Paplašinātā meklēšana
Meklējam Līga.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (204):
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- Skaļupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Līgatnes pagastā.
- Augšlīgatne Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate.
- Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Sinepes Apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes novada Līgatnes pagastā.
- Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
- Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā.
- Ķempji apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Ratnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Līgatnes pagastā.
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
- Dravnieku dīķi atrodas Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 5,9 ha.
- Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.).
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aiznem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms.
- Sudas purva ezers atrodas Līgatnes pagastā, platība - 13,7 ha; Immeru ezers; Inderdēļu ezers.
- Purgaiļu dzelme atrodas Sudas purvā, Līgatnes pagastā, platība — 1,1 ha.
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
- Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne.
- Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums.
- ratnieki Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji.
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums.
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera.
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
- Dardacis ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība - 1 ha.
- Dīķīšu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 3,1 ha.
- Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā.
- Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha.
- Zviedru ezers ezers Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, Sudas purva centrālajā daļā, 113,5 m vjl., platība - 27,3 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m, distrofs, dibenā zem dūņām kūdra.
- Velna ezers ezers Līgatnes pagastā, platība - 5,7 ha; Velnu ezers.
- Salas ezers ezers Līgatnes pagastā, platība — 9,2 ha; Sāls ezers.
- Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks.
- Čaules dzelme ezers Līgatnes pagastā, Sudas purvā, platība - 2,9 ha.
- Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km.
- Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km.
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
- Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa.
- Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
- Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts.
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
- Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai.
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m.
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis.
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta.
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
- līgmuižnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgas", senāk - "Līgmuiža" iedzīvotāji.
- Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru.
- Kumadiņa Kumadas augšteces nosaukums Līgatnes pagastā; Mazā Kumada.
- Kempenhof Ķempju muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
- liga Līga 1(1).
- piezēģelēt Līganā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- līksna Līgana vieta (ezera mala u. tml.) zem kuras ir ūdens un ļoti mīksta dūņa.
- iezēģelēt Līganā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā) - parasti par iereibušu cilvēku.
- aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā attālināties (parasti par cilvēkiem).
- iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā) - parasti par cilvēkiem.
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- piepeldēt Līgana, slīdoša gaita pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- peldēt Līganā, slīdošā gaitā virzīties (parasti par cilvēkiem).
- lugava Līgana, staigna dumbrāja augsne pie aizaugošām ūdens tilpnēm.
- ļumdens Līgans, ļodzīgs, ļumīgs no taukiem, želejveidīgi kustīgs.
- slains Līgans, mukls.
- līgns Līgans.
- līkstens Līgans.
- nolīgans Līgans.
- ligists Līgas 1(1) (ligas) dalībnieks.
- Ligate Līgatne, Gaujas pieteka.
- Līgate Līgatne, Gaujas pieteka.
- Ligat Līgatne.
- Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā.
- Egļupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, iztek no Ratnieku ezera.
- Kārkliņupīte Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
- Liepene Līgatnes kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
- Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km.
- Mellīte Līgatnes labā krasta pieteka; Melīte.
- ceplēnieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķuceplis" iedzīvotāji.
- ķempēnieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" iedzīvotāji.
- vildodzieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Vildoga" iedzīvotāji.
- beirpurvieši Līgatnes novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurve" (arī "Beirupurvs") iedzīvotāji.
- Līgate Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" bijušais nosaukums.
- augšlīgatieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji.
- augšlīgatnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji.
- gaujēnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji.
- Rūpnieki Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķopas" bijušais nosaukums padomju laikā.
- līgatieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Līgatne" iedzīvotāji.
- līgatnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Līgatne" iedzīvotāji.
- paltmalieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Paltmale" (tagad - "Augšlīgatne") iedzīvotāji.
- Ramas muiža Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ramas" bijušais nosaukums.
- sprodzēnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji.
- Paltemalskaja Līgatnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Paltemal Līgatnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Līgate Līgatnes pagasta nosaukums zviedru laika (1681.-1710. g.) dokumentos.
- Conradsruhe Līgatnes sākotnējais vāciskais nosaukums no 1814. g.
- jaunuve Līgava kāzu laikā.
- jauniči Līgava un līgavainis, arī - nesen precējies pāris.
- laulubnieki Līgava un līgavainis.
- pārnieks Līgava un līgavainis.
- pašpāris Līgava un līgavainis.
- marga Līgava, brūte, iecerētā.
- merģele Līgava, brūte, iecerētā.
- mārte Līgava, jaunava.
- atdošiņa Līgava, kas jāatdod citā dzimtā.
- čaukste Līgava, mīļākā.
- ļaudava Līgava; jauna sieva.
- jauniķe Līgava; meita precību gados; dēla sieva, vedekla; jaunive.
- brūte Līgava.
- jauna Līgava.
- laulajiņa Līgava.
- mērga Līgava.
- mērģele Līgava.
- preckule Līgava.
- sponsa Līgava.
- saderētais Līgavainis, līgava.
- saderinātais Līgavainis, līgava.
- izredzēts Līgavainis; līgava; iecerētais, iecerētā.
- jauničs Līgavainis; puisis precību gados; jauniķis.
- jauniķis Līgavainis; puisis precību gados.
- brūgāns Līgavainis.
- brūtgāns Līgavainis.
