Paplašinātā meklēšana

Meklējam Sn.

Atrasts vārdos (19):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (446):

Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā.
Kundi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Mazsālijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Viesalgciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas.
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
Snoudons Augstākā virsotne Kembrianu kalnos ("Snowdon"), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m.
Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. "Snežka", poļu val. "Šniežka"), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs.
Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m.
Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā.
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda.
Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
Allažezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagasta austrumu daļā, platība - 5,6 ha; Allažu ezers.
Ķepšu ezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - 1,5 ha.
Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers.
Mazais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 1,4 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~100 m.
Bečeru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 10,7 ha, garums — \~0,6 km, lielākais platums — 0,5 km; Bočaru ezers; Bočeru ezers.
Sleinovas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 25,4 ha, garums — \~1,2 km, lielākais platums — 0,5 km; Sleinavu ezers; Sleinova ezers; Sleiņevas ezers.
Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers.
Rovinkas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m.
Vorcu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 24,4 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - 0,4 km; Orca ezers; Vorca ezers.
Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers.
Vorkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 8,8 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,3 km; Verakļu ezers; Vorakļu ezers; Vorekļu ezers.
Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis.
Lejassnīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā.
Lejassniedziņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā.
Snidzēnu-Dolgoje ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā.
Snīdzeņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā.
Snīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā.
Garais Sniedziņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas paggastā.
nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls.
alvskābe H2SnO3 - balta kristāliska viela, kas nešķīst ūdenī.
Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem".
kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs.
Agne Inglingu dzimtas karalis (ap 400. g.), pēc Snorri Sturlusona vēstījuma, nogalināts rietumos no Stoksundas.
Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni.
Čehu masīvs kalnu masīvs Čehijas rietumu daļā, arī Polijā, Vācijā un Austrijā, garums - >400 km, lielākais platums - 300 km, augstākā virsotne - Snežka - 1602 m.
Kaltika Kaltika ezers - Kaltiķu ezers Snēpeles pagastā.
Kaltiķi Kaltiķu ezers - atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - <1 ha; Kaltika ezers.
Kukkern Kukuru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji.
kundenieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji.
kundnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji.
snēpelnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Snēpele" iedzīvotāji.
viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
Šnepelnskaja Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C.
LSA Latvijas Snovborda asociācija.
Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa.
Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Fahsabloui Līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Faxafloi"), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini.
sniķerieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sniķeri" iedzīvotāji.
Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C).
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju.
Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja.
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja.
Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja.
Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”.
Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja.
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja.
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Snaidera Pilsēta ASV ("Snyder"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Abū Sināna pilsēta Izraēlā (_Abū Sinān_, _Abu Snan_), Ziemeļu apgabalā.
Snēka Pilsēta Nīderlandē ("Sneek"), Frīzlandes provincē, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ščorsa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska.
Solomenku pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā starp Garo Snidzinu un Rovinkas ezeru, paugurs, kura augstākā vieta paceļas \~20 m virs ezeru līmeņa, plakums — \~40 x 20 m, datējums nav zināms.
Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m.
Roganka Poganka, ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu.
Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
Snotivļi Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" kļūdains nosaukuma variants.
Snuotyuli Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" nosaukums latgaliski.
snaigstīt Snaicīt, stiept.
snaikāties Snaicīties, sniegties.
snaigoties Snaigstīties.
svaigstīties Snaigstīties.
snaicīt Snaikstīt.
snaicīties Snaikstīties.
snaistīties Snaikstīties.
snaipers Snaiperis.
šņapāt Snapāt.
Friedrichsberg Snapju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
viepe Snātne - nātns lakats, villaine, seģene.
bagoties Snaudā atkārtoti klanīt galvu.
pamiegs Snauda, dusa.
snaudis Snauda, dusa.
iesnaudiens Snauda; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
milsa Snauda.
nosnauda Snauda.
naudaļa Snaudaļa.
apmiegs Snaudiens, atmiegs.
apmiga Snaudiens, atmiegs.
snaudula Snaudiens, miegainība.
snaudienis Snaudiens.
snaugi Snaudiens.
kūkainis Snaudoņa, miega pūznis (arī lamuvārds).
šveplis Snaudoņa, miega pūznis.
pusiemidzis Snaudošs, daļēji iemidzis.
dusošs Snaudošs.
snauška Snaudulīgs cilvēks; miega mice.
guļiņa Snaudulīgs, miegains cilvēks.
snauža Snaudulis (2).
guliena Snaudulis, miega pūznis.
migala Snaudulis, miega pūznis.
ļeža Snaudulis, sliņķis; leža.
leža Snaudulis, sliņķis.
snaudeklis Snaudulis.
snaušķis Snaudulis.
snauža Snaudulis(1).
nosnauduļot Snauduļot (visu laikposmu) un pabeigt snauduļot.
izņurkt Snauduļot, iztikt bez izgulēšanās; izņurgt.
izņurgt Snauduļot, iztikt bez izgulēšanās.
grečaļāt Snauduļot.
grecelēt Snauduļot.
grečelēt Snauduļot.
greķelēt Snauduļot.
gretelēt Snauduļot.
koknēt Snauduļot.
miguļot Snauduļot.
murdzināties Snauduļot.
snābenēt Snauduļot.
snaudelēt Snauduļot.
šņirpstēt Snauduļot.
snaudis Snauduļotājs.
kūkot Snaust (parasti sēžot).
nosnaust Snaust (visu laikposmu) un pabeigt snaust.
dorēt Snaust, dusēt.
durknēt Snaust, dusēt.
snaudēt Snaust, gulšņāt.
maigot Snaust, miegaini klanīties.
driegot Snaust.
drimt Snaust.
dungot Snaust.
gričalāt Snaust.
griečalāt Snaust.
naust Snaust.
šnauskāt Snaust.
šnaust Snaust.
trunēt Snaust.
dormitācija Snaušana.
nauža Snauža.
sasnaust Snaužot iegūt.
izsnaust Snaužot panākt, ka izzūd, izbeidzas (piemēram, nogurums).
Schnepeln Snēpels muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā.
šņarglis Snerglis.
šņerglis Snerglis.
šņīderēt Snīderēt.
šņīderīte Snīderīte.
šņīdrs Snīdrs.
snēdze Sniedze.
sniegastērste Sniedze.
chionodoxa Sniedzītes.
pasniegt Sniedzot panākt, ka (kāds) saņem (ko).
pārsniegt Sniedzot parvirzīt (pāri kam, pār ko).
pasniegt Sniedzot pavirzīt (roku) tā, ka (kāds to) var satvert, lai sasveicinātos, atvadītos, apsveiktu u. tml.
aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku.
pārsniegties Sniedzoties pārliekties (pāri kam, pār ko); sniedzoties parvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu).
pasniegties Sniedzoties pieskarties, pievirzīt roku (pie kā).
pasniegties Sniedzoties saņemt, paņemt.
hinonablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu.
hionablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu.
nifablepsija Sniega aklums.
baltīte Sniega baltīte - parastā irbene ("Viburnum opulus").
kāps Sniega bedre.
snidze Sniega izkrišana no mākoņiem.
nivācija Sniega izsaukta iežu sala dēdēšana, galvenokārt polārajos, subpolārajos un augstkalnu apgabalos.
kupena Sniega kaudze, kas izveidojusies parasti vēja iedarbībā.
kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
sniegkrāvis Sniega krāvējs.
pusne Sniega kupena; pusnis.
kāps Sniega kupena.
kulka Sniega kupena.
kupona Sniega kupena.
pusnis Sniega kupena.
sniegkupena Sniega kupena.
ziedkupena Sniega kupenai līdzīgs ziedu kopums.
cabuli Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām.
cebulas Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām.
cebules Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām.
cebuļi Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām.
ciblas Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām.
klobačas Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām.
ļēpatiņi Sniega ļēpatiņi - sniega pārslas.
sniegamāte Sniega māte.
plauki Sniega pārslas.
vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
putenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās.
sniegvilksnis Sniega pārvietošanās tieši pa sniega segas virsu vēja iedarbībā (laikā, kad nesnieg); vilksnis.
vilksnis Sniega pārvietošanās tieši pa sniega segas virsu vēja iedarbībā (laikā, kad nesnieg).
sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
leķis Sniega pika.
sniegaroze Sniega roze, ziemziede.
kāpa Sniega sanesums vai bedre.
sniegauts Sniega sega.
sērsna Sniega segas garoza, kas parasti veidojas, mitrai sniega virskārtai sasalstot.
sniegtīris Sniega tīrītājs.
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos).
strūga Sniega vai krusas mākonis.
sniegavētra Sniega vētra.
karnīze Sniega, ledus vai iežu pārkare.
ķepals Sniega, māla, mīklas u. c. pika.
auts Sniega, miglas kārta, slānis; arī krēsla, tumsa.
birdeklis Sniegains laiks, kad sniegs krīt ar sīkām pārslām.
sniegpilns Sniegains; piepildīts, noklāts ar sniegu.
nosnidzis Sniegains.
sniegaiņš Sniegains.
sniegāts Sniegains.
ablācija Sniegāja vai ledāja masas samazināšanās kušanas, iztvaikošanas, vēja vai citu faktoru mehāniskās iedarbības ietekmē.
sniegaine Sniegājs (1).
sniegonis Sniegājs, sniegaina kalna virsotne.
sniegoņa Sniegājs; lavīna.
sniegs Sniegam līdzīgs (kā balta, gaiša, piemēram, ziedu) kopums.
nosnigt Sniegam sniegot, pārklāties ar tā kārtu.
blizards Sniegavētra, putenis ar stipru ziemeļrietumu vēju un salu ASV un Lielbritānijā.
sniegvecis Sniegavīrs.
sniegvīrs Sniegavīrs.
ezerkaraliene Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
ezerpuķes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
ezerrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
gaigala Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
gaigalas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
gaigale Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
gaigula Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
krūkliņas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
laičine Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
laičinis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
laiksna Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
laiksne Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
laiksnis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
laišķi Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
laišķis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
laišķulapas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
lēpa Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
lēpas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
lēpe Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
lēpes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
lēplapa Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
lilijas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
tuļbis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
ūdenrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
ūdeņrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
ūdenslapas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
ūdenslēpes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
ūdenspuķe Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
ūdenspuķes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
ūdensrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida").
snieginbalts Sniegbalts.
sniegumbalts Sniegbalts.
sniegodze Sniegoga.
symphoricarpus Sniegogas.
aizsnigt Sniegot aizsprostot.
dakrist Sniegot būt par cēloni tam, ka palielinās (sniega) daudzums.
piesnigt Sniegot izveidoties sniega kārtai.
aizsnigt Sniegot nokļūt (aiz kā).
dasnigt Sniegot papildināt (jau ko piesnigušu).
dagrūst Sniegot papildināt sniega kopumu.
piesnigt Sniegot papildināties sniega daudzumam.
pārsnigt Sniegot pārklāt (piemēram, zemi) - par sniegu, tā kārtu.
piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām).
sasnigt Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu).
lekšņa Sniegpārsla.
plēne Sniegpārsla.
sniegpērsla Sniegpārsla.
ķēpaliņi Sniegpārsliņas.
chionanthus Sniegpārslu koki jeb hionanti.
sniegpārsla Sniegpārslu koks - olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), hionants.
sniegpuķītes Sniegpuķes.
sniegzvaniņi Sniegpulkstenīši.
pasniedzīte Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniedzene Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniegpuķe Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniegpulksteņi Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniegpulkstenīši Sniegpulkstenīte ("Galanthus").
sniegpulkstenis Sniegpulkstenīte.
sniegpulkstenītis Sniegpulkstenīte.
galanthus Sniegpulkstenītes.
sniedzenes Sniegpulkstenītes.
sniedzines Sniegpulkstenītes.
sniegputinis Sniegputenis.
vale Sniegputeņa veidots sniega sanesums uz ceļa.
ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
helleborus Sniegrozes - gundegu dzimtas ģints.
čemeres Sniegrozes ("Helleborus") jeb ziemziedes.
ķēpa Sniegs ar lietu.
šlabraks Sniegs ar lietu.
šļepava Sniegs ar lietu.
šļepots Sniegs ar lietu.
dreņķe Sniegs un lietus vienlaikus; netīrība.
konsultēt Sniegt (kādam) konsultāciju (1); būt par konsultantu.
dezinformēt Sniegt (kādam) nepareizas ziņas, lai apzināti maldinātu ar nepareizu informāciju.
sniegt (arī dot) roku Sniegt (kādam) roku atbalstam.
mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst.
balstīt Sniegt (piemēram, morālu, materiālu) palīdzību.
dot Sniegt (priekšmetu ar roku vai instrumentu), lai kāds paņemtu, saņemtu.
atalgot Sniegt gandarījumu.
informēt Sniegt informāciju (kādam).
dot Sniegt informāciju mutvārdos vai rakstveidā, parādīt (piemēram, ar žestu).
liecināt Sniegt informāciju, ziņot (parasti izmeklēšanā, tiesā).
reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
stiept Sniegt kādam (parasti priekšmetu).
koncertēt Sniegt koncertu, uzstāties koncertā.
vilsterēties Sniegt mānīgus solījumus.
palīdzēt Sniegt materiālu atbalstu (kādam); radīt (kādam) labvēlīgus apstākļus, arī dot (kādam) ko vajadzīgu.
alimentēt Sniegt materiālu pabalstu maksājot alimentus.
atveldzēt Sniegt mierinājumu, iepriecināt.
dūlot Sniegt nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām.
melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
nosniegt Sniegt no augšas lejup.
rekomendēt Sniegt padomu, norādījumu, pamācību (kādai darbībai).
atskaitīties Sniegt pārskatu.
iebučot Sniegt pirmo skūpstu.
atsniegt Sniegt pretī (roku, atsaucoties sveicienam).
sniegt (arī dot) roku Sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
attrumpot Sniegt spēcīgu atbildi.
iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko); darīt zināmu.
uzkacināt Sniegt, pasniegt uz augšu.
recenzēt Sniegt, rakstīt recenziju (par ko).
snēkt Sniegt; snēgt.
kacerēt Sniegt.
kacēt Sniegt.
snēgt Sniegt.
sniekt Sniegt.
ķert Sniegties (līdz kādai vietai) - par zemes platību.
stiepties Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
ķecēt Sniegties, mēģināt aizsniegt.
zvaikstīties Sniegties, snaicīties.
nosastaipīties Sniegties, stiepties šaurā, garā joslā.
atnākt Sniegties, stiepties šurp (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.) - par ceļiem.
maikstīties Sniegties, stiepties.
aptikties Sniegties.
kacēties Sniegties.
kancerēties Sniegties.
kancēties Sniegties.
naiskāties Sniegties.
sniekties Sniegties.
sniegūdenis Sniegūdens.
sniegveidīgs Sniegveida.
Nierājs Snierājs, Bērzes pieteka.
ķepēt Snigt (par slapju sniegu); ķēpāt (1).
drābļāt Snigt (par slapju sniegu).
drebļāt Snigt (par slapju sniegu).
ķēpāt Snigt (par slapju sniegu).
krist Snigt (par sniegu); virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
kļēpāt Snigt ar lielām slapjām pārslām.
šļepatāt Snigt ar lielām un mīkstām pārslām.
klēpot Snigt ar lielām, retām pārslām.
slempēt Snigt ar lielām, slapjām pārslām.
ķēpt Snigt biezām pikām.
leķēt Snigt lielām pārslām, lēkšķēm.
picināt Snigt lielām pārslām.
picināties Snigt lielām pārslām.
ļepēt Snigt lielām, lipīgām pārslām.
lēkšēt Snigt lielām, slapjām pārslām.
pļonckāt Snigt lielām, slapjām pārslām.
žļogāt Snigt slapjām pārslām un vienlaicīgi līt.
drapstīt Snigt smalkām pārslām.
ķērnāt Snigt sniegam ar lietu.
lepīt Snigt un lipt pie sejas (par slapju sniegu).
draņķēties Snigt un līt vienlaicīgi.
dreņķēt Snigt un līt vienlaikus.
dreņķēties Snigt un līt vienlaikus.
nosnigt Snigt un pārstāt snigt.
pārslot Snigt, parasti retām pārslām.
snidzināt Snigt.
sniegot Snigt.
Schnicken Sniķeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā.
eiklīdija Snīpainīte - krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium").
euclidium Snīpainītes.
šnībis Snīpis (1).
šņipis Snīpis (1).
šnucis Snīpis (1).
pīpis Snīpis (piemēram, tējkannai).
šņībis Snīpis (traukam).
murza Snīpis, snuķis.
nībis Snīpis.
šņīpa Snīpis.
šņīpis Snīpis.
sņats Snitka - ezera salaka.
snetka Snitka - ezera salaka.
sņetka Snitka - ezera salaka.
sņets Snitka - ezera salaka.
snorkelings Snorkelēšana - zemūdens peldēšana, lietojot elpošanas caurulīti.
snovbordkross Snovborda disciplīna: četri sportisti vienlaikus traucas lejup pa trasi, uz kuras ir ierīkoti tramplīni, rumbas (pumpas), virāžas; BX; borderdkross.
snovers Snovbordists - tas, kas brauc ar sniegadēli; sniegdēļotājs; snovotājs.
borderkross Snovbordkross - snovborda disciplīna: četri sportisti vienlaikus traucas lejup pa trasi, uz kuras ir ierīkoti tramplīni, rumbas (pumpas), virāžas; BX.
helibordings Snovošana un slēpošana nepieejamās un nebrauktās nogāzēs, ja sportistu kalna virsotnē nogādā ar helikopteru (angļu "heliboarding"); helislēpošana.
frīstails Snovošanas stils (sniega akrobātika) un tam atbilstošs sniegadēlis.
frīraidings Snovošanas stils: braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
snuķains Snuķainis.
proboscidea Snuķaiņi.
snuķaiņie Snuķaiņi.
šņuķis Snuķim līdzīgs veidojums (piemēram, ledum, dažiem priekšmetiem).
šņuceris Snuķis (cūkas), deguns.
šņuķis Snuķis (kukaiņiem).
šņucis Snuķis, deguns.
šņūcis Snuķis, deguns.
snūķis Snuķis, deguns.
šnukuris Snuķis, purns, sevišķi cūkas purns.
šņupe Snuķis, tējkannas snīpis.
snorķis Snuķis.
snuķveidīgs Snuķveida.
snubis Snupis, deguns, snīpis.
šnurgulens Snurguļains, puņķains.
Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km.
Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km.
ISF Starptautiskā Snovborda federācija (angļu "International Snowboard Federation").
Vārdupes kalni Sudrabkalni Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā.
nikometalls Svina gultņu metāls (10-15% Sb, 5-20% Sn, 0,5-2% Cd, As, un P, 1-3% Ni, pārējais svins), kas iztur lielas slodzes.
Šošonu Šošonu ūdenskritums, atrodas ASV, Sneikas upē, augstums - 65 m.
Snēpeles pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir nedaudz mazāka nekā pirmskara Snēpeles pagasta teritorija, neliela daļa ir pievienota tagadējam Raņķu pagastam.
Ukru pagasta teritorija tagadējā Ukru pagasta dienvidu daļa līdz 1920. gadam bija Lietuvas teritorijā, 1921.-1949. g. Ukru pagasts bija tikai šajā, no Lietuvas pievienotajā teritorijā; 1990. g. atjaunotajā Ukru pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Sniķeres pagasta un bijušā Bukaišu pagasta rietumu daļa.
snapenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Snapji" iedzīvotāji.
Amerikanfolss Ūdenskritums ASV, Sneikas upē, augstums - 55 m.
Poganka Ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu, Ludzas un Rēzeknes novadu robežupe gandrīz visā garumā, lejtece Ludzas novada Pildas pagastā; Roganka.
Poļu dzirnavezers ūdenstilpe Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība — 1,2 ha.
sniķernieki Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Sniķere" iedzīvotāji.
Ovaihī Upe ASV ("Owyhee River"), Sneikas kreisā krasta pieteka.
Sneika Upe ASV (angļu val. "Snake River"), Kolumbijas kreisā krasta pieteka, garums - 1670 km, sākas Klinšu kalnos, Jeloustounas Nacionālajā parkā, kanjonos 2 ūdenskritumi (55 un 65 m).
snapot uzņemt attēlus un video, pievienot tiem tekstu un zīmējumus, parasti, lai nosūtītu draugiem, izmantojot attēlu kopīgošanas sociālo tīklu _Snapchat_.
Santome un Prinsipi Demokrātiskā Republika valsts Gvinejas līcī, Rietumāfrikas piekrastē, ietver Sntomi un Prinsipi salu, kā arī dažas klinšainas saliņas, platība — 1001 kvadrātkilometrs, 212700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 provinces.
Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe.
Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns.
Mandala Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4700 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
Ngapilimsits Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4717 m vjl., trešā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.
Trikors Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4730 m vjl., otrā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sn.