Paplašinātā meklēšana

Meklējam Sn.

Atrasts vārdos (23):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (452):

Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā
Kundi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
Mazsālijas apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
Viesalgciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
Stihģishoulmira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlnesas pussalas ziemeļaustrumos, Kvāmmsfjorda ieejas dienvidu krastā
Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
Snoudons augstākā virsotne Kembrianu kalnos (_Snowdon_), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m
Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m
Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda
Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
Allažezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagasta austrumu daļā, platība - 5,6 ha; Allažu ezers
Ķepšu ezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - 1,5 ha
Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers
Mazais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 1,4 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~100 m
Bečeru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 10,7 ha, garums — \~0,6 km, lielākais platums — 0,5 km; Bočaru ezers; Bočeru ezers
Sleinovas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 25,4 ha, garums — \~1,2 km, lielākais platums — 0,5 km; Sleinavu ezers; Sleinova ezers; Sleiņevas ezers
Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
Rovinkas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m
Vorcu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 24,4 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - 0,4 km; Orca ezers; Vorca ezers
Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers
Vorkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 8,8 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,3 km; Verakļu ezers; Vorakļu ezers; Vorekļu ezers
Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis
Lejassnīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Lejassniedziņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Snidzēnu-Dolgoje ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Snīdzeņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
Snīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls
alvskābe H2SnO3 - balta kristāliska viela, kas nešķīst ūdenī
Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem"
kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
Agne Inglingu dzimtas karalis (ap 400. g.), pēc Snorri Sturlusona vēstījuma, nogalināts rietumos no Stoksundas
Breidafjords jūras līcis Islandes rietumos, starp Rietumfjordu un Snaiveldsnesas pussalu
Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni
Čehu masīvs kalnu masīvs Čehijas rietumu daļā, arī Polijā, Vācijā un Austrijā, garums - >400 km, lielākais platums - 300 km, augstākā virsotne - Snežka - 1602 m
Kaltika Kaltika ezers - Kaltiķu ezers Snēpeles pagastā
Kaltiķi Kaltiķu ezers - atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - <1 ha; Kaltika ezers
Kukkern Kukuru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji
kundenieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji
kundnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji
snēpelnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Snēpele" iedzīvotāji
viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji
viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji
Šnepelnskaja Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C
LSA Latvijas Snovborda asociācija
Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa
Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
Fahsabloui līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (_Faxafloi_), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini
sniķerieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sniķeri" iedzīvotāji
Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C)
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta
Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja
Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja
Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”
Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Snaidera pilsēta ASV ("Snyder"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Abū Sināna pilsēta Izraēlā (_Abū Sinān_, _Abu Snan_), Ziemeļu apgabalā
