stīpa
drones Stīpas
stiepāt Stīpāt
stīpēt Stīpāt
stībeņķis Stīpbeņķis jeb stīpradzis
stīpa Stipendija
stipe Stipendija
stīpis Stipendija
stipuška Stipendija
grants Stipendija, piemēram, studentiem
gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus)
stīpedžess Stīplčezs
stiplčeze Stīplčezs
incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu
stērstēt Stīpot
pārstīpot Stīpot vēlreiz, no jauna
Stīpoints Stīppoints - zemesrags Austrālijas rietumos
agrārnemieri Stipra agrārkustība
hematoreja Stipra asiņošana
pilns Stipra dzēruma pakāpē
noplaukot Stipra iedeguma rezultātā kārtot un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam (āda) kārto un nolobās
splanhnomegālija Stipra iekšējo orgānu palielināšanās
splanhnomikrija Stipra iekšējo orgānu samazināšanās
urari Stipra inde, ko indiāņi dabū no kāda auga sulas
ceiziņš Stipra īsa aukla buru stūru piesiešanai
svelme Stipra karstuma sajūta
plājiens Stipra lietus gāze
bļīkstēt Stipra lietus skaņu atdarinājums
orplīne Stipra līne (kaņepāju trose), kuras viens gals piestiprināts pie orpenkura, bet orpējot to ievelk vai ieņem
varptrose Stipra līne vai trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem
ķerlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), kuru izmet krastā vai pārmet uz citu peldlīdzekli, bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kuru jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli
sviedlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā ir iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kura jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli
atrubons Stipra reibuma stāvoklis
atrubs Stipra reibuma stāvoklis
bezfilma Stipra reibuma stāvoklis
vīze Stiprā salā zemē izveidojusies plaisa
mančestris Stipra samtveida kokvilnas drāna
smirdoņa Stipra smaka
brāga Stipra tērauda vai zāļu trose, kas apvilkta ap kuģa virsbūves daļu
slāpes Stipra tieksme, vēlēšanās, ilgas (pēc kā); alkas
orptrose Stipra trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem
tauriski Stipra un kareiviska Alpu tauta 2. un 1. gs. p. m. ē.
izsalkums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā)
izslāpums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā); izsalkums (2)
sīpa Stipra vētra
nepacietība Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt
špagats Stipra, parupja aukla
dvinga Stipra, reibinoša smarža
tvans Stipra, reibinoša smarža
tokajietis Stipra, salda vīna šķirne no Tokajas apvidus Ungārijā
tvīksme Stipra, skurbinoša smarža
skābeņskābe Stipra, toksiska, bezkrāsaina, kristāliska skābe, kuras sāļus satur, piemēram, skābenes, rabarberi
degvīns Stiprais alkoholiskais dzēriens - ar ūdeni atšķaidīts etilspirts
VEF Stiprais bolivārs; Venecuēlas Bolivāra Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
atzailis Stiprāk sazēlusi vieta rudens sējā vai pavasara kūlā
pavairāk Stiprāk, intensīvāk u. tml. nekā vajadzīgs
kontruzbrukums Stiprākā pretdarbība uzbrukumam
kakodilcianīds Stiprākais nāveklis starp kakodila preparātiem, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; iedarbojas uz elpošanas orgāniem, plaušām, acīm un nerviem
haimoftalms Stiprāks asins izplūdums acs dziļākās daļās, sevišķi stiklķermenī, biežāk pēc smagiem acs ievainojumiem
kolikas Stipras graizes vēdera dobuma orgānos
šņorka Stipras iesnas
jeniņas Stipras kokvilnas bikses
zhirak Stipras tabakas maisījums ūdenspīpēm
diktai Stipri
smeļi Stipri
valtis Stipri
valtus Stipri
sakliegties Stipri, arī ilgāku laiku kliegt; stipri, arī ilgāku laiku kliegt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties; stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
saraudāties Stipri, arī ilgāku laiku raudāt; stipri, arī ilgāku laiku raudāt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
saraudāt Stipri, arī ilgāku laiku raudot, izraisīt (acīs, sejā) piesarkumu, pietūkumu
pupucis Stipri, biezi satīstīts, satuntuļots cilvēks
kupāt Stipri, lielā kārtā snigt
kupināt Stipri, lielā kārtā snigt
parlieku Stipri, ļoti
negants Stipri, ļoti, ārkārtīgi
tvanīgs Stipri, reibinoši smaržīgs
tvanēt Stipri, reibinoši smaržot
tvanot Stipri, reibinoši smaržot; tvanēt (2)
kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) - par pirkstiem, arī nagiem
valido Stipri, spēcīgi
stengri Stipri, stingri
uzragi Stiprinājumi, kas satur kopā skalu jumta spāres
juvantia Stiprināšanas līdzeklis, ārstniecības līdzekļi, ko liek klāt citu pastiprināšanai
krepīt Stiprināt
stiprēt Stiprināt
stiprot Stiprināt
stirstīt Stiprināt
stiprināties Stiprināt (1) sevi
spraust Stiprināt (kādu veidojumu), virzot (tajā) ko tievu, smailu
spraust Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu
krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.)
klambarēt Stiprināt ar skavām
klamburot Stiprināt ar skavām
špēlēt Stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles)
špeiļot Stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles); špeilēt, tapiņot
līstēt Stiprināt klāt līstes
kabināt Stiprināt klāt, stiprināt kopā, piemēram, ar āķi, cilpu
stiprināties Stiprināt sevi psihiski, morāli
stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piemēram, celtnes, mēbeles detaļā)
sablankot Stiprināt un pabeigt stiprināt blankas (stāvbūves sienās)
stingrināt Stiprināt, padarīt stingrāku
vienot Stiprināt, saistīt (kopā)
klambarot Stiprināt, savienot ar skavām
armēt Stiprināt, stiegrot
bomba Stiprināta vīna pudele (0,7 l)
stirkāties Stiprināties
stengrot Stiprināties un kļūts stingrākam
stengrēties Stiprināties, skopot spēkus
stiproties Stiprināties, spēcināties
stingrināties Stiprināties; atgūt spēkus
ļurļaks Stiprināts alus
ļurļaks Stiprināts pašmāju vīns
lielvaris Stiprinieks
osilaks Stiprinieks
raceklis Stiprinieks
raciknis Stiprinieks
spēkoņa Stiprinieks
stiprenieks Stiprinieks
stiprrocis Stiprinieks
jaudasvīrs Stiprinieks, spēkavīrs
ozolvīrs Stiprinieks, spēkavīrs
izzveltēt Stipris sist, pērt
sabrīgs Stiprs
spārts Stiprs
spēkonīgs Stiprs
spēkots Stiprs
strips Stiprs
skobris Stiprs (par alu vai citu alkoholisku dzērienu)
skobrs Stiprs (par alu vai citu alkoholisku dzērienu)
drapīgs Stiprs (par degvīnu); drosmīgs, uzņēmīgs, izveicīgs
skaudrs Stiprs (par sāpēm); tāds, kas izraisa stipras sāpes
stingrs Stiprs (parasti par alkoholisku dzērienu)
dūšīgs Stiprs (parasti par lietu, vēju, salu)
šlubrikans Stiprs alkoholiskais dzēriens
viskijs Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko parasti ražo no graudiem un kas pasaulē ir izplatījies no Anglijas, Skotijas un Īrijas
grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi)
spirtīgs Stiprs alkoholisks dzēriens
spirtots Stiprs alkoholisks dzēriens
ugunsdzēriens Stiprs alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
rums Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst no cukurniedru sulas vai melases
konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos
zibsnis Stiprs alus
kriptopodija Stiprs apakšstilba lejasgala un pēdas virsas satūkums; pēda zaudē savas kontūras
svelme Stiprs aukstums
svela Stiprs aukstums; stiprs sals
provis Stiprs brandvīns; brandvīns
sļivovica Stiprs brendija tipa alkoholisks dzēriens, ko gatavo no plūmēm; tradicionāls Viduseiropā un Dienvidaustrumu Eiropas valstīs, galvenokārt slāvu zemēs
čāča Stiprs brendija tipa gruzīnu dzēriens, ko gatavo no vīnogu spiedpaliekām; čača (5)
cietais Stiprs cilvēks
ratafija Stiprs degvīns, ko dabū dažādus augļus un garšvielas nostādinot 90 grādu spirtā
želve Stiprs dzēriens, kaut kas ļoti nelabs, rūgts
švarba Stiprs gars pirtī
sakade Stiprs grūdiens
nodegums Stiprs iedegums
svelme Stiprs karstums
žars Stiprs karstums
kvelme Stiprs karstums, svelme
spelte Stiprs karstums, tveice
spelts Stiprs karstums, tveice
sviloņa Stiprs karstums; arī svelme
kvēla Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai)
kvēle Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai)
baušlaks Stiprs klepus
džiņdža Stiprs pašdarināts alus vai degvīns
suņkūla Stiprs pēriens
vājredzība Stiprs redzes vājums
spregonis Stiprs sals
stindzenis Stiprs sals
vērdoņa Stiprs sals
kailsals Stiprs sals bez sniega (parasti ziemas sākumā)
sprēgunis Stiprs sals, sprēgoņa
sprēgoņa Stiprs sals; sprēgonis
sprēgonis Stiprs sals; sprēgoņa (2)
karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
zalbe Stiprs trieciens
niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt
vētri Stiprs vējš
peizums Stiprs vējš, vētra
marsala Stiprs vīns no Sicīlijas
dambis Stiprs vīrietis
parensts Stiprs, ciets
krampīgs Stiprs, enerģisks, spēcīgs
baigs Stiprs, intensīvs (par parādībām dabā, norisēm materiālajā pasaulē)
lodens Stiprs, izveicīgs
vingris Stiprs, jauns, lokans puisis
smags Stiprs, koncentrēts, arī reibinošs (parasti par smaržu)
smaļš Stiprs, krietns, slaids, smalks
skalbs Stiprs, liels
rimts Stiprs, liels, krietns
rints Stiprs, liels, krietns
drošs Stiprs, nesatricināms (piemēram, par kādu domu, pārliecību)
šalts Stiprs, parasti pēkšņi radies (gaismas) stars, starojums
drukts Stiprs, plecīgs, neveikls, lempīgs
afgānietis Stiprs, putekļains vietējais dienvidrietumu vējš Amudarjas augštecē, kas saistīts ar auksto gaisa masu ieplūšanu Turānas zemienē
tvanīgs Stiprs, reibinošs (par smaržu)
portvīns Stiprs, salds vīnogu vīns
liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm
auris Stiprs, sauss vējš; austrumu vai ziemeļu vējš
tvīksmīgs Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu); tvīksmains (1)
tvīksmains Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu); tvīksmīgs (1)
dikts Stiprs, spēcīgs
ķētrīgs Stiprs, spēcīgs
kremīgs Stiprs, spēcīgs
lielvarītis Stiprs, spēcīgs
zukrs Stiprs, spēcīgs
grauzds Stiprs, spēcīgs (parasti par pērkona radītu troksni)
sabrs Stiprs, spēcīgs, varens
denkts Stiprs, stingrs, iznesīgs
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas
tveikme Stiprs, tvaiku radīts karstums
stendzīgs Stiprs, veikls; straujš, ātrs
čili Stipru garšvielu sajaukums, kurā galvenās sastāvdaļas ir Kajenas pipari, parasta piedeva meksikāņu virtuvē
neprāts Stipru psihiskās darbības traucējumu kopums
krepte Stiprums
spārtums Stiprums
trēda Stiprums, spēks
stīpotājs Stīpu licējs (mucinieka palīgs)
stipulatio Stipulācija
stīpveidīgs Stīpveida
rauceklis Stīpvilcis - mucenieka darbarīks stīpu savilkšanai
stirājs Stirāji
tirāji Stirāji, zirnāji
stiraks Stirakss
storaks Stirakss
styrax Stirakss
Stirben Stirbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
štīrborts Stīrborts - labais borts
stīrināties Stirināties
stirgstēt Stirkšēt
stirkšēt Stirkšķēt
stirkstēt Stirkšķēt
štirkstēt Stirkšķēt
virkšēt Stirkšķēt
virkšēties Stirkšķēt
virkšķēt Stirkšķēt
virkšt Stirkšķēt
stirkšināt Stirkšķināt
virkšināt Stirkšķināt
virkšķināt Stirkšķināt
virkšis Stirkšķis
virkšķis Stirkšķis
virkšoņa Stirkšķis
stirkstoņa Stirkšķoņa
stirne Stirna
stirnins Stirna
Kozlovica Stirna, Daugavas pieteka
Kozlovka Stirna, Daugavas pieteka
Dauguļu upe Stirna, Daugavas pieteka
Stierna Stirna, Daugavas pieteka
Stirenka Stirna, Daugavas pieteka
Stirnauka Stirna, Daugavas pieteka
stirnāda Stirnas āda (parasti kažokāda)
stirnēns Stirnas mazulis
Stirnu purvs Stirnas purvs Valmieras novadā
mežāzis Stirnāzis
Stirnhof Stirnenieku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
Rucēnu ezers Stirnezers, ezers Sausnējas pagastā
Stirnu ezers Stirnezers, ezers Sausnējas pagastā
Stirnian Stirniene
Sterniany Stirnienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā
Styrniszki Stirnišķu muiža, kas atradās Skaistas pagastā
Stirnu ezers Stirns, ezers Kalniešu pagastā
Stirnas ezers Stirns, ezers Kalniešu pagastā
stirnāzis Stirnu āzis
stirnuāzis Stirnu āzis
buciņš Stirnu āzis, briedis
stirnbuks Stirnu buks
stirnubuks Stirnu buks
redeles Stirnu vai staltbriežu barotava
Lankarājupe Stirnupe, Užavas pieteka, paralēls nosaukums tās vidustecē
Stirna Stirnupe, Užavas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē
rūži Stirpa
stirba Stirpa
stirta Stirpa
stirte Stirpa
zvirpa Stirpa
cirpa Stirpa, četrstūraina iegarena siena kaudze
rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem)
tirpa Stirpa, kaudze
rūsis Stirpa, kaudze, guba; apklāta bedre sakņaugu glabāšanai
sirpa Stirpa, labības guba
spirts Stirpa, labības kaudze
starpiņš Stirpas pēdējā starpa (posms)
Lavīzīte Stirve, Līčupes pieteka Zaubes pagastā
Ķūžupīte Stirves labā krasta pieteka Zaubes pagastā, iztek no Ķūžu ezera
stīvdrāna Stīvaudums
stīvdrēbe Stīvaudums
klejonka Stīvdrēbe
šteifleins Stīvdrēbe
stīvinis Stīvenis
stīrēties Stīvēties
stručīties Stīvēties ap smagu priekšmetu, ko nevar pacelt
čiknīties Stīvēties, pūlēties
saķeburot Stīvi un neveikli saiet kopā
rēzēt Stīvi uzsliet, nolikt taisni
atstibīt Stīvi, bet ļoti ātri atnākt
aizstuģīt Stīvi, klibojot aiziet
atstuģīt Stīvi, neveikli atnākt (par mazu bērnu)
iedimzāt Stīvi, neveikli ieiet
stuburot Stīvi, neveikli iet
stevedors Stividors
štividors Stividors
stebļīt Stīviem soļiem, negribīgi kaut kur doties
izstuburot Stīviem, neveikliem soļiem iziet
krapmalēt Stīvināt ar cieti (apģērba gabalu)
steivs Stīvs
stūrns Stīvs
staģis Stīvs cilvēks; tūļīgs cilvēks
stīvnica Stīvs zirgs
stīvuicis Stīvs zirgs
krinolīns Stīvs, apretēts kokvilnas vai linu audekla pinuma audums
bīkšis Stīvs, kūtrs cilvēks
bīstēgs Stīvs, kūtrs cilvēks
bīstēks Stīvs, kūtrs cilvēks
klambars Stīvs, neveikls cilvēks
lumeika Stīvs, neveikls cilvēks
stablis Stīvs, neveikls zirgs vai cilvēks
tuimeklis Stīvs, neveikls; arī flegmatisks; slinks
tuimis Stīvs, neveikls; arī flegmatisks; slinks
tuīms Stīvs, notirpis
rigids Stīvs, sastindzis
straps Stīvs, sastindzis, taisns
stīviņš Stīvs, slinks cilvēks vai tāds zirgs
ģestrs Stīvs, stingrs, nelīdzens, ass
stīvens Stīvs, stings
slumps Stīvs, stīvām kājām (par dzīvniekiem)
stipins Stīvs, vecs cillvēks
stibiķis Stīvs, vecs zirgs; bērns, kurš cenšas staigāt
sastērķelēts Stīvs; formāls
tetanus Stīvuma krampji; stingumkrampji
stīvība Stīvums
stūrnums Stīvums (piemēram, attiecībās)
Erica x stuartii Stjuarta ērika
Rakiura Stjuarta sala, trešā lielākā Jaunzēlandes sala
stjuartese Stjuarte
stuartese Stjuarte
bortpavadone Stjuarte (lidaparātā)
stevards Stjuarts
stevarts Stjuarts
steward Stjuarts
stjuards Stjuarts
stuarts Stjuarts
stuerts Stjuarts
stelpieši Stlepes pagasta apdzīvotās vietas "Stelpe" iedzīvotāji
pablīzt Stngri nomīdīt
lēcienlīnija Stobra ass turpinājuma līnija, šāviņam (lodei) atstājot stobru
kalibrs Stobra kanāla diametrs (šaujamieročiem)
piešaude Stobra pareizā stāvokļa noteikšana, izdarot izmēģinājuma šāvienus
griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu
strobains Stobrains
tubificidae Stobriņtārpi
limnodrilus Stobriņtārpu dzimtas ģints
piloscolex Stobriņtārpu dzimtas ģints
psammoryctes Stobriņtārpu dzimtas ģints
stobriņveidīgs Stobriņveida
epifīze Stobrkaula gals
metafizīts Stobrkaula metafīzes iekaisums
stobri Stobrs
strobs Stobrs (šautenei)
rete Stobru rete - ūdens klajs ezerā, kur neaug niedres
stobrveidīgs Stobrveida
stobrkauls Stobrveida kauls
striebulis Stobrveida stublājs; augs ar šādu stublāju
conioselinum Stobuļi
stoderis Stodere
štoders Stodere
stodrs Stodere
Stagāršņu ezers Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā
Stagoršņu ezers Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā
Stohoda Stohida - upe Ukrainā, tās krieviskais nosaukums
stoiķis Stoicisma (1) piekritējs
apātija Stoicisma ētikas ideāls
sinkatateze Stoiķiem aktīva piekrišana kādam spriedumam, kas pamatojas evidencē vai kādā neatvairāmā t. s. kataleptiskā priekšstatā
apoptosija Stoiķu mācībā - to gadījumu zināšana, kad vai nu vajag izteikt un izvirzīt vai arī noliegt viņu mācībā īpatnējo "saskaņu"
hēgemonikon Stoiķu mācībā vienotā un saprātīgā dvēseles daļa, sevišķi domāšana un apzinīgā griba
stākers Stokers
Holmia Stokholma
Sulna Stokholmas pilsētas daļa ("Solna"), kas agrāk bija atseviška pilsēta, 78600 iedzīvotāju (2017. g.)
