Paplašinātā meklēšana
Meklējam Krū.
Atrasts vārdos (23):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (268):
- Elmhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Älmhult_), Krūnuberjas lēnē
- Alvesta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alvesta_), Krūnuberjas lēnē
- Osēda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åseda_), Krūnuberjas lēnē
- Hūvmantorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hovmantorp_), Krūnuberjas lēnē
- Lammhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lammhult_), Krūnuberjas lēnē
- Lenhovda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lenhovda_), Krūnuberjas lēnē
- Lessebū apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lessebo_), Krūnuberjas lēnē
- Jungbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ljungbi_), Krūnuberjas lēnē
- Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē
- Moheda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Moheda_), Krūnuberjas lēnē
- Rīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ryd_), Krūnuberjas lēnē
- Rotne apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rottne_), Krūnuberjas lēnē
- Stremsnēsbruka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Strömsnäsbruk_), Krūnuberjas lēnē
- Tingsrīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tingsryd_), Krūnuberjas lēnē
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
- krūškalnieši Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Krūškalne" iedzīvotāji.
- krūmājieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Krūmāji" iedzīvotāji.
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
- Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
- Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
- Heljašens ezers Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē
- Mekelns ezers Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē
- krūtenieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Krūte" iedzīvotāji.
- Jenšēpingas lēne ietver Smolandes ziemeļrietumu daļu, platība — 10495 kvadrātkilometri, 337000 iedzīvotāju, izveidojās 1687. g., atdaloties no Krūnubergas lēnes
- krūzēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Krūzes" iedzīvotāji.
- Cusimas šaurums Korejas šauruma austrumu daļa starp Cusimas salām rietumos, Iki un Okinosimu austrumos, mazākais platums — 46 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 92 m; Austrumu šaurums; Krūzenšterna ceļš.
- Krūgeri Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Krūģeri" nosaukums latgaliski.
- krīkle Krūka (māla pudele).
- garose Krūka ar gariem rokturiem.
- Krūkliņu Krūkliņu ūdenskrātuve - atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 40 ha
- kazenājs Krūklis ("Frangula alnus").
- bukakārkls Krūklis ("Rhammus frangula").
- bukkārkls Krūklis ("Rhammus frangula").
- krūkļi Krūklis.
- krūklinājs Krūklis.
- krīklēns Krūklītis.
- krīklītis Krūklītis.
- frangulīns Krūkļa glikozīds.
- kazene Krūkļa oga.
- frangula Krūkļi.
- Niguļupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka.
- Nūtupīte Krūkļupe, Ramatas pieteka.
- Daubu pilskalns Krūku pilskalns Pelču pagastā.
- krūmplatkājis Krūma čuža - retēju suga ("Potentilla fruticosa").
- klinšrozīte Krūma čuža.
- krūmveidā Krūma veidā, formā.
- kārnēklis Krūmaina pļava.
- brukšļains Krūmains.
- brukstalas Krūmāja paliekas.
- brukstuli Krūmāja paliekas.
- gloži Krūmāji ar pelēku, gludu mizu.
- riesti Krūmāji, kur riesta laikā uzturas medņi.
- krūmaine Krūmājs (1).
- krūmiene Krūmājs (1).
- krūmiens Krūmājs (1).
- šuriens Krūmājs (1).
- utgārša Krūmājs, kur gana govis.
- kuiti Krūmājs.
- lapiens Krūmājs.
- garrulax Krūmājsīļi.
- timalia Krūmājstrazdi.
- timaliinae Krūmājstrazdu apakšdzimta.
- alcippe Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints.
- heterophasia Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints.
- chamaea Krūmčivuļi.
- spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens").
- bradybaenidae Krūmgliemežu dzimta.
- eulotidae Krūmgliemežu dzimtas "Bradybaenidae" nosaukuma sinonīms.
- bradybaena Krūmgliemežu dzimtas ģints.
- krūmgriezējs Krūmgriezis.
- bigne Krūmi, aizaugušas, neiztīrītas vietas; biežņa.
- cemeris Krūmiem apaugusi purvaina vieta mežā.
- bruksla Krūmiem apaugušas ganības.
- brukslājs Krūmiem apaugušas ganības.
- boga Krūmiem vai kokiem apaudzis gabals uz lauka, apaļa koku grupa.
- čūkslains Krūmiem, brikšņiem aizaudzis.
- brukši Krūmiene.
- brukšķi Krūmiene.
- kūliens Krūmiņš, cers.
- Krūmiņu upīte Krūmiņupīte, Silupītes pieteka.
- thamniaceae Krūmīšu dzimta.
- thamnobryum Krūmīšu dzimtas ģints.
- bradypterus Krūmķauķi (viena no divām ģintīm).
- cērmala Krūmmala.
- krūmmale Krūmmala.
- krūmmalis Krūmmala.
- čenkurot Krūmot, čemurot.
- atrichornithidae Krūmputnu dzimta.
- atrichornis Krūmputnu dzimtas ģints.