Snēka pilsēta Nīderlandē (_Sneek_), Frīzlandes provincē, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ščorsa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska
Solomenku pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā starp Garo Snidzinu un Rovinkas ezeru, paugurs, kura augstākā vieta paceļas \~20 m virs ezeru līmeņa, plakums — \~40 x 20 m, datējums nav zināms
Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m
Roganka Poganka, ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu
Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
Snotivļi Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" kļūdains nosaukuma variants
Snuotyuli Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" nosaukums latgaliski
snaigstīt Snaicīt, stiept
snaikāties Snaicīties, sniegties
snaigoties Snaigstīties
svaigstīties Snaigstīties
snaicīt Snaikstīt
snaicīties Snaikstīties
snaistīties Snaikstīties
snaipers Snaiperis
šņapāt Snapāt
Friedrichsberg Snapju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
viepe Snātne - nātns lakats, villaine, seģene
milsa Snauda
nosnauda Snauda
bagoties Snaudā atkārtoti klanīt galvu
pamiegs Snauda, dusa
snaudis Snauda, dusa
iesnaudiens Snauda; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu
naudaļa Snaudaļa
snaudienis Snaudiens
snaugi Snaudiens
apmiegs Snaudiens, atmiegs
apmiga Snaudiens, atmiegs
snaudula Snaudiens, miegainība
šveplis Snaudoņa, miega pūznis
kūkainis Snaudoņa, miega pūznis (arī lamuvārds)
dusošs Snaudošs
pusiemidzis Snaudošs, daļēji iemidzis
snauška Snaudulīgs cilvēks; miega mice
guļiņa Snaudulīgs, miegains cilvēks
snaudeklis Snaudulis
snaušķis Snaudulis
snauža Snaudulis (2)
guliena Snaudulis, miega pūznis
migala Snaudulis, miega pūznis
leža Snaudulis, sliņķis
ļeža Snaudulis, sliņķis; leža
snauža Snaudulis(1)
grečaļāt Snauduļot
grecelēt Snauduļot
grečelēt Snauduļot
greķelēt Snauduļot
gretelēt Snauduļot
koknēt Snauduļot
miguļot Snauduļot
murdzināties Snauduļot
snābenēt Snauduļot
snaudelēt Snauduļot
šņirpstēt Snauduļot
nosnauduļot Snauduļot (visu laikposmu) un pabeigt snauduļot
izņurgt Snauduļot, iztikt bez izgulēšanās
izņurkt Snauduļot, iztikt bez izgulēšanās; izņurgt
snaudis Snauduļotājs
driegot Snaust
drimt Snaust
dungot Snaust
gričalāt Snaust
griečalāt Snaust
naust Snaust
šnauskāt Snaust
šnaust Snaust
trunēt Snaust
kūkot Snaust (parasti sēžot)
nosnaust Snaust (visu laikposmu) un pabeigt snaust
dorēt Snaust, dusēt
durknēt Snaust, dusēt
snaudēt Snaust, gulšņāt
maigot Snaust, miegaini klanīties
dormitācija Snaušana
nauža Snauža
sasnaust Snaužot iegūt
izsnaust Snaužot panākt, ka izzūd, izbeidzas (piemēram, nogurums)
Schnepeln Snēpels muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
šņarglis Snerglis
šņerglis Snerglis
šņīderēt Snīderēt
šņīderīte Snīderīte
šņīdrs Snīdrs
snēdze Sniedze
sniegastērste Sniedze
chionodoxa Sniedzītes
pasniegt Sniedzot panākt, ka (kāds) saņem (ko)
pārsniegt Sniedzot parvirzīt (pāri kam, pār ko)
aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt
sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku
pārsniegties Sniedzoties pārliekties (pāri kam, pār ko); sniedzoties parvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko)
aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu)
pasniegties Sniedzoties pieskarties, pievirzīt roku (pie kā)
pasniegties Sniedzoties saņemt, paņemt
nifablepsija Sniega aklums
hinonablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu
hionablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu
baltīte Sniega baltīte - parastā irbene ("Viburnum opulus")
kāps Sniega bedre
snidze Sniega izkrišana no mākoņiem
nivācija Sniega izsaukta iežu sala dēdēšana, galvenokārt polārajos, subpolārajos un augstkalnu apgabalos
kupena Sniega kaudze, kas izveidojusies parasti vēja iedarbībā
kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks
sniegkrāvis Sniega krāvējs
kāps Sniega kupena
kulka Sniega kupena
kupona Sniega kupena
pusnis Sniega kupena
sniegkupena Sniega kupena
pusne Sniega kupena; pusnis
ziedkupena Sniega kupenai līdzīgs ziedu kopums
cabuli Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām
cebulas Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām
cebules Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām
cebuļi Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām
ciblas Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām
klobačas Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām
ļēpatiņi Sniega ļēpatiņi - sniega pārslas
sniegamāte Sniega māte
plauki Sniega pārslas
putenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās
vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laikapstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis
vilksnis Sniega pārvietošanās tieši pa sniega segas virsu vēja iedarbībā (laikā, kad nesnieg)
sniegvilksnis Sniega pārvietošanās tieši pa sniega segas virsu vēja iedarbībā (laikā, kad nesnieg); vilksnis
sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis
leķis Sniega pika
sniegaroze Sniega roze, ziemziede
kāpa Sniega sanesums vai bedre
sniegauts Sniega sega
sērsna Sniega segas garoza, kas parasti veidojas, mitrai sniega virskārtai sasalstot
sniegtīris Sniega tīrītājs
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega
sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos)
strūga Sniega vai krusas mākonis
sniegavētra Sniega vētra
karnīze Sniega, ledus vai iežu pārkare
ķepals Sniega, māla, mīklas u. c. pika
auts Sniega, miglas kārta, slānis; arī krēsla, tumsa
nosnigt Sniegains
sniegaiņš Sniegains
sniegāts Sniegains
birdeklis Sniegains laiks, kad sniegs krīt ar sīkām pārslām
sniegpilns Sniegains; piepildīts, noklāts ar sniegu
ablācija Sniegāja vai ledāja masas samazināšanās kušanas, iztvaikošanas, vēja vai citu faktoru mehāniskās iedarbības ietekmē
sniegaine Sniegājs (1)
sniegonis Sniegājs, sniegaina kalna virsotne
sniegoņa Sniegājs; lavīna
sniegs Sniegam līdzīgs (kā balta, gaiša, piemēram, ziedu) kopums
nosnigt Sniegam sniegot, pārklāties ar tā kārtu
blizards Sniegavētra, putenis ar stipru ziemeļrietumu vēju un salu ASV un Lielbritānijā
sniegvecis Sniegavīrs
sniegvīrs Sniegavīrs
ezerkaraliene Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ezerpuķes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ezerrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
gaigala Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
gaigalas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
gaigale Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
gaigula Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
krūkliņas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laičine Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laičinis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laiksna Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laiksne Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laiksnis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laišķi Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laišķis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laišķulapas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēpa Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēpas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēpe Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēpes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēplapa Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lilijas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
tuļbis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdeņrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenslapas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenslēpes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenspuķe Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenspuķes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdensrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
snieginbalts Sniegbalts
sniegumbalts Sniegbalts
sniegodze Sniegoga
symphoricarpus Sniegogas
aizsnigt Sniegot aizsprostot
dakrist Sniegot būt par cēloni tam, ka palielinās (sniega) daudzums
piesnigt Sniegot izveidoties sniega kārtai
aizsnigt Sniegot nokļūt (aiz kā)
dasnigt Sniegot papildināt (jau ko piesnigušu)
dagrūst Sniegot papildināt sniega kopumu
piesnigt Sniegot papildināties sniega daudzumam
pārsnigt Sniegot pārklāt (piemēram, zemi) - par sniegu, tā kārtu
piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā; sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to)
uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam)
sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu
piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām)
sasnigt Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu)
lekšņa Sniegpārsla
plēne Sniegpārsla
sniegpērsla Sniegpārsla
ķēpaliņi Sniegpārsliņas
chionanthus Sniegpārslu koki jeb hionanti
sniegpārsla Sniegpārslu koks - olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), hionants
