Paplašinātā meklēšana
Meklējam Sn.
Atrasts vārdos (23):
Atrasts vārdu savienojumos (18):
Atrasts skaidrojumos (200):
- Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
- Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā
- Kundi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
- Mazsālijas apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
- Viesalgciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
- Stihģishoulmira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlnesas pussalas ziemeļaustrumos, Kvāmmsfjorda ieejas dienvidu krastā
- Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
- Snoudons augstākā virsotne Kembrianu kalnos (_Snowdon_), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m
- Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
- Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
- Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
- Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
- kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda
- Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
- Allažezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagasta austrumu daļā, platība - 5,6 ha; Allažu ezers
- Ķepšu ezers ezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - 1,5 ha
- Lielais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums - \~0,4 km, lielākais platums - 0,2 km, Lielais Peisaku ezers; Peisaku ezers
- Mazais Peisaiņs ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 1,4 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~100 m
- Bečeru ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 10,7 ha, garums — \~0,6 km, lielākais platums — 0,5 km; Bočaru ezers; Bočeru ezers
- Sleinovas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 25,4 ha, garums — \~1,2 km, lielākais platums — 0,5 km; Sleinavu ezers; Sleinova ezers; Sleiņevas ezers
- Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; LejasSniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
- Rovinkas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m
- Vorcu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 24,4 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - 0,4 km; Orca ezers; Vorca ezers
- Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers
- Vorkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 8,8 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,3 km; Verakļu ezers; Vorakļu ezers; Vorekļu ezers
- Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis
- Lejassnīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- Lejassniedziņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- Snidzēnu-Dolgoje ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- Snīdzeņu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- Snīdzinu ezers Garais Snidzins, ezers Pildas pagastā
- nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls
- alvskābe H2SnO3 - balta kristāliska viela, kas nešķīst ūdenī
- Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem"
- kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
- Agne Inglingu dzimtas karalis (ap 400. g.), pēc Snorri Sturlusona vēstījuma, nogalināts rietumos no Stoksundas
- Breidafjords jūras līcis Islandes rietumos, starp Rietumfjordu un Snaiveldsnesas pussalu
- Boida šaurums jūras šaurums Antarktīdas ziemeļos un Klusā okeāna austrumos, Dienvidšetlendas salu dienvidrietumu daļā, starp Snovu un Smita salu
- Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni
- Čehu masīvs kalnu masīvs Čehijas rietumu daļā, arī Polijā, Vācijā un Austrijā, garums >400 km, lielākais platums - 300 km, augstākā virsotne - Snežka (1602 m)
- Kaltika Kaltika ezers - Kaltiķu ezers Snēpeles pagastā
- Kaltiķi Kaltiķu ezers - atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - <1 ha; Kaltika ezers
- Kukkern Kukuru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- bāraucnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Bārauces" (arī "Baraucas") iedzīvotāji
- kundenieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji
- kundnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Kundi" iedzīvotāji
- snēpelnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Snēpele" iedzīvotāji
- viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji
- viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji
- Šnepelnskaja Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Schnehpeln Kuldīgas novada Snēpeles pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C
- LSA Latvijas Snovborda asociācija
- Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa
- Lones grāvis Lējējupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
- Fahsabloui līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (_Faxafloi_), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini
- sniķerieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sniķeri" iedzīvotāji
- Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
- vieglkūstošie sakausējumi metālu sakausējumi, kuru kušanas temperatūra ir zemāka par Sn kušanas temperatūru (<232 C)
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
- Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja
- Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja
- Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”
- Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja
- Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
- Snaidera pilsēta ASV ("Snyder"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abū Sināna pilsēta Izraēlā (_Abū Sinān_, _Abu Snan_), Ziemeļu apgabalā
- Snēka pilsēta Nīderlandē (_Sneek_), Frīzlandes provincē, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ščorsa pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska
- Solomenku pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā starp Garo Snidzinu un Rovinkas ezeru, paugurs, kura augstākā vieta paceļas \~20 m virs ezeru līmeņa, plakums — \~40 x 20 m, datējums nav zināms
- Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m