- rooibos Krūms "Aspalathus linearis", no kura lapām iegūst bezkofeīna tēju ar zemu tanīna līmeni.
- krūmājs Krūms (1).
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs.
- suņumirte Krūms ar mūžzaļām šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs.
- tīteņkrūms Krūms ar vijīgiem vai kāpelējošiem stumbriem; vīteņkrūms.
- bārbala Krūms, cers.
- čankurs Krūms, cers.
- kūliņš Krūms, cers.
- mētara Krūms, cers.
- mētars Krūms, cers.
- mētera Krūms, cers.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
- aveņkrūms Krūms, kurā aug avenes.
- cērpa Krūms.
- strobris Krūms.
- gerygone Krūmsvilpējs.
- brunči Krūmu atliekas.
- krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris; ar krūmiem apaugusi vieta.
- krūms Krūmu audze, krūmu puduris; vieta, kur aug krūmi; krūmājs (1).
- krūmmala Krūmu audzes mala; krūmu audzes tuvākā apkārtne.
- brukšņi Krūmu biezoknis.
- šķuta Krūmu biezoknis.
- žagzdas Krūmu biezoknis.
- šķīnis Krūmu griežamā izkapts.
- grieztava Krūmu griežamais nazis, līdzīgs izkaptij.
- krūmpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
- pērļpupas Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
- pundurpupa Krūmu pupiņa ("Phaseolus vulgaris; var. nanus").
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
- dzīvžogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu.
- cērokslis Krūmu vai puķu grupa.
- sertaons Krūmu, mežu un krūmāju formācija Brazīlijas vidienes sausākos novados, kas iedalās kātingas un serado paveidos.
- cettia Krūmuķauķi (viena no divām ģintīm).
- krūmogulājs Krūmveida ogulājs.
- krūmveidīgs Krūmveida.
- krūmot Krūmveidīgi augt, krūmu riest.
- pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus.
- čumulains Krūmveidīgs, pušķveidīgs; saviebts; zarains, žuburots.
- čumurains Krūmveidīgs, pušķveidīgs; saviebts; zarains, žuburots.
- lacītis Krūšautiņš - bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu.
- slienautiņš Krūšautiņš (bērnam), lacītis.
- Kruschkaln Krūškalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Krūžkalns Krūškalns.
- torakss Krūškurvis.
- torakometrija Krūškurvja apkārtmēra mērīšana un tā starpības noteikšana ieelpas un izelpas stāvoklī.
- toraktomija Krūškurvja atsegšanas operācija, ko veic, lai piekļūtu tajā esošajiem orgāniem.
- torakociloze Krūškurvja deformācija.
- torakocirtoze Krūškurvja izliekums.
- stetomiozīts Krūškurvja muskuļu iekaisums.
- fibrotorakss Krūškurvja pārmaiņas plaušu cirozes gadījumā; vienas puses procesu raksturo krūšu sienas iegrimums, skolioze, sirds novirze uz slimo pusi.
- torakostenoze Krūškurvja sašaurinājums.
- krūškorsete Krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim.
- bumbvedējs Krūšturi.
- tesmeņsargi Krūšturi.
- ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē.
- kamzuļka Krūšturis.
- karātavas Krūšturis.
- ķibeķeikas Krūšturis.
- ļifčiks Krūšturis.
- ļifons Krūšturis.
- lipčuks Krūšturis.
- puptaļļa Krūšturis.
- pupturis Krūšturis.
- šņurauka Krūšturis.
- taļļa Krūšturis.
- taļļeņa Krūšturis.
- turnis Krūšturis.
- krūtaža Krūšu apvidus (dzīvniekiem).
- krūteža Krūšu apvidus (dzīvniekiem).
- grieztava Krūšu bomis (stellēm).
- šķērsts Krūšu bomis aužamajās stellēs.
- thorax Krūšu bruņas, krūšu būris; mugurkaula dzīvnieku un posmkāju krūšu apzīmējums.
- krūtēzis Krūšu daļa (dzīvniekam).
- krūtežnieks Krūšu daļa, krūšu apvidus.
- pleirogrāfija Krūšu dobuma rentgenoloģiska izmeklēšana.
- krūšdobums Krūšu dobums.
- mamogrāfija Krūšu izmeklēšana ar rentgenstaru (vai citu staru) metodi.
- torakopāgs Krūšu kaula apvidū kopā saauguši dvīņi.
- LSB Krūšu kaula kreisā mala (angļu "left sternal border").
- sternotomija Krūšu kaula pāršķelšana.
- ksifoidīts Krūšu kaula smailes iekaisums.
- kleidartrīts Krūšu kaula un atslēgas kaula locītavas iekaisums.
- sternals Krūšu kaula-, uz krūšu kaulu attiecīgs, ar to saistīts.
- krūškauls Krūšu kauls.
- sternum Krūšu kauls.
- piščiks Krūšu kurvis.
- žabri Krūšu kurvis.
- torakotomija Krūšu kurvja ķirurģiska atvēršana.
- ribgals Krūšu kurvja lejasdaļa, ribu loki; arī vieta krūšu kurvja lejasdaļā.
- ribugals Krūšu kurvja lejasdaļa, ribu loki; arī vietakrūšu kurvja lejasdaļā.
- priekškrūtis Krūšu nodalījuma pirmais posms (posmkājiem).
- galaktedēma Krūšu piepampums no piena uzkrāšanās.
- mamaplastika Krūšu plastiskā operācija.
- pleuritis Krūšu plēves iekaisums.
- mastalgijas Krūšu sāpes sievietēm.
- herme Krūšu tēls jeb galva staba galā, ko Atēnās lietoja kā ceļa rādītāju; vēlāk sastopamas arī ar 2 galvām.
- birka Krūšu uzšuve ar uzvārdu.
- krūštēls Krūšutēls.
- krūtseža Krūtaža.
- Kruhten Krūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
- krūtežis Krūteža (1).
- krūtežs Krūteža (1).
- krūtēžs Krūteža (1).
- krūpenis Krūteža; krūpene.
- krūpins Krūteža; krūpene.
- elstiņš Krūteža.
- krūpene Krūteža.
- krūtaine Krūteža.
- krūtene Krūteža.
- pakrūte Krūtis (dzīvniekiem).
- pups Krūtis (sievietēm).
- duša Krūtis.
- dušņiks Krūtis.
- faņera Krūtis.
- pectus Krūtis.
- mastektomija Krūts dziedzera (vai tā daļas) izgriešana.
- mastadenoma Krūts dziedzera adenoma.
- mastatrofija Krūts dziedzera atrofija.
- mastīts Krūts dziedzera iekaisums.
- hipomastija Krūts dziedzera nepietiekama attīstība.
- mastoplastika Krūts dziedzera plastiskā operācija.
- mastogrāfija Krūts dziedzera rentgenogrāfija.
- mastogramma Krūts dziedzera rentgenogramma.
- galaktocēle Krūts dziedzera retencijas cista.
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- komedokarcinoma Krūts dziedzera vēzis, kas sastāv no ķekarveidā sakārtotiem vadiem, pildītiem ar sacietējušu sekrētu.
- mastospargoze Krūts dziedzeru piebriedums laktācijas laikā.
- komedomastīts Krūts kanāla paplašinājums.
- spargoze Krūts pierietēšana.
- perimastīts Krūts saistaudu iekaisums.
- mastoskirs Krūts skirs.
- areolīts Krūts zirnīša joslas iekaisums.
- atēlija Krūts zirnīša trūkums vai nepietiekama attīstība; nespēja tādēļ zīdīt.
- papilla Krūts, pupa gals.
- krūslis Krūts.
- krūšlis Krūts.
- krūte Krūts.
- telorāģija Krūtsgala asiņošana.
- mamilīts Krūtsgala iekaisums.
- telerētisms Krūtsgala uzbriešana.
- čiči Krūtsgali.
- lučuks Krūtsgals, krūts zīžamais gals.
- krūšgals Krūtsgals.
- krūzulains Krūzains.
- standals Krūze (dzeramais trauks) no kadiķu koka.
- kroze Krūze 1.
- kruhans Krūze 1.
- kruška Krūze 1.
- krūza Krūze 1.
- kruzele Krūze 1.
- krūzele Krūze 1.
- kružka Krūze 1.
- kreimkrūze Krūze ar krējumu.
- kukšins Krūze, kanna.
- krodze Krūze.
- skroze Krūze.
- skrūze Krūze.
- kružka Krūzes saturs.
- krējumkrūzīte Krūzīte ar krējumu.
- stuģīte Krūzīte.
- krūzene Krūzmētra ("Mentha spicata", senāk "Mentha crispa").
- krūzmātera Krūzmētra ("Mentha spicata").
- krūzmātere Krūzmētra ("Mentha spicata").
- krūzmētera Krūzmētra ("Mentha spicata").
- krūzmēteres Krūzmētra ("Mentha spicata").
- cūkubezdes Krūzmētra.
- krūšmētra Krūzmētra.
- cūkmētras Krūzmētras ("Mentha crispata").
- krūzains Krūzots.
- krūzveidīgs Krūzveida.
- krūminieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krūmiņi" iedzīvotāji.
- Krutupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Krutupe; Krūtupe.
- Vekše pilsēta Zviedrijā (_Vekše_), Krūnuberjas lēnes administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jungbī Pilsēta Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē, 15200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Krumešu dīķis ūdenstilpe Remtes pagastā, platība - 2,2 ha; Krūmu dīķis
- Helje upe Zviedrijā, Krūnubejas un Skones lēnē, ietek Baltijas jūras Hānes līcī
- Lāgana upe Zviedrijas dienvidos, Krūnuberjas un Hallandes lēnē, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā
- krūsārieši Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Krūsāri" iedzīvotāji.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Krū.