Paplašinātā meklēšana
Meklējam Polija.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (11):
Atrasts skaidrojumos (169):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.).
- Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
- Auleja Apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs.
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota.
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15 gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas.
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna.
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
- Velki Dzjals augstākā virsotne Ļubļinas augstienes Roztočes grēdā Polijas dienvidaustrumos, augstums - 390 m.
- Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. "Snežka", poļu val. "Šniežka"), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs.
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas, augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības.
- Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m.
- Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato.
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
- Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji.
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū.
- Vāciene Daugavas lībiešu krasts (atšķirībā no Polijas ietekmē bijušā dienvidu krasta).
- Reihenbaha Dzeržoņova, pilsēta Polijas dienvidrietumos, tās vācu nosaukums.
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
- slovīni Etniska grupa, daļa kašūbu, dzīvo Polijas ziemeļos.
- Velimes ezers ezers Polijas ziemeļrietumos, Pomožes ezeru augstienē.
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
- Gdaņskas līcis ielīcis Baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m.
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m.
- poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- hasīdisms Jūdaisma virziens, kas 18. gs. radās Polijas un Ukrainas ebreju vidū un atspoguļoja opozīciju pret rabīnu varu.
- apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē.
- Krkonoše Kalni (čehu val. "Krkonoše", poļu val. "Karkonosze"), Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas, garums - \~40 km, augstākā virsotne - 1602 m (Sņežka).
- Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā).
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m.
- hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
- Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m.
- Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus.
- seims Kārtu pārstāvības institūcija (Polijas-Lietuvas valstī).
- Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.).
- Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā.
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
- Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
- Karkonoše Krkonoše, kalni, Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas.
- Glivices kanāls kuģojams kanāls Polijas dienvidos ("kanal Gliwicki"), savieno Glivici ar Kozles ostu pie Odras un tādējādi Augšsilēzijas akmeņogļu baseinu ar Baltijas jūru, garums — 40,6 km (daļēji ietver Klodņicas upi), dziļums — 3,5 m.
- Augustovas kanāls kuģojams kanāls Polijas ziemeļaustrumos, starp Vislas baseinu (Narevas pieteku Bebžu) un Nemunas baseinu, garums - 102 km, izbūvēts 1824.-1839. g., 18 slūžu.
- Lebas ezers lagūnas tipa ezers Polijas ziemeļu piekrastē, no Baltijas jūras to atdala smilšu strēle, savieno caurteka, platība — 74,4 kvadrātkilometri, garums — 16 km, platums — 7 km, līdz 6 m dziļš.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jagailis Lietuvas lielkņazs (1377.-1392. g., ar pārtr.) un Polijas karalis (Vladislavs II; no 1386. g.); 1385. g. noslēdza Polijas un Lietuvas ūniju.
- Jagelloni Lietuvas lielkņazu (1377-1401, 1440-1572) un Polijas karaļu dinastija (1386- 1572); valdīja arī Ungārijā un Čehijā.
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
- Pārdaugavas hercogiste Livonijas teritorijas daļas uz ziemeļiem no Daugavas (latīņu "Ducatus Ultradunensis") no 1566. g. līdz 1629. g., kad šī teritorija bija Polijas un Lietuvas pakļautībā.
- Sloviņas nacionālais parks nacionālais parks Polijas ziemeļu daļā, Baltijas jūras piekrastē, dibināts 1967. g., sekli lagūnu ezeri - Lebsko ezers (7440 ha) un Gardno ezers (2470 ha), 32 km gara kāpu josla, kūdrāji, lielākās ceļojošās kāpas Viduseiropā (650 ha, līdz 38 m augstas), 2 km platā frontē virzās uz austrumiem (8-10 m gadā).
- Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums.
- Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka.
- Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise.
- Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos).
- polonizācija Pārpoļošana, poļu politiskās, saimnieciskās un kultūras kundzības nodrošināšana Polijas valstij piederošajās zemēs, kuras apdzīvo citu tautību pārstāvji.
- Piltenes apgabals pastāvēja 1560.-1817. g.; līdz 1585. g. bija Dānijas valdījumā, 1585.-1798. g. Polijas-Lietuvas sastāvā, 1798.-1817. Krievijas sastāvā, 1817. g. iekļauts Kurzemes guberņā.
- Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka.
- Dagda Pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
- Bjala Podlaska pilsēta Polijas austrumos ("Biala Podlaska"), Ļubļinas vojevodistes ziemeļu daļā, Kšna krastos, netālu no Baltkrievijas robežas (Brestas), 58000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1670. g.
- Kelce Pilsēta Polijas dienvidaustrumos ("Kielce"), Sventokšiskas vojevodistes administratīvais centrs, 201000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
- Hožova Pilsēta Polijas dienvidos ("Chorzov"), Silēzijas vojevodistē, 111700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
- Beņdzina Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Katovices, ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā, 58700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., arhitektūras pieminekļi – karaļa pils (1364. g., tagad muzejs), pilsētas mūru un torņu fragmenti.
- Bitoma Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē, Augšsilēzijas aglomerācijas ziemeļos, 175000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1254. g.; Beitene.
- Nisa Pilsēta Polijas dienvidrietumos ("Nysa"), Opoles vojevodistē, 45200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1223. g.
- Boleslaveca Pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Bobras labajā krastā, 39800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Belava Pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu piekājē, 31500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta XIII gs.
- Vroclava Pilsēta Polijas dienvidrietumu daļā, Odras krastos, Lejassilēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 631200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Katovice Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Silēzijas vojevodistes administratīvais centrs, 307200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1865. g.
- Krakova Pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Poznaņa Pilsēta Polijas rietumu daļā, Lielpolijas vojevodistes administratīvais centrs, osta Vartas krastos, 550700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Lodza Pilsēta Polijas vidienē, vojevodistes administratīvais centrs, 2. lielākā Polijas pilsēta, 720000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gdaņska Pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta pie Baltijas jūras, netālu no Vislas deltas, 460400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1263. g.
- Ščecina Pilsēta Polijas ziemeļrietumos ("Szczecin"), Rietumpomožes vojevodistes administratīvais centrs, 408900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1243. g.
- Bidgošča Pilsēta Polijas ziemeļu daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes administratīvais centrs, osta Bidgoščas kanāla un Brda upes krastos, 361300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rava-Ruska Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, netālu no Polijas robežas, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gūbene Pilsēta Vācijā ("Guben"), Brandenburgas federālās zemes austrumos, Oderas (Odras) kreisajā krastā, 17700 iedzīvotāju (2013. g.), pretējā krastā Polijas pilsēta Gubina.
- Frankfurte pie Oderas pilsēta Vācijas austrumos ("Frankfurt an der Oder"), Brandenburgā, pie Oderas upes, \~88000 iedzīvotāju, senās Hanzas pilsētas daļa Oderas rietumu krastā, tās austrumu daļa tagad ir Polijas pilsēta Slubice.
- Piltenes statūti Piltenes apgabala civiltiesību un krimināltiesību kopojums, ko 1611. g. apstiprināja Polijas-Lietuvas karalis, sastāvēja no 4 daļām: politiskā un tiesu iekārta; civiltiesības; mantojuma tiesības; krimināltiesības un kriminālprocess.
- PL Polija, valsts divburtu kods.
- Polijas Republika Polija, valsts pilnais nosaukums ("Rzeczpospolita Polska").
- POL Polija, valsts trīsburtu kods.
- PASP Polijas Apvienotā strādnieku partija.
- LOT Polijas aviosabiedrība (poļu "Polskie Linie Lotnicze").
- CAF Polijas centrālā fotoaģentūra (poļu "Centralna Agencja Fotograficzna").
- Prāga Polijas galvaspilsētas Varšavas daļa Vislas labajā krastā, kas 1791. g. iekļauta Varšavā.
- kastelāns Polijas ierēdnis katrā Vidzemes apriņķī (sākot ar 1598. g.), kurš bija atbildīgs par jātnieku dienestu.
- Larix x polonica Polijas lapegle.
- Melampyrum polonicum Polijas nārbulis.
- voits Polijas pagastos (gminās) vecākais; arī Latgalē poļu laikos.
- Danska Polijas pilsētas Gdaņskas vāciskā nosaukuma "Danciga" latviskojums.
- Danciga Polijas pilsētas Gdaņskas vāciskais nosaukums līdz 1945. g.
- Aušvica Polijas pilsētas Osvencimas nosaukums vācu valodā ("Auschwitz"), kur vāciešiem 2. pasaules kara laikā bija vairākas koncentrācijas nometnes.
- PAP Polijas Preses aģentūra (poļu "Polska Agencja Prasowa").
- Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra.
- Varšava Polijas Republikas galvaspilsēta (poļu valodā "Warszawa"), atrodas Vislas krastos, 1715500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- PRSDP Polijas Republikas Sociāldemokrātiskā partija.
- PSJS Polijas Sociālistiskās jaunatnes savienība.
- timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem.
- PTR Polijas Tautas Republika.
- Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju.
- Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija.
- Valles kauja Polijas-Lietuvas karaspēka un Zviedrijas karaspēka kauja 1626. g. 17. janvārī, kurā Zviedrijas karaspēks guva uzvaru.
- Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai.
- Žečpospolita Polijas-Lietuvas valsts 1569.-1795. g., kurā gan Polija gan Lietuva saglabāja autonomiju, tās vienoja kopīgs karalis, seims, ārpolitika un naudas sistēma.
- pohlia Polijas.
- mazuri Poļu etnogrāfiska grupa, Polijas ziemeļaustrumu rajonu iedzīvotāji, saglabājuši dažas dialekta īpatnības, tradicionālās kultūras iezīmes (tautas tērpi, kokgriezumi u. c.), ticīgie - gk. protestanti.
- polene Prece no Polijas.
- Lietuvas dižkunigaitija radās 13. gs. 30. gados, kad Lietuvā vienpersoniski valdīja Mindaugs, kurš 1253. g. tika kronēts par karali, dižkunigaitija pastāvēja līdz 1795. g., kad pēc Polijas 3. dalīšanas tās teritorijas lielākā daļa tika pievienota Krievijas impērijai.
- poļi Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
- poļu valoda rietumslāvu valoda, kurā runā Polijas iedzīvotāju vairākums; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā.
- Ūzedoma Sala Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu "Usedom", poļu "Uznam"), kopā ar Volinu atdala Ščecinas līci no Pomožes līča, platība - 445 kvadrātkilometri (no tiem 354 kvadrātkilometri ir Vācijas teritorija, austrumu daļa ar Svinoujsces ostu - Polijas).
- Volina Sala Baltijas jūras dienvidrietumu piekrastē ("Wolin"), Polijas ziemeļrietumos, platība 265 kvadrātkilometri, kopā ar Ūzedomu atdala Ščecinas līci no pomožes līča.
- Pomožes līcis sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (“Zatoka Pomorska”), pie Vācijas un Polijas krastiem, dziļums 12-14 m, iepretī atrodas Odras sēklis, dziļums 6-9 m.
- vārmieši Senprūšu cilts, kas līdz 12. gs. dzīvoja tagadējās Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļrietumos, 1243. g. pakļāva krustneši.
- quartensis Silēzijas 13.-14. gs. sudraba monēta, vienāda ar 1/96 Polijas markas.
- rietumslāvi Slāvu tautas un ciltis, kas dzīvoja tagadējās Polijas un Slovākijas teritorijās un uz rietumiem no tām.
- Hela Smilšaina zemes strēle Polijas piekrastē ("Mierzeja Helska") starp Baltijas jūru un Gdaņskas līča rietumu daļu, garums - 34 km, platums - 0,5-3 km.
- Zemie Jesenīki šo kalnu ziemeļu daļa ("Nizky Jesenik"), atrodas pie Polijas robežas, augstākā virsotne - 891 m.
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
- Baltkrievijas anteklīze tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, aptver Baltkrievijas ziemeļrietumu un centrālos rajonus, Lietuvas dienvidu un Polijas ziemeļrietumu malu, tās izmēri - \~400 x 500 km, Latvijas dienvidaustrumu stūrī no tās iesniedzas Viļeikas izcilņa nogāze, kas šajā vietā pieslēdzas Daugavpils monoklinālei.
- Austrumprūsija Teritorija Baltijas jūras piekrastē, aptvēra kādreizējās prūšu zemes un Klaipēdas apgabalu, 1871.-1945. g. Vācijas sastāvdaļa, ietver tagadējo Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas Olštinas vojevodisti un Lietuvas Klaipēdas apgabalu.
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
- pārpoļošana Topošās latviešu buržuāzijas asimilācijas izpausme Latgalē 19.-20. gs., ko īstenoja katoļu baznīca (līdz 20. gs. 30. gadiem tā Latgali uzskatīja par Polijas malieni).
- Oravas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Oravas upē uz Polijas un Slovākijas robežas, Rietumbeskidos 603 m vjl., platība — 35,1 km2, dziļums — 29 m.
- Rietumukraina Ukrainas daļa (tag. Ļvivas, Ivanofrankivskas, Ternopiles, Volīnijas un Rivnas apgabalu teritorijas), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā (1939. X).
- Sana Upe Polijā ("San"), augštecē Polijas un Ukrainas robežupe, garums - 444 km, izteka Austrumkarpatos 843 m vjl. (pie Užokas pārejas), lejtece - Sandomežas ieplakā.
- Vepša Upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē.
- Dunajeca Upe Polijas dienvidos ("Dunajec"), Vislas labā krasta pieteka, garums 247 km, sākas Tatros satekot Bjali Dunajecai un Čarni Dunajecai pie Novi Targas.
- Nisa Klodzka upe Polijas dienvidrietumos, Odras kreisā krasta pieteka, garums — 195 km, kritums — 835 m, izteka Sudetos, šķērso Klodzko ieplaku, lejpus Nisas pilsētas tek pa Silēzijas zemieni.
- Varta Upe Polijas vidienē, Odras lielākā pieteka, garums - 808 km, izteka Krakovas-Čenstohovas augstienē 384 m vjl.
- Leba Upe Polijas ziemeļu daļā, Pomožes vojevodistē, garums - 150 km, ietek Lebas ezerā.
- Krimuldas pils uzcelta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, 1601. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nopostīta, 1861.-1863. g. dažas ēkas daļēji atraktas no drupām.
- ostmarka Vācu nosaukums (laika posmā starp pasaules kariem) apgabaliem Vācijas austrumu pierobežā, kas no 1918. g. pieder Polijai.
- Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
- gurali Vairākas poļu etnogrāfiskās grupas, dzīvo kalnu apvidū Polijas dienvidos, saglabājuši dažas dialekta iezīmes, tradicionālās kultūras īpatnības (tautas tērpi un dejas, savdabīgas celtnes).
- Velkopolska Vairāku Polijas pilsētu nosaukuma sastāvdaļa.
- Višegrādas grupa valstu alianse - Ungārija, Polija un Čehoslovākija -, kas tika nodibināta 1991. gadā ar mērķi iestāties Eiropas Savienībā.
- Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m.
- Pjasti Vecākā poļu valdnieku dinastija, kas nodibināja Polijas valsti un valdīja tur līdz 1370.
- svidru kultūra vēlā paleolīta beigu un mezolīta sākuma kultūra, kas 10.-9. gt. p. m. ē. bija izplatīta tagadējās Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorijā, raksturīgas sezonālas ziemeļbriežu mednieku apmetnes upju un ezeru krastos, saistīta ar pirmo cilvēku ienākšanu Latvijas teritorijā 8500.-7600. g. p. m. ē.
- Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
- Mazpolija Vēsturisks novads Polijas dienvidaustrumu daļā ("Malopolska"), IX-X gs. vairākas kņazistes (vasaļatkarīgas no Čehijas un Lielās Morāvijas), X gs. beigās iekļāvās Polijas valstī, pēc Polijas dalīšanas XVIII gs. beigās līdz 1918. g. lielākā daļa ietilpa austriešu Galicijā.
- Podhale Vēsturisks novads Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Karpatos, aizņem plašu ieplaku starp Beskidiem un Tatriem.
- Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai.
- Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.).
- Kujāvija Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu.
- Kašūbija Vēsturisks novads Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, lielākā apdzīvotā vietas - Vejherovo un Kartuzi.
- Vežica Vežicas kalns - augstākā virsotne Pomožes ezeru augstienē un Viduseiropas līdzenumā, Polijas ziemeļrietumos, augstums - 329 m vjl.
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā.
- Jomsborga Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan".
- Višegrādas četrinieks Višegrādas grupas nosaukums pēc Čehoslovākijas sadalīšanās 1992. gadā (Ungārija, Polija, Čehija un Slovākija).
- Sandomežas ieplaka zemiene Polijas dienvidaustrumos, Vislas un Sanas upstarpā, augstums — no 150 m ziemeļos līdz 250 m dienvidos.
- PLN Zlots; Polijas Republikas valūtas kods, sīknauda - grasis.
- Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Polija.