sniegpuķītes Sniegpuķes
sniegzvaniņi Sniegpulkstenīši
sniegpulkstenis Sniegpulkstenīte
sniegpulkstenītis Sniegpulkstenīte
pasniedzīte Sniegpulkstenīte ("Galanthus")
sniedzene Sniegpulkstenīte ("Galanthus")
sniegpuķe Sniegpulkstenīte ("Galanthus")
sniegpulksteņi Sniegpulkstenīte ("Galanthus")
sniegpulkstenīši Sniegpulkstenīte ("Galanthus")
galanthus Sniegpulkstenītes
sniedzenes Sniegpulkstenītes
sniedzines Sniegpulkstenītes
sniegputinis Sniegputenis
vale Sniegputeņa veidots sniega sanesums uz ceļa
ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs
helleborus Sniegrozes - gundegu dzimtas ģints
čemeres Sniegrozes ("Helleborus") jeb ziemziedes
ķēpa Sniegs ar lietu
šlabraks Sniegs ar lietu
šļepava Sniegs ar lietu
šļepots Sniegs ar lietu
dreņķe Sniegs un lietus vienlaikus; netīrība
kacerēt Sniegt
kacēt Sniegt
snēgt Sniegt
sniekt Sniegt
konsultēt Sniegt (kādam) konsultāciju (1); būt par konsultantu
dezinformēt Sniegt (kādam) nepareizas ziņas, lai apzināti maldinātu ar nepareizu informāciju
sniegt roku Sniegt (kādam) roku atbalstam
mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst
balstīt Sniegt (piemēram, morālu, materiālu) palīdzību
dot Sniegt (priekšmetu ar roku vai instrumentu), lai kāds paņemtu, saņemtu
informēt Sniegt informāciju (kādam)
dot Sniegt informāciju mutvārdos vai rakstveidā, parādīt (piemēram, ar žestu)
liecināt Sniegt informāciju, ziņot (parasti izmeklēšanā, tiesā)
reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
stiept Sniegt kādam (parasti priekšmetu)
koncertēt Sniegt koncertu, uzstāties koncertā
vilsterēties Sniegt mānīgus solījumus
palīdzēt Sniegt materiālu atbalstu (kādam); radīt (kādam) labvēlīgus apstākļus, arī dot (kādam) ko vajadzīgu
alimentēt Sniegt materiālu pabalstu maksājot alimentus
atveldzēt Sniegt mierinājumu, iepriecināt
dūlot Sniegt nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām
melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem, priekšmetiem)
nosniegt Sniegt no augšas lejup
rekomendēt Sniegt padomu, norādījumu, pamācību (kādai darbībai)
atskaitīties Sniegt pārskatu
iebučot Sniegt pirmo skūpstu
atsniegt Sniegt pretī (roku, atsaucoties sveicienam)
sniegt roku Sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
attrumpot Sniegt spēcīgu atbildi
iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko); darīt zināmu
uzkacināt Sniegt, pasniegt uz augšu
recenzēt Sniegt, rakstīt recenziju (par ko)
snēkt Sniegt; snēgt
aptikties Sniegties
kacēties Sniegties
kancerēties Sniegties
kancēties Sniegties
naiskāties Sniegties
sniekties Sniegties
ķert Sniegties (līdz kādai vietai) - par zemes platību
stiepties Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu)
ķecēt Sniegties, mēģināt aizsniegt
zvaikstīties Sniegties, snaicīties
maikstīties Sniegties, stiepties
nosastaipīties Sniegties, stiepties šaurā, garā joslā
atnākt Sniegties, stiepties šurp (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.) - par ceļiem
sniegūdenis Sniegūdens
sniegveidīgs Sniegveida
Nierājs Snierājs, Bērzes pieteka
snidzināt Snigt
sniegot Snigt
drābļāt Snigt (par slapju sniegu)
drebļāt Snigt (par slapju sniegu)
ķēpāt Snigt (par slapju sniegu)
ķepēt Snigt (par slapju sniegu); ķēpāt (1)
krist Snigt (par sniegu); virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu)
kļēpāt Snigt ar lielām slapjām pārslām
šļepatāt Snigt ar lielām un mīkstām pārslām
klēpot Snigt ar lielām, retām pārslām
slempēt Snigt ar lielām, slapjām pārslām
ķēpt Snigt biezām pikām
picināt Snigt lielām pārslām
picināties Snigt lielām pārslām
leķēt Snigt lielām pārslām, lēkšķēm
ļepēt Snigt lielām, lipīgām pārslām
lēkšēt Snigt lielām, slapjām pārslām
pļonckāt Snigt lielām, slapjām pārslām
žļogāt Snigt slapjām pārslām un vienlaicīgi līt
drapstīt Snigt smalkām pārslām
ķērnāt Snigt sniegam ar lietu
lepīt Snigt un lipt pie sejas (par slapju sniegu)
draņķēties Snigt un līt vienlaicīgi
dreņķēt Snigt un līt vienlaikus
dreņķēties Snigt un līt vienlaikus
nosnigt Snigt un pārstāt snigt
pārslot Snigt, parasti retām pārslām
Schnicken Sniķeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā
eiklīdija Snīpainīte - krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium")
euclidium Snīpainītes
nībis Snīpis
šņīpa Snīpis
šņīpis Snīpis
šnībis Snīpis (1)
šņipis Snīpis (1)
šnucis Snīpis (1)
pīpis Snīpis (piemēram, tējkannai)
šņībis Snīpis (traukam)
murza Snīpis, snuķis
sņats Snitka - ezera salaka
snetka Snitka - ezera salaka
sņetka Snitka - ezera salaka
sņets Snitka - ezera salaka
snorkelings Snorkelēšana - zemūdens peldēšana, lietojot elpošanas caurulīti
snovbordkross Snovborda disciplīna: četri sportisti vienlaikus traucas lejup pa trasi, uz kuras ir ierīkoti tramplīni, rumbas (pumpas), virāžas; BX; borderdkross
snovers Snovbordists - tas, kas brauc ar sniegadēli; sniegdēļotājs; snovotājs
borderkross Snovbordkross - snovborda disciplīna: četri sportisti vienlaikus traucas lejup pa trasi, uz kuras ir ierīkoti tramplīni, rumbas (pumpas), virāžas; BX
helibordings Snovošana un slēpošana nepieejamās un nebrauktās nogāzēs, ja sportistu kalna virsotnē nogādā ar helikopteru (angļu "heliboarding"); helislēpošana
frīstails Snovošanas stils (sniega akrobātika) un tam atbilstošs sniegadēlis
frīraidings Snovošanas stils: braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu
snuķains Snuķainis
proboscidea Snuķaiņi
snuķaiņie Snuķaiņi
šņuķis Snuķim līdzīgs veidojums (piemēram, ledum, dažiem priekšmetiem)
snorķis Snuķis
šņuceris Snuķis (cūkas), deguns
šņuķis Snuķis (kukaiņiem)
šņucis Snuķis, deguns
šņūcis Snuķis, deguns
snūķis Snuķis, deguns
šnukuris Snuķis, purns, sevišķi cūkas purns
šņupe Snuķis, tējkannas snīpis
snuķveidīgs Snuķveida
snubis Snupis, deguns, snīpis
šnurgulens Snurguļains, puņķains
Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km
Krogsētu valks Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, garums — \~7 km
ISF Starptautiskā Snovborda federācija (angļu "International Snowboard Federation")
Vārdupes kalni Sudrabkalni Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā
nikometalls Svina gultņu metāls (10-15% Sb, 5-20% Sn, 0,5-2% Cd, As, un P, 1-3% Ni, pārējais svins), kas iztur lielas slodzes
Šošonu Šošonu ūdenskritums, atrodas ASV, Sneikas upē, augstums - 65 m
Snēpeles pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir nedaudz mazāka nekā pirmskara Snēpeles pagasta teritorija, neliela daļa ir pievienota tagadējam Raņķu pagastam
Ukru pagasta teritorija tagadējā Ukru pagasta dienvidu daļa līdz 1920. gadam bija Lietuvas teritorijā, 1921.-1949. g. Ukru pagasts bija tikai šajā, no Lietuvas pievienotajā teritorijā; 1990. g. atjaunotajā Ukru pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Sniķeres pagasta un bijušā Bukaišu pagasta rietumu daļa
snapenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Snapji" iedzīvotāji
Amerikanfolsas ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_American Falls Reservoir_), Aidaho štatā, uzpludināta uz Sneikas upes
Amerikanfolsa ūdenskritums ASV (_American Falls_), Aidaho štatā, Sneikas upē, augstums - 55 m
Poganka Ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu, Ludzas un Rēzeknes novadu robežupe gandrīz visā garumā, lejtece Ludzas novada Pildas pagastā; Roganka
Poļu dzirnavezers ūdenstilpe Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība — 1,2 ha
sniķernieki Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Sniķere" iedzīvotāji
Ovaihī upe ASV ("Owyhee River"), Sneikas kreisā krasta pieteka
Sneika upe ASV (angļu val. "Snake River"), Kolumbijas kreisā krasta pieteka, garums - 1670 km, sākas Klinšu kalnos, Jeloustounas Nacionālajā parkā, kanjonos 2 ūdenskritumi (55 un 65 m)
snapot uzņemt attēlus un video, pievienot tiem tekstu un zīmējumus, parasti, lai nosūtītu draugiem, izmantojot attēlu kopīgošanas sociālo tīklu _Snapchat_
Santome un Prinsipi Demokrātiskā Republika valsts Gvinejas līcī, Rietumāfrikas piekrastē, ietver Sntomi un Prinsipi salu, kā arī dažas klinšainas saliņas, platība — 1001 kvadrātkilometrs, 212700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 provinces
Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe
Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns
Mandala Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4700 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
Ngapilimsits Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4717 m vjl., trešā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
Trikors Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4730 m vjl., otrā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
Baivotera rags zemesrags Antarktīdā, Snovas salas ziemeļrietumos
Mālarrivs zemesrags Islandē, Snaivedlsnesas pussalas rietumu gala dienvidos
Endverdardnesa rags zemesrags Islandes rietumos, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļrietumos

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sn.