- Roganka Poganka, ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu
- Prinzenhof Princa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
- Snotivļi Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" kļūdains nosaukuma variants
- Snuotyuli Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Snotiuļi" nosaukums latgaliski
- snaigstīt Snaicīt, stiept
- snaikāties Snaicīties, sniegties
- snaigoties Snaigstīties
- svaigstīties Snaigstīties
- snaicīt Snaikstīt
- snaicīties Snaikstīties
- snaistīties Snaikstīties
- snaipers Snaiperis
- šņapāt Snapāt
- Friedrichsberg Snapju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
- viepe Snātne - nātns lakats, villaine, seģene
- milsa Snauda
- nosnauda Snauda
- bagoties Snaudā atkārtoti klanīt galvu
- pamiegs Snauda, dusa
- snaudis Snauda, dusa
- iesnaudiens Snauda; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu
- naudaļa Snaudaļa
- snaudienis Snaudiens
- snaugi Snaudiens
- apmiegs Snaudiens, atmiegs
- apmiga Snaudiens, atmiegs
- snaudula Snaudiens, miegainība
- šveplis Snaudoņa, miega pūznis
- kūkainis Snaudoņa, miega pūznis (arī lamuvārds)
- dusošs Snaudošs
- pusiemidzis Snaudošs, daļēji iemidzis
- snauška Snaudulīgs cilvēks; miega mice
- guļiņa Snaudulīgs, miegains cilvēks
- snaudeklis Snaudulis
- snaušķis Snaudulis
- snauža Snaudulis (2)
- guliena Snaudulis, miega pūznis
- migala Snaudulis, miega pūznis
- leža Snaudulis, sliņķis
- ļeža Snaudulis, sliņķis; leža
- snauža Snaudulis(1)
- grečaļāt Snauduļot
- grecelēt Snauduļot
- grečelēt Snauduļot
- greķelēt Snauduļot
- gretelēt Snauduļot
- koknēt Snauduļot
- miguļot Snauduļot
- murdzināties Snauduļot
- snābenēt Snauduļot
- snaudelēt Snauduļot
- šņirpstēt Snauduļot
- nosnauduļot Snauduļot (visu laikposmu) un pabeigt snauduļot
- izņurgt Snauduļot, iztikt bez izgulēšanās
- izņurkt Snauduļot, iztikt bez izgulēšanās; izņurgt
- snaudis Snauduļotājs
- driegot Snaust
- drimt Snaust
- dungot Snaust
- gričalāt Snaust
- griečalāt Snaust
- naust Snaust
- šnauskāt Snaust
- šnaust Snaust
- trunēt Snaust
- kūkot Snaust (parasti sēžot)
- nosnaust Snaust (visu laikposmu) un pabeigt snaust
- dorēt Snaust, dusēt
- durknēt Snaust, dusēt
- snaudēt Snaust, gulšņāt
- maigot Snaust, miegaini klanīties
- dormitācija Snaušana
- nauža Snauža
- sasnaust Snaužot iegūt
- izsnaust Snaužot panākt, ka izzūd, izbeidzas (piemēram, nogurums)
- Schnepeln Snēpels muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
- šņarglis Snerglis
- šņerglis Snerglis
- šņīderēt Snīderēt
- šņīderīte Snīderīte
- šņīdrs Snīdrs
- snēdze Sniedze
- sniegastērste Sniedze
- chionodoxa Sniedzītes
- pasniegt Sniedzot panākt, ka (kāds) saņem (ko)
- pārsniegt Sniedzot parvirzīt (pāri kam, pār ko)
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt
- sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku
- pārsniegties Sniedzoties pārliekties (pāri kam, pār ko); sniedzoties parvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko)
- aizsniegties Sniedzoties pieskarties (ar roku vai kādu priekšmetu)
- pasniegties Sniedzoties pieskarties, pievirzīt roku (pie kā)
- pasniegties Sniedzoties saņemt, paņemt
- nifablepsija Sniega aklums
- hinonablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu
- hionablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu
- baltīte Sniega baltīte - parastā irbene ("Viburnum opulus")
- kāps Sniega bedre
- snidze Sniega izkrišana no mākoņiem
- nivācija Sniega izsaukta iežu sala dēdēšana, galvenokārt polārajos, subpolārajos un augstkalnu apgabalos
- kupena Sniega kaudze, kas izveidojusies parasti vēja iedarbībā
- kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piemēram, ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks
- sniegkrāvis Sniega krāvējs
- kāps Sniega kupena
- kulka Sniega kupena
- kupona Sniega kupena
- pusnis Sniega kupena
- sniegkupena Sniega kupena
- pusne Sniega kupena; pusnis
- ziedkupena Sniega kupenai līdzīgs ziedu kopums
- cabuli Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām
- cebulas Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām
- cebules Sniega kurpes, ar kurām vecos laikos gājuši uz medībām
Atrasts piemēros (14):
- zemgrīdas — Un tomēr, — atkal Dovīda balss siltā vilnī plūda no zemgrīdas, — visa Sniegavija nebija atdevusies Konrāda nobūrumam bez ierunām, visi nebija noticējuši, ka tas, ko viņš dara, viņiem varētu nākt par labu.
- bumbiņveida Bumbiņveida sieru, piemēram, Sniega bumbas, iespējams ievietot konfektēm paredzētā papīra groziņā.
- mīļš Rūķīši bija mīļi un jocīgi un Sniegbaltīte tik daiļa, ka visi viņai palīdzēja: vāverītes, putniņi...
- laiku pa laikam Snauduļoju laivas priekšgalā, pa laikam ieklausīdamies gida stāstījumā par salu.
- flīģelis Sniedzam konsultācijas un ieteikumus jebkurā ar klavierēm vai flīģeļiem saistītā jautājumā.
- gaisa trošu ceļš Sniega arēnu un Druskininku centru (pietura pie Akvaparka) savieno gaisa trošu ceļš, pa kuriem kursē gaisa vagoniņi.
- gult Sniegi gulst.
- prom Sniegs bija rimies, ārā satumsis, bet es vēl nevēlējos iet prom un pasūtīju otru tēju.
- šķērslis Sniegs daļēji bija vēju nolaizīts, daļēji saules saēsts, ne ar ko tas neatgādināja sākotnējo substanci un, ja varbūt vēl varēja aizkavēt žiguli, tad kājāmgājējam vairs nebija šķērslis.
- jūra Sniegs gan uzkrita, bet maija saule ātri zemi samīļo un turpmākajās dienās ziedu jūra turpināja plesties.
- sniegs Sniegs pie eglītēm tāpat dziļš, stieg līdz ceļgaliem un augstāk.
- iespaidīgs Sniegums visai iespaidīgs, jo, salīdzinot ar ekvatoriālās līnijas garumu, bijām apriņķojuši apkārt pusei zemeslodes.
- sniegs Sniga mitrs sniegs.
- iestāšanās Šāda loģika bija raksturīga arī sabiedriski vēsturiskajiem notikumiem, dabas aizsardzības jautājumi saliedēja sabiedrību un ļoti būtiski stimulēja Atmodas procesus, par kuru aizsākumu tiek uzskatīta Artūra Snipa un Daiņa Īvāna iestāšanās pret Daugavpils HES celtniecības projektu un tās apturēšana.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sn.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv