Paplašinātā meklēšana
Meklējam Sarka.
Atrasts vārdos (17):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (387):
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā.
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā.
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
- Biksēre Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs.
- Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
- Bāguņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Bērzmilni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Caurvēderi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Dravnieks Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Jaunpatkule Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Klaucēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Krieviņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Poļvarka Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Sprīzdāni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Aizkuja Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā.
- Patkule Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Siļķava Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Silnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Stiprie Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
- Sarka apdzīvota vieta Gērsnijā, Sarkas salā
- Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā
- midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā.
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru
- Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā.
- Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
- sarkanpanemūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanpanemūne" iedzīvotāji.
- Becezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā.
- Bedrezers Bedres ezers Sarkaņu pagastā.
- Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja".
- Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža.
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
- sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji.
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
- Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas.
- Bedres ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagasta ziemeļu daļā, Skuķu purvā, platība - 10,7 ha; Becezers; Bedrezers
- Rēvijas ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
- Ārmaņu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 1,5 ha
- Slapes ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2 ha; Slopes ezers
- Ižezers Ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2,4 ha; Išezers; Ežezers.
- Rēķu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 3 ha
- Patkules ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība — 2,8 ha
- Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers
- Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis.
- Raiskuma iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā
- Raiskuma Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Sarkanās klintis” Cēsu novada Raiskuma pagastā
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- Ežezers Ižezers Sarkaņu pagastā.
- Išezers Ižezers, ezers Sarkaņu pagastā.
- Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs.
- Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
- Bigrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Džetū un Herma salām rietumos un Sarka un Breku salām austrumos
- Bābelmandebs jūras šaurums, kas savieno Sarkano jūru ar Indijas okeānu, atrodas starp Arābijas pussalu un Āfriku, mazākais platums - 26,5 km
- Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
- Atbājs kalniene Ēģiptē un Sudānā (_ʻAtbāy_), kas stiepjas gar Sarkanās jūras rietumu piekrasti
- Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka.
- Etbajs Kalnzeme Āfrikas ziemeļaustrumos, Sarkanās jūras piekrastē, Ēģiptē un Sudānā, augstums - līdz 2259 m
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
- sarkans Komunisti, revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
- politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs.
- Sorkonais Rogs Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas “Sarkanais Rags” nosaukums latgaliski.
- Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
- Mores kaujas Latviešu leģiona 19. divīzijas un Sarkanās armijas vienību kaujas Mores apkaimē 1944. g. 26.-30. septembrī.
- LJSK Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts.
- Dauderi Latvijas kultūras muzejs - atrodas Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30, dibināts 1990. g., izveidots savrupmājā, kas celta 1897.-1898. g., tā ir eklektisma stila mūra ēka arskatu torni; muzeja ekspozīcija atspoguļo kultūras dzīvi Latvijā 20. gs. 20.-30. gados, kā arī iepazīstina ar latviešu kultūras norisēm ārpus Latvijas.
- LSK Latvijas Sarkanais Krusts.
- Sarkani Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Akabas līcis līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā, starp Arābijas un Sinaja pussalu, garums - 180 km, platums - 28 km
- Lielais Ravijas ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā.
- Lielais Rāves ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā.
- Lielais Rāvas ezers Lielais Rāvijs, ezers Sarkaņu un Aronas pagastā.
- Arābijas pussala lielākā pussala pasaulē (_Arabian Peninsula_), atrodas Āzijas dienvidrietumos, ierobežo Sarkanā jūra rietumos, dienvidos - Adenas līcis un Arābijas jūra, austrumos - Omānas un Persijas līcis, par ziemeļu robežu uzskata \~30 grādu ziemeļu platuma paralēli
- Sarkaņsola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants.
- Sarkani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski.
