Paplašinātā meklēšana
Meklējam žēla.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (106):
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne.
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien.
- padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
- padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka).
- Dei gratia ar Dieva žēlastību.
- attrinkt Atdzīt, steigšus un bez žēlastības attriekt.
- metanoia Atgriešanās, prāta un dzīves virziena izmaiņa, grēku nožēla.
- ņerkšināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ņerkšķināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ņerkstināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ērce Bēdas, žēlabas; skumjas.
- kā traks suns bez žēlastības (nogalināt, vajāt).
- kā suni bez žēlastības, cilvēka necienīgi (nošaut, nosist, padzīt, aprakt).
- à la guerre comme a la guerre bez žēlastības; _burtiski_: "karā kā jau karā".
- Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu.
- bhiku Budistu mūks, kas iztiek vienīgi no žēlastības dāvanām un no mūku kopienas (sanghas) sarūpētā.
- harisma Dieva dota žēlastība, īpaša labvēlība - īpašs talants
- svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
- dāvāt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- dāvināt Dot (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- apustuliskais sveiciens formula "Kunga Jēzus Kristus žēlastība ..." pēc 2Kor 13,13.
- litānija garš, garlaicīgs uzskaitījums; garlaicīgas runas; apnicīgas vaimanas, žēlabas.
- vaids Gaudas; žēlabas.
- kā leišu nabags gaudulīgi, žēlabaini, gausi.
- Gratia salutaris glābšanas žēlastība.
- iedāvināt Iedot (ko, piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti.
- sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
- penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
- solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
- impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu.
- debesu manna kaut kas labs, iekārojams, bez pūlēm iegūstams; dieva žēlastības izpausme.
- sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību; dažādās konfesijās izpratne par to būtiski atšķiras.
- līdzjutība Līdzjūtība - psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt.
- sakoss Liturģisks bīskapa tērps Austrumu baznīcā - īss virstērps ar īsām piedurknēm; ir sēru, pazemības un nožēlas tērps.
- ubagot Lūgt ziedojumus, žēlastības dāvanas.
- iet nabagos lūgt žēlastības dāvanas, ubagot.
- diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot.
- arminiānisms Mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam.
- antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums.
- universālisms mācība, ka Dieva žēlastība skar visu cilvēci.
- kongruisms Mācība, ka Dieva žēlastība un svētība savienojama ar cilvēka brīvību.
- adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja.
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem.
- ubagotājmūki Mūki, kas dzīvo agrās kristietības sludinātā nabadzībā, piem., franciskāņu un dominikāņu ordeņu mūki viduslaikos, kas pārtika gk. no žēlastības dāvanām.
- zakāts Musulmaņu brīvprātīgi ziedojumi garīdzniecībai; žēlastības dāvanu došanu nabadzīgajiem.
- nemīlestība Nelabvēlība, nežēlastība, cietsirdība.
- Angst nemiers; vainas apziņa vai nožēla; (psihoanalīzē) patoloģiskas bažas.
- bez cimdiem nesaudzīgi, bez žēlastības.
- nežēlestība Nežēlastība.
- atgriezīgs No grēkiem atgriezies, nožēlas pilns.
- nožēlums Nožēla, žēlums.
- iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai.
- ņaukulīgs Ņaudulīgs, žēlabains, raudulīgs.
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
- Gratia supernaturalis pārdabiska (ārpus dabas kārtības esoša) žēlastība.
- pārvaimanāt Pārspēt vaimanāšanā, žēlabās.
- gratia Pateicība, žēlastība, labvēlība.
- pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku).
- oktrojēt Piešķirt no valdnieka žēlastības (sevišķi zīmējoties uz satversmi).
- eksomoloģēze Pilnīga un publiska grēku nožēla; agrīnajā baznīcā attiecināja uz visu grēku nožēlas un piedošanas procesu.
- (ar) vieglu sirdi priecīgā garastāvoklī; arī labprāt, bez nožēlas; arī bez uztraukuma, bažām (par ko).
- līdzjūtība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjutība.
- līdzcietība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīgas skumjas, nožēla, arī vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- nokarcināt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
- nokarcinēt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
- novēna Rietumu baznīcā - deviņu dienu individuālu vai publisku lūgšanu periods, ar kura palīdzību cilvēks cer iegūt kādu īpašu žēlastību; sastāv no dažādām lūgšanām, dziesmām, litānijām un beidzas ar gandarīšanas sakramenta pieņemšanu un kopīgu Eiharistiju.
- Tridentinum Romas katoļu baznīcas koncils Trientā (itālijā) 1545.-1563. g., kuru iezīmē diskusijas par reformācijas izvirzītajiem jautājumiem (grēks, žēlastība, taisnošana, sakramenti u. c.).
- ja (arī kad) (jau) nav kazai piena, lai (arī tad) nav saka par ko tādu (darbību, darbu u. tml.), kuram nav gaidīto rezultātu un no kura tāpēc bez sevišķas nožēlas atsakās.
- kā nabags saka, ja kādu viegli pieveic, bez kādas žēlastības panāk gribēto, bez lielām pūlēm ko izdara.
- konfirmācija Sakramentu teoloģijā - rituāls, ar ko Svētā Gara žēlastība jaunā veidā tiek nodota tiem, kas to jau saņēmuši kristībā.
- addolorato Sērojot, skumji, bēdīgi, žēlabaini.
- molinisms Sholastiskās teoloģijas virziens, kas uzskatīja, ka pestīšanas procesā blakus Dieva žēlastībai nepieciešams faktors ir arī cilvēka brīva griba.
- vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs).
- lamento Skumja, žēla operu ārija (17. un 18. gadsimtā); skumjš, žēls dziedājums.
- lamentācija Skumjas, žēlas, to izpausme (parasti mākslas darbā).
- žabrot Staigājot apkārt lūgt žēlastības dāvanas.
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- Gratia spiritus sancti Svētā Gara žēlastība.
- svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību.
- Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas.
- nevaidulis Tāds, kas nevaid, atturās no žēlabām.
- gaudulīgs Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains.
- raudulīgs Tāds, kurā izpaužas gaušanās, žēlošanās; arī žēlabains.
- lamentozs Tāds, kurā izpaužas skumjas, žēlas (parasti par mākslas darbu).
- žēlīgs Tāds, kurā izpaužas žēlabas (1), parasti, lai iztaisītu līdzjūtību.
- žēlabains Tāds, kurā izpaužas žēlabas.
- dāvana Tas, ko dod, tas, kas ir iedots (piemēram, aiz žēlastības, līdzjūtības).
- sola gratia tikai no žēlastības.
- Gratia universalis universāla, visaptveroša žēlastība.
- sinerģisms Vācu teologa F. Melanthona (1497.-1560. g.) mācība par cilvēka līdzdalību Dieva žēlastības un glābšanas iegūšanā.
- aimanas Vaimanas, žēlabas.
- oimanas Vaimanas, žēlabas.
- humiliāti Vairākas askētiskas savienības, kas parādījās Itālijā 12. gs., galveno vērību piegrieza grēku nožēlai un slimnieku kopšanai.
- redempcija Viduslaiku paradums atvietot senos smagos kanoniskos nožēlas darbus ar vieglākiem.
- politiskā atbildība viens no starptautiski tiesiskās atbildības veidiem, kas izpaužas apliecinājumos cietušajai pusei, ka tiesību pārkāpumi neatkārtosies, atvainojumos, nožēlas izpausmēs, konkrēto tiesībpārkāpumos vainojamo personu sodīšanā, citās morālā gandarījuma došanas formās cietušai pusei.
- žēlabainība Vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlabainums Vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kā ubags pie baznīcas žēlabaini, nožēlojami.
- gūdas Žēlabas, žēlas skaņas.
- lāska žēlastība.
- Regnum gratiae žēlastības valstība.
- lamentoso Žēli, žēlabaini.
- gauds Žēls, žēlabains.
žēla citās vārdnīcās: