Paplašinātā meklēšana
Meklējam Kristus.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (160):
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes
- antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas.
- epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
- ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
- Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- ērkšķu kronis ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags
- Theotokas Dieva dzemdētāja, Kristus māte Marija.
- jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu.
- Unio hypostatia Dieva un cilvēka dabas apvienošanās Kristus personā.
- Bībeles apustuļi divpadsmit Jēzus Kristus izvēlētie mācekļi
- dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas.
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
- Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
- konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm.
- konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā.
- misione Evaņģēlija pasludināšana, ko kristietis veic, pamatojoties uz Kristus pavēli.
- apustuliskais sveiciens formula "Kunga Jēzus Kristus žēlastība ..." pēc 2Kor 13,13.
- a. C. gadā pēc Kristus dzimšanas (lat. "anno Christi")
- a. a. C. gadā pirms Kristus dzimšanas (lat. "anno ante Cristum")
- vecā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs
- euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens
- stola Gara un šaura auduma lente, garīdznieka liturģiskā apģērba sastāvdaļa; uz pleciem uzlikta, tā simbolizē Kristus jūgu.
- kristaceļš Garīgo dziesmu kopums par Jēzus Kristus ciešanu un nāves upuri.
- elkesaīti Gnostiķu sekta, nodarbojās ar astroloģiju, maģiju, turējās cieši pie bauslības, apgraizīšanas un Kristus progresīvas inkarnācijas.
- dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā.
- Kalvarija Golgāta - vieta, kur sists krustā Jēzus Kristus.
- nestoriānisms Herētiska kristiešu mācība, kuras piekritēji apgalvoja, ka Kristus inkarnāciju veido divas savstarpēji nesaistītas personas - cilvēciskā un dievišķā.
- Jāņa evaņģēlijs Jaunās Derības ceturtā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve; rakstīts, domājams, mūsu ēras 90. gados, no pārējiem evaņģēlijiem atšķiras pēc formas un satura.
- Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam.
- Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs"
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
- Jēzus Jēzus Kristus - kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs.
- pasija Jēzus Kristus ciešanas un nāve.
- Ziemassvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki
- Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki; [Ziemassvētki]{s:900}
- apustulis Jēzus Kristus māceklis.
- Dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija.
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā.
- mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija.
- vienpiedzimušais Jēzus Kristus.
- Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies.
- Jūda Jūda Iskariots, viens no Jēzus Kristus mācekļiem.
- Jūda no Kariotas Jūda Iskariots, viens no Jēzus Kristus mācekļiem.
- Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas
- konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
- krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
- kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju.
- Kristus Kristiešu tradīcijā kristietības pamatlicējs, dievcilvēks; Jēzus Kristus; vārda "mesija" tulkojums sengrieķu valodā.
- Lieldienas Kristietībā - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki.
- Pestītājs Kristietībā - Jēzus Kristus.
- Joahims un Anna kristietībā jaunavas Marijas — Jēzus Kristus mātes vecāki
- uzņemšana debesīs kristietībā Jēzus Kristus uzcelšana debesīs 40. dienā pēc Augšāmcelšanās
- Marija Magdalēna kristietības mitoloģijā sieviete no Galilejas, kuru bija apsēduši septiņi velni un kuru izdziedināja Jēzus Kristus
- Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē.
- Toms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - viens no 12 apustuļiem, kurš nebija kopā ar pārējiem mācekļiem, kad pie viņiem ieradās augšāmcēlies Jēzus Kristus, un sākotnēji atteicās tam ticēt.
- Nikodēms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās slepens Jēzus Kristus māceklis, farizejs.
- Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu
- Anna Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, māte.
- Joahims Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, tēvs.
- debesbraukšana Kristietības reliģiskajā mitoloģijā — Jēzus Kristus atgriešanās dievišķajā esamības sfērā pēc zemes dzīves.
- Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks.
- monotelētisms Kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā; sludinot Kristus divējādo dabu, pieņēma, ka tam ir viena griba; Konstantinopoles 3. ekumeniskajā koncilā tika nosodīts.
- dievgaldīns Kristīga ceremonija, kuras laikā ticīgie pieņem maizi un vīnu, kas ir Kristus mies un asinis.
- idiomata Kristīgā dogmatikā - apzīmējums Jēzus Kristus divu dabu (cilvēka un dieva) īpašībām.
- adventisms Kristīga konfesija, kuras mācību raksturo uzskats, ka Kristus otrā atnākšana ir tuvu, un sestdienas, kā svinamās dienas ievērošana.
- Septītās dienas adventisti kristīga kustība, protestantisma paveids, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un kuras locekļi svin sestdienu
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Antikrists Kristīgajā mācībā galvenais Kristus pretinieks, kurš parādīsies pirms pasaules gala un kuru Kristus uzvarēs.
- logoss Kristīgajā teoloģijā - Dieva prāts, kas cilvēkam aptverams intelektuālā apcerē; Jēzus Kristus, dievišķa persona, kas cilvēkam aptverama reliģiskā atklāsmē.
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku
- Jānis Kristītājs kristīgajos priekšstatos pēdējais no praviešiem, mesijas atnākšanas vēstnešiem, tiešais Jēzus Kristus priekštecis
- apustulicitāte Kristīgās baznīcas nemainīgā, pastāvīgā iezīme - baznīcas ticības un prakses atbilstība autoritatīvajai Kristus apustuļu mācībai, kas atklāta Jaunās Derības rakstos.
- dievgalds Kristīgo reliģiska ceremonija, kuras dalībnieki ēd maizi un dzer vīnu, kas pēc ticīgo priekšstatiem ir Kristus miesa un asinis.
- agnoēti Kristīgo sekta 6. gs., kas apgalvoja, ka Kristus nav bijis visu zinātājs.
- sociniaņi Kristīgo sekta, dibināta 16. gs., kas noliedz Kristus dievību, Svēto Trīsvienību, iedzimto grēku un arī sakramentus, paši sevi dēvē par unitariešiem.
- ērglis Kristus augšāmcelšanās simbols kristīgajā mākslā.
- stigmatizācija Kristus brūču zīmju iegūšana uz rokām, kājām, ķermeņa ekstāzes stāvoklī; to izskaidro ar pašiedvesmošanos; izplatīta tikai katoļu baznīcā.
- Via dolorosa Kristus ceļš no Poncija Pilāta pils uz Golgātu (lat. "sāpju ceļš").
- anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana Vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana.
- reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos.
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
- Corpus Christi Kristus miesa; Romas katoļu baznīcā altāra sakramentā klātesošā Kristus miesa.
- parūzija Kristus otrā atnākšana, kas pēc kristiešu ticējumiem būs laiks, kad tiks spriesta tiesa un tiks nodibināta pilnīga Dieva valstība.
- antikrists Kristus pretinieks; kristīgās baznīcas pretinieks; nešķīstais, velna apsēstais.
- galilietis Kristus prievārds.
- apustulis Kristus sūtnis, evaņģēlija vēsts nesējs.
- galilieši Kristus un viņa mācekļu nosaukums.
- Kristiņš Kristus.
- krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls.
- Acta Pilati leģendārs tēlojums par Kristus nopratināšanu un ciešanām
- pasija Lielas formas skaņdarbs, kurā ir izmantots evaņģēlija teksts par Kristus ciešanām un nāvi un kurš ir rakstīts solistiem, korim (parasti) ar orķestri.
- sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi.
- kriptiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, arī zemes dzīvē bijis ar dievišķām īpašībām, tikai tās bijušas paslēptas.
- kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz.
- ubikvists Luterāņu teologs, kas atzīst, ka Kristus miesa esot visur svētā vakarēdienā.
- arminiānisms Mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam.
- kristoloģija Mācība par Jēzus Kristus personu un darbu.
- akceptilācija Mācība, ka Dievs uzlūkojis par pilnīgu Kristus satisfakciju, kas pati par sevi it kā nebūtu bijusi pilnīga.
- konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu.
- jaunava Marija Marija - Jēzus Kristus māte.
- pietā Marijas un mirušā Jēzus Kristus attēlojums mākslas darbā.
- ubikvitārisms Mārtiņa Lutera izvirzīta doktrīna, ar ko viņš skaidroja savu izpratni par eiharistiju, neatzīstot katoliskos priekšstatus par transubstanciāciju, uzskatīja, ka Kristus, savā cilvēciskajā dabā būdams klāt itin visur, kaut kādā veidā ir reāli klāt arī eiharistijas maizē un vīnā.
- stigma Naglu brūce, Jēzus Kristus, arī svēto brūce vai rēta.
- Golgāta Neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus.
- enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra.
- Marija Parasti savienojumā "Jaunava Marija": Dievmāte - Jēzus Kristus māte.
- vakarēdiens Parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- kerigma Pasludināšana, it īpaši Jēzus Kristus mācības saturs.
- Jānis Evaņģēlists pēc kristietības reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, Jēzus Kristus iemīļotais māceklis, kas līdzās Pēterim ir centrālā persona divpadsmit apustuļu vidū
- Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu
- apostolāts Pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas.
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
- Ichthys Pirmkristiešu simbols Kristus apzīmēšanai; sastādīts no grieķu vārdu "Jesūs Christos Theū Yios Sotēr" (Jēzus kristus, Dieva Dēls, Glābējs) pirmajiem burtiem.
- parūsija Pirmkristietībā un kristīgā dogmatikā Jēzus Kristus (otra) atnākšana; ar to saistās priekštats par tiesu un Dieva valstības galīgu nodibināšanu.
- ante Christum pirms Kristus dzimšanas, pirms mūsu ēras
- unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
- mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi.
- relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
- krusta kari reliģiski militāra kolonizācijas kustība 11.-13. gs., kas sākās ar vēlmi cīnīties ar musulmaņiem, lai atbrīvotu kristiešu svētās vietas Palestīnā (Kristus kapu Palectīnā u. c.), vēlāk ar kristietības izplatīšanas mērķi tika rīkoti uz Baltiju, Pireneju pussalu u. c. vietām
- labars Romas imperatoru karogs, ko nesa karaspēkam pa priekšu; šaurākā nozīmē kristiešu laika ar Kristus monogrammu rotāts uzvaras karogs.
- pāpālisms Romas katoļu baznīcas mācība par pāvesta varu kā Dieva jeb Jēzus Kristus liktu baznīcas pamatu.
- impanācija Sakramentāla Kristus miesas un Sv. Vakarēdiena maizes savienošanās.
- abramīti Sekta Antiohijā, kas noliedza Kristus dievišķo dabu, baznīcas kultu un dogmatus; atzina tikai desmit baušļus un Tēvreizi.
- ariāņi Sekta, kura neatzina Kristus dievišķību, ariānisma piekritēji, dibinājis Aleksandrijas kristiešu garīdznieks Ārijs.
- dokētisms Sektantiska mācība kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā.
- mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī.
- IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai (latīņu "Jēsūs Hominum Salvātor" - "Jēzus cilvēku glābējs (pestītājs)").
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
- Bartolomejs Sv. Bartolomejs - Sv. Bērtulis (Bartholomew the Apostle) - Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā.
- Bērtulis Sv. Bērtulis — Sv. Bartolomejs (Bartholomew of Apostle) – Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā.
- atgriešanās Svētā Gara izraisīta pievēršanās Dievam - savu grēku atzīšana, nožēlošana un paļāvība, ka Jēzus Kristus dēļ tiek dāvāta grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana.
- palmu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokās; pūpolsvētdiena
- pūpolu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemēar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens)
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1).
- hierotēka Svētumu skapis; relikviju šķirsts, sevišķi ar Kristus krusta atliekām.
- Anno Domini tā Kunga gadā, t. i. pēc Kristus dzimšanas
- kerigmātisks Tāds, kas attiecas uz Jēzus Kristus mācības pasludināšanu.
- apustulisks Tāds, kas saistīts ar Jēzus Kristus apustuļu mācību.
- krusta teoloģija teoloģija, kuras centrā ir Jēzus Kristus krusta nāve un tās nozīme grēcinieku glābšanai
- semiariaņi Teoloģisks virziens, kas noraidīja ariānismu, bet Nikajas simbola vietā atzina, ka Dievs Tēvs un Jēzus Kristus ir tikai līdzīgas būtnes.
- akcidence Terminu lietoja teoloģijā, lai izskaidrotu Kristus būtnes noslēpumu - kā pēc maizes un vīna substances pārvēršanās Kristus miesā un asinīs turpina pastāvēt iepriekšējās akcidences - kvantitāte, krāsa, garša.
- kriptokalvīnisti Tie Melanchtona piekritēji, kas nepievienojās luteriskai svētvakarēdiena mācībai, ka ar maizi un vīnu pasniedz Kristus miesu un asinis, bet, līdzīgi kalvīnistiem, uzlūkoja maizi un vīnu par Kristus miesas un asiņu simbolu.
- reformēto baznīcu sakraments tikai kristīšana un euharistija, jo tās abas ir iedibinājis Kristus
- solus christus tikai Kristus
- postmilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks 1000 gadu miera valsts beigās.
- premilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks pirms 1000 gadu miera valsts iestāšanās.
- stigmatisms Vairākkārt pie sevišķi eksaltētām personām atzīmēta Kristus piecām krusta brūcēm atbilstošu zīmju (stigmatu) parādīšanās uz pieres, krūtīm, plaukstām un kāju pēdām.
- atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas.
- Galileja Vēsturisks novads Palestīnas ziemeļu daļā, kur Kristus kļuva par sludinātāju un skolotāju.
- stacija Viena no 14 vietām (katoļu baznīcā), kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (parasti krustaceļa norisē) un kur ir novietots attiecīgs attēls.
- modālisms Viens no monarhiānisma virzieniem, kas uzsverot dievības vienību (vienpersonību) un Kristus dievišķību, mācīja Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti, uzskatot Kristu tikai par īpašu dievības parādīšanās veidu, bet ne atsevišķu būtni.
- vēda Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam pirms Kristus dzimšanas); hinduisma svētie raksti.
- ariānisms Virziens agrīnajā kristietībā 4.-6. gs., kas noraidīja Jēzus Kristus dievišķo dabu un atzina, ka dievs tēvs viņu radījis "no nekā".
- apollinārisms Virziens austrumu kristiānismā 4.-5. gs., atzina Kristus dievišķību, noliedzot cilvēka īpašības.
Kristus citās vārdnīcās:
MLVV
MEV