Ārlanda Stokholmas starptautiskā lidosta (_Arlanda_), \~40 km no Stokholmas
St Stokss (kinemātiskās viskozitātes mērvienība)
Stabi Stolbi - rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā
Stolarowszina Stoļerovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
Škinči Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Škiņči" bijušais nosaukums
artikulators Stomatoloģijā lietojams aparāts, kas ar ģipša modeļiem atdarina žokļu dabiskās košļāšanas kustības
mezio- Stomatoloģijā norāda uz saistību ar zoba meziālo virsmu vai zoba dobuma meziālo sienu
parodontoloģija Stomatoloģijas nozare par parodonta slimībām
ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pētī zobu, zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju veidošanos, ārstēšanu un profilaksi
gnatoloģija Stomatoloģijas nozare, kas pētī žokļu un košļāšanas sistēmas anatomiju, histoloģiju, fizioloģiju un patoloģiju, kā arī slimību diagnostiku un ārstēšanu
stomatologs Stomatoloģijas speciālists
bošķīgs Stomīgs
stomas Stomīšanās, vilcināšanās
stomība Stomīšanās, vilcināšanās
stomulība Stomīšanās, vilcināšanās
stomi Stomīšanās, vilcināšanās; stomas
stumstīties Stomīties
nostomīties Stomoties noteikt, pateikt
izstomīt Stomoties pateikt, izrunāt
stompat Stompēt
Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā
stona Stons
stouns Stons
štop Stop
savilcis Stopa aukla
kortelis Stopa ceturtdaļa
Stopiushof Stopiņi
Kurtenhof Stopiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā
līcenieki Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
līcieši Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
silzemnieki Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Silzemnieki" iedzīvotāji
stopinieši Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Stopiņi" iedzīvotāji
breksieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Brekši" iedzīvotāji
cekulieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cekule" iedzīvotāji
juglieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jugla" iedzīvotāji
liepziedieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Liepziedi" iedzīvotāji
rumpieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpji" iedzīvotāji
sauriesieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Saurieši" iedzīvotāji
sauriešnieki Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Saurieši" iedzīvotāji
ulbrocieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ulbroka" iedzīvotāji
Stopinskaja Stopiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kurtenhof Stopiņu pagasta bijušais nosaukums vāciski
īkšķot Stopot, ar žestu lūgt garāmbraucošām mašīnām apstāties
štoperis Stoppulkstenis
stulps Stops - \~1,3 l trauks
arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces
līksts Stops bultu šaušanai
stopa Stops šaušanai
storaks Storaksi
Store Hedinge Store Hedinge - pilsēta Dānijā, Zēlandes reģionā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
storting Stortings
ancipenser Storu dzimtas ģints
huso Storu dzimtas ģints
acipenseriformes Storveidīgie - kaulzivju klases kārta
store Storveidīgo kārtas dzimta ("Acispenseridae"), 4 ģintis, 24 sugas
stostulīgs Stostīgs
taukšķis Stostīgs, stomīgs cilvēks
disfēmija Stostīšanās
spazmofēmija Stostīšanās
laringospazmopsellisms Stostīšanās balsenes spazmas dēļ
guturotetānija Stostīšanās sakarā ar balsenes spazmu, izrunājot skaņas "g" un "k"
disilabija Stostīšanās veids, kurā grūti izrunāt kādu noteiktu zilbi
labiālisms Stostīšanās veids, kurā grūtības rada lūpeņu izruna
batārisms Stostīšanās, valodas raustīšana
logoneiroze Stostīšanās, viens no smagākajiem runas traucējumiem
murmis Stostītājs
stostiņš Stostītājs
stosts Stostītājs
stots Stostītājs
mosts Stostītājs, lempis, tūļa
aizavilkties Stostīties
aizieties Stostīties
drūvēties Stostīties
gāstīties Stostīties
minstīties Stostīties
mulmēt Stostīties
nostīt Stostīties
nostīties Stostīties
rimstīties Stostīties
šteberēties Stostīties
stebēties Stostīties
štebēties Stostīties
štoterēt Stostīties
tokstīties Stostīties
toterēt Stostīties
apraustam Stostīties (vai šļupstēt)
kāķelēt Stostīties, neskaidri runāt, šļupstēt; pļurkstēt
mostīt Stostīties, nespēt pareizi izteikt
mostīties Stostīties, nevarēt izrunāt
mokstīt Stostīties, nevarēt pareizi izrunāt
tumelēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt
tumulēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt
tutelēt Stostīties, stomīties
bibināt Stostīties, stomīties, pļāpāt, neskaidri runāt
atsostīties Stostoties atbildēt
iztoterēt Stostoties izrunāt
iztutelēt Stostoties izteikt
aizstostīties Stostoties nonākt (runā)
nostostīties Stostoties noteikt, pateikt
balbus Stosts, cilvēks, kas stostās
tartaļja Stosts, komiska rakstura tēls neapoliešu tautas teātrī; vēlāk ieviesies vispār Itālijā un Francijā
Stolbci Stovbci - pilsēta Baltkrievijā
anoopsija Strabisma forma, kurā acs pavēršas uz augšu
strabotomija Strabisma labošanas operācija
slimokase Strādājošo (parasti strādnieku, ierēdņu) medicīniska apdrošināšanas iestāde; slimo kase
dzaofani Strādājošo jauniešu vienību locekļi Ķīnā "kultūras revolūcijas" (1966.-1970. g.) laikā
arodveselība Strādājošo veselības nodrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir veicināt un saglabāt jebkurā profesijā strādājošo cilvēku augstu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni, veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus un riskus
izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai
uzsist Strādājot ar āmuru un citiem darbarīkiem, izgatavot, izveidot
sabraukt Strādājot ar braukšanu saistītu darbu, sagādāt, iegūt
nokaķēties Strādājot ar namdara kaķi nogurt
danākt Strādājot ar pārvietošanos saistītu darbu, panākt (kādu)
blaizīties Strādājot daudzkārtīgi noliekties vai staipīties
sastrādāt Strādājot iegūt (materiālu labumu), sasniegt (ko)
izstrādāt Strādājot iegūt (noteiktu atalgojumu); nopelnīt
iestrādāties Strādājot iegūt darba iemaņas
sapelnīt Strādājot iegūt iespēju par saņemto samaksu iegādāties, nopirkt (ko)
uzņemt Strādājot kāpināt, parasti līdz kādai pakāpei (darba tempu)
sastrādāties Strādājot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi strādāt
diršļāt Strādājot nemērķtiecīgi steigties
izblaizīties Strādājot nolocīties, nostaipīties
izplēsties Strādājot nomocīties, nopūlēties
paplēsties Strādājot pamocīties, papūlēties
saslaukt Strādājot par slaucēju, nopelnīt
pārsažņaugties Strādājot pārpūlēties
sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu)
izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu)
tullēt Strādājot slinkot
dirāt Strādājot vai vingrojot strauji, ātri kustināt visus locekļus
tūpļāties Strādājot vairākkārt locīties, tupties
norumbēt Strādājot zemes darbus kļūt melnam (par rokām)
norumbēties Strādājot zemes darbus kļūt melnam (par rokām)
iestrādāt Strādājot, darba procesā iegūt (kādu rezultātu)
iestrādāt Strādājot, darba procesā izveidot, pilnveidot
sakustēt Strādājot, darbojoties sapelnīt
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus)
piepelnīt Strādājot, pelnot iegūt papildus (piemēram, naudas summu); nopelnīt (ko) papildus
piepelnīties Strādājot, pelnot iegūt sev papildu materiālos līdzekļus
izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt
stažēties Strādāšana (kādā specialitātē) pieredzes apguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai, arī piemērotības noteikšanai
teledarbs Strādāšana ārpus darbavietas (galvenokārt mājas), izmantojot datoru un telefonu; viena no modernām darba attiecību formām
mežošana Strādāšana mežā
paraušana Strādāšana, darbošanās
dzievāt Strādāt
dzievot Strādāt
išačiķ Strādāt
kniedēt Strādāt
pahaķ Strādāt
rubīt Strādāt
šancēt Strādāt
šansēt Strādāt
snāt Strādāt
šrubīt Strādāt
strāzdāt Strādāt
vtikaķ Strādāt
šķīvot Strādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām
knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
budžināties Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle); darboties ar ko sīku, nenozīmīgu
nodarboties Strādāt (kādā nozarē, profesijā)
timerēt Strādāt (ko smalku, bez lielas fiziskas piepūles)
dienēt Strādāt (valsts iestādē)
nostrādāt Strādāt (visu laikposmu) un pabeigt strādāt
slīmestēt Strādāt ar amatnieku darbarīku - slīmestu; apstrādāt (priekšmetu, detaļu) ar slīmestu
kablīt Strādāt ar cērti
dakšāt Strādāt ar dakšām
ķellāt Strādāt ar ķelli, apmest
šaufelēt Strādāt ar liekškeri
drēksties Strādāt ar maziem panākumiem
atkārtoties Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu)
vīlēties Strādāt ar vīli
negot Strādāt ar vislielāko dedzību, censties
neģot Strādāt ar vislielāko dedzību, censties
cirst Strādāt ātri un mērķtiecīgi
muļināties Strādāt bez īstiem panākumiem
vēplēt Strādāt bez nopietnas attieksmes pret darbu
kankāties Strādāt bez panākumiem
stružīt Strādāt bez pārtraukumiem un bez kurnēšanas, tā sakot flegmatiski
gurņāties Strādāt bez rezultātiem
locīties Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanas
diberēt Strādāt galdnieka darbu, darināt
timerēt Strādāt galdnieka darbu, darināt
čibināt Strādāt kādu nelielu darbu viegli, bez piepūles
ķibināties Strādāt kādu sīku darbu ar pirkstiem, skrubināt
brožāties Strādāt kādu zemes darbu, kuru darot kļūst netīrs
tūlēties Strādāt lēnām, nesteidzīgi; nodarboties ar sīkumiem, nevajadzīgām lietām
dastrādāt Strādāt līdz kādam laikam
līdzstrādāt Strādāt līdzi, piedalīties kopējā darbā
remesot Strādāt namdara darbus
vangāt Strādāt neapstājoties
poļļāties Strādāt netīru darbu
rušķēt Strādāt netīru darbu
piestrādāt Strādāt papildus, lai piepelnītu
dienēt Strādāt par kalpu, kalponi; kalpot (pie privātas personas)
kuģot Strādāt par kuģa komandas locekli
šinderēt Strādāt par mēslu izvedēju vai atkritumu savācēju
izdampēt Strādāt pie labības kulšanas (vairākās vai visās vietās)
līkstīties Strādāt salīkušam, locīties
ņorkšķēt Strādāt sarežģītos, maz piemērotos apstākļos
ķinkt Strādāt sliktos laika apstākļos zem klajas debess
špundēties Strādāt smagu darbu
peinēties Strādāt smalku, sarežģītu, bet nevajadzīgu darbu
dastrādāt Strādāt tik ilgi, līdz rodas iespēja saņemt pensiju
stulbēties Strādāt tumsā
pastrādāt Strādāt un pabeigt strādāt
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu)
ķēkšot Strādāt virtuvē
virčaptēt Strādāt virtuvē, gatavot ēst
darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
kustēt Strādāt, darboties
kustēties Strādāt, darboties
muities Strādāt, darboties (bez redzama rezultāta)
plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā
praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā
plēst Strādāt, darboties strauji, arī ar pūlēm
jemties Strādāt, darboties, pūlēties, parasti enerģiski
ķīpāties Strādāt, darboties, velkot, ceļot, nesot (ko smagu)
kābakāties Strādāt, darīt (ko) nepietiekami mērķtiecīgi
dzīvāt Strādāt, darīt darbu
halturēt Strādāt, lai iegūtu blakus peļņu; strādāt, lai viegli nopelnītu
pelnīt Strādāt, lai par saņemto samaksu iegādātos, iegūtu (ko)
kruķēties Strādāt, nopūlēties
vīlēt Strādāt, parasti ļoti čakli, no visa spēka
būt uz kājām Strādāt, rosīties
stāvēt Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm); veikt kādu pienākumu, parasti stāvus
sapelnīt Strādāt, veikt ko un iegūt (noteiktu, arī nepieciešamu naudas summu, atlīdzību)
pelnīties Strādāt, veikt ko un iegūt samaksu, atlīdzību
ražāt Strādāt; darboties
vazot Strādāt; strauji sākt strādāt
strādinīca Strādīga sieviete
paurēties Strādīgi un taupīgi dzīvojot kļūt pārticīgam
eņģīgs Strādīgs
mūdīgs Strādīgs
ūkša Strādīgs cilvēks
uzcensīgs Strādīgs, centīgs
strādība Strādīgums
strāzdināt Strādināt
strādenīca Strādniece
darbenīca Strādniece (klaušās)
darbenīce Strādniece (klaušās)
panteniece Strādniece uz siena (āboliņa, salmu u. tml.) panta, kas piemīda (sapresē) sakrauto
enkurnieki Strādnieki, kas saņem ostā ienākušos plostus
čompi Strādnieki, vilnas kārsēji, kas 1378. g. Florencē sacēlās pret tirgotājiem, bagātiem meistariem utt.; centās panākt uzņemšanu cunftēs un politiskās tiesības
dzievenieks Strādnieks
dzīvenieks Strādnieks
kruķis Strādnieks
strādenieks Strādnieks
strānieks Strādnieks
apmetējs Strādnieks - apmešanas darbu speciālists
pliskavpolītis Strādnieks - ienācējs no Pleskavas
nesējs Strādnieks (dzelzceļa stacijās), kas par noteiktu samaksu pārnēsā pasažieru rokas bagāžu
algādzis Strādnieks (muižā, zemnieka saimniecībā), kas strādā par dienas, nedēļas vai mēneša algu
matrozis Strādnieks (tirdzniecības, pasažieru) kuģa klāja komandā
dokers Strādnieks dokā, kuģu būvētavā, krāvējs ostā
kokstrādnieks Strādnieks kokrūpniecībā
jēmējs Strādnieks kulšanas darbos, kas uz kuļmašīnas saņem labības kūļus
raboķaga Strādnieks, darba rūķis
gadenieks Strādnieks, kam jākalpo savam kungam cauru gadu
mašīnstrādnieks Strādnieks, kas apkalpo mašīnu
gabalnieks Strādnieks, kas apstrādāja muižas ierādītu riežu
iekšālaidējs Strādnieks, kas ielaiž labību kuļmašīnas kuļaparātā
modeļnieks Strādnieks, kas izgatavo izstrādājuma paraugeksemplārus
kartonāžists Strādnieks, kas izgatavo kartonāžu; kartonāžas rūpniecības speciālists
kartonētājs Strādnieks, kas izgatavo kartonu, kartona izstrādājumus; arī kartonāžists
alusnesējs Strādnieks, kas izvadāja alu un vīnu
kārsējs Strādnieks, kas kārš (vilnu); kāršanas speciālists
ielaidējs Strādnieks, kas labības kūlējā ielaiž labību
lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā
novilcējs Strādnieks, kas nodarbināts ar korektūru novilkšanu
alvotājs Strādnieks, kas nodarbojas ar alvošanu
metāllējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar metālliešanu; metālliešanas speciālists
metinātājs Strādnieks, kas nodarbojas ar metināšanu
tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu; tēraudkausēšanas speciālists
tēraudlējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu; tēraudliešanas speciālists
termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi; termiskās apstrādes speciālists
mēnešstrādnieks Strādnieks, kas nolīgts darbā uz noteiktiem mēnešiem; mēnešnieks
mēnešnieks Strādnieks, kas nolīgts darbā uz vienu vai vairākiem mēnešiem
gadstrādnieks Strādnieks, kas nolīgts uz gadu; gadakalps
pusstrādnieks Strādnieks, kas padara tikai pusi darba
brāķdaris Strādnieks, kas ražo brāķi; slikts, neapzinīgs strādnieks
sakabinātājs Strādnieks, kas sakabina (piem., vagonus)
mēnešaldznieks Strādnieks, kas saņem mēnešalgu
gabalnieks Strādnieks, kas saņēma no saimnieka lietošanā zemes gabalu kā atlīdzību par muižai saimnieka vietā nokalpotām dienām
bagarnieks Strādnieks, kas strādā ar bagaru
frēzētājs Strādnieks, kas strādā ar frēzmašīnu; frēzēšanas speciālists
štancētājs Strādnieks, kas strādā ar štanci
sētnieks Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas
transportstrādnieks Strādnieks, kas veic ar kravu transportēšanu saistītus darbus; arī krāvējs (2)
kūtnieks Strādnieks, kas veic darbus kūtī; lopkopējs
ūdenslīdējs Strādnieks, kas veic darbus, darbības zem ūdens speciālā tērpā
palīgstrādnieks Strādnieks, kas veic palīgdarbus
pamatstrādnieks Strādnieks, kas veic pamatdarbu (1)
remontstrādnieks Strādnieks, kas veic remontdarbus
uzsitējs Strādnieks, kas veic savu darbu, strādājot ar āmuru, veseri
velmētājs Strādnieks, kas velmē, velmēšanas speciālists
priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu
kapačnieks Strādnieks, kurš izved uz lauka mēslus un tur izlīdzina
ķieģelnieks Strādnieks, ķieģeļu licējs
rabotņiks Strādnieks; melnstrādnieks
strādniecība Strādnieku (2) kopums (piemēram, zemē, valstī, kādā tās teritorijā)
šucbunds Strādnieku aizsardzības organizācija, kas radās 1918. g. revolūcijas laikā Austrijā
traksistēma Strādnieku algas izmaksas sistēma, kur strādniekam nemaksā skaidrā naudā, bet izsniedz rūpniecības preces un pārtikas produktus
strādniecene Strādnieku ēdnīca rūpnīcā
trānieši Strādnieku kustības dalībnieki Norvēģijā, pēc M. Trānes (1817-1890) vārda
sindikālisms Strādnieku politiskā kustība (radās 19. gs. beigās), kas prasa ražošanas līdzekļu un sadales funkciju nodošanu arodbiedrību (sindikātu) pārziņā
strādniekgājums Strādnieku šķira, kārta; strādnieki
padome Strādnieku un zaldātu pārvaldes institūcijas, kas veidojās Krievijas Oktobra revolūcijas laikā
darbaspēks Strādnieku, darbinieku kopums; arī strādnieks, darbinieks
rendīt Strādniekus līgt, rīkot, vadīt
Stradžu grāvis Stradzes grāvis Vārves pagastā
stragans Stragns
straglums Stragnums
straigņa Straignājs
strāks Strāka
strapuls Strampals
strenga Stranga - iejūga velkamā virve
Strandhof Strantes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Ulmales pagastā
stranvaesia Stranvēzijas
strasts Strastis
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus
līnija Stratēģiska aizstāvēšanās josla ar ilglaicīgiem nocietinājumiem
SAST Stratēģiskā analīze zinātnes un tehnoloģiju jomā ("strategic analysis in the field of science and technology")
SBL Stratēģiskā bruņojuma limitēšana
peintbols Stratēģiska kaujas spēle, kurā kā galvenais ierocis tiek izmantoti šaujamie, kas lādēti ar krāsu lodītēm
kopuzņēmums Stratēģiska savienība, kurā partneri cieši sadarbojas, parasti, izmantojot kopīgi dibinātu organizāciju, lai īstenotu kopīgās intereses
SAI Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva
dzimumstratifikācija Stratifikācija pēc dzimuma - tāda sociālā hierarhija, kas nosaka dzimumu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību
hronostratigrāfija Stratigrāfija - ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību, hronoloģiskās attiecības un izplatību, kā arī izstrādā Zemes ģeoloģiskās vēstures periodizāciju, kas atspoguļo Zemes attīstības un organismu evolūcijas etapus
biostratigrāfija Stratigrāfijas pamatnozare, kas pētī slāņu u. c. ģeoloģisko veidojumu relatīvo vecumu un to saguluma vēsturisko secību, izmantojot paleontoloģijas metodes
stratosfaira Stratosfēra
SOFIA Stratosfēras infrasarkanās astronomijas observatorija (angļu "Stratospheric Observatory for Infrared Astronomy")
lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (piemēram, transportlīdzekļa) kustībā
sadursme Strauja (debess ķermeņu, to kopumu) saskaršanās
sadursme Strauja (kustībā esošu cilvēku vai dzīvnieku) saskaršanās
sadursme Strauja (piemēram, kustībā esošu vielu, to daļiņu, fizikālu ķermeņu) saskaršanās
galops Strauja 19. gadsimta sadzīves deja divu ceturtdaļu taktsmērā
tvists Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
kačuča Strauja andalūziešu deja ar kastaņetēm
uzvaras gājiens Strauja attīstība; panākumu, sekmju gūšana
karioka Strauja brazīliešu deja 4/4 taktsmērā; mūzika šās dejas ritmā
furianta Strauja čehu tautas deja ar raksturīgu divdaļu un trīsdaļu taktsmēra maiņu
polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika
steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem; šīs dejas mūzika
domu lidojums Strauja domāšanas gaita
kabrēšana Strauja gaisakuģa augstuma palielināšana pa trajektoriju, kas ar horizontālo plakni veido leņķi, kurš lielāks par 30 grādiem
atbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt šurp; straujā gaitā (parasti ar troksni) atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml)
iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā)
iebrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā); iebrāzties (2)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko)
izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izbrukt Straujā gaitā (parasti ar troksni) izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko)
pārbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1)
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu)
uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, parasti ar troksni, saskarties (ar kādu, ko)
sabrukt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem Savienojumā "sabrukt virsū": strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem
sagrūt Straujā gaitā savirzīties, nokļūt (kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem; sabrukt (4)
uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
iesabrāzties Straujā gaitā, parasti ar troksni, ieskriet, arī iebraukt
tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
grūdiens Strauja izelpa
sprauslāt Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm
sprauslot Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm
kamarinskaja Strauja krievu tautas deju dziesma divdaļu taktsmērā
kūlenis Strauja kustība - pārmešanās pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā)
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu)
spridzene Strauja ķēve
pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika
pikēšana Strauja lidaparāta nolaišanās pa trajektoriju, kas ar Zemes virsmu veido >30 grādu leņķi
pieciršana Strauja makšķeres pievilkšana, kad zivs ir pieķērusies pie āķa
tahifilakse Strauja medikamenta vai fizioloģiski aktīvas vielas iedarbīguma samazināšanās jau pēc dažām devām
karstumdūriens Strauja pārkaršana
obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika
zibeņzellis Strauja rakstura cilvēks; ātrs, neapdomīgs, arī ļoti veikls cilvēks
zibeņdirša Strauja rakstura cilvēks; straujš, nesavaldīgs cilvēks
skreja Strauja ritēšana subjektīvā uztverē – par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem
kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots; šīs dejas mūzika
sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika
hota Strauja spāņu deja 3/4 taktsmērā kastaņešu, tamburīnu pavadījumā
segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/5 taktsmērā; šīs dejas mūzika
revulsija Strauja sulu kustēšanās
skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām
ātri Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties)
žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1)
grūba Strauja vieta (Daugavā)
rīls Strauja vīriešu deja vienmērīgā ritmā, iespējams, ķeltu izcelsmes; izplatīta Lielbritānijā, kur to parasti dejo dūdu pavadījumā
liesma Strauja, aktīva norise (parādībām sabiedrība)
džiga Strauja, dzīvespriecīga īru deja
uzplūdenis Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies
uzplūdiens Strauja, īslaicīga upes līmeņa paaugstināšanās pēc intensīvām lietusgāzēm, kas beidzas tikpat strauji kā sākusies
lēkme Strauja, krasa (slimības vai tās izpausmju) saasināšanās, pastiprināšanās; samērā īslaicīga (slimības) krasa izpausme
sadursme Strauja, parasti nejauša (piemēram, kustībā esošu transportlīdzekļu, peldošu priekšmetu) saskaršanās vienam ar otru, citam ar citu
brāzma Strauja, pārdzīvojumiem bagāta notikumu norise, spēcīga pārdzīvojuma izpausme
izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu)
grūdiens Strauja, spēcīga kustība, lai ko atvirzītu no sevis vai pavērstu noteiktā virzienā
viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi
žicka Strauja, trakulīga sieviete
moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika
aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties
atvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) atvirzīties šurp
aizvirpuļot Straujām kustībām dejojot, attālināt (kādu)
kvēlainīte Straujas dabas sieviete (tautasdziesmās)
vantēt Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt
Kreiču strauts Straujas labā krasta pieteka Ludzas novadā, lejtecē Mērdzenes un Goliševas pagasta robežupe, garums — 7 km
pusskriešus Straujiem, steidzīgiem soļiem, gandrīz skriešus
karstdabīgs Straujš
naujš Straujš
pažarniecisks Straujš
straujīgs Straujš
straujots Straujš
strauļš Straujš
straums Straujš
trauksmains Straujš (1)
steidzīgs Straujš (par tempu, ritmu)
raits Straujš (par upes, strauta u. tml. tecējumu)
boiks Straujš (par zirgu)
jautrs Straujš (piemēram, par ūdens, gaisa plūsmu)
ātrs Straujš (raksturs)
spurts Straujš ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.)