- ziemeļu linneja linneju suga ("Linnaea borealis"), mazs, mūžzaļš puskrūms ar tievu, ložņājošu stumbru un bāli sārtiem nokareniem ziediem, aug sūnainos skujkoku mežos, līdz 1992. g. bija iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā
- Dipteronia dyeriana ļoti reta dipteroniju suga, kas iekļauta Sarkanajā grāmatā, aug Ķīnā.
- Sarkanmuiža Madonas novada apdzīvotās vietas "Sarkaņi" bijušais nosaukums.
- aizkujieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizkuja" iedzīvotāji.
- biksērieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Biksēre" iedzīvotāji.
- birzēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji.
- Dravnieki Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieks" nosaukuma variants.
- Klaucāni Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Klaucēni" bijušais nosaukums.
- kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji.
- paķilieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Paķilis" iedzīvotāji.
- Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums.
- patkulieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" iedzīvotāji.
- sarkanieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji.
- sprīzdānieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprīzdāni" iedzīvotāji.
- Bahr el Ahmara muhāfaza Ēģiptes dienvidaustrumos, Sarkanās jūras un Suecas līča piekrastē
- sarkanmuižnieki Nīcas novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
- Nūbija Nūbijas tuksnesis - atrodas Āfrikā starp Nīlu un Sarkano jūru (angļu val. "Nubian Desert"), gk. Sudānas ziemeļaustrumos.
- kara komisārs Padomju Savienības Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam) un partizānu vienībās (otrā pasaules kara laikā).
- Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
- Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
- Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
- Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
- Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
- Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
- Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja
- Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
- Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata
- Tihama Piejūras zemiene Arābijas pussalas rietumu un dienvidrietumu daļā (arābu val. "Tihāmah"), Sarkanās jūras un Adenas līča piekrastē, Saūda Arābijā un Jemenā, garums - \~1500 km, platums - līdz 80 km
- Kusaira Pilsēta Ēģiptē ("Al Qusayr"), osta Sarkanās jūras krastā, \~50000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Suvaisa Pilsēta Ēģiptē (arābu val. "as-Suways", fr. val. "Suez"), osta Sarkanās jūras Suecas līča krastā, Suecas kanāla dienvidu galā, \~497000 iedzīvotāju; Sueca.
- Safaga Pilsēta Ēģiptes austrumos, osta Sarkanās jūras krastā, kūrorts, <10000 iedzīvotāju.
- Miciva Pilsēta Eritrejā ("Mits'iwa"), osta Sarkanās jūras krastā, 53000 iedzīvotāju (2012. g.); Masava.
- Hudeida Pilsēta Jemenā ("Al Hudaydah"), muhāfazas administratīvais centrs, osta Sarkanās jūras krastā, 447900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Muha Pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Al Mukhā"), osta Sarkanās jūras krastā, 16800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Akaba pilsēta Jordānijas dienvidos (_Al ʻAqabah_), Sarkanās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Džida Pilsēta Saūda Arābijā (arābu val "Jeddah"), osta Sarkanās jūras krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Būrsūdāna Pilsēta Sudānā, Sarkanās jūras piekrastē, Bahr el Ahmaras vilājas administratīvais centrs, 437300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Šarkada Pilsēta Ungārijā ("Sarkad"), Bēkēšas meģē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- SMERŠ PSRS Sarkanās armijas pretizlūkošanas pārvalde.
- Zosu purvs purvs Sarkaņu un Dzelzavas pagastā, platība - 836 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, iegūst frēzkūdru
- Sīnāja pussala pussala Āzijas rietumos (angļu val. "Sinai Peninsula"), starp Sarkanās jūras Akabas un Suecas līci, Ēģiptē, platība - \~60000 kvadrātkilometru, garums - 370 km, platums - 240 km, augstākā virsotne - 2637 m
- Sarkanis Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski.
- Sarkanes Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants.
- Abūelkīzāns rifs Sarkanajā jūrā (_Abū el Kīzān_), Ēģiptes piekrastē
- sarkandaugavieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Sarkandaugava" iedzīvotāji.
- Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm.
- Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā.
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm.
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
- Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
- Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde.
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai.
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta.
- Dzeltenā grāmata rūpniecisku standartu kopums, kas nosaka lasāmatmiņas kompaktdisku formātu un kas ir Sarkanās grāmatas pirmais paplašinājums, kurš ļauj kompaktdiskā diskrētā formā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī 650 megabaitus datu
- Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē (_Sharqīyah, Aş Şaḩrā' ash_), starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
- Breku sala Normandijas salās, Gērnsijā, Bigrusela šauruma austrumos, blakus Sarkas salai
- Antūfīša sala Sarkanajā jūrā (_Antūfīsh, Jazīrat_), Jemenas teritorija
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām
- madženta Sarkana anilīnkrāsa.
- javanicīns Sarkana antibiotiska viela, iegūta no "Fusarium javanicum" kultūrām; darbīga pret daudzām baktērijām, daļēji arī pret mikroskopiskajām sēnēm; vienlaicīgi ar to iegūst arī oksijavanicīnu.
- benzopurpurīns Sarkana azokrāsa, ko lieto kā papildkrāsu krāsojumam ar hematoksilīnu vai citām zilām krāsvielām.
- cerazīns Sarkana azokrāsviela citoplazmas krāsošanai.
- karambols Sarkanā biljarda bumba.
- chechia Sarkana cepurīte ar zīda pušķi.
- sarkani Sarkana debess mala pēc saules rieta.
- rudele Sarkana govs.
- SG Sarkanā grāmata.
- jānenes Sarkanā jāņoga ("Ribes rubrum").
- jāņodzenājs Sarkanā jāņoga ("Ribes rubrum").
- jāņogājs Sarkanā jāņoga ("Ribes rubrum").
- šustaras Sarkanā jāņoga ("Ribes rubrum").
- vērenājs Sarkanā jāņoga ("Ribes rubrum").
- vērenes Sarkanā jāņoga ("Ribes rubrum").
- zustaras Sarkanā jāņoga ("Ribes rubrum").
- zustares Sarkanā jāņoga ("Ribes rubrum").
- zusteres Sarkanā jāņoga ("Ribes rubrum").
- zusters Sarkanā jāņoga ("Ribes rubrum").
- zustrenājs Sarkanā jāņoga ("Ribes rubrum").
- sarkanrīkste Sarkana josla, kas kļūst redzama strauji griežot kvēlojošu ogli.
- Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m
- filofora Sarkana jūras aļģe, kas lielos daudzumos aug Melnās jūras dibenā.
- sukspīre Sarkanā klija ("Milvus milvus").
- kraplaka Sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem; krapkarmīns.
- purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē.
- santalīns Sarkana kristāliska krāsviela, ko iegūst no sarkanā santalkoka "Pterocarpus santalinus" serdes.
- sarkanais krusts Sarkanā Krusta biedrība.
- Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrība.
- Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme - sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).
- sarkanais krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).
- Licross Sarkanā Krusta biedrību līga ("League of Red Cross Societies").
- mīzelene Sarkana mežskudra ("Formica sanguinea"), kas sāpīgi kož.
- miezelene Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea").
- mīzele Sarkanā mežskudra ("Formica sanguinea").
- mūsmere Sarkanā mušmire ("Amanita muscaria", senāk "Agaricus muscarius").
- klematīns Sarkana organiska azīnu krāsviela C21H21N4Cl, saukta arī par safrānīnu.
- eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns.
- sārtpuķe Sarkana puķe.
- dūce Sarkana rāva uz ūdens.
- sarkanroze Sarkana roze.
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- Padures Sarkanās klintis Sarkanā siena, atsegums Ventas kreisajā krastā, Kuldīgas novada Padures pagastā.
- žicka Sarkana turku dzija; krāsaina, īpaši sarkana vilnas dzija.
- Sarkanā Sarkanā upe - Hongha.
- Sarkanā Sarkanā upe - Redrivera.
- Sarkanā Sarkanā upe - Ziemeļu Redrivera.