- sponsus Līgavainis.
- brālnieks Līgavaiņa brālēni un citi jauni puiši kāzās.
- brālinieks Līgavaiņa brālēns; jebkurš jauns puisis kāzās.
- dieveris Līgavaiņa brālis (senajās kāzās).
- viņgalietis Līgavaiņa ciemiņš līgavas mājās vai līgavas ciemiņš līgavaiņa mājās.
- precībnieks Līgavaiņa pārstāvis (iespējams, starp vairākiem), kas viņa vārdā bildināja līgavu.
- pievešnieki Līgavaiņa radinieki - pretmets panāksniekiem.
- vedēji Līgavaiņa tuvākie radi, kas pārveda līgavu uz vīra mājām un pēc tam uz baznīcu.
- brūteskleita Līgavas kleita.
- mitres Līgavas kronis vai mežģīņu ceprīte plīvura vietā.
- lopežniece Līgavas lopu dzinēja uz līgavaiņa mājām.
- lopenieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām.
- lopežnieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām.
- lopinieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām.
- lopnieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām.
- lopužmeita Līgavas māsa kāzās.
- bajarka Līgavas māsa.
- pūrvedis Līgavas pavadonis, kas ved tās pūru uz līgavaiņa mājām.
- dundzotāji Līgavas pavadoņi; mūziķi pie līgavas mājas.
- veļums Līgavas plīvurs.
- viļums Līgavas plīvurs.
- lopuži Līgavas pūra lopu dzinēji uz līgavaiņa mājām.
- ieloks Līgavas pūra mantu kopējs apzīmējums.
- gans Līgavas pūra vedējs.
- kraitvedis Līgavas pūra vedējs.
- gane Līgavas pūra vedēju dalībniece.
- pasags Līgavas pūrs.
- vietraudži Līgavas radi, ko sūta vietraugās.
- brālis Līgavas vai līgavaiņa pavadonis kāzu ceremonijā.
- līdzenīca Līgavas vedēja kāzās.
- jaunpuisis Līgavas vedējs, līgavas brālis.
- brūtvedis Līgavas vedējs.
- dižvedējs Līgavas vedējs.
- līdzenieks Līgavas vedējs.
- līdzinieks Līgavas vedējs.
- vedības Līgavas vešana uz jaunā vīra mājām.
- Melīte Mellīte, Līgatnes pieteka.
- Muižnieku Muižnieku ezers - Ratnieku ezers Līgatnes pagastā.
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā).
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
- Līgatnes novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Līgatnes pilsētu un Līgatnes pagastu.
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja.
- Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu.
- Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja.
- Straupes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Stalbes, Raiskuma, Drabešu un Līgatnes pagastu, kā arī ar Siguldas un Limbažu novadu.
- Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu.
- Mores pagasts pagasts Siguldas novadā (2003.-2009. g. Rīgas rajona Siguldas novadā, 1990.-2003. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Siguldas pagastu, kā arī ar Līgatnes, Amatas un Mālpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Moritzberg, krieviski — Moreskaja.
- Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts.
- Paltemal Paltmales muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Līgatnes pagastā.
- Pārgauja Pārgaujas novads - pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
- Pārgaujas novads pastāvēja 2009.-2021. g. apvienojoties trim tagadējā Cēsu novada pagastiem, kas atrodas Gaujas labajā krastā, ietvēra Raiskuma, Stalbes un Straupes pagastu, robežojās ar Kocēnu, Priekuļu, Cēsu, Amatas, Līgatnes, Krimuldas un Limbažu novadu.
- Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
- Vildogas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam un 1927.-1949. g.; 1925.-1927. g. bija pārdēvēts par Nurmižu pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
- Paltmales pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Līgatnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Ķempju pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Līgatnes pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Muižnieku ezers Ratnieku ezers Līgatnes pagastā.
- Ratnieks Ratnieku ezers Līgatnes pagastā.
- Sāls ezers Salas ezers Līgatnes pagastā.
- Zužupe Skaļupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes novadā.
- Ķikutupe Skaļupes labā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 3 km.
- Zviedrupe Sudas labā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
- Immeru ezers Sudas purva ezers Līgatnes pagastā.
- Inderdēļu ezers Sudas purva ezers Līgatnes pagastā.
- Sudas-Zviedru purvs Sudas purvs Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā.
- Jaunšķepeles dzirnavezers Šķēpeļu dzirnavezers Līgatnes pagastā.
- Sprinkšļu dzirnavezers ūdenskrātuve Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha.
- Ķopas dīķis ūdenskrātuve Līgatnes pagastā, platība — <1 ha.
- Pīļu dzelve ūdenstilpe Cēsu novada Līgatnes pagastā, Sudas purvā, platība — 2,7 ha.
- Ramas dzirnavezers ūdenstilpe Līgatnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 3,3 ha, garums — 500 m, lielākais platums — 100 m, lielākais dziļums — 2,5 m, stipri aizaudzis.
- Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers.
- Velnu ezers Velna ezers Līgatnes pagastā.
- Krāčupīte Vildogas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
- Ūdensrijēju upe Vildogas labā krasta pieteka Līgatnes pagastā.
- Vilkkalna Vilkkalna ezers - atradās Sudas purvā, Līgatnes pagastā, tagad aizaudzis un nosusināts.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Līga.