laidiens Straujš brauciens
svelonis Straujš cilvēks
Strenču krāces straujš Gaujas posms, kas sākas lejpus Strenčiem un beidzas iepretī Krāčupes ietekai, garums — 4 km, kritums — 4 m, krasti — 8-9 m augsti, gultne smilšaina, krācēs akmeņi, 3 lielākas un vairākas mazākas zemūdens kāples
iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
kūlenis Straujš kritums, tecējums (piemēram, ūdenim)
apcirtiens Straujš pagrieziens, apgrieziens
laidiens Straujš skrējiens, liels lēciens
ataka Straujš uzbrukums, lēkme, piem., podagras, astmas lēkme
aulaks Straujš zirgs
kruts Straujš, ass (ceļa pagrieziens)
spērslīgs Straujš, ātras dabas
aumaša Straujš, ātrs
kruts Straujš, ātrs
drēberīgs Straujš, ātrs (par zirgu)
skubrs Straujš, ātrs; steidzīgs, pēkšņs
nevaldāms Straujš, brāzmains; ļoti stiprs (piemēram, par vēju, straumi)
deivelis Straujš, dedzīgs cilvēks vai tāds dzīvnieks
zēvelnīca Straujš, dedzīgs, ātras dabas sievišķis
pirkšķis Straujš, dusmās ātrs cilvēks
pirkšumnīca Straujš, dusmās ātrs cilvēks
pirkšums Straujš, dusmās ātrs cilvēks
spurgulis Straujš, dusmīgs cilvēks
joņains Straujš, intensīvs (par norisi)
stirkšķis Straujš, neapdomīgs cilvēks
sterbulīgs Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs
sturbulīgs Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs
strubulis Straujš, neapdomīgs, arī nesavaldīgs cilvēks
aumalīgs Straujš, neapturams
buktīgs Straujš, neapvaldīts; dusmīgs
motorisks Straujš, nemainīgs (par skaņdarba, tā daļas ritmu)
motorika Straujš, nemainīgs (skaņdarba, tā daļas) ritms
traukulīgs Straujš, nemierīgs
špindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs
spindelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem)
spindzelīgs Straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs (parasti par dzīvniekiem)
ātrsirdīgs Straujš, nesavaldīgs
iekaisīgs Straujš, nesavaldīgs
virska Straujš, nesavaldīgs cilvēks
nemierīgs Straujš, notikumiem bagāts (par dzīvi, laikposmu)
laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu, piemēram, gleznojot)
mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis (ūdenstilpē)
grūdiens Straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens
šaudrīgs Straujš, šaudīgs
šaudrs Straujš, šaudīgs
klonisks Straujš, vairākkārtīgs (par muskuļu saraušanos)
sturbulis Straujšs, paviršs strādnieks
straujums Straujtece
katarakts Straujtece Nīlā
mutulis Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums
straujība Straujums
ātrums Straujums (norisei, procesam, darbībai)
žiglums Straujums (norisei, procesam, darbībai); ātrums (2)
karstība Straujums, ātrsirdība, kārība
karstums Straujums, temperamentīgums, kaislīgums
aumaļība Straujums, trauksmainība, nevaldāmība
brio Straujums, uzbudinājums; dzīvīgums, degsme
bāme Straujums; trieciens; trauksme
Griķupīte Straujupīte, Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā
Briežupe Straujupīte, Gaujas pieteka
Briežpurva upe Straujupīte, Gaujas pieteka
Vangažupīte Straujupīte, Gaujas pieteka
Straujupe Straujupīte, Mērgupes pieteka
straumulot Straumalot
dibenstraume Straume ūdenstilpes apakšējos slāņos
pastraume Straume, kas plūst tuvu krastam, arī zem krasta izskalojumiem
apakšstraume Straume, kas plūst zem kādas citas straumes
zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas
atplūdstraume Straume, kas veidojas atplūstot
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilo virspusējo straumju virzienam; straume, kuras virziens ir pretējs transportlīdzekļa braukšanas virzienam
tekme Straume, tecēšana
Straumes ezers Straumenes ezers Demenes pagastā
Straumes Straumes ezers - atrodas Biķernieku pagastā, platība - <1 ha
Straumes Straumes ezers - Straumenes ezers Demenes pagastā
gurtene Straumes griešanās jūrā pie stāva zemes raga
sagrūdums Straumes savirzīts (ledus) kopums (kādā vietā)
arstraumi Straumes virzienā
Roop Straupe
lielstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Lielstraupe" iedzīvotāji
mazstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstraupe" iedzīvotāji
Rāvlicas muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" bijušais nosaukums
Rāvlica Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Ravlicas" nosaukuma variants
straupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Straupe" iedzīvotāji
Šņores muiža Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Šņores" bijušais nosaukums
matteuccia Strauspapardes
onocleaceae Strauspaparžu dzimta
onokleja Strauspaparžu dzimtas ģints ("Onoclea"), dekoratīvi augi ar gaišzaļām lapām, kas piemēroti mitrām vietām
osmunda Strauspaparžu dzimtas ģints ("Osmunda"), dekoratīvs augs ar gaišzaļām lapām
parastā strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia struthiopteris syn. Struthiopteris filicastrum") ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām
strauši Strauss
strausis Strauss
ptilium Straussūnas
dienvidstrausis Strausu suga, tiek audzēta krāšņo spalvu dēļ īpašās strausu fermās, gk. Dienvidāfrikā
struthio Strausveidīgo kārtas ģints
strutnioniformes Strausveidīgo putnu kārta
deibiņa Strauta forele
nīga Strauta forele
nigatiņš Strauta forele
strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne
strautmale Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne
sniegogulājs Strauta sniegoga
Strautiņupe Strautene, Braslas pieteka
matspārņi Strautenes
plecoptera Strautenes
Plaužupīte Strautenes kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera
krikūži Strauteņu kāpuri; spāru kūniņas upēs
brachyptera Strauteņu kārtas ģints
pārsviest Strauti pārvietot (uz citu vietu) - piemēram, par ierīcēm
valka Strautiņš, upīte
čurga Strautiņš, urga
čurkste Strautiņš, urga
elmidae Strautnagaiņu dzimta
rūce Strauts
strauta Strauts
tērce Strauts
urdaviņa Strauts
valks Strauts, neliela ūdenstece
upēle Strauts, neliela upīte
upēlis Strauts, neliela upīte
upis Strauts, neliela upīte
upītis Strauts, neliela upīte
zeltupīte Strauts, upīte, kas spīguļo zeltainā krāsā
steģere Strauts, valks
stedzere Strauts, valks 2
cordulegasteridae Strautspāru dzimta
cordulegaster Strautspāru dzimtas ģints
akmeņčakstīte Strautu akmeņčakstīte - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Chaimarrornis leucocephalus")
hydraenidae Strautvaboļu dzimta
hydraena Strautvaboļu dzimtas ģints
krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs
strava Strāva
strāvojums Strāva (3)
klaidstrāva Strāva, kas noplūst zemē no elektrovilcienu un tramvaju sliedēm un citos gadījumos; veicina koroziju metāla konstrukcijās, kas atrodas tās ceļā
strāve Strāva, plūsma
apakšstrāva Strāva, straume, kas plūst zem kādas citas strāvas, straumes
svētra Strāva, vēsma
dzirksteļizlāde Strāvas impulsa izplūšana pa kanālu, kas uz īsu bridi izveidojas gāzē starp elektrodiem
troleja Strāvas kontaktvads
mērknaibles Strāvmainis ar atveramu serdi līnijas vada apņemšanai; tām ir tikai viens ar ampērmetru savienots sekundārais tinums, bet primārā tinuma funkcijas veic serdes aptvertais līnijas vads ar mērāmo strāvu
apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisu, smaržām u. tml.), appūst
iestrāvot Strāvojot ievirzīties (kur iekšā) - parasti par siltumu, gaisu
piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu
pārstrāvot Strāvojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā
sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam
racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē
fluīds Strāvojums, bioloģiskās enerģijas plūsma, kas izstarojas no cilvēka, dzīvnieka vai cita bioloģiska objekta
apakšstrāvojums Strāvojums, kas plūst zem kāda cita strāvojuma
fluīdums Strāvojums; enerģijas plūsma
strāvāt Strāvot
strazdulēns Strazda mazulis
Dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā
Strazdupes dzirnavezers Strazdes dzirnavezers Virbu un Strazdes pagastā
Strasden Strazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Dzegužu kalns Strazdes pilskalns Strazdes pagastā
sturnus Strazdi
Strazdiņi Strazdiņu ezers - Stradu ezers Prodes pagastā
špaks Strazds
spiedze Strazds
spiedzīte Strazds
strads Strazds
stragzds Strazds
trekšķis Strazds
gurba Strazdu būris
kozavs Strazdu būris
pulcenis Strazdu būris
aule Strazdu būrītis
gurbs Strazdu būrītis
puņķis Strazdu būrītis kokā
sturnidae Strazdu dzimta
acridotheres Strazdu dzimtas ģints
aplonis Strazdu dzimtas ģints
buphagus Strazdu dzimtas ģints
creatophora Strazdu dzimtas ģints
gracula Strazdu dzimtas ģints
zilkrūtītis Strazdu dzimtas ģints, perēkli taisa apslēptu pie ūdens, kā patīkamu dziedātāju to dažkārt tur būrītī
Stradu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā
Strodu ezers Strazdu ezers Prodes pagastā
strazdene Strazdu mātīte
strazdiene Strazdu mātīte
stradulēns Strazdu mazulis
sārtais strazds strazdu suga ("Sturnus roseus"), kas Latvijā ieceļo ļoti reti
mājas strazds strazdu suga ("Sturnus vulgaris")
grallinidae Strazduļu dzimta jeb Austrālijas strazdu dzimta
corcorax Strazduļu dzimtas ģints
grallina Strazduļu dzimtas ģints
struthidea Strazduļu dzimtas ģints
pelēkais strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Struthidea cinerea")
Starožvalie Stražvaldu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
lekteris Strēbējs
striba Strēbeklis
strebenis Strēbeklis - šķīdrs ēdiens, ko var ēst ar karoti
strebekls Strebeklis (1)
strebjamais Strebeklis; vira, putra
lubīt Strēby
stribināt Strebināt, dot strēbt
struba Strebjama vira
streba Strebjamais, šķidrs ēdiens
salaksīt Strebjot apēst
saluksīt Strēbjot apēst
sastrēbt Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz
sastrēbties Strebjot daudz apēst, arī izdzert (ko)
kļibīt Strēbjot ēst
iestrēbt Strebjot iedzert
iešļamstināt Strebjot ieēst
iestrēbt Strebjot ieēst
izstrēbt Strebjot izēst, arī izdzert
izstrēbt Strebjot iztukšot (trauku)
nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (daļu no kā)
nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
sastrebināt Strebjot paēst
nostrēbties Strebjot paēst, arī padzerties
pastrēbt Strebjot paēst, arī padzerties
piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt)
piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties
lemperēt Strēbt
murkšķināt Strēbt
slirbāt Strēbt
šlorkāt Strēbt
šļumēt Strēbt
šlurbt Strēbt
strebināt Strēbt
strebt Strēbt
strēpt Strēbt
striebt Strēbt
striebti Strēbt
surbt Strēbt
švūkstināt Strēbt
zurbt Strēbt
aizstrēbt Strēbt (ar karoti) (tieši tik daudz, cik vajadzīgs)
kleisāt Strēbt (nicīgi)
lekterēt Strēbt (parasti ko lielākā daudzumā), lakt
slorķēt Strēbt (skaļi)
zampāt Strēbt (sliktu zupu)
suslāt Strēbt suslu
dastrēbt Strēbt un izstrēbt
kļābt Strēbt, dzert
lampāt Strēbt, dzert (ar troksni)
lorāt Strēbt, dzert (ar troksni)
plauvēt Strēbt, dzert (ar troksni)
lempēt Strēbt, ēst
telzēt Strēbt, ēst
šļurpstināt Strēbt, ēst bez apetītes
lepēt Strēbt, rijīgi ēst
murkšļoties Strēbt; gausi ēst, dzert; niekoties (ap ēdienu vai dzērienu)
Antibalkāns Strednagora, kalni Balkānu pussalā, Bulgārijā
strejāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
strijāt Streijāt - ieberzt vai uzkaisīt sāli, cukuru, sarīvētu sieru u. tml.
strejot Streijāt, kaisīt
streinis Streijgabals
streikotājs Streika dalībnieks
hartals Streika veids Indijā nacionālās atbrīvošanās kustības laikā (1918-1947): to vadīja Indijas Nacionālais kongress, un tas bija vērsts pret angļu kolonizatoriem
skebs Streiklauzis (Anglijā un ASV)
streiķot Streikot
streiķis Streiks
strike Streiks
striķis Streiks
strīks Streiks
sēdstreiks Streiks, paliekot savā darba vietā, bet neveicot nekādu darbu
Strēme Streimoja, lielākā no Fēru salām
ģeņģerisks Streipuļojošs
streipelīgs Streipuļojošs
daideris Streipuļojošs dzērājs
kuldurīgs Streipuļojošs, ļodzīgs
dulburiski Streipuļojot
ķemperiski Streipuļojot
šķeteršķeterēm Streipuļojot
streipeliski Streipuļojot
streipiem Streipuļojot
streipuliski Streipuļojot
streipus Streipuļojot
strempuliski Streipuļojot
aizvantarot Streipuļojot (grīļojoties) aiziet ar troksni
apstreipuļot Streipuļojot apkļūt apkārt
pārstreipuļot Streipuļojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atklomburēt Streipuļojot atnākt
aizstreipuļot Streipuļojot attālināties
atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties šurp; streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
jenterēt Streipuļojot iet
kuldenēt Streipuļojot iet
streipulēties Streipuļojot iet
iestreipuļot Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā)
izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izstreipuļot Streipuļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nostreipuļot Streipuļojot noiet, nonākt
aizstreipuļot Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.)
pārlingot Streipuļojot pārnākt mājās (no iedzeršanas)
pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pastreipuļot Streipuļojot pavirzīties
piestreipuļot Streipuļojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzdulburēt Streipuļojot un klūpot uzkļūt kaut kur
uzstreipuļot Streipuļojot uzgrūsties
uzgāzelēties Streipuļojot uzgrūsties, uzkrist
uzmeimurot Streipuļojot uziet, uznākt
uzstreipuļot Streipuļojot uziet, uznākt
uzdelverēties Streipuļojot uzkāpt, uzrāpties
uzklenderēt Streipuļojot uzkļūt
uzdenderēt Streipuļojot uzskriet kaut kam
uzģeņģerēt Streipuļojot uzvirzīties
padenderēt Streipuļojot zem kaut kā nokļūt
deideriski Streipuļojot, grīļojoties
ķeņķerēt Streipuļojot, grīļojoties iet; tenterēt
ģeņģeriski Streipuļojot, grīļojoties; par galvu, par kaklu
ģeņģerisku Streipuļojot, grīļojoties; par galvu, par kaklu
ķeņķeriski Streipuļojot, grīļojoties; tenteriski
uzpenterēt Streipuļojot, klūpot un grīļojoties uzkāpt
kulcenēt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu
kulcināt Streipuļojot, kūleņojot virzīties uz priekšu
meimeriski Streipuļojot, ļogoties (iet)
čunčurniski Streipuļojot, ļogoties, kūleņojot
meimermeimeriem Streipuļojot, ļogoties, zvalstīgi
tempelēt Streipuļojot, meimurojot iet
dolburēt Streipuļot
ģeimerot Streipuļot
ģenģerēt Streipuļot
ģeņģerēt Streipuļot
ģeņģerot Streipuļot
jeņģerēt Streipuļot
krētāt Streipuļot
lemperēt Streipuļot
ļemperēt Streipuļot
ļeterēt Streipuļot
miemerēt Streipuļot
šļumburēt Streipuļot
šļungurēt Streipuļot
straimulot Streipuļot
straimuļot Streipuļot
straipalāt Streipuļot
straipaļāt Streipuļot
straipalēt Streipuļot
straipelēt Streipuļot
straupuļāt Streipuļot
streimuļot Streipuļot
streipalēt Streipuļot
streipaļot Streipuļot
streipelēt Streipuļot
streipeļot Streipuļot
streipuļāt Streipuļot
streipulēt Streipuļot
strēpuļot Streipuļot
stulburot Streipuļot
tīterēt Streipuļot
treipelēt Streipuļot
trēpuļot Streipuļot
zveibinēt Streipuļot
kremuļoties Streipuļot (kā piedzēries)
streipaļāt Streipuļot (nedaudz)
aizstreipuļot Streipuļot prom
atstreipuļot Streipuļot šurp
ģemburot Streipuļot, grīļoties
plumburēt Streipuļot, grīļoties
telderēt Streipuļot, klibot, pūlēties uz priekšu ar grūtībām - arī braukšus nelāgā ceļā
klipt Streipuļot, klupt
tantarāt Streipuļot, kūleņot
tantarot Streipuļot, kūleņot
rencelēt Streipuļot, ļodzītes
klesterēt Streipuļot, ļodzīties
memmuļot Streipuļot, ļodzīties
ģeimurot Streipuļot, meimurot
klāņot Streipuļot, meimurot
krencelēt Streipuļot, meimurot
krītāt Streipuļot, meimurot
ļenkurēt Streipuļot, meimurot
streimulot Streipuļot, meimurot
tāmuļot Streipuļot, meimurot
daiderēt Streipuļot, nebūt stabilam
stubarēt Streipuļot, neveikli iet
tenderēt Streipuļot, neveikli iet
klubažāt Streipuļot, smagi iet
klubežot Streipuļot, smagi iet
tantarkājis Streipuļotājs
tantars Streipuļotājs
ķeimeris Streipuļotājs, grīļa
klupurs Streipuļotājs, kas iet klupdams
Strickenhof Strēķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Lenču pagastā
strelitziaceae Strelīciju dzimta
strēlenieks Strēlnieks
strēlinieks Strēlnieks
Sagittarius Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Sgr Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
strēlis Strēlnieks, mednieks
strēlene Strēļu pulkstenīte ("Campanula trachelium")
strēlenes Strēļu pulkstenīte ("Campanula trachelium")
ploksnīte Strēmele
stērmele Strēmele
stērste Strēmele
strēmala Strēmele
strimala Strēmele
strīmala Strēmele
švetne Strēmele (gaļas)
īze Strēmele (zemes, drēbju)
plancka Strēmele, neliels gabals
lorpas Strēmele, skrandas
vembele Strēmele, strēbele, skranda
šķerla Strēmele, šķemba
šķērla Strēmele, šķemba, skaida
sedēnieši Strenču novada apdzīvotās vietas "Seda" iedzīvotāji
sedieši Strenču novada apdzīvotās vietas "Seda" iedzīvotāji
strencēnieši Strenču novada apdzīvotās vietas "Strenči" iedzīvotāji
strencieši Strenču novada apdzīvotās vietas "Strenči" iedzīvotāji
ķeizēnieši Strenču novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiži" iedzīvotāji
ķempēnieši Strenču novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķempēni" iedzīvotāji
Neu-Wohlfahrt Strenču novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski
olinieši Strenču novada Plāņu pagasta apdzīvotās vietas "Oliņas" iedzīvotāji
plānēnieši Strenču novada Plāņu pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji
Planhof Strenču novada Plāņu pagasta bijušais nosaukums
Stakeln Strenču vāciskais nosaukums
Jērcēnu upe Strenčupīte, Gaujas pieteka
strenga Streņģe
streņģis Streņģe
vilkšņi Streņģes
streptocarpus Streptokarpi
klinšu streptokarps streptokarpu suga ("Streptocarpus saxorum")
streptokokēmija Streptokoki asinīs
streptolizīns Streptokoku hemolizīns
fliktēna Streptokoku ierosināta plakana ekstrafolikulāra virspusēja pustula
streptodermija Streptokoku ierosināts ādas iekaisums
streptokokoze Streptokoku infekcija
roze Streptokoku izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs akūts ādas iekaisums (parasti spīdīgs sarkanums uz sejas vai kājām)
streptosepticēmija Streptokoku izraisīta septicēmija
dihidrostreptomicīns Streptomicīna redukcijas produkts (C21H41O12N7) ar streptomicīnam līdzīgu darbību; mazāk toksisks
streptotrihoze Streptotriksu ierosināta slimība
ierobs Strīda iemesls
strīdnieks Strīda puse, prāvnieks
kruiklis Strīda uzsācējs
nagos Strīdā, ķīviņā
vārdošanās Strīdēšanās, lamāšanās
kašķēšanās Strīdēšanās, naidošanās
cinkstēties Strīdēties
ecētīs Strīdēties
endzēties Strīdēties
ķezēties Strīdēties
lekties Strīdēties
pencēties Strīdēties
pirēties Strīdēties
škandalēties Strīdēties
sporīties Strīdēties
strīdīties Strīdēties
trīdēt Strīdēties
trīdēties Strīdēties
urzāties Strīdēties
sparāties Strīdēties pretī
šūmēties Strīdēties, aktīvi diskutēt
mesties (arī krist) ragos Strīdēties, apstrīdēt (ko)
ecēties Strīdēties, bārties
ķezēt Strīdēties, bārties
mienoties Strīdēties, disputēt
ēstoties Strīdēties, ēsties
kašāties Strīdēties, izraisīt strīdu
kasīties Strīdēties, izraisīt strīdu
čotāties Strīdēties, kārtot kādas lietas
ķemmēties Strīdēties, kašķēties
derdzēties Strīdēties, ķildoties
eņģēties Strīdēties, ķildoties
eskāties Strīdēties, ķildoties
īverēties Strīdēties, ķildoties
karmēties Strīdēties, ķildoties
ķempēties Strīdēties, ķildoties
mienīties Strīdēties, ķildoties
ņezgāties Strīdēties, ķildoties
ērcēties Strīdēties, ķildoties, bārties
ēzēties Strīdēties, ķildoties, lamāties
cankoties Strīdēties, ķildoties; bārties
cenkoties Strīdēties, ķildoties; bārties
eskoties Strīdēties, ķildoties; eskāties
vārdoties Strīdēties, lamāties
ķesāties Strīdēties, meklēt ķildas
berzēties Strīdēties, nevarēt vienoties
nagažāties Strīdēties, paust neapmierinātību
encēties Strīdēties, plūkties
rieties Strīdēties, runājot skali, strupi; ķildoties
dakalēties Strīdēties, runāt čigāniski
kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni)
dāšīties Strīdēties, sākt kaulēties, ķildoties
ļergāties Strīdēties, tiepties
negot Strīdēties, trokšņot
neģot Strīdēties, trokšņot
cērpties Strīdēties, uzsākt strīdu
plēsties Strīdēties; arī kauties
plačoties Strīdēties; nelietības darīt
diskusija Strīdīga, neskaidra jautājuma (publiska) apspriešana
piņķīgs Strīdīgs
trīdīgs Strīdīgs
bašķieris Strīdīgs cilvēks
ēcis Strīdīgs cilvēks
strīdaka Strīdīgs cilvēks
strīdmačs Strīdīgs cilvēks
strīdmanis Strīdīgs cilvēks
berzeklis Strīdīgs cilvēks, ķildnieks
ērceša Strīdīgs cilvēks; ļoti strīdīga sieviete
kontroversiāls Strīdīgs, apstrīdams; tāds, ko apstrīd vai par ko strīdas
menčīgs Strīdīgs, ietiepīgs
āzainītis Strīdīgs, kašķīgs cilvēks
rēkls Strīdīgs, naidīgs
greija Strīdīgs, naidīgs cilvēks
ķezīgs Strīdīgs, neapmierināts
lecība Strīdīgums, kašķīgums
trīdiņš Strīdiņš
strīdētājies Strīdnieki
strīdonis Strīdnieks
urzaks Strīdnieks, nemieris
kruilis Strīdnieks, strīda uzsācējs
šķetoņa Strīdnieks, sūdzībnieks; tāds, kurš mīl strīdēties un sūdzēties
izstrīdēt Strīdoties izsecināt, izlemt
sastrīdēties Strīdoties nonākt, parasti naidīgās, attiecībās
iestrīdenis Strīds
naizes Strīds
sporīšanās Strīds
strīda Strīds
strīde Strīds
strīdienis Strīds
strīdiņš Strīds
strīdus Strīds
logomahija Strīds ap vārdiem, disputs kur viena priekšmeta dažādu nosaukumu lietošana, vai arī tādu vārdu lietošana, kam nav nozīmes, vai kas neattiecas uz strīda priekšmetu
robežstrīds Strīds par (parasti valsts) robežu
umas Strīds par niekiem
ņurdus Strīds, baumas
stīviņš Strīds, cīņa
kontroverse Strīds, domstarpības
polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
ķīvis Strīds, kilda
bataļa Strīds, klaigas
derģis Strīds, konflikts, sadursme
baktaļa Strīds, ķilda
strīdiņģis Strīds, ķilda
strīdinis Strīds, ķilda
trīds Strīds, ķilda
trīdus Strīds, ķilda
īvere Strīds, ķilda, dusmas
ķīve Strīds, ķilda, nesaticība
urza Strīds, nemiers
miena Strīds, vārdu maiņa
jandaliņš Strīds; tracis, kņada
jandāliņš Strīds; tracis, kņada
taisnīgums Strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem
Strīdus Strīdus ezers - Sporņa ezers Nirzas pagastā
ehinopsīns Strihnīna grupas alkaloīds, iegūts no auga "Echinops ritro" augļiem
strychnos Strihnīnkoki
īstā strihnīna strihnīnkoku suga ("Strychnos nuxvomica")
indes strihnīna strihnīnkoku suga ("Strychnos toxifera")
strichnīns Strihnīns - alkaloīds, indīgs augs, ko lieto kā žurku indi
loganiacea Strihnīnu dzimta jeb strihnīnaugi
strihnīnkoks Strihnīnu dzimtas ģints ("Strychnos"), koks vai krūms
strīķbomis Strīkala
strikults Strīkala
strictura Striktura
koarktotomija Striktūras pārgriešana
strikturotomija Striktūras pārgriešana
striņķis Strīkulis
nostriņķāt Strīķējjot noasināt
nostrīķēt Strīķējot noasināt (piemēram, izkapti)
nostrīķēt Strīķējot nolietot
izstrīķēt Strīķējot uzasināt (piemēram, izkapti)
uzstrīķēt Strīķējot uzasināt (piemēram, izkapti)
pārstrīķēt Strīķēt, asināt vēlreiz (to pašu)
pripaža Striķi, ko piesien pie dzeņaukšām un izmanto ilkšu vietā
grievalks Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām
grievalts Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām
grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava
Stricken-Klentzen Striķu Klenču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Sātiņu pagastā
Stricken Striķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā
Dangupe Strīķupe, Gaujas pieteka
Striķupe Strīķupe, Sepenes ezera pieteka
Strīķupīte Strīķupe, Sepenes ezera pieteka
Baužupīte Strīķupes labā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā
štrimpa Strimpa - zeķe bez pēdām
stringbiksītes Stringi
string Stringi - ļoti pieticīgas biksītes
strimšķināt Strinkšināt
stringt Strinkšķēt, skanēt
strinkšķināminstruments Strinkšķināmais mūzikas instruments (piemēram, balalaika, bandūra, cītara, mandolīna)
marimba Strinkšķināmais mūzikas instruments ar mēlītēm (Kongo, Austrumāfrikā)
lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām
mandolīna Strinkšķināmais stīgu instruments ar ovālu korpusu un četriem pāriem stīgu; radās Itālijā 17. gs.
vīna Strinkšķināms indiešu stīgu instruments ar ieapaļu izgrebta koka vai kaltēta ķirbja korpusu, kas savienots ar masīvu un garu kaklu; instrumentam ir maigs, nokrāsām bagāts skanējuma tembrs
stringalka Strinkšķināms mūzikas instruments
stringalkša Strinkšķināms mūzikas instruments
stringals Strinkšķināms mūzikas instruments
stīlģitāra Strinkšķināms stīgu instruments
ūds Strinkšķināms stīgu instruments, lautas līdzinieks
dutara Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar divām stīgām, ko plašāk lieto Indijā un Vidusāzijas valstīs
ģitāra Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām
stramkšināt Strinkšķināt
stramkšķināt Strinkšķināt
šūla Strīpa
strāva Strīpa, svītra
šūle Strīpa; šuve, vīle; rēta; dzīsla
pekens Strīpains ķīniešu zīda audekls
strīpala Strīpaļa
strupuķis Stripenis
rantains Strīpots
stabudance Striptīzdejotāja
striptiss Striptīzs
Daiera strobilante strobilanšu suga ("Strobilanthes dyerianus")
strobilanthes Strobilantes
taumatrops Stroboskops
Aglupīte Strodu upīte, Ičas pieteka
sonets Strofa, kuru veido divas četrrindes un divas trīsrindes un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība
kopla Strofiskā forma spāņu dzejā, kas sastāv no 12 rindām, kuras ar atskaņu palīdzību sadalītas divās sešrindēs, turklāt 3. un 6. rinda īsāka nekā pārējās
virelē Strofiska forma, kuras pirmsākumi rodami franču viduslaiku dzejā (īpaši 13. gs.), bija populāra 14.-15. gs., pēc tam sastopama tikai stilizācijās; sešrindu strofa, kas dalās divās trīsrindēs, divas pirmās rindas ir savstarpēji atskaņotas, bet trešā - īsākā - tiek atskaņota ra otrā panta īsāko - trešo rindu
asinssarkanā stromante stromanšu suga ("Stromanthe sanguinea")
stromanthe Stromantes
strontiānītis Stroncianīts
stroncianīts Stroncija karbonāts - iedzelteni vai iezaļgani balts minerāls, ko lieto pirotehnikā (sarkanas uguns iegūšanai) un cukura rūpniecībā
strontiums Stroncijs
Sr Stroncijs (ķīm. elements)
stropene Stropā dzīvojoša bite
Stropiņa ezers Stropaka ezers Daugavpilī
Stropiņu ezers Stropaka ezers Daugavpilī
štrapa Strope
straps Strope
stropa Strope
strops Strope
Stropica Strope, Līksnas pieteka
āvalis Strops
bišukoks Strops
trauks Strops
trobs Strops
trops Strops
bišustrops Strops 1
stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas
kontrolstrops Strops, kura saimi novēro, lai konstatētu medus ienesuma un saimes attīstību
Lielais Stropu ezers Stropu ezers Daugavpils pilsētas teritorijā
strostīt Strostēt
tribulēt Strostēt
tribulierēt Strostēt
skorstīt Strostēt, rāt
skrostīt Strostēt, rāt
strūdelis Strūdele
lencenieks Strūdzenieks, strādnieks, kas ar virvi (lenci) velk laivu vai plostu
strūdzenieks Strūdzinieks
muči Strūdzinieks ar ķēdi
burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (cariskajā Krievijā, gk. Volgas baseinā)
strūglaiva Strūga 2
dene Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte
denes Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte
dēņi Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte
lencinieks Strūgas vilcējs
kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
krusis Strūgu krievs
čērkstele Strūkla
skādele Strūkla
šķērdele Strūkla
šļirca Strūkla
šļircene Strūkla
stērdele Strūkla
stērdzele Strūkla
stīrgala Strūkla
stirgla Strūkla
strūgla Strūkla
strūkle Strūkla
strūgle Strūkla (1)
šļirce Strūkla (kāda šķidruma)
čirkala Strūkla, čērkstele 2
elementārstrūkliņa Strūkla, kas plūst elementārās plūsmas caurulītes iekšienē
strēla Strūkla, stars
šļipata Strūkla, šļāce
čākstere Strūkla, šļakatas; pilienu kopums
fontāns Strūklaka
strūkļaka Strūklaka
žirandole Strūklaka ar daudzām strūklām
raksts Struktūra (mākslas darbam)
vektors Struktūra (vīrusi, fāgi, plazmīdas), ko izmanto gēnu inženierijā svešas izcelsmes gēnu ievadīšanai recipienta šūnā vai genomā
hromocentrs Struktūra interfāziskajā kodolā, kas izveidojas saplūstot hromosomu heterohromatīna rajoniem
jumts Struktūra, kas aizsargā, uzņemas atbildību
makrostruktūra Struktūra, kas ir redzama bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā; pretstats: mikrostruktūra
mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra
inkubators Struktūra, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus kādas parādības vai procesa attīstībai
kompozīcija Struktūra, uzbūve (daiļdarbā, teātra mākslas darbā, kinofilmā)
organizācija Struktūra, uzbūve (priekšmetam, parādībai u. tml.)
konstrukcija Struktūra, uzbūve, iekārta, arī veidojums, forma (celtnei, mašīnai, priekšmetam vai to daļai, elementam)
tektoloģija Strukturālā morfoloģija
aberācija Strukturālas pārmaiņas hromosomās
onkolipīds Strukturāli mainīts lipīds, lipoproteīna molekulas daļa, atrodams vēža slimnieka plazmā
aloploīdija Strukturāli un funkcionāli atšķirīgu hromosomu komplektu klātbūtne šūnā
replikons Strukturāli un funkcionāli vienots DNS molekulas iecirknis, kas replicējas neatkarīgi no citiem DNS iecirkņiem
strukturālists Strukturālisma piekritējs
shēma Strukturāls datu bāzes apraksts, kurā ir visu lauku tipi, kā arī informācija par katru rindiņu datu bāzes tabulā
RDF Strukturāls resursu apraksts (angļu Resources Description Framework)
struktūrelements Struktūras elements
QSAR Struktūras un aktivitātes kvantitatīvā attiecība (angļu "quantitative structure-activity relationship")
izadrīns Struktūras un darbības ziņā adrenalīnam tuvs preparāts, spēcīgs bronhu paplašinātājs; lieto inhalācijās bronhiālās astmas lēkmju pārtraukšanai, arī astmoīdu un emfizematozu bronhītu terapijā
taumatropija Struktūras vai orgāna pārveidošanās citā struktūrā vai orgānā; metamorfoze
izomorfisms Struktūras vienādība, līdzība pēc formas (divām vai vairākām sistēmām)
kardionektors Struktūras, kas regulē sirdspukstus: sinusa un priekškambara mezgls (atrionektors), priekškambara un kambara mezgls ar Hisa kūlīti (ventrikulonektors)
sorbīts Struktūrelements, kas palielina tērauda izturību, plastiskumu
valoda SQL strukturēta vaicājumvaloda (angļu "Structured Query Language")
strums Struma
peristrumīts Strumas apvalka iekaisums
tireoptoze Strumas daļēja atrašanās krūškurvī
strumektomija Strumas izgrietāds, kas līdzīgs strumai
strumpe Strumpa
Strautupīte Struncene, Baņģevas atzarojums
Struncele Struncene, Baņģevas atzarojums
Vilku grāvis Struņķene, Jērupītes pieteka
Strunķene Struņķene, Jērupītes pieteka
Stuņķu ezers Struņķu ezers Mārcienas pagastā
strobiķis Strupa rīkste
strubuķis Strupa rīkste
strubaste Strupaste
microtus Strupastes
strubiķis Strupastis
strupašķis Strupastis
strupastiņš Strupastis
strupasts Strupastis
strupļipis Strupastis
strupaušķe Strupause
skrube Strupause aita
tupiks Strupceļš
strupdegunīgs Strupdegunains
apostrofēt Strupi uzrunāt
atskaldīt Strupi, asi atbildēt
noskaldīt Strupi, asi noteikt, pateikt; ļoti skaidri un ātri noteikt, pateikt
skaldīt Strupi, asi, arī kategoriski teikt, runāt
strupēt Strupināt
amblystegium Strupknābes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints
eurylaimi Strupknābjputni
eurylaimidae Strupknābju dzimta
calyptomena Strupknābju dzimtas ģints
eurylaimus Strupknābju dzimtas ģints
pseudocalyptomena Strupknābju dzimtas ģints
strumps Strups, īss
stubs Strups, nodilis
strūpulis Strupulis
histeridae Strupvaboļu dzimta
hister Strupvaboļu dzimtas ģints
hololepta Strupvaboļu dzimtas ģints
margarinotus Strupvaboļu dzimtas ģints
strupīte Strupvaboļu dzimtas suga ("Hister quadrimaculatus")
karbunkuls Strutaina ādas slimība - cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa ar kopēju ādas un zemādas infiltrātu
aizpilis Strutaina, ar netīrumiem klāta brūce
omfalopioreja Strutaini izdalījumi no nabas
strutainis Strutains
milzis Strutains augonis uz brūces
oftalmoblenoreja Strutains konjunktīvas iekaisums, gk. gonorejisks
piostomatīts Strutains mutes dobuma iekaisums
panarīcijs Strutains pirksta iekaisums
pustula Strutains pūslītis (uz cilvēka ādas)
hidradenīts Strutains sviedru dziedzeru iekaisums
panoftalmīts Strutains visu acs apvalku iekaisums
aknes Strutainu iekaisumu perēkļi ādas matu maisiņos un tauku dziedzeros (pinnes, pūtītes)
trutes Strutas
piocefāls Strutas galvaskausa dobumā, sevišķi smadzeņu ventrikulos
piohēzija Strutas izkārnījumos
artropioze Strutas locītavas somiņā
pioperikards Strutas sirds apvalka dobumā
piospermija Strutas spermā
pionefrolitiāze Strutas un akmeņi nierē
piohemotorakss Strutas un asinis pleiras dobumā
piopneimotorakss Strutas un gaiss vai gāze pleiras dobumā
piofizometra Strutas un gāze dzemdē
piopneimoperikards Strutas un gāze sirds apvalka dobumā
piopneimoperitonejs Strutas un gāze vēdera dobumā
kolipiūrija Strutas urīnā no zarnu nūjiņu ierosināta iekaisuma
piocēlija Strutas vēdera dobumā
pioperitonejs Strutas vēderplēves dobumā
posa Strutas, pūžņi (acīs)
Strutteln Strutele
Strutteln Struteles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
trusene Strutene
chelidonium Strutenes
heleritrīns Strutenes alkaloīds
helidonīns Strutenes kristālisks alkaloīds ar papaverīnam līdzīgu darbību
struthiopteris Struthiopteris filicastrum - parastās strauspapardes "Matteuccia struthiopteris" nosaukuma sinonīms
strutojs Strutojošs
pioftalmija Strutojošs acs ābola iekaisums
stafilodermija Strutojošs ādas iekaisums, ko ierosina stafilokoki
milze Strutojošs audu iekaisums, sevišķi pirkstgalos
rinoblenoreja Strutojošs deguna gļotādas katars
encefalosepse Strutojošs galvas smadzeņu iekaisums
sikoze Strutojošs matu maisiņu iekaisums
pionefrīts Strutojošs nieres iekaisums
piooforīts Strutojošs olnīcas iekaisums
piosalpingīts Strutojošs olvada iekaisums
pioperikardīts Strutojošs sirds apvalka iekaisums
aizpilt Strutojot piepampt; aizmilzt
aizčūlāt Strutojot sadzīt
supuracija Strutošana
pūļāt Strutot
strutāt Strutot
strutēt Strutot
tuļot Strutot
apčūlot Strutot, pūžņot
apsūlāt Strutot, pūžņot
struvēt Strutot, pūžņot
posāt Strutot, pūžņot (par acīm)
appūt Strutot, pūžņot (par iekaisušu ķermeni, tā daļu)
pioptīze Strutu atkrēpošana
piekhīze Strutu izdalīšanās
pioreja Strutu izdalīšanās
piūrija Strutu izdalīšanās ar urīnu
piotoreja Strutu izdalīšanās pa ārējo auss eju
pioterapija Strutu lietošana terapijā
piofāgija Strutu norīšana, ja ir strutojošs process mutes dobumā
piofāģija Strutu norīšana, ja ir strutojošs process mutes dobumā
hipopions Strutu sakrāšanās acs priekšējā kamerā
piocīts Strutu šūna (neitrofilais leikocīts)
otopioreja Strutu tecēšana no auss
dakriopioreja Strutu un asaru atdalīšanās
blefaropioreja Strutu un gļotu izdalīšanās no acs spraugas
piometra Strutu uzkrāšanās dzemdes dobumā
empiēma Strutu uzkrāšanās kādā ķermeņa dobumā vai dobā orgānā
piokolposs Strutu uzkrāšanās makstī atrēzijas gadījumā
pionefroze Strutu uzkrāšanās nieres bļodiņā un piltuvēs
piocēle Strutu uzkrāšanās sēklinieka maksts apvalkā
maturācija Strutu veidošanās
pioģenēze Strutu veidošanās
Stružany Stružānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
stubere Stuba
stubeķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
stubuķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
stubeķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
stubuķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
phytoecia Stublājgrauži
ditylenchus Stublājnematodes
stobrs Stublājs
stuburs Stublājs
stulbuks Stublājs
laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem)
tubis Stublājs vai stumbrs bez lapām vai zariem
stāvstublājs Stublājs, kas aug taisnā virzienā uz augšu
tēviņš Stuburiņš - no māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām
stupure Stuburs, rugājs
stuburot Stuburus ierakt
izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko)
studiņš Studenis
studentene Studenta apliecība
deķelis Studenta korporācijas biedru galvassega, cepure
studentniecība Studentija
augstskolnieks Students
študente Students
stūķis Students
komāngarants Students, kas devis solījumu pildīt zināmu komānu
undergraduate Students, kas vēl nav ieguvis nevienu zinātnisko grādu
SAK Studentu arodkomiteja (spec.)
SCV Studentu celtnieku vienība
menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem
mensūra Studentu divkauja pēc goda tiesas lēmuma, kas parasti tiek izcīnīta ar rapieriem vai zobeniem
SIF Studentu iniciatīvas fonds (LU)
SIV Studentu internacionālā vienība (spec.)
studentnieks Studentu klubs
SKB Studentu konstruktoru birojs
studentija Studentu kopums; studējošā jaunatne
beveroņi Studentu korporācijas "Beveronija" locekļi
selonis Studentu korporācijas "Selonija" loceklis
buršs Studentu korporācijas biedrs
C!Q! Studentu korporācijas konventa nams (dzīvoklis), vieta kur norisinās korporācijas ikdiena un daļā korporāciju ir iespējams arī dzīvot tās biedriem (izcelsme no latīņu un franču vārdu hibrīda "Conventsquartier")
seniors Studentu korporācijas vadītājs, galvenā konventa amatpersona, kas atbild par konventu kopumā (tostarp vada konventus, reprezentē korporāciju ārpusē)
komāns Studentu korporāciju locekļu iekšējās un ārējās sadzīves noteikumu kopojums
konvents Studentu korporāciju saieta nams un sapulce; studentu korporācijas locekļu kopa
SLV Studentu lauksaimnieku vienība
SMV Studentu mediķu vienība
konkordija Studentu organizācija
korporācija Studentu organizācija
SP Studentu padome
SPV Studentu pavadoņu vienība
SPO Studentu pūtēju orķestris
atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
SJCB Studentu un jauniešu ceļojumu birojs
šmollis Studentu uzsauciens brālības sadzerot (šķietami no latīņu "sīs mihi mollis"- Esi man labvēlīgs!)
SV Studentu vienība (spec.)
SZB Studentu zinātniskā biedrība
SZTB Studentu zinātniski tehniskā biedrība
studēties Studēt
študierēt Studēt
pārstudēt Studēt vēlreiz, no jauna (piemēram, problēmu, tekstu)
pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti)
videostudija Studija, kas sagatavo un demonstrē videoieraksta materiālus
filistrs Studijas beidzis studentu korporācijas loceklis
komilitonis Studiju biedrs
studijveidīgs Studijveida
studiti Studiona mūki, kā arī citi mūki, kas dzīvo pēc Studionu klostera regulas
Stockmannshof Stukmaņu muižas bijušais nosaukums, uz kuras zemes izveidojās apdzīvotā vieta un pilsēta "Pļaviņas"
Sophienhof Stuķēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
stauķis Stūķis 1(5)
plumpis Stulba palaidnība, par ko justies neērti
plunte Stulba palaidnība, par ko justies neērti
bubais Stulbais
Stulbes ezers Stulbais ezers Zentenes pagastā
Stulbis Stulbais ezers Zentenes pagastā
atsaldenis Stulbenis
atsaldētais Stulbenis
globis Stulbenis
stulbene Stulbenis
stulbiķis Stulbenis
stulbulis Stulbenis
priduraks Stulbenis, idiots, muļķis
stulboņa Stulbenis; stulbene
Stulbais ezers Stulbezers, ezers Ances pagastā
Stulbais ezers Stulbezers, ezers Sēmes pagastā
plumpi Stulbi
stulbums Stulbība (2)
stulbīši Stulbiņi
Stulbu ezers Stulbis, ezers Plāņu pagastā
atsaldēts Stulbs
dirsts Stulbs
štulbs Stulbs
ulbs Stulbs
stulbenis Stulbs (negudrs) cilvēks
afoņa Stulbs cilvēks
sturbs Stulbs, dulns
biezs Stulbs, dumjš
dulbs Stulbs, dumjš
stumbrs Stulbs, dumjš
debils Stulbs, muļķīgs (bieži tiek lietots kā epitets kopā ar iesauku vai personvārdu ekspresijas pastiprināšanai)
dulbausis Stulbs, muļķis
dulbis Stulbs, muļķis
tupisms Stulbums
tupums Stulbums
ablepsija Stulbums, prāta vājums
kaļavaiņi Stulma zābaki
stulpenieks Stulma zābaks
stulpnieks Stulma zābaks
stilbains Stulmains; tāds, kam ir stulmi (par zābakiem)
šokte Stulms
stilbs Stulms
stulps Stulms
šektaiņi Stulmu zābaki
šohteņi Stulmu zābaki
šokti Stulmu zābaki
stilbzābaki Stulmu zābaki
stulpaiņi Stulmu zābaki
šekte Stulmzābaki
šektenes Stulmzābaki
šekteņi Stulmzābaki
šektiņi Stulmzābaki
šektzābaki Stulmzābaki
šohtiņi Stulmzābaki
šoktaiņi Stulmzābaki
šokte Stulmzābaki
stulmaiņi Stulmzābaki
stulmeņi Stulmzābaki
šoktiņi Stulmzābaki; šektiņi
stulmenis Stulmzābaks
stulbaiņi Stulpaiņi
stulpe Stulps
Stulves ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā
Stulvju ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā
Štulvja ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā
Štulvju ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā
Štulves ezers Stulvis, ezers Neretas pagastā
stumbēns Stumbenis
tulpsis Stumbenis
stembēns Stumbenis (1)
stumbens Stumbenis (1)
stumbins Stumbens
onychophora Stumbeņkāji
aizciršana Stumbra ieciršana koka resgalī, lai to nogāztu vēlamā virzienā un novērstu resgaļa plīsumu
climacteris Stumbrložņas
climacteridae Stumbrložņu dzimta
stempe Stumbrs
stempis Stumbrs
stimbēns Stumbrs
stūbens Stumbrs
stumbēns Stumbrs
stumblis Stumbrs
stumpis Stumbrs
stumburis Stumbrs (2)
stumburs Stumbrs (2)
kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas
stublājs Stumbrs (lakstaugiem), kas nepārkoksnējas
stublis Stumbrs (parasti nepārkoksnējies)
stubls Stumbrs (parasti nepārkoksnējies)
vasa Stumbrs kopā ar lapām (augstākajiem augiem)
augums Stumbrs, stāvs, virszemes daļa (augiem)
stuldzums Stumbrs, stumbenis
stupe Stumbrs, zars ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu augšdaļu, galu
stimbins Stumbrs; arī koku vai zāļu stublājs
studzulms Stumbrs; stumbenis
stumpuris Stumburs
stumpurs Stumburs
stumdeklis Stumdāms, skubināms cilvēks
saudīt Stumdīt
stumkāt Stumdīt
buhņīt Stumdīt (cilvēku); dunkāt
nostumdīt Stumdīt un pabeigt stumdīt
stumdīties Stumdīt vienam otru, citam citu
drūkstīt Stumdīt, bīdīt, grūstīt
stundīties Stumdīties
iestumdīt Stumdot ievirzīt (kur iekšā)
izstumdīt Stumdot izvietot
izstumdīt Stumdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izstumdīt Stumdot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
nostumdīt Stumdot novirzīt nost
pārstumdīt Stumdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
pārstumdīt Stumdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
piestumdīt Stumdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot
piestumdīt Stumdot, grūstot piepildīt
piestumt Stumdot, grūstot piepildīt
uzdukņīties Stumdoties kādam uzgrūsties
stūmekls Stūmeklis
stūmeklis Stumjamais koks (laivas vadīšanai seklā ūdenī)
bīkstēglis Stumjamais stienis
vedenis Stumjami ratņi, ķerra
vējlogs Stumjams logs; kaplogs
aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
apstumt Stumjot apvirzīties; apbīdīt apkārt
aizstumt Stumjot attālināt
iestumt Stumjot ievirzīt (kur iekšā)
izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
izstumt Stumjot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
sastumt Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā)
izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko)
nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka)
pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu
iestumt Stumjot panākt, ka (parasti transportlīdzeklis) sāk kustēties
pārstumt Stumjot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); stumt nelielu attālumu
pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas
nostumt Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko); stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka)
aizripināt Stumjot, bīdot pārvietot (ratus, vagonus u. tml.)
uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas
iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā ar transportlīdzekli)
izstumties Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko)
izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli)
nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā)
pārstumties Stumjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas
stunkāt Stumpāt
šībēt Stumt
nostumt Stumt (visu laikposmu) un pabeigt stumt
bidīt Stumt laivu ar dzenamo koku
aizstumt Stumt prom; aizbīdīt
šlepēt Stumt vai vilkt trosē kādu citu peldlīdzekli
grūst Stumt, bīdīt (noteiktā virzienā, piemēram, transportlīdzekļus)
zoņķēt Stumt, grūst, iedzīt
stuidīt Stumt, grūstīt
perņīt Stumt, mest; jaukt izsvaidīt
stumstīt Stumt, stumdīt
stumulks Stumulgs
stumda Stunda
stumds Stunda
stunds Stunda
kortelis Stundas ceturtdaļa
minūta Stundas vai ģeogrāfiskā un apļa grādu sešdesmitā dala
stundenieks Stundenis
stundinieks Stundenis
Stundas ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā
Stundu ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā
Lodes ezers Stundezers, ezers Ģibuļu pagastā
stundenieks Stundu pasniedzējs
stundinieks Stundu pasniedzējs
Stūrīšu ezers Stūnīšu ezers Olaines pagastā
Stupāna ezers Stupānu ezers Rušonas pagastā
Stupankas ezers Stupānu ezers Rušonas pagastā
Stupanku ezers Stupānu ezers Rušonas pagastā
stups Stupe
Stemiķu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā
Stupeņu ezers Stupēnu ezers Taurenes pagastā
Stemiķis Stupēnu ezers Taurenes pagastā
narkoma Stuporozs stāvoklis narkotiskas vielas ietekmē
paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali; šādas celtnes stūris
komers Stūra sitiens (futbolā)
korķis Stūra sitiens (futbolā)
stūrītis Stūra sitiens (futbolā)
korners Stūra sitiens futbolā
kaste Stūrainas formas priekšmets kā ievietošanai (ar sānu malām, dibenu, parasti arī vāku)
stūraiņš Stūrains
kantūksnis Stūrains gabals; gabals
kantūksnis Stūrains tīruma, pļavas u. tml. gabals
ass Stūrains, nenoapaļots (par locekļiem, ķermeņa daļām)
ass Stūrains, nenoapaļots (parasti par līnijām, vaibstiem, kustībām)
dandars Stūrains, neveikls cilvēks
kokains Stūrains, stīvs, arī neatraisīts (par kustībām)
šķauderains Stūrains, šķautnains
stuburains Stūrains, žuburains, zarains, aplauztiem vai apcirstiem zariem, negluds; ar daudziem stab(iņ)iem
irkls Stūre
rīdiņš Stūre
stūris Stūre
odere Stūre (laivai, ragavām, u. tml.)
kulcieres Stūre laivā
skrejritenis Stūrējams, ar kāju stumjams rotaļu braukšanas rīks ar plāksni vienas kājas novietošanai
aizstūrēt Stūrējot aizvadīt, aizvirzīt
apstūrēt Stūrējot apkļūt apkārt
atstūrēt Stūrējot atvirzīties
iestūrēt Stūrējot ievirzīt (kādā vietā, parasti transportlīdzekli)
izstūrēt Stūrējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli)
izstūrēt Stūrējot izvirzīt (parasti transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko)
piestūrēt Stūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk, parasti transportlīdzekli)
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli kā) un pabeigt virzīt
nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
nostūrēt Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko)
viņķelis Stūrenis
mērstūrenis Stūrenis - instruments, ko lieto detaļu virsmu savstarpējas perpendikularitātes pārbaudei (un aizzīmēšanai)
šmigiski Stūreniski
kantaniski Stūreniski; balstot uz šķautni
kantiski Stūreniski; balstot uz šķautni; kantaniski
kanteniski Stūreniski; šķautnes veidā
stūrisks Stūrenisks
aksiometrs Stūres mehānisma ierīce, kas rāda stūres leņķi pret kuģa diametrālo plakni
skegs Stūres piestiprināšanai paredzēta stinga spuras veida konstrukcija jahtas pakaļgalā
stūresrats Stūres rats
kulturis Stūres rokturis
kulturs Stūres rokturis
tjagas Stūres stieņi (automašīnai)
stūrspalva Stūresspalva
grumties Stūrēt
kumbrāt Stūrēt (kādu pārvietošanās līdzekli)
nostūrēt Stūrēt (transportlīdzekli visu laikposmu) un pabeigt stūrēt
aizstūrēt Stūrēt prom; stūrējot aizvadīt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
lielgalvība Stūrgalvība
cietgalvība Stūrgalvība, neattapība
tiepšelība Stūrgalvība, tiepība
tiepulība Stūrgalvība, tiepība
spraune Stūrgalvīga govs
špidilka Stūrgalvīga, apkārt klaiņojoša aita
iztiepties Stūrgalvīgi, ietiepīgi kādu laiku palikt pie sava viedokļa
ērps Stūrgalvīgs
lielgalvīgs Stūrgalvīgs
pretivīgs Stūrgalvīgs
stūrabuks Stūrgalvīgs cilvēks
stūrgalvis Stūrgalvīgs cilvēks
šķērsisks Stūrgalvīgs, ietiepīgs
nespetnēns Stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks
iestrējīgs Stūrgalvīgs, ietiepīgs, spītīgs
cietgalvīgs Stūrgalvīgs, neattapīgs
obstināts Stūrgalvīgs, nesatricināms
čaulains Stūrgalvīgs, spītīgs
atskarbe Stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
tiepšīgs Stūrgalvīgs, tiepīgs
tiepulīgs Stūrgalvīgs, tiepīgs
stūrs Stūrgalvīgs; arī aprobežots
biezgalvnieks Stūrgalvis
buļļapiere Stūrgalvis
cietgalvnieks Stūrgalvis
dižgalvis Stūrgalvis
galvainis Stūrgalvis
grozgalvis Stūrgalvis
ietiepša Stūrgalvis
kramgalvnieks Stūrgalvis
krampakausis Stūrgalvis
lielgalvnieks Stūrgalvis
mūlis Stūrgalvis
pietapiere Stūrgalvis
punagalva Stūrgalvis
stira Stūrgalvis
stīvkakls Stūrgalvis
stūrgalvnieks Stūrgalvis
stūris Stūrgalvis
tiepoņa Stūrgalvis
varapakausis Stūrgalvis
lielgalvis Stūrgalvis, tiepša
polis Stūrgalvis, tiepša
savgals Stūrgalvis, tiepša
tiepulis Stūrgalvis, tiepša
tiepumdesa Stūrgalvis, tiepša
tiepumnieks Stūrgalvis, tiepša
lepakule Stūrgalvis, untumainis, švīts, modes āksts
lepukule Stūrgalvis, untumainis, švīts, modes āksts
Sturmezers Stūriņezers Valdgales pagastā
Stūrīšu ezers Stūriņezers, ezers Valdgales pagastā
Stūriņu ezers Stūriņezers, ezers Valdgales pagastā
šņibis Stūris (piem., lakatam)
kakts Stūris (priekšmeta iekšienē)
leņķe Stūris, kakts
šņucis Stūris, kakts, mala
spārns Stūris, malas izvirzījums (apģērbam, tā detaļai)
viņķelis Stūris; leņķis; līkums
stūrītis Stūrīši
stūrīši Stūrītis
stūrētājs Stūrmanis
šturmēt Sturmēt
Stūru dīķis Stūrmuižas dīķis Blīdenes pagastā
palogs Stūros, parasti ar ķīļiem vai šķēršļiem, nostiprināts rāmis, uz kura stingri uzstiepj un nostiprina audeklu; ķīļrāmis
Stūrezers Stūršens - ezers Zviedrijā
Stuhrhof Stūru muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā
strēve Stute, balsts
stuce Stute, balsts
štūtīte Stutīte
balstmalka Stutmalka
štencele Stutmalka
stūrieši Subates pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
ISIS Sunnītu džihādistu grupas pašpasludināta valsts "Islāma valsts Irākā un Levantē", kas 2014.-2017. g. kontrolēja teritorijas Irākā un Sīrijā ("Islamic State of Iraq and Syria", arī "Islamic State of Iraq and the Levant", arābu "Daesh")
Stūponi Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukuma variants
Stūpuoni Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Stupāni" nosaukums latgaliski
Petrovska Svetlogradas pilsētas Krievijā (Stavropoles novadā) nosaukums līdz 1965. g.
Schaken Šaku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā
Līkupe Šarlotes kreisā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 38 km, kritums - 46,2 m, sākas uz dienvidiem no Striķiem
spulgaiši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea")
spulģiši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea")
spulģīši Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea")
spulģītis Šaurlapainā virza ("Stellaria graminea")
Beringa šaurums šaurums starp Āziju un Ziemeļameriku (angļu val. "Bering Strait"), savieno Ziemeļu Ledus okeānu (Čukču jūru) ar Kluso okeānu (Beringa jūru), garums — 96 km, platums — 86 km
stemonīta šīs dzimtas ģints ("Stemonitis"), Latvijā konstatētas 3 sugas
stereokaulons šīs dzimtas ģints ("Stereocaulon"), Latvijā konstatētas 7 sugas
sīkpiepe šīs dzimtas ģints ("Stereum")
zvīņbeka šīs dzimtas ģints ("Strobilomyces")
virpainīte šīs dzimtas ģints ("Stropharia"), Latvijā konstatētas 6 sugas
strazds šīs dzimtas ģints ("Sturnus")
sarkanpieres saraste šīs ģints suga ("Stipiturus malachurus")
austrumu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella magna")
sarkankrūšu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella militaris")
rietumu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella neglecta")
Natiophilus stipraisi šīs ģints suga, ko pētījis Latvijas Dabas muzeja entomologs Mihails Stiprais un nosaukta viņa vārdā
Stamnaria equiseti šīs ģints sugas "Stamnaria personii" nosaukuma sinonīms
stilbella šīs rindas dzimta ("Stilbellaceae"), parazīti un saprofīti uz augstākajiem augiem, sēnēm u. c. substrāta, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 10 sugu
staškevicieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Satskeviči" jeb "Staškeviči" iedzīvotāji
staskevicieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Staskeviči" jeb "Staškeviči" iedzīvotāji
Staskeviči Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Stašķeviči" nosaukuma variants
stabļavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji
stabļevieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji
Styglova Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stiglova" nosaukums latgaliski
Nordenšelda Zeme Špicbergenas salas josla starp Īsfjordu un Vanmijenfjordu, no Grenlandes jūras līdz Stūrfjordam
Šteiermarka Štīrija - Austrijas federālā zeme ("Steiermark")
Dušanbe Tadžikistānas galvaspilsēta, atrodas Hisaras ielejā, seismiskā apvidū 750-930 m vjl., 533000 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1929. g. saucās Djušambe, 1929.-1961. g. - Staļinabada
stendenieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Stende" iedzīvotāji
stendnieki Talsu novada apdzīvotās vietas "Stende" iedzīvotāji
Stūriņi Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums
strīķciemnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Strīķciems" iedzīvotāji
stendesmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji
stendsmuižnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Stendesmuiža" iedzīvotāji
mazstrazdenieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji
mazstrazdnieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji
strazdenieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji
Strasden Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums
Strazdenskaja Talsu novada Strazdes pagasta bijušais nosaukums krieviski
strazdnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Strazde" iedzīvotāji
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija
zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
raibkājkode tauriņu kārtas dzimta ("Stathmopodidae"), sīki tauriņi ar 7-15 mm spārnu plētumu, ļoti šauri spārni ar garām bārkstīm, \~300 sugu (gk. tropos), Eiropā 1 suga, kas Latvijā sastopama samērā bieži, kāpuri dzīvo alkšņu augļos
nogaji tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
abāzi tauta, dzīvo Krievijā Stavropoles novada Karačajas - Čerkesijas autonomā apgabala ziemeļu daļā, kā arī Turcijā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs)
ANO diena tiek svinēta katru gadu 24. novembrī, atzīmējot ANO Statūtu pieņemšanu 1945. gadā
Stongas Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Stangas" nosaukuma variants
Tinupīte Tiņņupīte, Stepupes pieteka
komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks
Stjuarta sala trešā lielākā Jaunzēlandes sala (angļu val. "Stewart Island"), atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidiem no Dienvidsalas (tās šķir Fovo šaurums), platība — 1742 kvadrātkilometri, \~400 iedzīvotāju, augstums — līdz 979 m; Rakiura
Edža sala trešā lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā, atrodas tā dienvidaustrumu daļā, starp Olgas šaurumu un Stūrfjordu
Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi
Mazupe Trumpe, Stendes pieteka
Strumpe Trumpe, Stendes pieteka
Galata Turcijas pilsētas Stambulas daļa, osta Bosfora šauruma Zelta Raga līča krastā, galvenais pilsētas tirdzniecības rajons
Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira
gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele
parastā ūbele ūbeļu suga ("Streptopelia turtur")
Stūrmuižas dīķis ūdenskrātuve Blīdenes pagastā, platība - 3 ha; Stūru dīķis
Avotiņu Lasmaņa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Staburaga pagastā
Kaķu dīķis ūdenskrātuve Straupes pagastā, platība — <1 ha
Vaidavas dzirnavezers ūdenskrātuve Valmieras novada Vaidavas pagastā, uzstādināta Strīķupē, 2 km lejpus Vaidavas ezera, platība — 9,0 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 0,13 km, lielākais dziļums — 3 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m)
Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte
Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci
Brantupe Ūdenstece Smiltenes novada Brantu pagastā, ietek Strantes ezerā
Avotkalnu grāvis ūdenstece Talsu novada Ģibuļu pagastā, Stendes kreisā krasta pieteka
Stūnīšu ezers ūdenstilpe Olaines novada Olaines pagastā, platība — 16,7 ha; Stūrīšu ezers
Strūžānu ūdenskrātuve ūdenstilpe Rēzeknes novada Strūžānu pagastā, platība — 5 ha
Stubbensee Ulbrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā
Brisbena upe Austrālijā ("Brisbane River"), Kvīnslendas štata dienvidaustrumos, garums 344 km, sākas Stenlija kalnā, ietek Koraļļu jūras Mortona līcī
Šteire upe Austrijā ("Steyr"), Ensas kreisā krasta pieteka
Scviha upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha
Struma upe Bulgārijā un Grieķijā (kur saucas - Strimona), garums - 415 km, izteka Vitošas masīvā uz dienvidiem no Sofijas, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
Tundža upe Bulgārijā un Turcijā (turku val. "Tunca"), Maricas kreisā krasta pieteka, garums - 405 km (345 km Bulgārijā), sākas Staraplaninā pie Boteva kalna
Kamčija upe Bulgārijas austrumos, garums - 244 km (kopā ar Goļama Kamčiju), sākas Staraplaninā, lejtece (40 km) pārplūstošajā Longoza zemienē (sanešiem aizpildīts limāns), ietek Melnajā jūrā
Jantra upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 286 km, sākas Staraplaninā, Šipkas pārejas apvidū, lejtece - Lejasdonavas līdzenumā
Osema upe Bulgārijas ziemeļos, Donavas labā krasta pieteka, garums - 314 km, sākas Staraplaninā
Strimona upe Grieķijā, izteka un augštece Bulgārijā, kur saucas - Struma, kopējais garums - 415 km, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
Angita upe Grieķijas ziemeļaustrumu daļā (_Angitis_), Strimonas kreisā krasta pieteka
Giļuja upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē
Učura upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos
Boļšojzeļenčuka upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā un Stavropoles novadā, Kubaņas kreisā krasta pieteka
Aldana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
Gonama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
Gračovka upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas kreisā krasta pieteka
Aigurka upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalausas labā krasta pieteka
Kuma upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā un Dagestānas Republikā, garums 802 km, ietek Kaspijas jūrā
Kalausa upe Krievijā, Stavropoles novadā, Maničas labā krasta pieteka, garums - 436 km, sākas Stavropoles augstienē
Zeja upe Krievijas Amūras apgabalā, Amūras lielākā pieteka, garums - 1242 km, izteka Stanovoja grēdā
Timptona upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni
Jegorlika upe Krievijas Stavropoles novadā un Rostovas apgabalā, Maničas kreisā krasta pieteka, garums - 448 km, sākas Stavropoles augstienē, sniegūdeņu un gruntsūdeņu pieplūde
Aldas valks upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Strantes ciema
Audīte upe Latvijā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes labā krasta pieteka
Stora upe Lielbritānijā (_Stour_), Anglijā, izteka Kembridžšīras grāfistes austrumos, lielākajā daļā tecējuma ir Sfolkas un Eksesas grāfistes robežupe, ietek Ziemeļjūrā
Cālīšupe upe Madonas novada Sausnējas pagastā, tek no Zosina ezera uz Stirnezeru
Čarna Struga upe Polijā ("Czarna Struga"), Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka
Begaveke upe Rumānijā, Aradas un Timišas žudecā, lejtece Serbijā, kur saucas - Stari Begeja, senāk bija Tisas kreisā krasta pieteka, tagad ievadīta Donavas-Tisas-Donavas kanālā
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
Stari Begeja upe Serbijā ("Stari Begej"), bijušās Begejas upes nosaukums posmā no Rumānijas robežas līdz Donavas-Tisas-Dinavas kanālam
Lielupe upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km
Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
Baltā Pūka upe Talsu novadā, Stendes labā krasta pieteka
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
Ikva upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka
Irbe upe Ventspils novadā, veidojas satekot Rindai un Stendei, garums - 32 km, kritums - 8 m, ietek Baltijas jūrā Irbes šaurumā; Irve; Dižirbe; Dižirve; Lielirbe
Kubaņa upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni)
Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī
ūpsis ūpis (_Bubo bubo_, senāk _Strix bubo_)
Stefans Urāna pavadonis ("Stephano"), vidējais attālums no planētas - 8004000 km, izmēri - 32 km
tonnāžas nodoklis uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969. g.), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs
Strazdes dzirnavezers uzpludināts uz Dzirnavupītes Talsu novada Virbu un Starzdes pagastā, platība — 2,5 ha; Strazdupes dzirnavezers; Dzirnavezers
Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Līvupes Staiceles pagastā, platība - 4,2 ha; Lejas dzirnavezers
Pastendes dzirnavezers uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 7,2 ha
Strautnieku dīķis uzpludināts uz Strautnieku strauta Zantes pagastā, platība - 3,2 ha; Strautnieku ūdenskrātuve
Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers
Stirnupe Užavas labā krasta pieteka Alsungas novadā, garums - 10 km; Stirna (augštecē); Lankarājupe (vidustecē)
stalīdzānieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" iedzīvotāji
Staleidzāni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stalidzāni" nosaukuma variants
Stībreņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stiebriņi" nosaukuma variants
Stībreni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stiebriņi" nosaukums latgaliski
stupinieši Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" iedzīvotāji
Stūpeņi Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants
Stūpeni Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski
īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta ("Staphylinidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni, \~30000 sugu, Latvijā maz pētīta, iespējams, ka varētu atrast \~400 sugu; šīs dzimtas vaboles
gestapo Vācijas slepenā valsts policija (1933. - 1945. g.; saīsinājums no vācu "Ge(heime) Sta(ats)po(lizei)"), no 1936. g. tai bija neierobežotas tiesības izsekot un vajāt režīmam nevēlamas personas, ir līdzvainīga holokausta noziegumos, Nirnbergas procesā 1946. g. tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju
Stasi Vācu "Staatssicherheitsdienst" (Valsts drošības dienests) -- bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības spēki, Padomju Savienības VDK analogs; StaSi
SS Vācu nacistiska organizācija (vācu "Schutz-Staffel"), kas atbildēja par iekšējo drošību, vadīja teroru pret opozīciju un ebrejiem, apsargāja koncentrācijas nometnes; Nirnbergas procesā tika pasludināta par noziedzīgu organizāciju
Vada Vada ezers - Ruckas ezers Stalbes pagastā
neomicīns Vairāku līdzīgu antibiotiku maisījums, iegūts no "Streptomyces fradiae" kultūrām; aktīvs pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
strigozella Vakarenīte - krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella")
Kalnaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepi" nosaukums padomju laikā
stepēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepji" iedzīvotāji
lielvalstis Valstis, kam ir vadoša loma pasaules politikā un starptautiskajās attiecībās; pēc 2. pasaules kara saskaņā ar ANO Statūtiem šāds juridiskais statuss ir ASV, Francijai, Ķīnai, Lielbritānijai un PSRS, bet no 1992. g. pēdējās vietā tās tiesību pārmantotāja Krievija
Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals
Jaunzēlande valsts Okeānijas dienvidrietumos (angļu val. _New Zealand_, maoru val. _Aotearoa_), ietilpst 3 lielas salas (Ziemeļsala, Dienvidsala, Stjuarta sala) un vairākas nelielas salas un salu grupas, 270534 kvadrātkilometri, 4252270 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Velingtona, administratīvais iedalījums - 12 reģionu
Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (ASV; angļu valodā _United States of America_, saīsināti - _USA_), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku
Drakula Vampīru karalis, Abrahama Stokera gotiskā romāna (1897) tēls, kura prototips ir 15. gadsimta rumāņu varonis Vlads Tepešs, cīnītājs pret otomāņu iebrucējiem
stirnieši Varakļānu novada Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniene" iedzīvotāji
Stabuļnīki Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" bijušais nosaukums
Muiža Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnenes muiža" bijušais nosaukums
Stirniena Varakļānu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniene" bijušais nosaukums
Igluma ezers Vardulis, ezers Straupes pagastā
stradišķieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Stardišķi" iedzīvotāji
stradieši Vārkavas novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
stabulniecieši Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
stabulnieki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stabulnieki" iedzīvotāji
Stabulnieki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stabuļnīki" nosaukuma variants
Stiurinīki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stivrenieki" nosaukuma variants
Styurinīki Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Stivrenieki" nosaukums latgaliski
Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte
Vārnkalns Vārnas kalns Straupes pagastā
Vārnkalni Vārnskalns, apdzīvota vieta (skrajciems) Straupes pagastā
Vecānu Vecānu ezers - atrodas uz Rēzeknes un Ludzas novada robežas Stoļerovas un Pureņu pagastā, platība - 14,9 ha; Vecinas ezers; Veciņu ezers
Vecinas ezers Vecānu ezers Stoļerovas un Pureņu pagastā
Veciņu ezers Vecānu ezers Stoļerovas un Pureņu pagastā
stroķenieki Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Stroķi" iedzīvotāji
norieši Vecumnieku novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
Stoķis veikals _Stockmann_
Stradzes grāvis Ventas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Vārves pagastā; Stradžu grāvis
Standze Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā; Strandze
stiklenieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Stikli" iedzīvotāji
stiklnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Stikli" iedzīvotāji
Diždēnavas Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" bijušais nosaukums
Standzesciems Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Stendzes ciems" nosaukuma variants
stierbnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stierbesmuiža" jeb "Stierbsmuiža", tagad "Stirbes" iedzīvotāji
stirbnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stirbes" iedzīvotāji
stubkrodzenieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stubkrogs" iedzīvotāji
stubkrodznieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Stubkrogs" iedzīvotāji
staldzenieki Ventspils novada Ventspils pilsētas apdzīvotās vietas "Staldzene" iedzīvotāji
VSRC Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs
Vergu ezers Vērģu ezers Stalbes pagastā
Vība Vības grāvis - Platūnes kreisā krasta pieteka pieteka Straupes pagastā
Wizeden Vīcežu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
asociācija VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association")
VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association")
Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
Lielais zviedru kadastrs Vidzemes 1688. g. arklu revīzijas materiālu apkopojums 14 sējumos (8 sējumi par Vidzemes daļu, 6 sējumi par igauņu daļu), kas glabājas arhīvos Rīgā, Tartu un Stokholmā
Ganību grēda viena no Lielā Kaukāza priekškalnes kuestu grēdām uz ziemeļiem no Klinšu grēdas, Rietumkaukāzā un Centrālajā Kaukāzā, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novados un Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1541 m
Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs
strelīcija viendīgļlapju klases, banānu dzimtas apakšdzimta ("Strelitziaceae"), lakstaugi ar ādainām lapām divās rindās un nekārtniem ziediem laivveida seglapas žāklē, auglis - pogaļa, aug tropos, gk. Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā; 3 ģintis, 7 sugas; audzē arī kā krāšņumaugus
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs)
Elzasa viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.)
Steļmaka ezers viens no Pilskalnes ezeriem Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, platība - 6,2 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m: Stelmaka ezers; Strēlnieku ezers; Streļmuku ezers; Streļnieku ezers
Wesahten Viesātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
Stampupe Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, garums - 16 km, kritums - 26 m; Skampupe; Stampupes strauts; Stamupe
Stachys lanata villainās sārmenes "Stachys byzantina" nosaukuma sinonīms
Perdunova Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" bijušais nosaukums
strūplieši Viļānu novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Strūpļi" iedzīvotāji
Weinschenken Vīnšeņķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
Vilciņu ezers Vīņaudu ezers Pārgaujas novada Straupes pagastā
stūrīšnieki Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
puslodes virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Protostropharia semiglobata", syn. "Stropharia semiglobata")
zilzazļā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia aeruginosa")
spožbaltā virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia albonitens")
vainaga virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia coronilla")
Hornemana virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia hornemannii")
krokgredzena virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Stropharia rugosoannulata")
BAM smaile virsotne Krievijā, Stanovoja kalnienē, uz Irkutskas apgabala un Aizbaikāla novada robežas, augstums - 3072 m
Stepanbugors virsotne Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā, augstums 135 m
dūkstu virza virzu suga ("Stellaria alsine", arī "Stellaria uliginosa")
biezlapu virza virzu suga ("Stellaria crassifolia"), Latvijā aizsargājama
šaurlapainā virza virzu suga ("Stellaria graminea")
cietā virza virzu suga ("Stellaria holostea")
skrajā virza virzu suga ("Stellaria longifolia")
parastā virza virzu suga ("Stellaria media", senāk "Alsine media")
birztalu virza virzu suga ("Stellaria nemorum")
puronvirza Virzu suga ("Stellaria palustris", arī "Stellaria glauca")
valoda SGML vispārinātā marķēšanas standartvaloda (angļu "Standard Generalized Markup Language")
Stradiški Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Strodiški" nosaukuma variants
staurastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Staurastrum"), dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos
starks Zandarts ("Stizostedion lucioperca", senāk "Lucioperca sandra")
stārks Zandarts ("Stizostedion lucioperca", senāk "Perca lucioperca")
Spietiņi Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrāni" otrs nosaukums
līdzvērtīgi zemesgabali zemesgabali, kuru lietošanas mērķis un veids ir vienāds un kuru vērtība, ko nosaka atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, neatšķiras vairāk kā par 20 procentiem
Kvalpintens zemesrags Špicbergenas arhipelāgā, Edža salas dienvidrietumos, starp Stūrfjordu un Hjuvfjordu
Stīppoints Zemesrags, Austrālijas kontinenta galējais rietumu punkts (angļu val. "Steep Point"), Idellendas pussalas galā, pie Indijas okeāna
Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru
jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs
Stomeri Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukums vietējā izloksnē
strongiloze Zirgu invāzijas slimība, ko ierosina "Strongylus equinus" kāpuri, kas lokalizējas aizkuņģa dziedzerī, ierosina tā iekaisumu un sekretoriskās darbības traucējumus
melnvēdera zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna acuticauda")
mazais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna albifrons", senāk "Sterna minuta")
Indijas upju zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna aurantia")
lielais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna caspia")
sārtais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna dougallii")
Forstera zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna forsteri")
Dienvidamerikas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna hirundinacea")
upes zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna hirundo")
garastzīriņš Zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna macroura")
jūras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna paradisaea")
Sarkanās jūras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna repressa")
baltkrūšu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna striata")
Sumatras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sumatrana")
baltgalvas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna trudeaui")
Kergelēnu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna virgata")
Antarktikas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna vittata")
nelma Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus leucichthys nelma"), 1957. gadā ielaista Stropu ezerā, bet iedzīvošanās nav zināma
Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra
Stokholma Zviedrijas Karalistes galvaspilsēta (zviedru valodā "Stockholm"), atrodas Nūrdstremas starptekas (savieno Mēlerena ezeru ar Baltijas jūru) krastos un salās, 910000 iedzīvotāju (2010. g.)
Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu
melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs

Citās vārdnīcās nav šķirkļa St.