- purpuruzpirkste Sarkanā uzpirkstīte ("Digitalis purpurea").
- pūslīši Sarkanā uzpirkstīte ("Digitalis purpurea").
- māģetiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- māģetiņš Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- māgrietiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- mārgretiņa Sarkana vabolīte ar melniem punktiem, kas tika izmantota pareģošanai.
- santali Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no baltā santalkoka, perambukkoka un kampeškoka.
- sandals Sarkana vai dzeltena krāsviela, ko iegūst no pernambukkoka, kampeškoka un sandalkoka koksnes.
- eritrozīns Sarkana viela, kas rodas, slāpekļskābei iedarbojoties uz tirozīnu.
- oinīns Sarkana vīna krāsviela; onīns.
- onīns Sarkana vīna krāsviela.
- erythromma Sarkanaces.
- sarkanais Sarkanais 2 G - pārtikas piedeva E128 (sintētiska viela, azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, kuņģa un zarnu trakta bojājumus, hronisku nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns.
- dābols Sarkanais āboliņš ("Trifolium pratense").
- medoks Sarkanais Bordo vīns.
- kroča Sarkanais kardināla mētelis.
- purpurkārkls Sarkanais kārkls ("Salix purpurea").
- krūkle Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklenāji Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklenājs Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklenes Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūkļi Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- krūklis Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- pliederis Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- plušķene Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- pusirbene Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- saldoksne Sarkanais plūškoks ("Sambucus racemosa").
- tintillo Sarkanais vīns no Seviļas apvidus.
- Baltā grāmata Sarkanajā grāmatā iekļauto standartu paplašinājums, kas nosaka diskrēto videodatu ierakstīšanas formātu lasāmatmiņas kompaktdiskos un nodrošina 74 minūšu video- un audioinformācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskā.
- RAF Sarkanās armijas frakcija (vācu "Rote Armee Fraktion").
- sarkanarmietis Sarkanās Armijas karavīrs (PSRS no 1918. gada līdz 1946. gadam).
- vagares Sarkanās bietes.
- vagari Sarkanās bietes.
- māraļa Sarkanas govs vārds.
- māraliņa Sarkanas govs vārds.
- sarkangvards Sarkanās gvardes karavīrs (no 1917. gada līdz 1918. gadam).
- Mačperu iezis Sarkanās klintis Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā.
- Pietrags Sarkanās klintis Salacas kreisā krasta līkumā, Limbažu novada Ainažu pagastā.
- asinsakmens Sarkanas krāsas ahāts.
- aneritropsija Sarkanās krāsas aklums.
- sarkanais Sarkanas krāsas banknote (piemēram, 10 rubļu naudaszīme).
- rozanilīns Sarkanas krāsas karbonija krāsviela.
- sārtlūpas Sarkanas lūpas.
- sirķis Sarkanas spalvas zirgs.
- pūslīši Sarkanās uzpirkstenes.
- digitonīns Sarkanās uzpirkstītes saponīns (C56H92O29), kam nav tipiskās digitāla glikozīdu darbības.
- terarosa Sarkanas, mālainas, ar dzelzs oksīdiem un to hidrātiem bagātas augsnes, kas veidojas sausa tropiskā un subtropiskā klimata apstākļos.
- rudbārzis Sarkanbārdis.
- pyrrhocoridae Sarkanblakšu dzimta.
- pyrrhocorys Sarkanblakšu dzimtas ģints.
- kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī čūska.
- zale Sarkanbrūna govs.
- orceins Sarkanbrūna krāsviela, ko iegūst no orcīna; lieto histoloģijā.
- hemateīns Sarkanbrūna kristāliska viela, hematoksilīna oksidācijas produkts.
- cimtpilieni Sarkanbrūna tinktūra, ar saldeni vircotu cimta garšu, lietota kuņģa stiprināšanai; cimttinktūra.
- cimttinktūra Sarkanbrūna tinktūra, ar saldeni vircotu cimta garšu, lietota kuņģa stiprināšanai.
- sarķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
- sārķe Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
- sarķene Sarkanbrūna, sarkanīga govs.
- brūklene Sarkanbrūnas govs vārds.
- čabas Sarkanbrūni vai dzeltenbrūni zābaki ar platiem purniem un gariem stulmiem.
- ferratīns Sarkanbrūns neitrāls pulveris, gandrīz bez ožas un garšas, satur 6% dzelzs.
- rūssmilts Sarkanbrūns podzolēto aug-špu ieskalošanās horizonts, kurā izgulsnējas, piem., dzelzs hidroksīds.
- aristols Sarkanbrūns pulveris, ķirurģijā plaši lietots brūču ārstēšanai.
- urofuskohematīns Sarkanbrūns urīna pigments, kas radies no hematīna.
- avanturīns Sarkanbrūns vai pelēcīgi dzeltens minerāls (kvarca paveids) ar nelieliem vizlas, hematīta un citu minerālu ielāsmojumiem.
- skaris Sarkanbrūns zirgs.
- sveils Sarkanbrūns, deguma krāsā.
- sarķis Sarkanbrūns, sarkanīgs zirgs.
- sārķis Sarkanbrūns, sarkanīgs zirgs.
- bruzels Sarkanbrūns.
- bruzgans Sarkanbrūns.
- maranots Sarkanbrūns.
- Kraska Sarkandaugava - rajons Rīgā.
- Sarķene Sarkandaugava.
- svilis Sarkangalvis, rudmatis.
- kuņa Sarkani lāsumaina jūras zivs, kas līdzīgas zutim, bet mazāka.
- prūss Sarkani sirms.
- garnachas Sarkani, saldi un stipri spāniešu vīni.
- haimocīti Sarkanie asinsķermenīši.
- piesarkanums Sarkanīga nokrāsa.
- rāva Sarkanīgi brūns purva ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu.
- kuksis Sarkanīgi dzeltens zirgs.
- sārtmelns Sarkanīgi melns.
- sarkansalns Sarkanīgi pelēks, sarkanīgi sirms.
- šilkans Sarkanīgi spīguļojošs.
- zirdzeņi Sarkanīgi, negaršīgi kartupeļi.
- vitelorubīns Sarkanīgs pigments olas dzeltenumā.
- sarcis Sarkanīgs zirgs.
- rūsans Sarkanīgs, brūnsarkans.
- sarks Sarkanīgs, sārts, iesarkans.
- rūkans Sarkanīgs.
- silkans Sarkanīgs.
- Ploskumu grāvis Sarkanīte, Alūksnes pieteka.
- bifeļputns Sarkanknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis niger").
- gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
- militārstrazds Sarkankrūšu pļavvālodze (Sturnella militaris").
- sarkanastītis Sarkankrūtīšiem tuvi radniecīgs dziedātājs putns, tēviņam apakšā līdz stilbiem melnu, bet mātītēm augšā un apakšā pelnpelēku krāsu, rūsgani sarkanām apakšējām segspalvām; erickiņš.
- sarkanguzīte Sarkankrūtītis ("Lusciola rubecula").
- emperlītis Sarkankrūtītis.
- rudguzelis Sarkankrūtītis.
- sarkankrūtis Sarkankrūtītis.
- sārtkrūtītis Sarkankrūtītis.
- rutilisms Sarkanmatainība.
- rūkains Sarkanmatains; sarkanīgs.
- rižijs Sarkanmatis, rudmatis.
- Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- Rothof Sarkanmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā.
- hemolīze Sarkano asinsķermenīšu sabrukšana un hemoglobīna izdalīšanās no tiem.
- loganoga Sarkano aveņu un lāča kazeņu hibrīds, Ziemeļamerikā audzē kā ogu kultūru; 20. gs. vidū mēģināts audzēt arī Latvijā, bet bez panākumiem.
- porička Sarkano jāņogu krūms.
- porička Sarkano jāņogu oga.
- tempraniljo Sarkano vīnogu šķirne, izplatīta Spānijā un Jaunajā pasaulē; tempranillo.
- Rot-Ponemun Sarkanpanemunes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā.
- ērširi Sarkanraibu piena govju šķirne.
- sarkankaklīte Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula").
- sarkankaklītis Sarkanrīklīte ("Lusciola rubecula").
- erithacus Sarkanrīklītes - atšķirīgas klasifikācijas gadījumā tiek nodalītas atsevišķā ģintī.
- sarkankrustains Sarkanrūtains.
- sarkankrustaiņš Sarkanrūtains.
- sarkanrūtots Sarkanrūtains.
- dzeltensarkans Sarkans ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un sarkani krāsu laukumi.
- oranžsarkans Sarkans ar oranžu nokrāsu.
- rūsgansarkans Sarkans ar rūsganu nokrāsu; rūsgani sarkans.
- zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- mēļsarkans Sarkans ar zilu nokrāsu; zili sarkans.
- zilisarkans Sarkans ar zilu nokrāsu.
- zilsarkans Sarkans ar zilu nokrāsu.
- hemoeritrīns Sarkans elpošanas pigments tārpu u. c. bezmugurkaulnieku asinīs.
- bruņņi Sarkans izsitums (eritēma).
- sprancene Sarkans kokvilnas galvas lakats.
- pērpetes Sarkans krekla izšuvums.
- ureritrīns Sarkans pigments urīnā, ko novēro dažu febrilu stāvokļu, īpaši reimatisma, gadījumā.
- holehematīns Sarkans pigments zālēdāju dzīvnieku žultī, hlorofila derivāts.
- bakterioeritrīns Sarkans pigments, iegūts no bakteriopurpurīna.
- urorubīns Sarkans pigments, ko atrod urīnā, apstrādājot to ar sālsskābi; novēro dažos patoloģiskos stāvokļos.
- kamala Sarkans pulveris no "Mallotus phillippinensis" koka mizas dziedzerīšiem un matiņiem.
- fenacetolīns Sarkans pulveris; iegūst koncentrētas sērskābes, ledus etiķskābes un fenola reakcijā; lieto par pH indikatoru; pH <5 dzeltens, pH >6 sarkans.
- cinobrs Sarkans sulfīdu grupas minerāls, kas satur dzīvsudrabu; dzīvsudraba rūda.
- laukas Sarkans šķidrums, kas tek no sadauzīta deguna.
- urorubrohematīns Sarkans urīna pigments, kas atrasts dažu hronisku slimību (piem., lepras) gadījumā.
- sarkanvamzis Sarkans vamzis.
- koraļļsarkans Sarkans, kā koraļļi; koraļļu sarkanumā.
- asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas.
- zirdzene Sarkans, negaršīgs kartupelis.
- deglavs Sarkans, uguns krāsā; rūsgani melniem plankumiem (par cūkām).
- serks Sarkans; serkans.
- serkans Sarkans.
- dungans Sarkansalns zirgs.
- parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem.
- smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama.
- lycidae Sarkanspārņu dzimta.
- lygistopterus Sarkanspārņu dzimtas ģints.
- Sarkanda Sarkanta, pilsēta Kazahstānā.
- eritroprozopalģija Sarkanums un neiralģiskas sāpes sejā.
- bordo Sarkanvīna šķirne; šīs šķirnes vīns.
- RGB Sarkanzaļzilais krāsu modelis attēlu ģenerēšanai displeja ekrānā.
- eritroze Sarkanzilgana ādas un gļotādas krāsa policitēmijas slimniekiem.
- Heydenfeld Sarkaņi.
- Heidenfeld Sarkaņu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sarkaņu pagastā.
- zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
- zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas, cilvēka cieņu pazemojošas nievas.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Suecas zemesšaurums savieno Āfriku un Āziju (angļu val. "Isthmus of Suez"), atdala Vidusjūru un Sarkano jūru, platums — 112 km, tuksnešains līdzenums, augstums — līdz 107 m vjl.
- Slopes ezers Slapes ezers Sarkaņu pagastā.
- oranžā grāmata standartu kopums, kas nosaka formātus, kuri, izmantojot _CD-R_ diskdziņus, ļauj ierakstīt lasāmatmiņas kompaktdiskos informāciju tā, ka to var nolasīt ar parastajiem lasāmatmiņas kompaktdisku atskaņotājiem. Atšķirībā no Sarkanās grāmatas un Dzeltenās grāmatas standartiem Oranžās grāmatas standarti pieļauj datu ierakstīšanu kompaktdiskā vairāku sesiju laikā
- SSKK Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja.
- Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra.
- dugongs Šīs ģints suga ("Dugong dugong"), Indijas okeānā un Sarkanajā jūrā mītošs liels (līdz 3 m garš) jūrassirēnu kārtas zīdītājs ar saplacinātu asti.
- sarkans Tāds, kas ir saistīts ar komunistisko darbību, ar Sarkano Armiju.
- sarkankarogots Tāds, kas PSRS bija apbalvots ar Sarkano karogu, ar Sarkanā Karoga ordeni vai Darba Sarkanā Karoga ordeni.
- Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas
- Tergeln Tārgales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā.
- bedži Tauta, dzīvo tuksnešainā teritorijā starp Sarkano jūru un Nīlu, Sudānas ziemeļaustrumos un kaimiņrajonos Etiopijā, Ēģiptē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi; bedauji; bedaviri.
- Gora Tektoniska beznoteces ieplaka Rietumāzijā, Sīrijā un Jordānijā, Sarkanās jūras tektoniskā iegruvuma turpinājums, garums - \~400 km, platums - līdz 25 km, stāvas, līdz 1400 m augstas nogāzes.
- Nūbijas tuksnesis tuksnesis Āfrikā starp Nīlu un Sarkano jūru (angļu val. “Nubian Desert”), gk. Sudānas ziemeļaustrumos
- Biksēres ūdenskrātuve ūdenskrātuve Sarkaņu pagasta Biksēres ciemā, platība — 4,8 ha
- Sarkaņsola Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants.
- Sarkani Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski.
- Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
- sarkanmuižnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
- ventnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Venta", "Ventas" jeb "Sarkanmuiža" iedzīvotāji.
- Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas
- tigri Viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā, pie Sarkanās jūras, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģika - gk islams (sunnisms), daļa ticīgo - kristīgie (monofizīti).
- Aiviekstes flotile viena pirmajām Latvijas kara flotes vienībām pastāvēja no 1919. g. 22. jūlija līdz 1920. g. 28. aprīlim, sastāvēja no laivām, kas bija apbruņotas ar ložmetējiem un lielgabaliem, veica pret Sarkano armiju vērstas operācijas Aiviekstē un Lubānas ezerā
- Pirkuļupe Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas un Grundzāles pagastā, garums - \~4 km; Sarkaņupe.
- Bahr el Ahmara vilāja Sudānas ziemeļaustrumos, Sarkanās jūras piekrastē
- Sambern Zamberes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā.
- Abūmeda rags zemesrags Sarkanās jūras austrumu piekrastē (_Abū Madd, Ra's_), Saūda Arābijas Tebūkas mintakas dienvidos
- Abū Šedžeras rags zemesrags Sarkanās jūras rietumos (_Abū Shajarah, Ra’s_), Sudānas teritorija, Bahr el Ahmeras vilājā
- Abū Jābīsa rags zemesrags Sarkanās jūras rietumu piekrastē (_Abū Yābīs, Raʼs_), Sudānā, Bahr el Ahmeras vilājā
- tihamma Zemu līdzenumu josla Arabijas nomalēs, sevišķi Sarkanās jūras piekrastē.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Sarka.